Procedūra : 2008/2125(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0467/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0467/2008

Debates :

PV 18/12/2008 - 3
CRE 18/12/2008 - 3

Balsojumi :

PV 18/12/2008 - 6.22
CRE 18/12/2008 - 6.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0637

ZIŅOJUMS     
PDF 187kWORD 139k
26.11.2008
PE 414.007v01-00 A6-0467/2008

ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu

(2008/2125(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

Atzinumu sagatavoja(*):

Luca Romagnoli, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (*)
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu

(2008/2125(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro daļu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Padomes Juridisko datu apstrādes darba grupas (e–tiesiskums) paveikto,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. maija paziņojumu „Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (COM(2008)0329),

–   ņemot vērā darbu, ko šajā jomā patlaban veic Eiropas Padomē izveidotā Eiropas Tiesiskuma efektivitātes komisija (CEPEJ),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6‑0467/2008),

A. tā kā 2007. gadā Padome nolēma uzsākt darbu, lai Eiropas līmenī izstrādātu tieslietu jomā izmantojamas informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), galvenokārt pievēršoties Eiropas portāla izveidei;

B.  tā kā saskaņā ar aplēsēm Eiropā apmēram 10 miljoni cilvēku ir iesaistīti pārrobežu tiesas prāvās un tādēļ plašāka informācijas tehnoloģiju (IT) pielietošana ir būtiski svarīga, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labāku piekļuvi tiesu iestādēm un lai racionalizētu un vienkāršotu tiesvedību, kā arī saīsinātu lietu izskatīšanas termiņus un samazinātu ar tiesas spriešanu saistītās izmaksas pārrobežu tiesas prāvās;

C. tā kā e-tiesiskumam ir plaša definīcija, kurā vispārīgi minēta elektronisko tehnoloģiju lietošana tieslietu jomā, un tā kā šī definīcija attiecas uz vairākiem jautājumiem, kuriem nav jābūt saistītiem ar e-tiesiskuma jēdzienu tādā izpratnē, kā to interpretē Komisija 2008. gada 30. maija paziņojumā „Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (COM(2008)0329) un Padomes darba grupa e-tiesiskuma jautājumos;

D. tā kā informāciju tehnoloģijas var ievērojami veicināt Eiropas tiesu iestāžu un tiesību sistēmas pieejamību un efektivitāti, ja šīs tehnoloģijas tiek izmantotas pareizi; tā kā, Eiropā palielinoties iekšējā tirgus integrācijai un pieaugot mobilitātei, arvien biežāk būs sastopamas problēmas, kas raksturīgas pārrobežu tiesu sistēmai, piemēram, saistībā ar valodu, attālumu un svešu tiesību sistēmu; tā kā šīs problēmas tomēr zināmā mērā var vienkāršot, atbilstīgi izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas, tādējādi ne tikai uzlabojot tiesas pieejamību Eiropas pilsoņiem, bet arī veicinot vienotā tirgus efektivitāti;

E.  tā kā CEPEJ ziņojumā par informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu Eiropas tiesu sistēmās ir uzsvērts, ka elektronisko tehnoloģiju lietošana tiesu darbībā ne vienmēr dod pozitīvu rezultātu un tādēļ, lai gūtu labus rezultātus, jāveic institucionāli un stratēģiski pasākumi;

F.  tā kā saistībā ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu strīdu izšķiršanā un izlīguma procedūrās ilgtermiņā būs nepieciešami būtiski grozījumi procesuālajās tiesībās, kā arī izmaiņas tiesību aktu projektu sagatavošanā un koncepcijas izstrādē, un, lai nodrošinātu tiesību efektīvu īstenošanu un tiesas pieejamību, būs vajadzīga reģistru (komercreģistru un uzņēmumu reģistru, zemesgrāmatu, testamentu reģistru utt.) sasaiste; tā kā Parlaments jau ir bijis iesaistīts jautājumu risināšanā, lai lielākā mērā izmantotu informācijas tehnoloģijas saistībā ar lietu izskatīšanu tiesā, izskatot tiesību aktus par maza apmēra prasībām, par Eiropas izpildes rīkojumu un par strīdu izšķiršanu ārpus tiesas; tā kā jārosina izmantot informācijas tehnoloģijas visās jomās, tostarp attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, izplatīšanu un nodošanu, pierādījumu iesniegšanu un juridiskās palīdzības pieteikumu izskatīšanu, un tādēļ IT izmantošana jāatspoguļo visos turpmākajos likumdošanas priekšlikumos; tā kā jau varētu apsvērt pasākumus elektronisko aktu, parādnieku aktīvu pārredzamības un pierādījumu jomā;

G. tā kā ideja izveidot e-tiesiskuma portālu/tīklu ir apsveicama, bet jārūpējas par to, lai tiktu apmierinātas gan ES iedzīvotāju, gan ES praktizējošo juristu vajadzības un veicināta tiesu pieejamība, piedāvājot pārredzamas un vienkāršas iespējas piekļūt informācijai; tā kā tādēļ ir jāveicina saikne starp ES pilsoņiem un valstu varasiestādēm, un noziegumu upuriem, aizdomās turētajiem un tiesu sistēmas izmantotājiem kopumā ikdienas dzīvē jāspēj gūt labumu no ES tiesiskuma instrumentiem; tā kā, lai panāktu patiesu efektivitāti, šo portālu/tīklu vienlaikus kā izmēģinājuma projektu vajadzētu iekļaut Eiropas komunikāciju tīklu sistēmā, kā ieskicēts EK līguma 154. pantā un konkretizēts Komisijas 2008. gada 29. septembra paziņojumā (COM(2008)0583) izklāstītajos Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumos (ISA);

H. tā kā — ņemot vērā to, ka tikai 50 % Eiropas iedzīvotāju ir piekļuve internetam —, izstrādājot un ieviešot e–tiesiskuma pakalpojumus, vajadzētu pilnībā ievērot pārredzamības, vienlīdzības likuma priekšā un sabiedrības pārraudzības principus, un šiem pakalpojumiem vismaz pārejas periodā pēc savas būtības vajadzētu būt fakultatīviem papildpakalpojumiem attiecībā uz dalībvalstīs līdz šim īstenoto praksi;

I.   tā kā pastāvošie portāli ir primitīvi, tajos ir grūti orientēties un tie nav lietotājdraudzīgi un tā kā informācijas, elektronisko sistēmu un reģistru pieejamības uzlabošanai ir jāpiesaista labākie IT speciālisti; tā kā vienotā Eiropas tiesiskuma portālā, kurā paredzēta atsevišķa piekļuve tiesu iestādēm un valsts ierēdņiem, tiesību speciālistiem un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem un iedzīvotājiem, ir jānodrošina identifikācijas pārvaldības sistēma, lai nodalītu iedzīvotājiem paredzēto portāla sadaļu no speciālistiem paredzētās portāla sadaļas; tā kā, kaut arī ir visai svarīgi turpināt veidot un uzlabot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, galvenā uzmanība tomēr vairāk nekā jebkad ir jāpievērš tiesu sistēmas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

J.   tā kā Eiropas tiesiskuma telpas izveidi zināmā mērā palēnina apstāklis, ka to tiesu iestāžu skaits, kam ir pieejama ES tiesiskuma apmācība, ir neliels un tā kā elektroniskie līdzekļi varētu ievērojami uzlabot iespējas izplatīt Eiropas tiesisko kultūru, kas ir topošās Eiropas tiesiskuma telpas pamats;

K. tā kā ir jāņem vērā, ka dalībvalstu tiesnešu zināšanu līmenis par Kopienas tiesību aktiem ievērojami atšķiras, kā norādīts Parlamenta 2008. gada 9. jūlija rezolūcijā par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā(1);

L.  tā kā ir nekavējoties jāuzsāk nozīmīgāko jautājumu risināšana e–tiesiskuma jomā, tostarp valodu jautājuma risināšana;

M. tā kā tieslietu ministri ir atbalstījuši decentralizētu pieeju e–tiesiskuma izstrādāšanai Eiropas līmenī, nosakot nelielu centralizētu koordināciju, kas atļautu informācijas apmaiņu Eiropas līmenī, vienlaikus ļaujot valstu sistēmām darboties neatkarīgi un izvairoties no grūtībām, kas raksturīgas jaunas, centralizētas ES e–tiesiskuma sistēmas radīšanai, un tā kā dažas dalībvalstis ir iesaistītas divpusējā sadarbībā; tā kā Padomes darba grupa ir secinājusi, ka iniciatīvām e–tiesiskuma jomā attiecībā uz dalībvalstīm nav jābūt obligātām, bet tām būtu jārada dalībvalstīm pienākums ieviest jaunas valsts līmeņa sistēmas vai pamatos mainīt pastāvošās sistēmas;

N. tā kā informācijas tehnoloģijas ir izrādījušās iedarbīgs līdzeklis starptautiskās noziedzības apkarošanā, kā liecina, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas un tās turpmāko izstrādņu rezultāti; tā kā starptautiskās noziedzības novēršanai un apkarošanai ir pilnībā jāizmanto augsto tehnoloģiju iespējas, un izmēģinājuma projektiem, piemēram, Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas projektam, ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts, tostarp arī finansiāls atbalsts;

O. tā kā dažās dalībvalstīs spēkā esošā pierādījumu vākšanas sistēma krimināllietās joprojām ir balstīta uz lēniem un neefektīviem līdzekļiem, ko piedāvā savstarpējā palīdzība krimināllietās, un tā kā atbilstīgā gadījumā un tikai tad, ja tas nekaitē liecību sniedzošās personas tiesiskajam statusam, liels progress klāt neesošu liecinieku liecību uzklausīšanā būtu tehnoloģisko risinājumu, piemēram, videokonferenču, izmantošana;

P.  tā kā Eiropas tiesiskuma telpas izveidē ietilpst arī ES pilsoņu pamattiesību un procesuālo garantiju uzlabošana un tā kā šī stratēģija jāīsteno, pilnībā ievērojot augstākos datu aizsardzības standartus;

Q. tā kā, īstenojot likumdošanas pasākumus, kuru mērķis ir palielināt zināšanas par pārējo dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmām, vienlaikus ir jānodrošina šādu zināšanu pieejamība tiešsaistē,

1.  atbalsta Komisijas plānus, it īpaši priekšlikumu veicināt Eiropas sadarbspējas sistēmu, īstenojot programmu par elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (IDABC programmu), kā arī pašreiz notiekošo darbu saistībā ar elektronisko parakstu un elektronisko identitāti;

2.   aicina Komisiju papildināt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ar e-tiesiskuma telpu,

a)   veicot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir ieviest Eiropas e-tiesiskuma telpu,

b)   skaidri nodalot jautājumus, kurus skars ES darbība, piemēram, izmantojot citu definīciju vai arī jēdzienam „e-tiesiskums” pievienojot apzīmētāju „ES” — piemēram, „ES e-tiesiskums” vai „ES-tiesiskums”,

c)   ieviešot e-tiesiskuma portālu/tīklu, kurš būtu noderīgs gan ES iedzīvotāju, gan praktizējošo juristu vajadzībām un kurā būtu nodrošināti pārredzami un vienkārši līdzekļi informācijas ieguvei, izmantojot Eiropas komunikāciju tīklu sistēmas, kā ieskicēts EK līguma 154. pantā un konkretizēts Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumos (ISA),

d)   plaši izmantojot elektroniskos līdzekļus Eiropas tiesiskās kultūras izveidē,

e)   pilnībā izmantojot iespējas, ko starptautiskās noziedzības novēršanai un apkarošanai sniedz jaunās tehnoloģijas,

f)    nekavējoties uzlabojot un nodrošinot līdzekļus liecību iegūšanai citās dalībvalstīs, piemēram, videokonferenču sistēmas,

g)   stiprinot pamattiesības, procesuālās garantijas krimināllietu izskatīšanā un datu aizsardzību kā ES-tiesiskuma rīcības plāna izstrādes un īstenošanas neatņemamu sastāvdaļu;

3.  uzskata, ka iestāžu darbam jābūt vairāk vērstam uz iedzīvotāju interešu ievērošanu;

4.  atzinīgi vērtējot dalībvalstu entuziasmu attiecībā uz divpusēju projektu izstrādi, kurus vēlāk varētu paplašināt, iesaistot visas dalībvalstis, un tādējādi, cerams, gūt optimālu rezultātu visai ES kopumā, vienlaikus brīdina, ka šāda pieeja, iespējams, var radīt sadrumstalotību, un cer, ka tas netiks pieļauts;

5.  aicina Komisiju e–tiesiskuma kontekstā pievērst vajadzīgo uzmanību e–mācību līdzekļu attīstīšanai tieslietu sistēmas darbiniekiem;

6.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

7.  uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM –

DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par pieņemamā instrumenta formu un darbības jomu)

Tā kā Padome nav pieņēmusi rezolūciju par rīcības plānu, iesaistot Komisiju tā izpildē, Komisijai tiek lūgts izstrādāt rīcības plānu par e–tiesiskumu Eiropas līmenī. Plānā vajadzētu iekļaut vairākus konkrētus pasākumus, kuri izklāstīti turpmāk; dažu pasākumu rezultātā varētu tapt priekšlikumi tiesību aktiem, piemēram, par administratīvo sadarbību saskaņā ar EK līguma 66. pantu, savukārt, pamatojoties uz citiem pasākumiem, varētu izstrādāt ieteikumus vai administratīvos aktus un lēmumus.

(Konkrēta rīcība Eiropas tiesiskuma telpas īstenošanai) Pirmais solis šajā virzienā, protams, būtu nodrošināt visām ES tiesu iestādēm datoru, e-pasta adresi un interneta savienojumu. Tas var šķist pašsaprotami, bet diemžēl tā nav — bieži vien tiesu iestāžu rīcībā šo nepieciešamo līdzekļu nav, vai arī, pat ja tie ir, iestādes nevar vai negrib tos izmantot. Šī situācija ir jāmaina.

(E-tiesiskuma darbības jomas skaidra noteikšana) Lai novērstu pārpratumus, būtu lietderīgi skaidri nodalīt jautājumus, kurus skars ES rīcība, piemēram, izmantojot citu definīciju vai arī jēdzienam „e-tiesiskums” pievienojot apzīmētāju „ES” — „ES e-tiesiskums” vai „ES-tiesiskums”.

2. ieteikums (par pieņemamajā instrumentā obligāti iekļaujamo saturu)

Izstrādājot rīcības plānu, tajā vajadzētu iekļaut vismaz šādus pasākumus:

1. ES tiesiskuma rīcības plāns

Lai nepieļautu sadrumstalotību un uzlabotu koordināciju un saskanību, Komisijai kopā ar Parlamentu jāsagatavo iedzīvotāju un praktizējošu juristu vajadzībām atbilstošs rīcības plāns ES-tiesiskuma jomā, kurā ieteikta stratēģija optimālai Eiropas tiesiskuma telpas īstenošanai. No šā viedokļa raugoties, ES iestādēm un dalībvalstīm lojāli jāsadarbojas (saskaņā ar EK līguma 10. pantu), apņemoties savstarpēji darīt zināmu būtisku informāciju, tostarp informāciju par nesen pieņemtiem tiesību aktiem, kā pēc analoģijas jau notiek iekšējā tirgū saistībā ar informācijas apmaiņu par valstu tehniskajiem noteikumiem. Vienlaikus, kaut arī apsveicams ir ikviens pasākums, kura mērķis ir uzlabot informācijas savstarpēju izpratni, vērība ir jāpievērš automātiskās tulkošanas sistēmām, proti, ir skaidri jādefinē un jāierobežo šo sistēmu izmantošana, jo automātiskie „tulkojumi” palaikam ir maldinoši.

2. Pasākumi, lai nodrošinātu tiesību aktu noturīgumu nākotnē

Komisijai jāizveido piemērots mehānisms, lai nodrošinātu, ka visi turpmākie tiesību akti civiltiesību jomā ir izstrādāti tā, lai pieteikumu iesniegšanu būtu iespējams veikt tiešsaistē. Piemēram, varētu īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierosināto Eiropas privāto uzņēmumu var izveidot, izmantojot pieteikumus tiešsaistē, un ka priekšlikumi par tiesību aktu un citu autentisku aktu atzīšanu, piemēram, aktu, kuros reglamentēta pieaugušo tiesiskā aizsardzība, ir pielāgoti lietošanai tiešsaistē. Attiecīgi, ja, izstrādājot priekšlikumus, tiek paredzēts, ka pilsoņiem jāaizpilda veidlapas, veidlapu paraugus jau pašā sākumā vajadzētu izstrādāt un formatēt tā, lai tos varētu izmantot elektroniski un lai tie būtu pieejami visās dalībvalstu oficiālajās valodās. Vajadzētu veikt pasākumus, lai maksimāli samazinātu nepieciešamību ievadīt brīvu tekstu un nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā tiek sniegta palīdzība tiešsaistē visās oficiālajās valodās un ka ir pieejami tiešsaistes elektroniski tulkošanas pakalpojumi. Turklāt, ja ir jāparedz dokumentu izsniegšana, vajadzētu iekļaut noteikumu, lai nodrošinātu, ka izsniegt dokumentus un īstenot saziņu var ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot elektronisko parakstu, bet mutisku liecību nepieciešamības gadījumā vajadzētu veicināt videokonferenču izmantošanu.

Visos turpmākajos priekšlikumos vajadzētu iekļaut pamatotu Komisijas norādi, ka ir veikta pārbaude par priekšlikuma atbilstību e–tiesiskuma koncepcijai.

Komisijai vajadzētu pārskatīt visus spēkā esošos tiesību aktus, kuri attiecas uz tiesas spriešanu civillietās, un vajadzības gadījumā ierosināt grozījumus, lai spēkā esošos tiesību aktus saskaņotu ar prasībām, kas izriet no e–tiesiskuma. Precīzāk runājot, Komisijai šajā sakarībā tiek lūgts prioritārā kārtībā pārbaudīt Eiropas maza apjoma prasību izskatīšanas procedūru, Eiropas izpildes rīkojumu un alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu ļauta tieša piekļuve minētajiem tiesību sistēmas komponentiem tiešsaistē. Tāpat vajadzētu no jauna izskatīt Dokumentu izsniegšanas regulu(2) un Regulu par pierādījumu iegūšanu civillietās(3). Par mērķi vajadzētu izvirzīt nevis tādu sistēmu, kurā priekšroka tiek dota vienīgi komercsektoru pārstāvošiem procesa dalībniekiem, kas iesnieguši liela apjoma prasības, bet gan tādu efektīvu un vienkāršu instrumentu kopumu, kuri ir noderīgi un izmantojami vienkāršiem iedzīvotājiem un maziem uzņēmumiem.

3. Pasākumi civilprocesa jautājumos

Komisijai un Padomei, ņemot vērā attīstību informācijas tehnoloģiju nozarē, vajadzētu ziņot Eiropas Parlamentam par procesuālo tiesību reformu un saskaņošanu un par tiesību aktiem pierādījumu iegūšanas un pārbaudes jomā pārrobežu lietās un lietās, kuras izskata Eiropas Kopienu Tiesa. Par mērķi vajadzētu izvirzīt pārrobežu mēroga civillietu izskatīšanas vienkāršošanu, paātrināšanu un izdevumu samazināšanu.

4. Pasākumi attiecībā uz līgumtiesībām un patērētāju tiesībām

Šajā jautājumā īpaša uzmanība jāpievērš preventīviem tiesību aktiem, paredzot lielāku konkrētību un vienkāršību un izvairoties no kļūdām, problēmām un izmaksām, kuras jo īpaši ir saistītas ar starptautiskajām privāttiesībām.

Šajā sakarībā Komisijai tiek lūgts izstrādāt elektroniskās tirdzniecības standartnoteikumus un nosacījumus. Tādējādi tas ļautu tirgotājiem, kas savus produktus izplata elektroniski, piedāvāt tā dēvēto „zilo ikonu”, kuru izmantojot, patērētāji (vai citi tirgotāji) varētu apstiprināt, ka piekrīt Eiropas standarta līgumtiesību attiecināšanai uz konkrētajiem darījumiem. Šo procedūru varētu savienot ar sistēmu, kas paredz sūdzību iesniegšanu tiešsaistē, un piekļuvi apstiprinātai alternatīvai strīdu izšķiršanai tiešsaistē.

5. Pasākumi saistībā ar valodām, daudzvalodību un sadarbspēju

Vajadzētu izveidot programmu, lai pārbaudītu, kā Eiropas e–tiesiskuma portālos vislabāk nodrošināt tiešsaistes tulkošanas iespējas. Vienlaikus vajadzētu izveidot darba grupu, kas nodarbotos ar terminoloģijas vienkāršošanu un standartizēšanu. Katrai dalībvalstij vajadzētu nodrošināt datubāzi, kurā būtu uzskaitīti tiesu iestāžu rīcībā esošie tulki un tulkotāji.

6. Pasākumi Eiropas e–tiesiskuma portālu izveidošanai

Visus iepriekš minētos pasākumus vajadzētu apvienot koordinācijas un administratīvajā vienībā, kuras kompetencē būtu arī atsevišķu dalībvalstu ieguldījuma koordinācija, nodrošinot, ka to devums ir savstarpēji savietojams.

Minētās koordinācijas un administratīvās vienības kompetencē vajadzētu būt arī Eiropas e–tiesiskuma portāla izveidei un darbībai, paredzot tajā atsevišķas sadaļas iedzīvotājiem, tiesību speciālistiem, tiesu iestāžu darbiniekiem un valsts ierēdņiem, un tai jāsniedz ziņojumi par tiesiskumu, brīvību un drošību atbildīgajam komisāram, Eiropas Parlamentam un Padomei. Iespējami drīz (ne vēlāk kā 2009.–2010. gadā) vajadzētu uzsākt pētījumus par elektronisko parakstu iespējamību tiesiskas sistēmas ietvaros, kā arī par attālo piekļuvi dalībvalstu datubāzēm (maksātnespējas reģistriem, zemesgrāmatām, komercreģistriem utt.) un par aizsargāta tīkla izveidošanas iespēju, ņemot vērā Padomes jau gūtos rezultātus (maksātnespējas reģistru savienojamību, iespējamo sadarbību zemesgrāmatu un pielīdzināmu iestāžu, kā arī komercreģistru starpā). Pētījumu par informācijas apmaiņas iespējamību virtuālajā telpā vajadzētu uzsākt 2011. gadā. Šiem iespējamības pētījumiem jāatbilst atklātuma un informācijas pieejamības noteikumiem, kas paredzēti katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu datu aizsardzību un juridisko noteiktību attiecībā uz informāciju.

Īstenojot šos pētījumus, vajadzētu ņemt vērā notāru jau paveikto darbu šajā jomā (parakstu atzīšana, e–notariāts, testamentu reģistrs utt.).

Mērķis ir nodrošināt lietotājdraudzīgus instrumentus iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem, tiesu iestāžu darbiniekiem un par tieslietu administrēšanu atbildīgajiem ierēdņiem.

a) Pilsoņiem paredzētais Eiropas e–tiesiskuma portāls

Šo daudzvalodīgo portālu vajadzētu veidot tā, lai sniegtu daudzveidīgu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem nepieciešama juridiskā palīdzība un sākotnējas juridiskas konsultācijas par juridiskām problēmām pārrobežu kontekstā.

Līdzās iespējai izmantot juridiskās datubāzes un elektroniskos tiesiskās aizsardzības līdzekļus (neliela apjoma prasījumi, maksājuma pieprasījumi), un tiešsaistē pieejamas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras (tostarp SOLVIT), kā arī vērsties pie ombuda, šajā portālā vajadzētu iekļaut inteliģentu sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotāji varētu noskaidrot, kā risināt juridiskas problēmas. Šādai sistēmai vajadzētu sniegt cilvēkiem padomu, kā a) citā dalībvalstī atrast juristu — advokātu, notāru, juriskonsultu utt., kas runā attiecīgajā valodā (un izklāstīt, kādas ir attiecīgo speciālistu funkcijas), b) noskaidrot, kāda juridiskā palīdzība vispār ir pieejama, un c) konstatēt, kas jādara, lai citā dalībvalstī veiktu atsevišķas formalitātes (piemēram, kā notiek uzņēmējsabiedrības dibināšana, pārskatu iesniegšana, testamenta sastādīšana, mājas iegāde vai pārdošana utt.). Šai sistēmai vajadzētu sniegt padomu arī tādā situācijā, kad nepieciešams izprast problēmas veidu, noskaidrot, kādas procesuālas darbības jāveic utt.

Ja iespējams, sākotnējo juridisko palīdzību vajadzētu sniegt bez maksas, izmantojot elektronisko pastu, ar profesionālo struktūru starpniecību un to uzraudzībā. Vismaz ir jābūt pieejamiem reģistriem, kur norādīti katras dalībvalsts advokāti, notāri, tiesu izpildītāji, tiesas kurjeri, revidenti, valsts licencēti eksperti un tiesu iestāžu rīcībā esošie tulki un tulkotāji, līdzās norādot saiti uz kompetento profesionālo struktūru. Vajadzētu būt pieejamiem arī viegli saprotamiem pārskatiem par katras dalībvalsts tiesību sistēmu.

Vajadzētu nodrošināt arī ātru piekļuvi juridiskajai palīdzībai un policijai ārkārtas situācijās.

Turklāt portālā vajadzētu nodrošināt piekļuvi dažādiem reģistriem un iespēju publicēt valstu oficiālos laikrakstus.

b) Aizsargātais Eiropas e–tiesiskuma portāls

Veidojot šo portālu, kas būs paredzēts tiesnešu, tiesu iestāžu ierēdņu, valsts tieslietu ministriju ierēdņu un praktizējošo juristu vajadzībām, jāparedz piekļuves tiesību hierarhija tajā iekļauto datu aizsardzībai.

Šim portālam vajadzētu ne vien sniegt piekļuvi juridiskām un tiesību aktu datubāzēm un iespējami daudziem valstu reģistriem, bet arī radīt iespējas drošai saziņai, videokonferenču rīkošanai un dokumentu apmaiņai tiesu iestāžu starpā, kā arī starp tiesu iestādēm un procesā iesaistītajām pusēm (tiesas procesu dematerializēšana). Šā iemesla dēļ portālā jāparedz iespēja veikt elektroniskā paraksta pārbaudi un jānodrošina attiecīgu pārbaudes sistēmu izmantošana.

Portālā vajadzētu paredzēt arī informācijas apmaiņas iespējas, piemēram, par personām, kurām aizliegts strādāt ar bērniem vai ieņemt amatus, kas saistīti ar uzņēmumu operatīvo vadību.

Vajadzētu rosināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās informācijas centrus aktīvi piedalīties Eiropas e–tiesiskuma izveidē, sekmējot topošo portālu koncepcijas izstrādi un šo portālu izveidi, tostarp pievēršoties iedzīvotājiem paredzētajam e–tiesiskuma portālam, kura izveidi paredz Kopienas e–tiesiskuma politika un kura mērķis ir nodrošināt pilsoņiem tiešu piekļuvi tiesu sistēmai. Uzsākot šo iniciatīvu, dalībvalstu tieslietu ministrijām savās tīmekļa vietnēs vajadzētu iekļaut saiti uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla vietni.

Portālam vajadzētu sniegt ES iedzīvotājiem informāciju par dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmu, it īpaši attiecībā uz iedzīvotāju tiesībām, un tajā jānorāda gan praktiska informācija par to, kurā iestādē vērsties un kā to darīt, un kā saņemt veidlapas, gan informācija par juridisko palīdzību, gan tādu juristu saraksts, kuri var strādāt ar ārvalstu klientiem. Vēl šā portāla uzdevums būtu nodrošināt praktizējošiem juristiem piekļuvi ES tiesību aktiem un atbilstīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem. Eiropas Tiesiskās apmācības (EJT), Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (EJN) un Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN), kā arī citu organizāciju tīmekļa vietnēs jau ir pieejama plaša un noderīga informācija. Tomēr šī informācija ir fragmentāra un to ir grūti atrast. Jādara pieejami atbilstīgie tiesas nolēmumi. Visai šai informācijai jābūt pieejamai gan tiešsaistē, gan nesaistes režīmā, un īpaša uzmanība jāpievērš sinhronizācijas mehānismam, kas piedāvā atjauninātu informāciju (RSS-feed).

7. Tiesiskā apmācība

Lai izplatītu Eiropas tiesiskuma kultūru un būtu sasniedzami iespējami daudzi tiesu sistēmas darbinieki, ikvienam amatā ieceltam tiesnesim, tiklīdz tas sācis pildīt amata pienākumus, ir jāizsniedz „izdzīvošanas komplekts”, proti, CD vai USB atmiņas karte, kurā ierakstīts ES līgums, EK līgums, pamatdokumenti par tiesisko sadarbību un informācija par citu dalībvalstu tiesu sistēmām. Ir arī jāapsver iespēja izdot iedzīvotājiem paredzētas ES publikācijas, kurās sniegta praktiska informācija par ES tiesu iestāžu sadarbību un citu dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmām. Turklāt Komisijai un Padomei ir jāvelta pienācīga uzmanība un jāsniedz nepieciešamais atbalsts Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla piedāvātajiem elektroniskajiem apmācības līdzekļiem.

8. Starptautiskās noziedzības novēršana un apkarošana

Līdz šim svarīgākais e-tiesiskuma lietojums kriminālās tiesvedības jomā ir Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas izveide. Lai šī sistēma būtu iedarbīga, tās atbalstam nepieciešama elektroniska sistēma, kas spētu savstarpēji savienot visu dalībvalstu sodāmības reģistrus(4), un šī sistēma ir nekavējoties jāievieš. Vēl viena būtiska IT lietojumprogramma tiesiskuma, brīvības un drošības jomā ir Šengenas Informācijas sistēma (SIS) — liela datubāze, kas ļauj attiecīgajām dalībvalstu iestādēm apmainīties ar informāciju un sadarboties dažādos veidos, tostarp sevišķi ātri un droši nosūtīt Eiropas apcietinājuma orderi. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcijā(5), ļoti nozīmīgs dalībnieks cīņā pret starptautisko noziedzību ES līmenī ir Eurojust. Eurojust koordinējošā darbība ir būtiska, lai vērstos pret noziegumiem, kuros arvien plašāk izmantoti tehnoloģiskie līdzekļi. Pateicoties arī novatoriskajai datu apstrādes sistēmai (E-POC sistēmai), Eurojust izskatīto lietu skaits 2008. gadā sasniedza 1000. Šo piemēru skaits ir jāpalielina un tiem jāpiešķir ES finansējums.

9. Videokonferences

Dažās dalībvalstīs videokonferenču rīkošana saistībā ar krimināllietām ir ierasta parādība. Izmantojot videokonferences, ir iespējams vākt pierādījumus, uzklausot klāt neesošu apsūdzēto, liecinieku vai ekspertu liecības un vienlaikus nodrošinot atbilstīgu aizsardzību tiem, kam šāda aizsardzība ir nepieciešama. 2000. gadā pieņemtajā Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās ir iekļauti noteikumi par liecinieku, apsūdzēto un ekspertu uzklausīšanu ar videokonferenču starpniecību. Šobrīd to ir ratificējušas 24 dalībvalstis. Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis iespējami drīz pabeigt minētās konvencijas ratifikācijas procesu. Pagaidām nav pieejami statistikas dati par videokonferenču praktisko izmantošanu. Šķiet, ka videokonferenču piedāvātās iespējas vēl netiek izmantotas pilnībā un ka viens no iemesliem ir nepieciešamā elektroniskā atbalsta trūkums. Eiropas Savienībai iespējami drīz jāsniedz atbalsts un finansiāla palīdzība.

10. Pamattiesību un procesuālo garantiju stiprināšana

Jebkurš tehniskais progress ir atzinīgi vērtējams līdz brīdim, kamēr tas neapdraud pamattiesības. Ņemot to vērā, stratēģijas un rīcības plāna sagatavošanā un īstenošanā vērība jāpievērš pamattiesību ievērošanai, jo īpaši procesuālajām garantijām un datu aizsardzībai, dodot ES pilsoņiem tiesības piekļūt informācijai, ko glabā un ar ko apmainās atbilstīgās iestādes, un informējot viņus par pieejamajiem aizsardzības līdzekļiem. Patiesa e–tiesiskuma stratēģija nevar darboties bez procesuālo garantiju saskaņošanas un atbilstošiem datu aizsardzības drošības pasākumiem attiecībā uz sadarbību kriminālās tiesvedības jomā.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0352.

(2)

Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (OV L 160, 30.6.2000, 37. lpp.)

(3)

Padomes 2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

(4)

Parlaments atbalsta šo projektu un cer, ka to beidzot īstenos, ņemot vērā 2008. gada 9. oktobrī pausto viedokli par ECRIS priekšlikumu.

(5)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par Eurojust stiprināšanu, un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI (P6_TA(2008)0384).


PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (*) (5.11.2008)

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu

(2008/2125(INI))

Atzinumu sagatavoja(*): Luca Romagnoli

(EK līguma 192. pantā paredzētā iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā elektroniskās tehnoloģijas ir ienākušas daudzās mūsu dzīves jomās un tās var būt ļoti iedarbīgas, uzlabojot vietējās un starptautiskās tieslietu sistēmas efektivitāti, un tā kā Eiropas tiesiskuma, brīvības un drošības telpas tiesiskajam regulējumam jāatspoguļojas Eiropas elektroniski virtuālajā dimensijā, kur juridiskajiem tekstiem jābūt viegli saprotamiem, pārtulkojamiem un pieejamiem visiem ieinteresētajiem lietotājiem, tostarp vienkāršajiem pilsoņiem, attīstot pēc iespējas plašāku mijiedarbību tiešsaistē;

B.   tā kā e-tiesiskumam ir plaša definīcija, kurā vispārīgi minēta elektronisko tehnoloģiju lietošana tieslietu sistēmā, un tā kā šī definīcija attiecas uz vairākiem jautājumiem, kuriem nav jābūt saistītiem ar e-tiesiskuma jēdzienu, kā to interpretē Komisija 2008. gada 30. maija paziņojumā „Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju” (COM(2008)0329) un Padomes darba grupa par e-tiesiskumu;

C.  tā kā Eiropas Padomes Komisijas par tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanu (CEPEJ) ziņojumā par informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) pielietošanu Eiropas tiesu sistēmās uzsvērts, ka elektronisko tehnoloģiju pielietošana tiesu darbībā ne vienmēr dod pozitīvu rezultātu un tādēļ, lai gūtu labus rezultātus, jāveic institucionāli un stratēģiski pasākumi;

D.  tā kā ideja izveidot e-tiesiskuma portālu/tīklu ir apsveicama, bet jārūpējas par to, lai tiktu apmierinātas gan ES pilsoņu, gan ES praktizējošo juristu vajadzības un veicināta tiesu pieejamība, piedāvājot pārredzamus un vienkāršus veidus kā piekļūt informācijai; tā kā tādēļ ir jāveicina saikne starp ES pilsoņiem un valsts iestādēm, bet noziegumu upuriem, aizdomās turētajiem un tiesu sistēmas izmantotājiem ikdienas dzīvē kopumā jāspēj gūt labumu no ES tiesiskuma instrumentiem. Tajā pat laikā, lai sasniegtu patiesu efektivitāti, portālam/tīklam jābūt iekļautam kā izmēģinājuma projektam Eiropas komunikāciju tīklu sistēmā, kā minēts EK Līguma 154. pantā un konkretizēts Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumos (ISA) (COM(2008)0583);

E.   tā kā Eiropas tiesiskuma telpas izveidi zināmā mērā ir palēninājis mazais to tiesu iestāžu skaits, kam ir pieejama ES apmācība tieslietu jomā, bet elektroniskie līdzekļi varētu ievērojami uzlabot iespējas izplatīt Eiropas tiesisko kultūru, kas ir Eiropas tiesiskuma telpas pamats;

F.   tā kā ir izrādījies, ka informācijas tehnoloģijas ir iedarbīgs līdzeklis starptautiskās noziedzības apkarošanā, kā to pierāda, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmas un tās turpmāko izstrādņu rezultāti, starptautiskās noziedzības novēršanai un apkarošanai pilnībā ir jāizmanto augsto tehnoloģiju iespējas, un vislielākais atbalsts, tostarp arī finansiāls atbalsts, jāsniedz tādiem izmēģinājuma projektiem kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma;

G.  tā kā dažās dalībvalstīs spēkā esošā pierādījumu vākšanas sistēma krimināllietās pamatojas uz lēniem un neefektīviem līdzekļiem, ko piedāvā savstarpēja palīdzība krimināllietās, un tā kā atbilstīgā gadījumā un tikai tad, ja tas nekaitē liecību sniedzošās personas tiesiskajam statusam, tehnoloģisko līdzekļu, piemēram, videokonferenču, izmantošana būtu liels solis uz priekšu, gūstot klāt neesošu liecinieku liecības;

H.  tā kā Eiropas tiesiskuma telpas izveidē ietilpst arī ES pilsoņu pamattiesību un procesuālo garantiju uzlabošana un šī stratēģija jāīsteno, pilnībā ievērojot augstākos datu aizsardzības standartus;

I.    tā kā vienlaicīgi ar likumdošanas pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt zināšanas par citu dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmām, jānodrošina šādu zināšanu pieejamība tiešsaistē,

1.   Eiropas Parlaments aicina Komisiju papildināt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ar e-tiesiskuma telpu:

a)   veicot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir īstenot Eiropas e-tiesiskuma telpu;

b)   skaidri nosakot jautājumus, kurus skars ES darbība, piemēram, izmantojot citu definīciju vai arī „e-tiesiskuma” priekšā pievienojot „ES” — ES e-tiesiskums vai ES-tiesiskums;

c)   sagatavojot, kopīgi ar Parlamentu, ES-tiesiskuma rīcības plānu;

d)   izveidojot e-tiesiskuma portālu/tīklu, pievērš uzmanību gan ES pilsoņu, gan praktizējošo juristu vajadzībām, un nodrošinot, ka ir pieejami pārredzami un vienkārši līdzekļi informācijas ieguvei, izmantojot Eiropas komunikāciju tīklu sistēmas, kā tas izklāstīts EK Līguma 154. pantā un konkretizēts Eiropas valstu pārvaldes iestāžu (ISA) sadarbspējas risinājumos;

e)   plaši izmantojot elektroniskos līdzekļus Eiropas tiesiskās kultūras attītīšanā;

f)    pilnībā izmantojot iespējas, ko starptautiskās noziedzības novēršanai un apkarošanai sniedz jaunās tehnoloģijas;

g)   nekavējoties uzlabojot un nodrošinot līdzekļus un finansiālu atbalstu liecību iegūšanai citās dalībvalstīs, piemēram, videokonferences;

h)   stiprinot pamattiesības, procesuālās garantijas krimināllietu izskatīšanas procesos un datu aizsardzību kā ES-tiesiskuma rīcības plāna gatavošanas un īstenošanas neatņemamu sastāvdaļu.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM –

DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. (Konkrēta rīcība Eiropas tiesiskuma telpas īstenošanai) Pirmais solis šajā virzienā, protams, būtu nodrošināt, ka visām tiesu iestādēm ES ir dators, e-pasta adrese un interneta savienojums. Tas var šķist pats par sevi saprotams, bet, diemžēl, tā nav; bieži vien tiesu iestāžu rīcībā šo nepieciešamo lietu nav, vai arī, pat ja tās ir, šīs iestādes nevar vai negrib tās izmantot. Šī situācija ir jāmaina.

2. (E-tiesiskuma apjoma skaidra noteikšana) Lai novērstu pārpratumus, būtu lietderīgi skaidri noteikt jautājumus, kurus skars ES rīcība, piemēram, izmantojot citu definīciju vai pievienojot nosaukumam akronīmu ES — ES e-tiesiskums vai ES-tiesiskums.

3. (ES-tiesiskuma rīcības plāns) Lai nepieļautu sadrumstalotību un uzlabotu koordinēšanu un saskanību, Komisijai kopā ar Parlamentu jāsagatavo pilsoņu un praktizējošu juristu vajadzību apmierināšanai veltīts rīcības plāns ES-tiesiskuma jomā, kurā ieteikta stratēģija, kā vislabāk ieviest Eiropas tiesiskuma telpu. No šā viedokļa raugoties, ES iestādēm un dalībvalstīm uzticīgi jāsadarbojas (EK līguma 10. pants), apņemoties savstarpēji apmainīties ar būtisku informāciju, tostarp par nesen pieņemtajiem tiesību aktiem attiecībā uz informācijas apmaiņu, kā tas pēc analoģijas notiek iekšējā tirgū attiecībā uz valsts tehniskajiem noteikumiem. Tajā pat laikā, neraugoties uz to, ka jāatbalsta visi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot informācijas savstarpējo sapratni, vērība jāpievērš tam, lai skaidri definētu un ierobežotu automātiskās tulkošanas lietošanu, jo tā var maldināt.

4.  (ES-tiesiskuma portāls) Šim portālam jāsniedz ES pilsoņiem informācija par dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmām, it īpaši attiecībā uz viņu tiesībām, tostarp praktiska informācija par to, pie kādas iestādes vērsties un kā to darīt, kā iegūt veidlapas, informāciju par juridisko palīdzību un to juristu sarakstu, kuri ir spējīgi strādāt ar ārvalstu klientiem. Vēl šim portālam jānodrošina praktizējošiem juristiem piekļuve ES tiesību aktiem un atbilstīgiem dalībvalstu tiesību aktiem. Eiropas Tiesiskās apmācības (EJT), Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) civillietās un komerclietās un Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN) tīmekļa vietnēs, kā arī citās vietnēs jau ir pieejama plaša noderīga informācija. Tomēr šī informācija ir fragmentāra un to ir grūti atrast. Jādara pieejami atbilstīgie tiesas nolēmumi. Visai šai informācijai jābūt pieejamai gan tiešsaistē, gan nesaistē, un īpaša uzmanība jāpievērš sinhronizācijas mehānismam, kas piedāvā atjauninātu informāciju (RSS-feed).

5. (Tiesiskā apmācība) Lai izplatītu Eiropas tiesiskuma kultūru un aptvertu pēc iespējas lielāku skaitu tiesu iestāžu, jebkurai tiesu iestādei, tiklīdz tā tiek atzīta par tiesu iestādi, jāpiešķir kaut kas līdzīgs „izdzīvošanas komplektam”, kas ierakstīts CD vai USB atmiņas kartē un kur ietilptu ES līgums, EK līgums, kā arī pamatdokumenti par tiesisko sadarbību un informācija par citu dalībvalstu tiesu sistēmām. Ir arī jāapsver iespēja izdot iedzīvotājiem paredzētas ES publikācijas, kas sniegs praktisku informāciju par ES tiesu iestāžu sadarbību un citu dalībvalstu kriminālās tiesvedības sistēmām. Turklāt Komisijai un Padomei atbilstīga uzmanība jāveltī Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla, kas pārstāv tiesiskās apmācības mācību iestādes visā ES, piedāvātajiem elektroniskajiem apmācības līdzekļiem un jāsniedz tiem nepieciešamais atbalsts.

6.  (Starptautiskās noziedzības novēršana un cīņa pret to) Līdz šim vissvarīgākais e-tiesiskuma pielietojums kriminālās tiesvedības jomā ir Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas izveide. Lai šī sistēma būtu iedarbīga, tās atbalstam nepieciešams elektronisks tīkls, kas savienotu visus dalībvalstu sodāmības reģistrus(1), un kas nekavējoties jāizveido. Vēl viena atbilstīga IT lietojumprogramma tiesiskuma, brīvības un drošības jomā ir Šengenas Informācijas sistēma (SIS) — liela datubāze, kas ļauj atbilstīgajām dalībvalstu iestādēm apmainīties ar informāciju un sadarboties dažādos veidos, tostarp ar ārkārtīgi lielu ātrumu drošā veidā nosūtot Eiropas apcietinājuma orderus. Kā tas jau minēts Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcijā(2), Eurojust ir ļoti nozīmīgs dalībnieks cīņā pret starptautisko noziedzību ES līmenī. Šīs vienības koordinējošā darbība ir būtiska, lai vērstos pret noziedzību, kas arvien plašāk izmanto tehniskus līdzekļus. Pateicoties arī tās IT novatoriskajai datu apstrādes sistēmai (E-POC sistēma), Eurojust izskatīto lietu daudzums 2008. gadā sasniedza 1000. Šo piemēru skaits ir krietni jāpalielina un tiem jāpiešķir ES finansējums.

7.  (Videokonferences) Dažās dalībvalstīs videokonferenču rīkošana saistībā ar krimināllietām ir parasta parādība. Tās ļauj vākt pierādījumus, uzklausot apsūdzēto, liecinieku vai ekspertu liecības, viņiem pašiem neesot klāt, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu aizsardzību tiem, kam šāda aizsardzība ir nepieciešama. Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, kas pieņemta 2000. gadā, ir iekļauti noteikumi par liecinieku, apsūdzēto un ekspertu uzklausīšanu ar videokonferenču palīdzību. Šobrīd to ir ratificējušas 24 dalībvalstis. Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis pabeigt šo ratifikācijas procesu pēc iespējas ātrāk. Pagaidām nav pieejami statistikas dati par videokonferenču praktisko izmantošanu. Tomēr šķiet, ka videokonferenču iespējas vēl nav pilnībā izmantotas un viens no iemesliem ir nepieciešamā elektroniskā atbalsta trūkums. ES jāsniedz atbalsts un finansiāla palīdzība iespējami īsā laikā.

8.   (Cilvēktiesību un procesuālu garantiju stiprināšana) Jebkurš tehniskais progress ir apsveicams tiktāl, kamēr tas neapdraud pamattiesības. Ņemot to vērā, stratēģijas un rīcības plāna sagatavošanā un īstenošanā vērība jāpievērš pamattiesību ievērošanai, jo īpaši procesuālajām garantijām un datu aizsardzībai, dodot ES pilsoņiem tiesības piekļūt informācijai, ko glabā un ar ko apmainās atbilstīgās iestādes, un informējot viņus par pieejamajiem aizsardzības līdzekļiem. Patiesa e–tiesiskuma stratēģija nevar darboties bez procesuālo garantiju saskaņošanas un atbilstošiem datu aizsardzības drošības pasākumiem attiecībā uz sadarbību kriminālās tiesvedības jomā.

(1)

LIBE komiteja atbalsta šo projektu un cer, ka to beidzot īstenos, ņemot vērā tās 2008. gada 15. septembrī pausto viedokli par ECRIS priekšlikumu.

(2)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par Eurojust stiprināšanu, un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI (P6_TA(2008)0384).


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

4.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Boursier, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maddalena Calia, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Elly de Groen-Kouwenhoven, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Armando França, Urszula Gacek, Jeanine Hennis-Plasschaert, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Maria Grazia Pagano, Inger Segelström, Csaba Sógor, Vladimir Urutchev, Manfred Weber, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Marco Cappato, Sophia in ‘t Veld, Luca Romagnoli

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernand Le Rachinel

Juridisks paziņojums - Privātuma politika