IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

12.11.2008 - (6124/2008 – C6‑0000/2008 – 2006/0132(COD)) - ***II

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Christa Klaß

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai

(6124/2008 – C6‑0000/2008 – 2006/0132(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (6124/2008 – C6‑0323/2008),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0373),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0443/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes kopējā nostāja 1. atsauce
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,	ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 152. panta 4. punktu un 175 panta 1. punktu,
Pamatojums
Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 1 — direktīvas mērķis ir samazināt pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Gan cilvēku veselība, gan vide jāpiemin attiecībā uz direktīvas juridisko pamatu.
Grozījums Nr.  2 Padomes kopējā nostāja 1. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu, ar šo direktīvu izstrādā vienotu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.	(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu 2. un 7. pantu ir jāizveido vienots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, ievērojot piesardzības principu.
Pamatojums
Piesardzības principam jābūt galvenajam visos politikas aspektos attiecībā uz pesticīdiem. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 2.
Grozījums Nr.  3 Padomes kopējā nostāja 4. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(4) Lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpiemēro attiecīgu valstu rīcības plāni, kuros paredzēti mērķi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai metodiku izstrādi un ieviešanu. Attiecīgu valstu rīcības plānus var saskaņot ar citos saistītos Kopienas tiesību aktos paredzētiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai apkopotu mērķus, kas jāsasniedz saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri saistīti ar pesticīdiem.	(4) Lai atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpiemēro attiecīgu valstu rīcības plāni, kuros paredzēti kvantitatīvi mērķi, pasākumi, indikatori un grafiki, lai mazinātu pesticīdu izmantošanu un radīto risku cilvēku veselībai un videi, kā arī lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un neķīmisku alternatīvu pieeju vai metodiku izstrādi un ieviešanu. Attiecīgu valstu rīcības plānus jāsaskaņo ar citos saistītos Kopienas tiesību aktos paredzētiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai apkopotu mērķus, kas jāsasniedz saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri saistīti ar pesticīdiem.
Pamatojums
Izmantošanas kvantitatīvai samazināšanai ir jābūt pamatdirektīvas mērķim, ko sasniedz nopietni izstrādājot un īstenojot valsts rīcības plānu.
Grozījums Nr.  4 Padomes kopējā nostāja 12. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(12) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var radīt nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tādēļ pesticīdu izsmidzināšana no gaisa būtu vispārēji jāaizliedz, pieļaujot atkāpi, ja salīdzinājumā ar citiem izsmidzināšanas paņēmieniem tai ir skaidras priekšrocības – mazāka ietekme uz cilvēku veselību un vidi – vai arī ja nav citu derīgu alternatīvu risinājumu.	(12) Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var radīt nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tādēļ pesticīdu izsmidzināšana no gaisa būtu vispārēji jāaizliedz, pieļaujot atkāpi, ja salīdzinājumā ar citiem izsmidzināšanas paņēmieniem tai ir skaidras priekšrocības – mazāka ietekme uz cilvēku veselību un vidi – vai arī ja nav citu derīgu alternatīvu risinājumu, ar nosacījumu, ka tiek izmantota labākā pieejamā tehnoloģija, lai samazinātu novirzi (piemēram, mazas novirzes sprauslas), un netiek ietekmēta iedzīvotāju un klātesošo veselība.
Pamatojums
Izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinot ar citām izsmidzināšanas metodēm, nav nekādu priekšrocību attiecībā uz vidi. Atkāpes nevar attiecināt uz teritorijām, kurās var tikt ietekmēti iedzīvotāji un klātesošie, piemēram, blīvi apdzīvotas teritorijas vai ja tuvumā esošās teritorijas izmanto sabiedrība un mazāk aizsargātas grupas. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 10.
Grozījums Nr.  5 Padomes kopējā nostāja 14. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(14) Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos vai bērnu rotaļu laukumos pesticīdu lietošana rada ļoti lielu iespējamību sabiedrībai nonākt saskarsmē ar pesticīdiem. Tādēļ tādās vietās pesticīdu lietošana būtu jāaizliedz, jāierobežo vai pēc iespējas vairāk būtu jāsamazina risks, ko rada to lietošana.	(14) Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK. Citās vietās, piemēram, publiskos parkos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās un bērnu rotaļu laukumos, un veselības aprūpes iestāžu (klīniku, slimnīcu, rehabilitācijas centru, sanatoriju, slimnīcu uz nāvi slimajiem) tuvumā pesticīdu lietošana rada ļoti lielu iespējamību sabiedrībai nonākt saskarsmē ar pesticīdiem. Tādēļ tādās vietās pesticīdu lietošana būtu jāaizliedz.
Pamatojums
Komisija ir atzinusi, ka apdraudējums no pesticīdiem teritorijās, kuras izmanto plaša sabiedrība ir augsts. Tāpēc ņemot vēra akūtu un hronisku negatīvu ietekmi uz veselību, ko var izraisīt pakļaušana pesticīdu ietekmei, pesticīdu izmantošana jāizliedz teritorijās un ap tām, kurās sabiedrības locekļi varētu nonākt saskarē ar pesticīdiem, jo īpaši, bet ne tikai, domājot par mazāk aizsargātām grupām. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 151 un grozījums jaunajā Padomes tekstā.
Grozījums Nr.  6 Padomes kopējā nostāja 17. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(17) Tā kā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. …/… un šo direktīvu, integrētās augu aizsardzības principu īstenošana ir obligāta un tā kā, īstenojot integrētās augu aizsardzības principus, ievēro subsidiaritātes principu, dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā tās nodrošina integrētās augu aizsardzības principu īstenošanu savā valsts rīcības plānā.	(17) Tā kā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. …/… un šo direktīvu, integrētās augu aizsardzības principu īstenošana ir obligāta un tā kā, īstenojot integrētās augu aizsardzības principus, ievēro subsidiaritātes principu, dalībvalstīm būtu jāapraksta, kā tās nodrošina integrētās augu aizsardzības principu īstenošanu, prioritāti piešķirot neķīmiskām augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūru apsaimniekošanas metodēm savā valsts rīcības plānā.
Pamatojums
Integrētai augu aizsardzībai jābūt sistēmai, kura dod priekšroku neķīmiskām augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas metodēm. Padomes ierosinātā jaunā apsvēruma grozījums.
Grozījums Nr.  7 Padomes kopējā nostāja 1. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Ar šo direktīvu izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai metožu izmantošanu.	Ar šo direktīva izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku, un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī veicinot pesticīdu neķīmisku alternatīvu popularizēšanu un ieviešanu.
Pamatojums
Vienīgais iespējamais veids, kā samazināt pesticīdu izraisīto apdraudējumu, ir samazināt to izmantošanu. Visā tekstā vārdam "lietošana" jābūt līdztekus vārdiem "risks" un "ietekme". Vienīgais iespējamais risinājums, lai novērstu pesticīdu ietekmi uz sabiedrības veselību, dzīvniekiem, savvaļas populācijām un vidi kopumā, ir preventīva pieeja, pieņemot patiesi ilgtspējīgas neķīmiskas metodes.
Grozījums Nr.  8 Padomes kopējā nostāja 2. pants – 2.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	2.a Dalībvalstis var nodrošināt subsīdijas vai veikt fiskālus pasākumus, lai veicinātu mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanu. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt pesticīdu nodevas ieviešana visiem līdzekļiem, izņemot neķīmiskos līdzekļus vai augu aizsardzības līdzekļus, kuru izraisītā riska līmenis ir zems vai samazināts, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. [...] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū][50. panta 1. punktā].
Pamatojums
Ja dalībvalstis to vēlas, tās var veicināt vēl ilgtspējīgāku pesticīdu izmantošanu ar fiskālo līdzekļu palīdzību. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 21.
Grozījums Nr.  9 Padomes kopējā nostāja 2. pants – 2.b punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	2.b Šīs direktīvas noteikumi nedrīkst atturēt dalībvalstis piemērot piesardzības principu, ierobežojot vai aizliedzot pesticīdu lietošanu.
Pamatojums
Piesardzības principam jābūt galvenajam visos politikas aspektos attiecībā uz pesticīdiem. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 22.
Grozījums Nr.  10 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1a) "lietojums" ir visas operācijas, ko veic saistībā ar pesticīdiem, arī to glabāšana, darbības ar tiem, to atšķaidīšana, sajaukšana un izmantošana;
Pamatojums
Komisijas sākotnējā teksta atjaunota ieviešana.
Grozījums Nr.  11 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3) "konsultants" ir jebkura persona, kas saskaņā ar profesionālo darbību vai kā komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par augu aizsardzību un pesticīdu drošu lietošanu, attiecīgā gadījumā ietverot privātus un valsts konsultantu dienestus, tirdzniecības pārstāvjus, pārtikas ražotājus un mazumtirgotājus;	3) „konsultants” ir jebkura persona, kas ir ieguvusi atbilstošas zināšanas dalībvalstu noteiktā līmenī un saskaņā ar profesionālo darbību vai kā komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par augu aizsardzību un pesticīdu drošu lietošanu, attiecīgā gadījumā ietverot privātus un valsts konsultantu dienestus, tirdzniecības pārstāvjus, pārtikas ražotājus un mazumtirgotājus;
Grozījums Nr.  12 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 6. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
6) "integrētā augu aizsardzība" ir visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tai sekojoša tādu atbilstīgu paņēmienu integrēšana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu iedarbības formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimalizējot risku cilvēku veselībai un videi. Integrētā augu aizsardzība uzsver veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām un veicina dabisku kaitēkļu apkarošanas mehānismu izmantošanu;	6) "integrētā augu aizsardzība" ir visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tai sekojoša tādu atbilstīgu paņēmienu integrēšana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu iedarbības formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimalizējot risku cilvēku veselībai un videi. Integrētā augu aizsardzība uzsver veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām un veicina dabisku kaitēkļu apkarošanas mehānismu izmantošanu, piešķirot prioritāti kultūraugu aizsargpasākumiem un piemērotu šķirņu izmantošanai, kā arī neķīmiskām augu aizsardzības un kaitēkļu un kultūraugu apsaimniekošanas metodēm;
Pamatojums
Integrētai augu aizsardzībai jābūt sistēmai, kura dod priekšroku neķīmiskām augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas metodēm. Jaunā Padomes teksta grozījums, lai nodrošinātu šīs definīcijas atbilstību pesticīdu regulas pirmā lasījuma 50. grozījumam, kurā definēta integrēta augu aizsardzība.
Grozījums Nr.  13 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 7.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	7a) "neķīmiskās augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas metodes" ir kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas metodes bez ķimikāliju izmantošanas. Augu aizsardzības, kaitēkļu apkarošanas un augkopības neķīmiskās metodes citstarp ir augseka, fiziskā un mehāniskā iedarbība, kā arī kaitēkļu dabisko ienaidnieku izmantošana.
(atjauno pirmā lasījuma 27. grozījumu)
Grozījums Nr.  14 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 9.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	9a) „lietojuma samazināšana” ir pesticīdu izplatīšanas samazināšana, un tā ne vienmēr ir atkarīga no apjoma,
Pamatojums
Ar šo grozījumu Direktīva tiek saskaņota ar mērķi samazināt lietošanu un tiek precizēts, ka lietošanas samazinājums nav saistīts ar pesticīdu apjoma samazinājumu, bet drīzāk ir saistīts ar to izmantošanas gadījuma skaita samazinājumu līdz līmenim, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu augu aizsardzību. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 30.
Grozījums Nr.  15 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 9.b punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	9b) „apstrādes indeksa” pamatā ir aktīvās vielas noteikta standarta deva uz hektāru, kas vajadzīga vienai apstrādes reizei pret attiecīgo kaitēkli. Tādēļ tas ne vienmēr ir atkarīgs no apjoma, un to var izmantot, lai novērtētu lietojuma samazināšanu.
Pamatojums
Regardless of whether the amount of active substance needed for one treatment is 1 kg/ha or a few grams/ha (for very potent substances), a "treatment index" of e.g. 2.0 would mean that the area with arable crops on average had been sprayed 2 times with the recommended dose. The Treatment index is a relevant use indicator measuring pesticide dependency reduction in terms of spraying intensity rather than being a risk indicator and the quantitative use reduction target is to be considered a tool to stimulate the swift implementation by stakeholders of various measures in an integrated reduction. Reinstating first reading Amendment 30, deleting the word 'frequency' as Article 4 only refers to treatment and not frequency.
Grozījums Nr.  16 Padomes kopējā nostāja 4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis pieņem attiecīgās valsts rīcības plānu, kurā izvirzīti mērķi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas.	1. Dalībvalstis pieņem un nekavējoties īsteno attiecīgās valsts rīcības plānu, kurā izvirzīti mērķi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas. Valstu rīcības plānos obligāti iekļauj:
	a) visu pesticīdu, izņemot bioloģiskos pesticīdus un augu aizsardzības līdzekļus ar zemu kaitīguma pakāpi, kuri norādīti Regulā (EK) Nr. .., lietošanas apjoma samazināšanas mērķus nosaka saskaņā ar apstrādes biežuma indeksu. Apstrādes indeksu pielāgos īpašajiem apstākļiem katrā dalībvalstī. Par apstrādes indeksu nekavējoties informē Komisiju, lai saņemtu tam apstiprinājumu.
	Īpaši bīstamām vielām (kā noteikts 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006 par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (REACH)) samazināšanas mērķis līdz 2013. gada beigām ir vismaz 50 %, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu, kas aprēķināts 2005. gadam, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995. līdz 2004. gadam;
	b) pesticīdu preparātiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski, lietošanas apjoma samazināšanas mērķi, ko nosaka, ņemot vērā pārdoto pesticīdu apjomu. Šis obligātais samazināšanas mērķis līdz 2013. gada beigām ir vismaz 50 %, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu, kas aprēķināts 2005. gadam, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995. līdz 2004. gadam.
	1 OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (labotā versija), OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.
	2 OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.
Pamatojums
Atkārtoti iesniegts grozījums Nr. 146 (pieņemts plenārsēdē pirmajā lasījumā ar lielu balsu vairākumu).
Grozījums Nr.  17 Padomes kopējā nostāja 4. pants – 1. punkts – 2. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Izstrādājot un pārskatot savus rīcības plānus, dalībvalstis attiecīgi ņem vērā paredzēto pasākumu ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku, vidi un veselību. Dalībvalstis savā rīcības plānā apraksta, kā tās īstenos pasākumus saskaņā ar 5. līdz 14. pantu, lai sasniegtu šā punkta pirmajā daļā minētos mērķus.	Izstrādājot un pārskatot savus rīcības plānus, dalībvalstis attiecīgi ņem vērā paredzēto pasākumu ietekmi uz sabiedrības veselību, ekonomiku, vidi un veselību, un ietekmi uz īpašiem valsts, reģionāliem un vietējiem apstākļiem, kā arī uz visām ieinteresēto personu grupām. Dalībvalstis savā rīcības plānā apraksta, kā tās īstenos pasākumus saskaņā ar 5. līdz 14. pantu, lai sasniegtu šā punkta pirmajā daļā minētos mērķus. Obligātās prasības valsts rīcības plāniem ir minētas IIb pielikumā iekļautajos norādījumos.
	Dalībvalstu rīcības plānos jāņem vērā citos Kopienas tiesību aktos paredzētie plāni par pesticīdu izmantošanu, piemēram, saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK plānotie pasākumi.
	Dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm pastiprina centienus pārraudzīt un novērst pesticīdu nelegālu izmantošanu.
	Dalībvalstis regulāri sniedz ziņojumus par pasākumiem, kas veikti, lai kontrolētu nelegālo izmantošanu.
Grozījums Nr.  18 Padomes kopējā nostāja 4. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Līdz …* dalībvalstis savus rīcības plānus dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm.	2. Līdz … dalībvalstis savus rīcības plānus dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm.
Attiecīgu valstu rīcības plānus pārskata vismaz reizi piecos gados, un par visiem būtiskajiem grozījumiem valsts rīcības plānā bez nepamatotas kavēšanās ziņo Komisijai.	Attiecīgu valstu rīcības plānus pārskata vismaz reizi trijos gados, un par visiem būtiskajiem grozījumiem valsts rīcības plānā bez nepamatotas kavēšanās ziņo Komisijai.
(atjauno pirmā lasījuma 38. un 42. grozījumu)
Grozījums Nr.  19 Padomes kopējā nostāja 4. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Vajadzības gadījumā Komisija publicē internetā informāciju, kas tai darīta zināma saskaņā ar 2. punktu.	3. Komisija publicē internetā sabiedrībai pieejamu informāciju, kas tai darīta zināma saskaņā ar 2. punktu.
Pamatojums
Saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību, sabiedrība ir jāiesaista valsts rīcības plānu projektu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā, darbībā un grozījumu veikšanā. Informācijai par valsts rīcības plāniem jābūt pieejamai internetā, Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 44.
Grozījums Nr.  20 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 1. punkts – 1. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai visiem profesionālajiem lietotājiem, izplatītājiem un konsultantiem būtu pieejama atbilstīga apmācība. Tas ietver gan uz sākotnējo, gan papildu apmācību, lai gūtu un atjauninātu zināšanas pēc vajadzības.	1. Dalībvalstis nodrošina, lai visiem profesionāliem lietotājiem, izplatītājiem un konsultantiem būtu pieejama atbilstīga apmācība, kuru nodrošinātu kompetento iestāžu izraudzītas struktūras. Tas ietver gan sākotnējo, gan papildu apmācību, lai gūtu un atjauninātu zināšanas pēc vajadzības. Šajā sakarībā nosaka minimālās prasības, kas ir saistošas visā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr.  21 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti apzinās, ka pastāv nelegāli (viltoti) augu aizsardzības līdzekļi un ka tie rada apdraudējumu, un ir pareizi apmācīti, lai atpazītu šādus produktus.
Pamatojums
Augu aizsardzības līdzekļu viltošana un nelikumīga pārvadāšana Eiropā ir nopietna problēma. Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu nelegālo izplatīšanu, svarīga nozīme ir profesionālo lietotāju un izplatītāju zināšanām. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 50.
Grozījums Nr.  22 Padomes kopējā nostāja 6. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai vismaz tie izplatītāji, kas pārdod pesticīdus profesionālajiem lietotājiem, nodarbinātu pietiekamu skaitu darbinieku, kam ir 5. panta 2. punktā minētās apliecības. Šie darbinieki ir pieejami pārdošanas brīdī, lai sniegtu pircējiem atbilstīgu informāciju par pesticīdu lietošanu un drošības noteikumiem attiecībā uz cilvēku veselību un vidi.	1. Dalībvalstis nodrošina, lai izplatītāji nodarbinātu pietiekamu skaitu darbinieku, kam ir 5. panta 2. punktā minētās apliecības. Šie darbinieki ir pieejami pārdošanas brīdī, lai sniegtu pircējiem atbilstīgu informāciju par pesticīdu lietošanu, kā arī par pesticīdu apdraudējumu veselībai un videi un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi.
Pamatojums
Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 54.
Grozījums Nr.  23 Padomes kopējā nostāja 6. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Dalībvalstis prasa, lai izplatītāji, kas pārdod pesticīdus neprofesionālajiem lietotājiem, sniegtu vispārēju informāciju par risku, ko rada pesticīdu lietošana, jo īpaši par bīstamību, kaitīgu iedarbību, pareizu uzglabāšanu, darbībām ar tiem, lietošanu, drošu apglabāšanu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem, kā arī par citiem alternatīviem risinājumiem, kam ir zema riska pakāpe. Dalībvalstis var prasīt pesticīdu ražotājiem sniegt šādu informāciju.	3. Dalībvalstis prasa, lai izplatītāji, kas pārdod pesticīdus neprofesionāliem lietotājiem, sniegtu vispārēju informāciju par risku, ko rada pesticīdu lietošana un iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību un vidi, jo īpaši par bīstamību, kaitīgu iedarbību, pareizu uzglabāšanu, darbībām ar tiem, lietošanu, drošu apglabāšanu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par atkritumiem, kā arī par citiem alternatīviem risinājumiem, kam ir zema riska pakāpe. Dalībvalstis var prasīt pesticīdu ražotājiem sniegt šādu informāciju.
Pamatojums
Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 56.
Grozījums Nr.  24 Padomes kopējā nostāja 6. pants – 3.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek veikti esošie pārbaudes un īstenošanas pasākumi, lai novērstu nelegālu (viltotu) pesticīdu piedāvājumu.
Grozījums Nr.  25 Padomes kopējā nostāja 7. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Dalībvalstis veic pasākumus, lai informētu sabiedrību un veicinātu sabiedrības izpratni un precīzas un līdzsvarotas informācijas pieejamību par pesticīdiem, jo īpaši par pesticīdu radītu risku cilvēku veselībai, organismiem, ko nav paredzēts apstrādāt, un videi, kā arī par pesticīdu lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu.	1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai informētu sabiedrību un veicinātu informācijas un sabiedrības izpratni veicinošas programmas un precīzas informācijas pieejamību par pesticīdiem, jo īpaši par pesticīdu lietošanas radītu risku, tostarp apdraudējumu un potenciālu akūtu un hronisku ietekmi uz cilvēku veselību, organismiem, ko nav paredzēts apstrādāt, un vidi, kā arī par pesticīdu lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu.
	2. Dalībvalstis izveido obligātas sistēmas informācijas apkopošanai par pesticīdu radītas akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem, jo īpaši, ja runa ir par pesticīdu lietošanas operatoriem, strādniekiem, iedzīvotājiem un citām grupām, kas var tikt pakļautas regulārai saskarsmei ar pesticīdiem.
	3. Dalībvalstis īsteno pētniecības programmas īpašām situācijām, kurās pesticīdi ir saistīti ar ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tostarp pētījumus par augsta riska grupām, bioloģisko daudzveidību un sekām apvienojuma rezultātā.
	4. Lai uzlabotu informācijas salīdzināmību, Komisija līdz...* sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā stratēģiskas pamatnostādnes par pesticīdu lietošanas ietekmes pārraudzību un pētniecību saistībā ar cilvēka veselību un vidi.
	*Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
In a legal framework such as this, a balancing of interests is not permitted and therefore it is not a case of promoting information from all sides, but making sure the information that is produced regarding the risks and health and environmental impacts of pesticides is accurate so that the public has the necessary information to be able to make informed and knowledgeable decisions to protect their health and that of their families from harm. Awareness programs should not forget chronic health effects of pesticides. Monitoring and research are necessary in Member States to collect information and quantify health and environmental impacts of pesticides. A reporting system is already in place in the EU for pesticide residues in food but no system exists to monitor poisoning incidents and environmental effects of pesticides. Reinstating part of first reading Amendment 59.
Grozījums Nr.  26 Padomes kopējā nostāja 8. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji, regulāri pārbaudītu. Inspekciju starplaiks nepārsniedz piecus gadus līdz 2020. gadam un trīs gadus pēc tam.	1. Dalībvalstis nodrošina, lai pesticīdu lietošanas iekārtas un piederumus, ko lieto profesionālie lietotāji, obligāti regulāri pārbaudītu. Inspekciju starplaiks nepārsniedz piecus gadus līdz 2015. gadam un trīs gadus pēc tam.
Pamatojums
Pesticīdu izsmidzināšana ir bīstams pasākums, un tādēļ visas profesionālās lietošanas iekārtas un piederumi ir regulāri jāpārbauda, jo traucējumi iekārtas darbībā var rasties jebkurā laikā (pat īsi pēc vienas pārbaudes un ilgu laiku pirms nākamās). Pēc sākotnējās pārbaudes jāpieprasa obligātas pārbaudes, kā arī izlases veida pārbaudes. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 60 un grozījums jaunajā Padomes tekstā.
Grozījums Nr.  27 Padomes kopējā nostāja 8. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
b) neattiecināt inspekcijas uz pesticīdu rokas lietošanas iekārtām vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem.	svītrots
Grozījums Nr.  28 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(da) izsmidzinājumam paredzētā teritorija nedrīkst atrasties tuvu sabiedrisko aktivitāšu vietām vai dzīvojamiem rajoniem un nedrīkst radīt draudus iedzīvotāju vai apkārtējo cilvēku veselībai;
Pamatojums
Nedrīkst būt nekādas negatīvas ietekmes uz iedzīvotāju un apkārtējo cilvēku veselību. Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 64.
Grozījums Nr.  29 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	(db) lidaparāts ir jāaprīko ar vislabāk pieejamo tehniku, lai samazinātu izsmidzinājumu (piem., uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas); izmantojot helikopterus, to cauruļveida kliedētājiem jābūt aprīkotiem ar inžektorsprauslām, lai mazinātu izsmidzinājuma aizplūšanu gaisā.
Pamatojums
Nedrīkst būt nekādas negatīvas ietekmes uz iedzīvotāju un apkārtējo cilvēku veselību. Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 64.
Grozījums Nr.  30 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Dalībvalstis norāda iestādes, kuru kompetencē ir izstrādāt īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var pesticīdus izsmidzināt no gaisa, un publisko informāciju par augiem, teritorijām, apstākļiem un īpašām izsmidzināšanas prasībām, tostarp laika apstākļiem, kādos izsmidzināšana no gaisa var būt atļauta.	3. Dalībvalstis norāda iestādes, kuru kompetencē ir izstrādāt īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var pesticīdus izsmidzināt no gaisa. Šīs kompetentās iestādes ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu izsmidzināšanai no gaisa, saņemot pieprasījumu saskaņā ar 4. punktu, kā arī par informācijas publiskošanu par augiem, teritorijām, apstākļiem un īpašām izsmidzināšanas prasībām, tostarp laika apstākļiem, kādos izsmidzināšana no gaisa var būt atļauta.
Kompetentās iestādes nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai brīdinātu iedzīvotājus un garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas ir tuvu teritorijai, kur izsmidzina pesticīdus.	Atļaujā kompetentās iestādes nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus un garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas ir tuvu teritorijai, kur izsmidzina pesticīdus.
Grozījums Nr.  31 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 4. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
4. Profesionālie lietotāji, kas vēlas izsmidzināt pesticīdus no gaisa, attiecīgā laikā iesniedz iesniegumu kompetentajai iestādei atļaut izsmidzināt pesticīdus no gaisa, pievienojot pierādījumus par to, ka ir izpildīti 2. un 3. punktā minētie nosacījumi. Dalībvalstis var paredzēt, ka iesniegumi, par ko paredzētajā laikposmā nav saņemta kompetentas iestādes atbilde vai par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, uzskata par apstiprinātiem.	4. Profesionālie lietotāji, kas vēlas izsmidzināt pesticīdus no gaisa, attiecīgā laikā iesniedz iesniegumu kompetentajai iestādei atļaut izsmidzināt pesticīdus no gaisa, pievienojot pierādījumus par to, ka ir izpildīti 2. un 3. punktā minētie nosacījumi. Paziņojumā iekļauj informāciju par izsmidzināšanas laiku, apjomu un izmantoto pesticīdu veidu.
Pamatojums
Jāparedz, ka iesniegumi, par ko paredzētajā laikposmā nav saņemta kompetentas iestādes atbilde vai par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, nedrīkst tikt uzskatīti par apstiprinātiem, jo tādējādi tiks radīts veids, kā apiet šī panta prasības. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 65 un svītro Padomes ierosinātā grozījuma jaunā teksta daļu.
Grozījums Nr.  32 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 6. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
6. Kompetentās iestādes reģistrē visus saskaņā ar 4. punktu saņemtos iesniegumus.	6. Kompetentās iestādes reģistrē visus saskaņā ar 4. punktu saņemtos iesniegumus un dara tos pieejamus sabiedrībai.
Pamatojums
Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 66.
Grozījums Nr.  33 Padomes kopējā nostāja 9.a pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	9.a pants
	Sabiedrības informēšana
	Dalībvalstis var iekļaut valstu rīcības plānos noteikumus par informācijas sniegšanu kaimiņiem, kuri var būt pakļauti izsmidzinājumam.
Pamatojums
In the UK there is a legal obligation for farmers/pesticide users to provide at least 48 hours notice to beekeepers in order to protect bees. Yet humans do not have any comparable notification requirements. Considering 48 hours is workable for protecting other species then it should be the same for protecting humans, especially the most vulnerable groups. Therefore it should be obligatory to notify residents prior to any aerial or ground spraying application to enable them to take the necessary precautions to try and reduce exposure as much as possible. This notification should include information on the chemicals to be used to inform residents of what pesticides are being used in their locality.
Grozījums Nr.  34 Padomes kopējā nostāja 10. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieņemti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā ūdens vides un dzeramā ūdens apgādi no pesticīdu ietekmes. Ar šiem pasākumiem atbalsta un tie ir saderīgi ar attiecīgiem noteikumiem Direktīvā 2000/60/EK un Regulā (EK) Nr. ….	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ūdenstilpes, jo īpaši nodrošinot to, ka ūdensceļu tuvumā tiek noteiktas buferjoslas, kurās pesticīdus nedrīkst lietot un uzglabāt, un jo īpaši ir jāsargā dzeramā ūdens ieguves vietas, kas tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu.
	Buferjoslu izmērus nosaka atkarībā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām un klimata īpašībām. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu tiek veikti papildu pasākumi aizsargājamās dzeramā ūdens ieguves vietās, lai novērstu ūdens piesārņošanu ar pesticīdiem, tostarp vajadzības gadījumā nosakot stingrākus ierobežojumus attiecībā uz dažu paaugstināta riska līdzekļu lietošanu, buferjoslu labāku izmantošanu, īpašu apmācību un informāciju konsultantiem un smidzināšanas operatoriem, un stingri ieviešot paraugpraksi saistībā ar pesticīdu uzglabāšanu, maisīšanu un iznīcināšanu.
	Dalībvalstis var noteikt jebkādas zonas, kurās pesticīdus neizmanto un kuras tās uzskata par vajadzīgām, lai aizsargātu dzeramā ūdens ieguves vietas. Šādas zonas, kurās pesticīdus neizmanto, var aptvert visu dalībvalsts teritoriju.
2. Šā panta 1. punktā paredzētie pasākumi ietver turpmāk norādīto:	2. Līdztekus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem, dalībvalstis veic šādus pasākumus:
a) priekšroku dod pesticīdiem, kas nav klasificēti kā bīstami ūdens videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, kā arī tādiem, kuros nav prioritāru bīstamu vielu, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 3. punktā;	a) priekšroku dod pesticīdiem, kas nav klasificēti kā bīstami ūdens videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, kā arī tādiem, kuros nav prioritāru bīstamu vielu, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 3. punktā;
b) priekšroku dod efektīvākajām pesticīdu lietošanas metodēm, piemēram, mazas noneses lietošanas iekārtu lietošanai, īpaši uz vertikāliem kultūraugiem, piemēram, apiņu sējumiem, augļu kokiem un vīnogulājiem;	b) priekšroku dod efektīvākajām pesticīdu lietošanas metodēm, piemēram, mazas noneses lietošanas iekārtu lietošanai, īpaši uz vertikāliem kultūraugiem, piemēram, apiņu sējumiem, augļu kokiem un vīnogulājiem;
c) izmanto riska ierobežošanas pasākumus, ar ko būtiski mazina blakus esošu teritoriju piesārņošanas iespējamību, kuru rada pesticīdu nonese ar vēju, pesticīdiem piesārņoti notekūdeņi un pesticīdu noplūdes. Starp tiem vajadzības gadījumā ir attiecīga izmēra buferjoslu izveide, lai aizsargātu ūdens organismus, ko nav paredzēts apstrādāt, un aizsargjoslas virszemes un gruntsūdeņiem, ko izmanto dzeramā ūdens ņemšanai; šajās buferjoslās un aizsargjoslās pesticīdus nedrīkst lietot vai uzglabāt;	c) izmanto riska ierobežošanas pasākumus, ar ko būtiski mazina blakus esošu teritoriju piesārņošanas iespējamību, kuru rada pesticīdu nonese ar vēju, pesticīdiem piesārņoti notekūdeņi un pesticīdu noplūdes.
d) pēc iespējas mazina vai vajadzības gadījumā izbeidz pesticīdu lietošanu ceļu malās un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citas infrastruktūras, kas ir tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liela iespējamība, ka pesticīdi varētu ietecēt virszemes ūdeņos vai noteku sistēmās.	d) pēc iespējas mazina vai izbeidz pesticīdu lietošanu ceļu malās un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citas infrastruktūras, kas ir tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liela iespējamība, ka pesticīdi varētu ietecēt virszemes ūdeņos vai noteku sistēmās.
Grozījums Nr.  35 Padomes kopējā nostāja 10. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
d) pēc iespējas mazina vai vajadzības gadījumā izbeidz pesticīdu lietošanu ceļu malās un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citas infrastruktūras, kas ir tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liela iespējamība, ka pesticīdi varētu ietecēt virszemes ūdeņos vai noteku sistēmās.	(d) nodrošina, ka pesticīdu lietojums ir pēc iespējas mazāks, vai pilnīgi izbeigts ceļu malās un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citas infrastruktūras, kas ir tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liela iespējamība, ka pesticīdi varētu ietecēt virszemes ūdeņos vai noteku sistēmās. Visās šajās vietās veicina neķīmisko alternatīvu izmantošanu.
Pamatojums
Lai šajās vietās samazinātu piesārņojumu, jāizmanto neķīmiskas alternatīvas. Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 74 daļu un sākotnējo Komisijas tekstu.
Grozījums Nr.  36 Padomes kopējā nostāja 11. pants – virsraksts, ievaddaļa un 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Pesticīdu lietojuma vai riska samazināšana konkrētās teritorijās	Pesticīdu lietojuma un riska samazināšana jutīgās teritorijās
Dalībvalstis, ņemot vērā nepieciešamās higiēnas un sabiedrības veselības prasības un bioloģisko daudzveidību, kā arī attiecīgu riska novērtējuma rezultātus, nodrošina, ka pesticīdu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai ir mazināts to lietojuma radītais risks:	Dalībvalstis, ņemot vērā nepieciešamās higiēnas un sabiedrības veselības prasības un bioloģisko daudzveidību, nodrošina, ka pesticīdu lietošana ir aizliegta vai ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam:
1) teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļlaukumos,	1) visās teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, tostarp, bet ne tikai — parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās un rotaļlaukumos un veselības aprūpes iestāžu (klīniku, slimnīcu, rehabilitācijas centru, sanatoriju, slimnīcu uz nāvi slimajiem) tuvumā, kā arī īpašās zonās, kur smidzināšana ir aizliegta, tostarp minēto vietu apkārtnē;
Pamatojums
Komisija ir atzinusi, ka apdraudējums no pesticīdiem teritorijās, kuras izmanto plaša sabiedrība ir augsts. Tādēļ pesticīdu lietošana būtu jāaizliedz šajās teritorijās un ap tām, ja saskarsmei ar pesticīdiem var tikt pakļauta sabiedrība, jo īpaši tā sabiedrības daļa, kura apdzīvo minētās teritorijas. Pesticīdus var pārnest lielos attālumos, un dažās ASV teritorijās ir noteiktas aptuveni 2,5 jūdžu platas zonas ap skolām, kurās pesticīdu lietošana ir aizliegta. Tādēļ ir jāveic būtiski likumdošanas pasākumi, lai novērstu sabiedrības saskarsmi ar pesticīdiem un aizsargātu mazāk aizsargātas grupas. Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 153.
Grozījums Nr.  37 Padomes kopējā nostāja 13. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai sekmētu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu, pēc iespējas dodot priekšroku risinājumiem, kas neprasa lietot ķīmiskus līdzekļus, vai citādiem līdzekļiem un paņēmieniem, kas rada mazāku risku cilvēku veselībai un videi un kas pieejami vienas un tās pašas kaitēkļu radītās problēmas risināšanai. Augu aizsardzība, kurā lieto maz pesticīdu, ietver integrēto augu aizsardzību, kā arī bioloģisko lauksaimniecību saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu .	1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu, dodot priekšroku augu aizsardzības, kaitēkļu apkarošanas un kultūru apsaimniekošanas neķīmiskām metodēm, kā arī, lai nodrošinātu, ka pesticīdu profesionāli lietotāji pēc iespējas ātri pāriet uz tādiem līdzekļiem un paņēmieniem, kas rada mazāku risku cilvēku veselībai un videi un kas pieejami vienas un tās pašas kaitēkļu radītās problēmas risināšanai. Augu aizsardzība, kurā lieto maz pesticīdu, ietver integrēto augu aizsardzību, kā arī bioloģisko lauksaimniecību saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu .
Grozījums Nr.  38 Padomes kopējā nostāja 14. pants – 1. punkts – 1. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Saskaņotus riska indikatorus nosaka atbilstīgi IV pielikumam. Dalībvalstis tomēr joprojām var lietot savus spēkā esošos indikatorus vai līdztekus saskaņotajiem indikatoriem pieņemt citus attiecīgus indikatorus.	1. Saskaņotus riska indikatorus nosaka atbilstīgi IV pielikumam. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis joprojām var lietot savus spēkā esošos indikatorus vai pieņemt citus attiecīgus indikatorus.
Pamatojums
Atkārtoti ievieš sākotnējo Komisijas tekstu un grozījums jaunajā Padomes tekstā.
Grozījums Nr.  39 Padomes kopējā nostāja 14. pants – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto novērtējumu rezultātus.	3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm saskaņā ar 2. punktu veikto novērtējumu rezultātus un nodrošina šīs informācija pieejamību sabiedrībai.
Pamatojums
Atkārtoto ievieš pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 95.
Grozījums Nr.  40 Padomes kopējā nostāja 14. pants – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Rezultātus dara pieejamus plašai sabiedrībai interneta portālā, kas minēts 4. panta 2. punkta otrajā daļā.
Pamatojums
Atjauno pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 97.
Grozījums Nr.  41 Padomes kopējā nostāja 14. pants – 4.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	4.a Datu vākšana nedrīkst radīt Kopienas lauksaimniekiem un vīna ražotājiem papildu prasības sagatavot dokumentāciju vai nepamatotas prasības sniegt informāciju.
(atjauno pirmā lasījuma 99. grozījumu)
Grozījums Nr.  42 Padomes kopējā nostāja 16.a pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	16.a pants
	Informācijas apmaiņa un labākā prakse
	Komisija izveido bāzi informācijas apmaiņai un labākai praksei ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības jomā.
(atjauno pirmā lasījuma 102. grozījumu)
Grozījums Nr.  43 Padomes kopējā nostāja I pielikums – 3. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
3. Jēdzieni par integrētās augu aizsardzības stratēģiju un paņēmieniem, integrētās kultūraugu audzēšanas stratēģiju un paņēmieniem, kā arī ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem, informācija par vispārējiem integrētās augu aizsardzības principiem vai pamatnostādnes konkrētiem kultūraugiem vai nozarēm.	3. Jēdzieni par integrētās augu aizsardzības stratēģiju un paņēmieniem, integrētās kultūraugu audzēšanas stratēģiju un paņēmieniem, kā arī ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem, kaitēkļu apkarošanas bioloģiskajām metodēm, informācija par vispārējiem integrētās augu aizsardzības principiem vai pamatnostādnes konkrētiem kultūraugiem vai nozarēm.
(daļēji atjauno pirmā lasījuma 111. grozījumu)
Grozījums Nr.  44 Padomes kopējā nostāja I pielikums – 5.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	5.a Uz riska izvērtējumu balstītas pieejas, kur katrā no gadījumiem ņem vērā tādas atšķirīgas sateces baseina īpatnības kā klimats, augsnes tips, augu sugas un augsnes filtrāts.
(daļēji atjauno pirmā lasījuma 119. grozījumu)
Grozījums Nr.  45 Padomes kopējā nostāja I pielikums – 6. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
6. Procedūras pesticīdu lietošanas iekārtu sagatavošanai darbam, tostarp iekārtu kalibrēšana, kā arī procedūras tādai iekārtu ekspluatācijai, kas izraisa pēc iespējas mazāku risku lietotājiem, citiem cilvēkiem, dzīvnieku un augu sugām, ko nav paredzēts apstrādāt, bioloģiskai daudzveidībai un videi.	6. Procedūras pesticīdu lietošanas iekārtu sagatavošanai darbam, tostarp iekārtu kalibrēšana, kā arī procedūras tādai iekārtu ekspluatācijai, kas izraisa pēc iespējas mazāku risku lietotājiem, citiem cilvēkiem, dzīvnieku un augu sugām, ko nav paredzēts apstrādāt, bioloģiskai daudzveidībai, videi un ūdens resursiem;
Pamatojums
Ūdens resursu aizsardzība ir īpaši jāpiemin. Šī tēma jāiekļauj apmācības programmās profesionāliem izmantotājiem, izplatītājiem un konsultantiem, lai viņi izprastu šī jautājuma nozīmību. Pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 114 atkārtota iesniegšana.
Grozījums Nr.  46 Padomes kopējā nostāja I pielikums – 8. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
8. Rīcība ārkārtas situācijās, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi nejaušas izplūdes un piesārņojuma gadījumos.	8. Rīcība ārkārtas situācijās, lai aizsargātu cilvēka veselību, vidi un ūdens resursus nejaušas izplūdes, piesārņojuma un ārkārtas laika apstākļu, kas varētu radīt pesticīdu noplūdes risku, gadījumos;
Pamatojums
Saistīts ar I pielikuma 6. punkta grozījumu. Pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 116 atkārtota iesniegšana.
Grozījums Nr.  47 Padomes kopējā nostāja I pielikums – 8.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	8.a tādu īpašas aizsardzības teritoriju aprūpe, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu;
Pamatojums
Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu īpaša aizsardzība un aprūpe jāvelta virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu aizsardzībai, to dzīvotņu un sugu saglabāšanai, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīga no ūdenstilpēm, kā arī dzeramā ūdenstilpēm. Pirmajā lasījumā pieņemtā grozījuma Nr. 117 atkārtota iesniegšana.

• [1]  Pieņemtie teksti, 23.10.2007., P6_TA(2007)0444.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva
Atsauces	06124/5/2008 – C6-0323/2008 – 2006/0132(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	23.10.2007                     T6-0444/2007
Komisijas priekšlikums	COM(2006)0373 - C6-0246/2006
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	25.9.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 25.9.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Christa Klaß 3.10.2006
Izskatīšana komitejā	6.10.2008
Pieņemšanas datums	5.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	58 3 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Anne Ferreira, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marios Matsakis, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Amalia Sartori, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bairbre de Brún, Milan Gaľa, Genowefa Grabowska, Erna Hennicot-Schoepges, Anne Laperrouze, Johannes Lebech, Caroline Lucas, Miroslav Mikolášik, Robert Sturdy, Marianne Thyssen
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reino Paasilinna, Britta Thomsen