Procedūra : 2008/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0475/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0475/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 13/01/2009 - 6.7
CRE 13/01/2009 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0007

ZIŅOJUMS     
PDF 142kWORD 89k
4.12.2008
PE 411.919v03-00 A6-0475/2008

par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu

(2008/2067(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referente: Genowefa Grabowska

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pilsoniska dialoga izveides perspektīvām saskaņā ar Lisabonas līgumu

(2008/2067(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembrī Lisabonā parakstīto Lisabonas Līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu(1),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu(2),

–   ņemot vērā pašreizējā pilnvaru periodā pieņemtās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kurās tiek skatīts jautājums par pilsonisko sabiedrību,

–   ņemot vērā apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību 2008. gada 3. jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0475/2008),

A. tā kā priekšnoteikums demokrātiskai un pilsoņiem tuvinātai Eiropas Savienībai ir Eiropas iestāžu un dalībvalstu cieša sadarbība ar pilsonisko sabiedrību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

B.  tā kā Eiropas, valsts, reģionālo un vietējo iestāžu atvērtība dialogam un sadarbībai ar pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pamatnosacījums to dalībai likumdošanā un pārvaldībā visos līmeņos;

C. tā kā ar Lisabonas līgumu tiek paplašinātas ES pilsoņu tiesības attiecībā uz Eiropas Savienību, atvieglojot pilsoņiem un reprezentatīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām piedalīšanos debatēs par pilsonisku Eiropas Savienību;

D. tā kā pašreizējie noteikumi, kas ir iekļauti arī Lisabonas līgumā, nosaka īpaši svarīgu tiesisko pamatu pilsoniskā dialoga izvēršanai Eiropas līmenī; tā kā tomēr šo noteikumu īstenošana praksē ne vienmēr ir apmierinoša;

E.  tā kā pilsoniskās sabiedrības attīstība 27 dalībvalstīs norit atšķirīgi un tiek izmantoti dažādi instrumenti dalībai politikas veidošanā un likumdošanā, kā arī dialogā ar attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm;

F.  tā kā termins „pilsoniskais dialogs” attiecas uz daudzām nevalstiskām un bezpeļņas organizācijām, ko pilsoņi nodibinājuši pēc savas gribas un kas piedalās sabiedrības dzīvē, paužot savu dalībnieku intereses, idejas un ideoloģiju, balstoties uz ētikas, kultūras, politikas, zinātnes, reliģijas vai filantropijas apsvērumiem;

G. tā kā jautājums par to, cik reprezentatīvas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, joprojām ir atklāts un tā kā dažu organizāciju darbības intensitāte un efektivitāte savu ideju veicināšanā ne vienmēr atbilst šo organizāciju reprezentativitātes pakāpei;

H. tā kā Eiropas Savienības iestādes ir izvēlējušās izmantot atšķirīgas metodes pilsoniskā dialoga izveidē,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības ieguldījumu pilsoniskā dialoga veidošanā gan Eiropas līmenī, gan valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

2.  uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai Eiropā ir svarīga nozīme Eiropas integrācijas procesā, jo tā Eiropas Savienības pilsoņu nostāju un prasības dara zināmas Eiropas iestādēm; uzsver, cik nozīmīgs ir vērtējums, ko pilsoniskā sabiedrība sniedz iestādēm, un uzsver, cik svarīgi ir informēt un veicināt izpratni par pilsonisko dialogu, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības pasākumu un darbības mērķu popularizēšanu, kā arī veidojot Eiropas sadarbības tīklu un stiprinot Eiropas identitāti un tās atpazīstamību pilsoniskajā sabiedrībā;

3.  uzsver — lai sasniegtu Eiropas Savienības politiskos mērķus, ir vajadzīgas plašākas publiskās debates, efektīvāks pilsoniskais dialogs un spēcīgāka politiskā apziņa;

4.  norāda uz Parlamenta sevišķi aktīvo iesaistīšanos pilsoniskajā dialogā un nozīmi, ko šim dialogam piešķir Lisabonas līgums, saskaņā ar kuru pilsoniskais dialogs kļūst par prioritāru principu un to ņem vērā visās Eiropas Savienības darbības jomās;

5.  atzinīgi vērtē to, ka ar Lisabonas līgumu tiek paplašināti politiskās pārstāvības un līdzdalības aspekti, proti, izmantojot tā saukto pilsonisko iniciatīvu, kas paredz, ka miljons pilsoņu no vairākām dalībvalstīm var aicināt Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu;

6.  aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes, veidojot dialogu ar pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, iespējami plaši izmantot pašreizējās tiesību normas un labāko praksi; uzskata, cita starpā, ka EP informācijas birojiem katrā dalībvalstī aktīvi jādarbojas, lai veicinātu, organizētu un pārvaldītu forumus, ko rīko vismaz reizi gadā starp Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem šajā dalībvalstī, un uzsver, kāda nozīme ir tam, lai šajos forumos piedalītos tā deputāti gan no attiecīgās dalībvalsts, gan citām dalībvalstīm;

7.  aicina Eiropas Savienības iestādes iesaistīt visus pilsoniskās sabiedrības ieinteresētos pārstāvjus pilsoniskajā dialogā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas jauniešiem, kas veidos Eiropas Savienības nākotni un būs atbildīgi par to;

8.  aicina Eiropas Savienības iestādes rūpēties par to, lai visi ES pilsoņi neatkarīgi no dzimuma un vecuma vai viņu dzīvesvietas pilsētā vai laukos varētu aktīvi un līdztiesīgi, kā arī bez diskriminācijas piedalīties pilsoņu dialogā, un jo īpaši, lai lingvistisko minoritāšu pārstāvji spētu šajos forumos izmantot savu dzimto valodu; norāda, ka tādēļ Eiropas Savienībai ir jāveicina dzimumu līdztiesības principa ievērošana un tā īstenošanā jārāda piemērs gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

9.  aicina Eiropas Savienības iestādes saskaņā ar Iestāžu nolīgumu pieņemt saistošas vadlīnijas par pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izvirzīšanu, konsultāciju rīkošanas metodēm un to finansēšanu atbilstoši ieinteresēto personu dalības vispārīgajiem principiem un minimālajiem standartiem(3); norāda, ka šajā nolūkā visām ES iestādēm būtu jāuztur aktuāli visu attiecīgo nevalstisko organizāciju reģistri, vai tās darbojas dalībvalstīs un/vai to uzmanības centrā ir ES iestādes;

10. aicina Eiropas Savienības iestādes panākt, lai pilsoniskais dialogs kļūtu par galveno uzdevumu visiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, visām darba grupām Eiropas Savienības Padomē un visām Eiropas Parlamenta komitejām, un ņemt vērā pārredzamības principu, kā arī ievērot, lai starp valsts un privāto sektoru saglabātos līdzsvars;

11. aicina Eiropas Savienības iestādes konsultēšanas pasākumu īstenošanā nodrošināt labāku saziņu, koordināciju un informācijas apmaiņu un pilsoniskā dialoga attīstībā censties vairāk sadarboties ar sabiedrību, kā arī aktīvi pārstāvēt ES principus; atzīmē, ka šajā kontekstā ir ļoti vēlamas regulāras pilsoniskās sabiedrības un Komisijas locekļu tikšanās dalībvalstīs, šādi samazinot paredzamo plaisu starp Eiropas Savienību un Eiropas pilsoņiem;

12. aicina Eiropas Savienības Padomi atvieglot un vienkāršot piekļuvi tās darbībām, jo tas ir pamatnosacījums patiesa dialoga izveidei ar sabiedrību;

13. uzsver, ka saziņas jomā izstrādātai Eiropas politikai ir svarīga nozīme jaunu saziņas veidu nodrošināšanā ES pilsoņiem (izmantojot internetu, elektroniskos saziņas līdzekļus un modernu audiovizuālo tehniku);

14. aicina turpināt īstenot izmēģinātās un jau darbībā pārbaudītās ES iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību Eiropas integrācijas procesā (piemēram, „Europe by Satellite”, pilsoņu forums „Agora”, tematiski pilsoņu forumi, piemēram, „Tava Eiropa”, diskusijas internetā utt.);

15. īpaši norāda uz profesionālu aptauju nozīmi Eiropā, kuru mērķis ir noteikt un labāk izprast ES pilsoņu vajadzības un cerības attiecībā uz Eiropas Savienības darbību; mudina, lai ES iestādes un pilsoniskā sabiedrība dalībvalstīs savās debatēs un mijiedarbībā ņemtu vērā šīs cerības;

16. aicina valsts, reģionālās un vietējās iestādes dalībvalstīs veicināt pilsonisko dialogu, jo īpaši tajās valstīs un reģionos, kā arī tajās jomās, kurās tas vēl nav pilnībā īstenots; turklāt aicina šīs organizācijas aktīvi veicināt pilsoniskās sabiedrības reģionālās mijiedarbības attīstību dalībvalstīs un pārrobežu iniciatīvas; uzskata, ka būtu arī jāizpēta dalībvalstu kopu izveidošana kā līdzeklis ideju un pieredzes apmaiņas veicināšanai ES;

17. mudina Eiropas sabiedrības pārstāvjus aktīvi piedalīties pilsoniskajā dialogā un dot ieguldījumu Eiropas programmu un politisko stratēģiju veidošanā, šādi dodot iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu;

18. mudina ES pilsoņus aktīvāk iesaistīties Eiropas līmeņa debatēs un diskusijās un piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

19. norāda, ka ir vajadzīgi atbilstīgi finanšu līdzekļi, lai veidotu dialogu ar pilsoņiem visos līmeņos — Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā, un aicina šajā dialogā iesaistītās un par to atbildīgās iestādes nodrošināt pietiekamu finansējumu;

20. uzsver, ka līdzās dialogam ar pilsonisko sabiedrību ir vajadzīgs arī atklāts, pārredzams un regulārs Eiropas Savienības dialogs ar baznīcām un reliģiskajām kopienām, kā paredzēts Lisabonas līgumā;

21. iesaka, lai Eiropas iestādes kopīgi sniegtu ziņas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību un darbības jomām Eiropā, piemēram, ar publiskas un ērti lietojamas datu bāzes palīdzību;

22. aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas apvienībām, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu balstīties uz kopīgu tiesisko pamatu;

23. aicina priekšsēdētaju nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstu parlamentiem, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(1)

OV C 306, 17.12.2007, 1. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0055.

(3)

Sk. Komisijas 2002. gada 11. decembra ziņojumu „Ceļā uz izkoptu apspriežu un dialoga kultūru — Komisijas un ieinteresēto personu dalības vispārīgie principi un minimālie standarti” (COM(2002) 704);


PAMATOJUMS

„Neveidojam Savienību valstīm vai iestādēm, veidojam to pilsoņiem”

Jean Monnet

Neko par mums bez mums” — to sagaida pilsoņi no Eiropas Savienības iestādēm. Kārtējā Eiropas Savienības paplašināšana palielināja ne tikai dalībvalstu skaitu, bet arī pilsoņu skaitu, kas pakļauts Savienības regulējumam. Lai gan Eiropas Savienība ir pakļauta sistemātiskām izmaiņām, diemžēl saziņa starp Savienību un tās pilsoņiem atpaliek no šo pārmaiņu ātruma. Jūtams savstarpējās komunikācijas trūkums, kas apstiprinājās pēc izteiktā „nē” Lisabonas līgumam Francijā un Nīderlandē. Šis savstarpējās komunikācijas trūkums mazināsies pēc Savienības institūciju iniciatīvām un projektiem. Šāda rīcība pierāda, ka apzināta ietekme uz aktīvās demokrātijas attīstību attiecībā uz Eiropas jautājumiem vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī ir iespējama.

Kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem Eiropas institūcijas lēnām, bet sistemātiski kļūst atvērtākas pilsoņiem, apzinoties pilsoniskās sabiedrības lomu un arvien biežāk uzzinot tās viedokli. Dialogs starp Eiropas institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ir ieguvis savu vietu plašajā Savienības politikas spektrā un nosaukts par pilsonisko dialogu.

Tomēr saziņas jomā, bet jo īpaši pilsoniskā dialoga jomā, ES vēl ir daudz jāpaveic. Ir skaidrs, ka Eiropas projektu nevar veidot bez pilsoņu līdzdalības, vēl jo vairāk — saziņa ar tiem ir nepieciešama demokrātijas pareizai funkcionēšanai. Un otrādi, interesi Eiropas lietās un pilsoņu atbalstu ES var veidot ar aktīvām un atvērtām debatēm, sniedzot pilnīgu informāciju, aktīvi iesaistot pilsoņus ES lietās un ievērojot principu, ka „Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem” (ES līguma 10. pants).

Šī ziņojuma galvenais mērķis ir pilsoniskā dialoga svarīgās lomas uzsvēršana Eiropas Savienībā, jo īpaši Lisabonas līguma kontekstā, norādot uz tā jaunajām formām un iespējām, kā arī uz nepieciešamību izstrādāt skaidrus un pārredzamus principus dialoga norisei Eiropā.

Lisabonas līgums pilsonisko dialogu izvirzīja kā galveno principu, kas saista gandrīz visas Eiropas Savienības politikas un darbības sfēras (Eiropas Savienības līguma II sadaļa „Noteikumi par demokrātijas principiem”, jo īpaši 11. pants). Par pilsonisko dialogu nav iespējams diskutēt, neiesaistot pilsonisko sabiedrību, tāpēc referente 2008. gada jūnijā Eiropas Parlamentā organizēja semināru, kas bija veltīts pilsoniskā dialoga attīstības perspektīvai pēc tam, kad Lisabonas līgums būs stājies spēkā. Seminārs, kurā bija plaši pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība, noslēdzās veiksmīgi, pēc tā izdarītie secinājumi rosināja izstrādāt šo ziņojumu.

Ne Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ne praksē nav vienotas un vispārēji lietotas pilsoniskās sabiedrības definīcijas. Izņemot dažus Eiropas Komisijas dokumentus par konsultācijām un saziņas politiku ES(1), nav atrodami noteikumi, kas noteiktu šīs politikas struktūru, modeli un īstenošanas metodes. Izpratni par pilsonisko dialogu papildus apgrūtina tā atšķirīgais pielietojums Savienības institūcijās. Piemēram, eksistē nopietni ierobežojumi uz dialogu aicināto nevalstisko organizāciju skaitam, Padomes noslēgtajām darbībām attiecībā uz ES pilsoņiem un dialoga norises veida pārāk brīvajām izpausmēm (jo īpaši Eiropas Komisijas darbībā).

Referente atzīst, ka liela nozīme ir pilsoniskās sabiedrības jēdziena definīcijai (vai aprakstam) ES līmenī, kā arī noteikumu formulējumam, kas noteiktu dialoga dalībnieku pārstāvību pilsoniskajā sabiedrībā.

Reprezentativitātes princips pilsoniskajā sabiedrībā ir jārealizē, kā dialoga partnerus nosakot tādas organizācijas, ar kurām pilsoņi sevi identificē vislabāk un kuras vispilnīgāk un viskompetentāk pārstāv viņu intereses. Pilsoniskā dialoga panākumi būs atkarīgi tieši no reprezentativitātes, t. i., no visu galveno dialogā iesaistīto partneru (t. i., ES institūciju; dalībvalstu valsts, reģionālo un vietējo institūciju; Eiropas politisko partiju; nevalstisko organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju) intereses.

Pilsoniskajam dialogam ir divējāds raksturs. Informēt pilsoņus par Savienības darbību ir nepietiekami, nepieciešams atrast laiku, lai uzklausītu arī viņu viedokļus. Pilsoņiem jāsniedz pārliecība, ka viņu uzskati un izteiktie viedokļi tiks nopietni izskatīti un ņemti vērā Eiropas institūcijās. Savstarpīguma princips nosaka, lai dalībnieki saņemtu atbildes informāciju, t.i., dalībniekiem tiktu sniegta informācija par dialoga laikā izteikto ierosinājumu turpmāko likteni. Tam būtu jāstiprina sabiedrības ietekme uz lēmumu pieņemšanu ES.

Turklāt partneru izvēlē ir svarīgs līdzsvars starp privāto un publisko sektoru, kā arī vienlīdzīga attieksme pret sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem.

Pārredzamības princips. Izvēloties (aicinot) dialoga dalībniekus, Eiropas institūcijām jāievēro pārredzamības princips. Lai to realizētu, referente iesaka sistemātiski publicēt to organizāciju sarakstus, kas bija iesaistītas konsultācijās un ir paudušas savu viedokli un ierosinājumus. Pēc konsultāciju sākšanas Eiropas Savienībai būtu jāieceļ ES atbildīgā persona par saziņu ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Eiropas un dalībvalstu nevalstiskajām organizācijām skaidri un pārredzami jānorāda, kādas intereses tās pārstāv. Tas ļaus atšķirt lobētājus no patiesiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Pilsoniskā dialoga veidošanas principi

Te ir jāatsaucas uz EK ziņojumu par pastiprināto konsultāciju kultūru un dialogu (2002), kas nosaka galvenos pamatprincipus Komisijas sabiedriskajām konsultācijām un uzsver, ka tām jāaptver visas ieinteresētās mērķa grupas, nododot informāciju, kas nepieciešama viedokļa izteikšanai par konsultējamo dokumentu vai projektu, un sniedzot apstiprinājumu, vai atbildētāju viedoklis sasniedzis jautātāju. Šie principi galvenokārt koncentrējas uz konsultācijas un dialoga procesa kvalitāti, tomēr neprecizē procedūras norisi. Tāpēc referente sagaida, ka Eiropas Komisija veiks nepieciešamo pārbaudi un pielāgos to pašreizējai situācijai, lai principi būtu kopēji visām institūcijām.

Vissvarīgākā loma pilsoniskā dialoga veidošanā, iesaistot pilsoņus, neapšaubāmi ir valstu, reģionālajām un vietējām institūcijām. Ar pilsoņiem jākonsultējas trīs līmeņos, un to izteiktie viedokļi, it īpaši par Eiropas jautājumiem, tālāk jānodod Eiropas institūcijām. Tāpēc referente iesaka kā pienākumu valstu, reģionālajām un vietējām institūcijām popularizēt pilsonisko dialogu, kā arī biežāk atsaukties uz tā metodēm. Kļūstot par dialoga dalībniekiem un izmantojot tā metodes, ES pilsoņi iepazīs politikas veidošanas praktisko pusi, un tiem būs iespējas izmantot dotās tiesības.

Lisabonas līguma spēkā stāšanās kontekstā ir jāuzsver tā sauktā pilsoniskā iniciatīva „1 miljons parakstu” ar likumprojekta iesniegumu, kas jāiesniedz Komisijai. Pateicoties šai iniciatīvai, visi ES demokrātijas subjekti (pilsoņi un nevalstiskās organizācijas) varēs skaidri formulēt un oficiāli izteikt savas cerības Savienībai.

Saistībā ar pilsoniskā dialoga efektivitātes uzlabošanu referente vēlas pievērst uzmanību šādiem jautājumiem:

1. Eiropas Savienības Padomes pieejamība — Padomes dokumentu pieejamības paplašināšana un vienkāršošana, kas uzskatāma par galveno kritēriju veiksmīga dialoga izveidošanai ar pilsonisko sabiedrību. Informācijai par atsevišķu darba grupu darbu jākļūst pieejamākai Eiropas Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai.

2. Sadarbības uzlabošana un stiprināšana starp ES institūcijām konsultāciju jomā ar pilsonisko sabiedrību . Jāizveido kopēja sadarbības platforma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, piedaloties Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

3. Jaunu saziņas kanālu, metožu un iespēju veidošana komunikācijai ar pilsoņiem, sadarbības attīstība ar medijiem . Jāmeklē un aktīvi jāizmanto jaunās tehnoloģijas informācijas kanālu veidošanā, tai skaitā digitālās tehnoloģijas un internets. Saistībā ar plašsaziņas līdzekļiem referente vēlas uzsvērt uzlabojumus šajā jomā, jāmin arī informācijas kanāla „Europe by Satellite” izveide.

Lai varētu paredzēt un izprast Eiropas sabiedrības reakciju (kura ir sarežģīta, jo atspoguļo valstu perspektīvas un politisko izvēli), jāattīsta mehānismi (piemēram, Eiropas think-thanks), kas palīdzētu pētīt Eiropas cerības un eiropiešu pārstāvētās tendences.

4. Finansējuma jautājums. Dialogam ar pilsoņiem nepieciešami atbilstoši līdzekļi. Referente pievērš uzmanību pieņemtajai ES direktīvai par politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām, kas ir plāna D pirmā etapa rezultāts, un tai būs svarīga loma pilsoņu iesaistīšanā pastāvīgā un pilnvērtīgā dialogā.

Jo īpaši Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanu kampaņas laikā jāpievērš uzmanība Eiropas jautājumiem. ES pilsoņiem jābūt pārliecinātiem, ka dalība vēlēšanās (ar izvēlēto pārstāvju starpniecību) tiem nodrošinās ievērojamu ietekmi lēmumu pieņemšanā Eiropas līmenī, it īpaši saistībā ar lēmumiem, kas ietekmē to ikdienas dzīvi. Pilsoņiem arī jāgūst pārliecība, ka Eiropas institūcijas nepieņems lēmumus, nekonsultējoties ar viņiem, t. i., lēmums tiks pieņemts pilsoniskā dialoga rezultātā. Tāpēc nav jāšaubās, ka Eiropas līdzekļi 2009. gada vēlēšanām būs ievērojams ieguldījums demokrātijas attīstībā.

Atkarībā no apstākļiem (tautas tradīcijas, pieredze un organizatoriskās spējas) valstī jebkurš palīdzības veids darbiniekiem valsts nevalstisko organizāciju līmenī, pat ierobežota finansiāla palīdzība, var ievērojami stiprināt pilsoniskā dialoga mehānismus.

Nobeigumā referente aicina sniegt palīdzību pilsoniskā dialoga iniciatīvām, kas bijušas veiksmīgas un labi iekļāvušās Eiropas vidē (piem., pilsoņu Agoras sanāksmes kā vienojošs pilsoņu un Eiropas Parlamentu forums), kā arī veicināt jaunas iniciatīvas, starpinstitūciju akcijas un projektus Eiropas komunikācijas politikas jomā.

(1)

Skat. Eiropas Komisijas dokumentus: Baltā Grāmata par Eiropas saziņas politiku COM(2006) 35; Plāns D — demokrātija, dialogs, diskusijas COM(2005) 494; Rīcības plāns par Komisijas komunikācijas resursu izmantošanu (SEC(2005) 985); Iesniegums par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido programmu „Iedzīvotāji Eiropai” (2007–2013), lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsoniskumu COM(2005) 116; Komisijas ziņojums „Ceļā uz izkoptu apspriežu un dialoga kultūru — Komisijas un ieinteresēto personu dalības vispārīgie principi un minimālie standarti” COM(2002) 704; Eiropas Komisijas Baltā grāmata par Eiropas pārvaldību, 2001.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

10

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jim Allister, Richard Corbett, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Anneli Jäätteenmäki, Aurelio Juri, Íñigo Méndez de Vigo, Johannes Voggenhuber, Andrzej Wielowieyski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgios Papastamkos, Jacek Protasiewicz, György Schöpflin

Juridisks paziņojums - Privātuma politika