ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

PASKAIDROJUMS

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS (B6-0216/2008) (13.5.2008)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS aTZINUMS (8.10.2008)

26.1.2009 - (2008/2144(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Roberta Angelilli

Procedūra : 2008/2144(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0012/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0012/2009

Debates :

PV 03/02/2009 - 4
CRE 03/02/2009 - 4

Balsojumi :

PV 03/02/2009 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0040

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI
PASKAIDROJUMS
IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS (B6-0216/2008)
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS aTZINUMS

par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu

(2008/2144(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ko UEN grupas vārdā iesniedza Roberta Angelilli (B6-0216/2008),

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu, kurā ir noteiktas bērnu tiesības uz aizsardzību un aprūpi,

– ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām[1] 34. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu[2] („Pamatlēmums”),

– ņemot vērā Komisijas saskaņā ar Padomes Pamatlēmuma 12. pantu 2007. gada 16. novembrī publicēto ziņojumu (COM(2007)0716) („Komisijas ziņojums”),

– ņemot vērā Eiropas Padomes konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību[3] („Eiropas Padomes konvencija”),

– ņemot vērā ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,

– ņemot vērā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju: Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām[4],

– ņemot vērā Riodežaneiro paktu par bērnu seksuālas izmantošanas pārtraukšanu un novēršanu, kas tika apstiprināts 2008. gada 25. –28. novembrī notikušajā III Pasaules Kongresā pret bērnu un pusaudžu seksuālo izmantošanu,

– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0012/2009),

A. tā kā 20 ES dalībvalstu parakstītā Eiropas Padomes Konvencija ir pirmais starptautiskais juridiskais instruments, kurā dažādi bērnu seksuālās izmantošanas veidi ir noteikti par kriminālpārkāpumu, ietverot arī tādu seksuālu izmantošanu, kas cita starpā izdarīta, pielietojot spēku, piespiešanu vai draudus un turklāt arī ģimenē;

B. tā kā joprojām septiņas dalībvalstis nav parakstījušas Eiropas Padomes Konvenciju un astoņas dalībvalstis nav ratificējušas ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,

C. tā kā bērni arvien vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas un tā kā arvien lielākas bērnu un jauniešu daļas sociālā dzīve notiek tiešsaistē, kur tiek izmantotas pastāvīgi pilnveidojošās progresīvās tehnoloģijas un saziņas ierīces; tā kā internetu tāpēc arvien vairāk izmanto potenciālie un esošie dzimumnoziedznieki, gatavojoties bērnu seksuālai izmantošanai, īpaši uzmācoties un izmantojot bērnu pornogrāfiju;

1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

(a) mudina visas tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt, ratificēt un īstenot visas attiecīgās konvencijas, visupirms Eiropas Padomes Konvenciju, jo tā blakus Pamatlēmumam nodrošina lielāku bērnu aizsardzību, kā arī ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju;

(b) atbalsta dalībvalstu tiesību aktu pilnveidi, kā arī dalībvalstu pārrobežu sadarbību šajā jomā; aicina dzimumnoziegumus pret bērniem līdz 18. gadu vecumam visā ES noteikt par nepilngadīgo izmantošanu atbilstīgi iepriekšminētajai Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūcijai;

(c) atļauj dalībvalstīm skaidri izslēgt abpusējas sodāmības prasību jurisdikcijas noteikšanas nolūkā saistībā ar noziegumiem, kas konstatēti saskaņā ar pamatdirektīvu;

(d) mudina dalībvalstis par noziedzīgu nodarījumu noteikt visu veidu seksuālu izmantošanu, kurā cieš bērni;

Pamatlēmuma īstenošana

(e) jāpalīdz tām dalībvalstīm, kuras vēl nav pilnībā piemērojušas Pamatlēmumu, to izdarīt pēc iespējas ātrāk; īpaši ir jāuzsver bērnu pornogrāfiju definējošu tiesību aktu pieņemšana saskaņā ar Pamatlēmuma 1. panta b) apakšpunktu, nodrošinot upuru aizsardzības mehānismus un īstenojot Pamatlēmuma 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu par pārrobežu jurisdikciju (sekstūrisms);

(f) pieprasa efektīvu aizsardzību pret bērnu seksuālu izmantošanu, tādējādi klasificējot bērnu sekstūrismu kā vardarbību visās dalībvalstīs. Parlaments pieprasa, lai visi ES iedzīvotāji, kas pastrādājuši dzimumnoziegumus pret bērniem ES dalībvalstīs vai ārpus to robežām, tiktu sodīti, pamatojoties uz vienotu ekstrateritoriālu tiesību aktu sistēmu, ko piemērotu visā ES;

(g) sadarbojoties ar Komisiju un dalībvalstīm ir jāuzlabo Pamatlēmuma īstenošanas uzraudzība, lai laikus iegūtu pilnīgu informāciju, izveidojot mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm sagatavot būtiskās informācijas sarakstu, iekļaujot noziegumu definīcijas atbilstošos tematiskos laukos un tādējādi vienkāršojot dalībvalstu tiesisko sistēmu salīdzināšanu;

(h) mudina dalībvalstis sniegt precīzu ziņojumu par stāvokli pārrobežu sadarbības jomā, it īpaši tad, ja sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir paredzēta vai nu tiesību aktos, vai praksē;

(i) mudina dalībvalstis ziņot par to, kur nonāk tas īpašums, kas atsavināts saistībā ar pierādītu bērnu prostitūcijas vai bērnu pornogrāfijas gadījumu;

Pamatlēmuma pārskatīšana

(j) Pamatlēmums jāpārskata, pamatojoties uz Padomes prezidentūras, citas dalībvalsts vai Komisijas iesniegtu priekšlikumu, paaugstinot aizsardzības līmeni vismaz līdz Eiropas Padomes konvencijas līmenim un pastiprinātu vērību pievēršot ar internetu un ar citām saziņas tehnoloģijām saistītiem pārkāpumiem; iesaka priekšlikumā iekļaut šādus noteikumus:

– valsts dzimumnoziedznieku pārvaldības sistēmu izveide, kurā varētu iekļaut riska novērtējumu, rīcības programmu izveidi, lai novērstu vai samazinātu atkārtota nozieguma risku, kā arī ārstēšanas iespējas dzimumnoziedzniekiem; šīs rīcības programmas un ārstēšanās iespējas uz brīvprātības pamata varētu tikt finansētas no ES kopējā budžeta, lai garantētu, ka bērnu labklājība kļūst par svarīgāko jautājumu visā ES;

– jāstiprina pieeja, kuras pamatā ir cilvēktiesības un kurā galvenā uzmanība ir pievērsta upuriem;

– uzmākšanos noteikt par noziedzīgu nodarījumu (uzmākšanās bērniem seksuālā nolūkā) un uzmākšanās definīcijas izmantošana pamatojoties uz Eiropas Padomes konvencijas 23. pantu;

– par noziedzīgu nodarījumu jānosaka seksuāla rakstura darbības veikšana ar personu līdz dzimumpilngadības vecumam vai pēc tā sasniegšanas, bet kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tiek izmantota piespiešana, spēks, vai draudi vai ja noziegums ir izdarīts ļaunprātīgi, izmantojot bērna uzticēšanos un varu vai ietekmi pār bērnu, tostarp ģimenē, ja noziegums ir izdarīts, izmantojot bērna neaizsargāto stāvokli, īpaši garīgo vai fizisko invaliditāti vai atkarību, vai ja nauda vai cita atlīdzība vai atzinība ir sniegta kā samaksa par bērna dalību seksuālā darbībā;

– par noziedzīgu nodarījumu jānosaka bērna spiešana stāties piespiedu laulībā;

– par noziedzīgu nodarījumu jānosaka apzināta pornogrāfiskas darbības veikšana, iesaistot bērnus, kā arī likšana viņiem kļūt par seksuālas izmantošanas vai seksuālu darbību lieciniekiem;

– ir jākriminalizē personas, kas nodrošina pedofīliskas tērzētavas vai pedofīliskus forumus internetā;

– jāveic pasākumi, lai dalībvalstis vispārējas stratēģijas kontekstā starptautiskās diplomātiskās, administratīvās un tiesībaizsardzības sadarbības jomā rīkojas tā, lai sākotnēji tiktu izņemti visi nelegālie ar bērnu izmantošanu saistītie materiāli, tādējādi nodrošinot upuriem maksimālu aizsardzību un sadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai dezaktivētu tās interneta vietnes, kas regulāri veic vai reklamē iespēju veikt noziegumus, kas noteikti pamatdirektīvā;

– ir jāļauj valsts izpildiestādēm pieprasīt, lai interneta pakalpojumu sniedzēji bloķē piekļuvi tām tīmekļa vietnēm, kuras veic vai informē par iespēju veikt nodarījumus, kuri noteikti saskaņā ar Pamatlēmumu, bet, ja tie nepilda šo prasību, pieprasīt izdzēst šajos nolūkos izmantoto reģistrēto domēnu vārdus;

– Eiropas Parlaments atbalsta Komisijas sadarbību ar lielākajiem kredītkaršu uzņēmumiem, cenšoties noskaidrot, vai tehniski ir iespējams slēgt vai citādā veidā apgrūtināt maksāšanas sistēmu tīmekļa vietnēs, kas nodarbojas ar bērnu pornogrāfijas materiālu pārdošanu internetā. Eiropas Parlaments mudina arī citus uzņēmējdarbības pārstāvjus, piemēram, bankas, valūtas maiņas punktus, interneta pakalpojumu piegādātājus un telekomunikāciju uzņēmumus aktīvi iesaistīties darbā, lai apkarotu bērnu pornogrāfiju, kā arī cita veida komerciālu bērnu seksuālu izmantošanu;

– mudina dalībvalstis vecākiem nodrošināt viegli pārvaldāmas programmas, ar kuru palīdzību viņi varētu liegt bērniem pieeju pornogrāfiskām tīmekļa vietnēm;

– jāveic pasākumi, lai mudinātu seksuālās izmantošanas upurus valsts tiesās pret dzimumnoziedzniekiem celt prasības krimināllietās un civillietās;

– jāpārskata Pamatlēmuma 5. panta 3. punkts, ar kuru ir nodrošināts tikai minimāls pamats, lai notiesātajiem dzimumnoziedzniekiem liegtu piekļuvi bērniem, iesaistoties tādā brīvprātīgā darbā, kurā ir regulāra saskarsme ar bērniem, turklāt ir jāapsver iespēja noteikt par pienākumu dalībvalstīm pārbaudīt to personu ierakstus sodu reģistrā, kuri piesakās darbā uz noteiktām ar bērniem saistītām darba vietām un jāizstrādā skaidri noteikumi vai pamatnostādnes darba devējiem par viņu pienākumiem šajā saistībā;

– jāvienkāršo starptautiskā sadarbība, izmantojot Eiropas Padomes konvencijas 38. pantu;

– noteiktas profesionālās grupas ir jāatbrīvo no slepenības pienākuma, ja persona saskaras ar informāciju par nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar Pamatlēmumu vai nopietnu pamatu aizdomām par šāda nozieguma iespējamo izdarīšanu tajos gadījumos, kad šī informācija nāk tieši no seksuālas izmantošanas upura;

– pienākums tiem, kuri savā darbā regulāri saskaras ar bērniem, ziņot par gadījumiem, kad ir nopietns pamats aizdomām par seksuālu izmantošanu;

– jāuzlabo no izmantošanas cietušo bērnu atpazīšana, sagatavojot personālu, kurš regulāri saskaras ar bērniem, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu personālu, kurš var saskarties ar cietušajiem bērniem;

– jānodrošina lielāka bērnu aizsardzība tiesvedībā un izmeklēšanas laikā, lai novērstu traumas, paredzot īpašu kārtību intervijām pierādījumu iegūšanai no cietušajiem bērniem;

– jāaizliedz reklāma, kas rosina izdarīt Pamatlēmumā noteiktos nodarījumus;

– jākriminalizē kūdīšana, palīdzība, līdzdalība un mēģinājumi izdarīt jebkuru no nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar Pamatlēmumu;

– jāmudina dalībvalstis veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu diskrimināciju pret bērnu izmantošanas upuriem un viņu stigmatizāciju,

– ar Eiropas Padomes konvencijas 28. pantā iekļauto vainu pastiprinošo apstākļu sarakstu jāpapildina vainu pastiprinošu apstākļu katalogs sankciju noteikšanai saistībā ar Pamatlēmumā noteiktajiem nodarījumiem;

– par vainu pastiprinošu apstākli ir jānosaka likumpārkāpēja augstākais stāvoklis (ģimenē, darba attiecībās, nelegālajā imigrācijā u.c.);

(k) jāmudina visas dalībvalstis izveidot sistēmu brīdināšanai par bērnu pazušanu, lai uzlabotu sadarbību Eiropas līmenī;

(l) kopā ar dalībvalstīm un Komisiju ir jāizveido rīcības programma, kuras mērķis ir sniegt aizsardzību un atbalstu bērniem, kuri šajos pornogrāfiskajos attēlos tiek seksuāli izmantoti;

o o

2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai un dalībvalstīm.

[1] To pieņēma un tās parakstīšanu un ratifikāciju uzsāka ar ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembra rezolūciju 44/25.
[2] OV L 13, 20.1.2004., 44. lpp.
[3] 2007. gada 13. jūlijā pieņēma Ministru komiteja, CETS No. 201.
[4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0012.

Bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums.

Komisijas ziņojumā norādīts, ka ne visas dalībvalstis ievēro Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumā 2004/68/TI noteiktās prasības.

Lai gan dalībvalstu noteikumi paredz sankcijas un diezgan augstu aizsardzības līmeni pret bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, referente atzīmē, ka 2004. gada Pamatlēmums jāpapildina, paaugstinot bērnu aizsardzību, ņemot vērā arī pastāvīgo jauno tehnoloģiju attīstību, īpaši globālajā tīmekli, un pedofilu izmantotos jaunos uzmākšanās veidus bērniem internetā.

Ir jāveic šādi pasākumi:

- jāratificē Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību;

- par noziedzīgu nodarījumu jānosaka uzmākšanās bērniem internetā;

- „uzmākšanās” jādefinē, par pamatu ņemot 23. pantu minētajā Eiropas Padomes 2007. gada oktobra Konvencijā par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību;

- bērnu iesaistīšanu seksuālās darbībās līdz noteiktam vecumam un pēc tā sasniegšanas uzskatīt par noziegumu visos Pamatlēmumā paredzētajos gadījumos, kā arī visos minētajā Eiropas Padomes Konvencijā paredzētajos gadījumos;

- uzlikt dalībvalstīm par pienākumu apmainīties ar sodāmības reģistros esošo informāciju par sodāmību par seksuālu izmantošanu, lai liegtu šīm personām pieeju darba vietām vai brīvprātīgām darbībām, kurās ir tiešs sakars ar bērniem;

- uzlabot sadarbību ārpus robežām un likt dalībvalstīm atturēties no abpusējas sodāmības principa piemērošanas;

- liegt personām, kas apsūdzētas par seksuālo izmantošanu, veikt profesionālas darbības, kurās paredzēta saikne ar bērniem;

– uzlabot upuru aizsardzību izmeklēšanas laikā, kā arī pirms un pēc tiesas procesa.

ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,

iesniedza Roberta Angelilli

UEN grupas vārdā

par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu,

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kas balstīts uz Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmuma 2004/68/TI 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā atbilstīgi Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmuma 2004/68/TI 12. panta 1. punktam dalībvalstīm bija jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu šā Pamatlēmuma īstenošanu līdz 2006. gada 20. janvārim;

B. tā kā 2007. gada aprīļa beigās trīs dalībvalstis vēl nobija īstenojušas Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI;

1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

a) aicina tās dalībvalstis, kuras vēl nav īstenojušas minēto Pamatlēmumu, to izdarīt pēc iespējas ātrāk;

b) aicina dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas tiesību aktus saistībā ar bērnu pornogrāfijas definīciju, kā noteikts šā Pamatlēmuma 1. panta b) apakšpunktā, to izdarīt pēc iespējas ātrāk;

c) aicina dalībvalstis, kuras nav vēl nosūtījušas attiecīgos dokumentus tiesību aktu novērtēšanai saistībā ar „datorsistēmas” definīciju, to izdarīt pēc iespējas ātrāk;

d) aicina dalībvalstis, kuras vēl neievēro minimālās prasības saistībā ar kriminālatbildību par bērnu pornogrāfiju, to darīt pēc iespējas ātrāk;

e) aicina dalībvalstis, kuras vēl neievēro eksteritoriālas piekritības noteikumu tajos gadījumos, kad likumpārkāpējs ir attiecīgās valsts pilsonis, to darīt pēc iespējas ātrāk;

f) aicina dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas tiesību aktus, lai palielinātu no seksuālas izmantošanas cietušo bērnu aizsardzību un sniegtu viņiem lielāku atbalstu, to darīt pēc iespējas ātrāk;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, kā arī attiecīgajai Eiropas Parlamenta komitejai;

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Anneli Jäätteenmäki, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Roselyne Lefrançois, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anne Van Lancker, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mary Honeyball, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre, Petya Stavreva

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu
(2008/2144(INI))

Atzinumu sagatavoja: Lissy Gröner

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ir nobažījies, ka pieaug bērnu pornogrāfijas izplatīšana internetā, kurā iesaistīti aizvien jaunāki bērni; aicina visas dalībvalstis padarīt par juridiski saistošu pienākumu bloķēt piekļuvi tīmekļa bērnu pornogrāfijas vietnēm, lai uzņēmumiem, kas piedāvā interneta pakalpojumus, būtu pienākums bloķēt šādas kriminālas tīmekļa vietnes;

2. aicina Komisiju, sadarbojoties starptautiski, pastiprināt centienus caurskatīt un slēgt tīmekļa vietnes ar bērnu pornogrāfiju;

3. aicina dalībvalstis ziņot par pašreizējo stāvokli dialogā ar ieinteresētajām pusēm par nelegālo tīmekļa vietņu slēgšanu; aicina Komisiju pastiprināt sarunas ar valstu iestādēm un ieinteresētajām pusēm, lai izveidotu integrētu stratēģiju, kuras mērķis ir slēgt šādas tīmekļa vietnes;

4. īpaši uzsver nepieciešamību veikt vecākiem un pusaudžiem domātas izpratnes veicināšanas kampaņas par bērnu pornogrāfijas briesmām internetā, jo īpaši attiecībā uz seksuālās izmantošanas risku čatos un forumos; pauž atzinību dalībvalstīm, kas šādas kampaņas jau ir sākušas;

5. atzinīgi vērtē Eiropas NVO un arodapvienības, kas jau ir īstenojušas šādas vecākiem un bērniem domātas kampaņas;

6. aicina dalībvalstis sniegt piemērotu atbalstu upuriem un to ģimenēm un informēt Komisiju par to, kādi konkrēti pasākumi ir veikti šajā jomā, it īpaši attiecībā uz atbalstu valodu jomā, juridiskajām un psihologu un sociologu konsultācijām, īpašām piešķirtajām uzturēšanās atļaujām, kā arī sniegto palīdzību kriminālprocesā;

7. aicina dalībvalstis uzlabot to bērnu aizsardzību, kurus ļaunprātīgi izmantojuši ģimenes locekļi;

8. aicina dalībvalstis sniegt precīzu ziņojumu par stāvokli pārrobežu sadarbības jomā, it īpaši tad, ja sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir paredzēta vai nu tiesību aktos, vai praksē;

9. aicina Eiropolu izveidot īpašu vienību, kas risinātu bērnu pornogrāfijas un bērnu prostitūcijas jautājumus, sastāvētu no ekspertiem, kuri apmācīti ar dzimumu saistītos jautājumos un plānotu sadarbību ar Virtuālo globālo darba grupu (VGT); aicina šo īpašo grupu sadarboties ar dalībvalstu un trešo valstu policijas iestādēm, kuras atbild par bērnu pornogrāfijas un bērnu prostitūcijas jautājumu, lai tādējādi izveidotu pārrobežu tīklu šo parādību apkarošanai;

10. aicina dalībvalstis ziņot par to, kur nonāk tas īpašums, kas atsavināts saistībā ar pierādītu bērnu prostitūcijas vai bērnu pornogrāfijas gadījumu;

11. aicina dalībvalstis pārskatīt savus procesuālos noteikumus attiecībā uz jurisdikciju un eksteritorialitātes jautājumu, lai nodrošinātu, ka nozieguma izdarītājs tiek saukts pie atbildības; aicina kompetentās iestādes apmainieties ar informāciju šajā jautājumā;

12. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām veikt regulārus pētījumus, analizējot pa dzimumiem dalītus datus, īpašu uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

- upuru izcelsmei;

- sociālajai un ģimenes videi;

- iespējamai saistībai ar starptautisko nelegālo cilvēktirdzniecību;

- ģimenes lomai prostitūcijas vai bērnu pornogrāfijas gadījumā;

- gadījumiem, kuros ir vairāki upuri;

- darba piedāvājumiem nepilngadīgām meitenēm, it īpaši pakalpojumu nozarē;

13. aicina dalībvalstis pārbaudīt, vai to tiesību akti bērnu aizsardzības jomā vēl aizvien sniedz atbilstošu aizsardzību bērniem un jauniešiem pret to seksuālu izmantošanu, ņemot vērā to, ka pieaug seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumu skaits jaunajos plašsaziņas līdzekļos un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī to, ka pastiprinās vispārējā bērnu un jauniešu seksualizēšanas tendence;

14. aicina Komisiju izvērtēt turpmākās vajadzības attiecībā uz upura un tā ģimenes aizsardzību, ņemot vērā alternatīvus ģimenes veidus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Juridisks paziņojums - Privātuma politika