ZIŅOJUMS par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē
24.11.2008 - (2008/2129(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Christa Prets
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos[1] , un īpaši tās 37. apsvērumu un 26. pantu Direktīvā 89/552/EKK (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmumu Nr. 854/2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (2006/952/EK)[4],
– atgādinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā[5],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 20. decembra paziņojumu „Eiropas pieeja, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē” (COM(2007)0833),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Plašsaziņas līdzekļu plurālisms Eiropas Savienības dalībvalstīs” (SEC(2007)0032),
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumu „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2005)0229),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju[6],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Rezolūciju „Televīzija bez robežām”[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa Rezolūciju par pāreju no analogās uz ciparu apraidi: vai tā ir iespēja attīstīt Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu politiku un kultūras daudzveidību?[8],
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par starpkultūru kompetencēm[9] un īpaši par Eiropas pieeju, kā sekmēt mediju lietotprasmi digitālajā vidē,
– ņemot vērā UNESCO 1982. gada „Grīnvaldes deklarāciju attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem”,
– ņemot vērā UNESCO Parīzes darba kārtību — divpadsmit ieteikumus izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Ieteikumu Rec(2006)0012 par „Ministru komitejas ieteikumiem dalībvalstīm, lai bērniem nodrošinātu iespējas jaunajā informācijas un komunikāciju vidē”,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0461/2008),
A. tā kā plašsaziņas līdzekļi ietekmē sabiedrības ikdienas dzīves un politikas attīstību; tā kā augsta plašsaziņas līdzekļu koncentrācija var apdraudēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un tāpēc plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir būtiska nozīme politiskajā kultūrā un Eiropas Savienības pilsoņu aktīvā dalībā;
B. tā kā visa veida audiovizuālie vai iespiestie klasiskie un digitālie plašsaziņas līdzekļi savstarpēji mijiedarbojas un starp dažādajiem plašsaziņas līdzekļu veidiem tehniski un saturiski veidojas konverģence; un tā kā ar inovatīvām tehnoloģijām jauni plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk ietiecas visās dzīves jomās, šie jaunie plašsaziņas līdzekļi rada priekšnoteikumu, lai to lietotājam būtu aktīvāka loma, un pie plašsaziņas līdzekļu veidiem pieder arī tiešsaistes sociālie tīkli (Social Communities), emuāri un videospēles;
C. tā kā jauniešiem kā plašsaziņas līdzekļu lietotājiem pirmais informācijas avots galvenokārt ir internets un viņiem ir zināšanas, kā lietot šo plašsaziņas līdzekli, un šīs zināšanas orientētas uz viņu vajadzībām, bet nav sistemātiskas, turpretī pieaugušie galvenokārt iegūst informāciju no radio, televīzijas, laikrakstiem un žurnāliem; tā kā tādēļ pašreizējā plašsaziņas līdzekļu jomā to lietotprasmei jāatbilst gan jauno plašsaziņas līdzekļu prasībām — jo īpaši ar tiem saistītajām iespējām attiecībā uz mijiedarbību un radošu piedalīšanos —, gan zināšanām, kādas nepieciešamas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, kas joprojām ir iedzīvotāju galvenais informācijas avots;
D. tā kā jaunās komunikāciju tehnoloģijas var pārmākt mazāk prasmīgus lietotājus ar nediferencētas informācijas gūzmu, t.i., ar informāciju, kas nav sakārtota atbilstoši tās lietderībai, un šī informācijas pārbagātība var būt tik pat liela problēma kā informācijas trūkums;
E. tā kā laba apmācība informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietošanā, kas ņem vērā citu personu tiesības un brīvības, ievērojami palielina personīgo profesionālo kvalifikāciju un sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem;
F. tā kā visaptverošā piekļuve komunikāciju tehnoloģijām ļauj ikvienam šādā veidā nodot un izplatīt informāciju, kā rezultātā katrs interneta lietotājs potenciāli kļūst par žurnālistu, un līdz ar to pietiekama plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir vajadzīga ne vien, lai saprastu informāciju, bet arī, lai spētu veidot un izplatīt plašsaziņas līdzekļu saturu, un tā kā tikai datorzināšanas vien vēl nenodrošina labāku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;
G. tā kā telekomunikāciju tīklu attīstībā un informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) progresā vērojamas lielas atšķirības dalībvalstu starpā, kā arī reģionos, it īpaši attālos rajonos un lauku rajonos, un tas rada risku, ka digitālā plaisa Eiropas Savienībā varētu arvien pieaugt;
H. tā kā skolām ir būtiska loma komunikācijas prasmju un spriestspējas veidošanā un attiecībā uz to, kādā pakāpē mācību procesā tiek iesaistītas un izmantotas IST, starp dalībvalstīm un reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā un tā kā skolās izglītību plašsaziņas līdzekļu jomā vispirms var sniegt pedagogi, kuri prot lietot plašsaziņas līdzekļus un paši ir ieguvuši atbilstošu izglītību šajā jomā;
I. tā kā izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir izšķiroša nozīme, lai varētu sasniegt augstu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni, kas ir nozīmīga politiskās izglītības sastāvdaļa, kura palīdz iedzīvotājiem rīkoties kā aktīviem pilsoņiem un nostiprina viņos apziņu par tiesībām un pienākumiem; tā kā labi informēti un politiski nobrieduši pilsoņi ir plurālistiskas sabiedrības pamats un tā kā, patstāvīgi veidojot plašsaziņas līdzekļu saturu un plašsaziņas līdzekļu produktus, tiek iegūtas prasmes, kas sniedz dziļāku izpratni par profesionāli veidoto plašsaziņas līdzekļu saturu pamatprincipiem un vērtībām;
J. tā kā prasmes strādāt ar plašsaziņas līdzekļiem vecākās paaudzes pārstāvjiem ir mazāk attīstītas nekā jauniešiem un vecākās paaudzes pārstāvjiem bieži vien ir nedrošības sajūta un citas psiholoģiskas barjeras saistībā ar jauno plašsaziņas līdzekļu lietošanu;
K. tā kā risks attiecībā uz personas datu drošību kļūst arvien reālāks un lielāks un tas ļoti apdraud mazāk prasmīgus lietotājus;
L. tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir izšķirošas nozīmes pamatprasme, bez kuras nav iespējams iztikt informācijas un komunikāciju sabiedrībā;
M. tā kā plašsaziņas līdzekļi paver iespējas pasaules mēroga saziņai un atvērtībai pasaulei, tie ir demokrātiskas sabiedrības galvenais balsts un sniedz gan zināšanas, gan informāciju un tā kā jaunie digitālie plašsaziņas līdzekļi sniedz pozitīvas dalības un radošās izpausmes iespējas un līdz ar to uzlabojas iedzīvotāju dalība politiskajos procesos;
N. tā kā pašreiz nepietiek datu, lai varētu spriest par plašsaziņas līdzekļu prasmes līmeni Eiropas Savienībā;
O. tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izšķirošo nozīmi uzsvēra arī UNESCO, piemēram, 1982. gada „Grīnvaldes deklarācijā attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem” un „Parīzes darba kārtībā — divpadsmit ieteikumos izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads)”,
Pamatinformācija
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, tomēr uzskata, ka nepieciešams uzlabot Eiropas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas koncepcijas formulējumu, īpaši saistībā ar klasisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti un izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā nozīmes atzīšanu;
2. atzinīgi vērtē Izglītības, jaunatnes un kultūras lietu padomes 2008. gada 21. un 22. maija sanāksmes secinājumus par šo jautājumu; cer, ka dalībvalstis īpaši sadarbosies plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas jomā, un ierosina papildināt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā paredzēto Kontaktkomiteju ar ekspertiem izglītošanas jomā;
3. aicina Komisiju pieņemt ieteikumu un izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi; aicina Komisiju 2009. gadā rīkot Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu (AVMS) kontaktkomitejas sanāksmi, lai varētu apmainīties ar informāciju un regulāri efektīvi sadarboties;
4. pieprasa, lai iestādes, kas atbildīgas par audiovizuālās un elektroniskās komunikācijas reglamentēšanu, sadarbotos dažādos līmeņos plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanas nolūkā; atzīst, ka īpaši valstu līmenī nepieciešams izstrādāt gan rīcības kodeksus, gan kopīgās reglamentēšanas iniciatīvas; uzsver nepieciešamību, lai visas ieinteresētās puses piedalītos un veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes dažādo aspektu un dimensiju sistemātisku pētīšanu un regulāru analizēšanu;
5. iesaka Komisijai izmantot Ekspertu grupu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jautājumos arī diskusijās attiecībā uz izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem aspektiem un mudināt, lai šīs grupas sanāksmes notiktu regulārāk un tā regulāri konsultētos ar pārstāvjiem no visām dalībvalstīm;
6. atzīmē, ka līdztekus politikas aprindām, presei, radio un televīzijas raidorganizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem aktīvu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē var dot pirmām kārtām nelielās vietējās struktūras, piemēram, bibliotēkas, tautas augstskolas, pilsoņu, kultūras un plašsaziņas līdzekļu centri, mācību un kvalifikācijas celšanas iestādes, pilsoņu plašsaziņas līdzekļi (piemēram, vietējie sabiedriskie mediji);
7. aicina Komisiju izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes rādītājus ilgtermiņa plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 26. pantu;
8. konstatē, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē prasmi patstāvīgi lietot dažādus plašsaziņas līdzekļus, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī spēt sazināties visdažādākajās situācijās, veidot un izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos; bez tam konstatē, ka avotu daudzveidības un pārbagātības apstākļos vissvarīgākā ir iespēja mērķtiecīgi filtrēt informāciju no jauno plašsaziņas līdzekļu datu un attēlu plūsmas un to sakārtot;
9. uzsver, ka izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā ir būtiska sastāvdaļa patērētāju informēšanas politikā, apzinātā un drošā rīcībā attiecībā uz jautājumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām, pilsoņu aktīvā demokrātiskā līdzdalībā starpkultūru dialoga veicināšanā;
10. mudina Komisiju paplašināt tās politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, sadarbojoties ar visām Eiropas Savienības iestādēm, kā arī vietējām un reģionālām pašvaldībām, un pastiprināt sadarbību ar UNESCO un Eiropas Padomi;
Mērķauditorija un mērķi
11. uzsver, ka izglītošanas pasākumos plašsaziņas līdzekļu jomā ir jāiesaista visi pilsoņi — bērni, jaunieši, pieaugušie, vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar īpašām vajadzībām;
12. norāda, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme sāk veidoties ģimenes apstākļos, ar padomiem, izvēloties pakalpojumus, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļi (šajā sakarībā uzsverot vecāku izglītošanas svarīgo lomu, kuriem ir noteicošā nozīme bērnu paradumu veidošanā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem), ka tā turpinās skolā un mūžizglītības kontekstā un ka to pastiprina valstu, valdību un reglamentējošo iestāžu darbība, kā arī plašsaziņas līdzekļu jomas darbinieku un iestāžu rīcība;
13. konstatē, ka izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā mērķis ir kompetenta un radoša plašsaziņas līdzekļu un to satura lietošana, kritiska plašsaziņas līdzekļu produktu analīze, izpratne par plašsaziņas līdzekļu nozares darbību un patstāvīga plašsaziņas līdzekļu satura veidošana;
14. iesaka izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem ietvaros informēt arī par plašsaziņas līdzekļu lietošanas autortiesību aspektiem un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nozīmi, jo īpaši attiecībā uz internetu, kā arī par datu drošību un privātuma neaizskaramību un tiesībām brīvi izvēlēties informāciju; uzsver nepieciešamību panākt, lai lietotāji, kas apguvuši jaunas plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, apzinātos iespējamo risku attiecībā uz informācijas drošību un personas datu drošību, kā arī risku saistībā ar vardarbību internetā;
15. norāda, ka mūsdienās lielu daļu plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos aizņem reklāma; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme palīdz apgūt reklāmā izmantotos kritērijus, lai varētu izvērtēt instrumentus un paņēmienus;
Pieejas nodrošināšana informācijas un sakaru tehnoloģijām
16. aicina Eiropas politiķus samazināt digitālo plaisu starp dalībvalstīm, pilsētām un lauku reģioniem, attīstot informācijas un sakaru infrastruktūru un pirmām kārtām nodrošinot platjoslas interneta pieslēgumu mazāk attīstītās teritorijās;
17. atzīmē, ka pie publiskās telpas nodrošināšanas pieder arī platjoslas interneta piekļuves nodrošināšana un šeit jābūt plašam un kvalitātes ziņā augstvērtīgam piedāvājumam, kā arī saprātīgām cenām, un aicina nodrošināt ikvienam pilsonim iespēju izmantot cenas ziņā pieejamu platjoslas interneta pieslēgumu;
Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā skolās un kā izglītības procesa sastāvdaļa
18. uzsver, ka izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā jābūt formālās izglītības sastāvdaļai, kas pieejama visiem skolēniem un integrēta mācību programmās visos izglītības posmos;
19. aicina iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā devīto pamatprasmi Eiropas pamatkritērijos attiecībā uz mūžizglītību saskaņā ar Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā;
20. iesaka izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā pēc iespējas vairāk saistīt ar praktisko darbību un ekonomikas, politikas, literatūras, sociālo, mākslas un informācijas tehnoloģiju priekšmetu apguvi un uzskata, ka nākotnē ir jāizveido jauns mācību priekšmets „plašsaziņas līdzekļu apguve”, veidojot to kā starpnozaru priekšmetu un papildinot ar ārpusskolas projektiem;
21. iesaka izglītības iestādēm kā pasākumu praktiskajā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apguvē veicināt plašsaziņas līdzekļu veidošanu (iespiesto plašsaziņas līdzekļu, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un jauno plašsaziņas līdzekļu jomā), iesaistot audzēkņus un skolotājus;
22. aicina Komisiju, izstrādājot iepriekš minētos rādītājus par bez plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ņemt vērā gan apmācības kvalitāti skolās, gan arī pedagogu izglītības līmeni;
23. konstatē, ka līdztekus pedagoģiskajam un izglītības politikas aspektam būtiska nozīme ir arī tehniskajam aprīkojumam un jauno tehnoloģiju pieejamībai, un uzsver, ka jāveic ievērojami uzlabojumi skolu infrastruktūrā, lai visiem skolēniem nodrošinātu atbilstošu apmācību un piekļuvi datoram un internetam;
24. uzsver, ka īpaša nozīme izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir speciālās skolās, jo daudzos invaliditātes gadījumos plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma saziņas barjeru pārvarēšanā;
25. ierosina ieviest obligātus apmācību moduļus visu līmeņu pedagogiem par izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā, lai īstenotu intensīvu apmācību; tādēļ aicina valstu atbildīgās iestādes nodrošināt visu mācību priekšmetu un visu mācību iestāžu veidu skolotājus ar informāciju par audiovizuālo mācību līdzekļu izmantošanu un par problēmām, kas rodas izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā;
26. uzsver nepieciešamību dalībvalstīm veikt regulāru dalībvalstu apmaiņu ar informāciju, paraugpraksi un pedagoģijas metodēm izglītības jomā;
27. aicina Komisiju programmā, kas sekos MEDIA programmai, iekļaut īpašu sadaļu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, jo pašreizējā redakcijā programma dod tikai nelielu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanā; turklāt atbalsta Komisijas centienus izstrādāt jaunu programmu ar nosaukumu „Media Mundus”, lai atbalstītu starptautisko sadarbību audiovizuālajā jomā; aicina izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā vairāk iekļaut Eiropas Savienības veicināšanas programmās, jo īpaši mūžizglītības programmā, programmā eTwinning, Safer Internet un Eiropas Sociālā fonda programmā;
Vecākās paaudzes izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā
28. uzsver, ka vecākās paaudzes izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā pasākumi ir jāveic viņu uzturēšanās vietās, piemēram, apvienībās, pansionātos, aprūpes namos, patversmēs, brīvā laika un interešu grupās;
29. pauž pārliecību, ka digitālā vide, jo īpaši vecākajai paaudzei, sniedz iespēju pilnvērtīgi komunikatīvi piedalīties ikdienas sabiedriskajā dzīvē un palīdz pēc iespējas ilgāk saglabāt patstāvību;
30. norāda, ka vecākās paaudzes izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā jāņem vērā vecāku cilvēku dzīves pieredze un apstākļi, kā arī viņu attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem;
o
o o
31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
1) IEVADS
No vienas puses, plašsaziņas līdzekļi paver komunikācijas iespējas visā pasaulē, palīdz nodot tālāk zināšanas un attīstīt demokrātiju. No otras puses, tie sevī pastiprināti ietver arī manipulāciju risku. Tāpēc tie reizē ir gan izaicinājums, gan iespēja.
Globalizācijas laikmeta ietvaros, ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares ātro attīstību, gan jaunās tehnoloģijas, gan plašsaziņas līdzekļi aizvien vairāk tiek izmantoti visās dzīves jomās. Vairāk nrkā jebkad agrāk nepieciešams, lai sabiedrība spētu piemēroties straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām un iemācītos strādāt ar informāciju. Tajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļi paplašina iespējas piekļūt konkrētām tēmām un tādējādi ietekmē politiku un ikdienas dzīvi. Taču informācijas izvēle notiek saskaņā ar individuāliem kritērijiem un tādējādi ir tikai nosacīti objektīva. Izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā jāpalīdz indivīdiem cīnīties ar šiem izaicinājumiem un kļūt par pieredzējušiem lietotājiem.
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē prasmi patstāvīgi lietot dažādus plašsaziņas līdzekļus, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī spēt sazināties visdažādākajās situācijās, veidot un izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos. Papildus pedagoģiskajiem aspektiem būtiska loma ir arī tehniskajam nodrošinājumam un pieejai jaunākajām tehnoloģijām. Tāpēc plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi plašākā izpratnē var skaidrot kā pieeju jaunajām informācijas tehnoloģijām un kritisku pieeju to satura izmantošanā.
Šis ziņojums ir papildinājums Komisijas paziņojumam, kas tieši saistīts ar jauno Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu[10]. Šī direktīva aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni dalībvalstīs.
Pārsvarā internets tiek izmantots informācijas meklēšanā un elektronisko vēstuļu sūtīšanā. Papildus tam tas aizvien vairāk tiek izmantots kā galvenais informācijas avots, kad tiek meklēta informācija par konkrētu tēmu. Taču visumā šai informācijai uzticas mazāk nekā klasiskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Vairums lietotāju zina, ka internetā pieejamā informācija drošības labad jāsalīdzina ar citos avotos atrodamo informāciju.
Zināšanas par interneta izmantošanu skolēni galvenokārt iegūst no draugiem, mazāk no vecākiem, bet skolās tās praktiski netiek sniegtas. Rezultātā zināšanas par interneta lietošanu ir orientētas uz personiskajām vajadzībām, bet nav sistemātiskas. Turpretī pieaugušie informāciju galvenokārt iegūst no televīzijas un radio. Tādēļ lielākais izaicinājums plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanā ir atrast veidu, kā atklāt plašsaziņas līdzekļu dažādību. Šī ziņojuma mērķi attiecas uz tādiem moderniem sakaru līdzekļiem un to izmantošanas veidiem kā, piemēram, televīzija, kino, video, radio, attēli, laikraksti, žurnāli, mūzika, datorspēles, internets un reklāma. Turklāt jāņem vērā, ka klasiskie un digitālie plašsaziņas līdzekļi savstarpēji mijiedarbojas un starp dažādajiem plašsaziņas līdzekļu veidiem tehniski un saturiski veidojas konverģence. Tas jāņem vērā arī Komisijas pasūtītajā pētījumā par piemērotu kritēriju izstrādi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes novērtēšanai, kas jāpabeidz 2009. gada sākumā. Jānorāda, ka problēmas var rasties plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes novērtēšanā, jo radošām un kritiskām zināšanām, kā arī satura klasifikācijai grūti piemērot kvantitatīvi izmērāmus kritērijus. Turpretī tehniskās zināšanas ir viegli pārbaudāmas.
2) MĒRĶAUDITORIJA
Jaunieši jau ir aktīvi plašsaziņas līdzekļu lietotāji, taču šajā ziņojumā aplūkoti visi plašsaziņas līdzekļu lietotāji: bērni, jaunieši, pieaugušie, vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar īpašām vajadzībām.
3) MĒRĶI
Mērķis ir nodrošināt, lai lietotāji spētu kritiski izanalizēt plašsaziņas līdzekļus, izprast plašsaziņas līdzekļu ekonomiskās funkcijas un paši veidot plašsaziņas līdzekļu saturu.
Tāpēc ir noteikti trīs mērķi:
§ pieejas nodrošināšana informācijas un komunikāciju tehnoloģijām,
§ plašsaziņas līdzekļu satura un to darbības analīze un kritiska izvērtēšana, kā arī patstāvīga pašanalīze,
§ pareiza tekstu veidošana plašsaziņas līdzekļos un droša jauno tehnoloģiju izmantošana.
Šo mērķu īstenošanā būtiska loma ir izglītībai un mūžizglītībai. Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā ir process, kad iespējams mācīties un mācīt „par” un „no” plašsaziņas līdzekļiem. Šīs izglītošanas mērķis ir paaugstināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni.
a) Pieejas nodrošināšana informācijas un komunikāciju tehnoloģijām
Eiropas Savienībā datoru un interneta nodrošinājums ir nevienmērīgs. Visā ES 54 % mājsaimniecību ir personīgais dators, 43 % ir interneta pieslēgums (15 % — platjoslas pieslēgums). Šajā jomā ir ievērojamas reģionālas atšķirības — atkarībā no dalībvalsts dators ir no 85 % līdz 21 % mājsaimniecību.
Eiropas politikai ir jāsamazina atšķirības digitālajā nozarē starp dalībvalstīm, pilsētām un lauku rajoniem. Visām sabiedrības grupām ir jāgūst labums no dzīves informācijas sabiedrībā. Platjoslas interneta pieslēguma nodrošināšanā jānovērš lauku reģionu iedzīvotāju diskriminācija. Tieši lauku reģionos attālums ir šķērslis profesionālajā darbībā un ikdienas situācijās.
Eiropas kopējās interesēs ir nodrošināt platjoslas interneta pieslēgumu visiem pilsoņiem. Šajā jomā būtiska loma ir vietējām un reģionālām pašvaldībām, kā arī valsts institūcijām un privātiem uzņēmumiem, kuriem būtu jānodrošina IKT pieejamība visām iedzīvotāju grupām.
b) Plašsaziņas līdzekļu satura analīze un kritiska izvērtēšana
Jānorit ilgtspējīgai informācijas un plašsaziņas līdzekļu satura izvērtēšanai. Šeit iekļauta arī spēja izvēlēties un atlasīt informāciju, attēlus, kā arī spēja novērtēt to ietekmi un saturu. Vēl jāveic kritiska plašsaziņas līdzekļu kultūras izvērtēšana. Mūsdienās plašsaziņas līdzekļu jomai ir raksturīga daudzpusība, kā arī augsta plašsaziņas līdzekļu koncentrācija, turklāt plašsaziņas līdzekļu saturu un informāciju pārrauga atsevišķi starptautiski oligopoli. Tādējādi informācijas neatkarība un daudzpusība ir apdraudēta. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir jānodrošina, lai pilsoņi spētu kritiski izvērtēt, vai un cik lielā mērā atspoguļotās informācijas saturu ietekmē plašsaziņas līdzekļu izdevēju intereses.
Mērķis ir panākt, lai informācijas saņēmējs spētu pieņemt patstāvīgus lēmumus, nepakļaujoties plašsaziņas līdzekļu pārvaldītāju ietekmei.
c) Patstāvīga plašsaziņas līdzekļu satura veidošana un droša jauno tehnoloģiju izmantošana
Nākamais būtiskais punkts ir patstāvīga plašsaziņas līdzekļu satura veidošana. Patstāvīgi veidojot plašsaziņas līdzekļu saturu, tiek iegūtas prasmes, kas sniedz dziļāku izpratni par profesionāli veidoto plašsaziņas līdzekļu saturu pamatprincipiem un vērtībām. Plašsaziņas līdzekļu veidošanas radošajam procesam jābūt saistītam ar kritisku pašanalīzi, jo pretējā gadījumā tas ir tikai tehnisks process.
Mūsdienās tāds plašsaziņas līdzeklis kā internets lietotājiem sniedz neskaitāmas iespējas patstāvīgā satura veidošanā un ļauj to padarīt pieejamu ikvienam. Īpaši jauniešiem dators un internets ir galvenie instrumenti plašsaziņas līdzekļu lietošanā. Tā kā atrast informāciju ir ļoti viegli, izglītošanas nolūkos jāinformē arī par plašsaziņas līdzekļu izmantošanas autortiesību aspektiem un datu drošību.
4) ATTĪSTĪBAS MĒRĶI
a) Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā kā pedagogu izglītības sastāvdaļa
Skolās izglītību plašsaziņas līdzekļu jomā var sniegt pedagogi, kuri prot lietot plašsaziņas līdzekļus un paši ieguvuši izglītību šajā jomā. Tādēļ kompetentajām valsts iestādēm jānodrošina, ka visu skolu mācību priekšmetu pedagogi tālākizglītības ietvaros apgūst gan audiovizuālu mācību līdzekļu izmantošanu, gan zināšanas par plašsaziņas līdzekļu izmantošanas problēmām. Papildus jāievieš obligāti pedagoģiskās apmācības moduļi par plašsaziņas līdzekļiem visu izglītības līmeņu pedagogiem intensīvas apmācības nodrošināšanai.
b) Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā skolās
Rietumeiropā un Austrumeiropā ir būtiskas atšķirības mācību programmās par izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā. 15 ES dalībvalstīs izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā eksistē vairāk vai mazāk integrētā veidā, savukārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs šāda izglītība neeksistē, izņemot Slovēniju un Ungāriju. Taču tieši skolām ir būtiska loma komunikablu un spriestspējīgu personību izveidē. Izglītošanu nedrīkst ierobežot, saistot to tikai ar atsevišķiem mācību priekšmetiem vai noteiktiem izglītības līmeņiem, tai jābūt integrētai mācību programmās visos izglītības līmeņos. Turklāt ir jāņem vērā skolnieku attīstības pakāpe. Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un speciālo skolu skolniekiem jānodrošina šāda izglītības iespēja.
Izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem īpaši var saistīt ar ekonomikas, politikas, literatūras, sociālajiem un mākslas mācību priekšmetiem. Tas nozīmē, ka jāievieš visus mācību priekšmetus aptveroša pieeja, kas būtu saistīta arī ar ārpusskolas projektiem.
c) Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā augstskolās un ārpus skolām
Izglītošanai par plašsaziņas līdzekļiem jānotiek ne tikai skolās, bet arī mūžizglītības ietvaros. Universitātēs ir iespēja iekļaut izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem bakalaura un maģistra studiju programmās, piemēram, tēma par meklētājprogrammu lietošanu. Lai veicinātu šīs iniciatīvas, noteikti nepieciešams sadarboties. Būtiski, lai visi, gan izglītības sistēmā, gan ārpus tās, sadarbotos un veicinātu izglītošanos plašsaziņas līdzekļu jomā, veicinātu tālākizglītību un labas prakses modeļu apmaiņu starp dalībvalstīm.
d) Vecākās paaudzes izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā
Salīdzinājumā ar jauniešiem vecākajai paaudzei izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā tiek īstenota mazāk. Saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu vecāki parasti ir mazāk zinoši nekā viņu bērni.
Būtiski, lai vecākās paaudzes izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā tiktu veikta viņu uzturēšanās vietās, piemēram, apvienībās, pansionātos, aprūpes namos, patversmēs, izklaides un interešu grupās, ņemot vērā viņu dzīves pieredzi un apstākļus.
Vēl viens mērķis ir nedrošības sajūtas un citu psiholoģisku barjeru saistībā ar jauno plašsaziņas līdzekļu lietošanu nojaukšana. Tieši vecākā paaudze ar jaunāko tehnoloģiju starpniecību var uzlabot dzīves kvalitāti un aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.
- [1] OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.
- [2] OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp.
- [3] OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.
- [4] OV L 378, 27.12.2006., 72. lpp.
- [5] OV L 394 30.12.2006, 10. lpp
- [6] OV C 25 E, 29.1.2004., 205. lpp.
- [7] OV C 193 E, 17.8.2006., 117. lpp.
- [8] OV C 296 E, 6.12.2006., 120. lpp.
- [9] OV C 141, 7.6.2008., 14. lpp.
- [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
6.11.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
22 3 0 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Maria Badia i Cutchet, Ivo Belet, Guy Bono, Nicodim Bulzesc, Marie-Hélène Descamps, Jolanta Dičkutė, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Dumitru Oprea, Zdzisław Zbigniew Podkański, Christa Prets, Pál Schmitt, Helga Trüpel, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Erna Hennicot-Schoepges, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser, Jaroslav Zvěřina |
|||||