ZIŅOJUMS par ziņojumu par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību(lūgumraksti Nr. 0045/2006, 1476/2006, 0079/2003, 0819/2003, 1010/2005, 0052/2007, 0306/2007, 0444/2007, 0562/2007 un citi)

13.11.2008 - (2008/2126(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referents: Simon Busuttil

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ziņojumu par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību (lūgumraksti Nr. 0045/2006, 1476/2006, 0079/2003, 0819/2003, 1010/2005, 0052/2007, 0306/2007, 0444/2007, 0562/2007 un citi)

(2008/2126(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 0045/2006, 1476/2006, 0079/2003, 0819/2003, 1010/2005, 0052/2007, 0306/2007, 0444/2007, 0562/2007 un citus,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējās apspriedes par lūgumrakstu 45/2006 un citiem,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (kodificēta versija)[1], ar kuru aizstāja Direktīvu 84/450/EEK[2], kas grozīta ar Direktīvu 97/55/EK[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem („Negodīgas komercprakses direktīva”)[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā („Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)[5],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvu 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību[6],

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto pētījumu „„Uzņēmumu uzziņu sabiedrību” maldinoša darbība kontekstā ar pašreizējiem un turpmākiem iekšējā tirgus tiesību aktiem, kuru mērķis ir patērētāju un MVU aizsardzība” (IP/A/IMCO/FWC/2006-058/LOT4/C1/SC6),

–   ņemot vērā Reglamenta 192. panta 1. punktu,

–   ņemot Lūgumrakstu komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0446/2008),

A. tā kā Parlaments ir saņēmis vairāk nekā 400 lūgumrakstus no mazajiem uzņēmumiem (kas atspoguļo tikai nelielu daļu no to skaita), kuri uzskata, ka kļuvuši par uzņēmumu uzziņu sabiedrību veiktas maldinošas reklāmas upuriem un cietuši no psiholoģiskas spriedzes, vainas apziņas, sarežģījumiem un sarūgtinājuma, kā arī cietuši finansiālus zaudējumus;

B.  tā kā šīs sūdzības atspoguļo plaši izplatīto un saskaņoto maldinošas uzņēmējdarbības praksi, ko izmanto dažas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, kas organizētas pāri robežām un tādējādi veic darbību divās vai vairākās dalībvalstīs, ietekmējot tūkstošiem uzņēmumu Eiropas Savienībā un aiz tās robežām un radot ievērojamu finansiālu ietekmi uzņēmumiem, un tā kā nav administratīva mehānisma vai juridiska instrumenta, kas valstu tiesībaizsardzības iestādēm ļautu veikt efektīvu un iedarbīgu pārrobežu sadarbību;

C. tā kā šādu darbību maldinošais raksturs kļūst labāk pamanāms, ja tās notiek elektroniski un izplatīšanā tiek izmantots Internets (skatīt Lūgumrakstu Nr. 0079/2003);

D. tā kā uzņēmējdarbības prakse, par kuru saņemtas sūdzības, parasti sastāv no sazināšanās, ko uzņēmumu uzziņu sabiedrība parasti veic pa pastu, aicinot uzņēmumus aizpildīt vai atjaunot uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju, radot maldīgu iespaidu, ka viņu informācija uzziņu krājumā tiks iekļauta bez maksas; tā kā parakstītāji vēlāk atklāj, ka faktiski ir netīšām parakstījuši līgumu, kas parasti uzliek par pienākumu vismaz trīs gadus par iekļaušanu uzņēmumu uzziņu krājumā ik gadus maksāt aptuveni EUR 1000;

E.  tā kā šādā praksē lietotās veidlapas parasti ir neviennozīmīgas un grūti saprotamas, radot maldīgu iespaidu par bezmaksas iekļaušanu uzņēmumu uzziņu krājumā, bet faktiski ievilinot uzņēmumus negribētos līgumos par reklāmu uzņēmumu uzziņu krājumos;

F.  tā kā ne ES, ne dalībvalstīs nav attiecīgu tiesību aktu par uzņēmumu uzziņu sabiedrībām attiecībās starp uzņēmumiem un tā kā dalībvalstīm ir tiesības ieviest plašākus un tālejošākus tiesību aktus;

G. tā kā Direktīva 2006/114/EK attiecas arī uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem un definē, ka „maldinoša reklāma” nozīmē „jebkuru reklāmu, kas jebkādā veidā, ietverot tās noformējumu, maldina vai var maldināt personas, kurām tā ir adresēta vai kuras tā sasniedz, un kas tās maldinošā rakstura dēļ var ietekmēt šo personu saimniecisko rīcību vai kas šo iemeslu dēļ aizskar vai var aizskart konkurentu”; tā kā tomēr atšķirīgas interpretācijas par to, kas ir „maldinošs”, šķiet ir būtisks praktisks šķērslis, lai apkarotu uzņēmumu uzziņu sabiedrību šādu praksi attiecībās starp uzņēmumiem;

H. tā kā Direktīva 2005/29/EK aizliedz šādu praksi: „Ja reklāmas materiālā iekļauj faktūrrēķinu vai līdzīgu dokumentu, kas prasa samaksu, radot patērētājam iespaidu, ka viņš jau ir pasūtījis reklamēto produktu, bet tā nav”; tā kā tomēr šī direktīva neattiecas uz maldinošu komercpraksi, uzņēmumiem veicot tiešus savstarpējus darījumus, un tāpēc minēto direktīvu tās pašreizējā redakcijā nevar izmantot, lai palīdzētu lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā tomēr šī direktīva neaizliedz ieviest pret negodīgu komercpraksi vērstu valsts tiesību normu sistēmu, kas ir vienādi piemērojama visos apstākļos patērētājiem un uzņēmumiem;

I.   tā kā Direktīva 2005/29/EK neaizliedz dalībvalstīm paplašināt tās piemērošanu valsts tiesību aktos, attiecinot arī uz uzņēmumiem; tā kā tas tomēr noved pie atšķirīga līmeņa aizsardzības uzņēmumiem, kas dažādās dalībvalstīs kļuvuši par uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošas darbības upuriem;

J.   tā kā Regula (EK) Nr. 2006/2004 nosaka, ka „Kopienā izdarīts pārkāpums” ir „jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā patērētāju interešu aizsardzības aktiem .. un kas kaitē vai var kaitēt tādu patērētāju kopējām interesēm, kuri dzīvo dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā sākusies vai notikusi attiecīgā darbība vai bezdarbība, kurā uzņēmējdarbību veic atbildīgais pārdevējs vai piegādātājs vai kurā atrodas pierādījumi vai aktīvi, kas attiecas uz šādu darbību vai bezdarbību”; tā kā tomēr šī direktīva neattiecas uz maldinošu komercpraksi darījumos starp uzņēmumiem, tāpēc arī šo direktīvu pašreizējā redakcijā nevar izmantot, lai palīdzētu lūgumrakstu iesniedzējiem;

K. tā kā lielākā daļa lūgumrakstu iesniedzēju nosauc uzņēmumu uzziņu krājumu, kas pazīstams kā „European City Guide” (tā darbība ir izskatīta gan tiesā, gan administratīvā kārtībā), bet ir minētas arī citas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, piemēram, „Construct Data Verlag”, „Deutscher Adressdienst GmbH” un „NovaChannel”; tā kā citu uzņēmumu uzziņu sabiedrību uzņēmējdarbības prakse tomēr ir leģitīma;

L.  tā kā šīs maldinošās uzņēmējdarbības prakses mērķauditorija pārsvarā ir mazie uzņēmumi, bet tā attiecas arī uz pašnodarbinātajiem un pat bezpeļņas struktūrām, tādām kā nevalstiskās organizācijas, labdarības organizācijas, skolas, bibliotēkas un vietējie sabiedriskie klubi, piemēram, grupu klubi;

M. tā kā uzņēmumu uzziņu sabiedrības bieži vien ir dibinātas vienā dalībvalstī, bet cietušie atrodas citā, apgrūtinot cietušajiem iespējas lūgt aizsardzību no valsts iestādēm, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas interpretācijas par to, kas jāuzskata par maldinošu; tā kā cietušie bieži vien nesaņem palīdzību no valsts tiesību sistēmām un patērētāju aizsardzības iestādēm, jo viņiem paskaidro, ka likuma mērķis ir aizsargāt patērētājus, nevis uzņēmumus; tā kā mazajiem uzņēmumiem, kas ir lielākā daļa cietušo, bieži trūkst resursu, lai meklētu efektīvu aizsardzību tiesās, un tā kā uzņēmumu uzziņu krājumu pašregulācijas mehānismi nerada būtisku ietekmi, jo tos neievēro tie, kas nodarbojas ar maldinošu reklāmu;

N. tā kā šādas prakses upurus uzņēmumu uzziņu sabiedrības vai pat to piesaistītās parādu piedziņas aģentūras stingri piespiež maksāt; tā kā cietušie sūdzas, ka šādas pieejas rezultātā jūtas satraukti un apdraudēti, un galu galā daudzi negribīgi samaksā, lai izvairītos no turpmākas uzmācības;

O. tā kā cietušie, kuri atsakās maksāt, reti tiek iesūdzēti tiesā, lai gan ir daži izņēmumi;

P.  tā kā vairākas dalībvalstis šīs problēmas risināšanai starp uzņēmumiem, kuri ir potenciālie cietušie, ir veikušas pasākumus, kas parasti ir informatīvi, un tā kā tas ietver informācijas apmaiņu, konsultācijas, valsts iestāžu brīdināšanu un dažos gadījumos sūdzību reģistra uzturēšanu;

Q. tā kā Austrija kopš 2000. gada ir mainījusi savu likumu par negodīgu uzņēmējdarbības praksi un tā kā likuma 28.a pantā tagad ir noteikts, ka „uzņēmējdarbības jomā un konkurences vajadzībām ir aizliegts reklamēt reģistrāciju tādos katalogos kā nozaru katalogi, tālruņu katalogi vai tamlīdzīgi reģistri, izmantojot maksājumu veidlapas, maksājuma uzdevuma veidlapas, rēķinus, piedāvāt informācijas labošanu vai tamlīdzīgi vai tieši piedāvāt šādu reģistrāciju, nepārprotami un arī ar skaidriem un grafiskiem līdzekļiem nenorādot, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums līguma slēgšanai”;

R.  tā kā šāda prakse ir īstenota ilgus gadus, radot lielu skaitu cietušo un ievērojami kaitējot un traucējot iekšējam tirgum,

1.  pauž bažas par lūgumrakstu iesniedzēju minēto problēmu, kura šķiet plaši izplatīta un kurai ir pārrobežu raksturs un ievērojama finansiāla ietekme, it īpaši uz mazajiem uzņēmumiem;

2.  uzskata, ka šīs problēmas pārrobežu raksturs uzliek Kopienas iestādēm par pienākumu nodrošināt cietušajiem pienācīgu aizsardzību, lai ar maldinošas reklāmas palīdzību noslēgto līgumu spēkā esamību varētu efektīvi apstrīdēt, anulēt vai izbeigt un lai cietušie varētu atgūt samaksāto naudu;

3.  mudina cietušos ziņot valsts iestādēm par krāpnieciskas uzņēmējdarbības gadījumiem un aicina dalībvalstis sniegt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem zināšanas, kas vajadzīgas sūdzību iesniegšanai valsts un nevalstiskās iestādēs, nodrošinot komunikācijas kanālu atvērtību un cietušo informētību, lai tie varētu meklēt attiecīgas konsultācijas pirms maksājumu veikšanas, ko pieprasa maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības; mudina dalībvalstis izveidot un uzturēt šādu sūdzību centralizētu datubāzi;

4.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz šādas prakses plašo izplatību, ES un dalībvalstu tiesību akti nešķiet pietiekami, lai sniegtu būtiskus aizsardzības līdzekļus un efektīvi aizsargātu, vai netiek pienācīgi īstenoti valstu līmenī; pauž nožēlu, ka arī valstu iestādes, šķiet, nespēj nodrošināt aizsardzību;

5.  atzinīgi vērtē Eiropas un valsts uzņēmēju organizāciju paveikto, attiecīgi izglītojot savus locekļus, un aicina tās sadarbībā ar pamatorganizācijām strādāt vēl intensīvāk, lai pirmām kārtām aizvien mazāk cilvēku ciestu no maldinošu uzņēmumu uzziņu krājumu prakses; pauž bažas par to, ka pret dažām no šīm organizācijām informēšanas pasākumos minētās maldinošās uzņēmumu uzziņu sabiedrības vēlāk ir vērsušās tiesās, sūdzoties par iespējamu neslavas celšanu vai izvirzot līdzīgas apsūdzības;

6.  atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu, piemēram, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Beļģijas un Apvienotās Karalistes, bet jo īpaši Austrijas, rīcību, cenšoties liegt uzņēmumu uzziņu sabiedrībām iespēju īstenot maldinošu praksi; tomēr uzskata, ka ar šiem centieniem vien nepietiek un ka joprojām ir nepieciešama kontroles saskaņošana starptautiskā līmenī;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt vēl enerģiskāk, pilnībā sadarbojoties ar valsts un Eiropas uzņēmēju pārstāvības organizācijām, lai veidotu izpratni par šo problēmu, proti, lai vairāk cilvēku būtu informēti par maldinošu reklāmu, ko izmanto, ar viltu liekot slēgt nevēlamus reklāmas līgumus, un spētu no tās izvairīties;

8.  aicina Komisiju risināt krāpnieciskas uzņēmējdarbības problēmu, īstenojot savu „Mazās uzņēmējdarbības akta Eiropai ” iniciatīvu, kā ierosināts paziņojumā „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai”, un izmantot Eiropas Uzņēmumu tīklu, SOLVIT tīklu un attiecīgos ģenerāldirektorātu portālus kā līdzekļus turpmākai informācijas un palīdzības sniegšanai saistībā ar šīm problēmām;

9.  pauž nožēlu, ka Direktīva 2006/114/EK, kas attiecas uz uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, tostarp tādiem kā šeit aprakstītie, šķiet, vai nu nenodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, vai dalībvalstis to neatbilstīgi piemēro; prasa Komisijai līdz 2009. gada decembrim ziņot par iespējām un varbūtējām sekām Direktīvas 2006/114/EK grozīšanai, iekļaujot „melno” un „pelēko” sarakstu ar prakses veidiem, kas uzskatāmi par maldinošiem;

10. atgādina, ka, tā kā Komisijai nav pilnvaru tieši piemērot Direktīvu 2006/114/EK fiziskām personām vai uzņēmumiem, tai kā Līguma izpildes uzraudzības iestādei ir jānodrošina, lai šo direktīvu atbilstoši un efektīvi īstenotu dalībvalstis; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā un efektīvi transponē Direktīvu 2005/29/EK, nodrošinot aizsardzību visās dalībvalstīs, un ietekmēt pieejamos juridiskos un procesuālos instrumentus, kā gadījumā ar Direktīvu 84/450/EK, ko izmantoja Austrija, Spānija un Nīderlande, tādējādi izpildot Līguma izpildes uzraudzības pienākumu attiecībā uz uzņēmumu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucētas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība;

11. aicina Komisiju ātrāk nodrošināt Direktīvas 2006/114/EK īstenošanas uzraudzību, visvairāk tajās dalībvalstīs, kurās atrodas jau zināmas maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, jo īpaši Spānijā, kur dibināta lūgumrakstu iesniedzēju visbiežāk minētā uzņēmumu uzziņu sabiedrība, un Čehijas Republikā un Slovākijā, kur ir pieņemts cietušajiem nelabvēlīgs tiesas spriedums tādā veidā, kas liek šaubīties, ka Direktīva 2006/114/EK šajās valstīs patiešām tiek īstenota; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par rezultātiem;

12. pauž nožēlu, ka Direktīva 2005/29/EK neattiecas uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem un ka dalībvalstis, šķiet, nevēlas paplašināt šīs direktīvas darbības jomu; taču norāda, ka dalībvalstis var vienpusēji paplašināt savu patērētāju tiesību aizsardzības aktu darbības jomu, tos attiecinot arī uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem, un aktīvi mudina dalībvalstis to darīt, kā arī nodrošināt dalībvalstu iestāžu sadarbību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004, lai radītu iespēju izmeklēt šāda veida pārrobežu darbību, ko veic ES vai trešās valstīs izveidotas uzņēmumu uzziņu sabiedrības; turklāt prasa Komisijai līdz 2009. gada decembrim ziņot par iespējām un varbūtējām sekām Direktīvas 2005/29/EK darbības jomas paplašināšanai, iekļaujot līgumus starp uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tās I pielikuma 21. punktam;

13. atzinīgi vērtē Austrijas piemēru, kura valsts tiesību aktos ir noteikusi īpašu aizliegumu attiecībā uz maldinošiem uzņēmumu uzziņu krājumiem, un aicina Komisiju, ņemot vērā šīs problēmas pārrobežu raksturu, ierosināt tiesību aktu, lai paplašinātu Direktīvas 2005/29/EK darbības jomu, pamatojoties uz Austrijas modeli, lai noteiktu īpašu aizliegumu reklāmai uzņēmumu uzziņu krājumos, ja vien potenciālie klienti nepārprotami un ar skaidriem un grafiskiem līdzekļiem nav informēti, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums slēgt līgumu par attiecīgu samaksu;

14. norāda, ka valsts tiesību akti bieži vien nenodrošina aizsardzību pret citās dalībvalstīs izveidotām uzņēmumu uzziņu sabiedrībām, un tāpēc mudina Komisiju veicināt aktīvāku pārrobežu sadarbību starp valsts iestādēm, lai tās varētu sniegt efektīvāku aizsardzību cietušajiem;

15. pauž nožēlu, ka Regula (EK) Nr. 2006/2004 nav piemērojama darījumiem starp uzņēmumiem un tāpēc to nevar izmantot kā līdzekli uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošas prakses apkarošanai; aicina Komisiju ierosināt likumdošanu, lai attiecīgi paplašinātu tās darbības jomu;

16. kā piemēru atzinīgi vērtē Beļģiju, kur ikviens, kas cietis no maldinošas prakses, var celt prasību savas mītnes valsts tiesā;

17. norāda, ka Austrijas pieredze rāda, ka upuru tiesības uz kolektīvu juridisku prasību pret uzziņu sabiedrībām, izmantojot arodapvienības vai līdzīgas organizācijas, šķiet efektīvs līdzeklis, ko varētu atkārtot iniciatīvās, ko pašlaik Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts apsver attiecībā uz prasībām kompensēt EK konkurences noteikumu pārkāpumus un Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts apsver attiecībā uz Eiropas līmeņa kolektīvu kompensāciju patērētājiem;

18. mudina dalībvalstis nodrošināt, lai tiem, kas cietuši no maldinošas reklāmas, būtu precīzi zināma valsts iestāde, kurai var iesniegt sūdzību un kurā viņi var pieprasīt aizsardzību pat tādos gadījumos kā šie, t. i., ja no maldinošas reklāmas ir cietuši uzņēmumi;

19. aicina Komisiju sagatavot paraugprakses vadlīnijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm, saskaņā ar kurām tās varētu rīkoties, saņemot informāciju par maldinošas reklāmas gadījumiem;

20. aicina Komisiju īstenot starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, lai trešās valstīs izveidotas maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības nekaitētu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.
• [2]  Padomes Direktīva 84/450/EEK (1984. gada 10. septembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (OV L 250, 19.9.1984., 17. lpp.).
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīva 97/55/EK, ar ko groza Direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošo reklāmu (OV L 290, 23.10.1997., 18. lpp.).
• [4]  OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
• [5]  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.
• [6]  OV L 166, 11.6.1998., 51. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Daudzi uzņēmumi, bieži vien mazie uzņēmumi, kļūst par krāpšanas upuriem maldinošas reklāmas dēļ. Tipiski ir krāpšanas gadījumi, kad cietušie negribot piesakās reklāmai uzņēmumu uzziņu krājumā pēc tam, kad viņiem radīts iespaids, ka šis ir bezmaksas pakalpojums.

Cietušie no maldinošām uzņēmumu uzziņu sabiedrībām parasti saņem veidlapas ar aicinājumu aizpildīt, koriģēt vai atjaunināt sava uzņēmuma rekvizītus. Bieži vien tiem norādīts, ka informācijas atjaunošana ir bezmaksas. Tas maldinātās personas vilina atjaunināt informāciju un nosūtīt veidlapu. Tomēr šīs personas neapjauš, ka, parakstot veidlapu, tās piesakās arī tāda līguma slēgšanai, kas uzliek par pienākumu ievietot reklāmu uzņēmumu uzziņu krājumā vismaz trīs gadus par aptuveni EUR 1000 lielu gada maksu. Cietušie krāpšanas gadījumu aptver, kad no uzņēmumu uzziņu sabiedrības saņem vēstuli ar informāciju, ka reklāma ir ievietota uzziņu krājumā, kā arī rēķinu ar pieprasījumu to apmaksāt. Tos, kas rēķinu neapmaksā, bieži vien neliek mierā, un tiem draud, ka uzziņu sabiedrības vai to parādu piedziņas uzņēmumi sāks tiesvedību. Lai izvairītos no turpmākas uzmācības, daudzi vienkārši piekāpjas un apmaksā rēķinu.

Šāda maldināšana ir skārusi tūkstošiem uzņēmumu visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka līguma maksa ir aptuveni EUR 1000 gadā un līgums ir spēkā vismaz trīs gadus, finansiālā ietekme visā Eiropas Savienībā ir uzskatāma par ievērojamu.

Lai gan ir skaidrs, ka šī ir maldinoša uzņēmējdarbība, kas parasti ir prettiesiska, nav pilnībā skaidrs, vai ES tiesību akti paredz kādu aizsardzības līdzekli un gadījumā, ja tie šādu aizsardzības līdzekli paredz, nav skaidrības par to, vai tas dažādās dalībvalstīs tiek pienācīgi piemērots valsts līmenī. Tāpēc maldinošās uzziņu sabiedrības, veicot savas krāpnieciskās darbības, bieži vien izmanto tiesību aktu „pelēkās zonas” vai faktu, ka tiesību akti valsts mērogā tiek nepilnīgi piemēroti. Vienojošs elements šādos gadījumos ir tas, ka maldinošās uzņēmumu uzziņu krājumu sabiedrības parasti ir reģistrētas valstī, kas nav cietušās personas valsts. Tas apgrūtina cietušās personas iespējas izmantot savas valsts tiesību aktus un valsts iestāžu atbalstu, lai aizstāvētos pret citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. Turklāt uzņēmumi bieži vien secina, ka valsts iestādes, kas atbildīgas par patērētāju tiesību aizsardzību, sliecas noraidīt viņu sūdzības, pamatojoties uz to, ka patērētāju tiesību aizsardzības likumi attiecas uz patērētājiem, nevis uz uzņēmumiem. Tādējādi šie uzņēmumi paliek bez reāla aizsardzības līdzekļa, un tas paver arvien plašākas iespējas šādi krāpt uzņēmumus.

Ne visu uzņēmumu uzziņu krājumu pamatā ir maldinoša reklāma, un daudzas uzņēmumu uzziņu sabiedrības darbojas pilnīgi tiesiski. Patiesībā tās pat darbojas, pamatojoties uz rīcības kodeksu, kurā noteikts, ka pasūtījumiem jābūt skaidri atpazīstamiem un ka bezmaksas reklāmu nedrīkst jaukt ar maksas reklāmu. Tomēr dažas uzņēmumu uzziņu sabiedrības paļaujas uz maldinošu uzņēmējdarbību. Lielākajā daļā Eiropas Parlamenta saņemto sūdzību dominē uzņēmumu uzziņu krājums „European City Guide”, kas reģistrēts Valensijā Spānijā, bet ir minēti arī citi, piemēram, „Construct Data Verlag”, „Deutscher Adressdienst GmbH” un „NovaChannel”. Daži maldinošie uzņēmumu uzziņu krājumi ir pieejami arī internetā. Saskaņā ar „European City Guide” pārstāvju sniegto informāciju, šis uzņēmums vien ik gadus publicē aptuveni 6,5 miljonus veidlapu.

Šā ziņojuma mērķi

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairāk nekā 400 lūgumrakstu no mazajiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā un pat no dažiem trešās valstīs, kuri apgalvo, ka ir cietuši no krāpšanas. Turklāt vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir rakstījuši Eiropas Komisijai par šīm sūdzībām, un Eiropas Parlamenta deputāti ir iesnieguši apspriešanai vairākus rakstiskus un mutiskus jautājumus. Eiropas Parlaments savukārt ir atbalstījis šo ziņojumu, lai turpinātu šīs problēmas izmeklēšanu un ierosinātu turpmāko rīcību. Tātad ar šo ziņojumu referents vēlas:

o veicināt izpratni par šo jautājumu, lai mazāk uzņēmumu ciestu no krāpnieciskas uzņēmējdarbības,

o mudināt ES dalībvalstis pieņemt stingrākus tiesību aktus un nodrošināt, ka pienācīgi tiek piemēroti spēkā esošie ES tiesību akti par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi,

o mudināt Komisiju pastiprināt uzraudzību ES tiesību aktu piemērošanas jomā un uzlabot spēkā esošos ES tiesību aktus, ja ir konstatēts, ka tie nav atbilstoši, lai beidzot apturētu šo krāpšanu, kā arī

o sniegt atbalstu un ieteikumus tiem, kas jau ir cietuši no šādas krāpšanas.

ES tiesību akti

Kopienas mērogā uz šo jomu visvairāk attiecas trīs ES tiesību akti. Tie ir:

o Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, ar ko aizstāja Direktīvu 84/450/EEK[1], kas grozīta ar Direktīvu 97/55/EK[2],

o Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK[3], kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (Negodīgas komercprakses direktīva),

o Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004[4] par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā).

Apspriešanās pirms ziņojuma sagatavošanas

Pirms šā ziņojuma pabeigšanas referents piedalījās vairākās apspriežu sanāksmēs, tostarp ar Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības komisāri Meglena Kuneva un vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir ieinteresēti šajā jautājumā, pamatojoties uz vairākām sūdzībām, ko viņi saņēmuši no saviem vēlētājiem. Referents apspriedās arī ar uzņēmējdarbības organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus, jo īpaši Eiropas mazos uzņēmumus, piemēram, Eurochambres un UEAPME, kā arī ar Eiropas Uzņēmumu tālruņu katalogu asociāciju un, protams, ar pašiem cietušajiem.

Lūgumrakstu komiteja ceturtdien, 2008. gada 11. septembrī, Eiropas Parlamentā organizēja atklātu darbsemināru „Krāpšanas apturēšana. Maldinošu uzņēmumu tālruņu katalogu izskaušana”. Šajā pasākumā Eiropas Parlamenta deputātiem bija iespēja uzklausīt lūgumrakstu iesniedzējus, kā arī pārstāvības organizācijas, Komisijas pārstāvjus un pārstāvjus no uzņēmumu uzziņu sabiedrības „European City Guide”, kas ir lūgumrakstu iesniedzēju vienīgais visbiežāk norādītais uzņēmums.

Ziņojuma secinājumi

Šā ziņojuma referents uzskata, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiešām ir aizskāruši nopietnu problēmu, kura šķiet plaši izplatīta, kurai ir pārrobežu raksturs un kurai ir ievērojama finansiālā ietekme, jo īpaši attiecībā uz maziem uzņēmumiem. Turklāt referents uzskata, ka šīs problēmas pārrobežu raksturs norāda uz Kopienas iestāžu skaidru pienākumu nodrošināt cietušajiem piemērotu aizsardzības līdzekli. Ar šo aizsardzības līdzekli vajadzētu rast iespēju cietušajiem apstrīdēt to līgumu derīgumu, kas noslēgti, pamatojoties uz maldinošu reklāmu, un arī panākt, ka cietušie saņem atlīdzību par naudu, ko viņi samaksājuši saistībā ar maldinošo praksi.

Referents pauž nožēlu, ka dalībvalstu iestādes, šķiet, nespēj nodrošināt cietušajiem piemērotu aizsardzības līdzekli, un referents arī uzskata, ka, neraugoties uz šīs maldinošās uzņēmējdarbības prakses plašo izplatību, ES un valstu tiesību akti arī nešķiet atbilstoši, lai nodrošinātu reālu aizsardzības līdzekli, vai arī tie netiek pienācīgi piemēroti.

Ieteikumi cietušajiem

Ar šo ziņojumu cietušie tiek mudināti ziņot valstu iestādēm par uzņēmumu krāpšanas gadījumiem un lūgt atbilstošu konsultāciju, pirms tie akceptē maldinošo uzņēmumu uzziņu sabiedrību pieprasīto maksu. Turklāt cietušajiem par savu gadījumu vajadzētu paziņot uzņēmējdarbības un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, kā arī to pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, lai maldinošo uzņēmumu uzziņu krājumu izskaušanu varētu pastiprināt Eiropas līmenī.

Izpratnes veidošana

Ziņojumā atzinīgi vērtēti Eiropas un valstu uzņēmējdarbības organizāciju centieni palielināt savu biedru izpratni, un tās tiek aicinātas pastiprināt savus centienus, lai mazāk cilvēku kļūtu par maldinošo uzņēmumu uzziņu sabiedrību krāpšanas upuriem. Tajā arī atzinīgi vērtēta dažu dalībvalstu, piemēram, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un jo īpaši Austrijas rīcība, mēģinot atturēt uzņēmumu uzziņu sabiedrības no maldinošas prakses. Tomēr ziņojumā konstatēts, ka šie centieni vēl aizvien ir nepietiekami.

Attiecībā uz izpratni ar šo ziņojumu Eiropas Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt savus centienus un pilnībā sadarboties ar valstu un Eiropas uzņēmējdarbības organizācijām, palielinot izpratni par šo problēmu, lai vairāk cilvēku būtu informēti un tiem būtu iespēja izvairīties no maldinošas reklāmas, kas aicina viņus slēgt nevēlamus līgumus.

Ziņojumā Eiropas Komisija arī aicināta risināt šādas sūdzības saistībā ar tās iniciatīvu „Mazās uzņēmējdarbības akts”.

Direktīva 2006/114/EK[5] par maldinošu un salīdzinošu reklāmu

Ziņojumā atzīmēts, ka Direktīva 2006/114/EK[6] par maldinošu un salīdzinošu reklāmu attiecas uz darījumiem starp uzņēmumiem, un tāpēc tā attiecas uz maldinošo uzņēmumu uzziņu sabiedrību krāpšanas upuru problēmu. Šī direktīva ir transponēta visās dalībvalstīs un paredz iespēju izmantot rīkojumu par darbības pārtraukšanu un ierosināt cita veida tiesvedību, lai aizliegtu maldinošas reklāmas turpmāku izmantošanu. Tomēr tā šķiet vai nu nepietiekama, lai nodrošinātu reālu aizsardzības līdzekli, vai arī netiek atbilstoši piemērota dalībvalstīs.

Tāpēc ziņojumā Eiropas Komisija aicināta pastiprināt uzraudzību attiecībā uz Direktīvas 2006/114/EK[7] īstenošanu. Tas jo īpaši būtu jādara dalībvalstīs, kurās, kā konstatēts, ir reģistrētas maldinošās uzņēmumu uzziņu sabiedrības, bet galvenokārt Spānijā, kur reģistrēta lūgumrakstu iesniedzēju visvairāk pieminētā uzņēmumu uzziņu sabiedrība. Īpaša uzmanība jāpievērš arī Čehijai, kur nesen pasludināts pret krāpšanas upuriem vērsts tiesas spriedums, tādējādi liekot apšaubīt šīs direktīvas īstenošanas efektivitāti minētajā valstī.

Ziņojumā Komisija aicināta paziņot Eiropas Parlamentam par konstatētajiem faktiem.

Direktīva 2005/29/EK[8] par negodīgu komercpraksi

Ziņojumā ar nožēlu konstatēts, ka Direktīva 2005/29/EK[9] par negodīgu komercpraksi neattiecas uz darījumiem starp uzņēmumiem un ka dalībvalstis, šķiet, negribīgi paplašina minētās direktīvas darbības jomu. No otras puses, dalībvalstis var vienpusēji paplašināt darbības jomu saviem valsts tiesību aktiem par patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz darījumiem starp uzņēmumiem, tāpēc valstis, kuras vēlas nodrošināt aizsardzību ar saviem valsts tiesību aktiem, var to brīvi darīt, negaidot Kopienas likumdošanas iniciatīvu, lai grozītu ES tiesību aktus.

Labākais paraugs maldinošu uzņēmumu uzziņu krājumu izskaušanā šķiet Austrija, kura 2000. gadā grozīja savu valsts tiesību aktu attiecībā uz negodīgu komercpraksi. Minētā tiesību akta 28.a pantā noteikts, ka „uzņēmējdarbības jomā un konkurences vajadzībām ir aizliegts reklamēt reģistrāciju tādos katalogos kā nozaru katalogi, tālruņu katalogi vai tamlīdzīgi reģistri, izmantojot maksājumu veidlapas, maksājuma uzdevuma veidlapas, rēķinus, piedāvāt informācijas labošanu vai tamlīdzīgi vai tieši piedāvāt šādu reģistrāciju, nepārprotami un arī ar skaidriem grafiskiem līdzekļiem nenorādot, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums līguma slēgšanai.”

Referents uzskata, ka Austrijas paraugs ir labs un to vajadzētu ņemt par piemēru. Tāpēc ziņojumā, ņemot vērā šīs problēmas pārrobežu raksturu, Eiropas Komisija tiek aicināta apsvērt jaunu likumdošanas iniciatīvu, pamatojoties uz Austrijas paraugu, kurš jo īpaši aizliedz reklāmu uzņēmumu uzziņu krājumos, ja vien potenciālie klienti nepārprotami un ar skaidriem grafiskiem līdzekļiem netiek informēti, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums līguma slēgšanai par maksu.

Regula (EK) 2006/2004[10] par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā

Ziņojumā arī norādīts, ka valstu tiesību akti bieži vien ir neatbilstīgi, lai tos varētu izmantot kā aizsardzības līdzekļus pret uzņēmumu uzziņu sabiedrībām, kas reģistrētas citās dalībvalstīs, un tāpēc mudina Komisiju veicināt aktīvāku pārrobežu sadarbību starp valstu iestādēm, lai tās varētu nodrošināt efektīvākus aizsardzības līdzekļus cietušajiem.

Piemēram, Beļģijā visas personas, kas saskārušās ar maldinošu praksi, savā mītnes valstī var uzsākt tiesvedību, un tik tiešām vienā lietā uzvarēja personas, kuras bija cietušas no šādas maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības (tai tika piespriesta sodanauda), lai gan ziņojuma sagatavošanas laikā šī lieta vēl joprojām atrodas tiesvedībā apelācijas stadijā.

Austrijā ir zināmi veiksmīgi tiesas procesi, kurus cietušie ierosinājuši pret uzņēmumu uzziņu sabiedrībām.

No otras puses, cietušie Čehijā, šķiet, ir zaudējuši lietā, ko tie ierosinājuši pret uzziņu sabiedrību, un šis īpašais gadījums izvirza nopietnus jautājumus par to, vai Čehija pienācīgi īsteno Direktīvas 2006/114/EK[11] noteikumus.

Spānijā Generalitat de Cataluna trīs reizes ir sodījusi vienu no visvairāk pieminētajām uzņēmumu uzziņu sabiedrībām „European City Guide”, kad tā bija reģistrēta Barselonā, un tika noteikta tās pagaidu slēgšana uz vienu gadu. Minētā sabiedrība galu galā pārcēlās uz Valensiju, kur tagad turpina darboties, ievērojot nedaudz stingrākus nosacījumus. Piemēram, klienti tagad tiek informēti par tiesībām atcelt pasūtījumu septiņu dienu laikā. Tomēr parasti to, kam patiesībā pieteikušies, viņi apzinās tikai pēc šā termiņa beigām. Minētā sabiedrība izveidoja arī tā saukto „Defensor del cliente” (ombudu), kurš saņem sūdzības no klientiem. Tomēr šis birojs šķiet atkarīgs no uzņēmumu uzziņu sabiedrības un tāpēc nerada pietiekamu uzticību. Tāpēc referents uzskata, ka minētā uzņēmumu uzziņu sabiedrība nav darījusi pietiekami daudz, lai nodrošinātu, ka tās potenciālie klienti netiek maldināti parakstīt reklāmas līgumu, ko tie nekad nav vēlējušies.

Turklāt nav ziņu par citu dalībvalstu iestādēm, kuras būtu tieši vērsušās Valensijas tiesās, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2006/2004[12] par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Ir ziņas, ka Apvienotajā Karalistē Office of Fair Trading (OFT) ir piemērojis noteikumus Regulā (EK) Nr. 2006/2004[13] par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. OFT, kas atbild arī par patērētāju tiesību aizsardzību, minēto regulu, šķiet, izmantojis veiksmīgi, lai prasītu tiesas rīkojumus pret uzņēmumiem Beļģijā un Nīderlandē, kas, kā konstatēts, izplatīja neprasītus un maldinošus piedāvājumus britu patērētājiem. Lai gan tas ir pozitīvs solis pareizajā virzienā, šis gadījums neattiecās uz maldinošām uzņēmumu uzziņu sabiedrībām.

Izņemot šo gadījumu, nav daudz ziņu par to, ka Regulu (EK) Nr. 2006/2004[14] būtu pietiekami izmantojušas valstu iestādes, lai celtu tādas prasības kā tiesas rīkojumus par sūdzībām, kuru izcelsme meklējama citās dalībvalstīs. Iemesli tam varētu būt dažādi — izmaksas par prasības uzsākšanu, procedūru sarežģītība un garums, kā arī tiesas rīkojumu ierobežotā piemērošanas joma.

Vajadzība stiprināt valstu iestādes

Ziņojumā dalībvalstis mudinātas nodrošināt, lai uzņēmumi, kuri cietuši no maldinošas reklāmas, varētu skaidri identificēt valsts iestādi, kurā tie var iesniegt sūdzību un meklēt aizsardzību. Pašlaik tas bieži vien nenotiek, jo valstu patērētāju aizsardzības iestādes bieži vien neizskata uzņēmumu sūdzības, ierobežojot savu darbību ar patērētāju sūdzību izskatīšanu. Ziņojumā Komisija arī aicināta izstrādāt valsts tiesībaizsardzības iestāžu paraugprakses vadlīnijas, pēc kurām vadīties, ja iestādēm tiek ziņots par maldinošas reklāmas gadījumiem.

Maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, kas reģistrētas trešās valstīs

Visbeidzot, ar šo ziņojumu Komisija aicināta sadarboties starptautiskā mērogā ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, lai novērstu to, ka maldinošās uzņēmumu uzziņu sabiedrības, kas reģistrētas trešās valstīs, nodara kaitējumu Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem.

• [1]  OV L 250, 19.9.1984., 17.–20. lpp.
• [2] OV L 290, 23.10.1997,.18.–23. lpp.
• [3]  OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.
• [4]  OV L 364, 9.12.2004, 1.–11. lpp.
• [5]  OV L 376, 27.12.2006., 21.–27. lpp.
• [6]  OV L 376, 27.12.2006., 21.–27. lpp.
• [7]  OV L 376, 27.12.2006., 21.–27. lpp.
• [8]  OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.
• [9]  OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.
• [10]  OV L 364, 9.12.2004, 1.–11. lpp.
• [11]  OV L 376, 27.12.2006., 21.–27. lpp.
• [12]  OV L 364, 9.12.2004, 1.–11. lpp.
• [13]  OV L 364, 9.12.2004, 1.–11. lpp.
• [14]  OV L 364, 9.12.2004, 1.–11. lpp.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (7.10.2008)

Lūgumrakstu komitejai

par ziņojumu par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību (Lūgumraksts 45/2006)
(2008/2126(INI))

Atzinumu sagatavoja: Diana Wallis

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lūgumrakstu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

- ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā noteikumus, kas izveido iekšējo tirgu un garantē uzņēmumiem tiesības sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs,

- ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes prezidentūras secinājumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanu Eiropas Savienībā, kuros noteikts, ka dalībvalstu juridisko un administratīvo sistēmu nesaderība un sarežģītība nedrīkst kavēt vai ierobežot privātpersonas un uzņēmumus izmantot savas tiesības,

- ņemot vērā tos 393 lūgumrakstus par maldinošām uzziņu sabiedrībām 24 dalībvalstīs un 19 trešās valstīs, kurus saņēmusi Lūgumrakstu komiteja,

A. tā kā sabiedrības „European City Guides” (ECG) un citu līdzīgu sabiedrību apšaubāmās darbības ilgst vairākus gadu desmitus, attiecīgajām sabiedrībām vairākkārt mainot juridisko adresi, lai tās varētu turpināt savu darbību un izvairīties no sankcijām, un tā kā tas ietekmējis vairāku uzņēmumu darbību;

B   tā kā sabiedrības ECG darbības ir izskatītas gan tiesā, gan administratīvā kārtībā, piemēram, Katalonijas Augstākās tiesas un reģionālās valdības uzsāktās procedūras, kuru rezultātā šīs sabiedrības darbība tika uz laiku pārtraukta un tai uzlikts naudas sods;

C. tā kā šāda veida krāpšana ir organizēta pārrobežu līmenī un tādējādi saistīta ar darbībām divās vai vairākās dalībvalstīs, bet nav paredzēts mehānisms valsts tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbībai, kā arī tai nav paredzēti budžeta līdzekļi, nav pat telefona abonentu saraksta kontaktiem policijas iestādēs tuvējās un arī tālāk esošās dalībvalstīs, un tādēļ ir saprotams valsts līmeņa iestāžu intereses zudums par krāpnieku vajāšanu, jo tie ir ļoti labi organizēti arī ārpus konkrētas valsts robežām, toties valsts līmeņa iestādes pašas pārrobežu darbību veikt nevar;

1.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan ārējais tirgus piedāvā jaunas iespējas veikt godīgus tirdzniecības darījumus, tas var radīt nevēlamas iespējas tiem, kuri aplaupa MVU; aicina rīkoties ES līmenī sadarbībā ar dalībvalstīm, lai to ierobežotu un novērstu;

2   ierosina Komisijai un Padomei nodrošināt, lai pilnībā tiek ieviesta un īstenota Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīva Nr. 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[1] (Direktīva par maldinošu reklāmu) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva Nr. 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (Negodīgas komercprakses direktīva), īpašu uzmanību pievēršot neviennozīmīga izteiksmes veida apzinātai izmantošanai, lai izbeigtu uzziņu sabiedrību maldinošo darbību;

3.   uzsver to paraugpraksi, kas nostiprinājusies Austrijas 1984. gada Likuma par negodīgu konkurenci 28.a panta piemērošanas rezultātā, ar kuru ir aizliegta maldinošu uzziņu sabiedrību darbība; mudina dalībvalstis ieviest līdzīgus noteikumus, īstenojot Direktīvu par negodīgu komercdarbības praksi, lai novērstu kaitējumu patērētājiem un maziem uzņēmumiem, kā arī nodrošinātu pienācīgu konkurences darbību, neietekmējot godīgu konkurentu saimnieciskās intereses;

4.  ņemot vērā pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtījuma veikto pētījumu par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību, kurā norādīti iespējamie likumdošanas pasākumi, lai risinātu maldinošo uzziņu sabiedrību problēmu — grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[2], lai tajā iekļautu tā dēvēto “melno“ sarakstu par darbībām, kuras tiek uzskatītas par maldinošām, un paplašināt Negodīgas komercprakses direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz B2B līgumiem, un īpaši ņemot vērā tās I pielikuma 21. punktu, prasa, lai Komisija līdz 2009. gada decembrim ziņotu par šāda grozījuma vai papildinājuma pamatotību un iespējamām sekām;

5.  mudina Komisiju ņemt vērā MVU īpašo situāciju, nosakot „patērētāja” definīciju saistībā ar tā tiesību kopuma pārskatīšanu, ar kuru regulētas patērētāju tiesības; aicina pievērsties tam, izstrādājot ES vienoto pamatprincipu kopumu attiecībā uz līgumtiesībām, lai MVU varētu gūt labumu no Kopienas tiesību aktos līgumtiesību jomā paredzētā stingri aizsargājošā režīma;

6.  atzinīgi vērtē to, ka tiesību aktā par mazajiem uzņēmumiem dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot SOLVIT tīklu un sniegt MVU konsultatīvos pakalpojumus, kā arī atbalstīt tos, lai šie uzņēmumi paši sevi varētu aizsargāt pret negodīgu komercpraksi; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties sadarbībā un palīdzības sniegšanā tām personām, kuras cietušas no uzziņu sabiedrību maldinošajām darbībām; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties tādu izpratnes kampaņu īstenošanā, kurās apskatīta maldinoša prakse, plaši izmantojot visus internetā piedāvātos instrumentus, kā arī iesaistot MVU un patērētāju aizsardzības organizācijas, tostarp Eiropas tīklu uzņēmumu atbalstam un Eiropas patērētāju aizsardzības centrus; gaida Komisijas ierosinātā e–tiesiskuma portāla īstenošanu, kas būtu papildu instruments informācijas izplatīšanai un atbalstam saistībā ar šīm problēmām;

7.  izsaka nožēlu, ka, lai gan Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra patiešām uzlabo taisnīgas tiesas pieejamību pārrobežu kontekstā, negodīgas parādu piedziņas struktūras varētu to izmantot, lai kaitētu MVU un privātpersonām; ierosina apsvērt parādu piedziņas struktūru rīcības kodeksu visai ES;

8.  aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties, lai izbeigtu uzziņu sabiedrību maldinošo darbību un līdzīgas darbības;

9.  norāda, ka, ja dalībvalstis nevēlas vai arī nespēj rīkoties, ir jāizveido mehānismi, kas atsevišķiem upuriem dotu iespēju meklēt kopēju kaitējuma atlīdzību tiesās pārrobežu līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju apsvērt saskaņotas sistēmas ieviešanu par apvienoto prasību iesniegšanu atlīdzības saņemšanai, lai risinātu jautājumus saistībā ar pārrobežu prasībām, šajā sistēmā iekļaujot gan paplašinātas izpētes rezultātus, kas balstīti uz visaptverošiem pētījumiem par šo pieredzi visā pasaulē, un esošo problēmu pārbaudes rezultātus, gan arī ņemot vērā paredzamos ieguvumus patērētājiem, kā arī šīs sistēmas ietvaros nopietni iztirzājot attiecīgo juridisko pamatu šādam ES līmeņa instrumentam;

10. pauž nožēlu par to, ka grūtības, kas saistītas ar šāda veida darbību pārbaudīšanu, izkropļo iekšējo tirgu un ietekmē konkurenci.

11. mudina dalībvalstis veikt tādus pasākumus pret krāpnieciskajām darbībām, kurās iesaistīta sabiedrība ECG un citas, kas var izpausties pat uzņēmējdarbības pārtraukšanā, lai novērstu kaitējuma nodarīšanu patērētājiem un uzņēmumiem;

12.  aicina dalībvalstu uzraudzības iestādes saskaņā ar to pilnvarām un kompetenci, kas tām piešķirtas atbilstīgi šo iestāžu valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktiem, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu(EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā („Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”)[3] — veikt kopīgus pasākumus, lai novērstu uzziņu sabiedrību maldinošās prakses turpmāku izplatīšanos un ieviest efektīvus pasākumus, kas nodrošinās uzziņu sabiedrību izzušanu un to konkrēto organizatoru sodīšanu;

13. uzskata, ka uzziņu sabiedrību īstenotā prakse ne tikai neatbilst labiem tikumiem un godīgas komercprakses standartiem, bet vairumā gadījumu atbilst krāpšanas un citu noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmēm, tādēļ aicina dalībvalstu attiecīgās uzraudzības iestādes, policiju un prokuratūru, kā arī Eiropolu un Eurojust rūpīgi izmeklēt šīs prakses organizatoru rīcību un attiecīgos gadījumos, iespējams, izvirzīt attiecīgas apsūdzības pret konkrētajiem vainīgajiem ES teritorijā; ja šīs personas ir no trešām valstīm, aicina Komisiju īstenot visus iespējamos pūliņus, lai noslēgtu starptautiskus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2006/2004 18. pantu;

14. ņemot vērā to, ka jāizbeidz uzziņu sabiedrību maldinošā prakse, aicina Komisiju rūpīgi apsvērt šādus pasākumus:

- pasūtījuma veidlapas tā dēvētās obligātās daļas standartizēšanu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tajā iekļautas vienošanās atbilst labiem tikumiem un pārredzami formulē juridiskās pamatattiecības (tostarp precīzs formulējumus attiecībā uz cenu); un tā, lai attiecīgās iestādes dalībvalstīs (piemēram, komercdarbības inspekcijas vai iestādes, kuras ir atbildīgas par personas datu aizsardzību) varētu pārbaudīt šīs daļas saturu;

- tipveida līgumu vai pasūtījuma veidlapu, attiecībā uz kuriem vājākajai pusei nav iespēju grozīt līgumu vai pasūtījuma veidlapu saturu, bet tā var tikai apstiprināt vai noraidīt to, pakļaušanu tādiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz negodīgu komercdarbības praksi, pat ja līguma vai pasūtījuma vājākā puse nav patērētājs;

- tipveida līgumu vai pasūtījuma veidlapu pakļaušana tādam pašam „vidējā patērētāja” orientējošam novērtējumam, kuru attiecina uz negodīgu komercdarbības praksi, pat ja līguma vājākā puse nav patērētājs;

- principu, ar kuru paredz — ja ievērojams skaits indivīdu ar tipveida līguma vai pasūtījuma veidlapas tekstu tiek maldināti, — pierādīšanas pienākums pretēji esošajai praksei jāuzliek uzziņu sabiedrībai un tai būtu jāpierāda, ka tipveida līguma vai pasūtījuma veidlapas teksts nevarētu maldināt „labu ekonomistu”;

15. norāda Komisijai, ka šāda veida maldinošai praksei, ko īsteno uzziņu sabiedrības, pakļauti ne tikai uzņēmēji, bet arī fiziskas personas, kas nav iesaistītas uzņēmējdarbībā, tostarp arī politikas aprindu pārstāvji, kas saņem piedāvājumus fiktīvai iekļaušanai biogrāfiskās publikācijās (piemēram, izdevumos „Kas ir kas?”, Gada ievērojamākā persona attiecīgajā jomā utt.), kuri balstās uz tādu pašu negodīgumu, un ka tāpēc ar turpmāku regulējumu jāaizliedz šāda veida maldinoša prakse.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.10.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Iliana Malinova Iotova, Pierre Jonckheer, Kurt Lechner, Toine Manders, Catiuscia Marini, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Barbara Weiler, Marian Zlotea
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Wolfgang Bulfon, Colm Burke, Giovanna Corda, José Ribeiro e Castro, Olle Schmidt, Diana Wallis

• [1]  OV L 250, 19.9.1984., 17. lpp.
• [2]  OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.
• [3]  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sir Robert Atkins, Inés Ayala Sender, Simon Busuttil, Michael Cashman, Alexandra Dobolyi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, David Hammerstein, Marian Harkin, Marcin Libicki, Manolis Mavrommatis, Kathy Sinnott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marie-Hélène Descamps, Roger Helmer, Yiannakis Matsis, Juan Andrés Naranjo Escobar, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Richard Corbett, Luis de Grandes Pascual, Salvador Garriga Polledo