ZIŅOJUMS par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (21.10.2008)

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (4.11.2008)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

19.11.2008 - (2008/2133(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Gianluca Susta

Procedūra : 2008/2133(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0447/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0447/2008

Debates :

PV 17/12/2008 - 19
CRE 17/12/2008 - 19

Balsojumi :

PV 18/12/2008 - 6.19
CRE 18/12/2008 - 6.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0634

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību

(2008/2133(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ESAO 2007. gadā publicēto ziņojumu „Viltošanas un pirātisma ietekme uz ekonomiku”,

– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 10. novembra paziņojumu „Kopienas Lisabonas programmas īstenošana — mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai”(COM(2005)0551),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē — ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. aprīļa paziņojumu „Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183),

– ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum[1],

– ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti”[2],

– ņemot vērā 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par efektīviem importa un eksporta noteikumiem un procedūrām tirgus politikā[3],

– ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām[4],

– ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu[5],

– ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju[6],

– ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)[7],

– ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām[8],

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 25. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi” (COM(2006)0631) un tā pavaddokumentu „„Ciešāka partnerība, augoša atbildība” Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem — konkurence un partnerība” (COM(2006)0632),

– ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (regula par tirdzniecības šķēršļiem),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu „Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (COM(2008)0465),

– ņemot vērā Komisijas 2001. gada 21. februāra paziņojumu „Rīcības programma — paātrināta darbība saistībā ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi nabadzības samazināšanas kontekstā” (COM(2001)0096),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. februāra paziņojumu „Kopienas rīcības programmas atjaunināšana: cīņas paātrināšana pret HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi saistībā ar nabadzības samazināšanu” (COM(2003)0093),

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. oktobra paziņojumu „Saskaņotas Eiropas politiskās nostādnes, veicot ārējas darbības cīņā pret HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi” (COM(2004)0726),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas,

– ņemot vērā Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. maija ziņojumu par Kopienas muitas darbību cīņā pret preču viltojumiem un pirātismu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)[9],

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. aprīļa paziņojumu par Muitas savienības attīstības stratēģiju (COM(2008)0169),

– ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (COM(2006)0168),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Muitas savienības četrdesmito gadadienu[10],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[11],

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības[12],

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī un Iekšējā tirgus patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6‑0447/2008),

A. tā kā lai īstenotu Lisabonas jaunās programmas mērķus, ir efektīvi jācīnās pret viltošanu gan attiecībā uz iekšējo dimensiju, gan ārējiem aspektiem, kā noteikts Komisijas 2007. gada 18. aprīļa paziņojumā „Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183);

B. tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē otrā preču un pakalpojumu importētāja un tās vienotais tirgus, ja tas ir plaši atvērts un pārredzams, sniedz plašas iespējas, bet tas ir pakļauts arī nopietnam viltotu preču invāzijas riskam;

C. tā kā ES ekonomikas specializācija ir augstas kvalitātes produkti ar lielu pievienoto vērtību, kurus bieži aizsargā preču zīmes, patenti vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un kuri pēc savas būtības tiek viltoti visbiežāk;

D. tā kā smagie intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi kļūst par beztarifu barjerām, kas sarežģī un sadārdzina piekļuvi trešo valstu tirgiem īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuru līdzekļi un resursi ir ierobežoti;

E. tā kā Eiropas konkurētspēja vienmēr ir bijusi atkarīga no darbaspēka kvalitātes un arvien biežāk un it īpaši MVU gadījumā arī no pētniecības, attīstības, inovācijām un IĪT;

F. tā kā IĪT, tostarp ģeogrāfiskās norādes un izcelsmes norādes Eiropas Savienības tirdzniecības partneri ne vienmēr ievēro kārtīgi;

G. tā kā viltoto ražojumu skaits ir liels un tas joprojām pieaug, turklāt viltojumi neskar vairs tikai luksusa un augstas kvalitātes preces, bet arī tādas bieži lietojamas preces kā rotaļlietas, zāles, kosmētiku un pārtiku;

H. tā kā nesenajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījumā aplēsts, ka ar IĪT saistītā starptautiskā tirdzniecība 2005. gadā sasniedza EUR 150 miljardu apmēru, kam jāpieskaita valsts iekšienē veikto darījumu apmērs, un tās viltotās un pirātiskās preces, kuras izplata internetā;

I. tā kā 2007. gadā to preču apjoms, kuru IĪT ir pārkāptas un ko ir konfiscējusi Eiropas Savienības muita, ir pieaudzis par 17 % viena gada laikā, taču attiecībā uz kosmētiku un uz personīgās higiēnas precēm šis pieaugums ir 264 %, rotaļlietām —98 % un zālēm —51 %;

J. tā kā viltošana un pirātisms ārkārtīgi smagi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku un visu Kopienas sociāli ekonomisko sistēmu, jo tas apslāpē inovāciju iniciatīvas, kavē ārvalstu tiešās investīcijas, samazina kvalificēto darba vietu skaitu rūpniecībā un veido pamatu pagrīdes ekonomikai, kuru kontrolē organizētās noziedzības grupas paralēli oficiālajai sistēmai;

K. tā kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2007. gada ziņojumā „Viltošanas un pirātisma ietekme uz ekonomiku” un sekojošā II posma ziņojumā „Digitāla satura pirātisms” uzsver digitālā pirātisma globālo mērogu, ātro izaugsmi un postošo ekonomisko ietekmi uz autortiesību īpašniekiem;

L. tā kā viltošana rada būtisku kaitējumu videi, jo viltotas preces neatbilst kvalitātes standartiem un to savākšana un iznīcināšana ir dārga;

M tā kā piekļuve viltoto preču apkarošanas procedūrai ir sarežģīta, dārga un laikietilpīga īpaši MVU;

N. tā kā vienotais tirgus garantē Eiropas patērētājiem iespēju brīvi, pārskatāmi un droši izvēlēties produktus, ko viņi vēlas pirkt, un tā kā viltošana, ja to pienācīgi neapkaro, var nelabvēlīgi ietekmēt ne vien tiesisko paļāvību, kura ir visas sistēmas pamatā, bet arī nopietni apdraudēt drošību, veselību un galējos gadījumos arī patērētāju dzīvību un ka tāpēc ir nepieciešams labāk aizsargāt viņu tiesības;

O. tā kā efektīvs viltošanas apkarošanas līdzeklis ir patērētāju informēšana par veselības un drošības apdraudējumu un plašāk par viltotu preču pirkšanas sekām;

P. tā kā vēl represīvāki pasākumi ir jāveic pret tādu preču viltotājiem, kuras tieši ietekmē sabiedrības veselību;

Q. tā kā atšķirības, kas dalībvalstu tiesību aktos pastāv IĪT jomā, īpaši attiecībā uz krimināltiesību līdzekļiem, kuru mērķis ir panākt šo tiesību ievērošanu, vājina Eiropas Savienības sarunu pozīcijas un var apdraudēt līdz šim šā fenomena efektīvākai apkarošanai starptautiskā mērogā ieguldīto pūliņu rezultātus;

R. tā kā 2003. gada 21. jūlija Padomes Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības[13], 11. pantā paredzētā vienkāršotā kārtība, kura dod iespēju īsā laikā un par relatīvi mazām izmaksām iznīcināt lielu daudzumu viltoto preču, ļoti veiksmīgi tiek piemērota tādās dalībvalstīs kā Portugāle, Grieķija, Ungārija, Nīderlande un Lietuva;

S. tā kā 2006. gada Sanktpēterburgas sammitā tika atzīts viltošanas un pirātisma problēmas globālais raksturs un tika uzsvērta vajadzība uzlabot sadarbību starp G8 valstīm, trešām valstīm un kompetentām starptautiskām iestādēm;

T. tā kā sekojošajā G8 sammitā Heiligendammā tika izveidota IĪT darba grupa, kuras uzdevums kā daļa Heiligendammas procesa[14] ir apkarot viltošanu un pirātismu;

U. tā kā 2007. gadā Eiropas Savienība, Japāna un ASV paziņoja par sarunu uzsākšanu ar jaunu daudzpusēju nolīgumu perspektīvā, kura mērķis ir uzlabot IĪT īstenošanu un apkarot viltošanu un pirātismu (nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu);

V. tā kā veiksmīgas nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu noslēgšanas gadījumā būs iespējams izveidot kopīgus normatīvus civilai, kriminālai un administratīvai aizsardzībai, uzlabotai iestāžu sadarbībai un to sadarbībai ar privāto sektoru, kā arī tehniskās palīdzības iekļaušanai ar mērķi IĪT ievērošanu padarīt vienkāršāku, drošāku un lētāku;

W. tā kā ir nepieciešams skaidri noteikt atšķirību starp ģeneriskajām zālēm, kuru izplatīšana un tirdzniecība ir jāveicina gan Eiropas Savienībā, gan attīstības valstīs, un viltotām zālēm, kuras, pirmkārt, apdraud sabiedrības veselību un, otrkārt, rada būtiskus ekonomiskus zaudējumus attiecīgās jomas uzņēmumiem un var kavēt jaunu produktu izstrādi, turklāt no tā labumu negūst mazākattīstīto valstu iedzīvotāji; tā kā viltotās zāles turklāt ir tikai daļa no nelegālajām zālēm;

X. tā kā attiecībā uz produktiem, kas tieši ietekmē sabiedrības veselību, internets un paralēlie tirdzniecības tīkli būtiski veicina to viltoto preču izplatību, kuras apdraud sabiedrības veselību;

Y. tā kā ES turpina strādāt pie IĪT izpildes pasākumu harmonizēšanas, īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par kriminālsankcijām nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (COM(2005)0276) un tā kā šo procesu nedrīkst apiet tirdzniecības sarunās, kuras ir ārpus parastā ES lēmumpieņemšanas procesa;

Z. tā kā būtiski ir arī nodrošināt, lai IĪT piemērošanas pasākumi tiktu ieviesti tā, lai tie nekavētu jauninājumus vai neierobežotu konkurenci, nelabvēlīgi neietekmētu IĪT ierobežojumus un izņēmumus vai personas datus, neierobežotu brīvu informācijas apriti vai nevajadzīgi neapgrūtinātu likumīgu tirdzniecību;

AA. tā kā Eiropas Savienība ir apliecinājusi apņemšanos efektīvi un līdzsvaroti ieviest IĪT, šajā jomā pieņemot vairākas direktīvas, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes vairākus gadus ilgušās padziļinātās izskatīšanas;

AB. tā kā, apsverot juridiskus pasākumus, ir īpaši svarīgi atzīt būtisko atšķirību starp intelektuālā īpašuma un materiālā īpašuma tiesībām un līdz ar to atšķirību starp tiesību pārkāpumu un zādzību;

AC. tā kā visi intelektuālā īpašuma pārkāpumi grauj tirdzniecību un uzņēmējdarbību un tā kā komerciāla mēroga pārkāpumiem ir smagāka un plašāka ietekme;

AD. tā kā farmaceitisko produktu patentu gadījumā — , kur pārkāpumi attiecībā uz patentiem tiek risināti, izskatot civilprocesā katru gadījumu atsevišķi, pamatojoties uz būtiskiem argumentiem saistībā ar patentu tiesību pārkāpumu, — autortiesību un preču zīmju pārkāpumi ir tīši nodarījumi,

Daudzpusēja sistēma

1. uzskata, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sistēma tiecas IĪT nodrošināt plašāku atpazīstamību starptautiskajā līmenī, līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (IĪTK) paredzot noteikta līmeņa aizsardzības normas, dialogu starp dalībvalstīm un ar tādām organizācijām kā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (PIĪO) un Pasaules Muitas organizācija (PMO), kā arī preventīvs un domstarpību izšķiršanas mehānisms;

2. aicina Komisiju IĪTK padomē censties panākt, lai valstu tiesību aktos transponētajām normām tiktu paredzēti arī efektīvi piemērošanas pasākumi un sankcijas pārkāpumu novēršanai;

3. atzīst, ka ir jāsaglabā IĪTK nolīgumā paredzētā elastība, kuru apstiprināja ar Dohas deklarāciju par sabiedrības veselību, jo tās mērķis ir nodrošināt taisnīgu autortiesību īpašnieku un gala lietotāju interešu līdzsvaru;

4. aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam priekšlikumus, lai nodrošinātu eksporta, tranzīta un pārkraušanas pasākumu atbilstīgu ievērošanu IĪTK nolīgumā un izskatīt iespēju no jauna grozīt šo nolīgumu, lai panāktu taisnīgu līdzsvaru starp IĪT īpašnieku un šo tiesību potenciālo izmantotāju interesēm, īpaši ņemot vērā pretējās sarunu puses attīstības līmeni un nosakot šķirtni starp viltoto vai pirātisko preču ražotājām, izmantotājām un tranzīta valstīm;

5. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības īstenoto progresu tehniskās palīdzības programmās, kas ir palīdzējis nostiprināt IĪT jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un jaunattīstības valstīs, un uzsver šo programmu turpināšanas nozīmi saistībā ar to lietderīgo mērķi, ko ar tām var sasniegt gan no ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības viedokļa, gan viltošanas apkarošanas jomā;

6. aicina, lai Komisija un dalībvalstis izstrādā Eiropas patērētāju plašai izglītošanai un arī attīstības valstīm paredzētus īpašus ar piemērotu finansējumu nodrošinātus pasākumus, kuru mērķis būtu novērst risku, kas saistīts ar potenciāli bīstamiem viltotiem produktiem;

7. atbalsta risinājumus, kuri izvirzīti Divpadsmitajā ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē saistībā ar Radošas Āfrikas iniciatīvu, jo atbilstīgi tām radošās nozares ir nozīmīgākās mazākattīstītu valstu izaugsmes veicinātājas, un atkārtoti apliecina nozīmīgo intelektuālā īpašuma aizsardzības ietekmi uz šo reģionu attīstību;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt un atbalstīt protokola par viltošanu izstrādi, kurš papildinātu Palermo Starptautisko Konvenciju par organizēto noziedzību;

9. atgādina, ka atsevišķās jaunajās ekonomikas valstīs viltotu un pirātisku preču ražošana ir sasniegusi satraucošu apjomu un norāda, ka ir jāveic īpaši pasākumi, lai nostiprinātu koordināciju starp muitas dienestiem, tiesu iestādēm un policijas dienestu un šīm valstīm, lai gan EP atzinīgi vērtē līdz šim īstenotos koordinācijas pasākumus, kā arī jāveicina valstu tiesību aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesībām;

10. aicina Komisiju Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[15] 3. panta 2. punktā[16] noteikt starptautiska līmeņa aizsardzības pasākumus, kuri novērstu iespēju likumīgas tirdzniecības ietekmēšanas nolūkā ļaunprātīgi izmantot patentu īstenošanas papildu pasākumus;

11. mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstīm Euromed tirgus programmas kontekstā un Eiropas un Vidusjūras reģionā atbalstīt vienotu pieeju tiesību aktiem, procedūrām un to īstenošanai attiecībā uz muitas sadarbību un viltošanas un pirātisma apkarošanu, lai atvieglotu tirdzniecību starp Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstīm;

12. ir pārliecināts, ka viltošanas apkarošanas efektivitātes uzlabošanas nolūkā biežāk un mērķtiecīgāk ir jāvēršas pie PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas, kas kopā ar valsts un Kopienas tiesām, kuras, konsolidējot tiesu praksi un tādējādi nostiprinot IĪTK līguma saturu un piemērošanas jomu, var labāk aizsargāt Eiropas ražotājus un patērētājus;

13. atkārtoti apliecina, ka, saskaņojot jebkuras materiālās tiesības, ir jāievēro valsts suverenitāte un šajā jomā piemērojamie tiesību akti;

Nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu un citas divpusējas un reģionālas ES iniciatīvas

14. aicina Komisiju paralēli daudzpusējām sarunām uzsākt viltošanas un pirātisma apkarošanu, atbalstot arī divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus, kuru mērķis ir efektivitātes labad tuvināt tiesību aktus un to piemērošanu un kuros ir paredzēti arī efektīvi domstarpību novēršanas mehānismi, kā arī sankciju sistēma noteikto saistību neievērošanas gadījumam;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis sarunas par viltotu preču tirdzniecības apkarošanas nolīgumu veikt tā, lai Eiropas pilsoņiem tās būtu pilnīgi pārskatāmas īpaši attiecībā uz terminu „viltošana” un „pirātisms” definēšanu, kā arī uz paredzētajām kriminālsankcijām; uzskata, ka ir jānovērtē šī nolīguma sociālā ietekme, kā arī tā ietekme uz pilsoniskajām brīvībām; atbalsta operatīvas darba grupas izveidi nolīguma īstenošanas izvērtēšanai, lai izskatītu šo jautājumu Eiropas Savienības apspriedēs ar trešām valstīm un kā sadarbības pasākumu daļu ar šīm valstīm;

16. uzskata, ka vēl nav skaidrs, vai EK līgums nodrošina juridisko pamatu Kopienas pasākumiem, ar kuriem nosaka kriminālsodu veidu un līmeni, un ka tādējādi Komisija varētu nebūt kompetenta piedalīties sarunās Kopienas vārdā par starptautiska nolīguma slēgšanu, ar ko precizē to krimināltiesisko pasākumu būtību un līmeni, kurus vērš pret preču zīmju un autortiesību pārkāpējiem;

17. uzsver, ka visos intelektuālā īpašuma aizsardzības nolīgumos personisks lietojums nemantkārīgos nolūkos ir jāšķir no viltotu un pirātisku preču krāpnieciskas un tīšas tirdzniecības;

18. aicina Komisiju veikt sarunas ar trešām valstīm par operatīvo spēku izveidi viltošanas apkarošanai;

19. aicina Komisiju nodrošināt, lai nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu nesniegtu valsts iestādēm piekļuvi privātiem datoriem un citām elektroniskām ierīcēm;

20. atzinīgi vērtē pieaugošo PTO dalībvalstu interesi par viltotu preču tirdzniecības apkarošanas nolīgumu un uzskata, ka ir jācenšas iesaistīt tādas jaunās tirgus ekonomikas valstis kā Ķīna, Indija, Brazīlija, kā arī tādus reģionālos tirdzniecības blokus kā Mercosur, CARICOM un ASEAN, sarunās par nolīgumu un jāaicina jau tūlīt uzņemties saistības nodrošināt IĪT ievērošanu savā teritorijā;

21. aicina Komisiju novērst nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu, Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un citu starptautisku IĪT nolīgumu pretrunas un pārklāšanos;

22. aicina Komisiju nodrošināt, lai nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu būtu vērsts tikai uz IĪT piemērošanas pasākumiem, bet ne uz tādiem pamata jautājumiem kā aizsardzības joma, ierobežojumi un izņēmumi;

23. aicina Komisiju nodrošināt, lai nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu nekalpotu par instrumentu, lai grozītu esošo Eiropas IĪT piemērošanas tiesisko pamatu, bet pilnībā atspoguļotu līdzsvaru, kas šajā jomā izveidots ar dažādām Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajām direktīvām, bet īpaši ar Direktīvas 2004/48/EK 2. apsvērumu;

24. aicina Komisiju un prezidentvalsti precizēt lomu un kompetenci, kāda ir saskaņā ar 133. pantu izveidotajai komitejai un citām komitejām, kuras ir iesaistītas sarunās par nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

25. ir pārliecināts, ka pašreizējās sarunās Komisijai būtu jāņem vērā stigrā kritika, kas vērsta pret nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu, īpaši par to, ka šis nolīgums varētu ļaut preču zīmju un autortiesību īpašniekiem bez tiesvedības iejaukties iespējamo pārkāpēju privātajā dzīvē, tas varētu vēl vairāk kriminalizēt nekomerciālus autortiesību un preču zīmju pārkāpumus, stiprināt digitālo tiesību pārvaldības (DRM) tehnoloģijas, negatīvi ietekmējot „taisnīgas izmantošanas” tiesības, ar to varētu tikt izveidota pastāvošajām PTO struktūrām paralēla strīdu izšķiršanas procedūra un visbeidzot — tas varētu likt visiem parakstītājiem segt ar autortiesību ievērošanu un preču zīmju pārkāpumiem saistītās izmaksas;

26. šajā kontekstā aicina Komisiju nodrošināt nepārtrauktu un pārredzamu publisku apspriešanu, visās sarunās iesaistītajās valstīs atbalstīt šāda procesa ieguvumus un nodrošināt, lai Eiropas Parlaments tiktu regulāri un pilnvērtīgi informēts par sarunu rezultātiem;

27. atgādina, ka EK līgumā ir ietvertas atkāpes tiem gadījumiem, kad sarunas un nolīgumu noslēgšana intelektuālā īpašuma komercaspektu jomā attiecas uz kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecību; norāda, ka tādos gadījumos sarunas un nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas un dalībvalstu kopējā kompetencē; turklāt norāda, ka papildus Kopienas lēmumam, ko pieņem saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem, sarunām par šādiem nolīgumiem ir vajadzīga dalībvalstu savstarpēja vienošanās un ka nolīgumi, par kuriem sarunas notikušas šādā veidā, ir jānoslēdz Kopienai un dalībvalstīm kopīgi;

28. atgādina Komisijai — saistībā ar sarunām attiecībā uz Nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanas (ACTA) noslēgšanu — par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, kurš attiecas uz personas datu aizsardzību, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[17];

29. uzskata, ka sagatavoto ACTA projektu publiskošanu vispārējās interesēs un Komisijas sarunu mandātu nevajadzētu ierobežot Regulas (EK) Nr. 1049/2001[18] 4. pantam, un mudina Padomi īstenot EK līguma 255. pantu tā, lai nodrošinātu iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem, ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi, kā noteikts personas datu aizsardzības likumā;

30. atzīmē, ka IĪT aizsardzība Turcijā vēl neatbilst ES standartiem un tāpēc tā ir jāpārskata; uzsver, ka Turcija kļūs par īstu kandidāti uz pievienošanos tad, ja tā būs spējīga transponēt acquis communautaire un nodrošināt pilnīgu IĪT ievērošanu savā teritorijā;

ES un Ķīnas attiecības

31. aicina Ķīnas varas iestādes darboties aktīvāk un cītīgāk vērst tiesisku darbību pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpējiem, un šajā saistībā atzinīgi vērtē tiesu iestāžu attieksmes maiņu, jo tās nesen ir atzinušas Eiropas pilsoņu IĪT Ķīnas teritorijā, un aicina sodīt tos vietējos uzņēmumus, kuri šīs tiesības ir pārkāpuši;

32. atkārtoti apliecina nepieciešamību pilnveidot sadarbību ar Ķīnas muitas iestādēm un nodrošināt attiecīgo Eiropas administratīvo dienestu atbalstu un palīdzību;

33. uzsver, ka 60 % no ES muitas iestāžu konfiscētajām viltotajām precēm ir ražotas Ķīnā; aicina Komisiju kopā ar Ķīnas varas iestādēm pēc iespējas ātrāk iesniegt viltošanas apkarošanas rīcības plānu;

Viltošanas apkarošanas ārējā atbalsta pasākumi

34. iesaka izveidot efektīvu mehānismu ar dažādiem nolīgumiem aizsargāto IĪT iespējamo pārkāpumu uzraudzīšanai, šo mehānismu sasaistot ar tirdzniecības veicināšanas instrumentiem, ja to konkrēti izmanto viltošanas un pirātisma apkarošanai;

35. atgādina, ka vispārējo preferenču sistēmas (VPS) regulā cita starpā ir paredzēta iespēja uz laiku atcelt preferences tiem tirdzniecības partneriem, kuri izmanto nelikumīgus paņēmienus; uzskata, ka īpaši smagos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos, kad būtiski tiek apdraudēta sabiedrības drošība un veselība, Komisijai būtu nopietni jāapsver iespēja izmantot šo atturošo instrumentu;

36. domā, ka regula par tirdzniecības šķēršļiem var sniegt lielu palīdzību uzņēmumiem, kuriem ir grūti piekļūt ārējiem tirgiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu dēļ un aicina Komisiju veicināt un atvieglot tās izmantošanu īpaši MVU vidū;

37. uzskata, ka, uzlabojot sadarbību starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, var nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu, labāku pieejamo resursu izmantojumu un palielināt viltošanas novēršanas iniciatīvu ietekmi gan politiskā un diplomātiskā līmenī, gan no tīri tehniska viedokļa;

38. aicina Komisiju ES delegāciju „tirgus piekļuves grupas” padarīt par materiālu atskaites punktu tiem Kopienas uzņēmumiem (īpaši MVU), kuri sūdzas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

Likumdošanas un organizatoriskie aspekti

39. ņem vērā Komisijas Eiropas Savienībā veiktos daudzos pasākumus intelektuālā īpašuma nostiprināšanas jomā un aicina vairāk ieguldīt viltošanas fenomena apkarošanā un dalībvalstu spēkā esošo tiesību aktu saskaņošanā;

40. atzīmē, ka Eiropas Savienībā nepastāv saskaņota „viltošanas” un „pirātisma” definīcija” un ka dalībvalstu definīcijas atšķiras;

41. ņem vērā satraucošo viltošanas un pirātisma izplatīšanos, īpaši globalizētajā ekonomikā un tās būtisko ietekmi uz Eiropas Savienības konkurētspēju, radošajām personībām un patērētājiem; tāpēc aicina dalībvalstis sniegt patērētājiem pietiekamu informāciju par viltošanas un pirātisma negatīvajām sekām, īpaši par to būtisko veselības un drošības apdraudējumu, ko viltotie produkti un tostarp zāles rada patērētājiem;

42. aicina Komisiju īpaši pētīt ar viltošanu saistītos veselības un drošības apdraudējumus, lai novērtētu turpmāku pasākumu nepieciešamību;

43. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai vienotos par sankciju minimumu Eiropas krimināltiesībās par būtiskiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

44. ir pārliecināts, ka ir nepieciešama pastāvošo valsts viltošanas novēršanas tiesību aktu saskaņošana, lai nodrošinātu efektīvu un saskanīgu topošā nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu piemērošanu;

45. uzsver nepieciešamību Kopienā labāk koordinēt tos dienestus, kuriem ir jāsankcionē viltošanas fenomens un palielināt šajā jomā īstenoto Kopienas pasākumu skaitu, jo sankciju sistēmu sašķeltība negatīvi ietekmē iekšējo tirgu un vājina Eiropas Savienības pozīcijas tirdzniecības sarunās; uzsver arī, ka privātajam un sabiedriskajam sektoram ir jāpaplašina sadarbība, lai panāktu viltošanas apkarošanas pasākumu aktivitātes dinamisma un efektivitātes palielināšanos;

46. uzsver nepieciešamību izstrādāt piemērotu un pastāvīgu apmācību, kas paredzēta muitas personālam, maģistrātiem un citiem saistītajiem speciālistiem, kā arī mudināt dalībvalstis izveidot specializētas viltošanas apkarošanas vienības;

47. ņem vērā Komisijas 2007. gada jūlija Baltajā grāmatā par sportu pausto atzinumu, ka sporta tiesību izmantošanas ekonomiskā dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai ir pieejami efektīvi aizsardzības līdzekļi pret intelektuālā īpašuma pārkāpumiem valsts un starptautiskā līmenī, un aicina ņemt vērā sporta tiesību īpašniekus visos pasākumos, kuru mērķis ir apkarot viltošanu un digitālo pirātismu;

48. mudina vēl vairāk pilnveidot un labāk koordinēt muitas procedūras Eiropas Savienībā, lai būtiski ierobežotu viltotu vai pirātisku produktu ienākšanu vienotajā tirgū; uzskata, ka efektīvāk vēršoties pret viltošanu, ir rūpīgi jāņem vērā būtiskā Interneta loma, kas pašlaik nosaka viltotu un pirātisku produktu tirdzniecību un reklāmu; turklāt prasa Komisijai iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis būtu nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar Eiropas līmeņa kvalitatīviem un statistikas datiem par viltošanu, it īpaši internetā;

49. aicina Komisiju ņemt vērā īpašos interneta kā viltoto produktu izplatīšanas kanāla izmantošanas aspektus un noteikt ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, izstrādājot statistiskas instrumentus, kas vienkāršotu koordinētas atbildes sniegšanu;

50. aicina Komisiju izveidot vai atbalstīt MVU palīdzības dienesta izveidi, kurš labākajā gadījumā būtu pievienots citiem palīdzības pasākumiem ar mērķi sniegt tehnisku palīdzību MVU par procedūru, kas jāievēro saistībā ar viltotām precēm;

51. uzskata, ka Eiropas ražotājiem vajadzētu pašiem veicināt un atbalstīt pasākumus, ko īstenos Eiropas iestādes; domā, ka īpaši būtiski ir, lai MVU pastāvētu iespējas pilnvērtīgi aizstāvēt savas tiesības īpaši IĪT pārkāpšanas gadījumā trešās valstīs;

52. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas patērētāju informētības uzlabošanai par viltotu preču pirkšanas sekām; uzsver, ka šādās iniciatīvās būtiska loma jāuzņemas uzņēmumiem;

53. uzskata, ka izsekojamības nolūkā, lai efektīvāk varētu atšķirt oriģinālos produktus no viltotiem produktiem, ir jārosina ražotāji izmantot mūsdienu tehnoloģijas, un aicina Komisiju veikt pasākumus šādu konstruktīvu risinājumu veicināšanai un nostiprināšanai ilgstošam laika posmam;

54. mudina dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas Direktīvu 2004/48/EK, to nekavējoties izdarīt; aicina dalībvalstis nepieļaut nekādus izņēmumus tūristiem vai komersantiem, kas šķērso ES robežas, jo lielākā daļa ievesto viltoto preču ir kaitējošas;

55. vērš uzmanību uz vajadzību ievērot četras iekšējā tirgus pamatbrīvības un uzlabot iekšējā tirgus darbību;

56. aicina Komisiju apkopot dalībvalstu datus par viltotu preču radītām patērētāju veselības problēmām un patērētāju sūdzības par viltojumiem; aicina Komisiju raudzīties, lai visu dalībvalstu iestādes varētu piekļūt datiem;

57. šajā sakarā uzstāj, ka jāmudina visas iesaistītās puses uzlabot to instrumentu efektivitāti, kas paredzēti cīņai pret viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū;

58. aicina dalībvalstis stiprināt muitas darbību valsts teritorijā un izveidot dienestu, kas būtu atpazīstams trešām personām (dalībvalstīm, trešām valstīm, Kopienas iestādēm, uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām), kuras atbild par cīņu pret viltošanu un informēšanu par šo problēmu;

59. atgādina dalībvalstīm, cik liela nozīme ir Kopienas patentam un patentiem paredzētai tiesību aizsardzības sistēmai kā līdzeklim, kas nodrošina lietotāju intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu visā ES un kas ļauj inovatīviem uzņēmumiem pēc iespējas labāk aizsargāt savus izgudrojumus un par tiem gūt labāku peļņu;

60. aicina dalībvalstis tūristu apmeklētās vietās, kā arī tirdzniecības gadatirgos un izstādēs sniegt plašāku informāciju par cīņu pret viltošanu un pirātismu;

61. vērš uzmanību uz intelektuālā īpašuma tiesību un dalībvalstu un Kopienas pastāvošo patentu saskaņošanas nozīmi cīņā pret viltošanu, un aicina dalībvalstis mudināt uzņēmumus aizsargāt savus pakalpojumus un ražojumus, reģistrējot preču zīmes, paraugus, patentus utt., lai nodrošinātu labāku intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

62. aicina Komisiju izstrādāt pārskatu dalībvalstu muitas dienestu darbības rezultātu noteikšanai, lai veicinātu viltošanas apkarošanu un izveidot tīklu ātrai informācijas apmaiņai par viltotajām precēm, to balstot uz valstu kontaktpunktiem un moderniem informācijas apmaiņas rīkiem;

63. aicina dalībvalstis stiprināt koordināciju starp muitas dienestiem un visā ES vienādi piemērot Kopienas noteikumus muitas tiesību jomā;

64. aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt kopēju pieeju preču viltojumu iznīcināšanai;

65. aicina Komisiju visās dalībvalstīs atbalstīt vienkāršotās procedūras īstenošanu, kura ir noteikta Padomes 2003. gada 21. jūlija Regulā (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības[19];

66. turklāt uzskata, ka svarīgi viltošanas aspekti (produkta imitācija/preču zīmes pārkāpums komerciālā mērogā) atšķiras no pirātisma aspektiem (autortiesību pārkāpums komerciālā mērogā) un ka jāapsver to risināšana neatkarīgi un atsevišķi, jo īpaši ievērojot ārkārtas nepieciešamību risināt izplatīto viltojumu problēmu sabiedrības veselības un drošības jomā;

67. atbalsta saistībā ar sabiedrības veselību jomu viltotu zāļu definīciju, ko sniegusi Pasaules Veselības organizācija: „viltotas zāles ir zāles, kuru marķējumā ar iepriekšēju nodomu ir ietverta maldinoša informācija par to identitāti un/vai izcelsmi. Viltošana var attiekties gan uz oriģinālām zālēm, gan ģenēriskām zālēm, un viltotas zāles var būt ar pareizām sastāvdaļām vai ar nepareizām sastāvdaļām, bez aktīvām sastāvdaļām, ar aktīvām sastāvdaļām nepietiekamā daudzumā vai ar atdarinātu iepakojumu”;

68. uzsver cik svarīgi ir ievērot pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, īstenojot pasākumus viltošanas un pirātisma apkarošanā;

Noslēguma apsvērumi

69. aicina Komisiju kopā ar Padomi un dalībvalstīm noteikt skaidru, loģisku un tālejošu politisko līniju, kura paralēli iekšējiem pasākumiem muitas un krimināltiesību jomā koordinētu un orientētu Eiropas Savienības un dalībvalstu „ārējos” viltošanas un pirātisma apkarošanas pasākumus;

70. aicina Komisiju atbalstīt pasākumus, kuri papildina tiesību normas un uzlabot informētību par viltošanas sekām, lai mainītu cilvēku attieksmi pret viltošanu un pirātismu;

71. uzskata, ka Komisijai vajadzētu apsvērt starptautiska viltošanas progresa ziņojuma izveidi pēc Iekšējā tirgus progresa ziņojuma parauga, kurš sniegtu datus par valstīm, kuras atpaliek viltošanas apkarošanā;

72. mudina Padomi un Komisiju piešķirt Parlamentam nozīmīgāku lomu viltošanas apkarošanā; uzskata, ka ES būtu vēlams uzlabot savu politisko klātbūtni gan tādās specializētās starptautiskās sanāksmēs kā Pasaules viltošanas un pirātisma apkarošanas kongress, gan starptautiskajās organizācijās, kuras strādā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā;

73. aicina Komisiju un Padomi sniegt EP pilnīgu informāciju par dažādiem pasākumiem šajā jomā un to iesaistīt; uzskata, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu ratifikācijai būtu jāratificē Eiropas Parlamentam, ievērojot piekrišanas procedūru;

o o

74. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0053.
[2] OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0247.
[4] OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp.
[5] OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp.
[6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0629.
[7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0195.
[8] OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp.
[9] OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.
[10] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0305.
[11] OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.
[12] OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.
[13] OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.
[14] Samita deklarācija „Izaugsme un atbildība pasaules ekonomikā” 2007. gada 7. jūnijs, G8 sammits Heiligendammā.
[15] OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.
[16] 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka pasākumiem un aizsardzības līdzekļiem ir arī jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, un ka tie jāpiemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.
[17] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
[18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
[19] OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

2006. gadā publicētajā Komisijas paziņojumā „Globālā Eiropa” ir atzīts, ka daudzpusējos un divpusējos pasākumos ir jāstiprina Eiropas konkurētspējas ārējā dimensija un jādod jauns impulss viltošanas apkarošanai trešās valstīs.

Uzdevums ir liels. Viltoto preču tirgus apjoms ir aptuveni 500 miljardi eiro, kas ir 7 līdz 10 % no pasaules tirdzniecības apjoma. Eiropas ekonomikas specializācija ir augsta līmeņa produkti ar lielu pievienoto vērtību un tie bieži ir aizsargāti ar IĪT. Tāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzība ir instruments, no kura nav iespējams atteikties, ja mēs vēlamies aizsargāt Eiropas rūpniecības ārējo konkurētspēju. Šis instruments būtiski ietekmē arī Lisabonas stratēģijas veiksmīgu īstenošanu.

Tomēr nepareizi būtu domāt, ka jaunie pasākumi, kas tiek īstenoti viltošanas apkarošanas jomā, ir tikai Kopienas rūpniecības interesēs. Papildus ļoti nelabvēlīgajai ietekmei uz ekonomiku, ko viltošana un pirātisms atstāj uz uzņēmumiem, šī pretlikumīgā rīcība katru gadu ir simtiem tūkstošu kvalificētu un labi atalgotu darbvietu izzušanas iemesls gan Eiropā (šeit aplēstais zaudēto darbvietu skaits sasniedz 200 000), gan citur pasaulē, turklāt šis fenomens var apdraudēt patērētāju veselību, kalpot par kriminālu vai teroristisku organizāciju finansējuma avotu un nodarīt lielu kaitējumu videi.

Viltošana ir daudzveidīgs fenomens, kam var būt bezgalīgi daudz variantu un kurš atšķirīgā līmenī skar gandrīz visus ekonomikas sektorus. Rupjas, viegli nosakāmas luksusa preču viltošanas laiks jau ir pagājis. Viltošanas un pirātisma jomā beidzamajos gados ir notikusi liela attīstība un šobrīd tā galvenokārt aptver rotaļlietu, apģērbu, datorprogrammu, zāļu, kosmētikas līdzekļu un pārtikas produktu, cigarešu un gan automobiļu, gan lidaparātu rezerves daļu ražošanu;

Ne visi patērētāji apzinās, ka, pērkot apšaubāmas izcelsmes preces, viņi izdara pārkāpumu un atbalsta paralēlās ekonomikas sistēmu, ko vada organizētā noziedzība. Parlaments jau ir paudis savu viedokli šajā jautājumā, uzsvērdams, ka viltotu vai pirātisku produktu izmantošana personiskām vajadzībām bez peļņas iegūšanas ir jānošķir no nelikumīgas un tīšas tirdzniecības. Protams, ka būs jāņem vērā šī atšķirība un arī jāuzsāk informēšanas kampaņas, kas ļautu patērētājam labāk iepazīties ar risku, kāds rodas, iegādājoties šādas preces, un apzināties šādas rīcības bīstamību.

Viltojamam bieži ir slēpts un bīstams raksturs. Tiek lēsts, ka 10 % zāļu ir viltotas. Šie produkti tā pat kā kosmētika var saturēt potenciāli bīstamas vielas, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt veselību cilvēkam, kurš tos lieto, visdrīzāk pat neko nenojauzdams. Šāds notikums atgadījās Panamā 2006. gadā, kad antifrīzu saturoša klepus sīrupa lietošanas rezultātā bojā gāja vairāk nekā 130 cilvēki. Tā pat arī plaukstošais viltoto pārtikas produktu tirgus (tostarp arī vīnu un liķieru tirgus) papildus smagajam kaitējumam, ko tas nodara Eiropas ražotājiem, var kļūt par nomācošu draudu patērētājiem galvenokārt ārpus produkta izcelsmes tirgus. Šādos apstākļos viltošanas apkarošana nozīmē arī brīvas un drošas produktu izvēles nodrošināšanu patērētājiem.

Attīstības valstis ir pirmās, kas cieš no viltošanas un tām bieži nav nepieciešamo šīs problēmas efektīvas apkarošanas līdzekļu. Referents uzskata, ka būtu jāveic īpaši pasākumi, lai veicinātu šā fenomena efektīvu apkarošanu un novērstu organizētās noziedzības grupu kontrolētu „brīvo zonu” veidošanos. Vēršanās pret pārtikas produktu un zāļu viltošanu attīstības valstīs ir viena no ES ārējās rīcības prioritātēm šajā jomā.

Šā ziņojuma mērķis ir izstrādāt konkrētu un loģisku koordinētas un strukturētas Eiropas politikas priekšlikumu, kas varētu ietvert viltošanas apkarošanas ārējos aspektus. Viltošanas apkarošanai ir jākļūst par ES prioritāti un tās sekas ir rūpīgi jāņem vērā, definējot ES nākamo desmit gadu tirdzniecības politiku.

IĪTK līguma modernizācija

Kad IĪTK līgums stājās spēkā, tas bija nozīmīgs solis uz globālu intelektuālā īpašuma disciplīnu, tomēr rezultāti ne vienmēr ir bijuši apmierinoši, jo daudzi PTO biedri nav varējuši vai gribējuši nodrošināt tā pilnīgu piemērošanu. Tāpēc Komisijai ir jāatbalsta piemēroti diplomātiski pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi PTO biedri atbilstīgi piemēro minimālos IĪTK līguma noteikumus.

Turklāt šis līgums nav pilnīgs un vairāki tā elementi būtu jāpārskata. It īpaši tā piemērošanas jomā ir jāiekļauj arī eksporta, tranzīta un pārkraušanas darbības, kā arī citi intelektuālā īpašuma pārkāpumi.

Smagu IĪTK līguma pārkāpumu gadījumā ES nevajadzētu vilcināties vērsties pie PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas gan tad, ja nepieciešams aizstāvēt iesaistītās Eiropas puses, gan ja ir nepieciešams noteikt tiesu praksi, kas varētu padarīt skaidrāku līguma saturu, tādējādi atvieglojot tā piemērošanu, vienlaikus palielinot arī efektivitāti.

Turklāt referents ir pārliecināts, ka ir jāveicina regulas par tirdzniecības šķēršļiem izmantošana un jāatvieglina šis process Eiropas uzņēmumiem, kuri sūdzas par problemātisku piekļuvi ārējiem tirgiem pēc nelikumīgas un jebkurā gadījumā nelegālas viņu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas no vietējo operatoru puses.

Nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu un citi divpusēji un reģionāli ES pasākumi

Lai gan multilaterālā PTO sistēma joprojām ir ES prioritāte, ir skaidrs, ka bez citām tādām divpusējām un daudzpusējām iniciatīvām kā IĪTK nebūs iespējams efektīvi apkarot šo viltošanas fenomenu starptautiskā līmenī. Šajā kontekstā Parlaments vēlas, lai to atbilstīgi informē un lai tas varētu dot savu ieguldījumu šajā līgumā pirms tā oficiālās iesniegšanas.

Nolīguma priekšlikums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu izriet no nepieciešamības iet tālāk par IĪTK līgumu un viltošanas apkarošanu padarīt efektīvāku un saskanīgāku. No šāda viedokļa bez šaubām ir pozitīvi, ka no viltošanas visvairāk cietušās rūpnieciski attīstītās valstis — ES, ASV un Japāna ir nolēmušas darbu saskaņot. Šis process ir tikai sākumposmā un būs jārūpējas par to, lai nenotiek pārklāšanās ar IĪTK līgumu un lai galīgie šā līguma mērķi būtu pietiekami skaidri un reālistiski.

Ārpus Nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu referents uzskata, ka Komisijai vajadzētu visos jaunos brīvās tirdzniecības nolīgumos, par kuriem turpmākajos gados notiks sarunas, paredzēt klauzulu IĪT aizsardzībai (un efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu).

Lai pilnībā ievērotu IĪTK nolīgumā un citos divpusējos un daudzpusējos nolīgumos noteiktās saistības, trešām valstīm un īpaši attīstības valstīm būs jāiegulda apjomīgs ekonomisks un organizatorisks darbs. Referents uzskata, ka ES ir vismaz daļēji jārisina šī problēma, sniedzot tām valstīm, kuras to lūdz un kuras izrāda vēlmi iesaistīties viltošanas apkarošanā, piemērotu ekonomisku un tehnisku atbalstu, kā arī veicinot personāla sagatavošanu un pieņemot, ja iespējams Kopienas muitas procedūras.

Īpaši ir jāuzsver cīņa pret viltošanu un pirātismu preču tranzīta valstīs un pret pārkāpējiem, kuri izmanto pārstrādes kuģus un darbojas ārzonas ūdeņos.

Etiķete „Made in” un ievesto preču izsekojamība

Ja tiks pieņemts Padomes regulas priekšlikums[1] par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm, tas dos ne vien lielāku dažu preču kategoriju, īpaši audumu, kas bieži tiek viltoti, izcelsmes pārskatāmību, bet arī būtiski veicinās viltošanas apkarošanu. Referents tāpēc cer, ka būs iespējams pārvarēt nesaprotamās domstarpības, kuras ir palēninājušas šo procedūru un ka līdz ar to mums izdosies ātri šo tekstu pieņemt.

Īpaši būtu vēlams kopā ar skarto nozaru pārstāvjiem izskatīt metodes, kas ļautu muitas dienestiem un arī gala patērētājiem viegli noteikt, vai no trešām valstīm ievestās preces ir autentiskas.

Likumdošanas un organizatoriskie aspekti

Referents uzskata, ka ir nepieciešama labāka koordinācija Kopienas līmenī, lai viltošanas apkarošanas ārējā dimensijā sniegtu taustāmus rezultātus.

Vairs nav iespējams atlikt Eiropas vienotās viltošanas apkarošanas iestādes izveidi, kurai būtu arī jākoordinē gan dalībvalstu, gan dažādu Komisijas dienestu darbs. Šai jaunajai iestādei ir nepieciešami pietiekami līdzekļi un pilnvaras, lai paveiktu tai uzticētos uzdevumus, ievērojot dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus. Turklāt Komisijai ir jārūpējas, lai visi tās dienesti, kuru pārziņā ir šī svarīgā tēma, darbojas koordinēti un savstarpēji saskaņoti.

Dalībvalstīm un Komisijai ir jāuzsver kāds īpašs viltošanas apkarošanas aspekts — MVU aizsardzība gan Eiropā, gan trešās valstīs. Uzņēmumiem ir ļoti nozīmīga loma veiksmīgā viltošanas apkarošanas stratēģijas īstenošanā un ražotājiem, kā to nesen atgādināja Komisija, ir jāiesaistās, taču ir nepiespējami vienādās pozīcijās nostādīt multinacionālus luksusa uzņēmumus un mazos ražotājus, kam ir izdevies noturēties savā darbības sektorā. Tāpēc ir jāpalīdz MVU pēc iespējas labāk aizstāvēties pret šo fenomenu, kas tiem nodara lielu kaitējumu un plašākā nozīmē ir jāizveido valsts un privātā sektora sadarbības modeļi, kas būtu efektīvāki un lētāki uzņēmumiem.

Tradicionālo tirgu pārsātinātība un jaunu atvēršana, piemēram jaunās ekonomikas valstīs, liek domāt par jaunu operatīvo stratēģiju, kas ne vien vērstos pret viltošanas fenomenu Eiropā, bet arī ir paredzēts, lai to novērstu reģionos, kuros tas ir dziļāk iesakņojies, vienlaikus darbojoties arī trešās valstīs, kuras bieži saņem viltotus Eiropas produktus, kuri var būt ražoti arī kādā citā planētas nostūrī.

Referents cer arī, ka būs iespējams gan uzlabot un paplašināt muitas procedūru saskaņošanu ES, gan izveidot visām dalībvalstīm kopēju kriminālsankciju mehānismu. Viltošanas un pirātisma apkarošanai ārpus Eiropas obligāti jānotiek, izmantojot spēcīgu kopēju noteikumu sistēmu, ko atbalsta visa ES.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir ļoti nozīmīga loma viltošanas apkarošanā, jo īpaši saskaņā ar jaunajām pilnvarām, ko tam sniegs Lisabonas līgums pēc stāšanās spēkā. Būtu vēlams atbalstīt sadarbībā ar citām iesaistītajām parlamentārajām komitejām ikgadēju forumu par šo jautājumu, šo problēmu biežāk izvirzīt divpusējo attiecību (īpaši ar ASV kongresu) vai daudzpusējo attiecību (PTO asambleja) centrā un nosūtīt vienu parlamentāro delegāciju uz Pasaules viltošanas apkarošanas kongresu.

[1] Ref. 2005/0254 (ACC).

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību
(2008/2133(INI))

Referente: Karin Riis-Jørgensen

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. maija ziņojumu par Kopienas muitas darbību cīņā pret preču viltojumiem un pirātismu,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)[1],

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. aprīļa paziņojumu par Muitas savienības attīstības stratēģiju (COM(2008)0169),

- ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (COM(2006)0168),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Muitas savienības četrdesmito gadadienu[2],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[3],

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (COM(2008)0465),

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības[4],

1. mudina dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas Direktīvu 2004/48/EK, to nekavējoties izdarīt; aicina dalībvalstis nepieļaut nekādus izņēmumus tūristiem vai komersantiem, kas šķērso ES robežas, jo lielākās daļas preču viltojumu ievešana ir kaitējoša;

2. vērš uzmanību uz vajadzību ievērot četras iekšējā tirgus pamatbrīvības un uzlabot iekšējā tirgus darbību;

3. atzīst viltošanas un pirātisma satraucošās attīstības ļoti negatīvo ietekmi uz ES konkurētspēju, uzņēmumiem, ražotājiem un patērētājiem, it īpaši globālās ekonomikas apstākļos, un tādēļ aicina dalībvalstis pienācīgi izglītot patērētājus par dažu preču, piemēram, kosmētikas līdzekļu, medikamentu, rotaļlietu, mājsaimniecības preču un elektronisko preču viltojumu radīto nopietno apdraudējumu veselībai un drošībai;

4. aicina Komisiju apkopot dalībvalstu datus par viltotu preču radītām patērētāju veselības problēmām un patērētāju sūdzības par viltojumiem; aicina Komisiju raudzīties, lai visu dalībvalstu iestādēm būtu piekļuve datiem;

5. prasa dalībvalstīm ieviest efektīvu pārrobežu sadarbības tīklu, lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu;

6. uzsver nozīmi, kas piešķirta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kas ir būtisks elements kultūras un tās dažādības veicināšanā, kā arī pētniecības un jauninājumu izmantošanā un Eiropas uzņēmumu izveidē, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, lai atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā;

7. šajā sakarā uzstāj, ka jāmudina visas iesaistītās puses uzlabot to instrumentu efektivitāti, kas paredzēti cīņai pret viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū;

8. aicina dalībvalstis stiprināt muitas darbību valsts teritorijā un izveidot dienestu, kas būtu atpazīstams trešām personām (dalībvalstīm, trešām valstīm, Kopienas iestādēm, uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām), kuras atbild par cīņu pret viltošanu un informēšanu par šo problēmu;

9. aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret viltošanu un pirātismu, slēdzot starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm; tāpēc atzinīgi vērtē iniciatīvas sadarbības stiprināšanai ar Ķīnu;

10. atgādina dalībvalstīm, cik svarīgi ir ieviest Kopienas patentu un tiesu sistēmu šajā jomā kā līdzekli, lai ievērotu lietotāju intelektuālā īpašuma tiesības visā ES un tādējādi ļautu inovatīviem uzņēmumiem pēc iespējas labāk aizsargāt savus izgudrojumus un par tiem gūt labāku peļņu;

11. aicina dalībvalstis tūristu apmeklētās vietās, kā arī tirdzniecības gadatirgos un izstādēs informēt par cīņu pret viltošanu un pirātismu;

12. aicina dalībvalstis un Komisiju labāk informēt patērētājus par spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz viltojumiem un to izmantošanas sekām un, lai mainītu sabiedrības izpratni par viltošanu un pirātismu, aicina Komisiju papildus tiesību aktiem veikt citas darbības, piemēram, ieviest Eiropas dienu, kas būtu veltīta informētības uzlabošanai par viltojumu bīstamību;

13. aicina Komisiju kopā ar to valstu iestādēm, kas ražo viltotas preces, pastiprināt muitas darbības pret viltošanu un pirātismu;

14. aicina Komisiju turpināt piešķirt augstu prioritāti sarunām par pirmšķirīgiem standartiem viltošanas un pirātisma novēršanā, pamatojoties uz tirdzniecības nolīgumiem viltojumu novēršanas jomā (ACTA);

15. atgādina, ka sankciju sistēmu dažādība kaitē iekšējam tirgum un vājina ES starptautiskajā līmenī, un aicina piešķirt īpašu nozīmi iepriekš minētajam grozītajam priekšlikumam direktīvai par kriminālsankcijām, kuras mērķis ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

16. atgādina intelektuālā īpašuma tiesību saskaņošanas un valsts un Kopienas spēkā esošo rūpnieciskā īpašuma tiesību nozīmi cīņā pret viltošanu un aicina dalībvalstis mudināt uzņēmumus aizsargāt savus pakalpojumus un ražojumus, reģistrējot preču zīmes, paraugus, modeļus, patentus utt., lai nodrošinātu labāku intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

17. aicina Komisiju izveidot Eiropas viltojumu observatoriju, ko atbalstītu Komisijas dienesti un kas atbildētu par cīņas pret viltošanu un pirātismu koordinēšanu, lai iegūtu regulāru vērtējumu par viltošanas un pirātisma izplatību un šo parādību precīzāku analīzi; uzskata, ka šādas observatorijas izveide ir vajadzīga, lai palielinātu ES ietekmi starptautiskā līmenī;

18. aicina Komisiju nodrošināt labāku koordināciju cīņā pret viltošanu un pirātismu un atzinīgi vērtē jaunas vienības izveidi, kas nodarbojas tieši ar cīņu pret viltošanu un pirātismu;

19. aicina Komisiju izstrādāt dalībvalstu muitas dienestu darbības rezultātu pārskatu, lai veicinātu viltošanas apkarošanu, un izveidot viltoto preču informācijas ātras apmaiņas tīklu, ko veidotu valstu kontaktpunkti un moderni informācijas apmaiņas rīki;

20. aicina dalībvalstis stiprināt koordināciju starp muitas dienestiem un visā ES vienādi piemērot Kopienas noteikumus muitas tiesību jomā;

21. uzsver nepieciešamību pret preču viltojumu un pirātpreču piegādi izstrādāt efektīvus pasākumus, vienojoties profesionāļiem Eiropas līmenī un ievērojot Kopienas tiesību vispārējos principus, piemēram, personas datu aizsardzību un īpašumtiesību aizsardzību; uzskata, ka šādi pasākumi, neierobežojot iedzīvotāju tiesības uz piekļuvi internetam, īpaši jāvērš pret piegādātājiem, kuri arvien vairāk un bieži agresīvi piedāvā viltojumus internetā, izmantojot surogātpastu, interneta veikalus vai izsoļu vietnes;

22. uzstāj, ka jāattīsta piemērota un nepārtraukta muitnieku, tiesnešu un citu atbilstošo profesiju pārstāvju apmācība un jāmudina dalībvalstis izveidot īpašas vienības viltošanas apkarošanai;

23 aicina dalībvalstis ar Komisiju izstrādāt kopēju pieeju preču viltojumu iznīcināšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.
[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0305.
[3] OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.
[4] OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību
(2008/2133(INI))

Atzinumu sagatavoja: Eva Lichtenberger

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā, apsverot juridiskus pasākumus, ir īpaši svarīgi atzīt būtisko atšķirību starp intelektuālā īpašuma un materiālā īpašuma tiesībām un līdz ar to atšķirību starp tiesību pārkāpumu un zādzību;

B. tā kā visi intelektuālā īpašuma pārkāpumi grauj tirdzniecību un uzņēmējdarbību un tā kā pārkāpumiem komerciālā mērogā ir papildu un plaši izplatīta ietekme;

C. tā ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska loma ES ekonomikā un tā kā ir svarīgi atzīt to pamatotās bažas attiecībā uz pētniecības un inovācijas centienu aizsardzību;

D. tā kā farmaceitisko produktu patentu gadījumā — , kur pārkāpumi attiecībā uz patentiem tiek risināti, izskatot civilprocesā katru gadījumu atsevišķi, pamatojoties uz būtiskiem argumentiem saistībā ar patentu tiesību pārkāpumu, — autortiesību un preču zīmju pārkāpumi ir tīši nodarījumi,

1. aicina Komisiju un prezidentvalsti precizēt lomu un kompetenci, kāda ir saskaņā ar 133. pantu izveidotajai komitejai un citām komitejām, kuras ir iesaistītas sarunās par nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

2. atzīmē — ir paustas bažas par to, ka sarunās par ACTA trūkst pārredzamības, jo īpaši attiecībā uz tā darbības jomu, apspriesto pasākumu loku, kā arī tā saikni ar pašreizējiem starptautiskajiem nolīgumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, it sevišķi ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ietvaros noslēgtajiem nolīgumiem, kā arī mudina drīz oficiāli paziņot par patlaban veiktā darba gaitu;

3. uzskata — ir svarīgi, lai tādas starptautiskas iniciatīvas kā ACTA, kuras tiek veiktas cīņā ar viltošanu un pirātismu, nesekmētu tādu stingrāku patentu aizsardzības pasākumu pieņemšanu, kas pārsniedz TRIPS nolīguma darbības jomu;

4. uzskata, ka vēl nav skaidrs, vai EK līgums nodrošina juridisko pamatu Kopienas pasākumiem, ar kuriem nosaka kriminālsodu veidu un līmeni, un ka tādējādi Komisija varētu nebūt kompetenta Kopienas vārdā piedalīties sarunās par starptautiska nolīguma slēgšanu, ar ko precizē to krimināltiesisko pasākumu būtību un līmeni, kurus vērš pret preču zīmju un autortiesību pārkāpējiem;

5. atgādina, ka EK līgumā ir ietvertas atkāpes gadījumos, ja sarunas un nolīgumu noslēgšana intelektuālā īpašuma komercaspektu jomā attiecas uz tirdzniecību saistībā ar kultūras un audiovizuāliem pakalpojumiem; norāda, ka tādos gadījumos sarunas un nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas un dalībvalstu kopējā kompetencē; turklāt norāda, ka papildus Kopienas lēmumam, ko pieņem saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma noteikumiem, sarunām par šādiem nolīgumiem ir vajadzīga dalībvalstu savstarpēja vienošanās un ka nolīgumi, par kuriem sarunas notikušas šādā veidā, ir jānoslēdz Kopienai un dalībvalstīm kopīgi;

6. aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgos viedokļus saistībā ar krimināltiesiskiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz to būtību un līmeni, kā arī attiecīgi pārskatīt sarunu procesu;

7. uzskata, ka nav vienotas apstiprinātas definīcijas jēdzieniem „viltošana” un „pirātisms” un ka tos lieto atšķirīgi, un tāpēc aicina Komisiju precizēt šos jēdzienus;

8. konstatē — tā kā abu jēdzienu lietojums pārklājas, viltošanu parasti attiecina uz tīšu preču zīmju pārkāpumu un pirātismu — uz tīšu autortiesību pārkāpumu, un uzskata, ka būtu lietderīgi šos konkrētos jēdzienus ierobežot sevišķi attiecībā uz pārkāpumiem komerciālā mērogā; aicina Komisiju ņemt vērā interneta kā viltoto produktu izplatīšanas kanāla specifiku un novērtēt šīs parādības ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, izstrādājot statistiskus un kvalitatīvus instrumentus, lai koordinēti reaģētu uz šo fenomenu;

9. turklāt uzskata, ka svarīgi viltošanas aspekti (produkta imitācija/preču zīmes pārkāpums komerciālā mērogā) atšķiras no pirātisma aspektiem (autortiesību pārkāpums komerciālā mērogā) un ka jāapsver to risināšana neatkarīgi un katru atsevišķi, jo īpaši ievērojot ārkārtas nepieciešamību risināt plaši izplatīto viltojumu problēmu sabiedrības veselības un drošības jomā;

10. uzsver svarīgumu, kāds ir pamattiesību, piemēram, tiesību uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, ievērošanai, īstenojot pasākumus viltošanas un pirātisma apkarošanā;

11. aicina Komisiju atbilstīgi Parlamenta nostājai un TRIPS nolīguma[1] 61. pantam nodrošināt, ka ACTA tiktu ierobežots to kriminālsankciju sekmēšanā, ko piemēro attiecībā uz autortiesību un preču zīmju pārkāpumiem, un ka šādas sankcijas neattiektos uz patentu jomu;

12. atgādina Komisijai — saistībā ar sarunām attiecībā uz Nolīguma par viltotu preču tirdzniecības apkarošanas (ACTA) noslēgšanu — par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, kurš attiecas uz personas datu aizsardzību, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[2];

13. aicina Komisiju nodrošināt — kā tas jau ir paredzēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[3] 3. panta 2. punktu —, ka aizsardzības pasākumi, kuri starptautiskā līmenī veicina cīņu ar viltošanu un pirātismu, tiktu piemēroti tā, lai tie neradītu šķēršļus likumīgai tirdzniecībai; uzskata, ka turklāt jānodrošina, lai minētos pasākumus neizmantotu ļaunprātīgi;

14. atgādina, ka saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, kā noteikts 2005. gada 26. maija Pamatlīgumā par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām[4], Komisija „skaidri un savlaicīgi informē Parlamentu gan nolīgumu sagatavošanas posmā, gan veicot un noslēdzot starptautiskas sarunas”; aicina Komisiju paskaidrot, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai pildītu šīs saistības attiecībās ar Parlamentu;

15. uzskata, ka sagatavoto ACTA projektu, tostarp progresa ziņojumu, publiskošana vispārējās interesēs un Komisijas sarunu mandāts nav pretrunā ar 4. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001[5], un mudina Padomi īstenot EK līguma 255. pantu tā, lai nodrošinātu iespējami plašāko piekļuvi dokumentiem, ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi, kā noteikts personas datu aizsardzības likumā;

16. atbalsta saistībā ar sabiedrības veselību jomu PTO definīciju attiecībā uz viltotām zālēm: „viltotas zāles ir zāles, kuras attiecībā uz identitāti un/vai izcelsmi ir ar iepriekšēju nodomu maldinoši marķētas. Viltošana var attiekties gan uz oriģinālām zālēm, gan ģenēriskām zālēm. Viltotas zāles var būt ar pareizām sastāvdaļām vai ar nepareizām sastāvdaļām, bez aktīvām sastāvdaļām, ar aktīvām sastāvdaļām nepietiekamā daudzumā vai ar atdarinātu iepakojumu”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] TRIPS nolīguma 61. pants: „Dalībvalstis paredz kriminālprocedūras un sodus, kuri piemērojami vismaz tīšām ar preču zīmju viltošanu vai autortiesību pirātismu saistītām darbībām, kas veiktas komerciālā mērogā”. http://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/27-trips_05_e.htm
[2] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
[3] OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp. Direktīvas 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka šos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus (...) piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.
[4] OV C 117 E, 18.5.2006., 125. lpp.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Hélène Goudin, Małgorzata Handzlik, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Iliana Malinova Iotova, Kurt Lechner, Toine Manders, Catiuscia Marini, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Barbara Weiler, Marian Zlotea

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Wolfgang Bulfon, Colm Burke, Giovanna Corda, Othmar Karas, José Ribeiro e Castro, Olle Schmidt

Juridisks paziņojums - Privātuma politika