IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

11.11.2008 - (10597/2/2008 – C6‑0324/2008 – 2004/0209(COD)) - ***II

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Alejandro Cercas

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

(10597/2/2008 – C6‑0324/2008 – 2004/0209(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10597/2/2008 – C6‑0324/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0607),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0246),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0440/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 7. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(7) Jāstiprina darba ņēmēju veselības aizsardzība un drošība un jānodrošina elastīgāka darba laika organizēšana, jo īpaši attiecībā uz dežūras laiku un, konkrētāk, uz dežūras laika neaktīvajām daļām, kā arī jārod jauns līdzsvars starp darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, no vienas puses, un elastīgāku darba laika organizēšanu, no otras puses.	(7) Jāstiprina darbinieku veselības aizsardzība un drošība, neskatoties uz jauniem darba laika organizēšanas veidiem, jāievieš jauni darba laika modeļi, kas darbiniekiem paver mūžizglītības iespējas, kā arī jāatrod jauns līdzsvars starp darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, no vienas puses, un elastīgāku darba laika organizēšanu, no otras puses.
Grozījums Nr.  2 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 7.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(7a) Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas praksei, ņemot vērā jēdziena „darba laiks” raksturīgās pazīmes, izšķirošais faktors ir prasība atrasties darba devēja noteiktā vietā un būt gatavam vajadzības gadījumā nekavējoties sniegt pakalpojumus.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 8. apsvērumu.)
Grozījums Nr.  3 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 8. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(8) Gadījumos, kad nepiešķir atpūtas laiku, būtu jāpiešķir kompensējoši atpūtas laikposmi. Tāda saprātīga termiņa noteikšana, kura ietvaros darba ņēmējiem pienākas kompensējoša atpūta, būtu jāatstāj dalībvalstu kompetencē, ņemot vērā vajadzību nodrošināt attiecīgo darba ņēmēju drošību un veselību un proporcionalitātes principu.	(8) Ja darbiniekiem nav piešķirti atpūtas laika posmi, jāpiešķir kompensējoši atpūtas laikposmi, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp nozares darba devējiem un darbiniekiem.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 6. un 7. punktu.)
Or. es
Grozījums Nr.  4 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 11. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(11) Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvas 2003/88/EK 22. panta 1. punktu, liecina, ka pilnīgi individuāls lēmums par tās 6. panta neattiecināšanu var radīt problēmas attiecībā uz darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību, kā arī darba ņēmēju izvēles brīvību.	(11) Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvas 2003/88/EK 22. panta 1. punktu, liecina, ka pilnīgi individuāls galīgais lēmums par tās 6. panta neattiecināšanu rada problēmas attiecībā uz darbinieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī darbinieku izvēles brīvību. Tādēļ ir jāpārstāj piemērot šajā noteikumā paredzētā atkāpe.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 10. apsvērumu.)
Grozījums Nr.  5 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 12. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(12) Direktīvas 22. panta 1. punktā paredzētā iespēja ir atkāpe no 48 stundu maksimālās darba nedēļas principa, ko rēķina kā bāzes laikposma vidējo rādītāju. To var piemērot, ja ir efektīva darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība un ja ir skaidri pausta attiecīgo darba ņēmēju brīva un apzināta piekrišana. Tās izmantošana ir saistīta ar piemērotiem drošības pasākumiem, lai nodrošinātu šo nosacījumu ievērošanu, un ar ciešu pārraudzību.	svītrots
Grozījums Nr.  6 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 13. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(13) Pirms piemērot 22. panta 1. punktā minēto iespēju, būtu jāapsver, vai garāks bāzes laikposms vai citi Direktīvā 2003/88/EK paredzētie elastīguma noteikumi nodrošina vajadzīgo elastību vai ne.	svītrots
Grozījums Nr.  7 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 14. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(14) Lai novērstu apdraudējumu darba ņēmēju veselībai un drošībai, dalībvalstī nedrīkst vienlaicīgi izmantot gan 19. panta pirmās daļas b) punktā minēto elastīgo bāzes periodu, gan 22. panta 1. punktā minēto iespēju.	svītrots
Grozījums Nr.  8 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 16.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(16a) Gadījumos, kad darbinieks ir noslēdzis vairāk nekā vienu darba līgumu, ir svarīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā darbinieka darba laiks ir noteikts kā to laikposmu kopsumma, kas pavadīti darbā saskaņā ar katru no šiem līgumiem.
Pamatojums
Lai šī direktīva efektīvi aizsargātu darbinieku veselību, svarīgi, lai darba laiku aprēķinātu uz vienu cilvēku un nevis vienu līgumu, jo darbinieki var būt noslēguši vairāk nekā vienu līgumu.
Grozījums Nr.  9 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 2003/88/EK 2.a pants
Padomes kopējā nostāja Grozījums     Dežūras laika neaktīvo daļu neuzskata par darba laiku, ja vien valsts tiesību aktos vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/ vai praksi, koplīgumu vai sociālo partneru līgumu nav paredzēts savādāk. Visu dežūras laiku, tostarp tā neaktīvo daļu, uzskata par darba laiku. Dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt, pamatojoties uz dežūras vidējo stundu skaitu vai dežūras laika proporciju, ņemot vērā pieredzi attiecīgajā nozarē, izmantojot darba koplīgumu vai līgumu starp sociālajiem partneriem, vai arī valstu tiesību aktus pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Tomēr, pamatojoties uz koplīgumiem, vai līgumiem, kas noslēgti starp nozares darba devējiem un darbiniekiem, vai pamatojoties uz normatīviem un administratīviem aktiem, dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt īpašā veidā, lai ievērotu 6. pantā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku, kam jāatbilst darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējiem principiem. Dežūras laika neaktīvo daļu neņem vērā, aprēķinot dienas vai nedēļas atpūtas laiku, kas paredzēts attiecīgi 3. pantā un 5. pantā , ja vien nav noteikts citādi: Dežūras laika neaktīvo daļu neņem vērā, aprēķinot dienas vai nedēļas atpūtas laiku, kas paredzēts attiecīgi 3. pantā un 5. pantā. (a) koplīgumā vai sociālo partneru līgumā;   vai   (b) valstu tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem.   Laiku, kurā darba ņēmējs dežūras laikā faktiski veic savu darbu vai pilda savus pienākumus, vienmēr uzskata par darba laiku.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 2. punktu.)
Pamatojums
Abiem likumdevējiem, Padomei un Parlamentam, jāievēro Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra un jārespektē to cilvēku darbs, kuri veic dežūras.
Grozījums Nr.  10 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 2003/88/EK 2.aa pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja Grozījums   2.aa pants   Darba laika aprēķināšana   Ja darbinieki ir noslēguši vairāk nekā vienu darba līgumu, kā arī šīs direktīvas ieviešanas nolūkā, darbinieka darba laiks atbilst to laikposmu kopsummai, kas nostrādāti saskaņā ar katru no šiem līgumiem.
Pamatojums
Šī direktīva ir veselības un drošības direktīva. Lai aizsargātu darbinieku veselību, svarīgi, lai darba laiku aprēķinātu uz vienu personu un nevis uz vienu līgumu.
Grozījums Nr.  11 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 2003/88/EK 2.b pants
Padomes kopējā nostāja Grozījums Neskarot sociālo partneru neatkarību, dalībvalstis mudina viņus attiecīgā līmenī slēgt vienošanās, kuru mērķis ir uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Neskarot sociālo partneru neatkarību, dalībvalstis mudina viņus attiecīgā līmenī slēgt vienošanās, kuru mērķis ir uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā* un apspriežoties ar sociālajiem partneriem, dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji laicīgi informē darba ņēmējus par visām būtiskām izmaiņām viņu darba veidā vai organizēšanā. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā* un apspriežoties ar sociālajiem partneriem, dalībvalstis nodrošina, ka: Ņemot vērā darba ņēmēju vajadzību pēc elastības sava darba grafikā un darba veidā, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts praksi arī mudina darba devējus izskatīt šos pieprasījumus par izmaiņām šādā darba grafikā un darba veidā, ņemot vērā uzņēmuma vajadzības un darba devēju un darba ņēmēju vajadzību pēc elastības. - darba devēji ļoti savlaicīgi informē darbiniekus par izmaiņām darba laika struktūrā, un   – darbiniekiem ir tiesības pieprasīt izmaiņas savās darba stundās un darba struktūrā, un darba devēju pienākums ir taisnīgi izvērtēt šādu pieprasījumu, ņemot vērā darba devēju un darbinieku elastīguma vajadzības. Darba devēji var noraidīt šādus pieprasījumus tikai tad, ja darba devējam radītās organizatoriskās neērtības ir nesamērīgi lielākas salīdzinājumā ar darbinieka ieguvumiem.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 4. punktu.)
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka darba un ģimenes dzīves savienojamība kļūtu par realitāti, nevis būtu vienīgi retorika.
Grozījums Nr.  12 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts - aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 2003/88/EK 17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums   (aa)     1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:   „(a) galvenās izpildpersonas (vai darbinieki līdzīgā amatā), viņu tiešā pakļautībā esošie augsta līmeņa vadītāji, kā arī personas, kuras tieši ieceļ direktoru padome;”
Pamatojums
Atkāpes no direktīvas noteikumiem jāierobežo, lai nodrošinātu direktīvā paredzētos veselības un drošības principus, kurus jāpiemēro neatkarīgi no attiecīgās personas ieņemamā amata. Nogurums un citi simptomi, kas saistīti ar pārslodzi, skar visus neatkarīgi no ieņemamā amata un apdraud gan drošību, gan veselību.
Grozījums Nr.  13 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts - b apakšpunkts Direktīva 2003/88/EK 17. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums (b) šā panta 2. punktā vārdus "ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laiku pieņemamā termiņā, ko nosaka valsts tiesību aktos vai koplīgumā, vai līgumā starp sociālajiem partneriem”; (b) šā panta 2. punktā vārdus "ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar noteikumu, ka attiecīgiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laiku, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citu līgumu starp nozares darba devējiem un darbiniekiem”.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 6. punktu.)
Pamatojums
Veselais saprāts un darbinieku veselības un drošības prasības liek noteikt kompensējošus atpūtas laikposmus, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, kā to norādījusi Tiesa.
Grozījums Nr.  14 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 2003/88/EK 18. pants
Padomes kopējā nostāja Grozījums Direktīvas 18. panta trešajā daļā vārdus "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laiku pieņemamā termiņā, ko nosaka valsts tiesību aktos vai koplīgumā, vai līgumā starp sociālajiem partneriem”. Direktīvas 18. panta trešajā daļā vārdus "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laiku, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp nozares darba devējiem un darbiniekiem”.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 7. punktu.)
Pamatojums
Veselais saprāts un darbinieku veselības un drošības prasības liek noteikt kompensējošus atpūtas laikposmus, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, kā to norādījusi Tiesa.
Grozījums Nr.  15 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 2003/88/EK 19. pants – 1. punkts ‑ b apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums (b) tiesību vai normatīvos aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī. (b) tiesību vai normatīvos aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī gadījumos, ja darbiniekus neaizsargā koplīgums vai līgums starp nozares darba devējiem un darbiniekiem, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:   – darba devējs informē un apspriežas ar darbiniekiem un/vai to pārstāvjiem par ierosinātā darba laika struktūru un tās izmaiņām;   – darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un/vai atrastu pretlīdzekli veselības un drošības riskam, kas varētu būt saistīts ar ierosināto darba laika struktūru.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 8. punktu.)
Pamatojums
Lai panāktu līdzsvaru starp darba devēju un darbinieku elastīguma vajadzībām un drošības prasībām.
Grozījums Nr.  16 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2003/88/EK 22. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums 1. Lai arī vispārējs princips nosaka, ka Eiropas Savienībā maksimālais nedēļas darba laiks ir 48 stundas un ka praksē tas ir izņēmums, ja Eiropas Savienībā darba ņēmēji strādā ilgāk, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 6. pantu, ja tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības efektīvu aizsardzību. Šīs iespējas izmantošana tomēr konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī vai valsts tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī. 1. Lai arī vispārējs princips nosaka, ka Eiropas Savienībā maksimālais nedēļas darba laiks ir 48 stundas un ka praksē tas ir izņēmums, ja Eiropas Savienībā darba ņēmēji strādā ilgāk, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 6. pantu 36 mēnešu pārejas perioda laikā pēc Direktīvas2008/…/… stāšanās spēkā, ja tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības efektīvu aizsardzību. Šīs iespējas izmantošana tomēr konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī vai valsts tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī.
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 10. punkta c) apakšpunktu.)
Pamatojums
Lai atteiktos no noteikuma, kas vājina darbinieku veselības un drošības aizsardzību un pamattiesību neatņemamību, kā arī lai paturētu spēkā SDO nolīgumus un tiesību aktus sociālajā jomā, kā arī citus līgumus starp nozares darba devējiem un darbiniekiem dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  17 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2003/88/EK 22. pants – 2. punkts ‑ a apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums (a) darba devējs nepieprasa darba ņēmējam strādāt vairāk nekā 48 stundas septiņu dienu laikposmā, kas aprēķinātas vidēji 16. punkta b) apakšpunktā minētajam bāzes laikposmam, ja vien viņš nav saņēmis darba ņēmēja piekrišanu veikt šādu darbu. Šāda piekrišana ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu un tā ir atjaunojama; (a) darba devējs nepieprasa darba ņēmējam strādāt vairāk nekā 48 stundas septiņu dienu laikposmā, kas aprēķinātas vidēji 16. punkta b) apakšpunktā minētajam bāzes laikposmam, ja vien viņš nav saņēmis darba ņēmēja piekrišanu veikt šādu darbu. Šāda piekrišana ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un tā ir atjaunojama;
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 10. punkta b) apakšpunktu.)
Pamatojums
Lai pārejas perioda laikā darbiniekiem būtu lielākas lemšanas tiesības.
Grozījums Nr.  18 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2003/88/EK 22. pants – 2. punkts – c apakšpunkts - i daļa
Padomes kopējā nostāja Grozījums (i) individuālā darba līgumu parakstīšanas laikā; vai (i) individuālā darba līgumu parakstīšanas laikā vai pārbaudes laika periodā; vai
(Skat. 2005. gada 11. maija dokumenta P6_TA(2005)0175 1. panta 10. punkta b) apakšpunktu.)
Pamatojums
Lai pārejas perioda laikā darbiniekiem būtu lielākas lemšanas tiesības.
Grozījums Nr.  19 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2003/88/EK 22. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums (d) neviens darba ņēmējs, kas saskaņā ar šo pantu ir devis piekrišanu, septiņu dienu laikposmā nestrādā ilgāk par: svītrots (i) 60 stundām, kas vidēji aprēķinātas trīs mēnešu ilgā laikposmā, ja nav noteikts savādāk koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem; or   (ii) 65 stundām, kas vidēji aprēķinātas trīs mēnešu ilgā laikposmā, ja nav koplīguma un ja dežūras laika neaktīvā daļa tiek uzskatīta par darba laiku saskaņā ar 2.a pantu;
Pamatojums
60 vai 65 stundu darba nedēļa ir pārāk gara. Vēl jo vairāk tādēļ, ka trīs mēnešu periodā varētu izveidoties 79 stundu darba nedēļa.
Grozījums Nr.  20 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 2003/88/EK 22. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja Grozījums 3. Ievērojot vispārējos principus, kas attiecas uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, ja darba ņēmēju nodarbina viens un tas pats darba devējs uz laikposmu vai laikposmiem, kas nepārsniedz desmit nedēļas kopsummā divpadsmit mēnešu laikā, 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un d) apakšpunktu nepiemēro." svītrots
Pamatojums
Lai nodrošinātu aizsardzību miljoniem Eiropas darbinieku, ar kuriem noslēgti pagaidu līgumi un kuriem ar Padomes ierosināto tekstu šī aizsardzība nekādā veidā netiek piešķirta.
Grozījums Nr.  21 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 7. punkts Direktīva 2003/88/EK 22.a pants
Padomes kopējā nostāja Grozījums (7) Iekļauj šādu 24.a pantu: svītrots "22.a pants   Īpaši noteikumi   Ja dalībvalsts izmanto 22. pantā paredzēto iespēju:   (a) direktīvas 19. panta pirmās daļas b) punktā paredzēto iespēju nepiemēro;   (b) šī dalībvalsts, atkāpjoties no 16. panta b) punkta un ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ, ar normatīvu vai administratīvu aktu palīdzību objektīvu vai tehnisku, var noteikt bāzes laikposmu, kura ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.   Šāds bāzes laikposms ir atkarīgs no atbilstības vispārējiem darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības principiem un neietekmē trīs mēnešu bāzes laikposmu, ko atbilstīgi 22. panta 2. punkta d) apakšpunktam piemēro darba ņēmējiem, kuru atbilstīgi 22. panta 2. punkta a) apakšpunktam dotā piekrišana ir spēkā.”.
Pamatojums
Šim noteikumam nav nekādas jēgas, jo minētais periods nekādi neiespaido tos, uz kuriem attiecas nepiemērošanas klauzula, tā kā nav noteikti darba laika ierobežojumi nedēļā.
Grozījums Nr.  22 Padomes kopējā nostāja – grozījumu akts 1. pants – 9. punkts Direktīva 2003/88/EK 24.a pants
Padomes kopējā nostāja Grozījums (9) Iekļauj šādu 24.a pantu: svītrots "24.a pants   Novērtējuma ziņojums   1. Līdz ...*:   (a) dalībvalstis, kas izmanto 22. panta 1. punktā paredzēto iespēju, pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem valsts līmenī informē Komisiju par attiecīgajiem iemesliem, nozarēm, darbībām un darba ņēmēju skaitu. Katra dalībvalsts ziņojumā sniedz informāciju par šīs iespējas izmantošanas ietekmi uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā arī norāda attiecīgā līmeņa sociālo partneru viedokļus, un to iesniedz arī sociālajiem partneriem valsts līmenī;   (b) dalībvalstis, kas izmanto 19. panta pirmās daļas b) punktā paredzēto iespēju, informē Komisiju par veidu, kādā tās īstenojušas šo noteikumu, un par tās ietekmi uz darba ņēmēju veselību un drošību.   2. Līdz ... Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu:   (a) par to, kā tiek izmantota 22. panta 1. punktā paredzētā iespēja, un par šīs izmantošanas iemesliem, kā arī   (b) par citiem apstākļiem, kas var ietekmēt ar ilgu darba laiku, kā, piemēram, 19. panta pirmās daļas b) punkta izmantojumu.   Ziņojumam var pievienot attiecīgus priekšlikumus par pārmērīgi gara darba laika samazināšanu, tostarp attiecībā uz 22. panta 1. punktā minētās iespējas izmantojumu, ņemot vērā tās ietekmi uz darba ņēmēju, uz ko attiecas šī iespēja, veselību un drošību.   3. Padome, pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu, izvērtē direktīvā, proti 19. panta pirmās daļas b) punktā un 22. panta 1. punktā, noteikto iespēju izmantojumu.   Ņemot vērā šo izvērtējumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz ...var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt šo Direktīvu, tostarp 22. panta 1. punktā minēto iespēju.”
Pamatojums
Novērtējuma ziņojuma iesniegšanai nav jēgas, ja tiek svītrota nepiemērošanas klauzula.

• [1]  OV C 92 E, 20.4.2006., 292. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Darba laika organizēšanas aspekti
Atsauces	10597/2/2008 – C6-0324/2008 – 2004/0209(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	11.5.2005                     T6-0175/2005
Komisijas priekšlikums	COM(2004)0607 - C6-0122/2004
Komisijas grozitais priekšlikums	COM(2005)0246
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	22.9.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 22.9.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Alejandro Cercas 25.6.2008
Izskatīšana komitejā	4.11.2008
Pieņemšanas datums	5.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 13 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Andersson, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Sajjad Karim, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Anna Ibrisagic, Rumiana Jeleva, Roberto Musacchio, Dimitrios Papadimoulis, Patrizia Toia, Georgios Toussas, Claude Turmes
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giles Chichester, Árpád Duka-Zólyomi