ZIŅOJUMS par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā — inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā

26.1.2009 - (2008/2139(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Malcolm Harbour

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā — inovāciju veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā

(2008/2139(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumu „Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” (COM(2007)0799) (turpmāk tekstā — „Komisijas paziņojums”),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par procedūru koordināciju sabiedrisko darbu, valsts piegāžu līgumu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanai[1],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[2],

–    ņemot vērā Komisijas skaidrojošo paziņojumu par to, kā Kopienas tiesību aktus attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām piemērot institucionalizētajai valsts un privātā sektora partnerībai (IVPP)[3],

–    ņemot vērā visus spēkā esošos konkurences noteikumus, kuri attiecas uz valsts atbalstu un intelektuālā īpašuma tiesībām,

–    ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra paziņojumu „Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai” (COM(2007)0860) un Komisijas rīkoto apspriešanos par publiskā iepirkuma tīklu izveidi šīs iniciatīvas atbalstam,

–    ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act” (COM(2008)0394) un Komisijas dienestu 2008. gada 25. jūnija darba dokumentu „Eiropas paraugprakses kodekss publiskā iepirkuma līgumu pieejamības veicināšanai MVU” (SEC(2008)2193),

–    ņemot vērā Komisijas 2006. gada 13. septembra paziņojumu „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES” (COM(2006)0502) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. maija rezolūciju[4],

–    ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 23. februāra darba dokumentu „Norādes attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem publiskā iepirkuma jomā — desmit labas prakses elementi” (SEC(2007)0280),

–    ņemot vērā ziņojumu „Novatoriskas Eiropas veidošana”, ko izstrādāja neatkarīgo ekspertu grupa pētniecības un attīstības un jauninājumu jautājumos (E. Aho ziņojums)[5],

–    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā”[6],

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6‑0018/2009),

A. tā kā Lisabonas stratēģijā dalībvalstīm tiek prasīts palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 3 % no IKP, jo tas ir būtisks nosacījums inovāciju un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai;

B. tā kā E. Aho ziņojumā ir norādīts, ka publiskais iepirkums izmantojams kā stratēģisks instruments šā mērķa sasniegšanai;

C. tā kā Komisijas un dalībvalstu uzdevums ir palīdzēt gūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai optimāli izmantotu Komisijas paziņojumā sniegtos ieteikumus;

D. tā kā pašlaik Komisijas rīcībā nav instrumentu, lai veicinātu izmēģinājuma projektus saistībā ar pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, tādējādi šī iniciatīva paliek tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un atbalsta to, ka ierosinātais pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma modelis, kas paredz risku un ieguvumu dalījumu, ir izmantojams kā viens no līdzekļiem inovāciju veicināšanai;

2.   atbalsta E. Aho ziņojumu, īpaši tajā pausto nostāju, ka dalībvalstīm, uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu pieprasījumu pēc novatoriskām precēm;

3.   norāda, ka valsts iestādes, veicot publisko iepirkumu, neizmanto Eiropas pētniecības programmu rezultātus, lai gan šo programmu skaits ir liels;

4.   atzīmē, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā jau ir guvis ievērību, īpaši ASV, Ķīnā un Japānā — minētās valstis aktīvi izmanto šā iepirkuma sniegtās iespējas vairākos valsts politikas instrumentos, piemēram, ASV īstenojot projektu „Aizsardzības iepirkuma darbības novērtējums” (Defence Acquisitions Performance Assessment);

5.   uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir nepietiekami izmantots instruments inovāciju virzītas izaugsmes veicināšanai Eiropas Savienībā, taču tam ir ievērojams potenciāls, lai nodrošinātu kvalitatīvus un viegli pieejamus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpes un transporta jomā, un risinātu ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu enerģiju un sabiedrības novecošanu saistītos sociālos uzdevumus;

6.   pauž nožēlu par to, ka daudzas valsts iestādes neizprot iespējas, ko piedāvā publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā, un tādēļ vēl nav kļuvušas par „inteliģentiem pircējiem”;

7.   uzskata, ka šīs iniciatīvas priekšrocības varēs optimāli īstenot tikai tad, ja līgumslēdzēju iestāžu iepirkuma programmās līdzās citiem mērķiem būs paredzētas arī inovācijas;

8.   norāda, ka publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā ir iespējams izmantot, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, proti, Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK, kurās noteikts, ka pētniecības un attīstības pakalpojumi neietilpst to darbības jomā[7], izņemot gadījumus, kad labumu no iepirktajiem pakalpojumiem gūst tikai un vienīgi līgumslēdzējs, un tas pilnībā apmaksā iepirktos pakalpojumus;

9.   mudina dalībvalstis pārbaudīt, vai to tiesību akti ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka valsts iestādēm attiecībā uz pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu nav jāsaskaras ar ierobežojumiem, ko rada neesoša, nepareiza vai nevajadzīgi sarežģīta attiecīgo izņēmumu transponēšana, un ka valstīs nenotiek nevajadzīga konkursa procedūru prasību un iepirkuma modeļu izstrāde;

10. neatkarīgi no atšķirīgās pieejas, kas ir raksturīga pirmskomercializācijas posma publiskajam iepirkumam, norāda, ka tik un tā ir jāpiemēro laba iepirkuma principi, proti, pārredzamība un konkurētspēja, lai nodrošinātu integrēto galīgo risinājumu atbilstību klientu vajadzībām;

11. atbalsta Komisijas paziņojumu, kurā sniegta pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma un tā īstenošanas iespējamā koncepcija, tomēr uzskata, ka priekšlikumā ir nepilnīgi aplūkoti ierosinātās procedūras īstenošanas veidi, īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

12. uzskata, ka joprojām trūkst informācijas par šķēršļiem, kas liedz vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm sākt īstenot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, lai veicinātu patiesi novatoriskus, sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus;

13. mudina Komisiju un dalībvalstis kopīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās iestādes, kas slēdz iepirkuma līgumus, kā arī citas pie centrālās pārvaldes nepiederošas iestādes gūst novatorisku iepirkumu īstenošanai nepieciešamās zināšanas;

14. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt reģionālajām un vietējām līgumslēdzējām iestādēm mācību līdzekļus un norādes par to, kā pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu ir iespējams izmantot pētniecības un attīstības jomā;

15. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu Septītās pamatprogrammas 2009. gada darba programmā paredzēt finansējumu labas prakses apmaiņai un mācībām par pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu;

16. veltī uzslavu iepriekšminētajam Komisijas dienestu darba dokumentam, kurā aplūkoti desmit labas prakses elementi attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem publiskā iepirkuma jomā, un atzinīgi vērtē plašās inovāciju atbalstam veltītās Pro Inno Europe darbības; aicina Komisiju sagatavot līdzīgu labākās prakses rokasgrāmatu par publiskā iepirkuma veikšanu pirmskomercializācijas posmā;

17. uzskata, ka pirmskomercializācijas posma publiskais iepirkums piedāvā visai daudz iespēju tuvināt novatoriska publiskā iepirkuma nostiprināšanos, taču atzīst, ka ir vajadzīgas specializētas iepirkuma prasmes un ka dalībvalstīm sadarbībā ar uzņēmumiem, universitātēm un mācību centriem ir jāatbalsta apmācības pasākumi, lai attīstītu pārvaldības instrumentus;

18. aicina Komisijas kompetentos ģenerāldirektorātus savstarpēji sadarboties, veidojot vispusīgu, viegli saprotamu, bet juridiski neapstrīdamu rokasgrāmatu visās oficiālajās valodās ar praktiskiem piemēriem, ar kuriem tiek parādīts, kā praksē pareizi piemērot attiecīgos juridiskos principus, īpaši paredzot šo rokasgrāmatu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un līgumslēdzēju iestāžu lietošanai;

19. mudina Komisiju šajā rokasgrāmatā īpaši sniegt praktiskus piemērus risku un ieguvumu dalījumam atbilstoši tirgus nosacījumiem; turklāt uzskata, ka uzņēmumiem, kuri piedalās pirmskomercializācijas posma publiskajā iepirkumā, ir jāpiešķir intelektuālā īpašuma tiesības, tādējādi rosinot daudzus uzņēmumus iesaistīties publiskā iepirkuma procedūrās pirmskomercializācijas posmā līdzīgi tam, kā šo modeli izmanto ASV un Japānā;

20. īpaši atzīmē to, ka sekmīga publiskā iepirkuma nodrošināšanai pirmskomercializācijas posmā ir svarīgi izstrādāt risku un ieguvumu dalījumu atbilstoši tirgus nosacījumiem un nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu iesaistītajiem uzņēmumiem;

21. aicina dalībvalstis un Komisiju visās ar inovācijām saistītajās politikas jomās apzināt vidējā termiņā un ilgtermiņā risināmus publiskos uzdevumus, kuru tehnoloģiskos risinājumus varētu izstrādāt, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā; uzskata, ka šādos risinājumos jāiekļauj arī projektu konkursi un finansēšanas mehānismi īpašu subsīdiju piešķiršanai (challenge funds), kā piemēru minot ASV īstenoto Driverless Vehicle Challenge programmu;

22. uzskata, ka sekmīgā pirmskomercializācijas posma publiskajā iepirkumā noteikti ietilpst savstarpēja zināšanu nodošana starp tehnoloģiju jomā novatoriskām augstskolām, pētniecības centriem un līgumslēdzējām iestādēm;

23. norāda, ka Eiropas inovāciju aģentūrām, piemēram, Zviedrijas aģentūrai „VINNOVA”, Somijas aģentūrai „Tekes”, Nīderlandes aģentūrai „SenterNovem” un Norvēģijas aģentūrai „Innovation Norway” ir būtiska nozīme zināšanu nodošanā starp potenciālajiem klientiem un pētniekiem; veicinot pētniecībā un attīstībā iesaistīto pušu sadarbību, tās rosina publiskā iepirkuma izmantošanu pirmskomercializācijas posmā; tādēļ mudina dalībvalstis izpētīt šo aģentūru darbību, uzskatot to par mērauklu pašu veiktajiem pasākumiem;

24. atzīmē ES tehnoloģiju platformu nozīmi, veidojot pamatu pētniecības un attīstības prioritāšu noteikšanai un piemērojot izmantošanai gatavus novatoriskos risinājumus potenciālo klientu vajadzībām; atzīmē arī to, ka, izmantojot tehnoloģiju platformas, ir iespējams saistīt jauno tehnoloģiju izstrādi sākotnējā tirgus stadijā ar valsts iestāžu vajadzībām; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt tehnoloģiju platformu labāku izmantojumu saistībā ar pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu;

25. atzinīgi vērtē Komisijas „vadošā tirgus iniciatīvu”, jo tā rosinās izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu inovāciju atbalstam, tiecoties attīstīt lielus galvenos tirgus, un īpaši atzīmē ieceri veidot publiskā iepirkuma tīklus „vadošā tirgus iniciatīvas” atbalstam;

26. atzinīgi vērtē Komisijas centienus ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā („Small Business Act”) iekļautā Eiropas paraugprakses kodeksa palīdzību uzlabot ES mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā;

27. atzinīgi vērtē Komisijas precizējumu, ka līgumslēdzēji var izmantot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu ne tikai saistībā ar fundamentālo pētniecību, bet gan visos jauna produkta attīstības un izstrādes posmos; norāda, ka šī vispusīgā pieeja uzlabo MVU iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā;

28. veltī uzslavu Komisijas priekšlikumam, jo tajā precizēta valsts iestāžu loma pētniecības un attīstības veicināšanā un inovāciju rosināšanā, izmantojot publiskā iepirkuma pasākumus; uzsver, ka dalībvalstu iepirkuma politikā nebūtu jāparedz pārmērīgi priekšraksti, jo publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā praktiski var īstenot dažādos veidos, pielāgojoties konkrētajam projektam un vajadzībām, un tajā pašā laikā joprojām ievērot Kopienas noteikumus;

29. uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir svarīga iecere, bet pauž bažas par to, ka tā īstenošanā nebūs iespējams veiksmīgi iesaistīt MVU, ja nebūs skaidras izpratnes par to, kā šim publiskajam iepirkumam būtu jānotiek, jo īpaši pārrobežu situācijā; norāda, ka pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma galvenais princips, proti, tas, ka valsts iestāde nepatur sev visus pētniecības un attīstības procesā radītos ieguvumus, jo katrs uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz paša radītajām jaunajām idejām, nodrošina juridisko noteiktību un iesaistīto uzņēmumu ideju aizsardzību;

30. atzīst, ka MVU var gūt labumu no pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma, pateicoties riska dalījumam (ņemot vērā to, ka MVU iespējas veikt ieguldījumus ir ierobežotas), progresīvai izaugsmei (gan lieluma, gan pieredzes ziņā) visos pētniecības un attīstības procesa posmos un vienkāršākai konkursa norisei salīdzinājumā ar tradicionālajām iepirkuma procedūrām;

31. aicina Komisiju apvienot šīs stratēģijas kopīgā publiskā iepirkuma politikā, kuras mērķis — sekmēt inovācijas, izmantojot publisko iepirkumu, publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, vadošo tirgu izveidi un publiskā iepirkuma veicinātu MVU izaugsmi;

32. uzskata, ka sabiedrisku kampaņu īstenošana kā daļa no apvienotās inovāciju veicināšanas stratēģijas, izmantojot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, var radīt labvēlīgākus apstākļus tam, lai līgumslēdzēji veiktu vairāk ieguldījumu pasākumos, kuru mērķis ir veicināt inovācijas ienākumu nodrošināšanai ilgākā termiņā; šajā sakarībā atbalsta iespējas īstenot sadarbību starp vietējām, reģionālajām un valsts mēroga iestādēm saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā;

33. uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā visefektīvāk darbosies tad, ja valsts iestādēm būs pietiekami daudz stimulu izmantot pētniecības un attīstības tirgu priekšrocības, savukārt piegādātājiem — pietiekami daudz stimulu iesaistīties valsts projektos; tādēļ norāda, ka, uzsākot īstenot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, ārkārtīgi liela nozīme ir finansiāliem stimuliem, un dažas valstis šādus stimulus jau piedāvā, paredzot, ka būtisku daļu no izmaksām, kas saistītas ar pirmo šāda veida iepirkumu, var segt centrālās iestādes;

34. uzskata, ka Kopienas inovāciju veicināšanas programmās ir jāapsver iespējas paredzēt finansiālus stimulus, ar kuriem rosināt valsts iestādes visā Eiropas Savienībā kopīgi īstenot pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu attiecībā uz novatorisku tehnoloģiju iepirkumu vadošos tirgos, kā arī citām kopīgām Eiropas interešu jomām;

35. norāda, ka šādu Kopienas izmēģinājuma projektu priekšrocība būtu automātiska Komisijas pārbaude un plaša praktiskās pieredzes un līgumu klauzulu publiskošana, kas publiskā iepirkuma veicējiem dotu iespēju savā praksē izmantot nevainojamus precedentus, kurus varētu izmantot arī attiecīgā labākās prakses rokasgrāmatā;

36. konstatē, ka saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā ir nepieciešams Eiropas izmēģinājuma projekts, lai praktiski parādītu tādu īstenošanas pieeju, ar kuru tiek nodrošināta maksimāla juridiskā noteiktība un uzņēmumu aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz MVU, kas pēc būtības ir vājākā pozīcijā nekā līgumslēdzējas iestādes un lielie uzņēmumi, kuri parasti piedalās publiskajos iepirkumos;

37. norāda, ka pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma nostiprināšana joprojām ir viena no daudzām dalībvalstu rīcībā esošajām iespējām panākt progresu inovāciju un pētniecības jomā; tādēļ aicina dalībvalstis veicināt inovācijas, iesaistot šajā procesā visas ieinteresētās puses, tostarp augstskolas, pētniecības institūtus un citas struktūrvienības, kas piedalās ekonomikas attīstības veicināšanā, lai tādējādi sekmētu valsts iestāžu saikni ar novatorisku uzņēmējdarbību; uzskata, ka šai pušu iesaistīšanai jābūt daļai no konsekventas pētniecībai, inovācijām un attīstībai veltītas stratēģijas;

38. iesaka Komisijai un dalībvalstīm konkurences stimulēšanas nolūkā veicināt elektronisko iepirkuma sistēmu un dinamisku procedūru izmantošanu, lai vienkāršotu pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma norisi;

39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
• [2]  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
• [3]  OV C 91, 12.4.2008., 4. lpp.
• [4]  OV C 102 E, 24.4.2008., 455. lpp.
• [5]  http://ec.europa.eu/invest-in-research/action/2006_ahogroup_en.htm
• [6]  OV C 325, 12.12.2008., 44. lpp.
• [7]  Direktīvas 2004/18/EK 16. panta f) apakšpunkts un Direktīvas 2004/17/EK 24. panta e) apakšpunkts

PASKAIDROJUMS

Ievads

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir valsts sektora īpaša pieeja P&A (pētniecības un attīstības) pakalpojumu publiskajam iepirkumam, lai veicinātu inovācijas ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā. Šī pieeja uzskatāma par ES plaša mēroga inovācijas stratēģijas daļu, uzsverot publiskā iepirkuma svarīgumu Eiropas Savienības novatorisma spēju paplašināšanā, kā arī uzlabojot Eiropas iedzīvotājiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

Eiropai nākas saskarties ar sociālajām problēmām veselības aizsardzības, ilgtspējīguma, sabiedrības novecošanas un drošības jomās. Daži nepieciešamie uzlabojumi tehnoloģiski ir tik sarežģīti, ka tiem vai nu vēl nav komerciāli stabilu risinājumu, vai arī jau pastāvošajiem risinājumiem piemīt trūkumi, kuru novēršanai vajadzīgi jauni P&A risinājumi. Sabiedrisko pakalpojumu jomā vajadzīgs jauns aprīkojums, lai veiktu visprogresīvāko izpēti medicīnas jomā, samazinātu enerģijas patēriņu sabiedriskajās ēkās un aizsargātu iedzīvotāju drošību, neiejaucoties viņu privātajā dzīvē. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā var samazināt lielās atšķirības starp piedāvājumu un pieprasījumu valsts sektorā.

Novatoriski risinājumi, kas rasti ar P&A publiskā iepirkuma palīdzību un ir būtiski mainījuši sabiedrības dzīves modeli, ir, piemēram, interneta protokola tehnoloģija, globālā pozicionēšanas sistēma un svarīgi novatoriski risinājumi pusvadītāju tehnoloģiju jomā. P&A publiskais iepirkums ir ļāvis ASV valsts iestādēm radīt jaunu tirgu biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas līdzekļiem. ASV valsts sektorā P&A publiskajam iepirkumam gadā izlieto 50 miljardus ASV dolāru; šī summa ir 20 reizes lielāka nekā Eiropā un veido aptuveni pusi no ASV un Eiropas P&A investīciju apjoma starpības. Tāpēc publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem instrumentiem, kas valsts sektoram Eiropā palīdzētu risināt galvenās sabiedrības problēmas un kas ES piedāvā arī milzīgas iespējas attīstīt jaunrades bāzi.

Komisijas paziņojumā sniegtas norādes par to, kā ES tiesību aktus var izmantot, lai Eiropā veicinātu publisko iepirkumu novatorismu P&A jomā. Tajā aplūkotas, piemēram, jaunu noteikumu izstrādes iespējas, lai veicinātu konkurētspējīgu publiskā iepirkuma politiku P&A jomā, neizmantojot valsts atbalstu; tāpat aplūkotas iespējas optimāli izmantot intelektuālā īpašuma tiesības par labu pirmskomercializācijas posma publiskajam iepirkumam; kā arī P&A pakalpojumu iegādei paredzēta publiskā iepirkuma, tostarp arī risku dalījuma, optimāla izmantošana.

Līdz šim ir bijusi diezgan nepietiekama izpratne par iespējām, kā P&A publiskajam iepirkumam ES rast vislabāko risinājumu. ES pašreizējā prakse izriet no „ekskluzīvās” izstrādes principa, kas publiskā iepirkuma veicējam ļauj paturēt tiesības visus izstrādes gaitā gūtos rezultātus un ieguvumus izmantot vienīgi savām vajadzībām. Tāpēc uzņēmumi, kas izstrādājuši produktu vai pakalpojumu valsts organizācijai, nevar pēc tam atkārtoti izmantot savus atklājumus citiem iespējamajiem klientiem. Tas ir radījis tirgus sadrumstalotību, finansiālus šķēršļus konkurējošo izstrādņu iepirkumam un motivācijas trūkumu valsts iestādēm publisko iepirkumu veikt novatoriski. No otras puses, publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ļauj P&A publiskā iepirkuma veikšanai izmantot tādu pieeju, kas ietver riska un ieguvuma dalījumu, lai nebūtu nepieciešams valsts atbalsts. Turklāt tas veicina novatorisku risinājumu rentablu izstrādi. Tāpēc Komisijas paziņojums par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā piedāvā risinājumu, kā valsts iestādes publisko iepirkumu var veikt novatoriski, saskaņā ar publiskā iepirkuma direktīvām un valsts atbalsta noteikumiem, un kā radīt ievērojamus stimulus gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, lai tās publisko iepirkumu varētu veikt novatoriski.

Attiecībā uz P&A publisko iepirkumu ES nav saistoša budžeta — Komisija, izsludinot konkursus saskaņā ar 7. pamatprogrammu, nevar finansēt dalībvalstu iesaistīšanos kopīgos P&A projektos, savukārt saskaņā ar Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu Komisija nevar finansēt vairāku dalībvalstu publiskos iepirkumus P&A attīstības stadijā, tāpēc ne vienu, ne otru minēto pamatprogrammu nevar izmantot, lai uzsāktu pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma izmēģinājuma projektus. Tāpēc referents vēlas akcentēt šos apstākļus un aicina Komisiju nākamajam plānošanas periodam izstrādāt jaunus politiskus pasākumus, lai atbalstītu publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

Vispārīgas piezīmes par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā

Eiropas Parlamenta 2007. gada jūnija rezolūcija par publiskā iepirkuma tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu veicināja publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posmā plašāku pielietojumu ES. Referents atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posmā koncepciju un uzskata, ka šāda pieeja palīdzēs valsts iestādēm ne vien risināt galvenos sociālos jautājumus, bet arī attīstīt Eiropas jaunrades bāzi.

Referents uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā piedāvā nozīmīgas iespējas MVU gan publiskā iepirkuma jomā, gan arī to vispārējās attīstības iespēju un pieredzes jomā. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā pēc savas būtības MVU ir daudz pieejamāks, nekā milzīgie parastie publiskā iepirkuma līgumi komercializācijas posmā. Publiskā iepirkuma līgumi pirmskomercializācijas posmā, kas ietilpst publiskā iepirkuma direktīvā paredzētajos izņēmumos, ir izdevīgi mazākiem uzņēmumiem, kuri parasti neatbilst parasto komerciālo publiskā iepirkuma līgumu prasībām. Pakāpeniskā pieeja, ko piedāvā publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā, nozīmē arī to, ka vienlaikus pieaug uzdevumu apjoms un budžets un mazo, augošo uzņēmumu apjoms un pieredze. Riska un ieguvuma dalījums, kad komercializācijas tiesības pieder iesaistītajiem uzņēmumiem, nevis valsts iestādēm, nodrošina MVU arī iespēju pārdot savus izstrādājumus citiem klientiem pēc publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posma. Tāpēc jāatzīst, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā atzīst svarīgo principu „vispirms domāt par mazākajiem” un balstās uz to.

Referents norāda arī uz nepieciešamību apmācīt publiskā iepirkuma dalībniekus, kā izmantot inovācijas publiskā iepirkuma procesā. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir nodarbošanās, kam nepieciešama augsta kvalifikācija un labi apmācīti darbinieki. Strādājot ar potenciāli komerciāliem produktiem, šādas prasmes varētu rasties vispārējās pieredzes apguves procesā. Taču, ja preču un pakalpojumu pamatā būs jauni novatoriski izstrādājumi, ir nepieciešamas tehniskās zināšanas, lai ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā īstenotu to ieviešanu. Tāpēc uz publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posmā praktisko pielietojumu jāraugās saistībā ar pieejamajām prasmēm un pieredzi.

Komisijas paziņojumā arī atzīts, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā savā būtībā ir piemērots lielajām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, veselības aprūpes un aizsardzības jomā; savukārt, ja publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā jāveic vietējām un reģionālajām iestādēm, tad svarīga būs sadarbība visas Eiropas līmenī. Tāpēc, lai palīdzētu vietējām iestādēm no publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posmā gūt iespējami lielu labumu, starp dalībvalstīm jāizveido sadarbība pieredzes un resursu apmaiņas jomā.

Tāpēc publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā piedāvā nozīmīgu iespēju gan valsts iestādēm, kas tādējādi var uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti, gan arī ES kopumā, lai tā uzlabotu savu jaunrades bāzi. Eiropai jāizstrādā sarežģīti risinājumi, lai risinātu sarežģītās problēmas, ar ko saskaras ES, un publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā uzskatāms par vienu no politikas instrumentiem šo problēmu risināšanai.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (5.11.2008)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā
(2008/2139(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anni Podimata

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu; uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā var ļoti labvēlīgi ietekmēt inovāciju un piedāvāt jaunākos augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus Eiropas Savienībā;

2.  norāda, ka valsts iestādes, veicot publisko iepirkumu, neizmanto Eiropas pētniecības programmu rezultātus, lai gan šo programmu skaits ir liels;

3.  mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes vai sniegt papildu skaidrojumus par noteiktiem procedūras aspektiem, tai skaitā noteikumiem par valsts atbalstu un intelektuālo īpašumu, lai radītu pārredzamu un stabilu vidi valsts iestādēm un uzņēmumiem;

4.  aicina dalībvalstis īstenot savu apņemšanos ieguldīt pētniecībā un izstrādē 3 % no IKP, no kuriem 2 % vajadzētu segt privātajam sektoram, kas ir ļoti svarīgs nosacījums ES inovācijas stiprināšanai un uz zināšanām balstītas ekonomikas uzlabošanai;

5.  paredz īpašu lomu publiskajam iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, risinot būtiskas sociālekonomiskas problēmas, kuru risināšanai Eiropas Savienībai ir jāizstrādā stratēģiska pieeja, piemēram, kā pāriet uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, zemas oglekļa emisijas sabiedrību, kura būtu vērtīgs instruments, palīdzot gan valdībām, gan rūpniecībai sasniegt mērķus klimata pārmaiņu jomā;

6.  aicina Komisiju izpētīt politikas iespējas ES līmenī, tostarp finanšu stimulus, kas iedrošinātu valsts iestādes visā Eiropas Savienībā kopīgi īstenot iepirkuma projektus pirmskomercializācijas posmā kopējās interešu jomās;

7.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt mazo un vidējo uzņēmumu dalību iepirkuma procedūrās pirmskomercializācijas posmā;

8.  vērš uzmanību uz universitāšu un pētniecības institūtu nozīmīgo lomu pētniecībā un izstrādē; tāpēc atzinīgi vērtētu to dalību publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā;

9.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm konkurences stimulēšanas nolūkā veicināt elektronisko iepirkuma sistēmu un dinamisku procedūru izmantošanu, lai sekmētu pirmskomercializācijas posma iepirkuma procesu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	4.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jerzy Buzek, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, David Hammerstein, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Amalia Sartori, Andres Tarand, Patrizia Toia, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Dominique Vlasto
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Daniel Caspary, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Juan Fraile Cantón, Robert Goebbels, Gunnar Hökmark, Eija-Riitta Korhola, Pierre Pribetich, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (5.11.2008)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā
(2008/2139(INI))

Atzinumu sagatavoja: Aloyzas Sakalas

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir svarīgs jēdziens, bet pauž bažas par to, ka tā īstenošanā nespēs veiksmīgi iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, ja nebūs skaidras izpratnes par to, kā būtu jānotiek publiskajam iepirkumam pirmskomercializācijas posmā, jo īpaši pārrobežu situācijā; norāda, ka pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma galvenais princips, proti, tas, ka publiskā institūcija nepatur sev visus pētniecības un attīstības procesā radītos ieguvumus, bet katrs uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz paša radītajām jaunajām idejām, nodrošina juridisko noteiktību un iesaistīto uzņēmumu ideju aizsardzību;

2.   konstatē, ka saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā ir nepieciešams Eiropas izmēģinājuma projekts, lai praktiski parādītu īstenošanas pieeju, ar kuru tiek nodrošināta maksimāla juridiskā noteiktība un uzņēmumu aizsardzība, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pēc būtības ir vājākā pozīcijā nekā līgumslēdzēji un lielie uzņēmumi, kuri parasti piedalās publiskajos iepirkumos;

3.   aicina Komisijas kompetentos ģenerāldirektorātus savstarpēji sadarboties, veidojot vispusīgu, viegli saprotamu, bet juridiski neapstrīdamu rokasgrāmatu visās oficiālajās valodās ar praktiskiem piemēriem, ar kuriem tiek parādīts, kā šos juridiskos principus var pareizi praktiski piemērot, īpaši paredzot šo rokasgrāmatu mazo un vidējo uzņēmumu un līgumslēdzēju lietošanai;

4.   mudina Komisiju rokasgrāmatā īpaši sniegt praktiskus piemērus tam, kā atbilstoši tirgus nosacījumiem sadalās riski un ieguvumi; uzskata, ka turklāt intelektuālā īpašuma tiesības jāpiešķir uzņēmumiem, kuri piedalās publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, tādējādi rosinot neskaitāmus uzņēmumus iesaistīties publiskā iepirkuma procedūrās pirmskomercializācijas posmā līdzīgi tam, kā šo modeli izmanto ASV un Japānā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	4.11.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Carlo Casini, Titus Corlăţean, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Othmar Karas, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sharon Bowles, Eva Lichtenberger, Rareş-Lucian Niculescu, Georgios Papastamkos, József Szájer, Jacques Toubon, Renate Weber

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Martí Grau i Segú, Malcolm Harbour, Christopher Heaton-Harris, Iliana Malinova Iotova, Alexander Graf Lambsdorff, Kurt Lechner, Toine Manders, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Wolfgang Bulfon, Colm Burke, Giovanna Corda, Brigitte Fouré, Joel Hasse Ferreira, Filip Kaczmarek, Othmar Karas, Olle Schmidt
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Michel Teychenné