ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām groza Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem

5.12.2008 - (COM(2008)0213 – C6‑0181/2008 – 2008/0082(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Piia-Noora Kauppi

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām groza Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem

(COM(2008)0213 – C6‑0181/2008 – 2008/0082(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0213),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0181/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑0480/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants - -1. punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (-1) Svītrots 8. apsvērums.

Pamatojums

1998. gada NDG skaidri atļāva dalībvalstīm paziņot par atvasinātu preču instrumentu jomā aktīvām sistēmām. Šī skaidrā norāde bija nepieciešama, jo 1993. gada direktīva par ieguldījumu pakalpojumiem uz atvasinātiem preču instrumentiem neattiecās. Tagad DIP ir aizstāta ar DpFIT un tā pilnībā attiecas uz atvasinātiem preču instrumentiem. Tādējādi NGD 8. apsvērums ir pilnībā zaudējis aktualitāti un ir jāsvītro.

Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants - -1.a punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1a) Pievieno šādu apsvērumu:   „(14a) Tā kā sadarbspējīgu sistēmu gadījumā vāji koordinēts lēmums par to, kurus noteikumus piemērot ievadīšanas/neatsaucamības brīdī, var vienas sistēmas dalībniekus vai pat pašu sistēmas operatoru pakļaut ietekmei, ko radījis kavējums citā sistēmā. Lai ierobežotu sistēmisko risku, būtu vēlams nodrošināt, ka sadarbspējīgu sistēmu operatori koordinē noteikumu piemērošanu ievadīšanas/neatsaucamības brīdī savās pārvaldītajās sistēmās.”

Pamatojums

Ievadīšanas/neatsaucamības laiku koordinācija ir vajadzīga, lai ierobežotu sistēmisko risku un izvairītos no ex post juridiskiem strīdiem.

Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants - -1.b punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (-1b) Pievieno šādu apsvērumu:   „14.b Tā kā valstu uzraudzības iestādēm ir jānodrošina, ka pirms sadarbspējīgas sistēmas izveides apstiprināšanas sadarbspējīgo sistēmu veidojošie sistēmu operatori ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, ir pēc iespējas labi vienojušies par kopīgiem noteikumiem. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir iepriekš jānodrošina, ka tiek koordinēti noteikumi, kurus piemēro brīdī, kad notiek ievadīšana sadarbspējīgā sistēmā, ciktāl tas ir iespējams un nepieciešams, lai iesaistītās sistēmas kavēšanās gadījumā nepieļautu juridisko nenoteiktību.

Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 2. pants – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-a) trešo ievilkumu a) apakšpunktā aizstāj ar šādu:   „– kas, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, noteikta par sistēmu, un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Komisijai, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim. Eiropas Centrālā Banka nosaka sistēmu (un par to paziņo Komisijai), ko ievieš ar ECB tiesību aktu un ko regulē attiecīgās dalībvalsts tiesības.”

Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - -aa apakšpunkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 2. pants – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-aa) a) punktam pievieno šādu daļu:   „Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu.”

Pamatojums

Direktīvas vajadzībām precizē „sistēmas” un „sadarbspējīgas sistēmas” nozīmi.

Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - b apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 2. pants – f apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) 2. panta f) apakšpunktā vārdus (b) 2. panta f) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādiem vārdiem: „„dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde vai ieskaita iestāde.”   aizstāj ar šādiem vārdiem:   „„dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēma.” „dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators.”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka dalībnieks ir nevis sistēma, bet gan sistēmas operators, kas ir juridiska persona.

Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - c apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 2. pants – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (g) „netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēma, kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir dalībniece sistēmā, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu;” (g) „g) „netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir dalībniece sistēmā, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja vien sistēmas operators pazīst netiešo dalībnieku;”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka dalībnieks ir nevis sistēma, bet gan sistēmas operators, kas ir juridiska persona. Pēdējā daļa ievieš skaidrību par sistēmas operatora statusu — viņam ir jāpazīst dalībnieks, par kuru būs jāuzņemas atbildība.

Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - ca apakšpunkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 2. pants – g apakšpunkts - 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ca) g) punktam pievieno šādu daļu:   „Ja netiešo dalībnieku uzskata par dalībnieku, pamatojoties uz sistēmisko risku, tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, caur kuru netiešais dalībnieks sistēmai nodod pārveduma rīkojumus.”

Pamatojums

Precizē tiešā un netiešā dalībnieka atbildības definīciju.

Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - e apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 2. pants – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (m) „nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, ieskaitot kredītprasības, kas izmantojamas par garantijām centrālo banku kredītoperācijās, ko dod kā nodrošinājumu (ieskaitot naudu, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai ko dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;” (m) „nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi — ieskaitot bez ierobežojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto finanšu nodrošinājumu — ,ko dod kā nodrošinājumu (ieskaitot naudu, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai ko dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;”   * OJ L 168, 27.6.2002, p. 43.

Pamatojums

Grozījums nodrošina, ka uz visu Direktīvā 2002/47/EK apstiprināto nodrošinājumu attiecas tie paši noteikumi arī šajā direktīvā, tādējādi saskaņojot šīs divas direktīvas.

Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - ea apakšpunkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 2. pants – ma apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ea) Pievieno šādu punktu:   „ma) „darba diena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā.„

Pamatojums

Papildu definīcija, lai direktīva attiektos arī uz nakts norēķiniem, kā to paredzējis Eiropas Komisijas likumprojekts.

Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - f apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 2. pants – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (n) „sadarbspējīga sistēma” ir sistēma, kas vienojas ar vienu vai vairākām sistēmām, paredzot kopēju risinājumu iedibināšanu, nevis vienkāršu esošo standarta pakalpojumu piedāvājumu savienošanu; (n) „sadarbspējīga kārtība” ir kārtība, par kuru vienojas divi vai vairāki sistēmu operatori, paredzot kopēju risinājumu iedibināšanu, kuros iekļauta pārveduma rīkojumu starpsistēmu izpilde;

Pamatojums

Sadarbspējīgas sistēmas definīcijā jēdzienu „sistēma” jāaizstāj ar „sadarbspējīgu kārtību” (par kuru vienojas divi vai vairāki sistēmu operatori), lai izvairītos no iespējas sajaukt sadarbspēju ar sistēmu kā tādu, tādējādi norādot, ka tiek izveidota jauna sistēmu kategorija. . ECB piedāvāja līdzīgu grozījumu savā 2008. gada 7. augusta atzinumā.

Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - f apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 2. pants – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (o) „sistēmas operators” ir struktūra, kas ir atbildīga par sistēmas ekspluatēšanu ikdienā. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.” (o) „sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.”

Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 3. punkts - a apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir tiesisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku vai sadarbspējīgu sistēmu, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. 1. Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir tiesisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. To piemēro pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku (attiecīgajā sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā) vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks. Ja izņēmuma kārtā pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darba dienā (kā tā definēta sistēmas noteikumos), kurā sāktas procedūras, tiem ir tiesisks spēks un tie ir saistoši trešām pusēm vienīgi tad, ja pēc norēķina brīža sistēmas operators var pierādīt, ka tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu. Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darba dienā (kā tā definēta sistēmas noteikumos), tiem ir tiesisks spēks un tie ir saistoši trešām pusēm vienīgi tad, ja sistēmas operators var pierādīt, ka laikā, kad šie pārveduma rīkojumi kļuva neatsaucami, tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu.

Pamatojums

Grozījums precizē formulējumu un to saskaņo ar izmaiņām 2. panta f), g) un n) apakšpunktā minētajās definīcijās.

Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 3. punkts - b apakšpunkts Direktīva 98/26/EK 3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma nosaka savus noteikumus par atsaukšanas brīdi šajā sistēmā. Vienas sistēmas noteikumus par atsaukšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga. 4. Sadarbspējīgās kārtībās ikviena sistēma nosaka savus noteikumus par atsaukšanas brīdi šajā sistēmā, lai šajā sakarā pēc iespējas labāk tiktu koordinēti visu sistēmu noteikumi, kas ir daļa no sadarbspējīgās kārtības. Ja vien tas nav skaidri savādāk norādīts visu attiecīgo sadarbspējīgo kārtību noteikumos, vienas sistēmas noteikumus par atsaukšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.

Pamatojums

Sadarbspējīgas sistēmas definīcijā jēdzienu „sistēma” jāaizstāj ar „sadarbspējīgu kārtību” (par kuru vienojas divi vai vairāki sistēmu operatori), lai izvairītos no iespējas sajaukt sadarbspēju ar sistēmu kā tādu, tādējādi norādot, ka tiek izveidota jauna sistēmu kategorija. . ECB piedāvāja līdzīgu grozījumu savā 2008. gada 7. augusta atzinumā.

Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 3.a punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 4. pants

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:   „4. pants   Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana attiecībā uz dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā šajā darba dienā, sākot maksātnespējas procedūru, kuru nosaka saskaņā ar sistēmas noteikumiem. Turklāt dalībvalstis var paredzēt arī to, ka, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā, šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu var samazināt, izmantojot pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu.

Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 98/26/EK 5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma nosaka savus noteikumus par atsaukšanas brīdi šajā sistēmā. Vienas sistēmas noteikumus par atsaukšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.” „Sadarbspējīgās kārtībās katra sistēma nosaka savus noteikumus par ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, lai šajā sakarā pēc iespējas labāk tiktu koordinēti visu sistēmu noteikumi, kas ir daļa no sadarbspējīgās kārtības. Ja vien nav skaidri citādi norādīts sadarbspējīgās kārtības noteikumos, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamību neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir darbspējīga.

Pamatojums

Sadarbspējīgas sistēmas definīcijā jēdzienu „sistēma” jāaizstāj ar „sadarbspējīgu kārtību” (par kuru vienojas divi vai vairāki sistēmu operatori), lai izvairītos no iespējas sajaukt sadarbspēju ar sistēmu kā tādu, tādējādi norādot, ka tiek izveidota jauna sistēmu kategorija. . ECB piedāvāja līdzīgu grozījumu savā 2008. gada 7. augusta atzinumā.

Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 4.a punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 7. pants

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (4a) Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:   "7. pants   Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejošas iedarbības attiecībā uz tām dalībnieka tiesībām un saistībām, kas izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to, kas radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras. Tas attiecas arī uz sadarbspējīgas sistēmas dalībnieka vai sadarbspējīgas sistēmas operatora, kurš nav dalībnieks, tiesībām un pienākumiem.”

Pamatojums

Grozījums atjaunina panta formulējumu, lai iekļautu sadarbspējīgās sistēmas.

Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 98/26/EK 9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Sistēmas vai saistībā ar sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja, vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret dalībniekiem vai nodrošinājumu sniegušo dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma dalībniekiem. Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.” 1. Sistēmas vai saistībā ar sistēmu vai jebkādu sadarbspējīgu sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja, vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret:   (a) dalībniekiem (attiecīgajā sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā);   b) sadarbspējīgas sistēmas operatoriem, kas nav dalībnieki;   c) nodrošinājumu sniegušo dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma dalībniekiem, vai   d) nodrošinājumu sniegušo trešo personu.   Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.”

Pamatojums

Grozījums precizē panta darbības jomu un to precizē tā formulējumu attiecībā uz sadarbspējīgo sistēmu jēdzienu.

Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 5.a punkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (5a) 9. panta – 2.  punktu aizstāj ar šo:   “2. Ja vērtspapīrus (tostarp tiesības, kas izriet no vērtspapīriem) sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem, sistēmas operatoriem un/vai dalībvalstu centrālajām bankām vai […] Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 1. punktā, un viņu tiesības (vai viņu pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā, tiesības) attiecībā uz vērtspapīriem ir likumīgi ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozītu sistēmā, kas atrodas dalībvalstī, šādu subjektu kā nodrošinājuma saņēmēju tiesības attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem regulē minētās dalībvalsts tiesības.”

Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 98/26/EK 10. pants

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu. 1. Dalībvalstis vai ECB, ja tā noteikusi sistēmu ECB tiesību aktos, norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus un šo sistēmu dalībniekus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu. Sistēmas operators dalībvalstij, kuras likumi ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, iekļaujot jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā. Sistēmas operators dalībvalstij, kuras likumi ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, iekļaujot jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā.   Dalībvalstis norāda pusi, kurai sistēmā ir jāsniedz pierādījumi maksātnespējas procedūrā, un nodrošina sistemātiskā riska ierobežošanu sadarbspējīgas sistēmas operatora kavēšanās gadījumā.   Papildus norādei, kas paredzēta otrajā apakšpunktā, dalībvalstis var sistēmām, kas pakļautas to tiesībām, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.   Ikviens, kam ir likumīgas intereses, var prasīt, lai iestāde viņu informētu par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniegtu ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas regulē minēto sistēmu darbību.   2. Sistēma, kas noteikta pirms Direktīvas.../.../EK* īstenošanai paredzēto valsts noteikumu stāšanās spēkā, joprojām tiek izmantota šajā direktīvā.   Pārveduma rīkojumu, ko ievada sistēmā pirms Direktīvas.../.../EK* īstenošanai paredzēto valsts noteikumu stāšanās spēkā, bet īsteno pēc tam, uzskata par pārveduma rīkojumu šīs direktīvas nozīmē.   *OV Lūgums ievietot grozījumu direktīvas numuru.

Pamatojums

Grozījums palielina sistēmu pārredzamību un tekstā iekļauj vajadzīgās specifikācijas, lai regulētu pārejas noteikumus sakarā ar šīs direktīvas stāšanos spēkā.

Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 98/26/EK 10. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2a. Dalībvalstis savā kompetencē iekļautajām sistēmām var noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju piešķiršanu.

Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 98/26/EK 10. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2b. Ikviens, kam ir likumīgas intereses, var prasīt, lai iestāde viņu informētu par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniegtu ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas regulē minēto sistēmu darbību.

Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – -1. punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (-1) Regulas 9. apsvērumu aizstāj ar šādu tekstu:   “(9) Lai ierobežotu administratīvo slogu pusēm, kuras izmanto finanšu nodrošinājumu atbilstoši šīs Direktīvas darbības jomai, vienīgā prasība attiecībā uz noslēgšanu, kuru finanšu nodrošinājumam var noteikt dalībvalstu tiesību aktos, ir tā, ka finanšu nodrošinājumu izsniedz, pārved, saņem, reģistrē vai citādi nodod, lai tas būtu nodrošinājuma ņēmēja vai tās personas, kas darbojas viņa vārdā, īpašums vai minēto personu pārraudzībā, tajā pašā laikā neizslēdzot tādas nodrošinājuma tehnikas izmantošanu, kas ļauj nodrošinājuma sniedzējam aizstāt nodrošinājumu vai saņemt tā pārsniegumu. Šī direktīva neaizliedz dalībvalstīm izvirzīt prasības, lai kredītprasību nodrošina, to iekļaujot prasību sarakstā.”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka pušu starpā pietiek ar iekļaušana prasību sarakstā, lai prasību atzītu par nodrošinājumu. Ņemot vērā direktīvas uzbūvi, nevar prasīt formālāku pieeju nodrošinājuma iesniegšanai.

Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2002/47/EK 1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) Finanšu nodrošinājumu obligāti veido skaidra nauda, finanšu instrumenti vai kredītprasības, kas izmantojamas par garantijām centrālo banku kredītoperācijās. (a) Finanšu nodrošinājumu obligāti veido skaidra nauda, finanšu instrumenti vai kredītprasības.

Pamatojums

Ar grozījumu nodrošinājumā iekļauj arī starpbanku aizdevumus.

Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 1. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ca) 4. punktā pievieno šādu apakšpunktu:   „c) dalībvalstis no šīs direktīvas darbības jomas var izslēgt kredīprasības, kuru parādnieks ir patērētājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem* 3. panta a) apakšpunktā, vai mazs uzņēmums, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikoruzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju** pielikuma 1. panta un 2. panta 2. punktā, ja vien šādu kredītprasību nodrošinājuma ņēmējs vai nodrošinājuma devējs ir viena no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām iestādēm.”   * OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp. ** OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Pamatojums

Būtu vēlams no šīs direktīvas darbības jomas svītrot patēriņa kredītu un mazo uzņēmumu kredītu kredītprasību nelielā apjoma dēļ.

Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts Direktīva 2002/47/EK 1. pants – 5. punkts – 2. daļa – pēdējais teikums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Lai pierādītu par nodrošinājumu iesniegtas kredītprasības laišanu apgrozībā un identificēšanu, pietiek ar tās iekļaušanu prasību sarakstā, ko rakstveidā vai juridiski līdzvērtīgā veidā, tostarp elektroniski, iesniedz nodrošinājuma ņēmējam.” „Lai pierādītu par nodrošinājumu pušu starpā iesniegtas kredītprasības laišanu apgrozībā un identificēšanu, pietiek ar tās iekļaušanu prasību sarakstā, ko rakstveidā vai juridiski līdzvērtīgā veidā, tostarp elektroniski, iesniedz nodrošinājuma ņēmējam.”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka pušu starpā pietiek ar iekļaušana prasību sarakstā, lai prasību atzītu par nodrošinājumu. Papildu prasības procesu sarežģītu, nesniedzot papildu labumu, un traucētu efektīvi harmonizēt kredītprasību izmantošanu par nodrošinājumu.

Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 1. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (da) Panta 5. punktam pievieno šādu daļu:   „Neskarot 2. daļu, dalībvalstis var paredzēt, ka, lai pierādītu par parādnieka un/vai trešo pušu finansiālo nodrošinājumu iesniegtas kredītprasības laišanu apgrozībā un identificēšanu, pietiek ar tās iekļaušanu prasību sarakstā.”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka pušu starpā pietiek ar iekļaušana prasību sarakstā, lai prasību atzītu par nodrošinājumu. Papildu prasības procesu sarežģītu, nesniedzot papildu labumu, un traucētu efektīvi harmonizēt kredītprasību izmantošanu par nodrošinājumu.

Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i daļa Direktīva 2002/47/EK 2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) „līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums, ieskaitot atpirkšanas līgumus, saskaņā ar kuru nodrošinājuma sniedzējs pilnas īpašumtiesības uz finanšu nodrošinājumu vai pilnu prasījumu uz to nodod finanšu nodrošinājuma ņēmējam, lai nodrošinātu vai citādi segtu attiecīgo finansiālo saistību izpildi.” (b) „līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums, ieskaitot atpirkšanas līgumus, saskaņā ar kuru nodrošinājuma sniedzējs pilnas īpašumtiesības uz finanšu nodrošinājumu vai pilnu prasījumu uz kredītprasībām nodod finanšu nodrošinājuma ņēmējam, lai nodrošinātu vai citādi segtu attiecīgo finansiālo saistību izpildi.”

Pamatojums

Grozījums kredītprasību gadījumā precizē, ka pietiek ar pilnu prasījumu, jo īpašumtiesības nav nododamas.

Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna) Direktīva 2002/47/EK 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (ia) c) punktu aizstāj ar šo:   “(c) līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir kāds līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam nodrošinājumam paredzēto finanšu nodrošinājumu un saglabā visas vai kvalitatīvas īpašumtiesības, vai arī pilnas tiesības uz šiem aktīviem, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;”

Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2002/47/EK 3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) panta 1. punktam pievieno šādu daļu: (a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 3. panta 1. punktu papildina ar šādu daļu: „Ja par finanšu nodrošinājumu izmanto kredītprasības, dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai to izveide, derīgums vai pieņemamība par pierādījumu finanšu nodrošinājuma sniegšanai saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumu būtu atkarīga no kādas formālas darbības, piemēram, par nodrošinājumu sniegtās kredītprasības reģistrēšanas vai paziņojuma parādniekam.” “1. Neskarot 1. panta 5. punktu, ja par finanšu nodrošinājumu izmanto kredītprasības, dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai to izveide, noslēgšana, derīgums, pieņemamība par pierādījumu vai piemērojamība būtu atkarīga no kādas formālas darbības, piemēram, par nodrošinājumu sniegtās kredītprasības reģistrēšanas vai paziņojuma parādniekam. Tomēr dalībvalstis var saglabāt tādas formālas darbības kā reģistrēšanu vai paziņošanu noslēgšanas, prioritātes, pieņemamības vai piemērojamības gadījumā attiecībā pret parādnieku vai trešām pusēm.”

Pamatojums

The exception to the rule in the first sentence of subparagraph 2 recognises that credit claims are different to other forms of financial collateral. There are circumstances where the enforceability of a credit claim against a debtor is subject to formal requirements (for example, for the protection of a debtor). The need for these provisions does not change because the credit claim is used as collateral. Though Member States should not be able to impose requirements on the provision of a credit claim as financial collateral (save as provided in the directive), their ability to require formalities in relation for the purposes of perfection, priority, or enforceability needs to be retained, and should not be removed after a transitional period.

Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2002/47/EK 3. pants – 3. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) pievieno šādu 3. [un 4. ]punktu: (b) pievieno šādu punktu: “3. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītprasību parādnieki ir tiesīgi rakstveidā vai tam juridiski līdzvērtīgā veidā likumīgi atteikties: “3. Neskarot Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK un dalībvalstu noteikumus par negodīgiem patērētāju līgumu nosacījumiem*, dalībvalstis nodrošina, ka kredītprasību parādnieki ir tiesīgi rakstveidā vai tam juridiski līdzvērtīgā veidā likumīgi atteikties: (i) no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kredītprasības kreditoriem un personām, kam kreditors cedējis, ieķīlājis vai citā veidā laidis apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu, un kā arī (i) no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kredītprasības kreditoriem un personām, kam kreditors cedējis, ieķīlājis vai citā veidā laidis apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu, un kā arī (ii) no savām tiesībām, kas izriet no noteikumiem par banku noslēpumu, kas pretējā gadījumā atturētu vai ierobežotu kredītprasības kreditoru sniegt informāciju par kredītprasību vai parādnieku nolūkā izmantot kredītprasību kā nodrošinājumu.” (ii) no savām tiesībām, kas izriet no noteikumiem par banku noslēpumu, kas pretējā gadījumā atturētu vai ierobežotu kredītprasības kreditoru sniegt informāciju par kredītprasību vai parādnieku nolūkā izmantot kredītprasību kā nodrošinājumu.” [4. Šīs direktīvas 4. panta 1., 2. un 3. punkts neskar patēriņa kredītu direktīvu .../xxx/EK.]     OV 95, 21.4.1993., 29. lpp.

Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 3.a punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a) 4. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:   „ba) kredītprasības — pārdodot vai citādi tās atsavinot, kā arī ieskaitā vai izmantojot attiecīgo finansiālo saistību dzēšanai;

Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 3.b punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3b) Regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:   „b) puses, noslēdzot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, ir vienojušās par finanšu instrumentu un kredītprasību novērtēšanu.”

Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 4.a punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 5. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (4a) 5. pantā iekļauj šādu punktu:   “5a. Šis pants neattiecas uz kredītprasībām.”

Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums - normatīvs grozījumu akts 2. pants – 4.b punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (4b) Aiz 9. panta iekļauj šādu pantu:   „9.a pants   Šīs direktīvas noteikumi neskar Direktīvu 2008/48/EK.”

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikuma mērķis

Galvenais Komisijas priekšlikuma nolūks ir saskaņot direktīvu par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (NGD) un direktīvu par finanšu nodrošinājuma līgumiem (FND) ar jaunākajām pārmaiņām tirgū un regulējumā.

Pirmie DpFIT (Direktīva 2004/39/EK) īstenošanas novērtējumi un Eiropas Rīcības kodekss par ieskaitu un norēķiniem liecina par savstarpējo saikņu un sadarbspējas palielināšanos, līdz ar to — vajadzību pēc NGD aizsardzības paplašināšanas attiecībā uz nakts norēķiniem un norēķiniem starp saistītām sistēmām.

Lai atzītu praksi, ko jau piemēro daudzās dalībvalstīs, Eiropas Komisija ir paplašinājusi abu direktīvu sniegtās aizsardzības jomu, tajā iekļaujot jaunus līdzekļu veidus (piemēram, kredītprasības), tādējādi sekmējot to izmantošanu visā Kopienā.

Visbeidzot, Eiropas Komisija ir izmantojusi šo priekšlikumu, lai ieviestu vairākus vienkāršojumus un precizējumus, kas atvieglotu NGD un FND piemērošanu.

Nesenie satricinājumi finanšu tirgos, kas joprojām turpinās, arī ir spēcīgs arguments par labu šim priekšlikumam, jo ir jāpastiprina rīki, kas paredzēti finanšu tirgus nestabilitātes un satricinājumu risināšanai.

Lai finanšu tirgus būtu stabils, svarīgi, lai tirgos, kur notiek strauja attīstība, pareizi darbotos norēķinu sistēmas, vēl jo vairāk tirgus satricinājumu laikā. Turklāt, ja tiktu iedibināts saskaņots tiesiskais regulējums kredītprasību izmantošanai par nodrošinājumu pārrobežu darījumos, palielinātos pēdējos mēnešos stipri iedragātā tirgus likviditāte.

Vispārīgais konteksts

Pēdējos gados par svarīgu avotu finanšu nodrošinājuma operācijām, kuru skaits finanšu tirgos arvien palielinās, kļuvuši jauni aktīvu veidi, piemēram, banku aizdevumi vai „kredītprasības”. Eiropas Centrālās bankas Padome 2004. gada augustā nolēma no 2007. gada 1. janvāra kredītprasības atzīt par vienu no Eirosistēmas kredītoperāciju nodrošinājumu veidiem. Tomēr dažas dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija, Spānija, Austrija un Nīderlande jau bija sākušas atzīt kredītprasības, lai arī rīkojās saskaņā ar atšķirīgiem tiesību aktiem. Lai centrālajām bankām radītu vienlīdzīgus noteikumus un stimulētu kredītnodrošinājuma pārrobežu izmantošanu, jāsaskaņo attiecīgie tiesību akti.

Vēl viena nozīmīga tendence finanšu tirgu attīstībā ir tas, ka palielinās starpsistēmu saikņu skaits. Gaidāms, ka šī tendence turpināsies un varbūt pat paātrināsies sakarā ar to, ka ieviests kodekss, ko centrālā tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji pieņēma 2006. gada 7. novembrī. Kodeksa mērķis ir uzlabot Eiropas ieskaita un norēķinu sistēmu efektivitāti, padarot DpFIT 34. un 46. pantā ietvertās izvēles pieejamas lietotājiem, nevis atstājot tās teorētisku iespēju līmenī. Kopējie principi, kas ietverti kodeksa IV nodaļā, un sīki izstrādātie noteikumi, kas formulēti infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju 2007. gada jūnijā publiskotajās Pamatnostādnēs par piekļuvi un sadarbspēju, ļauj lietotājam izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, atvieglojot saikņu izveidi sistēmās, t.i., piekļuvi ārzemju tirgu sistēmām un sadarbspēju ar šīm sistēmām. Lai nodrošinātu NGD mērķu īstenošanu jaunajā situācijā, ar priekšlikumu NGD tiek pielāgota jaunajam tirgum, kam raksturīgs lielāks saikņu skaits.

Abas direktīvas — par norēķinu galīgumu un finanšu nodrošinājuma līgumiem — ir galvenie Kopienas instrumenti finanšu nodrošinājuma, ieskaita un norēķinu jomā. Referente uzskata, ka ierosinātās izmaiņas atbilst DpFIT garam un noteikumiem un atsevišķiem noteikumiem par maksātspējas koeficientu Kapitāla prasību direktīvās. Līgumus par finansējumu ietekmē arī daži noteikumi Direktīvā 2001/24/EK par kredītiestāžu likvidāciju un Regulā 1346/2000 par maksātnespēju.

Atzīstot, ka tas, ka nepastāv ES tiesību akti par rīcību ar starpnieka turētiem vērtspapīriem, pārrobežu darījumiem var radīt juridisku risku, Komisija 2005. gada janvārī izveidoja Juridiskās noteiktības grupu konsultēšanai par piemērotiem tiesību aktiem. Grupai līdz 2008. gada beigām jāiesniedz galīgais ziņojums, kas papildinātu finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu un norēķinu galīguma direktīvu, kā arī šajā priekšlikumā ierosinātās pārmaiņas. Paralēli tam Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts UNIDROIT 2008. gada septembrī paredzējis sasaukt starptautisku diplomātisku konferenci, lai vienotos par konvenciju par pamatnoteikumiem starpposma vērtspapīru jomā. Konvencijas projekta noteikumi ir daļēji veidoti, vadoties no finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvas un norēķinu galīguma direktīvas, un tiem nevajadzētu radīt problēmas nesaderības ziņā.

Turklāt ar kredītprasībām saistītie noteikumi ir saskaņā ar patēriņa kredītu direktīvas jaunajiem noteikumiem. Ziņojums atbalsta patēriņa kredītu direktīvā definēto patēriņa kredītu, kā arī mazo uzņēmumu kredītu izslēgšanu no priekšlikuma darbības jomas.

Referente arī uzskata, ka priekšlikums abās direktīvās ievieš dažus noderīgus vienkāršojumus un skaidrojumus. Piemēram, priekšlikumā mēģināts atvieglot kredītprasību izmantošanu par nodrošinājumu, šajā nolūkā ierosinot atteikties no garas (un tātad dārgas) procedūras, kurā kredītprasību izmantojamība par nodrošinājumu jāpierāda par katru atsevišķo kredītprasību, un to aizstāt ar atvieglotu šādas izmantojamības pierādīšanas režīmu. Pieteikumā ierosināts arī svītrot neizmantoto FND 4. panta 3. punkta noteikumu par nepievienošanos, turklāt paredzēts abās direktīvās atcelt novecojušās atsauces. Savukārt NGD noteikumu precizēšana atvieglos direktīvas piemērošanu. Piemēram, priekšlikumā paskaidrots, uz kurām personām NGD attiecas, 2. pantā nepārprotami iekļaujot elektroniskās naudas iestādes.

Ziņojuma ierosinātie grozījumi

Referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums abu direktīvu pārstrādāšanai ir pienācīgs un atbilstīgs pašreizējiem ES tiesību aktiem.

Tomēr viņa velētos ierosināt dažus būtiskus grozījumus un vairākus vienkāršus precizējumus. Attiecībā uz Direktīvu par norēķinu galīgumu ierosināti vairāki grozījumi Komisijas priekšlikumā, lai precizētu sadarbspējīgo sistēmu definīcijas, tādējādi uzlabojot juridisko noteiktību direktīvas piemērošanā šādām sistēmām.

Kas attiecas uz direktīvu par finanšu nodrošinājuma līgumiem, referente ierosina trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, no direktīvas darbības jomas jāizslēdz patēriņa kredīts un mazo uzņēmumu kredīts. Iekļauta mazo uzņēmumu definīcija, lai no direktīvas darbības jomas neizslēgtu nevajadzīgi lielu daļu no uzņēmumu kredītiem. Otrkārt, dažās dalībvalstīs pašlaik ir prasības sniegt formālu paziņojumu vai veikt reģistrāciju, ja persona vēlas izmantot kredītprasības kā nodrošinājumu. Pašreizējais Padomes kompromiss paredz šo prasību saglabāšanu. Tomēr to dalībvalstu pieredze, kurās kredītprasības jau ir plaši izmantotas kā nodrošinājums, liecina, ka šīs prasības praktiski nav vajadzīgas. Referente uzskata, ka ir jālikvidē prasība par formālu paziņošanu, un tādējādi ierosina darbības beigu klauzulu — dalībvalstis ir tiesīgas pieprasīt paziņošanu vai reģistrāciju piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Visbeidzot, referente vēlētos, lai šīs direktīvas darbības joma būtu pēc iespējas plašāka, un tādēļ ierosina to paplašināt, lai nodrošinājumā iekļautu starpbanku kredītus, nevis tikai centrālo banku kredītus, kā ierosināts sākotnējā priekšlikumā. Šos kredītus jau ir apstiprinājušas vairākas dalībvalstis, un to izslēgšana ir nepamatota, ņemot vērā labumu, ko sniedz plašāks nodrošinājuma spektrs.

Juridiskās komitejas atzinums (5.11.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām groza Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem
(COM(2008)0213 – C6‑0181/2008 – 2008/0082(COD))

Atzinumu sagatavoja: Aloyzas Sakalas

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – -1. punkts (jauns) Direktīva 2002/47/EK 9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1) Iekļauj šādu 9.a apsvērumu:   „(9a) Lai ierobežotu administratīvās formalitātes, kas jāveic personām, kuras izmanto finanšu nodrošinājumu, ko aptver šīs direktīvas piemērojuma joma, vienīgais spēkā esamības nosacījums, ko attiecībā uz finanšu nodrošinājumu var izvirzīt valsts tiesībās, ir tas, ka finanšu nodrošinājumu sniedz, nodod, tur, reģistrē vai citādi paredz tā, lai tas būtu nodrošinājuma ņēmēja vai tā pilnvarotās personas valdījumā vai kontrolē, neliedzot nodrošinājuma metodes, kas nodrošinājuma devējam ļauj aizstāt nodrošinājumu vai saņemt atpakaļ nodrošinājuma pārpalikumu. Šī direktīva neizslēdz iespēju dalībvalstīm pieprasīt, lai kredītprasību nodrošina, to iekļaujot prasību sarakstā.”

Pamatojums

Grozījums precizē, ka pušu starpā pietiek ar iekļaušanu prasību sarakstā, lai prasību atzītu par kredītprasības nodrošinājumu. Ņemot vērā direktīvas uzbūvi, nevar prasīt formālāku pieeju nodrošinājuma iesniegšanai.

Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Direktīva 98/26/EK 2. pants – a apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-a) Trešo ievilkumu a) apakšpunktā aizstāj ar šādu:   „– kas, neietekmējot citas, stingrākas vispārpiemērojamas attiecīgās valsts tiesību normas, noteikta par sistēmu, un ko dalībvalsts, kuras tiesību akti ir piemērojami, ir darījusi zināmu Komisijai, iepriekš pārliecinoties par to, ka sistēmas noteikumi atbilst mērķim. ECB nosaka sistēmu (un par to paziņo Komisijai), ko ievieš ar ECB tiesību aktu un ko regulē attiecīgās dalībvalsts tiesības.”

Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 98/26/EK 10. pants

Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstis norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu. Dalībvalstis vai ECB, ja tā noteikusi sistēmu ECB tiesību aktos, norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vērtspapīru norēķini un finanšu nodrošinājuma līgumi
Atsauces	COM(2008)0213 – C6-0181/2008 – 2008/0082(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ECON
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 8.5.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Aloyzas Sakalas 25.6.2008
Izskatīšana komitejā	13.10.2008
Pieņemšanas datums	4.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Titus Corlăţean, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Othmar Karas, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sharon Bowles, Eva Lichtenberger, Rareş-Lucian Niculescu, Georgios Papastamkos, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon, Renate Weber

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vērtspapīru norēķini un finanšu nodrošinājuma līgumi
Atsauces	COM(2008)0213 – C6-0181/2008 – 2008/0082(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.4.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 8.5.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 8.5.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Piia-Noora Kauppi 20.5.2008
Izskatīšana komitejā	9.9.2008		5.11.2008
Pieņemšanas datums	2.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, David Casa, Christian Ehler, Jonathan Evans, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Louis Grech, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Wolf Klinz, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Harald Ettl, Alain Lipietz