ZIŅOJUMS par programmu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei
12.12.2008 - (2008/2134(INI))
Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Luís Queiró
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par programmu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. janvāra paziņojumu „Programma vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei” (COM(2007)0869),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību (COM(2008)0388),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Padomes Direktīvu 2006/23/EK (COM(2008)0390),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 20. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai (COM(2006)0818),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai[1], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā[2], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi[4] (EASA regula),
– ņemot vērā Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulu (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās[5] (Laika nišu piešķiršanas regula),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 375/2007, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju[6],
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 376/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu[7],
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)[8],
– ņemot vērā projektu „Ekonomiskie mazie gaisa kuģi” (Cost Effective Small Aircraft ― CESAR), ko finansē saskaņā ar Sesto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas vienotā gaisa telpa II: ceļā uz ilgtspējīgāku un funkcionālāku aviāciju” (COM(2008)0389),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 24. janvāra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā” (COM(2006)0819),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par to, kā piemēro grozīto Regulu (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (COM(2008)0227),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 15. marta paziņojumu „Pārskats par jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmas (SESAR) īstenošanas gaitu” (COM(2007)0103),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0501/2008),
A. tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir daudzu dažādu ar gaisa kuģu izmantošanu saistītu darbību kopums; tā kā šis termins ietver visas civilās aviācijas darbības, kas nav komerciāls gaisa transports, kā arī pēc pieprasījuma un pret atlīdzību veiktas civilās aviācijas pārvadājumu darbības;
B. tā kā šajā nozarē ietilpst arī tik daudzveidīgas un ļoti vērtīgas darbības kā speciālie aviācijas darbi (aerokartogrāfija, lauksaimniecības vajadzībām veikti lidojumi, ugunsgrēku dzēšana, satiksmes novērošana), treniņlidojumi un izklaides lidojumi;
C. tā kā pašlaik trūkst informācijas un statistikas datu par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju;
D. tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir visstraujāk augošais civilās aviācijas sektors Eiropā; tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija papildina pastāvīgos gaisa pārvadājumus, ko veic komerciālās aviosabiedrības, un tā nodrošina īpašus sociālos un ekonomiskos ieguvumus, piemēram, veicina iedzīvotāju mobilitāti, uzņēmumu ražīgumu un reģionālo kohēziju;
E. tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija kļūst aizvien svarīgāka ekonomikai, īpaši Eiropas rūpniecības nozarei, kura pastāvīgi palielinājusi savu daļu pasaules tirgū un kurai ir ievērojams turpmākas izaugsmes potenciāls;
F. tā kā ES aviācijas politika tradicionāli ir orientēta uz komerciālo gaisa transportu, tomēr pienācīgi neņemot vērā šī transporta aizvien lielāku ietekmi uz vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju;
G. tā kā noteikumi, kas paredzēti ārkārtīgi sarežģītu komerciālo gaisa kuģu ekspluatācijas pārvaldībai, var būt nesamērīgs finansiālais un normatīvais slogs mazu privāto gaisa kuģu ekspluatantiem; tā kā šī iemesla dēļ vienveidīga normatīvā pieeja un vienādu noteikumu piemērošana dažādos aviācijas sektoros daudzējādā ziņā ir izrādījusies neatbilstīga;
H. tā kā pieeja gaisa telpai un lidlaukiem ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas aktuāli vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai, jo pieprasījums aizvien vairāk pārsniedz caurlaidspēju; tā kā par pieeju gaisa telpai un lidlaukiem vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai nākas aizvien vairāk konkurēt ar visu aviācijas nozari kopumā,
1. ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju, jo tajā pamatīgi analizēti nozarei aktuāli jautājumi un noteikti vairāki piemēroti risinājumi konkrētām nozares vajadzībām, uzturot visu ieinteresēto personu pastāvīgu dialogu;
Samērīgs regulējums un subsidiaritāte
2. uzsver, ka, izstrādājot turpmākās politikas iniciatīvas gaisa transporta jomā, ir jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas intereses un specifika, lai veicinātu tās konkurētspēju; šajā sakarībā aicina Komisiju uzraudzīt proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu spēkā esošo un turpmāko aviācijas tiesību aktu izstrādes un īstenošanas procesā;
3. atgādina Komisijai, ka vajadzības gadījumā un nemazinot drošību ir sistemātiski jāveic segmentēti ietekmes novērtējumi, lai diferencētu regulējumu, kurš attiecas uz atšķirīgām uzņēmumu un gaisa telpas lietotāju kategorijām;
4. aicina Komisiju, pieņemot īstenošanas noteikumus par aviācijas drošību, garantēt, lai tie būtu samērīgi un atbilstīgi tam, cik komplicēta ir attiecīgā gaisa kuģu un ekspluatācijas kategorija;
5. kā labu samērīga regulējuma piemēru atzinīgi vērtē nesen pielāgotos tehniskās apkopes standartus gaisa kuģim, kas neveic komerciālus gaisa pārvadājumus, un jo īpaši gaisa kuģim, kurš nav klasificēts kā „sarežģīts ar dzinēju darbināms gaisa kuģis”;
6. uzskata, ka attiecībā uz vispārējas nozīmes aviāciju īstenošanas posmā būtu vēlama zināma elastība; to varētu panākt, konkrētas uzraudzības pilnvaras deleģējot sporta un izklaides aviācijas apvienībām un organizācijām, nodrošinot atbilstīgu uzraudzību, ko veic attiecīgā aviācijas iestāde, un nepieļaujot interešu konfliktu;
7. aicina Komisiju izvērtēt iespēju noteikt vienkāršotas drošības procedūras un drošības pārbaudes darījumu aviācijas pasažieriem, nekādā gadījumā nemazinot viņu drošību un drošumu;
8. iesaka Komisijai veicināt paraugprakses apmaiņu par drošības pasākumiem mazās un vidējās lidostās;
Lidostu un gaisa telpas caurlaidspēja
9. norāda, ka vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai ir aizvien grūtāk gūt pieeju ne vien galvenajām lidostām, bet arī reģionālajām lidostām, jo augošais komerciālā gaisa transporta pieprasījums rada saspīlējumu laika nišu un gaisa kuģu stāvvietu pieejamības ziņā;
10. mudina Komisiju un dalībvalstis ar savu lidostu iestāžu starpniecību risināt šīs problēmas, veicot pasākumus, lai optimizētu esošās jaudas izmantošanu, šai nolūkā īstenojot labāku plānošanu un ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas minētas Komisijas rīcības plānā saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā („Komisijas rīcības plāns”);
11. gaida Kopienas jaunās lidostu jaudas novērošanas iestādes ieteikumus par pasākumu izstrādi, lai uzlabotu Eiropas lidostu tīkla jaudu, un sagaida, ka novērošanas iestādei būs nozīmīga loma, lai īstenotu Komisijas rīcības plānu;
12. uzskata, ka helikopteri var būt svarīgs savienošanas līdzeklis īsiem pārvadājumiem starp lidostām, un mudina Komisiju un dalībvalstis tos iekļaut jaudas uzlabošanas stratēģijās;
13. mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes ieguldīt līdzekļus, lai modernizētu un veidotu mazās un vidējās lidostas, kas ir ļoti svarīgas vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai;
14. mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus īpašajā infrastruktūrā, kas nepieciešama gaisa kuģu ekspluatācijai un izvietošanai vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas nozarē;
15. mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes iesaistīt visas ieinteresētās puses apspriežu procesos, kuru mērķis ir attiecīgos gadījumos potenciālas vai pastāvošas lidostas nodot īpaši vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas vajadzībām; gadījumos, kad runa ir par militārām lidostām, kuru ekspluatācija ir pārtraukta, apspriedēs jāiesaista militārās iestādes;
16. uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai gaisa telpas zonējums ap mazām un vidējām lidostām būtu piemērots vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas lietotājiem un lai pirms jebkādām šo zonu izmaiņām notiktu apspriedes ar šādiem lietotājiem;
17. uzsver, ka darījumu aviācijai, ja iespējams, ir jānodrošina pienācīga pieeja galvenajām lidostām, lai tā varētu savienot Eiropas reģionus ar tās ekonomiskajiem centriem, un prasa Komisijai veikt izpēti un līdz 2009. gada beigām sagatavot ziņojumu par to, vai šai ziņā ir jāpielāgo spēkā esošās Laika nišu piešķiršanas regulas noteikumi;
18. uzsver nepieciešamību Eiropas līmenī izstrādāt saskaņotu pieeju, lai garantētu lidostu laika nišu un lidojumu plānu savstarpēju konsekvenci, aicina Komisiju ierosināt atbilstošus pasākumus un atbalsta Eiropas lidostu koordinatoru līdzdalību šā jautājuma risināšanā;
19. sagaida, ka mūsdienīgu un novatorisku tehnoloģiju gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešana saistībā ar SESAR kopuzņēmuma izveidi palīdzētu mazināt Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un prognozēto gaisa telpas pārmērīgo noslogojumu, kā arī ievērojami palielinātu gaisa telpas jaudu, kas būs izdevīgi visiem gaisa telpas lietotājiem, tostarp vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai;
20. taču uzsver, ka, īstenojot SESAR programmu, ir pilnībā jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas specifika un jānodrošina nozarei reāli ieguvumi, neradot tai liekus apgrūtinājumus;
21. uzskata, ka viens no mērķiem, kas jāīsteno, ir nodrošināt tiem, kuri darbojas saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR), pieeju satiksmei, meteoroloģiskajai un aeronautiskajai informācijai lietotājdraudzīgā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā;
22. pauž pārliecību, ka Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību akti un SESAR nerada nesamērīgas un pārmērīgi dārgas tehnoloģiskas prasības maziem gaisa kuģiem, ko ekspluatē saskaņā ar VFR, vienlaikus pilnībā atzīstot, ka visiem gaisa kuģiem, kas izmanto kontrolēto gaisa telpu, ir jābūt aprīkojumam, kas nodrošina pienācīga līmeņa drošumu, piemēram, pozicionēšanas ierīcēm;
Vides ilgtspējība
23. uzskata, ka salīdzinājumā ar komerciālo gaisa transportu vispārējas nozīmes un darījumu aviācija mazāk ietekmē vidi CO2 emisiju un trokšņa ziņā;
24. ir pārliecināts, ka emisijas tomēr ir jāsamazina, vēl vairāk uzlabojot mazo gaisa kuģu ekoloģiskos raksturlielumus, šai nolūkā izmantojot tīrākus degvielas veidus un veicinot pētniecību, tehnoloģijas attīstību un jaunradi; šajā sakarā uzsver tādu iniciatīvu kā Clean Sky un CESAR nozīmi;
25. norāda, ka uz lielāko daļu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas neattiecas Komisijas priekšlikums iekļaut aviāciju emisiju tirdzniecības sistēmā;
26. uzskata, ka ar troksni saistītie jautājumi ir jārisina valsts un vietējā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu, un uzskata, ka trokšņa kartēšana ir viens no vairākiem instrumentiem līdzsvarotas metodikas izstrādei, lai nodrošinātu lidostu attīstību, neizraisot ievērojamu trokšņa piesārņojumu vietējiem iedzīvotājiem;
Citi jautājumi
27. uzskata, ka politikas veidotāju rīcībā ir jābūt pietiekamai informācijai un statistikas datiem par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju, lai tie pilnībā izprastu šo nozari un līdz ar to spētu to pareizi regulēt; tāpēc aicina Komisiju un Statistikas biroju izstrādāt un īstenot sistemātisku pieeju starptautisko un Eiropas datu vākšanai un kopīgai izmantošanai;
28. atzinīgi vērtē Komisijas precizētās juridiskās definīcijas, tostarp daļēju īpašumtiesību definīciju, un atgādina, ka jautājums tiek risināts pārskatītajā EASA regulā un saistītajos īstenošanas noteikumos, kurus pašlaik sagatavo;
29. aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai sekmētu ES vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas rūpniecības nozarei pieeju pasaules tirgiem;
30. uzskata, ka, izstrādājot ES ārējo aviācijas politiku, sevišķi attiecībā uz transatlantiskajiem lidojumiem, ir jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas intereses;
31. aicina Komisiju stiprināt atbalstu aeronautikas pētījumiem, attīstībai un jauninājumiem, jo īpaši tiem, ko nodrošina MVU, kuri projektē un būvē gaisa kuģus vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas vajadzībām;
32. uzskata, ka ir būtiski svarīgi veicināt izklaides un sporta aviāciju, kā arī Eiropas aeroklubus, kas ir visai aviācijas nozarei nozīmīgs profesionālo iemaņu avots;
33. aicina Komisiju ņemt vērā būtisko nozīmi, kāda šai aviācijas nozarei ir pašlaik un var būt arī turpmāk attiecībā uz pilotu profesionālās izglītības attīstību;
34. prasa Komisijai līdz 2009. gada beigām ziņot Eiropas Parlamentam par panākumiem, kas gūti attiecībā uz šajā ziņojumā norādītajiem jautājumiem;
o
o o
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Vispārīga informācija
Papildus komerciālajam gaisa transportam ir ļoti daudz dažādu citu civilās aviācijas darbību. Tās ietver lidojumus izklaides mērķiem, personīgo un darījumu transportu. Operāciju veidi ir ļoti atšķirīgi, sākot no izklaides lidojumiem ar bezmotora lidaparātiem līdz pat sarežģītām lieljaudas komerciālo reaktīvo lidmašīnu veiktām darbībām un specializētiem aviācijas darbiem. Komisijas paziņojumā šīs darbības ietver jēdziens „vispārējās nozīmes un darījumu aviācija”. Šis paziņojums attiecas uz „visām civilās aviācijas darbībām, kas nav gaisa komercpārvadājumi” un „pēc pieprasījuma un pret atlīdzību veiktas civilās aviācijas pārvadājumu darbībām”.
Līdz šim šī joma nav apspriesta Kopienas līmenī, jo ES vienotais aviācijas tirgus bija vērsts uz komerciālo gaisa transportu. Tomēr Kopienas kompetenču paplašināšanai aviācijas drošības, gaisa satiksmes pārvaldības un vides jautājumu jomā arvien vairāk ir saistība ar vispārējās nozīmes un darījumu aviāciju. Tai pat laikā šī aviācijas joma strauji attīstās gan tās apjoma, gan ekonomiskās nozīmes ziņā.
Vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas nozīme
Vispārējās nozīmes un darījumu aviācija ir visstraujāk augošā Eiropas civilās aviācijas nozare. Šobrīd ir aptuveni no 30 000 līdz 50 000 vispārējās nozīmes aviācijas motora lidaparātu. Eirokontrole paredz, ka komerciālo reaktīvo lidmašīnu (tai skaitā ļoti vieglo reaktīvo lidmašīnu) skaits līdz 2017. gadam divkāršosies, sasniedzot 3500. Vispārējās nozīmes un darījumu aviāciju 2006. gadā veidoja apmēram 9 % no Eirokontroles reģistrētās lidaparātu kustības kopskaita, un lidojumu skaits šajā jomā ir pieaudzis divreiz ātrāk, salīdzinot ar pārējām gaisa satiksmes jomām.
Jāatzīst arī, ka vispārējās nozīmes un darījumu aviācija nodrošina īpašus sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Garantējot elastīgus un tiešus pārvadājumus no punkta uz punktu, tai skaitā lidostās, ko neapkalpo aviolīnijas, vispārējās nozīmes un darījumu aviācija palielina iedzīvotāju mobilitāti, uzņēmumu produktivitāti un reģionālo kohēziju. Turklāt aviācijas darbs sniedz būtiskus pakalpojumus tādās jomās kā lauksaimniecība, būvniecība, fotografēšana un glābšanas operācijas. Treškārt, izklaides un sporta aviācija veicina nozarei nozīmīgu aeronavigācijas iemaņu uzlabošanu.
Bez tam būtu jānovērtē arī sektora ekonomiskā vērtība un turpmākās izaugsmes potenciāls. Tas attiecas īpaši uz Eiropas ražošanas nozari, jo aptuveni 75 % no visiem EASA izdotajiem gaisa kuģa tipa sertifikātiem pieder šai kategorijai. Turklāt Eiropas ražošanas daļa pasaules vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas tirgū ir visu laiku pieaugusi, šobrīd līdz apmēram 16 %.
ES politika vispārējās un biznesa aviācijas jomā
Komisijā savā paziņojumā uzsver nepieciešamību risināt vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai specifiskos jautājumus un norāda uz vairākiem galvenajiem jautājumiem no šī viedokļa. Referents piekrīt jomu izvēlei, kurās nepieciešama turpmāka apspriešana un vēlas sniegt detalizētākus komentārus par tālāk aprakstītajiem jautājumiem:
Datu apkopošana
Ir skaidrs, ka Eiropas politikas veidotājiem ir nepieciešams apkopojums par vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas pamatdatiem, tai skaitā attiecībā uz datiem par drošību. Referents piekrīt, ka šobrīd trūkst adekvātas statistiskas informācijas un tādēļ atbalsta sistemātiskāku pieeju datu apkopošanai un izplatīšanai, lai Kopienā radītu lielāku izpratni par šo sektoru.
Samērīgs regulējums
Pastiprinātie ES regulēšanas pasākumi aviācijas sektorā pēdējo gadu laikā ir parādījuši ierobežojumus regulēšanas veidam „viens izmērs der visam” un vienveidīgu regulēšanas pasākumu realizēšanai dažādos aviācijas sektoros. Piemēram, likums, kas ir paredzēts sarežģītu komerciālu lidaparātu darbības pārvaldīšanai var radīt neproporcionālu finansiālu vai regulatīvu slogu vienkārša privāta viendzinēja lidaparāta pilotam. Vispārējās nozīmes un darījumu aviācija Eiropā ietver galvenokārt privātīpašumā esošos lidaparātus un mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem ir ierobežoti resursi, lai pielāgotos pašreizējiem regulējuma grozījumiem.
Tādēļ referents pilnībā atbalsta Komisijas nodomu stingri uzraudzīt samērīguma principa ievērošanu politikas un likumdošanas izstrādes procesā un faktiskajā aviācijas likumdošanas īstenošanā. Tas citstarp rada nepieciešamību veikt segmentētu ietekmes novērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu diferencētu regulējumu dažādām uzņēmumu un lidaparātu lietotāju kategorijām. Tādēļ Komisijai vajadzētu pieņemt procedūru spēkā esošo un plānoto ES tiesību aktu vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas jomā ietekmes novērtējumam. Vienlaikus tomēr jānodrošina, lai „samērīgs regulējums” neapdraudētu sabiedrības drošību.
Vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas būtisks jautājums ir par to, kā tiks īstenots samērīguma princips. Vispārīgi runājot, EASA galvenā regula un Komisijas priekšlikums tās grozījumiem sniedz iespēju pieņemt elastīgus un samērīgus īstenošanas noteikumus attiecībā uz dažādiem darbību veidiem un lidaparātiem. Šajā sakarā būtu jāieplāno īpaši kritēriji vai sertifikācijas izņēmumi noteiktām darbību kategorijām, kurās nav aktuāli drošības vai plašākas sabiedrības apsvērumi, lai attaisnotu šādu kārtību.
Attiecībā uz nekomerciālo aviāciju referents atbalsta nesen pieņemtos pasākumus lidojumderīguma noteikumu pieņemšanai[1], kam sekoja EASA veiktais ietekmes novērtējums, kurā tika secināts, ka šie noteikumi nozarei ir pārāk stingri. Šo prasību pieņemšana ir labs piemērs samērīgam regulējumam bez drošības apdraudējuma.
Attiecībā uz drošības noteikumiem var būt nepieciešams pielāgot prasības darījumu aviācijai. Atšķirībā no lielajām aviokompānijām šajā gadījumā lidojuma veicējs parasti pazīst visus pasažierus. Tādēļ drošības procedūras un caurskatīšanas procesi būtu jāvienkāršo saskaņā ar samērīguma principu, vienlaikus neradot draudus pasažieru drošībai.
Lidostu un gaisa telpas kapacitāte
Vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas galvenais jautājums ir pieeja gaisa telpai un aerodromiem. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā, Eiropas problēma aizvien lielākā mērā ir pieaugošā starpība starp kapacitāti un pieprasījumu, jo satiksmes apjoms turpina pieaugt. Tādējādi vispārējās nozīmes un darījumu aviācijā aizvien vairāk ir cīņa par piekļuvi gaisa telpai un infrastruktūrai ar plašāku aviācijas nozari.
a. Lidostas/aerodromi
Vispārējās nozīmes un darījumu aviācijai bieži ir ļoti grūti piekļūt centrālajām lidostām. Tādēļ lielākā daļa vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas flotes galvenokārt darbojas no un uz (sekundārajām) reģionālajām lidostām. Tas ir atvieglojis tīkla radīšanu, kurā ir vairāk nekā 80 000 pilsētu pāru, kas savieno dažādus Eiropas reģionus. Turklāt vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas nozarē pieaug bažas ne tikai par piekļuvi lielām starptautiskām lidostām, bet arvien lielākā mērā arī reģionālām lidostām, jo pieaugošais pieprasījums no komerciālā gaisa transporta nozares puses ierobežo laika nišu pieejamību neregulāru lidojumu veicējiem, kā arī pieejamību lidaparātu stāvvietām. Tādējādi vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas lidojumu gadījumā ir aizvien grūtāk noteikt pacelšanās un nolaišanās laiku pēc savas izvēles, taču šie lidojumi varētu būt ekonomiski nozīmīgi reģionam, kurā atrodas attiecīgā lidosta.
Referents atbalsta Komisijas centienus stāties pretī šiem izaicinājumiem „Rīcības plāna saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā”[2] ietvaros. Viņš piekrīt īpaši tam, ka būs nepieciešams optimizēt esošās caurlaidspējas izmantošanu, tajā skaitā atvēlētās infrastruktūras pielietošanu, lai apmierinātu vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas vajadzības. Modernās tehnoloģijas, tādas kā automātiskās laika apstākļu ziņošanas sistēmas, bezapkalpes gaisa satiksmes pakalpojumi, kā arī globālo satelītnavigācijas sistēmu iekļaušana gaisa satiksmes pārvaldības procedūrās arī varētu izrādīties noderīga.
Piešķirot dominējošo lomu vispārējās nozīmes un darījumu aviācijai, tiktu sekmēta mazo un vidējo aerodromu izveidošana un modernizācija un dalībvalstis tiktu iedrošinātas ieguldīt līdzekļus šajā nozarē. Referents turklāt uzskata, ka darījumu aviācijai ir arī svarīgi nodrošināt adekvātu piekļuvi galvenajām lidostām, lai tai dotu iespēju savienot Eiropas reģionus ar tās ekonomiskajiem centriem. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu pārbaudīt, vai pašreizējā Laika nišu sadales regula[3] nodrošina taisnīgu, samērīgu un vienlīdzīgas piekļuvi ES lidostām neregulāru lidojumu veicējiem. Turklāt saskaņotu noteikumu un procedūru kopuma izstrādāšana Eiropas līmenī var noderēt saskanīguma nodrošināšanai starp lidostu laika nišām un lidojumu plāniem.
b. Gaisa telpa
Gaisa telpas caurlaidspēja ir vienlīdz svarīgs jautājums vispārējās nozīmes un darījumu aviācijā. Tās sakarā referents uzsver institucionālo un tehnoloģisko reformu nozīmi Eiropas vienotajai gaisa telpai un kopuzņēmumam SESAR, no kuriem drošības, izmaksu un efektivitātes ziņā iegūtu visa gaisa telpas lietotāji, tajā skaitā vispārējās nozīmes un darījumu aviācija. SESAR mērķis ir arī sasniegt trīskāršu caurlaidspējas palielinājumu, uzlabojot gaisa satiksmes pārvaldību.
Turklāt ieinteresētās puses (galvenokārt sporta un izklaides aviācijā) ir izteikuši zināmas bažas, īpaši attiecībā uz kontrolētās gaisa telpas paplašināšanu uz nekontrolētās gaisa telpas rēķina, kurā tiek veikta nozīmīga daļa vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas darbību. Turklāt ir uzsvērts, ka SESAR nevajadzētu radīt nesamērīgas aprīkojuma prasības mazākiem lidaparātiem, no kuriem lielākā daļa balstās uz „redzi un izvairies” principu. Daudzos gadījumos ir pieejamas daudzas vienkāršas alternatīvas ar ievērojami izdevīgāku izmaksu/ieguvumu samēru.
Referents uzskata, ka Eiropas vienotajai gaisa telpai un SESAR vajadzētu pilnībā atzīt vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas specifiskās problēmas un tās risināt. Turklāt jānodrošina tas, lai nozare patiešām iegūtu un tai netiktu noteiktas nevajadzīgas prasības. Piemēram, pieeja svarīgākajai meteoroloģiskai un lidojumu informācijai, pakalpojumu un aeronavigācijas informācijai jānodrošina lietotājam draudzīgā un izmaksu ziņā izdevīgā veidā.
Vides ilgtspējība
Iepriekš aprakstītie ieguvumi no vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas ir jāsamēro ar ietekmi uz vidi, īpaši attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas, un troksni. Vienlaikus jāatzīst, ka maza lidaparāta vispārējā ietekme gan CO2 emisiju, gan trokšņa ziņā ir daudz mazāka nekā komerciāla gaisa transporta lidaparāta ietekme.
Aviācijas ietekme klimata pārmaiņu ziņā tiek daļēji risināta Komisijas priekšlikumā, kas paredz paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, attiecinot to arī uz aviāciju. Lielāko vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas daļu tomēr priekšlikums neaptver. Ciktāl tas uz to attiecas (tas ir, biznesa aviācijas lidojumu veicēju skaita ierobežošana), sistēmu vajadzētu piemērot tā, lai tā pirmkārt samazinātu to administratīvās un otrkārt izvairītos no konkurences ierobežošanas starp tiem un citu veidu komerciālo gaisa transportu. Attiecībā uz troksni, referents piekrīt, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu, šis jautājums ir jārisina valstu vai pat vietējā līmenī.
Lai gan pēdējās dekādēs ir vērojami ievērojami uzlabojumi (gāzu emisiju un trokšņa ziņā), referents uzsver, ka arī turpmāk būtu jāsamazina mazo lidaparātu ietekme uz vidi. Tādēļ ir nepieciešams sekmēt izpēti un tehnoloģisko attīstību, īstenojot tādas iniciatīvas kā Clean Sky un CESAR. Visbeidzot, ir paredzams, ka SESAR arī samazinās aviācijas ietekmi uz vidi. Tā vērienīgais mērķis ir mazināt ietekmi uz vidi par apmēram 10 % uz lidojumu, pateicoties jaunām tehnoloģijām un pārskatītām gaisa satiksmes pārvaldības procedūrām.
5.11.2008
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums
Transporta un tūrisma komitejai
par programmu vispārējās nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei
Atzinumu sagatavoja: Daniel Caspary
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzīst, ka vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai ir nepieciešama īpaša pieeja, jo šie aviācijas veidi būtiski atšķiras no komerciālās aviācijas nozares; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā sniegts sistemātisks nozares apskats;
2. uzsver, ka ir svarīga samērīga regulējoša pieeja, kurā ņemtas vērā šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības;
3. prasa, lai Komisija precizē vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas strukturālo komponentu definīcijas un saskaņo starptautiskajos, Kopienas un valstu noteikumos ietverto juridiski saistošo definīciju interpretāciju;
4. uzsver, ka saistībā ar Septīto pamatprogrammu ir jāveic vairāk pētījumu par jauniem lidaparātu veidiem, kas būtu energoefektīvāki un mazāk kaitētu videi; papildus uzsver nepieciešamību veikt pētījumus par trokšņa samazināšanas tehniku, kā arī par gaisa satiksmes pārvaldību;
5. atzīmē, ka mazāki lidaparāti nav iekļauti nākotnes emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), taču nozarē tiek izstrādāts oglekļa emisiju nodarītā kaitējuma brīvprātīgas kompensēšanas mehānisms; pauž nožēlu par to, ka ETS struktūra diskriminē darījumu aviāciju, jo komerciālajām aviosabiedrībām tiek piešķirtas bezmaksas emisijas tiesības, bet darījumu aviācijas operatori faktiski ir spiesti iegādāties saskaņā ar sistēmu nepieciešamās emisijas tiesības gandrīz 100 % apjomā;
6. mudina Komisiju nodrošināt, ka topošais regulējums ir saderīgs ar ES galveno tirdzniecības partneru noteikumiem; turklāt aicina Komisiju pielikt lielas pūles, lai panāktu labāku piekļuvi tirgum trešās valstīs, jo tādējādi būs iespējams palielināt ES uzņēmumu daļu pasaules tirgū un stimulēt ES rūpniecisko ražošanu;
7. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt darījumu aviācijas operatoriem vienlīdzīgas iespējas izmantot lidostu infrastruktūru un gaisa telpu; atgādina, ka iespējami drīz jāizveido vienotā Eiropas gaisa telpa, lai uzlabotu vides situāciju un palielinātu efektivitāti, no kā labumu gūs gan operatori, gan pasažieri;
8. uzsver ar jaudu saistīto problēmu palielināšanos, kas skar minētā sektora gaisa telpas lietotājus lielākajās lidostās, un tāpēc prasa, lai Komisija un dalībvalstis rod atbilstošus līdzekļus reģionālo un vietējo lidostu jaudas optimizēšanai un palielināšanai.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
4.11.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 2 1 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, David Hammerstein, Rebecca Harms, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Amalia Sartori, Andres Tarand, Patrizia Toia, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Dominique Vlasto |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pilar Ayuso, Etelka Barsi-Pataky, Ivo Belet, Daniel Caspary, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Juan Fraile Cantón, Neena Gill, Robert Goebbels, Cristina Gutiérrez-Cortines, Gunnar Hökmark, Pierre Pribetich, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij |
|||||
- [1] Pārskatītā regula (EK) Nr. 1702/2003 un 2042/2003
- [2] COM(2006)0819
- [3] Regula (EEK) 95/93
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
2.12.2008 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 4 1 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Dieter-Lebrecht Koch, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Brian Simpson, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Silvia-Adriana Ţicău, Lars Wohlin |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luigi Cocilovo, Jas Gawronski, Lily Jacobs |
|||||