ZIŅOJUMS par tūrisma ietekmes reģionālās attīstības aspektiem piekrastes reģionos

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (4.11.2008)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

12.11.2008 - (2008/2132(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Jamila Madeira

Procedūra : 2008/2132(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0442/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0442/2008

Debates :

PV 15/12/2008 - 20
CRE 15/12/2008 - 20

Balsojumi :

PV 16/12/2008 - 3.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0597

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par tūrisma ietekmes reģionālās attīstības aspektiem piekrastes reģionos (2008/2132(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi[3],

– ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[6],

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 24. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lidostu nodevām,

– ņemot vērā Komisijas 2000. gada 27. septembra paziņojumu „Integrēta piekrastes zonas pārvaldība — stratēģija Eiropai” (COM(2000)0547),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumu „Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007)0621),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006)0134) un Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par šo tematu[7],

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (COM(2007)0575) un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par šo tematu[8],

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu „20 un 20 līdz 2020. gadam — Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām” (COM(2008)0030),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 7. jūnija Zaļo grāmatu „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām” (COM(2006)0275),

– ņemot vērā Briseles 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

– ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 20. maija kopīgo trīspusējo deklarāciju par „Eiropas jūrniecības dienas” noteikšanu, kas svinama katru gadu 20. maijā,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6‑0442/2008),

A. tā kā ES ir sešas piekrastes makrozonas, proti, Atlantijas okeāna, Baltijas jūras, Melnās jūras, Vidusjūras un Ziemeļjūras reģiona un attālāko reģionu piekrastes zonas, un katrā no tām ir savi īpaši teritoriālie resursi un īpaša tūrisma koncepcija;

B. tā kā ievērojama daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo Eiropas kontinenta 89 000 km garajā piekrastes joslā;

C. pieņemot „piekrastes zonu” definīciju, ko izmanto ES jūrniecības politikā, proti, ka piekrastes zonas ir zonas vai teritorijas, kas atrodas piekrastē vai ne vairāk kā 50 km attālumā no piekrastes, mērot taisnā līnijā;

D. tā kā piekrastes reģioni Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, jo tajos koncentrēta ievērojama saimnieciskās darbības procentuālā daļa;

E. ņemot vērā piekrastes zonas integrētas pārvaldības definīciju un tūrisma nozīmi šā mērķa sasniegšanai;

F. tā kā piekrastes reģionu pozitīvā attīstība nodrošina ieguvumus ne vien tiem, kuri dzīvo piekrastes teritorijās, bet visiem ES iedzīvotājiem;

G. tā kā tūrisms, kas šajos reģionos parasti ir galvenā saimnieciskā darbība un kas labvēlīgi ietekmē sociālo un saimniecisko attīstību, veicinot IKP un nodarbinātības pieaugumu, var radīt arī nelabvēlīgu teritoriālo ietekmi, kam par iemeslu ir tūrisma sezonalitāte, nekvalificēta darbaspēka nodarbināšana, integrācijas trūkums starp piekrasti un iekšzemi, saimniecisko darbību dažādības trūkums vai dabas un kultūras mantojuma degradācija;

H. tā kā dažādās rīcības programmās 2007.–2013. gadam praktiski nav nevienas konkrētas norādes uz piekrastes zonām, kā rezultātā trūkst salīdzināmu un ticamu sociālekonomisko un finansiālo datu par piekrastes tūrismu;

I. tā kā trūkst ticamu salīdzināmu datu par piekrastes tūrismu, tāpēc ir iespējams, ka šīs nozares ekonomiskais spēks tiek nepietiekami novērtēts, līdz ar to pārāk zemu tiek vērtēta arī jūras vides saglabāšanas ekonomiskā vērtība un tiek pārspīlēta šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo ieguldījumu nozīme;

J. tā kā trūkst informācijas par piekrastes zonās ieguldītajiem ES līdzekļiem, tāpēc ir grūti kvantitatīvā izteiksmē novērtēt struktūrfondu reālo ietekmi uz piekrastes tūrismu;

K. tā kā tūrisms ir dažādu ES politikas jomu kopīgs elements un tas būtiski ietekmē šīs nozares spēju veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

L. tā kā, raugoties no kvalitātes viedokļa, struktūrfondi var labvēlīgi ietekmēt piekrastes reģionu attīstību, atdzīvinot vietējo tautsaimniecību, veicinot privātos ieguldījumus un sekmējot ilgtspējīgu tūrismu;

M. tā kā ietekme ir izteiktāka tādās teritorijās kā attālāko reģionu mazās salas vai piekrastes zonas, kur piekrastes tūrisms ir galvenais saimnieciskās darbības veids;

N. tā kā piekrastes teritorijas spēcīgi ietekmē to ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tāpēc tām ir vajadzīga strukturēta stratēģija, kurā ņemtas vērā šo teritoriju īpašās iezīmes un subsidiaritātes princips, un nozarēm konsekventi piemērojams lēmumu pieņemšanas process;

O. turklāt, tā kā piekrastes reģioni bieži vien ir arī nomaļi reģioni, piemēram, mazās salas, attālākie reģioni vai no tūrisma atkarīgas piekrastes teritorijas, kur brīvi var nokļūt vienīgi tūrisma sezonā, kur teritoriālā kohēzija ir iespējama tikai tad, ja tiek izveidota labāka infrastruktūra un regulārāka transporta satiksme starp piekrasti un iekšzemi un ja ar investīcijas veicinošām teritoriālās tirgvedības un integrētas ekonomiskās attīstības stratēģijām tiek rosināta pastāvīga saimnieciskā darbība ne tikai tūrisma sezonā;

P. tā kā, lai arī piekrastes zonām ir līdzīgas problēmas, tām nav konkrētu instrumentu, kas ļautu īstenot strukturētu pieeju un nodrošināt galveno tirgus dalībnieku labāku savstarpējo saziņu, jo tie bieži vien darbojas patstāvīgi un izolēti;

Q. tā kā reālu problēmu integrētus risinājumus var rast un īstenot vietējā un reģionu līmenī, valsts iestādēm sadarbojoties ar privāto sektoru un ņemot vērā gan vides, gan vietējās kopienas intereses;

R. tā kā politikas instrumentu izveide palīdzēs izstrādāt integrētākas un ilgtspējīgākas attīstības stratēģijas, kas palīdzēs uzlabot ekonomikas konkurētspēju, saglabājot dabas un kultūras resursus, nodrošinot sociālās vajadzības un sekmējot ētiska tūrisma veidus;

S. tā kā tas varētu palīdzēt veidot labākas darbavietas piekrastes zonās, mazinot sezonalitātes ietekmi un apvienojot dažādus tūrisma un citu ar jūru un piekrasti saistītu darbību veidus, šādi nodrošinot, ka piedāvājums tiek pielāgots mūsdienu tūristu augstajām prasībām un vēlmēm un ka ir iespējams radīt kvalificētu nodarbinātību;

T. tā kā 6. pantā Regulā (EK) Nr. 1080/2006 noteiktais Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis var efektīvi veicināt iepriekšminētās prioritātes, ko nodrošinātu sadarbības projektu finansēšana, kā arī nozares dalībnieku un piekrastes teritoriju sadarbības struktūru izveide, šajā sakarā īpaši norādot, cik svarīgi ir izmantot ar Regulu (EK) Nr. 1082/2006 izveidoto Eiropas Teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) kā instrumentu pastāvīgas sadarbības veidošanai piekrastes reģionu ilgtspējīgas attīstības jomā ar vietējo tirgus dalībnieku, darba devēju un darbinieku līdzdalību,

1. uzsver, ka tūrisms ir viens no ES piekrastes reģionu sociālās un ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem un ir cieši saistīts ar Lisabonas stratēģijas mērķiem; turklāt uzsver, ka attiecībā uz piekrastes tūrisma darbībām ir spēcīgāk jārēķinās ar Gēteborgas stratēģijas mērķiem;

2. mudina ES piekrastes dalībvalstis izstrādāt konkrētas stratēģijas un integrētus plānus gan valsts, gan reģionu līmenī, lai novērstu tūrisma sezonalitāti piekrastes reģionos un nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un labāku dzīves kvalitāti vietējām kopienām; šajā sakarā uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai tradicionāli sezonālā uzņēmējdarbība kļūtu par saimniecisko darbību visa gada garumā, ko nodrošinātu pakalpojumu dažādošana un alternatīvi tūrisma veidi (piem., uzņēmējdarbības, kultūras, medicīnas, sporta, lauksaimniecības un ar jūru saistīts tūrisms); norāda, ka produktu un pakalpojumu dažādošana palīdzēs veidot izaugsmi un nodarbinātību un samazināt ietekmi uz vidi, kā arī ekonomisko un sociālo ietekmi;

3. uzsver nepieciešamību aizsargāt darbinieku tiesības šajā nozarē, veicinot kvalificētu nodarbinātību un iemaņu apgūšanu, kas cita starpā nozīmē piemērotu apmācību, ilgtermiņa līgumu plašāku izmantošanu, taisnīgu un atbilstīgu algu un labākus darba apstākļus;

4. prasa piemērot integrētu pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot Kopienas kohēzijas, jūrniecības, zivsaimniecības, vides, transporta, enerģētikas, sociālo un veselības aizsardzības politiku, lai veidotu sinerģijas un novērstu nesaskaņotu rīcību; iesaka, lai Komisija ņemtu vērā šādu integrētu pieeju piekrastes tūrisma ilgtspējīgai izaugsmei, sevišķi saistībā ar ES jūrniecības politiku, kā stratēģisku mērķi darba programmā 2010.–2015. gadam un arī veicot 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu;

5. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visās pastāvīgajās struktūras, kas izveidotas saskaņā ar minētajās jomās īstenoto politiku, un pārrobežu sadarbības programmās, kurās šie reģioni ir iesaistīti, piedalītos visas par tūrismu un reģionālo attīstību piekrastes zonās atbildīgās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī ekonomikas, sociālās un vides nozares partneri;

6. īpaši uzsver ārkārtīgi nozīmīgo saikni starp labi funkcionējošu infrastruktūru un veiksmīgu tūrisma reģionu un tāpēc aicina kompetentās iestādes izstrādāt plānus vietējās infrastruktūras optimizēšanai, kas būtu ieguvums gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem; šajā sakarā stingri iesaka ES piekrastes dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jauni infrastruktūras uzlabošanas projekti, tostarp naftas uzņēmumu un citu iekārtu būvniecība, tiek īstenoti ar mūsdienīgāko pieejamo tehnoloģiju palīdzību, tā garantējot, ka samazinās energopatēriņš un oglekļa emisijas un uzlabojas energoefektivitāte, pateicoties atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

7. mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veicināt ilgtspējīgus mobilitātes maršrutus, izmantojot vietējā sabiedriskā transporta satiksmi, riteņbraucēju un gājēju celiņus, it īpaši pārrobežu piekrastes teritorijās, un šajā nolūkā atbalstīt paraugprakses apmaiņu;

8. iesaka Komisijai piemērot holistisku pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot gan teritoriālo kohēziju, gan integrētu jūrniecības politiku, sevišķi attiecībā uz salām, ES salu dalībvalstīm, attālākajiem reģioniem un citām piekrastes zonām, īpaši ņemot vērā, ka šīs teritorijas ļoti lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma;

9. stingri iesaka Komisijai un dalībvalstīm iekļaut piekrastes tūrismu prioritāšu sarakstā stratēģiskajās pamatnostādnēs nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam, kā arī ES piekrastes reģionu politikas stratēģijās un definēt novatorisku stratēģiju, pateicoties kurai varētu integrēt piekrastes tūrisma piedāvājumu;

10. tāpēc atzinīgi vērtē piekrastes reģionu līdzdalību Interreg IV B un C programmās un projektos, kuri attiecas gan uz starpvalstu, gan starpreģionu sadarbību tūrisma jomā, un aicina piekrastes reģionus efektīvi izmantot tiem paredzētās ES iniciatīvas un instrumentus (piemēram, Vidusjūras stratēģiju, Baltijas jūras stratēģiju un Melnās jūras sinerģijas iniciatīvu); stingri iesaka Komisijai pievērst vairāk uzmanības piekrastes reģioniem jaunās Interreg iniciatīvas programmās nākamajam plānošanas periodam;

11. ņem vērā Reģionu komitejas viedokli par Eiropas piekrastes fonda izveidošanu un aicina Komisiju saistībā ar nākamo finanšu shēmu izvērtēt iespējas, kā labāk koordinēt visus topošos finanšu instrumentus, ko izmantos darbībai piekrastes reģionos;

12. piekrastes zonu integrētas attīstības procesā iesaka iekļaut zināšanu pīlāru, izveidojot Eiropas nozaru tīklu, kas darbotos ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 izveidotā Eiropas Tehnoloģiju institūta un ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK izveidotās Septītās pamatprogrammas paspārnē;

13. iesaka ES piekrastes dalībvalstīm programmu līmenī piemērot integrētu pieeju, kad tās izvēlas un īsteno ar piekrasti saistītus projektus, izmanto starpnozaru metodes un par prioritāti atzīst valsts un privāto partnerību veidošanu, lai mazinātu grūtības, ko nākas pārvarēt attiecīgajām vietējām pārvaldes iestādēm;

14. atzinīgi vērtē Komisijas definētās prioritātes piekrastes un jūras tūrismam noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmā; ierosina, ka nesen izveidotajā Eiropas tūrisma ceļamērķu portālā varētu iekļaut konkrētu informāciju par ceļojuma mērķiem un maršrutiem piekrastē, sevišķi mazāk pazīstamiem un mazāk reklamētiem ceļamērķiem un maršrutiem, lai tos popularizētu ārpus ES robežām, tostarp arī reģionu un vietējā līmenī;

15. aicina Komisiju šajā sakarā noteikt piekrastes un ūdens tūrismu par izcilības jomu 2010. gadam saistībā ar izmēģinājuma projektu „Eiropas labākie galamērķi”;

16. pauž nožēlu, ka piekrastes zonās ieguldīto ES līdzekļu nepietiekamas pārredzamības dēļ nav iespējams noteikt investīciju apjomu skaitliskā izteiksmē vai analizēt šajos reģionos atbalstīto iniciatīvu ietekmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko ES jūrniecības politiku ir paredzēts izveidot datubāzi jūras reģioniem, kurā iekļaus informāciju par visu Kopienas līdzekļu (tostarp struktūrfondu līdzekļu) saņēmējiem, un aicina Komisiju nekavējoties izpildīt šo svarīgo uzdevumu; uzsver šādas iniciatīvas nozīmi pārredzamības nodrošināšanai šajā jomā; aicina Komisiju aktivizēt atbilstošus instrumentus, lai šie dati būtu pieejami analīzes un statistikas vajadzībām, un aicina dalībvalstis pildīt savus pienākumus attiecībā uz informācijas publicēšanu par finansējuma galīgajiem saņēmējiem, tā sniedzot visaptverošu pārskatu par esošajiem projektiem;

17. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus kopīgi sastādīt internetā pieejamu, izsmeļošu piekrastes zonās finansētu projektu katalogu, tādējādi dodot reģioniem iespēju mācīties no citu pieredzes un ļaujot akadēmiskajām aprindām, piekrastes kopienām un citām ieinteresētām personām apzināt un popularizēt paraugpraksi un pēc iespējas nodot to vietējām kopienām; šajā sakarā iesaka izveidot forumu ieinteresēto personu saziņai un labas prakses apmaiņai, kā arī dalībvalstu pārstāvju darba grupu, kas izstrādātu rīcības plānus piekrastes tūrisma jomā un sekmētu pieredzes apmaiņu institucionālā līmenī;

18. aicina Komisiju izmantot šo interneta katalogu arī sabiedrības informēšanai par ieguvumiem, ko ES nodrošinājusi piekrastes reģioniem, tā palīdzot veidot pozitīvāku viedokli par ES finansējumu un spēcīgāku Eiropas Savienības imidžu;

19. aicina Komisiju nodrošināt, lai ES piekrastes reģionu sociālekonomiskās informācijas datubāzē, ko pašlaik veido Eurostat, par tūrismu atrodamie dati būtu ticami, vienoti un atjaunināti, jo tas ir būtiski, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu valsts sektorā un varētu veikt reģionu un nozaru salīdzināšanu; iesaka ES piekrastes dalībvalstīm steidzami rīkoties, lai savā teritorijā ieviestu tūrisma satelītkontu;

20. uzsver, ka pastāv cieša saikne starp vidi un piekrastes tūrismu un ka politikas stratēģijās tūrisma attīstībai ir jāiekļauj praktiski pasākumi atbilstoši vispārējai vides aizsardzības un pārvaldības politikai; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (par struktūrfondiem 2007.–2013. gadam) 17. pantā noteiktajiem pamatprincipiem, kas piemērojami, veicot visus strukturālos intervences pasākumus, kuru īstenošana ir pienācīgi jākontrolē ar attiecīgiem uzraudzības pasākumiem; stingri iesaka līdzīgu noteikumu iekļaut regulās, ko piemēros nākamajiem plānošanas periodiem; uzsver nozīmīgo ieguldījumu, ko šādi nodrošinātu ekotūrisma veicināšanai;

21. norāda, ka piekrastes reģionus jo īpaši skar klimata pārmaiņu ietekme, gaidāmā jūras līmeņa paaugstināšanās un kāpu erozija, kā arī aizvien biežākas un spēcīgākas vētras; tāpēc prasa, lai piekrastes reģioni izstrādātu klimata pārmaiņu riska un novēršanas plānus;

22. norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē piekrastes tūrismu; tāpēc aicina Komisiju, no vienas puses, konsekventi integrēt transporta un tūrisma politikā Kopienas mērķus samazināt CO₂ emisijas un, no otras puses, veicināt pasākumus, kas paredzēti ilgtspējīga piekrastes tūrisma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi;

23. šajā sakarā īpaši norāda, ka ir svarīgi novērtēt tūrisma iespējas veicināt vides aizsardzību un saglabāšanu; norāda, ka tūrisms varētu būt viegls veids, kā veidot izpratni par vides vērtībām, šai nolūkā saskaņoti rīkojoties, no vienas puses, valsts un reģionālajām iestādēm un, no otras puses, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcu un restorānu vadībai; tāpēc uzskata, ka šādi pasākumi ir jāveic tieši piekrastes reģionos, jo tie ir vairāk orientēti uz tūrismu;

24. uzsver, ka, attīstot tūrismu, vienmēr ir jānodrošina vēstures liecību un arheoloģisko atradumu aizsardzība un jāsaglabā tradīcijas un kultūras mantojums kopumā, sekmējot vietējo kopienu aktīvu līdzdalību;

25. prasa īstenot iniciatīvas ilgtspējīgai attīstībai, lai aizsargātu kultūras un dabas mantojumu un piekrastes reģionu sociālo vidi;

26. aicina Komisiju nodrošināt, lai aktīva Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana būtu viens no priekšnoteikumiem ES finansējuma saņemšanai tiem piekrastes projektiem, kas ietekmē jūras vidi;

27. aicina Komisiju izmantot visus piemērotos novērtējuma instrumentus, lai nodrošinātu šā principa īstenošanu piekrastes zonās šajā plānošanas periodā, kā arī pienākumu sadali starp dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem;

28. uzsver, ka pārāk apjomīgu fiziskās infrastruktūras intervences pasākumu radītās grūtības piekrastes zonās kaitē piekrastes tūrisma attīstībai un padara to mazāk pievilcīgu, ņemot vērā, ka šos aspektus varētu veicināt ar augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi piekrastes reģionu konkurētspējai un kvalitatīvas un kvalificētas nodarbinātības veicināšanai; tāpēc aicina piekrastes reģionus tā vietā veicināt alternatīvus ieguldījumus, piemēram, investīcijas pakalpojumos, kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), vietējo tradicionālo produktu jaunu noieta iespēju veidošanā un augstas kvalitātes apmācībā tūrisma nozarē strādājošajiem; turklāt prasa izstrādāt mācību programmas kvalificētu darbinieku bāzes izveidošanai, lai spētu apmierināt aizvien sarežģītākas un dažādākas tūrisma nozares vajadzības;

29. aicina dalībvalstis izstrādāt pilsētu attīstībai un labiekārtošanai piemērotu politiku, kas atbilst piekrastes ainavai;

30. uzsver, ka augsta kvalitāte ir Eiropas tūrisma pakalpojumu galvenā salīdzinošā priekšrocība; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes akcentēt un stiprināt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, garantējot drošību, daudzveidīgu un mūsdienīgu infrastruktūru, iesaistīto uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību un videi saudzīgu saimniecisko darbību;

31. aicina Komisiju nodrošināt, lai jūrniecības nozares grupu politikā būtu iekļauti piekrastes tūrismam svarīgi ražošanas pakalpojumi un nozares, tā radot auglīgas mijiedarbības iespēju tiem, kas izmanto jūru kā resursu, lai palielinātu savu konkurētspēju, ilgtspējību un ieguldījumu piekrastes ekonomiskajā attīstībā; turklāt uzskata, ka jūrniecības nozares grupu pakalpojumos ir jāiekļauj medicīnas, labklājības, izglītības, tehnoloģiskie un sporta pakalpojumi kā galvenie piekrastes zonu attīstības elementi;

32. īpaši uzsver to, cik piekrastes reģionu attīstībai nozīmīga ir šo reģionu pieejamība; tāpēc aicina Komisiju, piekrastes valstu un reģionu iestādes izstrādāt risinājumus, lai nodrošinātu optimālus sauszemes, gaisa un ūdensceļu transporta satiksmes savienojumus; ņemot vērā biežos jūras piesārņošanas gadījumus daudzos reģionos un ostas pilsētās, atkārtoti aicina Komisiju un piekrastes valstu un reģionu iestādes atbalstīt iniciatīvas ostā pietauvotu kuģu uzpildei no sauszemes tīkliem; aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju lemt par tādiem pasākumiem kā lidostu nodevu samazināšana, vienmēr ievērojot procedūru, kas noteikta iepriekšminētajā priekšlikumā direktīvai par lidostu nodevām, lai padarītu piekrastes teritorijas pievilcīgākas un sekmētu to konkurētspēju; šī paša iemesla dēļ uzsver nepieciešamību stingrāk ievērot lidostu un aviācijas drošības standartus, vajadzības gadījumā pārceļot pie lidostām izvietotās degvielas krātuves uz citu atrašanās vietu;

33. aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes veicināt ostu un lidostu modernizāciju piekrastes un salu reģionos, lai nodrošinātu tūrisma vajadzības, pienācīgi ņemot vērā esošās vides iespējas, ievērojot estētiskus apsvērumus un saudzīgi izturoties pret dabas vidi;

34. uzsver, ka teritoriālā kohēzija ir horizontāla koncepcija, kas attiecas uz visu ES kopumā un kas var stiprināt saikni starp piekrasti un iekšzemi, pateicoties esošiem piekrastes un iekšzemes teritoriju savstarpēji papildinošiem faktoriem un abpusējai ietekmei (piem., piekrastē veicamo darbību piesaiste lauku un pilsētu tūrismam, labākas pieejamības nodrošināšana ne tikai tūrisma sezonā, vietējo produktu atpazīstamības veicināšana, vienlaikus sekmējot to dažādošanu); norāda, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko jūrniecības politiku ir īpaša atsauce uz salu reģioniem, atzīstot, ka tiem nākas risināt sevišķi sarežģītas attīstības problēmas to pastāvīgā dabiskā priekšrocību trūkuma dēļ; uzsver, ka ar līdzīgām problēmām saskaras visi piekrastes reģioni, un aicina Komisiju, turpmāk īstenojot teritoriālo kohēziju, ņemt vērā, ka piekrastes tūrisms ir jāsasaista ar piekrastes zonu integrētu pārvaldību un jūras teritoriālo plānošanu;

35. mudina arī piekrastes reģionālās un vietējās iestādes piejūras un iekšzemes kaimiņattiecību kontekstā rosināt integrētu teritoriālās tirdzniecības plānu īstenošanu kopā ar partneriem un veicināt objektivitāti tūrisma attīstībā un ceļojumu jomā, lai, neskarot kopējo konkurētspēju, palielinātu konkurētspēju tūrisma nozarē;

36. rosina piekrastes reģionus piedalīties starpreģionu sadarbības projektos, piemēram, saskaņā ar iniciatīvas „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” IV tēmu, lai veidotu jaunus un paplašinātu esošos tematiskos piekrastes tūrisma maršrutu tīklus, kā arī nodrošinātu apmaiņu ar zinātību un paraugpraksi;

37. iesaka attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm rīkoties, lai saskaņā ar savām sadarbības programmām veicinātu stratēģiskus piekrastes tūrisma projektus, sniedzot tehnisko palīdzību projektu sagatavošanai, nodrošinot šādiem pasākumiem atbilstošu finansējumu un par prioritāti nosakot struktūrfondu izmantošanu ilgtspējīga, videi saudzīga tūrisma attīstībai piekrastes reģionos, gan konverģences un konkurētspējas, gan nodarbinātības jomā; šajā sakarā īpaša uzmanība ir jāpievērš darbībām, kas paredzētas sakaru un informācijas tehnoloģiju attīstībai;

38. aicina Komisiju nākamajā gadā, vēlams, 20. maijā — Eiropas jūrniecības dienā, organizēt vismaz vienu īpašu, piekrastes tūrismam veltītu pasākumu, lai sekmētu saziņu un veicinātu kontaktus starp sadarbības partneriem, kā arī paraugprakses apmaiņu, piemēram, saistībā ar ES integrētā kvalitātes pārvaldības modeļa īstenošanu; šajā sakarā rosina visus iesaistītos dalībniekus iepazīstināt ar saviem Kopienas finansētajiem projektiem, kas tieši vai netieši attiecas uz piekrastes tūrismu;

39. uzskata, ka, sekmējot jūras tūrismu, kas iespējams, arī veicinot ar šo nozari saistīto saimniecisko darbību, var palīdzēt ES iedzīvotājiem veidot ilgtspējīgākus ieradumus un pilnveidot zināšanas par vidi; tāpēc aicina dalībvalstis veicināt šim nolūkam paredzētās investīcijas savās piekrastes teritorijās;

40. turklāt aicina Komisiju sagatavot praktisku rokasgrāmatu par ES finansējumu piekrastes tūrisma jomā, lai ieinteresētajām personām palīdzētu orientēties finansējuma meklēšanas posmā;

41. atzīst nozīmīgo ieguldījumu, ko piekrastes kopienu attīstībai varētu nodrošināt apjomīgāks kruīzu tūrisms, ja vien tiek nodrošināts līdzsvars starp risku un atbildību un starp nemainīgajām ar sauszemi saistīto investīciju izmaksām un kruīzu pakalpojumu sniedzēju elastīgas rīcības iespējām, vienlaikus pareizi ievērojot ar vidi saistītus apsvērumus;

42. aicina Komisiju atbalstīt piekrastes kopienas, tām cenšoties apgūt paraugpraksi un mācoties nodrošināt maksimālu ieguvumu vietējām kopienām no pievienotās vērtības, ko rada jo īpaši kruīzu tūrisms un piekrastes tūrisms kopumā;

43. aicina piekrastes reģionus veidot un atbalstīt reģionālās vai vietējās attīstības aģentūras, kas palīdzētu attiecīgās teritorijas un starpvalstu tīklu speciālistiem, organizācijām, ekspertiem un administrācijām un piedāvātu konsultācijas un informāciju potenciālajiem valsts un privātā sektora labumguvējiem;

44. saistībā ar sadarbības projektu ilgtspējību pēc finansējuma perioda beigām iesaka ES piekrastes dalībvalstīm ņemt vērā, ka projektiem jābūt ilgtspējīgiem ne vien finanšu ziņā, bet arī attiecībā uz partneru pastāvīgu sadarbību un savstarpējiem sakariem ar svarīgiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

45. iesaka ES piekrastes dalībvalstīm nodrošināt izvēlēto projektu augstu atpazīstamību un vienkāršot finansējuma pieejamības procedūras, lai piekrastes tūrismam piesaistītu privātu finansējumu un atvieglotu valsts iestāžu un privātā sektora dalībnieku, jo īpaši MVU, partnerību veidošanu; iesaka popularizēt jūras un piekrastes tūrisma atpūtas priekšrocības veselīgas floras un faunas saglabāšanas kontekstā (sekmējot ekotūrismu, zvejas tūrismu, vaļu vērošanu u. tml.); uzskata, ka par šo mērķu iemiesojumu varētu kļūt katru gadu 20. maijā svinamā Eiropas jūrniecības diena;

46. lai nodrošinātu projektu ilgtermiņa dzīvotspēju, aicina vides grupas, ar jūru saistītas tautsaimniecības nozares, kultūras organizācijas, zinātnieku aprindas, pilsoniskās organizācijas un vietējos iedzīvotājus piedalīties visos projektu posmos, ieskaitot to uzraudzību;

47. visbeidzot, aicina Komisiju regulāri novērtēt, cik lielā mērā piekrastes zonām piešķirtais Kopienas finansējums ietekmē to reģionālo attīstību, lai ar ilgtspējīga piekrastes tūrisma uzraudzības centra palīdzību izplatītu paraugpraksi un atbalstītu partnerību tīklus, kas vieno dažādas iesaistītās puses;

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Reģionu komitejai.

[1] OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.
[2] OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.
[3] OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.
[4] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
[5] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
[6] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
[7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0575.
[8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0213.

Vispārīga informācija

ES 27 dalībvalstu kopējā piekrastes līnija stiepjas vairāk nekā 89 000 kilometru garumā. Tomēr šo Eiropas piekrasti raksturo liela apdzīvotu vietu dažādība – te ir gan lielas pilsētas un dalībvalstu galvaspilsētas, piemēram, Lisabona, Atēnas, Kopenhāgena un Stokholma, gan nelielas salas, kuru galvenais iztikas avots ir tūrisms un zivsaimniecība.

Eiropas Savienības jūrniecības nozare, kam dažu dalībvalstu vēsturē un tradīcijās ir īpaši dziļas saknes, vēsturiski ir ļāvusi Eiropai apgūt citus kontinentus un tikt pie pārticības, tādējādi piekrastes valstu attīstībā nostiprinot piekrastes lomu.

Dažu reģionu piekraste ir šo reģionu identitātes neatņemama daļa: tā, piemēram, visattālāko reģionu galvenais iztikas avots ir tūrisms un ar jūru saistīta darbība. Savukārt citu reģionu piekrastes ģeogrāfiskie raksturlielumi nav tādi, lai reģioni kļūtu atkarīgi no tūrisma vai tūrisms veidotu ievērojamu daļu no šo reģionu IKP.

Saskaņā ar dažām prognozēm 2010. gadā aptuveni 75 % cilvēku dzīvos piekrastes reģionos. Domājot par tūrisma ietekmi uz piekrastes zonām un vēl jo vairāk uz Eiropas tautsaimniecību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, šāda iedzīvotāju koncentrācija piekrastē neapšaubāmi ir faktors, kas liek ievērot pragmatisku nostāju.

ES un tūrisms

Tūrisms kā nozare pašlaik neatrodas ES politiskajā kompetencē, bet EK līguma 3. pantā ir teikts, ka tam var piemērot “pasākumus”. Tas ir ļāvis Eiropas Savienībai tūrisma jomā īstenot virkni politisku stratēģiju, programmu un pasākumu.

Tomēr šī Eiropas Savienības iesaistīšanās ir bijusi fragmentāra un sektorāla, tādēļ tā neizbēgami ir radījusi virkni problēmu, par ko liecina nesaskaņotā dažādo politisko stratēģiju īstenošana un haotiskais tūrisma jomas programmu un atbalsta pasākumu kopums, kuri, trūkstot ierosināto mērķu īstenošanas pamatnostādnēm, var negatīvi iespaidot viens otru.

Valstu vadītāji un valdības ir vienojušās Lisabonas līgumā iekļaut pantu, ar kuru Eiropas Savienībai un jo īpaši Parlamentam tūrisma politikas jomā tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras. Tas ļautu izstrādāt jaunas stratēģijas pieejamā finansējuma efektīvai un reālai izmantošanai, veicinot pilnvērtīgu Eiropas tūrisma politiku.

Struktūrfondi un tūrisms

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībai tūrisma jomā nav tiešu pilnvaru un tādēļ nav īpašu šai nozarei paredzētu finanšu instrumentu, Kopienas līmeņa iesaistīšanās tūrisma politikā pārsvarā notiek ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda starpniecību, izmantojot reģionālās un valsts sektorālās darbības programmas.

Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja pēc savas iniciatīvas nolēma apstiprināt ziņojumu un pētījumu par tūrisma ietekmi piekrastes zonās (tās reģionālās attīstības aspektiem), lai izpētītu struktūrfondu reālo apguvi piekrastes tūrisma nozarē un šīs nozares konkrēto ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visās dalībvalstīs.

Komitejas uzdevumā veiktais pētījums bija detalizēts un būtisks. Tajā bija secināts, ka starp galvenajiem uzdevumiem piekrastes tūrisma jomā pirmām kārtām ir jāmin sezonalitātes mazināšana, ilgtspējību veicinošu pasākumu nodrošināšana un izklaides iespēju dažādošana.

Pētījumā ir atzīts, ka darbības piekrastes tūrisma jomā saņem lielu atbalstu saskaņā ar ERAF līdzfinansētu reģionālu darbības programmu pasākumiem tādās jomās kā sabiedriskā infrastruktūra, subsīdijas tūrisma nozarei MVU, teritoriāli tirdzniecības un reklāmas pasākumi.

Pētījums atgādina par problēmām, kas iespaido šo iniciatīvu rezultātu novērtēšanu reģionālā mērogā, ņemot tūrisma nozares transversālās iezīmes. Vienlaikus tas aplūko to kvalitatīvo ietekmi institucionālo spēju stiprināšanas ziņā. Autori apgalvo, ka ES finansējums ir veicinājis līdzdalību partnerībās, lai gan dažādā mērā, atkarībā no projektiem, arī sekmējis augstākas kvalitātes projektu programmu un koncepciju izstrādi. Tāpat ES finansējums ir lielā mērā palīdzējis panākt integrētāku nostāju piekrastes reģionu kvalitātes vadības jomā.

Secinājumi

Apspriedes uz vietas ar dažādajām piekrastes tūrisma jomā iesaistītajām pusēm, pēc kurām ir tapis šis iniciatīvas ziņojums, ir izrādījušās ļoti vērtīgas, apliecinot, ka vajag konkrētu rīcību, lai efektīvāk apgūtu nozarei pieejamos fondus. Šajā nolūkā nav jārada īpaši jauni instrumenti: nozarei drīzāk vajag integrētu un saskaņotu nostāju, kopīga mērķa un kopējas stratēģijas kontekstā pastiprinot pastāvošo instrumentu darbību. Apspriežu dalībnieki bija vienisprātis, ka piekrastes tūrisma joma prasa integrētu un holistisku nostāju.

Pašlaik izšķirīgs un atbalstāms uzdevums ir piekrastes tūrisma dažādošana, ejot tālāk par pierasto “saule, jūra un smiltis” modeli daudzveidīgāka piedāvājuma virzienā. Jāattīsta jauni reģionālās piekrastes tautsaimniecības segmenti, vienlaikus cenšoties tuvināt Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas konkurētspējas un izaugsmes mērķus.

To nozaru politika, kuras pastāvīgi mijiedarbojas ar piekrastes tūrisma produktiem, piemēram, zivsaimniecības, jūrniecības, transporta, enerģētikas nozares un kohēzijas politika, kā arī jaunā KLP stratēģija, kurā ir vairāk uzsvērta kvalitatīvu produktu nozīme, Komisijas topošajā darba programmā būtu jābagātina ar novatoriskām iezīmēm un integrēti jāsasaista ar piekrastes tūrismu, ņemot vērā šīs nozares svarīgo vietu Eiropas tautsaimniecībā. Holistiskam šīs politikas redzējumam Eiropas Savienībā drīzumā jākļūst par realitāti, īpaši 2007.-2013. gada finanšu plāna vidusposma pārskata kontekstā. Tad varēsim būt droši, ka Eiropas Savienībai ir ilgtspējīga un perspektīva piekrastes tūrisma nozare.

Reģionālās attīstības komitejai

par tūrisma ietekmi uz reģionālo attīstību piekrastes reģionos
(2008/2132(INI))

Referents: Francesco Ferrari

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā to dalībvalstu, kurām ir ievērojami attīstīta piekrastes un salu zona, ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ieņēmumiem jomās, kas saistītas ar jūru, estuāriem vai deltām, piemēram, tūrisms, zvejniecība, transports u. c., un tā kā jūras un piekrastes izmantošana dažādos nolūkos ievērojami palielinās; īpaši ņemot vērā to, ka konkurence, cenšoties rast savu tirgus nišu, bieži rada konfliktus starp dažādām darbības un interešu jomām (tūrisms, zvejniecība, pakalpojumi, lauksaimniecība, dabiskās ekosistēmas aizsardzība), tāpēc nepieciešama piemērota teritoriāla pārvaldība, kas ļautu pārvaldīt ar piekrastes attīstību tieši vai netieši saistītās dažādās darbības;

B. tā kā reģionos, kur īsi un intensīvi tūrisma periodi mijas ar ekonomiskās pasivitātes periodiem, nodarbinātības līmenis attiecīgajā nozarē, kā arī transporta nozarē ievērojami svārstās, kas bieži apgrūtina stabilu pienācīgas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu;

C. tā kā tūrismam ir dzinējspēka nozīme attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un jaunām komunikāciju tehnoloģijām;

D. tā kā tūrisma darbības veikšanai piekrastes reģionos vajadzīga mūsdienīga un efektīva transporta infrastruktūra;

E. tā kā piekrastes reģioni Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, jo tajos koncentrēta ievērojama ekonomiskās aktivitātes procentuālā daļa,

1. uzskata, ka jānostiprina politikas, kas mazina sezonālo ietekmi un veicina ilgstošu attīstību, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides aspektus, veicina produktu dažādošanu un jauninājumus, tostarp ar „darījumu tūrisma” palīdzību, un veicina pastāvīgu darbavietu radīšanu, tālākizglītību, kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī produktu un pakalpojumu dažādību; īpaši uzsver, ka ar struktūrfondu starpniecību ir jāatbalsta arī institucionālās struktūras veidošana, dažādu pārvaldības līmeņu koordinēšana, veiktspējas palielināšana un partnerības princips tādu projektu plānošanas un izstrādes procesā kā apmaiņas programmas vecākiem tūristiem, veselības tūrisms, rezidentu tūrisms un tūrisms saistībā ar kongresiem;

2. uzsver, ka tūrisma un transporta infrastruktūras projektu izstrādes un īstenošanas procesā ir jāņem vērā dabas aizsardzības, kultūras mantojuma un ilgtspējīga tūrisma intereses;

3. prasa, lai Komisija un dalībvalstis aktīvāk palīdzētu risināt galvenokārt piekrastes un salu reģionu mazo pašvaldību privātā sektora vajadzības, veicinot konkrētu projektu un iniciatīvu plānošanas, izstrādes un vadības labāko praksi un veicinot informācijas apmaiņu par Eiropas normatīviem un stratēģijām šajā jomā, kā arī par Eiropas fondiem, sevišķi par ilgtspējīga tūrisma atbalsta fondiem;

4. mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veicināt ilgtspējīgu vietējā sabiedriskā transporta mobilitātes maršrutu, kā arī riteņbraucēju un gājēju celiņu izveidi, it īpaši pārrobežu piekrastes reģionos, un šajā nolūkā pastāvīgi apmainīties ar labāko praksi;

5. aicina dalībvalstis, salu reģionus un piekrastes reģionus veikt darbības, lai „modificētu” tirgus nišas, tā veicinot pāreju no vienkāršas investēšanas infrastruktūrās uz darbībām, ar ko izveido teritoriālajai tirgdarbībai un produktu un pakalpojumu dažādībai nepieciešamās jaunās tirgus nišas; šo mērķi var sasniegt ar šādām darbībām:

- parastajā piedāvājumā iekļaujot citas brīvā laika pavadīšanas nodarbes, kas saistītas ar jūru;

- integrējot pieejamos transporta veidus un dažādas tūrisma aktivitātes;

- popularizējot nemateriālo kultūras un dabas mantojumu, piemēram, izveidojot tematiskus maršrutus un ceļus, pateicoties kuriem var atklāt reģiona iekšzemes bagātības (jo īpaši gastronomijā);

- pārveidojot pilsētas un apdzīvotas vietas, kurām vēsturiski ir bijusi industriāla nozīme, par tūrismam piemērotām vietām, izmantojot to arhitektūras un kultūras īpatnības;

- ieguldot projektos, kas ir atpazīstami, ietekmīgi un rezultatīvi;

- pieņemot globālu pieeju attiecībā uz tūrisma tirgu, ņemot vērā augošo konkurenci, ko rada zemu cenu tūrisma vietas, kas neatrodas Eiropā, un cita starpā veicinot programmas, kas pielāgotas jauniem tūrisma veidiem Eiropas Savienībā, piemēram, ģimenes tūrismam un vecu cilvēku tūrismam;

- tūrisma infrastruktūru attīstībā iekļaujot vides aizsardzības un kuģošanas drošības pasākumus, it īpaši resursu taupīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī atbilstoši ilgtspējīgu plānošanu;

- izstrādājot tūrisma nozares izglītības un apmācību programmas visos līmeņos un visās jomās (pakalpojumu sniegšana, ekonomika un pārvaldība), lai iegūtu kvalificētus darbiniekus;

- veicinot ārpussezonas sociālo tūrismu starp ES reģioniem, ņemot vērā, ka sociālais jeb pieejamais tūrisms ļauj personām ar ierobežotām mobilitātes iespējām un invalīdiem ceļot kā tūristiem ES teritorijā, ka tas ir efektīvs instruments ES pilsoņu labklājības veicināšanai un ka tam ir ekonomiska ietekme, jo tas rada pastāvīgas darbavietas tūrisma nozarē visu gadu;

- analizējot un attiecīgā gadījumā atbalstot tūrisma pakalpojumu dažādošanas pasākumus, šai nolūkā veidojot īpašu piedāvājuma klāstu, piemēram, kultūras, sporta, pludmales un cita veida tūrismu;

6. aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes veicināt ilgtspējīgāku un stabilāku pakalpojumu sniegšanu; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā kompensēt darbaspēka, kapitāla un pakalpojumu nepietiekamību, ko nodarbinātības sezonālais raksturs izraisa piekrastes reģionos tūrisma nozarē un ar to saistītajā transporta nozarē;

7. prasa, lai dalībvalstis izstrādātu pilsētu attīstībai un labiekārtošanai piemērotu politiku, kas atbilst piekrastes ainavai;

8. prasa atbilstošā veidā veicināt ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot kultūras un dabas mantojumu un piekrastes reģionu sociālo vidi;

9. uzsver klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes tūrismu; tāpēc aicina Komisiju, no vienas puses, transporta un tūrisma politikā konsekventi iekļaut Kopienas mērķus attiecībā uz CO₂ emisiju samazināšanu un, no otras puses, veicināt pasākumus, kas paredzēti ilgtspējīga tūrisma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi;

10. aicina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes veicināt ostu un lidostu modernizāciju piekrastes un salu reģionos, lai nodrošinātu tūrisma vajadzības, pienācīgi ņemot vērā esošās vides iespējas, ievērojot estētiskus apsvērumus un saudzīgi izturoties pret dabas vidi;

11. vēlreiz prasa īstenot veicināšanas pasākumus, kas ļautu pārveidot ostas daudzos piekrastes reģionos, nodrošinot, ka tās ir pieejamas izpriecu kuģiem un kruīzu laineriem, kā arī veikt praktiskus pasākumus, lai ievērojami uzlabotu vides stāvokli, tostarp pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Etelka Barsi-Pataky, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Dieter-Lebrecht Koch, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Lars Wohlin, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philip Bradbourn, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Antonio López-Istúriz White, Vural Öger, Willem Schuth

Juridisks paziņojums - Privātuma politika