ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību

19.1.2009 - (COM(2008)0388 – C6‑0250/2008 – 2008/0127(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Marian-Jean Marinescu

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību

(COM(2008)0388 – C6‑0250/2008 – 2008/0127(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0388),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0250/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0002/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Visefektīvāk un vislietderīgāk Eiropas vienoto gaisa telpu var izveidot, izmantojot lejupēju pieeju; tomēr politisku apstiprinājumu šādai pieejai iegūt nav izdevies, tāpēc tagad mērķim ir jābūt iesākto procesu paātrināšanai, izmantojot augšupēju pieeju.
Pamatojums
Eiropas Parlaments vairākas reizes ir prasījis izmantot lejupēju pieeju, ko pašreizējos apstākļos tomēr īstenot nevar. Tagad ir jāīsteno mērķis novērst pārāk lielu vilcināšanos, veidojot Eiropas vienoto gaisa telpu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Lai nodrošinātu saskaņotu un sekmīgu pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā, valstu uzraudzības iestādēm jāgarantē pietiekama neatkarība un resursi.	(8) Lai nodrošinātu saskaņotu un sekmīgu pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā, valstu uzraudzības iestādēm jāgarantē vismaz funkcionāla neatkarība un pietiekami resursi, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kā arī veicinātu un stiprinātu sadarbību divpusējā un daudzpusējā līmenī.
Pamatojums
Dalībvalstis iepriekš piekrita idejai par „funkcionālas neatkarības” nodrošināšanu valsts aģentūrām un uzraudzības iestādēm citās atšķirīgās jomās (t. i., telekomunikāciju, enerģijas un gāzes tirgū).
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Dalībvalstīm ir jāapņemas ciešāk sadarboties gan savstarpēji, gan ar trešām valstīm visos galvenajos aspektos, kuri attiecas uz Eiropas vienoto gaisa telpu.
Pamatojums
Nevis vērienīga lejupēja pieeja, bet gan saskaņota diplomātiska vienošanās ir labākais veids vienotās gaisa telpas izveidei.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Funkcionālie gaisa telpas bloki ir galvenie faktori, kas stiprina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbību, lai uzlabotu darbības rādītājus un veidotu sinerģiju. Dalībvalstīm funkcionālie gaisa telpas bloki jāizveido vēlākais līdz 2012. gada beigām.	(13) Funkcionālie gaisa telpas bloki ir galvenie faktori, kas stiprina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbību, lai uzlabotu darbības rādītājus un veidotu sinerģiju. Dalībvalstīm ekspluatējami funkcionālie gaisa telpas bloki jāizveido vēlākais līdz 2011. gada beigām.
Pamatojums
Vienkārši vienojoties par funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi ne vēlāk kā līdz 2012. gadam, tiks kavēta Eiropas vienotās gaisa telpas ekspluatācija, jo funkcionālo gaisa telpas bloku izveide ir tikai viens no starpposma pasākumiem. Turklāt, sākot no 2014. gada, ir jāievieš SESAR, un tas jādara, tieši pamatojoties uz vienoto gaisa telpu, nevis funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, lai novērstu nevajadzīgas dubultas izmaksas. No 2012. gada līdz 2013. gada beigām ir pietiekami daudz laika, lai sāktu apvienot funkcionālos gaisa telpas blokus.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Jāveido sadarbība starp kaimiņvalstu funkcionālo gaisa telpas bloku iniciatīvām, lai veicinātu funkcionālo gaisa telpas bloku turpmāku apvienošanu, veidojot Eiropas vienoto gaisa telpu.
Pamatojums
Vienkārši vienojoties par funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi ne vēlāk kā līdz 2012. gadam, tiks kavēta Eiropas vienotās gaisa telpas ekspluatācija, jo funkcionālo gaisa telpas bloku izveide ir tikai viens no starpposma pasākumiem. Turklāt, sākot no 2014. gada, ir jāievieš SESAR, un tas jādara, tieši pamatojoties uz vienoto gaisa telpu, nevis funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, lai novērstu nevajadzīgas dubultas izmaksas. No 2012. gada līdz 2013. gada beigām ir pietiekami daudz laika, lai sāktu apvienot funkcionālos gaisa telpas blokus.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu, ir jāatjaunina civilo un militāro iestāžu savstarpējās saistības.
Pamatojums
Ņemot vērā ar šo regulu ieviestās izmaiņas, uzskatāms par nepieciešamu atjaunināt civilo un militāro iestāžu 2004. gadā parakstīto vienošanos.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c) Lai veicinātu augsta līmeņa vienošanās un lai rastu labākos risinājumus problēmu novēršanai, veidojot funkcionālos gaisa telpas blokus, Komisijai ir jāieceļ augstākā līmeņa politiskā amatpersona, kas darbosies kā funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinators. Koordinatoram ir jārīkojas, neskarot Eiropas vienotās gaisa telpas komitejas uzdevumus un darbību.
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu veiksmīgo modeli, funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšana faktiski paātrinātu to izveidi, kā arī turpmāku apvienošanu. Koordinatoram ir jābūt augstākā līmeņa politiskajai amatpersonai, nevis tehniskam ekspertam, lai mēģinātu panākt politisku vienošanos starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Ja resursi, kas patērēti darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši ATM ģenerālplāna īstenošanai, pārsniedz tobrīd pieejamos resursus, kopēju projektu īstenošanai jāizveido rezerve.	(14) Ja resursi, kas patērēti darbības rādītāju uzlabošanai, jo īpaši ATM ģenerālplāna īstenošanai, pārsniedz tobrīd pieejamos resursus, kopēju projektu īstenošanai jāizveido rezerve. Šiem papildu finanšu resursiem ir jābūt pieejamiem kopēju projektu finansēšanai, kas izstrādāti gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbalstam, lai uzlabotu kopīgo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādu projektu finansēšanai, kas var būt vajadzīgi funkcionālo gaisa telpas bloku izveidei un ATM ģenerālplāna īstenošanai. Šo papildu finansējumu varētu nodrošināt, izmantojot Eiropas transporta tīkla līdzekļus, EIB dotācijas, kā arī ieņēmumus, ko gūst no izsolēm saistībā ar aviācijas nozares iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) SESAR programmas ātrai īstenošanai ir būtiska nozīme, veidojot Eiropas vienoto gaisa telpu. Šajā sakarībā Eurocontrol ir jāsniedz Eiropas Parlamentam atskaite par ieguldījumu SESAR finansējumā.
Pamatojums
SESAR finansējumam ir jābūt garantētam, lai novērstu problēmas, līdzīgas tām, kas radās, finansējot Galileo. SESAR finansējumu vienādās daļās (katra EUR 700 miljoni) nodrošina ES, Eurocontrol un nozares uzņēmumi. ES jau ir pārskaitījusi savu finansējuma daļu, un tāpēc Eurocontrol tagad ir jāsniedz informācija par finansējuma daļu, ko tā devusi mantisku ieguldījumu veidā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Reģionālu grūtību pārvarēšanai Eiropas lidojumu informācijas reģionā (EFIR), kas aptver gaisa telpu, par kuru atbildīgas ir dalībvalstis, jāveicina kopēja plānošana un integrēta darbība.	(17) Vietēju un reģionālu grūtību pārvarēšanai Eiropas lidojumu informācijas reģionā (EFIR), kas aptver gaisa telpu, par kuru atbildīgas ir dalībvalstis, jāveicina kopēja plānošana un integrēta darbība.
Pamatojums
Precīzāka teksta redakcija.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Plānotā Eurocontrol reforma ir jāveic, pirms stājas spēkā šī regula.
Pamatojums
Plānotā Eurocontrol reforma ir jāveic pirms Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu (SES II) noteikumu faktiskās īstenošanas, lai nodrošinātu reālu neatkarību tām Eurocontrol struktūrām, kurām saskaņā ar šo regulu var uzticēt dažādu uzdevumu izpildi.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 21.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Plānotā Eurocontrol reforma ir jāveic tā, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktiem Eurocontrol uzticētie Eiropas līmeņa uzdevumi ir atbilstīgi un nav pretrunā citiem šīs organizācijas darba aspektiem, kas saistīti ar tās kā starptautiskas organizācijas uzdevumiem un kompetences jomām.
Pamatojums
Komisijai pienācīgi jāprecizē, kā tā ciešāk sadarbosies ar Eurocontrol, lai īstenotu savas politikas stratēģijas. Pirmais solis ceļā uz ciešāku sadarbību varētu būt pamatnolīgums, kurā jāņem vērā, ka tā ir pārnacionāla Eiropas organizācija.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un efektīvas reisu ekspluatācijas nodrošināšanai atbalstītu esošās ekspluatācijas vienības, arī Eurocontrol Centrālās plūsmas pārvaldības vienību. Turklāt Komisijas paziņojumā par rīcības plānu saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā uzsvērta vajadzība nodrošināt atbilstību starp lidojumu plāniem un lidostu laika nišām.	(22) Jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un efektīvas reisu ekspluatācijas nodrošināšanai atbalstītu esošās ekspluatācijas vienības, arī Eurocontrol Centrālās plūsmas pārvaldības vienību. Turklāt Komisijas paziņojumā par rīcības plānu saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā uzsvērta vajadzība nodrošināt piemērotu saskaņotību starp lidojumu plāniem un lidostu laika nišām.
Pamatojums
Priekšlikuma mērķi ir ne vien drošības un efektivitāte, bet arī labāka prognozējamība. Šai ziņā par obligātu uzskatāma lidojumu plānu un lidostu laika nišu zināma koordinēšana.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Eiropas vienotās gaisa telpas veiksmīgai un efektīvai darbībai svarīga ir saskaņotība starp gaisa satiksmes pārvaldību un lidostu jaudu. Eurocontrol veiktajā pētījumā „Ar izaugsmi saistītās problēmas 2008. gadā” ir uzsvērts, ka nozīmīga lidostu jaudas problēma joprojām ir aktuāla. Lai arī lidostas cenšas iespējami labāk izmantot pašreizējo jaudu, ilgtermiņā Eiropā vēl arvien nepietiks jaudas uz zemes. Šajā sakarībā galvenā ir ES lidostu jaudas novērošanas iestāde, kura, neskarot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, sniedz tām objektīvu informāciju, kas nepieciešama, lai īstenotu lidostu jaudas un gaisa satiksmes pārvaldības jaudas saskaņošanai vajadzīgās stratēģijas.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(26) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, piemērotā termiņā, lai ievērotu Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktos noteiktos termiņus.
Pamatojums
Īstenošanas noteikumi ir līdzeklis tiesību aktu pareizai piemērošanai praksē. Tāpēc īstenošanas noteikumi ir jāsagatavo piemērotā termiņā, lai ievērotu tos termiņus, kas noteikti spēkā esošajos tiesību aktos. Komisijai iespējami drīz, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāiesniedz vienota stratēģija īstenošanas noteikumu faktiskajai izstrādei, ņemot vērā to prioritāti un savstarpējo saistību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Lēmums par termiņu Komisijai jāpieņem 30 dienu laikā pēc šās regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Īstenošanas noteikumi ir līdzeklis tiesību aktu pareizai piemērošanai praksē. Tāpēc īstenošanas noteikumi ir jāsagatavo piemērotā termiņā, lai ievērotu tos termiņus, kas noteikti spēkā esošajos tiesību aktos. Komisijai iespējami drīz, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ir jāiesniedz vienota stratēģija īstenošanas noteikumu faktiskajai izstrādei, ņemot vērā to prioritāti un savstarpējo saistību.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts -1. pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. pants
	Šo reglamentējošo noteikumu īstenošanu plāno, to pilnībā saskaņojot ar SESAR projekta izpildi, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu pirms SESAR trešā posma, t. i., ieviešanas posma, sākuma.
Pamatojums
Sākot no 2014. gada, ir jāievieš SESAR, un tas jādara, tieši pamatojoties uz vienoto gaisa telpu, nevis funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, lai novērstu nevajadzīgas dubultas izmaksas. Šai ziņā ir jācenšas veidot Eiropas vienoto gaisa telpu, šo procesu saskaņojot ar SESAR izveides posmu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants - -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   -a) pantu papildina ar ‑1. punktu šādā redakcijā:   -1. „Tranzīta tiesības” ir aviācijas uzņēmumu tiesības, nodrošinot starptautisko gaisa satiksmi, pārlidot valsts teritoriju bez nolaišanās saskaņā ar Čikāgas konvencijas 15. pantu.
Pamatojums
Ir jāizveido mehānisms, lai ES varētu rīkoties gadījumos, kad trešā valsts (Krievija) pieprasa maksu no ES aviācijas uzņēmumiem par savas teritorijas pārlidošanu, jo šādas maksas iekasēšana nav likumīga un ir pretrunā starptautiskajiem nolīgumiem (Čikāgas konvencijai), kurus attiecīgā valsts ir parakstījusi. Turklāt šis mehānisms ir ārkārtīgi nepieciešams arī tad, ja attiecīgā trešā valsts piedāvā nepieņemami ilgu pārejas periodu, lai atceltu vai tikai modernizētu pārlidošanas maksu. Pieprasot šo nelikumīgo tranzīta maksu, ES aviācijas uzņēmumiem tiek izvirzīti ilgtermiņa diskriminējoši nosacījumi, tāpēc ES jābūt spējīgai veikt atbildes pasākumus, aizliedzot vai ierobežojot tranzītu pār savu teritoriju vienam vai vairākiem attiecīgās trešās valsts aviācijas uzņēmumiem, lai motivētu šo trešo valsti atcelt iepriekšminēto maksu vai maksājumus.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - ca apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 15. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca) 2. panta 15. punktu groza šādi:   15. „Sertifikāts” ir dokuments, ko izdevusi dalībvalsts vai Eiropas institūcija jebkādā formā, kas atbilst ES un valsts tiesību aktiem un kas apliecina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst konkrētā pakalpojuma sniegšanas prasībām.
Pamatojums
No šīs regulas stāšanās spēkā līdz dienai, kad stāsies spēkā atsevišķi Regulas (EK) Nr. 216/2008 noteikumi (EASA regula, kurā izdarīti COM(2008)0390 ierosinātie grozījumi), būs noteikts pārejas posms. Šis grozījums ierosināts, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties šai pārejai.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - ea apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 23.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ea) pantu papildina ar 23.a punktu šādā redakcijā:   23.a „Lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko sniedz drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas konsultācijas un informāciju.
Pamatojums
Ierosinātais grozījums ir saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) definīcijām.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 23.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   eb) pantu papildina ar 23.b punktu šādā redakcijā:   23.b „Brīdināšanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ar kuru palīdzību attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi, kuram vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdz šīm organizācijām.
Pamatojums
Ierosinātais grozījums ir saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) definīcijām.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - f apakšpunkts Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 25. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 25. „Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem saistītās palīgfunkcijas ir optimizētas un/vai integrētas; 25. „Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem saistītās palīgfunkcijas, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam uzņemoties atbildību, ir optimizētas, integrētas un uz sniegumu orientētas, izmantojot ciešāku starptautisko sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
Pamatojums
Ierosinātais grozījums pastiprina vajadzību ņemt vērā 11. pantā izvirzītos mērķus attiecībā uz sniegumu. Turklāt tiek uzsvērts, ka dalībvalstīm jāpaātrina funkcionālo gaisa telpas bloku izveide, kas ir starpposms ceļā uz Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts - fa apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 25.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   fa) pantu papildina ar 25.a punktu šādā redakcijā:   25.a „Funkcionāla neatkarība” attiecībā uz iestādi, struktūru vai organizāciju nozīmē, ka tā var pieņemt autonomus lēmumus neatkarīgi no jebkādām citām struktūrām, tai ir autonomija budžeta īstenošanā un pienākumu izpildei atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi un savas pilnvaras tā īsteno neatkarīgi un pārredzami.
Pamatojums
Dalībvalstis iepriekš atbalstīja ideju par „funkcionālas neatkarības” nodrošināšanu valsts aģentūrām un uzraudzības iestādēm citās jomās (t. i., telekomunikāciju, enerģijas un gāzes tirgū). Tāda pati pieeja jāizmanto arī aviācijas sistēmā. Tā kā dalībvalstīs pēdējo 4 gadu laikā jau ir izveidotas valsts uzraudzības iestādes, noteikumiem jāpievēršas funkcionālas neatkarības sasniegšanai, lai nepieļautu interešu konfliktus, un sīkākiem paskaidrojumiem par procedūrām izvirzīšanai par apvienotu valsts uzraudzības iestādi. Ja valstu uzraudzības iestādēm netiks piešķirta vismaz funkcionāla neatkarība, to sadarbība pašreizējo tiesību aktu sistēmā būs lēna vai pat neiespējama.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 2. pants – 36.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   fb) pantu papildina ar 36.a punktu šādā redakcijā:   36.a „Eiropas vienotā gaisa telpa” ir saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem, nevis valstu vai reģionālām robežām, un kur aeronavigācijas pakalpojumi un saistītās palīgfunkcijas ir pilnībā optimizētas un integrētas ar funkcionālo gaisa telpas bloku palīdzību gaisa telpas izmantotāju interesēs.
Pamatojums
Šķēršļus vienotās gaisa telpas izveidei galvenokārt izraisa atšķirīgas interpretācijas par to, kas ir „Eiropas vienotā gaisa telpa”. Eiropas vienotā gaisa telpa nozīmē politisku apņemšanos īstenot vienotību un sadarbību, pamatojoties uz kopējām tehniskām prasībām un — ilgtermiņā — kopīgām tehnoloģijām, aprīkojumu, plāniem un procedūrām. Šajā ziņā ir nepieciešama skaidra definīcija par mērķi.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis izvēles kārtā kopīgi vai atsevišķi izraugās un izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu un saistībā ar 3. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem. 1. Dalībvalstis kopīgi vai atsevišķi izraugās un izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu un saistībā ar 3. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.
Pamatojums
Precīzāks formulējums.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai valstu uzraudzības iestādes īstenotu savas pilnvaras objektīvi un pārredzami. Tām arī jānodrošina, lai valsts uzraudzības iestāžu darbinieki un par to pārvaldību atbildīgās personas rīkotos neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. 3. Dalībvalstīm jānodrošina, lai valstu uzraudzības iestādes īstenotu savas pilnvaras neatkarīgi un pārredzami. Tām arī jānodrošina, lai valsts uzraudzības iestāžu darbinieki un par to pārvaldību atbildīgās personas rīkotos neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Šo neatkarību nodrošina, piemērojot atbilstošus pārvaldības un kontroles mehānismus.
Pamatojums
Vēlamies ieviest vārdu „neatkarīgi” attiecībā uz valstu uzraudzības iestādēm un to pilnvaru īstenošanu, taču ņemot vērā arī dalībvalstu noteiktos regulējumus.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol uzdevumus, Komisija izveido „nozares konsultatīvo struktūru”, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, aviācijas rūpniecības un nozares profesionāļu pārstāvības struktūras. Šīs struktūras uzdevums ir konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu. Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol uzdevumus, Komisija izveido „nozares konsultatīvo struktūru”, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, aviācijas rūpniecības un nozares profesionāļu pārstāvības struktūras. Šīs struktūras vienīgais uzdevums ir konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu.
Pamatojums
Ieteiktais grozījums uzsver, ka „nozares konsultatīvās struktūras” uzdevums ir konsultēt.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5a) Regulas 7. pantu groza šādi:   Kopiena tiecas paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu attiecībā uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un atbalsta šādu paplašināšanu. Tālab tā cenšas vai nu ar līgumiem, ko noslēdz ar trešām valstīm, kas ir tās kaimiņvalstis, vai saistībā ar Eurocontrol vai funkcionālo gaisa telpas bloku nolīgumiem paplašināt šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu darbības jomu attiecībā uz minētajām valstīm.
Pamatojums
Eiropas vienotajai gaisa telpai jāparedz iespējas tālākai paplašināšanai un attīstībai, un tai ir jākalpo par paraugu mūsu starptautiskajiem partneriem, izmantojot pakāpenisku pieeju, lai sasniegu plašāku mērķi — pasaules vienoto gaisa telpu. Arī Eiropas vienotās gaisa telpas paplašināšana attiecībā uz trešām valstīm ir jāveic, izmantojot funkcionālos gaisa telpas blokus.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var piešķirt Eurocontrol pilnvaras noteikt izpildāmos uzdevumus un to grafiku. Šajā sakarā tā cenšas, cik vien labi iespējams, izmantot Eurocontrol kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei pārredzamības un apspriežu procedūru ziņā un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru. 2. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var piešķirt Eurocontrol vai citai iestādei pilnvaras noteikt izpildāmos uzdevumus un to grafiku pilnīgā saskaņā ar prioritātēm un lai ievērotu šajā regulā noteiktos termiņus, apspriežoties ar nozares konsultatīvo struktūru (NKS), nozaru dialoga komiteju (NDK) un citām ieinteresētajām pusēm, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei pārredzamības un apspriežu procedūru ziņā un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
Ieteiktais grozījums ņem vērā vajadzību ieinteresētajām personām pienācīgi apspriesties un uzsver nozares konsultatīvās struktūras un nozaru dialoga komitejas lomu. Turklāt tas precizē, ka īstenošanas noteikumus var sagatavot dažādas organizācijas.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants - 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants - 4. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt alternatīvus pasākumus attiecīgo pilnvaru mērķu sasniegšanai: 4. Komisija saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru var piešķirt pilnvaras citai struktūrai:
Pamatojums
Ieteiktais grozījums ņem vērā vajadzību ieinteresētajām personām pienācīgi apspriesties un uzsver nozares konsultatīvās struktūras un nozaru dialoga komitejas lomu. Turklāt tas precizē, ka īstenošanas noteikumus var sagatavot dažādas organizācijas.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants - 4. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) ja Komisija, apspriežoties ar Komiteju, uzskata, ka: (iii) ja Komisija, apspriežoties ar NKS, NDK un citām ieinteresētajām personām, uzskata, ka:
Pamatojums
Ieteiktais grozījums ņem vērā vajadzību ieinteresētajām personām pienācīgi apspriesties un uzsver nozares konsultatīvās struktūras un nozaru dialoga komitejas lomu. Turklāt tas precizē, ka īstenošanas noteikumus var sagatavot dažādas organizācijas.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Komisija rīkojas saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru: svītrots a) ja Komisija lemj nepiešķirt Eurocontrol pilnvaru saskaņā ar 2. punktu vai   b) ja pieņemamie īstenošanas noteikumi nav Eurocontrol kompetences jomā.
Pamatojums
Ieteiktais grozījums ņem vērā vajadzību ieinteresētajām personām pienācīgi apspriesties un uzsver nozares konsultatīvās struktūras un nozaru dialoga komitejas lomu. Turklāt tas precizē, ka īstenošanas noteikumus var sagatavot dažādas organizācijas.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants - 7. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 10. pants - 2. punkts - 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums - visas gaisa telpas izmantotāju grupas, – gaisa telpas izmantotāji vai gaisa telpas izmantotāju grupas,
Pamatojums
Saskaņā ar gaisa telpas izmantotāju definīciju. Tas ietver militāriestādes.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants - 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, Komisija izveido darbības uzlabošanas shēmu. Shēmā ietver šādus konkrētus elementus: 1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā un pēc apspriešanās ar 10. pantā minētajām ieinteresētajām personām tiek izveidota aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas shēma. Tajā ir ietverti: a) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāra pārskatīšana, uzraudzīšana un salīdzināšana, kā arī ad hoc pētījumi par konkrētiem jautājumiem; a) Kopienas līmeņa darbības mērķi attiecīgām galvenajām darbības jomām, tostarp drošības, vides, veiktspējas un rentabilitātes jomā; b) procedūra un atbildība par aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem visu ieinteresēto personu, tostarp lidostu ekspluatantu, lidostu koordinatoru, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas lietotāju, valstu uzraudzības iestāžu, dalībvalstu un Eurocontrol sniegto datu savākšanu, validēšanu, pārbaudi, izvērtēšanu un izplatīšanu; b) valsts vai reģionālie darbības plāni, tostarp darbības mērķi, kas nodrošina atbilstību Kopienas līmeņa darbības mērķiem, un c) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija”** noteikto galveno darbības jomu pielāgošana, ja tas nepieciešams, ņemot vērā vienotās Eiropas gaisa telpas konkrētās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās; c) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāra pārskatīšana, uzraudzība un salīdzinoša novērtēšana. d) galvenie darbības rādītāji efektivitātes mērīšanai un mērķu nospraušanai;   e) Kopienas līmeņa darbības mērķu noteikšana, to pārskata periods, minimāli trīs gadi un maksimāli pieci gadi, un attiecīgie konverģences kritēriji atbilstoši 5. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai;   f) valstu uzraudzības iestāžu valstu vai reģionālo darbības plānu sagatavošanas kritēriji. Šie plāni konkrēti:   - ir pamatoti ar pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem:   - aptver visus valsts vai reģionālās izmaksu bāzes elementus;   - ietver saistošus darbības mērķus, kas atbilst darbības mērķiem Kopienas līmenī;   - jāapspriež ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem;   g) valstu vai reģionālo darbības plānu novērtēšanas, apstiprināšanas, pārraudzības un pārbaudīšanas kritēriji un procedūras, iekļaujot:   (i) Komisijas novērtējumu par valstu vai reģionālajiem darbības plāniem, kas nodrošina, ka vismaz apvienojumā tie atbilst Kopienas līmeņa mērķiem;   (ii) Komisijas apstiprinājumu valstu vai reģionālajiem darbības plāniem atbilstoši 5. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai;   (iii) valstu vai reģionālo darbības plānu izpildes pārraudzīšanu, iekļaujot attiecīgus brīdinājuma mehānismus;   (iv) darbības mērķu sasniegšanas novērtēšanu ik gadus un pārskata perioda beigās un jaunu mērķu nospraušanu jaunajam pārskata periodam;   (v) korektīvas darbības, iekļaujot attiecīgus stimulus un kavējošus faktorus, ko dalībvalstis piemēro, ja kādā gadā vai pārskata perioda beigās nav izpildīti valsts vai reģionālie mērķi.   2. Neskarot Komitejas lomu, Komisija par darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu kompetentu publisko tiesību subjektu. Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes loma ir palīdzēt Komisijai īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā. 2. Saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija par darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai attiecīgas kvalifikācijas neatkarīgu tiesību subjektu. Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes pienākums ir sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm palīdzēt Komisijai un pēc pieprasījuma palīdzēt arī valsts uzraudzības iestādēm īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā. 3. Atbilstoši 8. pantam Komisija pieņem sīkus šā panta īstenošanas noteikumus.” 3. a) Komisija saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru un pēc tam, kad ir ņēmusi vērā valsts uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu valsts vai reģionu līmenī, pieņem Kopienas līmeņa darbības mērķus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla funkcijām.   b) Valsts uzraudzības iestādes sagatavo 1. punkta b) apakšpunktā minētos valsts vai reģionālos plānus. Šajos plānos iekļauj dalībvalsts(-u) pieņemtos saistošos valsts vai reģionālos mērķus un atbilstīgu veicināšanas pasākumu sistēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem.   c) Komisija apstiprina valsts vai reģionālos plānus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru, nodrošinot valsts vai reģionālo mērķu atbilstību Kopienas līmeņa darbības mērķiem.   Ja Komisija konstatē, ka valsts vai reģionālie darbības mērķi un attiecīgie pasākumi nav atbilstīgi, tā saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru attiecīgā(s) valsts uzraudzības iestāde(s) veic korektīvus pasākumus. Par šādiem korektīviem pasākumiem ziņo Komisijai, un tos apstiprina saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru.   d) Pārskata periods ir vismaz trīs gadi, un tas nepārsniedz piecus gadus. Darbības mērķu izpildi vērtē katru gadu un pārskata perioda beigās, un nosaka jaunus mērķus nākamajam pārskata periodam. Pirmais pārskata periods aptver laikposmu līdz 2011. gadam. Šajā periodā, ja valsts vai reģionālie mērķi nav sasniegti, dalībvalstis un/vai valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu veic korektīvus pasākumus.   e) Komisija regulāri vērtē darbības mērķu izpildi un rezultātus iesniedz Vienotās gaisa telpas komitejai.   4. Šā panta 1. punktā minētajai darbības uzlabošanas shēmai ir spēkā šādas procedūras:   a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem saistītu attiecīgo datu vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un izplatīšana, sadarbojoties ar visām attiecīgajām personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, valstu uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm un darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi;   b) attiecīgu galveno darbības jomu izvēle, pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija” atbilstīgi ATM ģenerālplānā iekļautajai darbības uzlabošanas shēmai, ietverot arī drošības, vides, veiktspējas un rentabilitātes jomu, galvenās darbības jomas vajadzības gadījumā pielāgojot, lai ņemtu vērā vienotās Eiropas gaisa telpas konkrētās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas vajadzīgi, lai noteiktu izpildes apjomu;   c) Kopienas līmeņa darbības mērķu noteikšana, kurus definē, ņemot vērā ieguldījumu, kas konstatēts valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī;   d) valstu vai reģionālo darbības plānu uzraudzība, iekļaujot attiecīgus brīdinājuma mehānismus;   e) „taisnīguma kultūras” principu ieviešana.   Komisija var papildināt šajā punktā minēto uzskaitījumu, iekļaujot jaunas procedūras. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar (norāde uz attiecīgo pantu) regulatīvo kontroles procedūru.   5. Izveidojot darbības uzlabošanas shēmu, ņem vērā, ka pakalpojumi maršrutā, termināla pakalpojumi un tīkla funkcijas ir atšķirīgi un ka tie arī atšķirīgi jāvērtē, jo īpaši, nosakot izpildes apjomu.   6. Darbības uzlabošanas shēmas konkrētu atsevišķu funkciju izpildes vajadzībām Komisija saskaņā ar 8. pantu un piemērotā termiņā pieņem sīki izstrādātus šā panta īstenošanas noteikumus, lai ievērotu šajā regulā noteiktos termiņus. Šie īstenošanas noteikumi attiecas uz šādiem elementiem:   a) 4. punktā minēto procedūru saturs un izpildes grafiks;   b) pārskata periods un laikposmi, kuros vērtē darbības mērķu izpildi un nosaka jaunus mērķus;   c) kritēriji, pēc kuriem valstu uzraudzības iestādes sagatavo valsts vai reģionālos darbības plānus, tajos iekļaujot valsts vai reģionālos darbības mērķus un veicināšanas pasākumu sistēmu,   (i) ir pamatoti ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem,   (ii) attiecas uz visiem valsts vai reģionālās izmaksu bāzes elementiem,   (iii) ietver saistošus darbības mērķus, kas atbilst Kopienas līmeņa darbības mērķiem;   d) kritēriji, pēc kuriem vērtē valsts vai reģionālo mērķu atbilstību Kopienas līmeņa darbības mērķiem pārskata periodā;   e) vispārējie principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis valsts un reģionu līmenī veido veicināšanas pasākumu sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem;   f) attiecīgs brīdinājuma mehānisms valsts vai reģionālo darbības plānu izpildes uzraudzībai.
Or. en
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – -9. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-9) Regulas 12. panta 2. punktu groza šādi:   2. Komisija regulāri pārskata šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu un pirmoreiz ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, tiklīdz ir pagājuši 18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un turpmāk to dara katru gadu. Šajā nolūkā Komisija var prasīt no dalībvalstīm informāciju papildus tai, kas iekļauta saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos ziņojumos.
Pamatojums
Precizēts termiņš.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – -1. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-1) Regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   2. Šajā nolūkā katra dalībvalsts uzraudzības iestāde veic attiecīgas pārbaudes un apsekojumus, tostarp nepieciešamā darbinieku skaita pārbaudes, lai apliecinātu atbilstību šīs regulas prasībām. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veicina šo darbību izpildi.
Pamatojums
Līdzšinējie gadījumi liecina, ka nepietiekams darbinieku skaits aeronavigācijas nozarē var apdraudēt drošību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – -4. punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (-4) Regulas 7. panta 3. punktu groza šādi:   3. Dalībvalstu uzraudzības iestādes izdod sertifikātus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie atbilst kopīgajām prasībām, kas minētas 6. pantā. Sertifikātus var izdot atsevišķi attiecībā uz katra veida aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteikti pamatregulas 2. pantā, pat šādu pakalpojumu paketes gadījumā, (..) ja gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs, lai kāds arī būtu tā juridiskais statuss, darbojas un uztur savas sakaru, navigācijas un uzraudzības sistēmas. Sertifikātus regulāri pārbauda.
Pamatojums
Grozījums ierosināts, lai nodrošinātu, ka augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz arī tie, kuri nodrošina vairāku aeronavigācijas pakalpojumu kopumu. Saņemot vienotu sertifikātu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, iespējams, pienācīgi nenodrošinātu dažu savas darbības aspektu kvalitāti, tā apdraudot kopējo drošību.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 5. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 8. pants – 1. punkts - 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalsts nedrīkst atteikties izraudzīt gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka valsts tiesību sistēmā noteikts, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību, 2. Attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstis nodrošina, lai valsts tiesību sistēma nekavētu šā panta un 10. panta 3. punkta izpildi, un tāpēc nosaka, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību,
Pamatojums
Valsts tiesību aktos noteiktu ierobežojumu piemērošana pārrobežu pakalpojumu sniegšanai varētu būt šķērslis Eiropas vienotās gaisa telpas izveidei.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 5. punkts - aa apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   aa) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   2. Dalībvalstis nosaka izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild.
Pamatojums
Precīzāks formulējums.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 5. punkts - ab apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ab) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:   3. Dalībvalstīm ir pastāvīgas pilnvaras izvēlēties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju ar nosacījumu, ka šis pakalpojumu sniedzējs atbilst prasībām un nosacījumiem, kas minēti 6. un 7. pantā.
Pamatojums
Precīzāks formulējums.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanu iespējami drīz, vēlākais līdz 2012. gada beigām, lai sasniegtu maksimālu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā un uzturētu augstu drošuma līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējos gaisa satiksmes sistēmas darbības rādītājos un mazinātu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm jāsadarbojas pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu. 1. Komisijai un dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, nodrošinot funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanu ne vēlāk kā līdz 2011. gada beigām, lai sasniegtu optimālu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā un uzturētu augstu drošuma līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējos gaisa satiksmes sistēmas darbības rādītājos, kas pilnībā atbilst darbības uzlabošanas shēmai, un mazinātu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm jāsadarbojas pēc iespējas plašāk, vajadzības gadījumā arī ar trešām valstīm, un jo īpaši ar tām, kuru pārziņā ir blakus esošie funkcionālie gaisa telpas bloki, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a Lai veicinātu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi ar funkcionālo gaisa telpas bloku palīdzību, Komisija izraugās augstākā līmeņa politisko amatpersonu, kas darbosies kā funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinators (turpmāk tekstā — „koordinators”).
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu veiksmīgo modeli, funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšana faktiski paātrinātu to izveidi, kā arī turpmāko apvienošanu. Koordinatoram ir jābūt augstākā līmeņa politiskajai amatpersonai, nevis tehniskam ekspertam, lai mēģinātu panākt politisku vienošanos starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.b Koordinatoru, vienojoties ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, ieceļ Komisija.
Pamatojums
Jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem iestāžu apspriešanās mehānismiem.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 1.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.c Koordinatora galvenais uzdevums ir veicināt augsta līmeņa vienošanās un rast labākos risinājumus grūtību pārvarēšanai, lai paātrinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi, nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku koordinēšanu, kā arī funkcionālo gaisa telpas bloku pareizu saskaņošanu un atbilstību šīs regulas noteikumiem.
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu veiksmīgo modeli, funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšana faktiski paātrinātu to izveidi, kā arī turpmāko apvienošanu. Koordinatoram ir jābūt augstākā līmeņa politiskajai amatpersonai, nevis tehniskam ekspertam, lai mēģinātu panākt politisku vienošanos starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 1.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.d Koordinators strādā tiešā Komisijas pakļautībā un cieši sadarbojas ar Vienotās gaisa telpas komiteju, Eurocontrol, darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi un EASA.
Pamatojums
Ņemot vērā Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu veiksmīgo modeli, funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatora iecelšana faktiski paātrinātu to izveidi, kā arī turpmāko apvienošanu. Koordinatoram ir jābūt augstākā līmeņa politiskajai amatpersonai, nevis tehniskam ekspertam, lai mēģinātu panākt politisku vienošanos starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 2. punkts - ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca) ir atbilstīgi darbības mērķiem, kā noteikts pamatregulas 11. pantā un turpmākos tiesību aktos;
Pamatojums
Nodrošina atbilstību darbības uzlabošanas shēmas noteikumiem.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām dalībvalstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas, vai ar vienas dalībvalsts paziņojumu, ja blokā iekļautā gaisa telpa pilnībā ir tās pārziņā. Pirms funkcionāla gaisa telpas bloka izveides attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz Komisijai, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas, lai būtu iespējams izvērtēt šā bloka atbilstību 2. punktā minētajiem kritērijiem un lai dotu tām iespēju iesniegt savus apsvērumus. 3. Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas. Pirms funkcionāla gaisa telpas bloka izveides attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz Komisijai, koordinatoram, citām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas, lai būtu iespējams izvērtēt šā bloka atbilstību 2. punktā minētajiem kritērijiem un lai dotu tiem iespēju iesniegt savus apsvērumus.
Pamatojums
Viena dalībvalsts nevar izveidot funkcionālo gaisa telpas bloku. Turklāt funkcionālie gaisa telpas bloki var iekļaut arī trešās valstis.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 9.a pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 3. punktu, dalībvalstis ņem vērā šo viedokli, lemjot par risinājumu. 5. Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās dalībvalstis var kopīgi lūgt koordinatoru izskatīt šo jautājumu. Koordinators rīko sanāksmes ar visām ieinteresētajām personām, lai panāktu vienošanos, un par šo sanāksmju rezultātiem ziņo Komisijai, pievienojot attiecīgus ieteikumus. Ieteikumus adresē arī attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 3. punktu, dalībvalstis šos ieteikumus ņem vērā, lemjot par risinājumu.
Pamatojums
Precizēti koordinatora pienākumi atbilstoši visam iepriekšminētajam.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants - 6.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (6a) Regulas 11. pantu groza šādi:   Dalībvalstis saistībā ar kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai līdzvērtīgus juridiskus aktus.
Pamatojums
Ņemot vērā ar šo regulu ieviestās izmaiņas, uzskatāms par nepieciešamu atjaunināt civilo un militāro iestāžu 2004. gadā parakstīto vienošanos.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – a apakšpunkts – i daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas; a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas; aprēķinātās izmaksas atvasina no darbības mērķiem, kas noteikti saskaņā ar pamatregulas 11. pantu, un tās sekmē aeronavigācijas pakalpojumu rentabilitāti, kā to paredz šīs regulas 14. pants;
Pamatojums
Pamatregulas Nr. 549/2004 11. pantā un Regulas Nr. 550/2004 14. pantā ir noteikts, ka tarifikācijas sistēmai jāsekmē gan rentabilitāte, gan jānodrošina darbības mērķu īstenošana.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts - a apakšpunkts – ii daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 2. punkts - ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba) attiecībā uz funkcionālajiem gaisa telpas blokiem dalībvalstis, slēdzot pamatnolīgumu, vienojas par konverģences sistēmu vienotas maksas noteikšanai saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu.
Pamatojums
Maksājumi atbilstu kopīgi apstiprinātajiem konverģences kritērijiem vispirms attiecībā uz funkcionālajiem gaisa telpas blokiem un pēc tam attiecībā uz visu Eiropas vienoto gaisa telpu.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts - b apakšpunkts – ii daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ba) maksājumi jānosaka kalendārajam gadam un jāattiecina vismaz uz trīs gadu periodu, nepārsniedzot piecu gadu periodu; ba) maksājumi jānosaka kalendārajam gadam un jāattiecina vismaz uz trīs gadu periodu, nepārsniedzot piecu gadu periodu, saskaņā ar darbības mērķiem, kā arī aspektiem, kas attiecas uz sniegtā pakalpojuma izmaksu struktūru;
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – b apakšpunkts – iii daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) Aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus; c) Aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus, ja tiek nodrošināta to darbības mērķu īstenošana, par kuriem panākta vienošanās;
Pamatojums
Aeronavigācijas pakalpojumu ieņēmumos var paredzēt arī pietiekami lielu peļņu no aktīviem, taču tas pieļaujams vienīgi tad, ja tiek nodrošināta darbības mērķu īstenošana.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts - b apakšpunkts – iv daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 3. punkts - e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums e) Maksājumi veicina drošu, profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, šādi sasniedzot augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti, un stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu. Ar šādu mērķi un saistībā ar valstu un reģionālajiem darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādes var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām priekšrocībām un kavējošiem faktoriem, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un/vai gaisa telpas izmantotājus mudina atbalstīt tādus uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā kā potenciāla palielināšana, kavējumu skaita samazināšana un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzturot optimālu drošuma līmeni. e) Maksājumi veicina drošu, profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, šādi sasniedzot darbības mērķus, un stimulē integrētu pakalpojumu sniegšanu. Ar šādu mērķi un saistībā ar valstu un reģionālajiem darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādes var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām priekšrocībām un sankcijām, kas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus mudinātu īstenot savus darbības mērķus.
Pamatojums
Nodrošina konsekvenci.
Stimulus ar finansiālām priekšrocībām labākas darbības sasniegšanai nav jāattiecina uz gaisa telpas izmantotājiem. Labākas darbības mērķu sasniegšanu Eiropas vienotajā gaisa telpā ir jāattiecina uz pakalpojumu sniedzējiem, kas ir monopoluzņēmumi. Tātad, lai pakalpojumu sniedzējus mudinātu īstenot savus darbības mērķus, jāizmanto finansiālas priekšrocības un sankcijas.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts - c apakšpunkts Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru var lemt par maksājumu izmantošanu kopēju projektu finansēšanai, kas izstrādāti, lai atbalstītu konkrētas gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kategorijas ar mērķi uzlabot kopējo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādās jomās, kas var būt vajadzīgas ATM ģenerālplāna īstenošanai. Kopējo projektu īstenos ar šādiem lēmumiem, kuros konkretizēti īstenošanas termiņi, maksājumi, kas jāiekasē no gaisa telpas izmantotājiem, un to sadalījums starp dalībvalstīm. 4. Kopējus projektus izstrādā gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbalstam, lai uzlabotu kopīgo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādus projektus, kas var būt vajadzīgi funkcionālo gaisa telpas bloku izveidei un ATM ģenerālplāna īstenošanai. Lai saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu nodrošinātu finansējumu kopējiem projektiem, jo īpaši, lai paātrinātu SESAR programmas īstenošanu, Komisija iesniedz priekšlikumu par finanšu resursiem, tostarp par Eiropas transporta tīkla līdzekļiem, Eiropas Investīciju bankas dotācijām, kā arī ieņēmumiem, ko gūst no izsolēm saistībā ar aviācijas nozares iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un pamatregulas 11. pantā izklāstītajiem rentabilitātes principiem var arī nolemt, ka kopēju projektu izmaksas daļēji iespējams atgūt ar maksājumu palīdzību. Kopējo projektu īstenos ar šādiem lēmumiem, kuros konkretizēti īstenošanas termiņi, maksājumi, kas jāiekasē no gaisa telpas izmantotājiem, un to sadalījums starp dalībvalstīm, izvairoties no izmaksu un maksājumu dublēšanās. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija veic izmaksu un ieguvumu neatkarīgu analīzi un plašu apspriešanos, lai, cik vien iespējams, vienotos ar pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem. Kopēju projektu izmaksu grāmatvedības uzskaite ir visaptveroša un pārredzama.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 12. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 18. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ne dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju. 1. Ne dalībvalstu uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu tiesību aktiem, ne Komisija, ne koordinators neizpauž konfidenciālu informāciju.
Pamatojums
Nodrošina visa regulas teksta konsekvenci.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 12. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā. 2. Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu, koordinatora vai Komisijas tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses aizsargāt savu darījumu noslēpumu.
Pamatojums
Nodrošina visa regulas teksta konsekvenci.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 13. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 18.a pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Periodiskajā pārskatā, kas paredzēts pamatregulas 12. panta 2. punktā, un ne vēlāk kā četrus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā, Komisija līdz galam pabeigs perspektīvas pētījumu par nosacījumiem tirgus principu attiecināšanai uz nākotnes pakalpojumu izstrādi un sniegšanu tādās jomās kā sakari, navigācija, uzraudzība, meteoroloģija un aeronavigācijas informācija. 1. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā līdz 2010. gada beigām nodrošinātu tirgus principu attiecināšanu uz pakalpojumu izstrādi un sniegšanu tādās jomās kā sakari, navigācija, uzraudzība, meteoroloģija un aeronavigācijas informācija.
Pamatojums
Nav loģiska pamatojuma tam, ka Komisijai ir jāgaida četri gadi, lai pabeigtu pētījumu šajā jomā. Ir vispārzināms, ka jau šodien ir iespējams piemērot tirgus principus šiem pakalpojumiem. Tādēļ ir tikai pareizi nekavējoties ieviest konkurenci šo pakalpojumu jomā. Tas samazinās izmaksas un paaugstinās pakalpojumu kvalitāti.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Kopiena un dalībvalstis lūdz ICAO izveidot un atzīt Eiropas vienoto lidojumu informācijas reģionu (EFIR). Šajā nolūkā jautājumos, kas atbilst Kopienas kompetencei, Komisija, ja nepieciešams, sniedz ieteikumu Padomei saskaņā ar Līguma 3. pantu ne vēlāk par [ ]. 1. Kopiena un dalībvalstis lūdz ICAO izveidot un atzīt Eiropas vienoto lidojumu informācijas reģionu (EFIR). Šajā nolūkā jautājumos, kas atbilst Kopienas kompetencei, Komisija, ja nepieciešams, sniedz ieteikumu Padomei saskaņā ar Līguma 3. pantu ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī.
Pamatojums
Jāpieņem, ka līdz 2012. gada beigām būs izveidoti un darbosies funkcionālie gaisa telpas bloki, un būs veiksmīgi sākta to apvienošana, tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būs precīzs priekšstats par visām procesā iesaistītajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) nepietiekamo resursu, jo īpaši radiofrekvenču un radiolokācijas atstarotāju, koordinācija un piešķiršana; b) nepietiekamo resursu, jo īpaši radiofrekvenču, koordinācija un piešķiršana aviācijas frekvenču diapazonā, ko izmanto vispārējai gaisa satiksmei, kā arī radiolokācijas atstarotāju koordinācija;
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) ATM tīkla pārvaldības papildu funkcijas atbilstoši ATM ģenerālplānam. c) ATM tīkla pārvaldības papildu funkcijas, tostarp gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība, atbilstoši ATM ģenerālplānam.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 2. punkts - 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, uzņemoties visu atbildību un veicot darbības uzraudzību, var Eurocontrol uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar norādīto funkciju izpildi, bet kas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Šo uzdevumu izpildei jānotiek objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos. Komisija, uzņemoties visu atbildību un veicot darbības uzraudzību, kā arī saskaņā ar subsidiaritātes principu var Eurocontrol vai citai iestādei uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar norādīto funkciju izpildi, bet kas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Šo uzdevumu izpildei jānotiek, pilnībā iesaistoties gaisa telpas izmantotājiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, nodrošinot darbības mērķu izpildi, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības un gaisa telpas izmantotājiem vēlamās trajektorijas. Ieviešot tīkla pārvaldības funkciju, Komisija nodrošina, lai būtu ievērots regulatīvo un darbības uzdevumu nošķiršanas princips. Šajā nolūkā katru atsevišķu funkciju un ar to saistītos pienākumus precīzi nošķir un klasificē katrā līmenī (ES, reģionu/funkcionālo gaisa telpas bloku, valsts līmenī). Šīs Eiropas mēroga funkcijas, kas klasificētas kā „darbības” funkcijas, veic, cieši sadarbojoties ar nozares partneriem, ar kuriem apspriežas arī regulatīvo funkciju gadījumā.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav paredzēti 2. punktā, lemj valstu vai reģionu līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību un ietver vispusīgu apspriešanos ar visām attiecīgajām gaisa telpas izmantotāju grupām. 5. Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav paredzēti 2. punktā, lemj valstu vai reģionu līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību, tas atbilst valstu vai reģionālajiem darbības plāniem un ietver vispusīgu apspriešanos ar visiem gaisa telpas izmantotājiem vai attiecīgajām gaisa telpas izmantotāju grupām.
Pamatojums
Nodrošina visa regulas teksta konsekvenci.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Dalībvalstis Eurocontrol uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un atbilstoši Komisijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. pantu. 6. Dalībvalstis, nodrošinot attiecīgus uzraudzības pasākumus, pārveidotajam Eurocontrol vai jebkurai citai kompetentai un neatkarīgai iestādei uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un atbilstoši Komisijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. un 11. pantu.
Pamatojums
Nodrošina visa regulas teksta konsekvenci.
Kaut arī „Eurocontrol” pašlaik labi tiek galā ar gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, ilgtermiņā stāvoklis vai mainīties.

PASKAIDROJUMS

Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīva[1] tika sākta 2000. gadā un iekļāva gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) vienotā transporta politikā.

Kopš tā laikā daudz kas ir mainījies. Paplašināšanās politika un aktīva kaimiņattiecību politika ir paplašinājušas Eiropas aviācijas tirgu līdz 37 valstīm. Paplašinoties vienotajam aviācijas tirgum, ES kļūst par globālu procesu dalībnieku.

Vispārīgais iespaids ir tāds, ka dažās būtiskās jomās Eiropas vienotās gaisa telpas izveide nav sniegusi gaidītos rezultātus. Kopumā funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) koncepcija nesniedz cerētos ieguvumus lidojumu efektivitātes uzlabošanas, izmaksu samazināšanas un defragmentēšanas nozīmē.

Īpaša virzība nav vērojama Eiropas maršrutu struktūras izstrādes un izmantošanas vispārējās efektivitātes ziņā, līdz ar to nav panākti arī uzlabojumi jautājumos par lidojumu efektivitāti vai ietekmi uz vidi.

Gaisa telpas izmantotāji un pasažieri sedz nelietderīgās izmaksas, kas saistītas aviācijas ķēdes neefektīvu darbību, lidojumu ilgumu, degvielas patēriņu un naudas izlietojumu.

Konkurētspējīgai Eiropas gaisa transporta nozarei ir vajadzīga pilnīga sistēmiska pieeja: vienots redzējums, mērķi un tehnoloģijas, pamatojoties uz stabilu normatīvo bāzi.

Šai sakarā Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu paketi[2].

– Nepieciešams grozīt četras Eiropas vienotās gaisa telpas regulas, lai ieviestu darbības sistēmu, paredzot kvantitatīvu mērķu izvirzīšanu.

– Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kompetences paplašināšana, lai ietvertu visas saiknes aviācijas drošības ķēdē, uzlabos drošību.

– ATM ģenerālplāna apstiprināšana, lai paātrinātu tehnoloģisko novatorismu.

– Lidostu rīcības plāns, lai risinātu jaudas nepietiekamības problēmas gaisā un uz zemes.

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Saturs. Priekšlikumā[3], ar ko groza SES I, ieviesti vairāki sākotnējo tiesību aktu uzlabojumi, tostarp saistoši izpildes mērķi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, Eiropas tīkla pārvaldības funkcija, lai nodrošinātu konverģenci starp valstu tīkliem un dalībvalstu pēdējiem izpildes termiņiem, lai uzlabotu darbību, sākotnēji izmantojot FAB.

Priekšlikuma galvenie elementi ir NSA neatkarība, uzlabota sociālo partneru iesaistīšanās, uzlabota izpildes sistēma, saskaņotas drošības prasības, FAB izveides paātrināšana, tarifikācijas sistēmas pārredzamība, vienots Eiropas lidojumu informācijas reģions, saskaņota aeronavigācijas informācijas pieejamība, noteikumi par gaisa un gaisa telpas klasifikāciju, sistēmiska pieeja tīkla izveidei, tīklu pārvaldība un komitoloģija.

REFERENTA KOMENTĀRI

Referents uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt SES tiesisko pamatu un sistēmisko pieeju, kas balstās uz 4 pīlāriem.

Referents atzīmē plašo vienprātību ieinteresēto personu vidū. Izņemot dažas negatīvas atbildes no arodbiedrībām un rezervētu attieksmi no dažām dalībvalstīm, visi iesaistītie tirgus dalībnieki izteica atbalstu SES II priekšlikumu paketei kopumā.

Referentam ir zināms, ka SES izveidei nav nekādu lielu tehnisku vai zinātnisku šķēršļu. Turklāt to var panākt bez negatīvi ietekmes uz drošību. Šis lēnais integrācijas process izskaidrojams ar atšķirīgo SES izpratni. Tādēļ referents ierosina skaidri definēt šo principu.

Referents ir pārliecināts, ka ar Komisijas priekšlikumu atbilstoši tiek risinātas iedzīvotāju vajadzības un cerības. Turklāt tas veicinās augsto Eiropas vides mērķu sasniegšanu.

Vienlaikus Eiropas ražošanas nozare iegūs no tā, ka ir inovāciju priekšgalā ATM tehnoloģijās. Referents uzskata, ka šis galvenais politiskais mērķis ir jāsaglabā, un lūdz likumdevējiem darīt visu iespējamo, lai atrastu kompromisu sīkākos jautājumos un sasniegtu galvenos politiskos mērķus.

Referents uzskata, ka nevis vērienīga pieeja no augšas uz leju, bet gan saskaņota plaša vienošanās tomēr ir labākais veids, kā sasniegt vienotu gaisa telpu.

Tomēr daži aspekti Komisijas priekšlikumā ir neskaidri, un tos var uzlabot:

a) NSA neatkarība. NSA jānodrošina vismaz funkcionāla neatkarība un pietiekami resursi. Referents uzsver, ka dalībvalstis jau ir piekritušas idejai nodrošināt valstu aģentūru un uzraudzības iestāžu funkcionālo neatkarību citās jomās (piem., telekomunikāciju, enerģijas un gāzes tirgū), un ierosina tādu pašu pieeju izmantot aviācijas sistēmā.

b) Uzlabota visu pušu iesaistīšanās — sadarbība politiskā, sociālā un tehniskā līmenī ir būtiska, lai sasniegtu SES mērķus. Tādēļ jaunajai SES sistēmai jāpārsniedz ES modelis — ko uzskata par vērtību kopumu ar atšķirīgām sistēmām — un pēc iespējas ātrāk jāapstiprina pienācīga vienota tehnoloģiju sistēma (SESAR), lai veicinātu kopējā mērķa sasniegšanu. Komisijai jānodrošina ieinteresēto personu pilnīgs atbalsts un saistības, jo īpaši sociālais dialogs, lai nodrošinātu sabiedrisko mieru.

c) Uzlabota darbības sistēma. Izpildes plāns, kā arī FAB īstenošanas termiņš, ir pamatelementi. Referents uzskata, ka Komisijai galveno uzmanību vajadzētu vērst uz skaitliski nosakāmu, sasniedzamu Kopienas mēroga mērķu izvirzīšanu. Šos mērķus vajadzētu vērst jautājumu risināšanai tādās jutīgās jomās kā drošība, vide, jauda un izmaksu lietderība. Pamatojoties uz eirozonas modeli, Komisijai un dalībvalstīm jāvienojas par valstu un reģionālajiem (FAB līmenī) mērķiem, apvienojot tos ar Kopienas mēroga mērķiem, ņemot vērā konverģences kritērijus. Šādai pieejai nepieciešama Eiropas pārraudzība un saskaņota Eiropas stimulu un pretpasākumu sistēma. Jāparedz korektīvie pasākumi, un tiem jābūt saskaņotiem, efektīviem, proporcionāliem un pārliecinošiem.

Sistēmas darbību jāuzrauga un jānovērtē neatkarīgai izpildes kontroles iestādei. Pēc referenta domām, Eirokontrolei jākļūst par PRB, jo tā jau veic daudzas līdzīgas darbības. Bet šīs organizācijas pārvalde ietver Eiropas Savienību un valstis ārpus ES. Tas, no vienas puses, ir pozitīvi, ņemot vērā SES turpmāko attīstību, bet šobrīd tas izraisa būtiskus jautājumus par tiesisko pamatu, iespējamām Eiropas Savienības un valstu ārpus ES interešu atšķirībām, organizācijas objektivitāti un, kopumā, par tās neatkarību no potenciāliem pakārtotiem elementiem. Referents uzskata, ka plānotā Eirokontroles reforma jāveic pirms stājas spēkā pašreizējo regulu noteikumi un tādā veidā, lai tai nodrošinātu pilnīgu neatkarību, pārvaldot dažādus pakārtotos elementus, un novērstu neatbilstību starp Eiropas uzdevumiem un citiem aspektiem, kas saistīti ar tās kā starptautiskas organizācijas kompetenci.

d) Drošība. Turpinoties gaisa satiksmes izaugsmei, nepieciešama pilnīgas sistēmiskas pieejas iniciatīva drošības jomā, lai saglabātu gaisa transporta drošību un ilgtspēju. Tādēļ Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) tiks uzticēta visas aviācijas sistēmas drošības pārraudzība.

e) Līdz 2012. gadam ir jāvienojas par skaidriem noteikumiem FAB darbības izveidošanai. FAB ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai un to nekoordinēta īstenošana tikai palielinātu nevajadzīgas izmaksas, izveidojot SES. Tādēļ referents izvirza priekšlikumu iekļaut papildu noteikumus, lai turpmāk atvieglotu esošo un potenciālo FAB pievienošanu SES pilnīgi atbilstoši izpildes plānam. Tie ir būtiski pakāpeniskajā Eiropas redzējuma, principu un prasību izplatīšanas procesā uz kaimiņos esošajām trešām valstīm. Augstākstāvošas politiskas personas iecelšana par FAB sistēmas koordinatoru atvieglos FAB īstenošanu, kā arī to turpmāko apvienošanos. Jāatjauno militāro spēku iesaistīšanās un saistības.

f) Tarifikācijas sistēma: Referents stingri atbalsta tarifikācijas pārredzamību. Noteiktajām izmaksām pilnībā jāatbilst konverģences kritērijiem, kas pamatojas uz izpildes plānu, tām jābūt saskaņotām vispirms FAB un pēc tam visā SES. Īpaša uzmanība pievēršama kopējiem projektiem. Pamatojoties uz veiksmīgo TEN-T prioritāro projektu modeli, jāizveido kopīgi saskaņots mehānisms papildu finanšu resursiem pašreizējā Eiropas finanšu sistēmā.

g) Sistēmiska pieeja tīkla izveidei, tīkla pārvaldībai un tehnoloģiju izmantošanai.

* Eirokontrolei jāuztic saskaņotu maršrutu tīkla faktiskā izveide saskaņā ar Kopienas mēroga, valstu un reģionāliem izpildes mērķiem.

* TFM: papildus drošībai un efektivitātei priekšlikumam jābūt vērstam uz uzticamības uzlabošanu.

h) Īstenošanas noteikumi. Referents uzskata, ka īstenošanas noteikumi jāiesniedz atbilstošā laikposmā, un aicina izveidot attiecīgu ceļa karti īstenošanas noteikumu faktiskai izstrādei, ņemot vērā to prioritāti un savstarpējo saikni. Ņemot to vērā, referents ierosina visām pusēm apņemties saskaņot politiskos plānus ar tehnoloģisko sistēmu un paātrināt vienotas Eiropas gaisa telpas izveides procesu pilnīgā saskaņā ar SESAR izstrādes posmu, lai no 2014. gada varētu izmantot visus tās īstenošanas posma ieguvumus.

• [1]  Regulas (EK) Nr. 549/2004, 550/2004, 551/2004, 552/2004.
• [2]  COM 388/2008, COM 389/2008, COM 390/2008.
• [3]  COM 388/2008.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (3.12.2008.)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību
(COM(2008)0388 – C6‑0250/2008 – 2008/0127(COD))

Atzinumu sagatavoja: Teresa Riera Madurell

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas gaisa transports

Eiropas gaisa transporta pakalpojumus izmanto vairāk nekā 700 miljonu pasažieru gadā[1], turpina palielināties aviācijas uzņēmumu skaits un to spēja pārvadāt pasažierus un kravas, un tas apliecina šīs nozares pastāvīgo dinamisko attīstību — pieaugums jau pašlaik ir vidēji 5 % gadā, turklāt prognozē, ka līdz 2020. gadam gaisa transporta apjomi būs gandrīz dubultojušies.

Viens no šā pieauguma blakusefektiem ir Eiropas gaisa satiksmes sistēmas pārslodze — pieaug reisu kavējumu skaits, nepietiekamā lidostu jauda sekmē reisu sastrēgumus, kas rada finansiālus zaudējumus, kā arī arvien palielinās negatīvā ietekme uz vidi un pieaug apdraudējumi lidojumu drošībai.

Vienota Eiropas gaisa telpa — pirmā tiesību aktu pakete (1999–2004)

Lai gan dalībvalstu savstarpējā atkarība gaisa satiksmes jomā bija nepārprotama, attiecībā uz gaisa telpu Eiropas integrācija īstenojās gausi un vienotā tirgus priekšrocības tika izmantotas nepietiekami. 2004. gada martā pieņemtā Vienotās Eiropas gaisa telpas (EVGT) tiesību aktu pirmā pakete bija paredzēta, lai reformētu būtiskus Eiropas gaisa satiksmes sistēmas elementus šādās jomās:

· jauda;

· ekspluatācijas izmaksas;

· CO₂ emisijas, ietekme uz vidi un

· drošība.

Vienota Eiropas gaisa telpa — otrā tiesību aktu pakete (no 2008. gada)

Kaut arī EVGT ieviešana bija liels panākums, ar to saistīto noteikumu īstenošana nav devusi būtiskus rezultātus. Pastāvīgā sadrumstalotība neļauj lietderīgi izmantot finanses, un Eiropas pasažieriem un aviosabiedrībām gadā tas izmaksā EUR 3,8 miljardus. Avioreisu skaits Eiropas Savienībā ik gadu ir divreiz mazāks nekā ASV, taču to apkalpošana izmaksā divreiz dārgāk.

Ņemot vērā EVGT joprojām vājos rezultātus, ir nepieciešams pārskatīt sākotnējo sistēmu, turklāt pašlaik šāda pārskatīšana ir svarīgāka nekā jebkad, ņemot vērā arvien pieaugošās degvielas cenas un aviosabiedrību finansiālo slogu — 2008. gadā jau ziņots par vairāku aviosabiedrību bankrotu.

EVGT otrās tiesību aktu paketes galvenais uzdevums ir ieviest papildu pasākumus, lai pastiprinātu un turpinātu jau uzsākto, proti:

· izstrādāt darbības uzlabošanas shēmu, nosakot kvantitatīvus mērķus;

· līdz 2012. gadam ieviest funkcionālos gaisa telpas blokus (FGTB);

· nodrošināt efektīvu un modernu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldību, ieviešot gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu;

· uzlabot drošību, deleģējot atbildību par drošību vienai iestādei — Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA).

Svarīgākie jautājumi

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē EVGT otro tiesību aktu paketi un visumā atbalsta piedāvāto pasākumu kopumu, uzskatot, ka vislielākā nozīme ir piešķirama to faktiskai īstenošanai, lai varētu iegūt tik ļoti nepieciešamos rezultātus. Komisijas pašreizējā priekšlikumā pirmās paketes trūkumi ir iztirzāti pietiekami izvērsti. Tomēr papildus varētu akcentēt dažus konkrētus jautājumus.

Eiropas gaisa satiksmes sistēmas reformai ir būtiska nozīme, lai panāktu augstāku drošības, rentabilitātes un vides aizsardzības līmeni ES gaisa transporta jomā. Eiropas gaisa transportam vajadzētu būt labāk sagatavotam pieaugošās tirgus konkurences apstākļiem, vienlaikus tam ir jābūt maksimāli drošam un ilgtspējīgam vides jomā. Turklāt inovatīvajām tehnoloģijām nenoliedzami ir galvenā nozīme, lai panāktu efektivitāti un sasniegtu ieteiktos darbības mērķus, tādēļ būtu konsekventi jāturpina atbalstīt jaunās paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēma (SESAR) un tās ieviešana. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī būtu konsekventi jāveicina un jāatbalsta turpmāki pētījumi, lai Eiropas gaisa transports būtu konkurētspējīgs un kļūtu par vadošo pasaulē.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja aicina visas dalībvalstis turpināt atbalstīt EVGT projektu un censties nodrošināt tā veiksmīgu īstenošanu un darbību nākotnē. Tādējādi būtu jāatzīst, nevis jānoliedz publiskā finansējuma loma, jo īpaši attiecībā uz obligāti īstenojamo gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānu, kura īstenošanai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi jau avansā.

Atzinuma sagatavotāja paļaujas, ka ieinteresētās puses no visām iesaistītajām Eiropas nozarēm sniegs konstruktīvu ieguldījumu, jo to darbības uzlabošanās lielā mērā ir atkarīga no EVGT izveides. Tādēļ atzinuma sagatavotāja atbalsta nozares lomas pastiprināšanu Komisijas priekšlikumā, kā arī aicina apspriesties ar nozares pārstāvjiem visās plānošanas, lēmumu pieņemšanas un EVGT izpildes stadijās.

Turklāt, ņemot vērā nozares pastiprināto iesaisti gaisa satiksmes pārvaldībā, ir būtiski skaidri noteikt, kuras gaisa satiksmes pārvaldības funkcijas ir Kopienas regulatoru atbildības joma, bet kuras — nozares atbildības joma, un regulatori un nozare ir skaidri jāinformē par to lomu un uzdevumiem.

Referente uzskata, ka drošības uzlabošana, kā arī rentabilitāte un kvalitātes uzlabošana ir galvenie principi attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu un izveidošanu sakaru, navigācijas, uzraudzības, meteoroloģijas, aeronavigācijas informācijas, kā arī apmācību jomā, un nevar atbalstīt nepārbaudīto pieņēmumu, ka šie jautājumi atrisināsies liberalizācijas rezultātā.

Visbeidzot atzinuma sagatavotāja atbalsta lielākas lomas piešķiršanu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai un uzskata, ka EVGT jaunajos noteikumos lielāka uzmanība jāpievērš šīs pašlaik nepietiekami izmantotās Kopienas aģentūras atbilstīgai un pienācīgai iesaistei, jo tai ir vislabākās iespējas racionalizēt un sakārtot vispārējās darbības drošības jomā.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Jāpaskaidro, ka dalībvalstis nedrīkst atteikties izraudzīt aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka tas ir reģistrēts citā dalībvalstī vai pieder citas dalībvalsts pilsoņiem.	svītrots
Pamatojums
Šis papildinājums ir pretrunā gan ar Vācijas Konstitūcijas 87.d pantu, gan arī ar 8. panta 3. punktu Regulā Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā. Atbilstoši tai dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Ar 8. panta 1. punkta jauno formulējumu izvēles tiesības tiek būtiski ierobežotas. Attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem tiek ieviests tāds konkurences noteikums, kāds saskaņā ar regulas 5. apsvērumu nedrīkstētu tikt piemērots.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 549/2004 1. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1a) 1. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:   „3.a šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu īstenošanā ievēro augšupēju pieeju, atbilstoši kurai aeronavigācijas dienestiem ir iniciatīvas tiesības un pienākums, turklāt jau no procesa paša sākuma tiem jāiesaista personāls, kā arī civilie un militārie lietotāji;”
Pamatojums
Pilnībā konsolidētajā ziņojumā par funkcionālu gaisa telpas bloku izveidi šādu definīciju ierosinājuši gaisa satiksmes pārvaldības sociālie partneri.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Komisija pieņem šajā regulā vai 3. pantā minētajās regulās paredzētos īstenošanas noteikumus, vai noteikumus, kas citādi nepieciešami minētajās regulās paredzēto mērķu izpildei. 1. Pēc apspriešanās ar nozares konsultatīvo struktūru un nozaru dialoga komiteju, Komisija pieņem šajā regulā vai 3. pantā minētajās regulās paredzētos īstenošanas noteikumus, vai noteikumus, kas citādi nepieciešami minētajās regulās paredzēto mērķu izpildei.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var piešķirt Eurocontrol pilnvaras noteikt izpildāmos uzdevumus un to grafiku. Šajā sakarā tā cenšas, cik vien labi iespējams, izmantot Eurocontrol kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei pārredzamības un apspriežu procedūru ziņā un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru. 2. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus, Komisija var piešķirt pārveidotajam Eurocontrol vai jebkurai citai kompetentai un neatkarīgai iestādei pilnvaras noteikt izpildāmos uzdevumus un to grafiku. Šajā sakarā tā cenšas, cik vien labi iespējams, izmantot Eurocontrol kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas praksei pārredzamības un apspriežu procedūru ziņā un nav pretrunā tās institucionālajām saistībām. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru.
Pamatojums
Ir ļoti svarīgi pārveidot Eurocontrol, lai nodrošinātu, ka nozare saglabā nepieciešamo uzraudzību un kontroli pār tām funkcijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 7. punkts – b apakšpunkts Regula (EK) Nr. 549/2004 10. pants – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „Apspriedes ar ieinteresētajām personām jo īpaši attiecas uz jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu EATMN, un tajās jāiekļauj mehānismi saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK* izveidotās attiecīgās nozaru dialoga komitejas attiecīgai iesaistīšanai.” „Apspriedes ar ieinteresētajām personām jo īpaši attiecas uz jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu EATMN. Turklāt Komisija izstrādā apspriežu mehānismus, lai nozaru dialoga komiteja tiktu atbilstīgi iesaistīta visu svarīgāko jautājumu apspriešanā, bet jo īpaši tiktu apspriesti tādi jautājumi, kas Eiropas vienotās gaisa telpas veidošanas gaitā var radīt sociālas sekas.”
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants – -1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums -1. Komisija nodrošina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vadība notiek saskaņā ar tādu pieeju, kas orientēta uz darbības rezultātiem, nodrošinot atbilstošu pārvaldības neatkarību un prasot atbildību.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, Komisija izveido darbības uzlabošanas shēmu. Shēmā ietver šādus konkrētus elementus: 1. Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, Komisija izveido darbības uzlabošanas shēmu, pirms tam apspriežoties ar 10. pantā minētajām ieinteresētajām pusēm. Shēmā ietver šādus konkrētus elementus:
Pamatojums
Regulā skaidri jānorāda, ka pirms darbības uzlabošanas shēmas izstrādes ir jārīko apspriešanās.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants – 1. punkts – f apakšpunkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums - jāapspriež ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem; - jāapspriež ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem, lidostu ekspluatantiem, lidostu koordinatoriem un arodorganizācijām;
Pamatojums
Regulā skaidri jānorāda, ka pirms darbības uzlabošanas shēmas izstrādes ir jārīko apspriešanās.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Neskarot Komitejas lomu, Komisija par darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu kompetentu publisko tiesību subjektu. Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes pienākums ir palīdzēt Komisijai īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā. 2. Neskarot Komitejas lomu, Komisija par darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu kompetentu publisko tiesību subjektu. Darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes pienākums ir palīdzēt Komisijai īstenot 1. punktā norādīto darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina gan darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā, gan arī to, lai pietiekami tiktu ņemti vērā atšķirīgie nosacījumi, saskaņā ar kuriem darbojas dažādie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, un lai darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes personālam būtu nepieciešamās profesionālās zināšanas. Tas galvenokārt attiecas uz pietiekamu kompetenci praktiskā darba jautājumos. Tomēr galīgo lēmumu pieņemšana un pārraudzība ir valsts uzraudzības iestāžu un Komisijas ziņā.
Pamatojums
Ieviešot darbības uzlabošanas shēmu, izveidojot darbības rezultātu pārskatīšanas iestādi un nosakot novērtēšanas metodes, ir jāņem vērā pakalpojumu īpatnības dažādās dalībvalstīs (piemēram, atšķirīgā gaisa telpas sarežģītība). Lai šīs īpatnības varētu pietiekami labi novērtēt, iestādē vajadzīgs tāds personāls, kas labi orientējas praktiskā darba jautājumos. Tomēr tā nedrīkst kļūt par uzraudzības struktūru, un šīs iestādes funkcijas jāierobežo tikai ar pārbaužu veikšanu un padomu došanu Komisijai, lai galīgā atbildība paliktu dalībvalstu pārziņā.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Regula (EK) Nr. 549/2004 11. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3.a Komisija nodrošina, ka darbības rezultātu pārskatīšanas iestāde ir neatkarīga un tai ir nepieciešamās specializētās zināšanas, kā arī to, ka darbojas apspriešanās mehānismi un ir noteikta pārsūdzēšanas kārtība.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 550/2004 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (2) Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu: svītrots „4. pants   Drošuma prasības   Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta pamatregulas 5. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas noteikumus, kur iekļauti attiecīgie Eurocontrol drošuma normatīvo prasību noteikumi (ESARR), un šo prasību grozījumus šīs regulas piemērošanas jomā ar attiecīgiem uzlabojumiem un pielāgojumiem, ja tas nepieciešams.”
Pamatojums
Ir jāsaglabā 4. panta sākotnējā redakcija.
Atbilstoši Komisijas priekšlikumam COM(2008)0390 Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pilnvaras jāpaplašina un jāattiecina arī uz gaisa satiksmes pārvaldību un lidlauku drošības noteikumiem.
Tāpēc EASA aizstās Eurocontrol drošības regulatīvo struktūrvienību, bet Eurocontrol drošības normatīvās prasības tiks aizstātas ar īstenošanas noteikumiem atbilstoši EASA sistēmai.
Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju, EASA īstenošanas noteikumiem sākotnēji jābalstās uz Eurocontrol drošības normatīvajām prasībām.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 3.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3a) Šādi aizstāj 7. panta 3. punktu:   „3. Dalībvalstu uzraudzības iestādes izdod sertifikātus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie atbilst kopīgajām prasībām, kas minētas 6. pantā. Sertifikātus izdod atsevišķi katra veida aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteikti pamatregulas 2. pantā. Sertifikātus izdod atsevišķi pat šādu pakalpojumu paketes gadījumā, ja gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no sava juridiskā statusa darbojas un uztur savas sakaru, navigācijas un uzraudzības sistēmas. Sertifikātus regulāri pārbauda.”
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 5. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 550/2004 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „1. Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā derīgs sertifikāts. „1. Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā derīgs sertifikāts.” Dalībvalsts nedrīkst atteikties izraudzīt gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tādēļ, ka valsts tiesību sistēmā noteikts, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij uzņemoties atbildību,   (a) tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder dalībvalstij vai tās pilsoņiem, vai   (b) ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas attiecīgajā dalībvalstī, vai   (c) izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts infrastruktūru.”
Pamatojums
Šis papildinājums ir pretrunā gan ar Vācijas Konstitūcijas 87.d pantu, gan arī ar 8. panta 3. punktu Regulā Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā. Ar 8. panta 1. punkta jauno formulējumu izvēles tiesības tiek būtiski ierobežotas. Attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem tiek ieviests tāds konkurences noteikums, kāds saskaņā ar regulas 5. apsvērumu nedrīkstētu tikt piemērots. Netiek nodrošināts, lai šis noteikums būtu jāpiemēro ikvienai dalībvalstij, jo 8. panta 1. punktā iekļauta norāde uz „valsts tiesību sistēmu”.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – a apakšpunkts – i daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas;” „a) izmaksas, kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas; aprēķinātās izmaksas atvasina no darbības mērķiem, kas noteikti saskaņā ar pamatregulas 11. pantu, un tās sekmē aeronavigācijas pakalpojumu rentabilitāti, kā to paredz šīs regulas 14. pants;”
Pamatojums
Pamatregulas 549/2004 11. pantā un Regulas 550/2004 14. pantā noteikts, ka tarifikācijas sistēmai jāsekmē gan rentabilitāte, gan jānodrošina darbības mērķu īstenošana.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna) Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   iia) iekļauj šādu ba) apakšpunktu:   „ba) maksājumus attiecībā uz funkcionālajiem gaisa telpas blokiem nosaka saskaņā ar tādiem konverģences kritērijiem, kas saistīti ar rentabilitāti, lai varētu noteikt vienotu maksu, kas pilnībā atbilst reģionālajiem uzņēmējdarbības plāniem;”
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – b apakšpunkts – iii daļa Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums „c) Aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus;” „c) Aeronavigācijas pakalpojumi var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus, ja tiek nodrošināta to darbības mērķu īstenošana, par kuriem panākta vienošanās;”
Pamatojums
Aeronavigācijas pakalpojumu ieņēmumos var paredzēt arī pietiekami lielu peļņu no aktīviem, taču tas pieļaujams vienīgi tad, ja tiek nodrošināta darbības mērķu īstenošana.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – c apakšpunkts Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru var lemt par maksājumu izmantošanu kopēju projektu finansēšanai, kas izstrādāti, lai atbalstītu konkrētas gaisa telpas izmantotāju un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju kategorijas ar mērķi uzlabot kopējo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu, jo īpaši tādās jomās, kas var būt vajadzīgas ATM ģenerālplāna īstenošanai. Kopējo projektu īstenos ar šādiem lēmumiem, kuros konkretizēti īstenošanas termiņi, maksājumi, kas jāiekasē no gaisa telpas izmantotājiem, un to sadalījums starp dalībvalstīm. svītrots
Pamatojums
Šis pants ir pretrunā ar ICAO principiem un Komisijas noteikto mērķi, ka maksājumi jāiekasē objektīvi, godīgi un pārskatāmi. ICAO principi par ATM maksājumiem nosaka, ka gaisa telpas izmantotājiem nedrīkst prasīt iesaistīties kopīgo projektu iepriekšējā finansēšanā vai līdzfinansēšanā.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 9. punkts – ca apakšpunkts (jauns) Regula (EK) Nr. 550/2004 15. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca) iekļauj šādu 4.a punktu:   „4.a Komisija var pārskatīt pašreizējās ES finanšu shēmas un ierosināt piešķirt papildu finanšu resursus kopīgiem projektiem, jo īpaši lai paātrinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanu un sniegtu atbalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem SESAR projekta ieviešanā.”
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīklam jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem. 1. Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīklam jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas visos gadījumos, kad tas savietojams ar darbības ierobežojumiem, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) ATM tīkla pārvaldības papildu funkcijas atbilstoši ATM ģenerālplānam. c) ATM tīkla pārvaldības papildu funkcijas, tostarp satiksmes plūsmas pārvaldība, atbilstoši ATM ģenerālplānam.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija, uzņemoties visu atbildību un veicot darbības uzraudzību, var Eurocontrol uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar norādīto funkciju izpildi, bet kas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Šo uzdevumu izpildei jānotiek objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos. Komisija, uzņemoties visu atbildību un veicot darbības uzraudzību, kā arī ņemot vērā vislielākos profesionālos un ģeogrāfiskos ieguvumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, var pārveidotajam Eurocontrol vai jebkurai citai kompetentai un neatkarīgai iestādei uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar norādīto funkciju izpildi, bet kas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Šo uzdevumu izpildei jānotiek objektīvi, pārredzami un izmaksu ziņā efektīvā veidā, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības, turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos pārvaldības struktūrā, kura veic visu norādīto funkciju izpildi.   Veidojot pārvaldības tīkla funkciju, Komisija nodrošina, lai tiktu nošķirti regulēšanas un darbības uzdevumi. Tāpēc tiek veikta gan ikvienas funkcijas precīza nošķiršana un iedalīšana visos līmeņos (Eiropas Savienības, reģionālā/ funkcionālo gaisa telpas bloku, valstu), gan arī ar šīm funkcijām saistītās atbildības nošķiršana. Nozares partneri arvien jāiesaista Eiropas mēroga „darbības” funkciju veikšanā, savukārt attiecībā uz „regulatīvo” funkciju veikšanu viņi sniedz konsultācijas.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 6. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 6. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Dalībvalstis Eurocontrol uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un atbilstoši Komisijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. pantu. 6. Dalībvalstis pārveidotajam Eurocontrol vai jebkurai citai kompetentai un neatkarīgai iestādei uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību atbilstoši īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā paredzēto procedūru un atbilstoši Komisijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 9. pantu.
Pamatojums
Kaut arī Eurocontrol pašlaik labi tiek galā ar gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, ilgtermiņā stāvoklis vai mainīties.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants – 7. punkts Regula (EK) Nr. 551/2004 9. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (7) Regulas 9. pantu papildina ar šādu 3. punktu: svītrots „3. Īstenošanas noteikumos jānosaka lidojumu plānu un lidostu laika nišu saskaņošana un saskaņošana ar blakus reģioniem, ja tas nepieciešams.”
Pamatojums
Termina „lidostu laika nišas” izmantošana šajā sakarībā nav precīza. Šādi tiek veidota saikne ar Regulu (EEK) Nr. 95/93. Taču minētajā regulā apskatīti stratēģiskās plānošanas instrumenti, nevis darbības instrumenti (gaisa satiksmes pārvaldība). Regulas (EEK) Nr. 95/93 ierosinātie pasākumi ir efektīvi un piemēroti, un nekādi citi īstenošanas pasākumi nav nedz nepieciešami, nedz lietderīgi.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāte un dzīvotspēja
Atsauces	COM(2008)0388 – C6-0250/2008 – 2008/0127(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 8.7.2008
Atzinumu sagatavoja      Iecelšanas datums	Teresa Riera Madurell 25.8.2008
Izskatīšana komitejā	18.9.2008		16.10.2008
Pieņemšanas datums	2.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Britta Thomsen, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Pierre Pribetich, John Purvis, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev

• [1]  2006. gadā 27 ES valstu lidostās tika apkalpoti 738 miljoni pasažieru (EUROSTAT dati)

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāte un dzīvotspēja
Atsauces	COM(2008)0388 – C6-0250/2008 – 2008/0127(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	25.6.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 8.7.2008
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 8.7.2008
Referents      Iecelšanas datums	Marian-Jean Marinescu 15.7.2008
Izskatīšana komitejā	10.9.2008		4.11.2008		2.12.2008
Pieņemšanas datums	8.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 1 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Sepp Kusstatscher, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Michel Teychenné, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Jeanine Hennis-Plasschaert, Eleonora Lo Curto, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Proinsias De Rossa, Giorgos Dimitrakopoulos, Jean-Paul Gauzès, Kyösti Virrankoski
Iesniegšanas datums	20.1.2009