Procedūra : 2008/2246(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0023/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0023/2009

Debates :

Balsojumi :

PV 19/02/2009 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0061

ZIŅOJUMS     
PDF 180kWORD 122k
27.1.2009
PE 415.166v02-00 A6-0023/2009

par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu

(2008/2246(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Jean Louis Cottigny

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu

(2008/2246(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā EK līguma 136. līdz 145. pantu,

–    ņemot vērā valstu vadītāju 1989. gada 9. decembra paziņojumu par Kopienas Hartu par strādājošo sociālajām pamattiesībām un īpaši tās 17. un 18. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes pieņemto un 1996. gadā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un īpaši tās 21. pantu,

–    ņemot vērā Nicā 2000. gada 7. decembrī pieņemto un 2007. gada decembrī Eiropas Parlamentā 27 dalībvalstu valsts un valdības vadītāju oficiāli parakstīto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un īpaši tās 27. pantu,

–    ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 1971. gada 23. jūnijā pieņemto Konvenciju Nr. 135 par darbinieku pārstāvju aizsardzību un apstākļiem, kas uzņēmumā jārada darbinieku pārstāvjiem, un īpaši tās 5. pantu,

–    ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(1),

–    ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(2),

–    ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(3),

–    ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem(4),

–    ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(5),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(6), un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par darba ņēmēju pārstāvību(7),

–    ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(8),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas tiesību aktu stiprināšanu darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā(9),

–    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu pārstrādāt Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (COM(2008)0419), un tā pielikumu (SEC(2008)2166),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Direktīvas 2002/14/EK piemērošanas Eiropas Savienībā pārskatīšanu (COM(2008)0146) un tās darba dokumentu (SEC(2008)0334),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0023/2009),

A. tā kā dalībvalstis vilcinās transponēt Direktīvu 2002/14/EK un tā kā dažas dalībvalstis ir aprobežojušās tikai ar to, ka ir transponējušas direktīvā noteiktās minimālās prasības atsevišķos aspektos;

B.   tā kā pašreizējā finanšu krīze ietekmēs ES ekonomiku un šī ietekme izpaudīsies kā uzņēmumu pārstrukturēšana, apvienošana un pārvietošana ES līmenī;

C. tā kā Direktīvas 2002/14/EK mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai par to uzņēmumu nākotni, kuros viņi strādā, lai rezultatīvi apsvērtu šo uzņēmumu ekonomisko attīstību;

D.  tā kā darbinieku informēšana un uzklausīšana ir sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas būtiskākie elementi un uzņēmēji tos nedrīkst uzskatīt par uzņēmumu ekonomiskās attīstības traucēkli;

E.   tā kā Eiropas Savienībā ir 23 000 000 uzņēmumu, kuros ir mazāk par 250 algotu darbinieku (tie ir 99 % uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 100 000 000 cilvēku), un tā kā ES iestāžu pienākums ir nodrošināt un uzlabot darbinieku tiesības būt informētiem un uzklausītiem,

Pakāpeniski palielināt darbinieku informēšanu un uzklausīšanu Eiropas Savienībā

1.   atzīst, ka atsevišķās dalībvalstīs Direktīvas 2002/14/EK transponēšana ir būtiski aizkavējusies un tāpēc būs vajadzīgs vairāk laika tās novērtēšanai; tomēr uzsver, ka dalībvalstīs, kur nav nekādas vispārējas darbinieku informēšanas un uzklausīšanas sistēmas, šai direktīvai būs acīmredzama ietekme;

2.   mudina dalībvalstis, kas vēl nav pienācīgi transponējušas Direktīvu 2002/14/EK, to izdarīt cik iespējams drīz;

3.  uzskata, ka iniciatīvās, ko šajā nolūkā ir ierosinājusi Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu iestādēm un sociālajiem partneriem, ir jāatspoguļo un jārisina problēmas, kas konstatētas, interpretējot Direktīvu 2002/14/EK un saskaņojot transponēšanas pasākumus;

4.   konstatē, ka atsevišķas dalībvalstis savos Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas pasākumos nav ņēmušas vērā atsevišķas jauno darba ņēmēju grupas, sievietes, kas strādā nepilnu darba dienu, vai darbiniekus, kurus nodarbina neilgu laiku saskaņā ar noteikta termiņa līgumu; ņemot vērā šo situāciju, mudina dalībvalstis savus attiecīgos noteikumus par uzņēmuma darbaspēka aprēķināšanu pielāgot direktīvas saturam un būtībai, proti, robežvērtības vienmēr aprēķināt pēc faktiskā darbinieku skaita, neizvirzot citus nosacījumus;

5.  uzskata, ka būtu vēlams, lai dalībvalstis, ievērojot savas valsts praksi, tomēr precīzi noteiktu nosacījumus un ierobežojumus attiecībā uz Direktīvas 2002/14/EK 6. pantā minēto konfidenciālo informāciju un ņemtu vērā šādus aspektus:

a)      šo saistību ilgums pēc minēto pārstāvju pilnvaru termiņa beigām,

b)     kritēriji un gadījumi attiecībā uz uzņēmuma interešu likumību neizpaust konfidenciālo informāciju vai uzņēmuma interešu aizskāruma risks, ja šāda informācija ir izpausta;

6.   aicina dalībvalstis savos transponēšanas pasākumos nodrošināt, ka

a)   precīzi ir definēts jēdziens „informācija”, nedodot iespējas to dažādi interpretēt un ievērojot Direktīvas 2002/14/EK principus, proti, ja uzņēmumu lēmumi tieši iespaido darbiniekus, ļaujot darbinieku pārstāvjiem iepazīties ar sniegtajiem datiem, nevis tikai gaidīt informēšanas procedūras beigas,

b)     attiecībā uz informācijas saturu ir iekļautas Direktīvas 2002/14/EK 4. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās norādes,

c)      ir noteikta prasība šādu informāciju sniegt savlaicīgi pirms uzklausīšanas,

d)     ir nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērotas Direktīvas 2002/14/EK 4. pantā noteiktās prasības par tiesībām uz informāciju un uzklausīšanu, kā arī par vienošanās panākšanu, kā noteikts 4. panta 4. punkta e) apakšpunktā,

e)   ir iesaistītas arī uzņēmumu arodbiedrības, lai nostiprinātu sociālo dialogu;

7.   aicina dalībvalstis, kas nav noteikušas iedarbīgas, proporcionālas un preventīvas sankcijas, kādas ir paredzētas 6. panta 3. punktā, to izdarīt, ja netiek ievēroti noteikumi par darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesību īstenošanu;

8.   aicina visas dalībvalstis, kurās nav darbinieku pārstāvju aizsardzības sistēmas, tādu izveidot;

9.  ierosina dalībvalstīm, kurās darbinieku pārstāvju aizsardzību tradicionāli nodrošina vienošanās, kas panākta sarunās starp arodbiedrībām un darba devēju asociācijām, nodrošināt šo darbinieku pārstāvju spēcīgu papildu aizsardzību gadījumā, ja sarunas neizdodas;

Uzlabot un īstenot Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas pasākumus

10. uzskata, ka jāizstrādā un dalībvalstu rīcībā jānodod dažādas iespējamās sankcijas, ko valstis varētu piemērot pret darba devējiem, kuri neievēro Direktīvā 2002/14/EK noteiktās darbinieku tiesības būt informētiem un uzklausītiem;

11. uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz subsidiaritātes principu, lai pamatotu, kāpēc nav ievērots šo valstu pienākums noteikt pietiekami stingras sankcijas, kas attur darba devējus no Direktīvas 2002/14/EK pārkāpšanas;

12. norāda uz attiecīgu Eiropas Kopienu Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedumu(10), saskaņā ar kuru ir noteikts princips, ka dalībvalstīm, kuru procesuālie un institucionālie pasākumi nav pietiekami, ir steidzami jāievieš piemērotas tiesiskās normas, nosakot atbilstīgas administratīvās un tiesiskās apelācijas procedūras, kā arī piemērotas, iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret darba devējiem, kuri nepilda tiem noteiktos darbinieku informēšanas un uzklausīšanas pienākumus;

13. aicina dalībvalstis laikā, kamēr Direktīva 2002/14/EK tiek pārstrādāta, vadīties pēc Tiesas judikatūras, lai noteiktu administratīvās vai tiesiskās apelācijas pasākumus un sankcijas pret darba devējiem, kuri nepilda tiem noteiktos darbinieku informēšanas un uzklausīšanas pienākumus;

14. uzskata, ka dalībvalstu pieņemtajos transponēšanas pasākumos jānodrošina automātiskas tiesības darbinieku pārstāvjiem būt informētiem un uzklausītiem atbilstoši pareizai Direktīvas 2002/14/EK interpretācijai;

15. uzskata, ka jāizstrādā noteikumi par darbinieku pārstāvja pienākumu pildīšanu tādējādi, lai tos varētu veikt darba laikā un attiecīgi apmaksātu;

16. uzskata, ka jāgarantē iespēja valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pārstāvjiem, kā arī valsts un finanšu sektora darbiniekiem izmantot tādas pašas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kādas ir nodrošinātas pārējiem darbiniekiem;

17. uzskata, ka jāpārskata iespējas piemērot tiešu uzklausīšanu gadījumos, kad darbojas vēlēta pārstāvniecības struktūra vai arodbiedrību struktūra, tādējādi nodrošinot, ka darba devēji neizmanto tiešu uzklausīšanu, lai iejauktos jautājumos, uz kuriem attiecas arodbiedrību tiesības par koplīguma noslēgšanu, piemēram, attiecībā uz darba samaksu;

18. aicina izvērtēt nepieciešamību mainīt uzņēmuma vai iestādes darbaspēka skaita ierobežojumus, ar kuriem sākot, piemēro Direktīvu 2002/14/EK, paredzot izņēmumu tikai attiecībā uz mikrouzņēmumiem;

19. norāda dalībvalstīm, ka, kaut gan vēl pastāv šaubas par jēdziena „uzņēmums” precīzu definīciju Direktīvā 2002/14/EK, Tiesas judikatūra šajā jomā ir visaptveroša, un aicina dalībvalstis transponēšanas pasākumos atsaukties uz šo judikatūru, tādējādi novēršot iespēju šos pasākumus apstrīdēt pārkāpumu dēļ;

20. uzstājīgi prasa, lai Komisija iespējami drīz veic pasākumus, kas ļauj nodrošināt, ka dalībvalstis pareizi transponē Direktīvu 2002/14/EK, un dara to, pārbaudot visus punktus, kuri ir nepilnīgi vai rada grūtības, piemēram, valstu noteikumus un praksi, ko piemēro uzņēmumu darbaspēka aprēķināšanai, 3. panta 2. un 3. punktā paredzēto īpašo noteikumu izmantošanu, kā arī garantijas, kuras būtu jāpiemēro attiecībā uz 6. pantā paredzēto konfidencialitātes klauzulu; aicina Komisiju sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūras pret dalībvalstīm, kas nav transponējušas direktīvu vai nav to transponējušas pareizi;

21. aicina Komisiju iesniegt novērtējuma ziņojumu par rezultātiem, kas sasniegti, piemērojot Direktīvu 2002/14/EK, attiecībā uz sociālā dialoga nostiprināšanu, spēju sagatavoties, rīkoties preventīvi un gūt nodarbinātības iespēju darba tirgū, kā arī attiecībā uz tās spēju novērst administratīvas, juridiskas un finansiālas grūtības mazajos un vidējos uzņēmumos, un aicina vajadzības gadījumā pievienot piemērotus priekšlikumus;

22. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par privātā uzņēmuma statūtiem, kurā ir ņemtas vērā mazo uzņēmumu īpašās vajadzības;

23. aicina Komisiju, kas ir atbildīga par uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas uzraudzību, nodrošināt noteikumu atbilstību valsts un Kopienas tiesību aktos par darbinieku informēšanu un apspriešanos ar tiem, kad tiek pieņemti lēmumi par uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu;

24. uzskata, ka informācijai, kuras publiskošana varētu ārkārtīgi negatīvi ietekmēt uzņēmuma ekonomisko darbību, jābūt pilnībā konfidenciālai, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums (piemēram, noslēgts priekšlīgums) par uzņēmumam svarīgiem ekonomiskiem jautājumiem;

25. aicina Komisiju regulāri ziņot, kā tiek uzlabotas darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem, un iekļaut šo jautājumu Eiropas sociālā dialoga darba kārtībā gan starpnozaru, gan nozaru līmenī;

26. aicina Komisiju mudināt sociālos partnerus, lai tie īsteno aktīvus, konstruktīvus pasākumus, tādējādi ietekmējot īstenošanu valsts līmenī, piemēram, popularizējot atzītu praksi;

27. aicina Komisiju pēc iespējas drīz uzņemties iniciatīvas, lai Eiropas Savienībā darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā pastiprinātu efektīvu sadarbības kultūru starp sociālajiem partneriem, vienlaikus ņemot vērā temata īpašās iezīmes un uzņēmumu īpatnības un lielumu;

28. ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) nolīgumā par 2006. gada konvenciju par darbu jūrniecībā ir iekļauta norāde uz uzklausīšanu attiecībā uz dažādiem jautājumiem, piemēram, darbinieku veselības un drošības apdraudējumiem un priekšlaicīgu darba līguma laušanu;

29. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas pausta tās paziņojumā „Sociālā regulējuma atkārtota izvērtēšana vairāk un labākām darba vietām ES jūrniecības nozarē” (COM(2007)0591) un kas paredz pārskatīt Direktīvu 2002/14/EK, un aicina Komisiju, to darot, no jauna izskatīt iespēju atkāpties no Direktīvas 2002/14/EK piemērošanas, kā tas noteikts direktīvas 3. panta 3. punktā;

30. aicina Komisiju izvērtēt prasības saskaņot Direktīvu 94/45/EK, Direktīvu 98/59/EK, Direktīvu 2001/23/EK, Direktīvu 2001/86/EK, Direktīvu 2002/14/EK, Direktīvu 2003/72/EK un Regulu (EK) Nr. 2157/2001, lai izpētītu nepieciešamību veikt kādus grozījumus, kuru mērķis būtu novērst noteikumu pārklāšanos un pretrunas; uzskata, ka iespējamie grozījumi būtu jāizdara vienlaikus.

o

o        o

31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.

(2)

OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.

(3)

OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.

(4)

OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

(5)

OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.

(6)

OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.

(7)

OV L 80, 23.3.2002., 34. lpp.

(8)

OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp.

(9)

OV C 76 E, 27.3.2008., 138. lpp.

(10)

Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (C-382/92, Recueil 1994, I-2435. lpp.); Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (C-383/92, Recueil 1994, I-2479. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Ievads

Direktīva 2002/14/EK ir pirmā ES direktīva, kas vispārēji nosaka pienākumu uzņēmumos informēt un uzklausīt darbiniekus — pienākumu, kas ir darbinieku pārstāvības modeļa galvenais princips Eiropā. Tā tika pieņemta, reaģējot uz to, kā dažos uzņēmumos acīmredzami apzināti tika pārkāpti valsts tiesību akti par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. Šos valsts tiesību aktu pārkāpumus vēl jo vairāk veicināja Kopienas līmeņa juridiskās nepilnības šajā jomā.

Dažās dalībvalstīs šī direktīva ir vienīgais juridiskais pamatojums, kas nodrošina darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības, un, kā norāda Komisija, tāpēc šī dokumenta iespaids uz šīm dalībvalstīm ir vēl lielāks.

Referents atzīst, ka dalībvalstīs, kurās valda voluntārisma tradīcija, pastāvīgas darbinieku pārstāvības struktūras izveide nozīmē būtiskas pārmaiņas darba devēju un darba ņēmēju attiecībās. Tajā pašā laikā darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības ir ietvertas vairākos Kopienas dokumentos, un līdz ar to šīm dalībvalstīm minētā direktīva ir jātransponē pareizi un atbilstīgi tās principiem.

Pēc referenta domām, pašreizējos apstākļos, ko ietekmē finanšu krīze, kuru daļēji izraisījusi dažu finanšu uzņēmumu vadītāju rīcība, ir jāveicina demokrātiska darbinieku iesaistīšana to lēmumu pieņemšanā, kuri ietekmē viņu uzņēmumus un rada bažas, piemēram, par uzņēmumu pārstrukturēšanu, apvienošanu un pārvietošanu u. c.

Uzlabot Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas pasākumus

Referents piekrīt Komisijai, ka dažās dalībvalstīs Direktīvas 2002/14/EK transponēšana ir veikta minimālā apjomā, apzināti neskaidri vai pat nav veikta vispār. Līdz ar to nav pietiekami ņemti vērā un nav transponēti vairāki būtiski darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesību elementi, lai arī direktīvā tie ir skaidri noteikti. It īpaši tas saistīts ar šādiem elementiem:

- direktīvas darbības joma — darbinieku skaita aprēķinos netiek ņemti vērā „netipiskie” darbinieki vai arī tiek ņemts vērā darbinieka stāžs, iekļaujot viņu darbinieku skaitā;

- direktīvā noteikto pienākumu saturs — jēdziena „informēšana” neskaidra definēšana, kura reizēm ir atstāta darba devēja ziņā, kurā reizēm trūkst atsauces uz nodarbinātību un kura reizēm nav uzskatīta par uzklausīšanas priekšnoteikumu, lai arī informēšanai jābūt atbilstīgai un jāļauj darbinieku pārstāvjiem sagatavot piemērotu atbildi uz darba devēja lēmumu priekšlikumiem;

- sankcijas pret darba devējiem, kas neievēro šīs saistības, — tās reti ir preventīvas, un dažkārt šādu sankciju nav vispār.

Referents pauž bažas, ka šāda minimāla transponēšana samazina dokumenta efektivitāti, un izsaka nožēlu par dažu valstu izvairīšanās no Kopienas saistībām stratēģiju.

Turklāt daži būtiski darbinieku pārstāvības elementi, kas gan nav ietverti direktīvā, bet atbilst tās būtībai un ir ietverti starptautiskajās darba konvencijās, ir tā vērti, lai tiktu ieviesti dalībvalstīs. Jo īpaši tas saistīts ar darbinieku pārstāvju aizsardzību. Referents uzskata, ka tad, ja šāda aizsardzība netiks ieviesta, Direktīva 2002/14/EK būs kā „tukšs gliemežvāks”, kas nedos iespēju darbinieku pārstāvjiem tikt pienācīgi informētiem un uzklausītiem, un viņi būtiski riskēs ar savu darbavietu gadījumā, ja apstrīdēs darba devēja ieviesto informēšanu un uzklausīšanu. Dalībvalstīm, kuru procesuālās un institucionālās sistēmas ir nepilnīgas, ir pienākums ieviest pienācīgus tiesību līdzekļus. Šis princips izriet no EKT tiesu prakses, un, pēc referenta domām, tāda procesuālā un institucionālā sistēma, kurā nav nodrošināta darbinieku pārstāvju aizsardzība, ir nepilnīga attiecībā uz direktīvas transponēšanu.

Pilnveidot Kopienas tiesības par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu

Ņemot vērā Īrijas negatīvo balsojumu referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju, ko lielā mērā noteica strādājošie, referents uzskata, ka jāinformē Eiropas darba ņēmēju sabiedrība, piemēram, tāljūras kuģu ekipāžas, ka ir Kopienas iniciatīvas, kas sekmē darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem attiecībā uz viņu uzņēmumu nākotni ietekmējošiem lēmumiem. Lai to panāktu, Eiropas Savienībai ir regulāri un pamatīgi jāiesaistās šo tiesību aizsardzībā, kuru ievērošana pilnībā nav nodrošināta.

Šādos apstākļos un pat ja nebija iespējams pilnīgi novērtēt šīs direktīvas transponēšanas iespaidu, ir skaidrs, ka tās ietekme uz darba ņēmēju dzīvi ir jāpastiprina, Kopienas iestādēm regulāri veicot atjaunināšanu, kas apliecinātu, ka tās seko līdzi pārmaiņām pasaules ekonomikā. Tāpēc referents pauž nožēlu, ka Komisija neplāno veikt grozījumus šajā direktīvā.

Pēc viņa domām, tie būtu jāveic vairākās jomās.

- Vispirms ir jāpastiprina sankcijas pret darba devējiem, kas neievēro darbinieku informēšanas un uzklausīšanas pienākumu, jo pašlaik šīs sankcijas nav preventīvas.

- Ja tiktu veicināta šo tiesību automātiska piemērošana, tas ļautu izvairīties no darba devēja vienpusīga lēmuma par darbiniekiem sniegtās informācijas saturu.

- Eiropas Savienībā ir 23 miljoni uzņēmumu, kuros ir mazāk par 250 darbinieku, un tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem un nodarbina vairāk nekā 100 miljonus cilvēku. Šajos apstākļos, pēc referenta domām, ir jāpazemina darbinieku skaita limits, ar kuru sākot direktīvu piemēro, pat ja šobrīd šis limits jau ir mazāks par 250 cilvēkiem, lai nodrošinātu to, ka Eiropas mazo, vidējo un pat vismazāko uzņēmumu, tajā skaitā atklātā jūrā strādājošo kuģu ekipāžu, intereses nebūtu aizskartas salīdzinājumā ar citiem. Visos šajos uzņēmumos iespēju robežās jābūt nodrošinātam spēcīgam vadības mehānismam, kura pamatā būtu darbinieku informēšana un uzklausīšana.

Turklāt šo pašu iemeslu dēļ būtu jāpārskata un jāpastiprina arī pārējās īpašās direktīvas, kas attiecas uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, piemēram, Direktīva 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās.

Tāpēc referents izsaka nožēlu par Komisijas noraidošo attieksmi pret Eiropas Parlamenta kā līdzvērtīga likumdevēja lomu saskaņā ar Reglamenta 80.a pantu, no jauna pārskatot šo dokumentu, kam ir būtiska nozīme sociālo attiecību nākotnē Eiropā. Ja mēs nevēlamies palielināt Eiropas strādnieku neuzticību Eiropas Savienībai, šīs direktīvas darbība būtu ievērojami jāpastiprina, to rūpīgi pārskatot nākamajā pilnvaru laikā.

Pakāpeniski saskaņot darbinieku informēšanu un uzklausīšanu Eiropas Savienībā

Pašreizējā visaptverošā finanšu krīze ietekmēs visu dalībvalstu ekonomikas struktūras, līdz ar to referents uzskata, ka darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības ir jāuztver citādāk. Šīs tiesības, pretēji tam, kā parasti tiek skaidrots, nemazina uzņēmumu reaģēšanas spējas. Šī procedūra iesaistītajām pusēm (darba devējiem, darba ņēmējiem un valsts iestādēm) ir jāuzskata par tādu, kas ļaus labāk paredzēt ekonomiskās un sociālās sekas, kādas radītu uzņēmumu darba vides izmaiņas.

Tāpēc šī Eiropas sociālā modeļa pamatprocedūra ir jāpazīst un jāatzīst visiem Eiropas darba devējiem un darba ņēmējiem. Visiem uzņēmumiem, kas atrodas Eiropas teritorijā, veicot izmaiņas savā ekonomiskajā vidē, ir jāizmanto vieni un tie paši iepriekšējas plānošanas un sagatavošanas instrumenti atbilstoši tiem, kurus izmanto konkurējošie uzņēmumi Eiropas Savienībā; tas, starp citu, sekmēs veselīgu konkurenci starp uzņēmumiem saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem.

Uzlabot to Kopienas iniciatīvu koordinēšanu, kuras attiecas uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu

Eiropas Arodbiedrību konfederācija, Komisijas rīkotajā apspriešanā sniedzot atbildi, kas atrodama Komisijas darba dokumenta 2. pielikumā, pauž uzskatu, ka, esot spēkā vairākām direktīvām par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, pastāv tādu „dubultu procedūru” risks, ka vienu un to pašu problēmu risina dažādas iesaistītās puses. Referents šim viedoklim piekrīt.


Ekonomikas un monetārā komitejaS ATZINUMS (4.12.2008)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, īstenošanu

(2008/2246(INI))

Atzinumu sagatavoja: Harald Ettl

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka darbinieki var ietekmēt lēmumus un tādā veidā pozitīvi attiekties pret līdzdalību uzņēmuma rentabilitātes mērķu īstenošanā tikai tad, ja viņus savlaicīgi informē un ar viņiem apspriežas, proti, attiecībā uz uzņēmumu pārstrukturēšanu, apvienošanu, pirkšanu un pārdošanu un pārņemšanu, ko veic ieguldītāji, izmantojot, piemēram, riska ieguldījumu fondus, privāto kapitāla vērtspapīru fondus un valsts ieguldījumu fondus, ir jāinformē darbinieki un ar viņiem plaši jāapspriežas savlaicīgi pirms attiecīgo lēmumu pieņemšanas; tādēļ uzskata, ka, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(1), ir precīzi jādefinē darbinieku tiesības saņemt informāciju un tiesības tikt uzklausītiem;

2.   norāda, ka tiesības tikt informētiem un uzklausītiem ir visu darbinieku pamattiesības, un uzskata, ka, uzņēmējdarbības veidiem kļūstot daudzveidīgākiem un veidojot jaunus finanšu instrumentus, šīs tiesības ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā konkrētos apstākļus, un jānodrošina gadījumos, kad uzņēmumus pārņem, izmantojot riska ieguldījumu fondus, privāto kapitāla vērtspapīru fondus un valsts ieguldījumu fondus; tādēļ aicina Komisiju iesniegt attiecīgu priekšlikumu, lai izdarītu grozījumus Direktīvā 2002/14/EK;

3.   uzskata, ka informācijai, kuras publiskošana varētu ārkārtīgi negatīvi ietekmēt uzņēmuma ekonomisko darbību, ir jābūt pilnībā konfidenciālai, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums (piem., noslēgts priekšlīgums) par uzņēmumam svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar tā ekonomisko darbību;

4.   atzīmē, ka atsevišķos Kopienas tiesību aktos ir noteikti darbinieku līdzdalības tiesību piemērošanas jomas ierobežojumi, piemēram, robežvērtību aprēķināšanas gadījumā; norāda, ka, aprēķinot robežvērtības, dažas dalībvalstis izmanto atšķirīgu jēdziena “darbinieks” definīciju; uzskata, ka reģistrēto darbinieku skaits neatkarīgi no darbinieku vecuma vai ar tiem noslēgto darba līgumu veida vienmēr ir jāņem par pamatu šādos aprēķinos; prasa, lai Komisija pārbauda šos spēkā esošos ierobežojumus;

5.   aicina Komisiju, kas ir atbildīga par uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas uzraudzību, nodrošināt atbilstību valsts un Kopienas tiesību aktiem par darbinieku informēšanu un apspriešanos ar tiem gadījumos, kad tiek pieņemti lēmumi par uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu;

6.   aicina Komisiju nodrošināt, lai pret to kuģu apkalpes locekļiem, kuri iziet atklātā jūrā, attieksme būtu tāda pati kā pret citiem darbiniekiem, un priekšlikumā par grozījumu izdarīšanu Direktīvā 2002/14/EK censties paplašināt direktīvas jomu, tajā iekļaujot minētās personas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

26

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, David Casa, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Jonathan Evans, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Louis Grech, Othmar Karas, Wolf Klinz, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Harald Ettl

(1)

OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (20.1.2009)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, īstenošanu

(2008/2246(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gabriele Stauner

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā darbinieku informēšana un uzklausīšana ir sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas būtiskākie elementi un tos nedrīkst uzskatīt par uzņēmumu ekonomiskās attīstības traucēkli,

B.  tā kā Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas termiņš atbilstīgi tās 11. pantam jau ir beidzies un ir beigušies arī 10. pantā dažām dalībvalstīm paredzētie pārejas termiņi, kuru laikā tām tika dota iespēja ierobežot šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to tikai uz konkrētiem uzņēmumiem,

1.  aicina Komisiju tūlīt uzsākt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā un pareizi transponē šo Direktīvu, kā arī izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai panāktu šīs direktīvas pilnīgu transponēšanu arī tajās dalībvalstīs, kas ir piemērojušas pārejas termiņus;

2.  jo īpaši uzsver, ka dalībvalstīs ir ļoti svarīgi nodrošināt šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto pārsūdzēšanas procedūru, lai tādējādi, no vienas puses, aizsargātu darba devēju likumīgās intereses, bet no otras puses, nepieļautu, ka, atsaucoties uz atrunu par konfidencialitāti, tiek nepamatoti ierobežotas darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu; tādēļ aicina Komisiju uzsākt nepieciešamos pasākumus, lai dalībvalstīs nodrošinātu arī šā direktīvas aspekta pareizu transponēšanu;

3.  uzskata, ka darba ņēmēju informēšanas un uzklausīšanas tiesības, ņemot vērā to būtisko nozīmi sociālajā tirgus ekonomikā, principā nedrīkst attiecināt vienīgi uz lielajiem uzņēmumiem;

4.  tādēļ prasa Komisijai samazināt šīs direktīvas 3. pantā noteiktās robežvērtības, lai paredzētu efektīvu darbinieku informēšanu un uzklausīšanu arī mazajos un vidējos uzņēmumos, paredzot izņēmumu tikai attiecībā uz mikrouzņēmumiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Eva-Riitta Siitonen, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eva Lichtenberger, Jacques Toubon


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Françoise Castex, Richard Howitt, Magda Kósáné Kovács, Csaba Sógor, Anja Weisgerber

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adrian Manole

Juridisks paziņojums - Privātuma politika