ZIŅOJUMS par neskartajām teritorijām Eiropā

5.12.2008 - (2008/2210(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Gyula Hegyi

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par neskartajām teritorijām Eiropā

(2008/2210(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (“Putnu direktīvu”)[1],

–   ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (“Dzīvotņu direktīvu”)[2],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģisko tīklu, tā saukto “Natura 2000” tīklu, kas izveidots, pamatojoties uz abām iepriekš minētajām direktīvām,

–   ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences devītās sanāksmes (COP 9) rezultātus,

–   ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu Nr. 3/2008 “Eiropas meži — ekosistēmas stāvoklis un ilgtspējīga izmantošana”,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6‑0478/2008),

A. tā kā Eiropas pēdējo neskarto teritoriju efektīva aizsardzība un vajadzības gadījumā atjaunošana ir būtiski priekšnosacījumi, lai līdz 2010. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

B.  tā kā līdz 2010. gadam netiks panākts mērķis par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu un jau pašreiz ir jūtama negatīvā ietekme, ko sociālajā un tautsaimniecības jomā izraisa gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, gan ekosistēmas pakalpojumu pasliktināšanās;

C. tā kā Eiropas Savienībai būtu jāpamatojas uz tādiem pašreizējiem sasniegumiem kā “Natura 2000” un jāizstrādā jauna, būtiski uzlabota un vērienīga pamatpolitika, kas attiektos uz bioloģisko daudzveidību laika posmā pēc 2010. gada;

D. tā kā Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva veido stabilu un praktiski realizējamu pamatsistēmu, lai aizsargātu dabu, tostarp neskartās dabas teritorijas, pret kaitīgu iedarbību;

E.  tā kā Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības politikas un Putnu un Dzīvotņu direktīvu mērķi vēl joprojām nav pilnībā integrēti tādu nozaru politikā kā lauksaimniecība, reģionālā attīstība, enerģētika vai transports;

F.  tā kā daudzās neskartajās teritorijās uzkrājas liels oglekļa apjoms un tā saglabāšanai ir būtiska nozīme gan bioloģiskās daudzveidības, gan klimata aizsardzībā;

G. tā kā invazīvu svešzemju sugu radītā ietekme uz bioloģisko daudzveidību sevišķi nopietni apdraud neskartās teritorijas, kurās invazīvu sugu parādīšanos, iespējams, nevar noteikt agrīni un kurās nozīmīgi ekoloģiski postījumi un ekonomiski zaudējumi var rasties pirms jebkādas darbības sākšanas,

Definēšana un ģeogrāfiskās kartes sastādīšana

1.  aicina Komisiju definēt jēdzienu “neskarta teritorija”; definīcijā būtu jāietver tādi aspekti kā ekosistēmas pakalpojumi, saglabāšanas vērtība, klimata pārmaiņas un ilgtspējīga izmantošana;

2.  aicina Komisiju piešķirt pilnvaras EVA un citām attiecīgajām Eiropas iestādēm sastādīt Eiropas pēdējo neskarto teritoriju ģeogrāfisko karti, lai noskaidrotu šo teritoriju pašreizējo izvietojumu, bioloģiskās daudzveidības pakāpi un apzinātu cilvēku darbības vēl nepārveidotās teritorijas (to iedalījums atbilst galvenajiem biotopu veidiem — neskartas mežu, saldūdens un sālsūdens teritorijas), kā arī tās teritorijas, kurās cilvēku darbības ietekme ir minimāla;

3.  aicina Komisiju veikt pētījumu par neskarto teritoriju aizsardzības nozīmi un ieguvumiem; pētījumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jautājumiem par ekosistēmas pakalpojumiem, bioloģiskās daudzveidības pakāpi neskartajās teritorijās, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ilgtspējīgam dabas tūrismam;

Neskarto teritoriju apguve

4.  aicina Komisiju izstrādāt ES neskarto teritoriju apguves stratēģiju, saskaņojot to ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, izmantojot ekosistēmas pieeju, nosakot apdraudētās sugas un biotopus un nosakot prioritātes;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt neskarto teritoriju apguvi; uzsver, ka ir jānodrošina īpašs finansējums, lai samazinātu fragmentāciju, rūpīgi pārvaldītu neskarto teritoriju saglabāšanu, izstrādātu kompensēšanas mehānismus un programmas, palielinātu informētību, vairotu izpratni un ieviestu jēdzienus, kas saistīti ar neskartajām teritorijām, — piemēram, neierobežotu dabas procesu un šo procesu rezultātā radušos struktūras elementu nozīme, uzraugot un novērtējot vēlamo aizsardzības statusu; uzskata, ka šis darbs jāturpina, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām;

Popularizēšana

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar vietējām nevalstiskajām organizācijām, ieinteresētajām personām un vietējiem iedzīvotājiem, lai popularizētu savvaļas dabas vērtību;

7.  aicina dalībvalstis sākt un atbalstīt informācijas kampaņas, lai vairotu plašas sabiedrības informētību par neskartu dabu un tās nozīmi un lai popularizētu priekšstatu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības savienojamību ar ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu;

8.  aicina dalībvalstis apmainīties ar pozitīvo pieredzi un gūtajām atziņām par neskartajām teritorijām, pulcējot kopā ietekmīgākos Eiropas ekspertus, lai tie novērtētu neskarto teritoriju jēdzienu Eiropas Savienībā, un iekļaut jautājumu par neskartajām teritorijām Eiropas darba kārtībā;

9.  ņemot vērā dokumentāri pierādīto kaitējumu, ko tūrisms ir nodarījis un joprojām turpina nodarīt daudzām vērtīgām dabas mantojuma vietām Eiropā, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai tūrisms, pat tad, ja tas ir saistīts tikai ar tūristu iepazīstināšanu ar dzīvotnēm un savvaļas dzīvniekiem neskartajās teritorijās, tiktu veikts ārkārtīgi piesardzīgi, pilnībā ņemot vērā Eiropā un ārpus Eiropas gūto pieredzi par to, kā samazināt tūrisma ietekmi, un vajadzības gadījumā atsaucoties uz Dzīvotņu direktīvas 6. pantu. Ir jāapsver neskarto teritoriju modeļi, proti, lielākā šo teritoriju daļa varētu būt slēgta piekļuvei (izņēmums — atļautas zinātniskās pētniecības veikšana), bet noteiktā šo teritoriju daļā varētu veikt ilgtspējīgu, kvalitatīvu tūrismu, kurš sniegtu zināšanas par savvaļu un no kura ekonomisku labumu gūtu vietējās kopienas;

Labāka aizsardzība

10. aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt īpašu uzmanību neskarto teritoriju efektīvai aizsardzībai;

11. aicina Komisiju noteikt tiešos draudus, kas ietekmē neskartās teritorijas;

12. aicina Komisiju izstrādāt atbilstīgus ieteikumus, sniedzot dalībvalstīm norādījumus par vislabākajiem veidiem, kā nodrošināt dabisko dzīvotņu aizsardzību;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt neskartās teritorijas, efektīvāk un saskaņotāk īstenojot Putnu direktīvu, Dzīvotņu direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu[3] un Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvu[4], rodot labāku finansējumu, lai nepieļautu šo teritoriju iznīcināšanu gadījumā, ja attīstība izraisa kaitīgu iedarbību un nav ilgtspējīga;

14. atzinīgi vērtē Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pārskatīšanu, lai vajadzības gadījumā izdarītu tajās grozījumus, tā nodrošinot labāku aizsardzību apdraudētajām sugām un biotopiem;

15. aicina Komisiju pieņemt vairāku dabas aizsardzības organizāciju, tostarp IUCN, IUCN-WCPA, WWF, “BirdLife International” un “PAN Parks”, partnerības iniciatīvu par Eiropas neskartajām teritorijām;

Neskartās teritorijas un “Natura 2000”

16. aicina Komisiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādāt pamatnostādnes, kā aizsargāt, apsaimniekot, ilgtspējīgi izmantot, uzraudzīt un finansēt “Natura 2000” tīklā iekļautās neskartās teritorijas, it īpaši saistībā ar tādām gaidāmajām problēmām kā klimata pārmaiņas, nelikumīga mežizstrāde un pieaugošais preču pieprasījums;

17. pauž dziļas bažas par Eiropas bioloģiskās daudzveidības politiku sakarā ar finansējuma trūkumu “Natura 2000” tīkla apsaimniekošanai; šajā kontekstā aicina Komisiju sagatavot Dzīvotņu direktīvā paredzēto Kopienas līdzfinansējumu, lai nodrošinātu teritoriju apsaimniekošanu dalībvalstīs;

18. aicina Komisiju piešķirt “Natura 2000” tīklā iekļautām neskartām teritorijām īpašu statusu un nodrošināt to stingrāku aizsardzību;

19. uzskata, ka ir jāpastiprina lauku attīstības politika un vides aizsardzības integrācija ES lauksaimniecības nozarē; tomēr konstatē, ka resursu, programmu izstrādes un pieredzes gūšanas ziņā Lauku attīstības fonds nepietiekami finansē bioloģiskās daudzveidības un neskarto teritoriju aizsardzību;

20. aicina Komisiju nodrošināt, lai “Natura 2000” tīkls tiktu stiprināts arī turpmāk un kļūtu par saskaņotu un funkcionējošu ekoloģisku tīklu, kurā galvenā nozīme ir neskartajām teritorijām; uzsver, ka ir nepieciešamas saskaņotas politikas it īpaši tādās nozarēs kā kopējā lauksaimniecības politika, transports, enerģija un budžets, lai neierobežotu “Natura 2000” tīklā ietverto teritoriju aizsardzības mērķus;

Invazīvas svešzemju sugas

21. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām izstrādātu stabilu tiesību aktu sistēmu, ar ko varētu risināt problēmas, ko šādu sugu parādīšanās izraisa gan ekoloģijas jomā, gan tautsaimniecībā, un ir īpaši problēmas, kas saistītas ar neskarto teritoriju jutīgumu pret šādu sugu izraisīto negatīvo ietekmi;

Neskartās teritorijas un klimata pārmaiņas

22. aicina Komisiju pārraudzīt un novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz neskartajām teritorijām;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt neskarto teritoriju aizsardzību par prioritāti stratēģijā, kas paredzēta, lai risinātu jautājumu par klimata pārmaiņām;

24. klimata pārmaiņu kontekstā aicina Komisiju veikt izpēti un dot norādījumus par to, kad un kā cilvēki ar savu līdzdalību var ietekmēt neskartās teritorijas, lai tās aizsargātu;

0

0 0

25. stingri atbalsta ar neskartajām teritorijām saistītās politikas un pasākumu stiprināšanu;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.
• [2]  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
• [4]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. oktobra Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Ar jēdzienu “neskarta teritorija” apzīmē neapgūtas teritorijas, dabisko vidi, ko cilvēka darbība nav būtiski izmainījusi. Šīm teritorijām dabā ir liela nozīme. Neskartās teritorijas ir vietas, kur notiek dabas procesi un attīstās dzīvā daba. Šīs teritorijas ir lielas sauszemes vai jūras platības, kas kopā ar tajās dzīvojošām augu un dzīvnieku kopām un ekosistēmām, ko tās veido, atrodas dabiskā stāvoklī un kurās nedrīkst pieļaut pārāk lielu cilvēka iejaukšanos. Neskartās teritorijas vēl aizvien veido 46 % no pasaules sauszemes teritorijas.

Ir divu veidu izpratne par to, kas ir neskartas teritorijas. No vienas puses, tās uzskata par vietu, no kuras jābaidās un jāizvairās, kur mīt nezvēri un nezināmas briesmas. No otras puses, tās ir teritorijas, ko vērot un baudīt, — teritorijas, kas mums dod īslaicīgu patvērumu no pilsētas industriālās civilizācijas stresa. Noris nopietnas debates par mūsu savvaļas kulta priekšrocībām un trūkumiem; daži, piemēram, apgalvo, ka tas mums ļauj izvairīties no atbildības par vietām, kur mēs faktiski dzīvojam. Tāpat ir arī atšķirība starp saglabāšanas (dabas piemērota izmantošana) un aizsardzības (dabas aizsargāšana no izmantošanas) koncepcijām. Salīdzinājumā ar šo ziņojumu šīs ir augstāka līmeņa filozofiskās debates. Tomēr šā ziņojuma referents atbalsta pārrunas, vismaz šeit, Eiropā.

Mums jāaizsargā daba, ļaujot cilvēkam to izmantot. Eiropas teritorija ir pārāk maza, lai izveidotu tās pilsoņiem aizliegtas zonas. Meži šobrīd sedz 33 % EEZ valstu sauszemes teritoriju, kas atbilst 185 miljoniem hektāru (ha). Tikai ap 9 miljoniem hektāru mežu (5 % no kopējās mežu platības) tiek uzskatīti par savvaļu. Šīs teritorijas kopā ar to vietējām augu un dzīvnieku kopām, kā arī ekosistēmām, ko tās veido, atrodas pilnīgi dabiskā stāvoklī. Šīs neskartās teritorijas ir pelnījušas iespēju saņemt efektīvu un īpašu aizsardzības statusu. Ir daudz iemeslu, kādēļ Eiropai būtu rūpīgāk jāpievēršas neskartajām teritorijām. Pirmkārt, tās ir patvērums daudzām sugām un genofondam, kas nespēj izdzīvot pat nedaudz izmainītos apstākļos, it īpaši tādiem lielajiem zīdītājiem kā brūnais lācis, vilks un lūsis. Tāpat ir arī daudz vēl atklājamu un raksturojamu sugu. Lielākā daļa no tām mīt augsnē vai trūdošos baļķos un ir īpaši jutīgas pret izmaiņām. Šīs neskartās teritorijas ir lieliski piemērotas, lai pētītu dabiskās izmaiņas dabā, proti, evolūciju. Arī fakts, ka šajās teritorijās valda daba, rada īpašu un vienreizīgu spriedzi, ko var ekonomiski pielietot, veidojot jaunus tūrisma produktus. Tajā pašā laikā šīs teritorijas ir ārkārtīgi vārīgas pret to cilvēka izraisīto vides izmaiņu ietekmi, kas risinās ārpus to robežām, piemēram, klimata pārmaiņas, invazīvu svešzemju sugu ieviešana un izmaiņas upju sistēmās augšup pa straumi no šīm teritorijām. Visbeidzot, pastāv arī daudzi tīri ētiski iemesli neskarto teritoriju saglabāšanai Eiropā. Mums ir morāls pienākums sniegt nākamajām paaudzēm iespēju baudīt Eiropas īstenās savvaļas teritorijas un gūt labumu no tām. Ilgtspējīga tūrisma attīstība tiek izmantota, lai savvaļai piešķirtu ekonomisku vērtību un rastu atbalstu tās saglabāšanai.

Ilgtspējīgam tūrismam ir nozīmīga loma neskarto teritoriju izmantošanā Eiropā. Ilgtspējīgs tūrisms iedrošina vienkāršos ļaudis atklāt dabas slēpto vērtību, tai nekaitējot. Ilgtspējīgs tūrisms nostiprina saglabāšanas politikas pieņemšanu, jo pilsoņi izprot aizsardzības nepieciešamību ar savu personīgo pieredzi. Ilgtspējīgs tūrisms palīdz ekonomiski uzturēt savvaļu un sniedz darba iespējas dabas saglabāšanas speciālistiem.

Eiropā ir izveidota interesanta iniciatīva savvaļas programmu un ilgtspējīgā tūrisma apvienošanai — Aizsargājamo teritoriju tīkla (ATT) rezervātu fonds (ARF). ARF vada aizsargājamo teritoriju tīklu, kas ietver pēdējās neskartās platības Eiropā. Jau 10 gadus eksistējošā ARF mērķis ir ilgtspējīgs tūrisms šajās teritorijās. Eiropā ir jau 10 ATT rezervātu no Arktiskā loka līdz Vidusjūrai. RF sekmē tūrismu, lai piesaistītu jaunus saglabāšanas atbalstītājus. Neskartajām teritorijām ir noteikts ļoti strikts slieksnis. Jābūt vismaz 10 000 hektāru teritorijas tās dabiskajā stāvoklī, kas izslēdz teritorijas, kas izmantotas ieguvei cilvēku vajadzībām. ATT rezervātu zonas standarts:

Tiek prasīts, lai būtu vismaz 10 000 hektāru plaša, ekoloģiski nesadalīta centrālā apgabala/savvaļas zona, kuru nav atļauts izmantot ieguves vajadzībām un kur vienīgā pārvaldības iejaukšanās ir veikta nolūkā uzturēt vai atjaunot dabiskos ekoloģiskos procesus. Centrālā apgabala/savvaļas zonas izmērs pagātnē nav ticis samazināts.

ATT rezervātu neskarto teritoriju zonas.

Savvaļas saglabāšana ir viens no nozīmīgākajiem ATT rezervātu koncepcijas sasniegumiem un veido daļu no ATT rezervātu galvenā mērķa. Lūk, īss šā sasnieguma kopsavilkums:

· Arhipelāga Nacionālais parks (Fi):                              10 600 ha

· Bieszczady Nacionālais parks (Pl):                            18 425 ha

· Borjomi-Kharagauli Nacionālais parks (Ge):             50 325 ha (ārpus ES)

· Fulufjället Nacionālais parks (Se):                           22 140 ha

· Oulanka Nacionālais parks (Fi):                               12 924 ha

· Balkānu Centrālais nacionālais parks (Bg):                   21 019 ha

· Majella Nacionālais parks (I):                       25 500 ha

· Paanajärvi Nacionālais parks (Ru):                          30 000 ha (ārpus ES)

· Retezat Nacionālais parks (Ro):                                14 215 ha

· Rila Nacionālais parks (Bg):                                     16 350 ha

· Sertificēto neskarto teritoriju kopējā platība:         226 498 ha

· Teritoriju kopējā platība Eiropas Savienības dalībvalstīs: 146 173ha

Šī pieeja rada unikālu iespēju vismaz daļēji atrisināt pieaugošo pārapdzīvotību visā Eiropā un radīt nelielu, bet svarīgu aizsargājamo neskarto teritoriju tīklu.

Ir izveidota tādu Eiropas NVO koalīcija kā PAN Parks Foundation Europarc Federation, Eurosite, Wild Europe, Birdlife Interantional un WWF, kas atbalsta Eiropas savvaļas mantojuma uzlabotu aizsardzību.

Eiropas “Natura 2000” tīkls jau pārklāj visvērtīgākās un bioloģiski daudzveidīgākās Eiropas Savienības teritorijas. Tas nozīmē, ka vismaz liela daļa Eiropas neskarto teritoriju atrodas “Natura 2000” aizsardzībā. Mums ir jāatbild šim izaicinājumam. Saskaņā ar ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu 13 % no 27 Eiropas Savienības dalībvalstu mežu platībām ir apzīmētas kā “Natura 2000” teritorijas. “Natura 2000” sniedz elastīgu pamatu, kas liek dalībvalstīm formulēt saglabāšanas mērķus un aizsargāt un pārvaldīt teritorijas tā, lai to sugu un dabiskās vides, kam šīs teritorijas piešķirtas, vēlamais saglabāšanas statuss tiktu atjaunots vai uzturēts.

Nav nepieciešami jauni tiesību akti, kas attiektos uz neskartām teritorijas, taču ir ļoti ieteicams neskarto teritoriju zonām “Natura 2000” sistēmā piešķirt īpašu nozīmi un papildu aizsardzību. Tādēļ Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā atbilstoši ieteikumi, sniedzot padomus ES dalībvalstīm par labākajiem veidiem, kā nodrošināt esošo un iespējamo savvaļas vai neskarto teritoriju un to dabisko procesu aizsardzību, uz kurām arī attiecas “Natura 2000” . Tajos būtu jāiekļauj neskarto teritoriju definīcija Eiropas Parlamentam, Eiropas pēdējo neskarto teritoriju ģeogrāfiskās kartes sastādīšana, jo tā mēs uzzināsim cilvēka darbības vēl neietekmēto teritoriju sadalījumu un pašreizējo platību (sadalītu galvenajos dzīvotņu tipos: meža, saldūdens un sālsūdens neskartās teritorijas), pētījums par savvaļas aizsardzības vērtību/labumu, neskarto teritoriju pamatnostādņu izveide “Natura 2000” tīklam, ieskaitot Eiropas neskarto teritoriju stratēģiju. Jāpiešķir līdzekļi, lai mazinātu sadrumstalotību, uzmanīgi pārvaldītu teritoriju neskartības atjaunošanu, izveidotu kompensāciju mehānismu un izstrādātu programmas, veicinātu informētību, palielinātu izpratni, veidotu tūrisma piedāvājumus un novērtētu un uzlabotu pārvaldības efektivitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Holger Krahmer, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Iles Braghetto, Christofer Fjellner, Johannes Lebech