Ziņojums - A6-0026/2009Ziņojums
A6-0026/2009

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

27.1.2009 - (COM(2007)0249 – C6‑0143/2007 – 2007/0094(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Claudio Fava
Atzinumu sagatavoja (*):
Edit Bauer, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Iesaistītās komitejas – Reglamenta 47. pants

Procedūra : 2007/0094(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0026/2009

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

(COM(2007)0249 – C6‑0143/2007 – 2007/0094(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0249),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0143/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6‑0026/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

PARLAMENTA GROZĪJUMI*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu, lai pieņemtu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU,

ar ko nosaka minimuma standartus sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1)      Eiropadome, tiekoties 2006. gada 14. un 15. decembrī, nolēma palielināt dalībvalstu sadarbību cīņā pret nelegālu imigrāciju un jo īpaši vienojās, ka būtu jāpastiprina pret nelegālo nodarbinātību vērstie pasākumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

(2)      Galvenais faktors, kas veicina nelegālo imigrāciju ES, ir iespēja strādāt ES bez nepieciešamā tiesiskā statusa. Rīcībai pret nelegālo imigrāciju un nelegālo uzturēšanos tādējādi ir jāietver pasākumi, kas vērsti pret šo veicinošo faktoru.

(3)      Vispārējam aizliegumam nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kuri ES uzturas nelegāli, ko papildina sankcijas pret darba devējiem, kas neievēro šo aizliegumu, vajadzētu būt minēto pasākumu galvenajai sastāvdaļai.

(3a)    Tā kā ar šo direktīvu nosaka minimuma noteikumus, dalībvalstu ziņā paliek pieņemt vai saglabāt stingrākas sankcijas, pasākumus un darba devēju pienākumus.

(4)      Noteikumi nebūtu jāpiemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs uzturas legāli, bet kuriem to teritorijā nav atļauts strādāt. Tādējādi regulējums neattiecas uz personām, kam ir brīvas pārvietošanās tiesības Kopienā, kā definēts 2. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) [5]. To nepiemēro arī trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, kā piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātajiem, kurus pakalpojumu piegādātājs nosūta uz citu dalībvalsti pakalpojumu sniegšanai. Šo direktīvu būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgās valsts tiesību aktus, ar ko aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas legāli, bet strādā, pārkāpjot savas uzturēšanās atļaujas nosacījumus.

(4a)    Šajā direktīvā īpašos nolūkos būtu jādefinē atsevišķi termini. Šādas definīcijas būtu jāizmanto tikai šīs direktīvas mērķiem.

(4b)    Termina „nodarbinātība” definīcijā būtu jāiekļauj nodarbinātības galvenie elementi, proti, darbības, kas ir algots darbs vai darbs, par ko būtu jāsaņem atalgojums un ko veic darba devēja vadībā un/vai uzraudzībā neatkarīgi no tiesiskajām attiecībām.

(4c)     „Darba devēja” definīcijā var arī iekļaut personu apvienības, kas bez juridiskas personas statusa ir tiesīgas veikt juridiskas darbības.

(5)       Lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli, darba devējiem būtu jāpiemēro prasība pirms trešās valsts valstspiederīgā pieņemšanas darbā (arī gadījumos, kad trešās valsts valstspiederīgo pieņem darbā, lai nosūtītu uz citu dalībvalsti sniegt pakalpojumus) pārbaudīt, vai viņam ir derīga uzturēšanās atļauja vai cita derīga pilnvara, kas apliecina, ka trešās valsts valstspiederīgais legāli uzturas dalībvalsts teritorijā. ▌

(5a)    Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt dokumentu viltojumus, arī darba devējiem būtu jāpiemēro prasība informēt kompetentās iestādes par trešās valsts valstspiederīgā pieņemšanu darbā. Lai mazinātu administratīvo slogu, dalībvalstis var rūpēties par to, lai šādu informāciju sniegtu saistībā ar citām informēšanas sistēmām. Dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām izšķirties par vienkāršotu informēšanas procedūru, ja runa ir par darba devējiem, kas ir fiziskas personas, un nodarbinātība ir saistīta ar personiskām vajadzībām.

(6)      Darba devēji, kas izpildījuši šajā direktīvā paredzētās prasības, būtu jāatbrīvo no atbildības par tādu trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšanu, kuri dalībvalstī uzturas nelegāli, jo īpaši, ja kompetentā iestāde vēlāk konstatē, ka darbinieka uzrādītie dokumenti ir viltoti vai izmantoti prettiesiski, ja vien darba devējs nav zinājis, ka dokumenti ir viltoti.

(6a)    Lai darba devējiem atvieglotu viņu pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai savlaicīgi apstrādātu prasības par uzturēšanās atļauju atjaunošanu.

(7)      Lai nodrošinātu vispārējā aizlieguma darbību un atturētu no pārkāpumiem, dalībvalstīm ir jāparedz atbilstošas sankcijas. Minētajās sankcijās būtu jāietver soda naudas un maksājumi trešo valstu valstspiederīgo, kuri dalībvalstī uzturējušies nelegāli, repatriācijas izdevumu segšanai, kā arī jāparedz iespēja samazināt finansiālās sankcijas, ja runa ir par darba devējiem, kas ir fiziskas personas, un nodarbinātība ir saistīta ar personiskām vajadzībām.

(8)      Darba devējiem jebkurā gadījumā būtu jāpiemēro prasība samaksāt trešo valstu valstspiederīgajiem visu tiem pienākošos atlīdzību par paveikto darbu un visus no tā izrietošos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja atlīdzības līmeni nevar noteikt, tad par atsauci izmanto minimālo atalgojumu, kas noteikts piemērojamajos tiesību aktos par minimālo algu, koplīgumiem vai praksi attiecīgajās nodarbinātības nozarēs. Darba devējam vajadzības gadījumā ir arī pienākums apmaksāt attiecīgās atlīdzības nosūtīšanu uz valsti, uz kuru nelegāli nodarbinātais trešās valsts valstspiederīgais ir atgriezies vai ticis atgriezts. Ja darba devējs nav veicis maksājumus, dalībvalstīm nebūtu jāpilda šis pienākums viņa vietā.

(8a)    Nelegāli nodarbināts trešās valsts valstspiederīgais nevar gūt tiesības ieceļot, uzturēties vai piekļūt darba tirgum ne no nelegālas nodarbinātības līgumattiecībām, ne no algas maksājumiem vai atmaksājumiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļiem, kas darba devējam vai juridiskai personai viņa vietā jāmaksā.

(9)      Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgie var iesniegt sūdzības un ka darbojas mehānismi, kas nodrošina, ka trešo valstu valstspiederīgie var saņemt visus atgūtos līdzekļus no viņiem pienākošās atlīdzības. Dalībvalstīm nebūtu jābūt pienākumam šajos mehānismos iesaistīt savas misijas vai pārstāvniecības trešās valstīs. Saistībā ar to, ka tiek izveidoti mehānismi, ar ko atvieglo sūdzību izskatīšanu, un ja dalībvalstu tiesību akti to jau neparedz, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pilnvarot kompetentu iestādi sākt tiesvedību pret darba devēju, lai piedzītu neizmaksāto atlīdzību.

(10)    Dalībvalstīm būtu arī jāparedz vismaz trīs mēnešu darba attiecību pastāvēšanas prezumpcija, lai vismaz attiecībā uz zināmu periodu pierādīšanas pienākums gultos uz darba devēju. Darba ņēmējam, cita starpā, vajadzētu būt arī iespējai pierādīt darba attiecību esamību un ilgumu.

(11)    Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja darba devējiem ▌piemērot citas sankcijas, tostarp aizliegumu saņemt dažus vai visus valsts pabalstus, atbalstus vai subsīdijas, tostarp lauksaimniecības subsīdijas ║, aizliegumu piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās ║ un pienākumu atmaksāt jau piešķirtos dažus vai visus valsts pabalstus, atbalstu vai subsīdijas, tostarp dalībvalstu pārvaldītos ES fondu līdzekļus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nepiemērot šīs papildu sankcijas darba devējiem, kas ir fiziskas personas un ja nodarbinātība ir saistīta ar personiskām vajadzībām.

(12)    Šai Direktīvai, jo īpaši tās 8., 11. un 13. pantam, nevajadzētu skart Padomes ║Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam [6].

(13)    Ņemot vērā to, ka atsevišķās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir nepieciešams nodrošināt, ka vismaz darbuzņēmēju, kura darba devējs ir tiešs apakšuzņēmējs,var saukt pie atbildības par finansiālajām sankcijām reizē ar darba devēju vai viņa vietā. Īpašos gadījumos citiem darbuzņēmējiem būtu jāmaksā naudas sods reizē ar to darba devēju vai viņa vietā, kurš nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelegāli. Atmaksājamās summās, kas jāsedz saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem noteikumiem par atbildību, būtu jāiekļauj arī iemaksas dalībvalstu atvaļinājumu un sociālajos fondos, ko regulē saskaņā ar tiesību aktiem vai koplīgumiem.

(14)    Prakse rāda, ka līdzšinējā sankciju sistēma nav pietiekama, lai panāktu ║trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli, nodarbināšanas aizlieguma pilnīgu ievērošanu. Viens no iemesliem ir tas, ka administratīvās sankcijas nav pietiekami stingras, lai atturētu no pārkāpuma atsevišķus neapzinīgus darba devējus. Aizlieguma ievērošanu var stiprināt, un tas būtu jādara, piemērojot kriminālsodus.

(15)    Lai garantētu pilnīgu vispārējā aizlieguma efektivitāti, pastāv īpaša vajadzība pēc iedarbīgākām sankcijām šādu nopietnu pārkāpumu gadījumos: atkārtoti pārkāpumi, ievērojama skaita trešo valstu valstspiederīgo nelegāla nodarbināšana, īpaši ekspluatējoši darba apstākļi un gadījumi, kad darba devējs zina, ka darbinieks ir cilvēku tirdzniecības upuris, un nelegāla nepilngadīgo nodarbināšana. Šajā direktīvā dalībvalstīm nosaka pienākumu valsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par šiem nopietnajiem pārkāpumiem. Ar šo direktīvu nenosaka pienākumu piemērot šādu sodu vai citus pieejamus tiesībaizsardzības pasākumus atsevišķos gadījumos.

(16)    Visos gadījumos, kad saskaņā ar šo direktīvu pārkāpums ir uzskatāms par nopietnu, pārkāpums visā Kopienā būtu atzīstams par noziedzīgu nodarījumu, ja tas izdarīts ar nodomu. Noziedzīgam nodarījumam nevajadzētu skart 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmuma 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu [7] piemērošanu.

(17)    Noziedzīgam nodarījumam būtu jāparedz efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi ▌. Pienākums nodrošināt efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu piemērošanu saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu neattiecas uz krimināltiesību un kriminālās tiesvedības iekšējo struktūru dalībvalstīs.

(17a)  Juridiskas personas arī vajadzētu saukt pie atbildības par 10. pantā minēto nodarījumu, jo daudzi darba devēji ir juridiskas personas. Šīs direktīvas noteikumos nav iekļauts pienākums ieviest juridisku personu kriminālatbildību dalībvalstīs.

(18)    Lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu, būtu jāizveido efektīvi sūdzību izskatīšanas mehānismi, ar kuru palīdzību trešo valstu valstspiederīgie varētu iesniegt sūdzības vai nu personīgi vai ar noteiktu trešo personu, piemēram, arodbiedrību vai citu apvienību, starpniecību║. Šādas ieceltas trešās personas, kad tās sniedz palīdzību sūdzību iesniegšanai, būtu jāaizsargā pret sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kuri aizliedz atbalstīt neatļautu uzturēšanos.

(19)    Papildu sūdzību izskatīšanas mehānismiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izsniegt uzturēšanās atļaujas uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procedūru ilgumu, tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru darba apstākļi ir bijuši īpaši ekspluatējoši vai kuri bijuši nelegāli nodarbināti nepilngadīgie, un kuri sadarbojas ar iestādēm kriminālās izmeklēšanas procesā pret darba devēju. Šādas uzturēšanās atļaujas būtu jāizsniedz līdzīgi kā to trešo valstu valstspiederīgo gadījumā, uz kuriem attiecas noteikumi Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, un kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm [8].

(20)    Lai nodrošinātu apmierinošu šīs direktīvas piemērošanas līmeni un iespējami lielākā mērā mazinātu piemērošanas līmeņa atšķirības dalībvalstīs, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to teritorijā veic efektīvas un pienācīgas pārbaudes, un jāinformē Komisija par veikto pārbaužu rezultātiem.

(20a)  Dalībvalstis būtu jāmudina noteikt katru gadu valsts mērķi par pārbaužu skaitu attiecībā uz darbības nozarēm, kurās dominē to trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātība, kuri šajā teritorijā uzturas nelegāli.

(20b)  Lai palielinātu pārbaužu efektivitāti šīs direktīvas piemērošanas nolūkā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas atbilstīgas pilnvaras, lai kompetentās iestādes varētu veikt pārbaudes, ka informāciju par nelegālu nodarbinātību, tostarp iepriekšēju pārbaužu rezultātus, apkopo un apstrādā, lai efektīvi īstenotu šo direktīvu, un ka ir pieejams pietiekams skaits darbinieku, kam ir vajadzīgās prasmes un kvalifikācija, lai efektīvi veiktu pārbaudes.

(20c)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārbaudes šīs direktīvas piemērošanas nolūkā neskar — nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi — pārbaudes, ko veic, lai novērtētu nodarbinātības un darba apstākļus.

(20d)  To norīkoto darbinieku gadījumā, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, dalībvalstu pārbaudes iestādes var izmantot sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā [9], lai pārbaudītu, vai attiecīgie trešās valsts valstspiederīgie izcelsmes dalībvalstī ir nodarbināti likumīgi.

(20e)   Šī direktīva būtu uzskatāma par papildinājumu pasākumiem, ar ko risina nedeklarētas nodarbināšanas problēmu.

(20f)   Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu [10] dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(21)    Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic īstenojot šo Direktīvu, jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par ║personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [11].

(22)    Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nelegālās imigrācijas apkarošanu, vēršoties pret nodarbinātību kā veicinošo faktoru, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(23)    Šajā direktīvā ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti tā jāpiemēro, pienācīgi ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas aizlieguma principu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesiskuma principu un noziedzīgo nodarījumu un sodu samērīguma principu, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 20., 21., 47. un 49. pantu.

(23a)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ tās noteikumi tām neuzliek saistības un nav jāpiemēro.

(24)    Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi šī direktīva nav tai saistoša un nav tai piemērojama,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

▌Lai vērstos pret nelegālu imigrāciju, ar šo direktīvu aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelegāli. Tādēļ ar to nosaka kopējus minimuma standartus sankcijām un pasākumiem, kas dalībvalstīs piemērojami darba devējiem ▌, kuri pārkāpj šo aizliegumu.

2. pants

Definīcijas

Direktīvas konkrētiem mērķiem izmanto šādas definīcijas:

a)          „trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē un kas nav persona, kam ir brīvas pārvietošanās tiesības Kopienā, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 5. punktā;

b)          „nodarbinātība” ir tādasdarbības veikšana, kas ietver jebkādu darbu darba devēja labā, vadībā un/vai uzraudzībā, kuru reglamentē ar valsts tiesību aktiem vai iedibinātu praksi;

c)          „nelegāla uzturēšanās” ir trešās valsts valstspiederīgā atrašanās dalībvalsts teritorijā, kaut arī viņš neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par atrašanos vai pastāvīgu uzturēšanos šajā dalībvalstī;

d)          „nelegāla nodarbinātībair tāda trešās valsts valstspiederīgā nodarbinātība, kurš nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā;

e)          „darba devējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp pagaidu darba aģentūra, kuras labā vai kuras vadībā un/vai uzraudzībā ▌veic▌ darbu;

f)           „apakšuzņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir nodota pilnīga vai daļēja sākotnējo līgumsaistību izpilde;

fa)         „juridiska persona” ir jebkura juridiska persona, kam ir šāds statuss attiecīgos valsts tiesību aktos, izņemot valstis vai valsts struktūras, kuras īsteno valsts varu, un starptautiskas sabiedriskās organizācijas;

fb)         „pagaidu darba aģentūra” ir juridiska vai fiziska persona, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem slēdz darba līgumus vai veido darba attiecības ar aģentūras pagaidu darbiniekiem, lai tos norīkotu uz laiku strādāt lietotājuzņēmumos to uzraudzībā un vadībā;

fc)         „īpaši ekspluatējoši darba apstākļi” ir darba apstākļi, tostarp tādi, kas radušies dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ, kad novēro ļoti nesamērīgas atšķirības no likumīgi nodarbināto darbinieku darba apstākļiem, kuri, piemēram, ietekmē strādājošo veselību un drošību, kā arī aizskar cilvēka cieņu;

fd)         „tādu trešo valstu valstspiederīgo atalgojums, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli,” ir alga vai jebkāda cita atlīdzība naudā vai natūrā, ko strādājošais saņem tiešā vai netiešā veidā no darba devēja par savu darbu un kas ir pielīdzināms atalgojumam, kuru būtu saņēmuši legāli nodarbinātie par tamlīdzīgu darbu.

3. pants

Nelegālās nodarbinātības aizliegums

1.          Dalībvalstis aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas tajās uzturas nelegāli.

2.          Minētā aizlieguma pārkāpumiem piemēro šajā direktīvā noteiktās sankcijas un pasākumus.

2.a        Dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktā paredzēto aizliegumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs uzturas nelegāli, kuru izraidīšana ir atlikta un kuriem ir atļauts strādāt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4. pants

Darba devēju pienākumi

1.          Dalībvalstis darba devējiem uzliek par pienākumu:

a)     pieprasīt, lai trešās valsts valstspiederīgajam pirms darba uzsākšanas būtu derīga uzturēšanās atļauja vai cita uzturēšanās pilnvara un lai viņš to uzrāda darba devējam▌;

b)      visu nodarbinātības laiku saglabāt uzturēšanās atļaujas vai citas uzturēšanās pilnvaras oriģinālu vai kopiju, lai to varētu uzrādīt dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tās veiktu pārbaudi;

c)      ▌dalībvalstu noteiktā laika posmāpaziņot dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām iestādēm par trešās valsts valstspiederīgo pieņemšanu ▌darbā.

2.          Dalībvalsts var noteikt vienkāršotu paziņošanas kārtību saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ja darba devējs ir fiziska persona un nodarbinātība ir saistīta ar personiskām vajadzībām.

             Dalībvalstis var noteikt, ka paziņošana saskaņā ar minēto 1. punkta c) apakšpunktu nav vajadzīga, ja nodarbinātai personai ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss atbilstīgi Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji[12].

3.          Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējus, kas izpildījuši šā panta 1. punktā minētos pienākumus, nevar saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kuri minēti 3. pantā, izņemot gadījumus, ja viņi zina, ka uzrādītā uzturēšanās atļauja vai citi uzturēšanās tiesības apliecinoši dokumenti ir viltoti.

6. pants

Finansiālās sankcijas

1.          Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumiem piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret darba devēju.

2.          Sankcijas par 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumu ietver:

a)     naudas sodus, kuru apmērs pieaug līdz ar nelegāli nodarbināto trešās valsts valstspiederīgo skaitu, un

b)     maksājumus nelegāli nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās izdevumu segšanai gadījumos, kad īsteno atpakaļsūtīšanas procedūru. Tā vietā dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka a) apakšpunktā paredzēto naudas sodu aprēķinos ņem vērā vismaz vidējos atpakaļsūtīšanas izdevumus.

2.a        Dalībvalstis var noteikt mazāku naudas sodu tad, ja darba devējs ir fiziska persona, kas nodarbina trešās valsts valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelegāli, savām personiskajām vajadzībām un darba apstākļi nav īpaši ekspluatējoši.

7. pants

Darba devēju atmaksājamās summas

1.          Attiecībā uz visiem 3. pantā minētā aizlieguma pārkāpumiem dalībvalstis nodrošina, ka darba devēja pienākums ir samaksāt:

a)     visu nelegāli nodarbinātajam trešās valsts valstspiederīgajam pienācīgo atalgojumu. Uzskata, ka atalgojuma līmenis, par ko ir panākta vienošanās, nav zemāks par algu, kas noteikta piemērojamos tiesību aktos par minimālo algu, koplīgumos vai saskaņā ar ierasto praksi attiecīgajā profesionālajā nozarē, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo, vienlaikus vajadzības gadījumā ievērojot obligātos valsts noteikumus par algām;

b)     naudas summu, kas līdzvērtīga ▌nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras darba devējs būtu samaksājis, ja trešās valsts valstspiederīgais būtu nodarbināts legāli, ieskaitot kavējuma naudu un attiecīgos administratīvos sodus;

ba)   vajadzības gadījumā visus izdevumus saistībā ar atmaksājamo summu nosūtīšanu uz valsti, kurā atgriezies vai ticis repatriēts trešās valsts valstspiederīgais.

2.          Lai nodrošinātu efektīvu procedūru 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanai un pienācīgi ievērojot 14. pantu, dalībvalstis izveido mehānismus, kas garantē, ka nelegāli nodarbināti trešo valstu valstspiederīgie:

a)     var iesniegt prasību pret darba devēju, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto noilgumu, un panākt sprieduma izpildi par darba devēja neizmaksāto atalgojumu, arī tad, ja tie jau ir atgriezušies vai aizsūtīti atpakaļ; kā arī

b)     ja to paredz valsts tiesību akti, var vērsties pie dalībvalsts kompetentās iestādes, lai tā uzsāk neizmaksātā atalgojuma procedūru, šajā gadījumā pašiem neiesniedzot prasību.

        Pirms izpildīt lēmumu par atpakaļnosūtīšanu, nelegāli nodarbinātos trešo valstu valstspiederīgos vispusīgi un objektīvi informē par viņu tiesībām, kas izriet no šā punkta un 14. panta.

3.          Piemērojot šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis pieņem, ka darba attiecību ilgums ir vismaz 3 mēneši, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar cita starpā pierādīt pretējo.

4.          Dalībvalstis panāk, ka pastāv vajadzīgie mehānismi, lai nodrošinātu, ka nelegāli nodarbināti trešo valstu valstspiederīgie var saņemt visus šā panta 1.punkta  a) apakšpunktā minētos atlikušos maksājumus, kurus var piedzīt, iesniedzot 2. punktā minēto prasību, arī tad, ja viņi ir atgriezušies vai ir aizsūtīti atpakaļ savā valstī.

5.          Attiecībā uz gadījumiem, kad uzturēšanās atļaujas ir piešķirtas uz ierobežotu laiku saskaņā ar 14. panta 3. punktu, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem lemj par nosacījumiem, ar kādiem drīkst pagarināt minēto atļauju derīgumu līdz brīdim, kad trešās valsts valstspiederīgais būs saņēmis visus atlikušos maksājumus, kas pienākas saskaņā ar 1. punktu▌.

8. pants

Citi pasākumi

1.          Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā arī pret darba devējiem var piemērot šādus pasākumus:

a)        uz laiku līdz pieciem gadiem liedz tiesības uz dažiem vai visiem valsts pabalstiem, atbalstu vai subsīdijām, ieskaitot dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus;

b)       uz laiku līdz pieciem gadiem liedz tiesības piedalīties valsts pasūtījuma līgumos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[13];

c)        liek atmaksāt dažus vai visus valsts pabalstus, atbalstu vai subsīdijas, tostarp dalībvalstu pārvaldītos ES līdzekļus, kas darba devējam piešķirti laikā līdz 12 mēnešiem pirms nelegālās nodarbinātības fakta konstatācijas;

d)       uz laiku vai pastāvīgi slēdz uzņēmumus, kas izmantoti pārkāpuma izdarīšanā, vai uz laiku vai pastāvīgi anulē attiecīgo uzņēmējdarbības licenci, ja pārkāpums ir pietiekami smags.

1.a        Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu, ja darba devējs ir fiziska persona un nodarbinātība ir saistīta ar personiskām vajadzībām.

9. pants

Apakšuzņēmuma līgumi

1.          Ja darba devējs ir apakšuzņēmējs un neskarot attiecīgus valsts tiesību aktu noteikumus par regresa tiesībām vai noteikumus sociālā nodrošinājuma jomā, dalībvalstis nodrošina, ka arīdarbuzņēmēju, kam darba devējs ir apakšuzņēmēj var reizē ar viņu vai vienu pašu saukt pie atbildības saistībā ar:

a)     jebkurām saskaņā ar 6. pantu noteiktām finanšu sankcijām; un

(b)  jebkuru atlikušo maksājumu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu līdz un 3. punktu.

2.          Ja darba devējs ir apakšuzņēmējs, dalībvalstis nodrošina, ka galvenais uzņēmējs un ikviens iesaistītais apakšuzņēmējs, ja tie zināja, ka darba devējs apakšuzņēmējs nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelegāli, ir atbildīgs par 1. punktā noteiktajiem maksājumiem, kas veicami apakšuzņēmēja darba devēja vai darbuzņēmēja, kura apakšuzņēmējs ir darba devējs, vietā.

2.a        Darbuzņēmēju, kas ar pienācīgu rūpību veicis valsts tiesību aktos noteiktos pienākumus, nesauc pie atbildības saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

2.b        Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākas normas attiecībā uz atbildību.

10. pants

Noziedzīgs nodarījums

1.          Katra dalībvalsts nodrošina, ka pārkāpumi, kas minēti 3. pantā, ir kvalificējami kā noziedzīgs nodarījums, ja tie ir izdarīti ar nodomu un visos šādos apstākļos, kā noteikts valsts tiesību aktos:

a)      pārkāpumu pastāvīgi atkārto▌;

b)      pārkāpums izdarīts, vienlaikus nelegāli nodarbinot ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo;

c)      pārkāpums izdarīts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos▌;

d)      pārkāpumu izdara darba devējs, kas iepriekš nav apsūdzēts vai notiesāts par nodarījumu saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/629/TI un kas izmanto personas darbu vai pakalpojumus, apzinoties, ka šī persona ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir šādas▌ tirdzniecības upuris.

da)    pārkāpums attiecas uz nepilngadīgo nelegālu nodarbinātību.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka kūdīšana uz 1. punktā minēto apzināto rīcību, tās atbalstīšana un līdzdalība tajā ir sodāmanoziedzīgs nodarījums.

11. pants

Sodi par noziedzīgu nodarījumu

1.          Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka fiziskām personām, kas veikušas 10. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, piemēro efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus.

2.          Šajā pantā paredzētos kriminālsodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piemērot, neskarot citas sankcijas vai pasākumus, kas nav kriminālsankcijas, ja to neliedz vispārējie tiesību principi, papildus tam var arī publicēt tiesas nolēmumu attiecīgajā lietā.

12. pants

Juridisko personu atbildība

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par 10. pantā minētajiem ▌ nodarījumiem, ja viņu labā tos izdarījusi jebkāda cita persona, rīkojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienība, un kurai juridiskajā personā ir nozīmīgs stāvoklis, kas pamatots ar:

a)     tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai

b)     pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai

c)     pilnvarām īstenot juridiskās personas kontroli.

2.          Dalībvalstis nodrošina, ka juridisku personu var saukt pie atbildības arī tad, ja nepietiekamas uzraudzības vai kontroles dēļ 10. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus juridiskās personas labā izdarījusi kāda no tai pakļautībā esošajām 1. punktā minētajām personām.

3.          Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz iespēju ierosināt kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir 10. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji, ierosinātāji vai atbalstītāji.

13. pants

Sodi juridiskām personām

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar ▌10. pantu, piemēro efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu, kas var ietvert arī 8. pantā minētos pasākumus..

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu publiskot to darba devēju sarakstu, kuri ir juridiskas personas un ir saukti pie atbildības par 10. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

14. pants

Sūdzību procedūras atvieglošana

1.          Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu valstspiederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem tieši vai ar ▌trešo personu starpniecību, kuras noteikusi dalībvalsts; tās varētu būt arodbiedrības vai citas apvienības, vai dalībvalsts kompetentā iestāde, ja to paredz valsts tiesību akti.

1.a        Dalībvalstis nodrošina, ka trešās personas, kam saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem ir likumīgas intereses nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, drīkst iesaistīties jebkādā administratīvajā procesā vai civilprocesā — ar mērķi īstenot šo direktīvu — nelegāli nodarbināta trešās valsts valstspiederīgā vārdā vai atbalstot to, ja tam piekrīt minētā persona.

2.          ▌Sniedzot palīdzību trešo valstu valstspiederīgajam sūdzību iesniegšanā, to nevajadzētu uzskatīt par neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīvu 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu[14].

3.          Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis valsts tiesību aktos definē nosacījumus, ar kādiem tās drīkst katrā atsevišķā gadījuma izsniegt uzturēšanās atļaujas konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procedūru ilgumu, uzskatot, ka tie ir pielīdzināmi trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/81/EK noteikumi.

15. pants

Pārbaudes

1.          Dalībvalstis nodrošina, ka ▌to teritorijā veic efektīvas un pienācīgas pārbaudes, lai kontrolētu to trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātību, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli. Šādas pārbaudes galvenokārt balstās uz riska novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.          Lai uzlabotu pārbaužu efektivitāti, dalībvalstis, pamatojoties uz riska novērtējumu, regulāri apzina savā teritorijā uzņēmējdarbības nozares, kurās nodarbina lielu skaitu trešo valstu valstspiederīgo, kas uzturas nelegāli.

Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam paziņo Komisijai to pārbaužu rezultātus, kuras iepriekšējā gadā veiktas katrā no šīm nozarēm, norādot gan absolūtos skaitļus, gan darba devēju procentuālo īpatsvaru katrā nozarē.

15.a pants

Labvēlīgāki nosacījumi

Šī direktīva neierobežo dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kurām attiecas tās 7. un 14. pants, ja šādi noteikumi nav pretrunā šai direktīvai.

16. pants

Ziņojumu sniegšana

1.          Komisija vēlākais [trīs gadus pēc 17. pantā minētās dienas] un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā iekļaujot priekšlikumus, lai grozītu 7., 8., 9., 14. un 15. panta noteikumus. Šajā ziņojumā Komisija jo īpaši pārbauda, kā dalībvalstis īsteno 7. panta 2. un 5. punkta noteikumus.

2.          Dalībvalstis Komisijai nosūta visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai izstrādātu minētos ziņojumus. Tajos norāda saskaņā ar 15. panta 1. punktu veikto pārbaužu skaitu un rezultātus, pasākumus, kas piemēroti saskaņā ar 14. pantu un, ciktāl iespējams, saskaņā ar 7. un 8. pantu piemērotos pasākumus.

17. pants

Transponēšana

1.          Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [24 mēneši no publikācijas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī]. Dalībvalstis tos tūlīt dara zināmus Komisijai▌.

Pieņemot minētos tiesību aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.          Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

(vieta) ║

Eiropas Parlamenta vārdā –                                    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                           priekšsēdētājs

  • [1] * Politiski grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
    Dienestu izdarīti tehniski labojumi un pielāgojumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts parastā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ║.
                  OV C […], […], […]. lpp.
  • [2]               OV C […], […], […]. lpp.
  • [3]               OV C […], […], […]. lpp.
  • [4]               OV C […], […], […]. lpp.
  • [5]               OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.
  • [6]              OV L 248, 19.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).
  • [7]               OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.
  • [8]               OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.
  • [9]               OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.
  • [10]             OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
  • [11]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
  • [12]             OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.
  • [13]             OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
  • [14]             OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.

PASKAIDROJUMS

Tiek lēsts, ka ES ir no 4.5 līdz 8 miljoniem nelegālu imigrantu, šis skaitlis turpina palielināties, jo piekļūt nelikumīgai nodarbinātībai ir viegli.

Nelegāla nodarbinātība koncentrējas dažās nozarēs, konkrēti, celtniecībā, lauksaimniecībā, uzkopšanas darbos un viesnīcu / ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Viena no šīs parādības ietekmēm uz sociālo jomu ir tā, ka šo imigrantu nodarbinātības noteikumi ir ekspluatējoši. Nelegālie imigranti nodrošina atsevišķu neapzinīgu darba devēju vajadzības, kuri vēlas gūt labumu no tādu darba ņēmēju nodarbināšanas, kas gatavi veikt zemas kvalifikācijas slikti apmaksātus darbus.

Pirmkārt, nelikumīga nodarbinātība pazemina vispārējo algu un darba apstākļu līmeni, var ietekmēt uzņēmumu konkurenci, un nozīmē, ka nedeklarētie strādnieki nevarēs izmantot veselības apdrošināšanu un neiegūs tiesības uz pensiju. Otrkārt, nelegāli nodarbināto trešo valstu piederīgo situācija ir īpaši nedroša, jo atklāšanas gadījumā viņiem visdrīzāk būs jāatgriežas savā izcelsmes valstī.

Šī Komisijas priekšlikuma, kas iesniegts 2007. gada maijā [1] mērķis ir sekmēt nelegālās imigrācijas apkarošanu, kā arī nereģistrētu trešo valstu piederīgo ekspluatēšanu.

Referents uzskata, lai arī nelegāli nodarbināto imigrantu aizsardzība nav galvenais Komisijas priekšlikuma mērķis, tā tomēr jāiekļauj priekšlikuma definīcijās.

Šī priekšlikuma mērķis ir sasniegt minimālu saskaņošanas līmeni Eiropas mērogā un tajā izteiktas prasība, lai dalībvalstis aizliedz nelegālu nodarbināšanu, paredz vienotas sankcijas, kā arī, lai darba devēji veic preventīvus pasākumus un cita veida kontroli.

Doma ir, ka jāsoda darba devējs, nevis nelegāli nodarbinātais trešas valsts piederīgais.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt saskaņotu pamatu ES sankciju noteikšanai tiem darba devējiem, kuri nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri nelikumīgi uzturas ES.

Priekšlikums noteiks vienotu politiku, kuru veido trīs galvenie elementi. Pirmkārt, darba devējiem pirms pieņemt darbā trešas valsts piederīgo, būs jāpilda vairāki jauni administratīvi pienākumi. Šo pienākumu nepildīšanas gadījumā var tikt piemēroti vairāki soda pasākumi, finansiālas sankcijas un kriminālatbildība. Otrkārt, tiks saskaņota sūdzību apstrādes procedūra un treškārt, dalībvalstīm būs jāveic darba ņēmēju dokumentu pārbaude 10 % no tajā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Referenta piebildes

Referents pauž nožēlu par direktīvas priekšlikuma šauro darbības jomu.

Direktīvas noteikumi ir paredzēti nelegālās imigrācijas samazināšanai ES. Tādēļ atbilstošais tiesiskais pamats ir EK Līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Tiesiskais pamats neattiecas uz tiem trešo valstu piederīgajiem, kuri likumīgi uzturas ES, bet kuri arī var būt izmantošanas upuri nodarbinātības jomā. Piemēram, instruments neattiecas uz to dalībvalstu valsts piederīgajiem, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā un kuri joprojām ir pakļauti pārejas režīmam, kas ierobežo viņu brīvu piekļuvi darba tirgum vairākās ES-15 dalībvalstīs.

2. pants - Lai sniegtu labāku aizsardzību pret ekspluatāciju, terminu "darba devējs", "apakšuzņēmējs","atlīdzība" definīcijām jābūt pēc iespējas visaptverošām. Piemēram, "darba devējs" jāattiecina arī uz darba aģentūrām un citiem starpniekiem.

Atlīdzībā jāiekļauj arī samaksa par virsstundu darbu - tas ir svarīgi, kad darba devējam jāsamaksā visas nelegāli nodarbinātajam trešās valsts piederīgajam pienākošās atlīdzības.

4. pants - referents atzinīgi vērtē priekšlikumā paredzētos preventīvos pasākumus – 4. pantā noteikto pienākumu darba devējiem pirms pieņemšanas darbā pārbaudīt iespējamo darba ņēmēju uzturēšanās atļaujas vai citus dokumentus, kas apliecina tiesības uzturēties, kā arī veikt uzskaiti par nodarbināšanas sākuma un beigu datumu, kā arī nodot šīs ziņas attiecīgajām iestādēm. Administratīvais slogs attiecībā uz uzņēmējiem var tikt uzskatīts par samērīgu ar priekšlikuma mērķi. Dalībvalstīm jāparedz skaidras vadlīnijas un nepārtrauktas konsultācijas par uzturēšanās atļauju un citu dokumentu, kas apliecina atļauju uzturēties, identificēšanu. ES līmenī jāveicina paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

Referents atbalsta šo formalitāšu vienkāršošanu, ja darba devējs ir privāta persona.

No darba devējiem netiek prasīts, lai viņiem būtu pamatīgas zināšanas par uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības uzturēties, veidiem. Referents uzskata, ka darba devējs var būt atbildīgs tikai tad, ja dokuments ir acīmredzami neatbilstošs, vai arī, ja darba devējs zina, ka tas ir viltojums. Viņš arī uzskata, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai sniegtu darba devējiem skaidras vadlīnijas un pastāvīgas konsultācijas saistībā ar uzturēšanās atļauju un citu dokumentu, kas apliecina atļauju uzturēties, identificēšanu. ES līmenī jāievieš arī paraugprakses apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm.

Lielāka elastīguma labad dalībvalstis var noteikt darba devējiem piemērotu laiku, kurā trešās valsts piederīgā nodarbinātību saskaņo ar valsts tiesību aktiem.

6. pants – Sankcijās ir jāiekļauj°soda naudas; referents izsaka priekšlikumu, ka šo soda naudu samazināšanu var piemērot, ja darba devējs ir fiziska persona, kas nodarbina nelegāli rezidējošu trešas valsts piederīgo mājkalpotāju un individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. pants - ir atbilstoši tas, ka darba devēji maksā nelegāli nodarbinātajiem trešo valstu piederīgajiem pienākošos atlīdzību; taču šis noteikums jāattiecina arī uz visiem pārējiem ar darbu saistītajiem atlīdzinājumiem, kā arī visām atlīdzības un atlīdzinājumu pārskaitījumu izmaksām uz ārzemēm, ja trešās valsts piederīgais(-ā) atgriezies savā valstī, lai trešās valsts piederīgo nenostādītu neizdevīgā stāvoklī.

Ja nevar noteikt atlīdzību, to nosaka, atsaucoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem par minimālo algu, kolektīvajiem līgumiem vai praksi, vai minimālo ienākumu, kas sniedz dalībvalsts pilsoņiem tiesības uz sociālo palīdzību.

Dalībvalstīm jāparedz mehānismi, kas nodrošina, ka trešo valstu piederīgie automātiski saņem nesamaksātos maksājumus, bez trešās valsts piederīgā sūdzības iesniegšanas. To var uzskatīt par labvēlīgāku un diskriminējošu attiecībā uz ES darbiniekiem, kuriem attiecīgajās iestādēs jāiesniedz sūdzība, lai nodrošinātu pienākošos atlīdzību. Tomēr referents vēlētos atgādināt loģiku, kas ir Komisijas priekšlikuma pamatā: nereģistrēti trešās valsts piederīgie dzīvo nelegāli, tie baidās no aizturēšanas un izraidīšanas, tie ir viegli ekspluatējams darbaspēks un ir daudz neaizsargātāki par citiem darbiniekiem.

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu par 6 mēnešu nodarbināšanas termiņa prezumpciju, ja vien darba devējs vai nelegāli nodarbinātais trešās valsts piederīgais nepierāda citu termiņu.

8. pants - Šajā pantā paredzētas citas sankcijas uzņēmumiem, kuri nodarbina trešo valstu piederīgos, piemēram, tiesību atņemšana uz valsts finansējumu un līgumiem, kā arī saņemto pabalstu atmaksāšana. Referents uzskata, ka ir svarīgi, lai šī panta noteikumi tiktu attiecināti arī uz ES fondu līdzekļiem un ES iepirkumiem.

9. pants - Priekšlikuma joma attiecināta arī uz apakšuzņēmējiem un Komisijas nodoms bija, ka visi līgumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi solidāri atbild par finansiālajām sankcijām, kas piespriestas ķēdes galā esošajam uzņēmumam, kas nodarbina nelegāli rezidējošus trešo valstu piederīgos. Tomēr referents saprot, ka būtu grūti slogu uzlikt galvenajam līgumslēdzējam, jo tas nespēj pārbaudīt atbilstību praksē. Tāpēc viņš akceptē to, ka ierobežo apakšuzņēmēju atbildību līgumu ķēdē.

10. pants - Turklāt dažos īpašos gadījumos par pārkāpumiem var noteikt kriminālatbildību, šādos gadījumos darba devēju var nodot tiesībsargājošo iestāžu uzraudzībā, ka arī var izdot tiesas lēmumu par darbības izbeigšanu, kā arī citas sankcijas. Tie ir gadījumi, kad darba apstākļi ir īpaši ekspluatējoši un ka darba devējs zina vai viņam vajadzēja zināt, ka trešās valsts piederīgais ir cilvēktirdzniecības upuris vai nepilngadīgs.

14. pants - Priekšlikumā īpaši prasīts, lai dalībvalstis izveido mehānismus, kas ļauj ekspluatētajiem iebraukušajiem strādniekiem iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem, ja ne personīgi, tad izmantojot trešās personas.

Turklāt īpašos gadījumos atbilstīgi Direktīvas 2004/81/EK [2]4. līdz 15. pantam nelegālajiem imigrantiem var izsniegt īslaicīgās uzturēšanās atļaujas.

15. pants - Komisijas priekšlikumā paredzēta prasība, lai dalībvalstis nodrošina, ka nodarbināto personālu pārbauda vismaz 10 % to teritorijā izvietoto uzņēmumu; pašreizējais vidējais līmenis valstīs ir 2 %.

Referents atzinīgi vērtē domu par pārbaužu skaita palielināšanu, tas uzlabotu ieviešanu un būtu skaidrs vēstījums darba devējiem par to, ka iespēja būt pieķertiem pārkāpumu gadījumos ir reāla vai pieaugusi.

Tomēr referents apzinās, ka priekšlikums palielinās administratīvo slogu dalībvalstīm, jo atbilstība noteikumiem prasīs ievērojamu finanšu un cilvēkresursu palielināšanu dalībvalstīs. Tāpēc viņš iesaka 10 % vietā noteikt 5 %.

Secinājums

Nelegālās imigrācijas apkarošana ir ES imigrācijas stratēģijas svarīga sastāvdaļa. Šajā jomā direktīvas galvenajam mērķim jābūt nelegālo migrantu ekspluatācijas izbeigšana neizraisot blakusparādību – trešo valstu piederīgo iespēju atrast darbu samazināšana. Šajā ziņā šī direktīva būs ļoti vērtīga. Šajā kontekstā mēs uzskatām par nepieciešamu ieviest pasākumus, kuru mērķis ir to iebraukušo darbinieku, tostarp nelegālo imigrantu tiesību aizsardzība, kurus ekspluatē darba devēji.

Šajā sakarā efektivitāte lielā mērā atkarīga no īstenošanas, par ko ir atbildīgas dalībvalstis, Komisijas uzdevums ir un būs to kontrolēt.

  • [1]  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kuri nodarbina trešo valstu piederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi
  • [2]  Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS (23.1.2009)

ievērojot Reglamenta 48. pantu, iesniedza

Giusto Catania

Piedāvātā pieeja, kuras pamatā ir Atpakaļnosūtīšanas direktīvas loģika, pret ko mēs kategoriski iebilstam, ir nepareiza un neauglīga, jo:

– tā ir ķēdes vājākā posma, proti, migrantu, apspiešana;

– tā nespēj atrisināt galveno problēmu — pašlaik Eiropā no 4,5 līdz 8 mlj. strādājošo migrantu ir spiesti nelegāli strādāt sava statusa dēļ;

– tās juridiskais pamats ir nelegālās imigrācijas apkarošana, nevis cīņa pret nelegālo nodarbinātību kā tādu.

Panāktais kompromiss ļaus dalībvalstīm ļoti bargi sodīt migrantus, nepasargājot tos no izraidīšanas un kopumā neparedzot legalizācijas iespēju personām, kas ziņo par ekspluatācijas gadījumiem. Savukārt saskaņā ar ierosinātajām normām tos, kas ir vainīgi cilvēku ekspluatācijā, varēs sodīt tikai ļoti nopietnos gadījumos, turklāt attiecīgie noteikumi ir visai neskaidri (tas rada bažas, vai tie vispār atbilst krimināltiesību pamatprincipiem).

Šā kompromisa vienīgais pozitīvais ieguvums ir norma, kas paredz aizliegumu darba devējiem saņemt valsts subsīdijas, ja viņi ekspluatē migrantus.

Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums kaitē migrantiem un ir neproduktīvs, ņemot vērā to, ka ir vajadzīga kopēja politika, kas veicinātu likumīgu ieceļošanu un uzturēšanos.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS(*)  (15.9.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli
(COM(2007)0249 – C6‑0143/2007 – 2007/0094(COD))

Referente(*): Edit Bauer

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli, ir daļa no migrācijas politikas bloka, kas tika paredzēts Legālās migrācijas politikas plānā [1] un Komisijas paziņojumā par trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātēm [2]. Šim priekšlikumam 2007. gadā sekoja šādi dokumenti:

- Komisijas Paziņojums par cirkulāro migrāciju un mobilitātes partnerībām starp Eiropas Savienību un trešām valstīm [3];

- priekšlikums Padomes Direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos [4];

- priekšlikums Padomes Direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī [5];

- Komisijas paziņojums par pastiprinātu cīņu pret nelikumīgu nodarbinātību [6]

Šī priekšlikuma mērķis ir palēnināt nelegālo migrāciju, kamēr citi tiesību aktu priekšlikumi regulē legālo migrāciju. Priekšlikumos par migrācijas politikas regulēšanu ir skaidri nošķirta legālā un nelegālā migrācija. Šajā priekšlikumā ir apskatīta tikai nelegālā migrācija. Pamatojoties uz pieredzi, viens no lielākajiem piesaistīšanas faktoriem ir nodarbinātības iespējamība ES.

Priekšlikuma juridiskais pamats ir EK līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

Aptuvenie aprēķini par trešo valstu piederīgajiem, kas uzturas ES, svārstās no 4,5 līdz 8 miljoniem. Nelegālā nodarbinātība ir koncentrēta atsevišķās nozarēs: celtniecībā, lauksaimniecībā, uzkopšanā, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumos.

Eiropas Parlaments savā rezolūcijā „Trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātes” aicināja Eiropas Savienību un dalībvalstis „veikt apņēmīgus pasākumus nelegālās imigrantu nodarbinātības apkarošanai, piemērojot vairākus soda veidus darba devējiem, palielinot darba vietu pārbaužu skaitu, kurā izmanto nelegālās nodarbinātības apkarošanai nepieciešamo cilvēkresursu un materiālo resursu apjomu, un veicinot pasākumus imigrantu aizsardzībai”.

Priekšlikumā ievēroti divi galvenie principi:

- sankcijām pret nelegālo imigrantu nodarbinātību jābūt samērīgām, atturošām un efektīvām;

- jāpiemēro subsidiaritātes princips.

Neapšaubāmi, Eiropas migrācijas politikai ir jāpamatojas uz kopējām definīcijām, pieeju un obligātiem standartiem, lai cīnītos pret nelegālo migrāciju.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Regulējums nevar skart trešo valstu piederīgos, kas uzturas legāli. Tādējādi regulējums neattiecas uz trešo valstu piederīgajiem, kas ir to Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Kopienas teritorijā, kā arī uz tiem trešo valstu piederīgajiem, kas, pamatojoties uz nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un tām valstīm, kuru piederīgie viņi ir, no otras puses, bauda līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības kā Savienības pilsoņi. Izslēgti ir arī trešo valstu piederīgie, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, kā piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātie, kurus pakalpojumu piegādātājs nosūta uz citu dalībvalsti pakalpojumu sniegšanai.

(4) Regulējums nevar skart trešo valstu piederīgos, kas uzturas legāli. Tādējādi regulējums neattiecas uz trešo valstu piederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, bet kuriem nav darba atļaujas tās teritorijā, trešo valstu piederīgajiem, kas ir to Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Kopienas teritorijā, kā arī uz tiem trešo valstu piederīgajiem, kas, pamatojoties uz nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un tām valstīm, kuru piederīgie viņi ir, no otras puses, bauda līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības kā Savienības pilsoņi. Izslēgti ir arī trešo valstu piederīgie, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, kā piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātie.

Pamatojums

Šā grozījuma pirmā daļa (kurā vārds „neoprávnene” aizstāts ar „oprávnene”) ir tikai lingvistisks labojums, un tas neattiecas uz citām valodām. Direktīva jāattiecina arī uz darbā norīkotiem darbiniekiem.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Lai nodrošinātu vispārējā aizlieguma darbību un atturētu no pārkāpumiem, dalībvalstīm ir jāparedz atbilstošas sankcijas. Minētajām sankcijām ir jāietver soda naudas un maksājumus nelegāli rezidējošo trešo valstu piederīgo atgriešanas izdevumu segšanai.

(7) Lai nodrošinātu vispārējā aizlieguma darbību un atturētu no pārkāpumiem, dalībvalstīm ir jāparedz atbilstošas sankcijas. Minētajām sankcijām ir jāietver soda naudas, taču ir arī jāizstrādā noteikums par mērenāku soda naudu piemērošanu īpašos un noteiktos gadījumos, kad attiecīgie nodarbinātie ir pieņemti darbā kā mājkalpotāji. Nosakot soda naudas apjomu, dalībvalstis var ņemt vērā nepieciešamību kompensēt slogu, kas rodas saistībā ar darba devēja pienākumu samaksāt nelegāli nodarbinātajiem trešās valsts piederīgajiem visu viņiem pienākošos atlīdzību un vajadzības gadījumā apmaksāt attiecīgās atlīdzības nosūtīšanu uz valsti, uz kuru nelegāli nodarbinātais trešās valsts piederīgais ir atgriezies vai ticis atgriezts, vai izsūtīts.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Darba devējiem jebkurā gadījumā ir jāsamaksā trešo valstu piederīgajiem visu tiem pienākošos atlīdzību par paveikto darbu un visi no tā izrietošos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(8) Darba devējiem jebkurā gadījumā ir jāsamaksā trešo valstu piederīgajiem visu tiem pienākošos atlīdzību par paveikto darbu. Ja nevar noteikt šādu atlīdzību, to aprēķina, pamatojoties uz dalībvalsts tiesību aktos noteikto minimālās darba algas apjomu, vai, ja tas nav noteikts dalībvalsts tiesību aktos, uz līdzvērtīgu atlīdzības līmeni, kuru uzskata par ienākumu minimumu, kas dod tiesības attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem saņemt sociālo palīdzību šajā dalībvalstī, vai uz koplīgumiem vai praksi attiecīgajā dalībvalsts nozarē, kurā ir reģistrēts darba devējs. Darba devējam vajadzības gadījumā arī ir pienākums apmaksāt attiecīgās atlīdzības nosūtīšanu uz valsti, uz kuru nelegāli nodarbinātais trešās valsts valstspiederīgais ir atgriezies vai ticis atgriezts vai izsūtīts.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Dalībvalstīm ir turpmāk jāievieš sešu mēnešu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas prezumpcija, lai cita konkrēta termiņa pierādīšanas pienākums gultos uz darba devēju.

(10) Dalībvalstīm ir turpmāk jāievieš sešu mēnešu nodarbinātības tiesisko attiecību pastāvēšanas prezumpcija, lai cita konkrēta termiņa pierādīšanas pienākums gultos uz darba devēju, un jānodrošina, ka darba ņēmējs var arī pierādīt nodarbinātības attiecību esamību un ilgumu. Lai aprēķinātu pienācīgo atlīdzību, nodarbinātības attiecības nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, regulējumu, administratīvajiem noteikumiem un/vai koplīgumu (-iem), ko piemēro legālas nodarbinātības attiecībām.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ņemot vērā īpatnību, ka atsevišķās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi līgumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi solidāri atbild par finansiālajām sankcijām, kas piespriestas ķēdes galā esošajam uzņēmumam, kas nodarbina nelegāli rezidējošos trešo valstu piederīgos.

 

(13) Ņemot vērā īpatnību, ka atsevišķās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi līgumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi, tostarp pagaidu darba aģentūras, kas savā pārraudzībā piedāvā uzņēmumiem darbaspēku uz noteiktu laiku, solidāri atbild par finansiālajām sankcijām, kas piespriestas ķēdes galā esošajam uzņēmumam, kas nodarbina nelegāli rezidējošos trešo valstu piederīgos.

Pamatojums

Pagaidu darba aģentūras ir jāiekļauj apakšuzņēmumu līgumu ķēdē.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Noziedzīgam nodarījumam ir jāparedz efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi, kas būtu piemērojami arī juridiskām personām visā Kopienā, jo daudzi darba devēji ir juridiskas personas.

(17) Noziedzīgam nodarījumam ir jāparedz efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi, kas būtu piemērojami darba devējiem visā Kopienā, vai nu tie ir fiziskas, vai juridiskas personas, un tostarp juridisku personu likumīgiem pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret darbaspēka ekspluatēšanu, juridiskām personām, ekspluatētā darbaspēka apvienībām, nevalstiskām organizācijām un citām iestādēm, piemēram, arodbiedrībām, jābūt tiesīgām iesaistīties tiesvedībā ekspluatēto darba ņēmēju vārdā vai viņu atbalstam, neskarot dalībvalsts reglamentu par pārstāvību vai aizstāvību tiesā. Lai mudinātu ekspluatētos darba ņēmējus iesniegt sūdzības, noteiktām trešām personām jābūt pilnvarotām neizpaust informāciju par sūdzības iesniedzēju identitāti un uzturēšanās vietu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Lai nodrošinātu pietiekami augstu piemērošanas līmeni un izvairītos no ievērojamām piemērošanas līmeņa atšķirībām dalībvalstīs, ir jāpārbauda noteikts proporcionāls skaits no katrā dalībvalstī dibinātām sabiedrībām.

(20) Lai nodrošinātu apmierinošu šīs direktīvas piemērošanas līmeni un iespējami lielākā mērā samazinātu piemērošanas līmeņa atšķirības dalībvalstīs, ir jāpārbauda noteikts proporcionāls skaits no katrā dalībvalstī dibinātām sabiedrībām. Šīs pārbaudes var iekļaut citās pārbaudes darbībās, piemēram, uzraugot atbilstību noteikumiem par drošību un veselības aizsardzību darbā. Joprojām ir skaidri jānošķir darba inspekcija, kuras mērķis ir pārbaudīt, vai darba tiesības tiek īstenotas pareizi, no imigrācijas inspekcijas, kurai ir citi darbības mērķi vai ētikas principi. Lai piemērotu šo direktīvu, dalībvalstīm nav īpaši jāpārdala darba tiesību veicināšanas aģentūrām piešķirtais finansējums imigrācijas inspekcijai.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Šai direktīvai nav jāattur dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas paredzēti, lai nedeklarētas nodarbinātības attiecības pārvērstu par deklarētām attiecībām un padarītu darba ņēmēju situāciju atbilstīgu tiesību aktiem.

Pamatojums

Šis noteikums ir vajadzīgs, lai definētu šīs direktīvas darbības jomu saistībā ar pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno pēc pašu iniciatīvas, lai novērstu nelegālu nodarbinātību un sakārtotu nedeklarēto darba ņēmēju situāciju.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) „nodarbināšana” – algota darba veikšana citas personas labā un tās vadībā;

b) „nodarbināšana” – darba veikšana, par kuru ir jāsaņem atlīdzība saskaņā ar piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem, darba devēja labā vai vadībā un/vai tā pārraudzībā;

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

2. pants – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) „darba devējs” – jebkura persona, tostarp juridiskās personas, kuras labā un kuras vadībā trešās valsts piederīgais veic algotu darbu;

e) "darba devējs" ir fiziska vai juridiska persona, tostarp pagaidu nodarbinātības aģentūras, kuru labā vai kuru vadībā un/vai pārraudzībā trešās valsts piederīgais veic darbu, par kuru viņš saņem vai par kuru ir jāsaņem atlīdzība saskaņā ar piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem,;

Pamatojums

Darba devējs ir jādefinē kā fiziska vai juridiska persona, iekļaujot arī pagaidu nodarbinātības aģentūras.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) „fiziska persona, kas darbojas kā darba devējs” – persona, kuras labā trešās valsts valstspiederīgais veic algotu darbu kā mājkalpotājs;

Pamatojums

Saistībā ar 4. pantu, lai nodrošinātu darba devēju saistību vienkāršotu sistēmu, un saistībā ar 6. pantu, lai nodrošinātu finansiālo sankciju piemērotību šim īpašajam nodarbinātības veidam, ir jādefinē gadījumi, kad fiziskas personas nodarbina personas kā mājkalpotājus.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb) „juridiska persona” — jebkura juridiska vienība, kam ir šāds statuss saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalsts tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) „apakšuzņēmējs” – fiziska vai juridiska persona, kurai ir nodota pilnīga vai daļēja sākotnējā līguma saistību izpilde.

f) „apakšuzņēmējs” – fiziska vai juridiska persona, kurai ir nodota pilnīga vai daļēja sākotnējā līguma saistību izpilde, tostarp pagaidu nodarbinātības aģentūras un citi starpnieki;

Pamatojums

Pagaidu darba aģentūras ir jāiekļauj apakšuzņēmumu līgumu ķēdē, ņemot vērā šo apakšuzņēmumu pieaugošo nozīmi attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo nodarbināšanu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa) „atlīdzība” — neto alga un alga, kā arī visi pārējie ar darbu saistītie atlīdzinājumi un pabalsti natūrā, kas ir vienlīdzīgi tiem, kurus saņemtu salīdzināmi darba ņēmēji deklarētās nodarbinātības attiecībās;

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētā aizlieguma pārkāpumiem ir piemērojamas šajā Direktīvā noteiktās sankcijas un citi pasākumi.

Darba devējiem, kas pārkāpj minēto aizliegumu, ir piemērojamas šajā Direktīvā noteiktās sankcijas un citi pasākumi.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir precizēt formulējumu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) pieprasīt trešo valstu piederīgajiem uzrādīt uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības uzturēties un ir derīgs visu nodarbināšanas laiku,

a) pieprasīt trešo valstu piederīgajiem pirms nodarbinātības uzrādīt derīgu uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu,

 

Ja darba līguma ilgums pārsniedz derīgas uzturēšanās atļaujas vai cita dokumenta, kas apliecina uzturēšanās tiesības, derīguma termiņu, dalībvalstis liek darba devējiem pieprasīt trešo valstu piederīgajiem uzrādīt jaunu derīgu uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu, kas apliecina uzturēšanās tiesības, tad, kas beidzas derīguma termiņš uzturēšanās atļaujai vai citam dokumentam, kas apliecina uzturēšanās tiesības. Trešās valsts nodarbinātā piederīgā nespēja uzrādīt jaunu derīgu uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu, kas apliecina uzturēšanās tiesības, dod tiesības darba devējam izbeigt nodarbinātības attiecības sākot no dienas, kad beidzas derīguma termiņš uzturēšanās atļaujai vai citam dokumentam, kas apliecina uzturēšanās tiesības.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pirms nodarbināšanas uzsākšanas kopēt uzturēšanās atļauju vai citu dokumentu, kas apliecina uzturēšanās tiesības, vai citādi atveidot minēto dokumentu saturu,

b) pievienot uzturēšanās atļaujas vai cita uzturēšanās tiesību apliecinoša dokumenta kopiju dokumentiem, kas nepieciešami saistībā ar dalībvalstu noteiktajām darbā pieņemšanas procedūrām, un informēt dalībvalstu izraudzītās kompetentās iestādes par trešās valsts valstspiederīgo nodarbinātības sākumu un beigām,

Pamatojums

Lai izvairītos no pieaugošā birokrātiskā sloga, ar ko darba devēji saskaras, dalībvalstu noteiktajās darbā pieņemšanas procedūrās jāiekļauj noteikums par informācijas un paziņojumu sniegšanu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo nodarbināšanu.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis uzliek pienākumu darba devējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai ir juridiskas personas, vēlākais nedēļas laikā informēt dalībvalstu noteiktās kompetentās iestādes gan par trešās valsts piederīgo nodarbināšanas uzsākšanu, gan izbeigšanu.

svītrots

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.aDalībvalstis var paredzēt vienkāršotu darba devēju pienākumu sistēmu fiziskām personām, kas darbojas kā darba devēji.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis var dot darba devējiem un darba ņēmējiem pietiekamu laiku, lai panāktu nodarbinātības situācijas atbilstību valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Dalībvalstīm vajadzētu ļaut darba devējiem un ņēmējiem pienācīgā laika periodā noregulēt nodarbinātības situāciju (tas būtu lietderīgi arī apgrūtinošo administratīvo procedūru gadījumā).

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējus uzskata par izpildījušiem 1. panta a) apakšpunktā minēto pienākumu, ja vien uzrādītā uzturēšanās atļauja vai citi uzturēšanās tiesības apliecinošie dokumenti nav nepārprotami nepareizi.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējus uzskata par izpildījušiem 1. pantā minēto pienākumu, ja vien uzrādītajā derīgajā uzturēšanās atļaujā vai citos uzturēšanās tiesības apliecinošajos dokumentos nav tādu kļūdu, kuras nevar nepamanīt uzmanīgs darba devējs, vai, ja tiek konstatēts, ka darba devējs nevarēja nezināt par attiecīgā dokumenta viltošanu.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. pants

svītrots

Darba devēju pienākumu izpildīšanas sekas

 

Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējus atbrīvo no atbildības par 3. panta noteikumu pārkāpumu, ja viņi ir izpildījuši 4. pantā noteiktos pienākumus.

 

Pamatojums

Pants ir novecojis.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sankcijas attiecībā uz jebkuru 3. panta pārkāpumu ietver:

Sankcijas, ko piemēro par 3. panta pārkāpšanu, ietver:

Pamatojums

3. pantā nav precizēti pārkāpumi, bet gan noteikts aizliegums nodarbināt trešās valsts valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelegāli, un šī aizlieguma neievērošana ir uzskatāma par pārkāpumu, jo rada sociāla rakstura draudus.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) maksājumus nelegāli nodarbināto trešo valstu piederīgo atgriešanas izdevumu segšanai gadījumos, kad tiek īstenota atgriešanas procedūra.

svītrots

Pamatojums

Darba devējiem nevar piemērot pienākumu atgriezt nelegālos imigrantus. Direktīvā nedrīkst noteikt, ka katra trešās valsts piederīgā repatriācijas izmaksas jāsedz darba devējam, gadījumos, kad tiek īstenota atgriešanas procedūra. Tomēr ir pieļaujams darba devējiem, kuri nodarbina trešās valsts piederīgos, kuri uzturas nelegāli, piemērot finansiālu sodu, kurā iekļauj arī repatriācijas izmaksas.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis var paredzēt samazinātas finansiālas sankcijas, ja darba devējs ir fiziska persona, kas darbojas kā darba devējs;

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz visiem 3. panta pārkāpumiem dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs samaksā:

1. Neskarot 4. panta 2.b punktu, attiecībā uz visiem 3. panta pārkāpumiem dalībvalstis nodrošina, ka darba devējs samaksā:

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) visas nelegāli nodarbinātajam trešās valsts piederīgajam pienākošās atlīdzības,

(a) visas nelegāli nodarbinātajam trešās valsts piederīgajam pienākošās atlīdzības, ja nav iespējams noteikt saskaņota atalgojuma apjomu, tad pieņem, ka tas ir valsts tiesību aktos noteiktā minimālā darba samaksa; dalībvalstis, kurās minimālā alga nav noteikta, kā saskaņoto atalgojuma apjomu nosaka minimālos ienākumus, ar kādiem attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību šajā dalībvalstī vai atbilstīgi attiecīgajās nodarbinātības nozarēs pastāvošajiem koplīgumiem vai praksei;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) visus atbilstošos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ieskaitot attiecīgās administratīvās soda naudas.

b) naudas summu, kas līdzvērtīga nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras darba devējs būtu samaksājis, ja trešās valsts piederīgais būtu nodarbināts legāli, ieskaitot soda naudas maksājumus par kavējumiem un attiecīgās administratīvās soda naudas.;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) vajadzības gadījumā jebkuras izmaksas par atlīdzības nosūtīšanu uz valsti, uz kuru trešās valsts piederīgais ir atgriezies vai ticis atgriezts, vai izsūtīts.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunkta īstenošanai dalībvalstis:

2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunkta īstenošanai dalībvalstis izveido mehānismus, kas nodrošina, ka nepieciešamās procedūras pienākošos atlīdzību pieprasīšanai tiek uzsāktas automātiski, neiesniedzot trešās valsts piederīgā sūdzību,

(a) izveido mehānismus, kas nodrošina, ka nepieciešamās procedūras pienākošos atlīdzību pieprasīšanai tiek uzsāktas automātiski, neiesniedzot trešās valsts piederīgā sūdzību,

 

(b) nosaka vismaz 6 mēnešu nodarbināšanas termiņa prezumpciju, ja vien darba devējs nepierāda citu termiņu.

2a. Šī panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta īstenošanai dalībvalstis nosaka vismaz 6 mēnešu nodarbināšanas termiņa prezumpciju, ja vien darba devējs vai darba ņēmējs nepierāda citu termiņu.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

8. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstošos gadījumos darba devējiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, var piemērot šādus pasākumus:

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devējiem, kas, veicot uzņēmējdarbību, pārkāpj 3. pantu, vajadzības gadījumā piemēro šādus pasākumus:

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

8. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) tiesību uz valsts pabalstiem, atbalstu vai subsīdijām atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem,

a) tiesību uz valsts pabalstiem, atbalstu vai subsīdijām, tostarp dalībvalstu pārvaldīto Eiropas Kopienas līdzekļu atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem,

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

8. pants – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) uzņēmuma, kas izmantots pārkāpuma izdarīšanā, slēgšana uz laiku vai pavisam.

d) uzņēmuma, kas izmantots pārkāpuma izdarīšanā, slēgšana uz laiku vai pavisam, vai īslaicīga vai pastāvīga attiecīgās uzņēmējdarbības atļaujas anulēšana, īpaši, ja to pamatoto ar pārkāpuma nopietnību vai iesaistītā darba devēja nelegāli nodarbināto trešo valstu piederīgo procentuālo samēru.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

10. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka pārkāpumi, kas minēti 3. pantā ir kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi, ja izdarīti ar nodomu un šādos apstākļos:

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 3. pantā minētie pārkāpumi ir kvalificējami kā nodarījumi, ja tie ir izdarīti ar nodomu un šādos apstākļos:

Pamatojums

Šis grozījums uzsver, ka 3. pantā minēto noteikumu neievērošana ir nopietns pārkāpums, jo noteiktos apstākļos rada nopietnus sociāla rakstura draudus, un tādēļ par šo noteikumu pārkāpšanu ir atbilstīgi jāsoda.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) pārkāpumu izdara darba devējs, kas izmanto personas darbu vai pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upuris.

d) pārkāpumu izdara darba devējs, kas izmanto personas darbu vai pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upuris vai nepilngadīga.

Pamatojums

Ir jāpiemēro sankcijas darba devējiem, kas apzināti izmanto nelegāli nodarbinātas personas, kuras nav pilngadīgas. Nepilngadīgas personas ir īpaši aizsargājama sociālā grupa.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība rīcībā, kas minēta 1. punktā, vai kūdīšana uz to ir kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka līdzdalība vai līdzdarbība rīcībā, kas minēta 1. punktā, vai kūdīšana uz to, vai arī tās slēpšana ir kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 10. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemēro efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Papildus šajā pantā paredzētajiem kriminālsodiem var piemērot arī citas sankcijas vai pasākumus, jo īpaši tos, kas paredzēti 6., 7., un 8. pantā, papildus var arī publicēt tiesas lēmumu par notiesāšanu vai piemērotajām sankcijām un citiem pasākumiem.

2. Papildus šajā pantā paredzētajiem kriminālsodiem var piemērot arī citas sankcijas vai pasākumus, piemēram, tos, kas paredzēti 6., 7., un 8. pantā, papildus var arī publicēt tiesas lēmumu par notiesāšanu vai lēmumu piemērot sankcijas vai citus piemērotos pasākumus.

Pamatojums

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem pārkāpuma smaguma pakāpe un iespējamie sociāla rakstura draudi nosaka to, vai pārkāpums klasificējams kā krimināls nodarījums. Pasākumi, ko īsteno, lai sodītu darba devējus par 3. pantā minēto noteikumu pārkāpšanu, ir īpaši noteikti šajā pantā. Tomēr formulējums „jo īpaši” nav piemērots.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

13. pants – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) tiesību uz valsts pabalstiem vai atbalstu atņemšana,

a) tiesību uz valsts pabalstiem, atbalstu vai subsīdijām, tostarp dalībvalstu pārvaldītos Eiropas Kopienas līdzekļu atņemšana,

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu piederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību.

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu piederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību saskaņā ar 14.a pantu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Attiecībā uz 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2004/81/EK 4. līdz 15. panta noteikumiem izsniedz pagaidu uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri un kuri sadarbojas ar iestādēm izmeklēšanas procesā pret darba devēju, uz laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procedūru ilgumu.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Noteiktās trešās puses

 

Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas, apvienības, nevalstiskas organizācijas, pašvaldības un citas iestādes, piemēram, arodbiedrības, kam saskaņā ar attiecīgajos valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem ir likumīga interese nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, nelegāli nodarbinātā trešās valsts valstspiederīgā vārdā vai viņa atbalstam drīkst iejaukties tiesvedībā, administratīvajā tiesvedībā un/vai kriminālprocesā, kas saistīts ar šīs direktīvas noteikumu piemērošanu.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu vismaz 10% no to teritorijā reģistrētajām sabiedrībām tiek pārbaudītas attiecībā uz nelegāli uzturošos trešo valstu piederīgo nodarbināšanu.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai to teritorijā veiktu efektīvas un pienācīgas pārbaudes, attiecībā uz nelegāli uzturošos trešo valstu piederīgo nodarbināšanu.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārbaudāmo sabiedrību izvēle notiek, balstoties uz riska novērtējumu, ko izstrādā kompetentās dalībvalstu iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā sabiedrība darbojas, un iepriekšēji pārkāpumi.

2. Pamatojoties uz riska novērtējumu, dalībvalstis regulāri nosaka darbības nozares, kurās dominē to trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātība, kuri šajā teritorijā uzturas nelegāli. Šo riska novērtējumu rezultātā noteiktās nozares dalībvalstis publisko.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir jānovērtē riska koncentrācija saistībā ar nelegālo imigrantu nodarbināšanu dažādās nozarēs. Tas palīdzētu veikt lielāko daļu pārbaužu šajās nozarēs, kur pastāv lielāks risks, kas savukārt samazinātu pārbaužu pieprasījuma daudzumu. Tādējādi varētu veicināt izpildes pasākumu izmaksu samazināšanu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot darba inspekcijas, 1. un 2. punktā minētās inspekcijas veic pārbaudes tikai, lai novērtētu darba apstākļus, neņemot vērā nodarbināto statusu.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b To norīkoto darbinieku gadījumā, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, dalībvalstu pārbaudes iestādes var izmantot sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā *, lai pārbaudītu, vai attiecīgie trešās valsts valstspiederīgie izcelsmes dalībvalstī ir nodarbināti likumīgi.

 

*OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.a pants

 

Saistība ar dalībvalstu pasākumiem

 

Šī direktīva neskar dalībvalstu pasākumus, kas veicina pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētām nodarbinātības attiecībām un palīdz nereģistrētiem strādājošiem legalizēt savu statusu..

Pamatojums

Šis noteikums ir vajadzīgs, lai definētu šīs direktīvas darbības jomu saistībā ar pasākumiem, ko dalībvalstis īsteno pēc pašu iniciatīvas, lai novērstu nelegālu nodarbinātību un sakārtotu nedeklarēto darba ņēmēju situāciju.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 15. pantu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts.

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādītas atbilstīgi 15. panta 2. punktam noteiktās nozares, saskaņā ar 15. panta 3. punktu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

Article 16 – paragraph 1 a (new)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis, gatavojot pirmo ziņojumu, drīkst iekļaut tajā arī novērtējumu par šīs direktīvas īstenošanas ietekmi uz legāli nodarbinātajiem trešās valsts valstspiederīgajiem.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc dalībvalstu iesniegto ziņojumu saņemšanas iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šim ziņojumam var pievienot priekšlikumus šīs direktīvas grozījumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

Atsauces

COM(2007)0249 – C6-0143/2007 – 2007/0094(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

19.6.2007

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē

12.7.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Edit Bauer

5.6.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2008

9.9.2008

 

 

Pieņemšanas datums

10.9.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

24

6

13

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Maria Matsouka, Mary Lou McDonald, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Jacek Protasiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Petru Filip, Donata Gottardi, Rumiana Jeleva, Sepp Kusstatscher, Claude Moraes, Csaba Sógor

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS  (25.6.2008)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli
(COM(2007)0249 – C6‑0143/2007 – 2007/0094(COD))

Atzinumu sagatavoja: Giuseppe Castiglione

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atbalsta šo direktīvas priekšlikumu un pilnībā atbalsta tā mērķus. Pasākumu un sankciju noteikšana, ieskaitot kriminālsodus, lai atturētu darba devējus nodarbināt personas, kas ES dzīvo nelegāli, ne tikai palīdz apkarot nelegālo imigrāciju, bet arī sekmē uz tirgu orientētu, godīgu konkurenci, kā arī netieši palīdz nostiprināt ikviena strādājošā tiesības uz atbilstīgiem un pienācīgiem darba apstākļiem.

Lauksaimniecības nozarē nodarbinātie ir viens no lielākajiem nelegālo migrantu kopumiem, kas atbilst pieprasījumam pēc darbaspēka, kuru pamatā nodarbina sezonas darbos, ko nelabprāt veic Eiropas Savienības pilsoņi (piemēram, tomātu vākšana Itālijā). Tādējādi ārvalstu strādnieki tiek nodarbināti uz īsu vai pat ļoti īsu laika posmu (strādnieki tiek vairākkārt nodarbināti īsos laika posmos vienā un tajā pašā fermā).

Tieši tādēļ, ka ir tik daudz darba ņēmēju bez atbilstošas atļaujas un viņu nodarbinātība ir īslaicīga, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas priekšlikumā jāveic izmaiņas, nevis tikai vispārēji grozījumi, kas galvenokārt paredzēti darba devēju pasargāšanai no papildu birokrātijas.

Pirmkārt, viņš uzskata par pilnīgi pieņemamu to, ka darba devējiem tiek uzstādīta prasība maksāt darbiniekiem atalgojumu, kas tiem pienākas, kā arī segt neveiktos sociālās apdrošināšanas maksājumus un apmaksāt nodokļus. Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, ja nokavēto maksājumu pieprasīšanas procedūra tiktu sākta automātiski, kā to ierosina Komisija, nelegāli ieceļojušie un ES strādājošie nebūtu vienlīdzīgi likuma priekšā, kam nav nekāda attaisnojama. Grūti izprast, kādēļ gan saistības, kas izriet no darba attiecībām ar nelegāliem imigrantiem, būtu jāreglamentē pēc citiem noteikumiem, nevis darba tiesībām, kam piemēro vispārīgu principu: strādājošā ziņā ir ar tiesas starpniecību noskaidrot, kas un kādā apmērā viņam pienākas.

Tāpat par nevienlīdzīgu attieksmi pret ES nelegāli nodarbinātajiem liecina pieņēmums, ka darba attiecības dibina vismaz uz sešiem mēnešiem. Šāds pieņēmums uzliek darba devējam pienākumu pierādīt, ka attiecīgais darbinieks ir nostrādājis mazāk par sešiem mēnešiem. Darba devējam būtu īpaši grūti to pierādīt (ir vieglāk pierādīt to, kas ir noticis, nekā to, kas nav noticis!), un tas radītu pārmērīgas papildu sankcijas, ņemot vērā pieredzi, ka vidējais nodarbinātības laiks lauksaimniecībā ir apmēram 40 dienas. Turklāt šim pieņēmumam varētu būt nevēlamas sekas, veicinot ārpuskopienas valstspiederīgo nelegālo imigrāciju, kurus vilinātu izredzes saņemt vismaz sešus mēnešus atalgojumu, pat, ja tie nostrādātu tikai dažas dienas.

Visbeidzot, attiecībā uz aizliegumiem atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstīm jāpiešķir lielāka rīcības brīvība, lai tās varētu efektīvāk ņemt vērā katras nozares īpatnības un šādu pasākumu īstenošanas sociālo ietekmi.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Regulējums nevar skart trešo valstu piederīgos, kas uzturas legāli. Tādējādi regulējums neattiecas uz trešo valstu piederīgajiem, kas ir to Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Kopienas teritorijā, kā arī uz tiem trešo valstu piederīgajiem, kas, pamatojoties uz nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un tām valstīm, kuru piederīgie viņi ir, no otras puses, bauda līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības kā Savienības pilsoņi. Izslēgti ir arī trešo valstu piederīgie, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, kā piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātie, kurus pakalpojumu piegādātājs nosūta uz citu dalībvalsti pakalpojumu sniegšanai.

(4) Regulējums nevar skart trešo valstu piederīgos, kas uzturas legāli. Tādējādi regulējums neattiecas uz trešo valstu piederīgajiem, kas ir to Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Kopienas teritorijā, kā arī uz tiem trešo valstu piederīgajiem, kas, pamatojoties uz nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un tām valstīm, kuru piederīgie viņi ir, no otras puses, bauda līdzvērtīgas brīvas pārvietošanās tiesības kā Savienības pilsoņi. Izslēgti ir arī trešo valstu piederīgie, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti, kā piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi nodarbinātie, kurus pakalpojumu piegādātājs nosūta uz citu dalībvalsti pakalpojumu sniegšanai vai kuriem piešķirts patvērums vai ir bēgļa statuss.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8.a) Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektivitāti, darba devējam būtu jāatmaksā attiecīgajiem darba ņēmējiem jebkāda peļņa, kas iegūta, nelegāli nodarbinot trešo valstu valstspiederīgos. Tādēļ pienācīgai atlīdzībai un visiem pārējiem ar darbu saistītiem atlīdzinājumiem jābūt līdzvērtīgiem atlīdzinājumiem, ko saņem legāli nodarbinātie.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ņemot vērā īpatnību, ka atsevišķās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi līgumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi solidāri atbild par finansiālajām sankcijām, kas piespriestas ķēdes galā esošajam uzņēmumam, kas nodarbina nelegāli rezidējošos trešo valstu piederīgos.

(13) Ņemot vērā īpatnību, ka atsevišķās nozarēs izplatīta parādība ir apakšuzņēmēji, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi līgumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi solidāri atbild par finansiālajām sankcijām, kas piespriestas ķēdes galā esošajam uzņēmumam, kas nodarbina nelegāli rezidējošos trešo valstu piederīgos, ja ir pierādīts, ka šie uzņēmumi nedarbojas godprātīgi un bija informēti par to, ka pēdējais darba devējs ir slēdzis līgumus nelikumīgi.

Pamatojums

Nevainīguma prezumpcija ir jāaizsargā.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu, ir jāizveido efektīvi sūdzību izskatīšanas mehānismi, ar kuru palīdzību trešo valstu piederīgie varētu iesniegt sūdzības vai nu personīgi vai ar noteiktu trešo personu starpniecību, piemēram arodbiedrību vai citu apvienību. Šādas trešās personas, kad tās sniedz palīdzību sūdzību iesniegšanai, ir jāaizsargā pret sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kas aizliedz neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu.

(18) Lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu, ir jāizveido efektīvi sūdzību izskatīšanas mehānismi, ar kuru palīdzību trešo valstu piederīgie varētu iesniegt sūdzības vai nu personīgi vai ar noteiktu trešo personu starpniecību, piemēram arodbiedrību vai citu apvienību. Šādas trešās personas, kad tās sniedz palīdzību sūdzību iesniegšanai, ir jāaizsargā pret sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar noteikumiem, kas aizliedz neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu. Ir jāstiprina vietējā līmenī būtiski pārstāvētu nozares organizāciju starpniecības loma.

Pamatojums

Tas attieksies uz lauksaimnieku organizācijām, kurām to pastāvīgo kontaktu dēļ ar visām ieinteresētajām pusēm var būt nozīmīga loma konfliktu atrisināšanā.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis uzliek pienākumu darba devējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai ir juridiskas personas, vēlākais nedēļas laikā informēt dalībvalstu noteiktās kompetentās iestādes gan par trešās valsts piederīgo nodarbināšanas uzsākšanu, gan izbeigšanu.

2. Dalībvalstis uzliek pienākumu darba devējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai ir juridiskas personas, vēlākais nedēļas laikā informēt dalībvalstu noteiktās kompetentās iestādes gan par trešās valsts piederīgo nodarbināšanas uzsākšanu, gan izbeigšanu. Ja dalībvalstu tiesību akti jau prasa darba devējiem paziņot kompetentajai iestādei par darba uzsākšanu un/vai ar to saistītiem apstākļiem, darba devējam ir pienākums paziņot šai iestādei par trešās valsts valstspiederīgā nodarbināšanu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis jebkurā gadījumā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu sadarbības līmeni un pienācīgu apmaiņu ar informāciju starp dažādām attiecīgajām valsts iestādēm.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuram 3. panta pārkāpumam piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret darba devēju.

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuram 3. panta pārkāpumam, par kuru saskaņā ar 5. pantu ir atbildīgi darba devēji, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret darba devēju.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) maksājumus nelegāli nodarbināto trešo valstu piederīgo atgriešanas izdevumu segšanai gadījumos, kad tiek īstenota atgriešanas procedūra.

svītrots

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) izveido mehānismus, kas nodrošina, ka nepieciešamās procedūras pienākošos atlīdzību pieprasīšanai tiek uzsāktas automātiski, neiesniedzot trešās valsts piederīgā sūdzību,

a) veic vajadzīgos pasākumus, kas nodrošina, ka trešās valsts valstspiederīgais, kas uzturas nelegāli, var iesniegt pieprasījumu, lai saņemtu pienākošos atlīdzību saskaņā ar valstu procedūrām, kas paredzētas šim mērķim;

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nosaka vismaz 6 mēnešu nodarbināšanas termiņa prezumpciju, ja vien darba devējs nepierāda citu termiņu.

svītrots

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis nodrošina, ka jebkura atgriešanas lēmuma izpildi atliek līdz brīdim, kad trešās valsts piederīgais ir saņēmis visus viņam saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pienākošos atlīdzību atlikušos maksājumus.

svītrots

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

8. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstošos gadījumos darba devējiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, var piemērot šādus pasākumus:

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka svarīgākos vai īpaši svarīgos gadījumos darba devējiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, var piemērot vismaz vienu no šiem pasākumiem:

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

8. pants – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pēdējo 12 mēnešu laikā pirms nelegālās nodarbināšanas fakta konstatācijas piešķirto valsts pabalstu, atbalsta vai subsīdiju, ieskaitot dalībvalstu pārvaldīto ES fondu līdzekļu, atmaksa,

c) nelegālās nodarbināšanas laikā piešķirto valsts pabalstu, atbalsta vai subsīdiju, ieskaitot dalībvalstu pārvaldīto ES fondu līdzekļu, atmaksa, ja nelegālas nodarbinātības faktisko ilgumu nevar noteikt, tiek pieņemts, ka darba attiecības ilgušas vismaz trīs mēnešus;

Pamatojums

12 mēneši ir pārāk ilgs laiks. Paredzēt šādu ilgumu ir netaisnīgi, un tas pārkāpj proporcionalitātes principu.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nepiemēro par neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu paredzētās sankcijas to noteiktajām trešām personām, kas sniedz palīdzību trešo valstu piederīgajiem sūdzību iesniegšanā.

2. Dalībvalstis nepiemēro par neatļautas uzturēšanās atbalstīšanu paredzētās sankcijas to noteiktajām trešām personām, kas sniedz palīdzību trešo valstu piederīgajiem sūdzību iesniegšanā, it īpaši attiecībā uz noteiktu nozaru pārstāvniecības organizācijām.

Pamatojums

Tas attieksies uz lauksaimnieku organizācijām, kurām to pastāvīgo kontaktu dēļ ar visām ieinteresētajām pusēm var būt nozīmīga loma konfliktu atrisināšanā.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pārbaudāmo sabiedrību izvēle notiek, balstoties uz riska novērtējumu, ko izstrādā kompetentās dalībvalstu iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā sabiedrība darbojas, un iepriekšēji pārkāpumi.

2. Ja pārbaudāmo sabiedrību izvēle notiek, balstoties uz riska novērtējumu (svītrojums), ko izstrādā kompetentās dalībvalstu iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, kurā sabiedrība darbojas, un iepriekšēji pārkāpumi, dalībvalstīm var atļaut atkāpties no 15. panta 1. punkta prasībām pēc tam, kad par to ir informēta Komisija.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

15.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

15.b pants

 

Aizsardzības līmeņa saglabāšana

 

Nekas šajā direktīvā nav pamats tam, lai mazinātu neaizsargātu trešās valsts valstspiederīgo aizsardzības līmeni, kam jau piekritušas dalībvalstis jomās, uz kurām attiecas šī direktīva.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 15. pantu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts.

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 15. pantu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. vai 13. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

Atsauces

COM(2007)0249 – C6-0143/2007 – 2007/0094(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

27.9.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Giuseppe Castiglione

8.10.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

25.6.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

34

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, James Nicholson, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Witold Tomczak, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Katerina Batzeli, Ilda Figueiredo, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Maria Petre, Brian Simpson

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Paulo Casaca

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (22.11.2007)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli
(COM(2007)0249 – C6‑0143/2007 – 2007/0094(COD))

Atzinumu sagatavoja: Esther De Lange

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2007. gada 16. maijā iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli. Šis priekšlikums ir daļa no visaptverošas Eiropas migrācijas politikas, un tā mērķis ir samazināt nelegālo imigrāciju veicinošu faktoru, vēršoties pret to, ka tiek nodarbināti trešo valstu piederīgie, kuri ES uzturas nelegāli. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ES mēroga sistēmu sankciju noteikšanai pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri Eiropas Savienībā neuzturas legāli. Šīs sistēmas galvenās iezīmes ir:

 vispārējs aizliegums nodarbināt trešo valstu piederīgos, kuri ES uzturas nelegāli;

 pienākums darba devējiem pirms trešo valstu piederīgo pieņemšanas darbā veikt pārbaudes un dalībvalstu veikto pārbaužu skaita palielināšana;

 sankcijas un citi pasākumi pārkāpumu gadījumā un kriminālsankcijas nopietnu pārkāpumu gadījumā, piemēram, saistībā ar ekspluatējošiem darba apstākļiem vai informētību par cilvēktirdzniecību.

Svarīgi uzsvērt, ka priekšlikuma pamatā ir kritērijs par nelegālu uzturēšanos un ka priekšlikums neattiecas uz citiem nodarbinātības pārkāpumiem. Pamatojoties uz EK līguma 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tas attiecas tikai uz trešo valstu piederīgajiem, kuri ES uzturas nelegāli un tiek nodarbināti. Tas neattiecas, piemēram, uz pasākumiem saistībā ar trešo valstu piederīgajiem, kas legāli uzturas ES, bet ir nodarbināti, pārkāpjot uzturēšanās statusu, piemēram, trešo valstu studenti, kas strādā vairāk stundu, nekā atļauts. Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropas Savienībā nelegāli uzturas 4,5 līdz 8 miljoni trešo valstu piederīgo. Diemžēl šie novērtējumi nesniedz datus par dzimumiem, un tajos nav noteiktas ar dzimumu saistītas problēmas, ar kurām var saskarties šie migranti.

Atzinuma projekts groza priekšlikumu tikai saistībā ar dzimuma jautājumu. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nelegālās migrantes ir īpaši neaizsargātas un bieži kļūst par piespiedu darba, cilvēktirdzniecības un vardarbības upuriem. Tāpēc pastāv steidzama vajadzība iekļaut priekšlikumā vairākus ar dzimumu saistītus noteikumus, piemēram, par attiecīgo varasiestāžu apmācību, lai tās spētu identificēt un risināt ar dzimumu saistītas problēmas, par trešo valstu piederīgo informēšanu par iespēju iesniegt sūdzības saistībā ar darba devējiem, par to, ka valstu ziņojumos jāiekļauj statistika pa dzimumiem un ar dzimumu saistīta informācija utt.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

15.a apsvērums (jauns)

 

(15.a) Sievietes bieži kļūst par piespiedu darba, cilvēku tirdzniecības, seksuālas vardarbības un cita veida vardarbības upuriem, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš nelegālajām migrantēm un viņu īpašajām problēmām.

Grozījums Nr. 2

15.b apsvērums (jauns)

 

(15.b) Uzņēmējdarbības un pakalpojumu nozarēs, kurās ir vislielākā varbūtība, ka tiek nodarbināti trešo valstu valstpiederīgie, kas uzturas nelegāli, pastāv augsts nodarbināto sieviešu īpatsvars. Ņemot vērā nelegāli uzturošos un kā mājkalpotāju nodarbināto sieviešu lielo skaitu, dalībvalstīm ir jānodrošina ģimenes, kuras nodarbina šādas sievietes, ar likumīgām iespējām sniegt viņām sociālo aizsardzību.

Pamatojums

Saistībā ar nelegālo imigrāciju ir svarīgi uzsvērt, ka sievietes tiek diskriminētas divkārši un ir neaizsargātākas, tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme gan pret sievietēm, gan vīriešiem atkarībā no viņu atšķirīgajām vajadzībām.

Grozījums Nr. 3

18.a apsvērums (jauns)

 

(18.a) Dalībvalstīm jāveic informēšanas pasākumi, lai attiecīgos trešo valstu piederīgos un ieceltās viņiem palīdzošās trešās puses informētu par iespējām iesniegt oficiālu sūdzību. Sūdzību procedūra nozarēs, kurās tiek nodarbināts ievērojams sieviešu īpatsvars, jānosaka tā, lai ņemtu vērā ar dzimumu saistītus jautājumus un sniegtu sievietēm pietiekamu aizsardzību.

Grozījums Nr. 4

19. apsvērums

Papildu sūdzību izskatīšanas mehānismiem dalībvalstīm ir jāizsniedz uzturēšanās atļaujas trešo valstu piederīgajiem, kuru darba apstākļi ir bijuši īpaši ekspluatējoši un kuri sadarbojas ar iestādēm kriminālās izmeklēšanas procesā pret darba devēju, uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procesu ilgumu. (19) Šādas uzturēšanās atļaujas ir jāizsniedz saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā paredzēts 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valsts piederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

Papildu sūdzību izskatīšanas mehānismiem dalībvalstīm ir jāizsniedz uzturēšanās atļaujas trešo valstu piederīgajiem, kuri ir nepilngadīgie, grūtnieces vai mātes ar bērniem, kas jaunāki par trim mēnešiem, vai kuru darba apstākļi ir bijuši īpaši ekspluatējoši un kuri sadarbojas ar iestādēm kriminālās izmeklēšanas procesā pret darba devēju, uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procesu ilgumu. Šādas uzturēšanās atļaujas ir jāizsniedz saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā paredzēts 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valsts piederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm

Pamatojums

Grūtniecēm un nepilngadīgajiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība.

Grozījums Nr. 5

19.a apsvērums (jauns)

 

(19.a) Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentās iestādes, sociālie partneri un asociācijas tiek apmācītas par vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju, ar dzimumu saistītiem jautājumiem un dažādiem diskriminācijas veidiem, lai nodrošinātu ar instrumentiem un kvalifikāciju, kas ir nepieciešama, lai noteiktu un risinātu ar dzimumu saistītas problēmas.

Grozījums Nr. 4

14. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu piederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību.

1. Dalībvalstis atbalsta informācijas kampaņas un izveido efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu piederīgie var personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību konfidenciāli iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem.

Grozījums Nr. 5

14. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Ņemot vērā nelegālo migranšu ievērojamo skaitu un īpašās problēmas, ar kurās viņas saskaras, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajās iestādēs notiek apmācības par dzimuma jautājumiem nelegālās migrācijas jomā, lai sniegtu iestādēm iespējas un prasmes labākai ar dzimumu saistītu problēmu identificēšanai un risināšanai.

Grozījums Nr. 6

3. panta 1. daļa

Dalībvalstis aizliedz nodarbināt trešo valstu piederīgos, kas tajās uzturas nelegāli.

Dalībvalstis aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kuru uzturēšanās tajās ir atzīta par nelegālu.

Pamatojums

Trešo valstu valstpiederīgo nelikumīga uzturēšanās ir jānosaka likumīgi ar tiesas lēmumu.

Grozījums Nr. 7

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

(b) visus atbilstošos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ieskaitot attiecīgās administratīvās soda naudas.

(b) visus atbilstošos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ieskaitot ģimenes pabalstus un attiecīgās administratīvās soda naudas.

Grozījums Nr. 8

7. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Ja tiek pārkāpts 3. pants, dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji attiecībā uz strādājošajām grūtniecēm un mātēm ar bērniem, kas ir jaunāki par trim mēnešiem, ievēro 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus un visus pārējos noteikumus, ko piemēro saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuri attiecas uz šo īpašo situāciju.

Pamatojums

Ir svarīgi aizsargāt nelikumīgi nodarbinātas grūtnieces un nodrošināt viņu tiesības uz aprūpi un palīdzību, kā arī uz atalgojumu un sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Grozījums Nr. 9

7. panta 4. punkts

4. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis nodrošina, ka jebkura atgriešanas lēmuma izpildi atliek līdz brīdim, kad trešās valsts piederīgais ir saņēmis visus viņam saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pienākošos atlīdzību atlikušos maksājumus.

4. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis nodrošina, ka jebkura atgriešanas lēmuma izpildi atliek līdz brīdim, kad trešās valsts piederīgais ir saņēmis visus viņam saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pienākošos atlīdzību atlikušos maksājumus; šāda atpakaļnosūtīšana nekādi negatīvi neietekmē nelegāli nodarbinātās personas pamattiesības un neapdraud dzīvību vai veselību.

Pamatojums

Trešo valstu valstspiederīgos nevar nosūtīt atpakaļ uz valstīm, kur notiek karadarbība vai viņus var apspiest vai ieslodzīt par viņu darbībām ES.

Grozījums Nr. 10

7. panta 4.a punkts (jauns)

 

4.a Attiecībā uz 3. pantā un it īpaši 10. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis nodrošina, ka jebkura atpakaļnosūtīšanas lēmuma izpildi atliek, ja trešās valsts valstspiederīgais, kas uzturas nelegāli, ir nepilngadīgais, grūtniece vai māte ar bērnu, kas ir jaunāks par trim mēnešiem.

Pamatojums

Ir jānodrošina atbilstīga izturēšanās pret grūtniecēm un nepilngadīgajiem.

Grozījums Nr. 11

10. panta 1. punkta c) apakšpunkts

(c) pārkāpums izdarīts, nodarbinot īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kas izpaužas ievērojamas darba apstākļu atšķirības nelegāli nodarbinātajiem trešo valstu piederīgajiem un legāli nodarbinātajiem darbiniekiem, vai

(c) pārkāpums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot un diskriminējot dzimuma dēļ vai ar vardarbību, draudiem, iebiedēšanu vai pazemojošu izturēšanos nodarbinot īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kuri būtiski atšķiras no legāli nodarbināto darba apstākļiem; or

Pamatojums

Ir jāpaskaidro, kas ir „īpaši ekspluatējoši darba apstākļi”.

Grozījums Nr. 12

14. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis nodrošina efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu piederīgie var iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību.

1. Dalībvalstis atbalsta informācijas kampaņas un izveido efektīvus mehānismus, ar kuru palīdzību nelegāli nodarbinātie trešo valstu valstspiederīgie var personiski vai ar noteiktu trešo personu starpniecību konfidenciāli iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem.

Grozījums Nr. 13

14. panta 3.punkts

3. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2004/81/EK 4. līdz 15. panta noteikumiem izsniedz uzturēšanās atļaujas trešo valstu piederīgajiem, kuru darba apstākļi ir vai ir bijuši īpaši ekspluatējoši un kuri sadarbojas ar iestādēm izmeklēšanas procesā pret darba devēju, uz ierobežotu laiku, kas saistīts ar attiecīgo valsts iestāžu procesu ilgumu.

3. Attiecībā uz 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2004/81/EK 4. līdz 15. panta noteikumiem izsniedz uzturēšanās atļaujas un nodrošina aizsardzību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru darba apstākļi ir vai ir bijuši īpaši ekspluatējoši un kuri sadarbojas ar iestādēm izmeklēšanas procesā pret darba devēju, uz laiku, kurā notiek attiecīgā valsts procedūra. Šādas atļaujas arī piešķir bērniem, kas ir dzimuši uzturēšanās laikā. Ar mājokli un pārtiku ir nodrošina pēc pieprasījuma.

Pamatojums

Ņemot vērā lielo skaitu sieviešu, kas nelegāli uzturas un strādā, ir svarīgi paplašināt aizsardzību, piemērojot to arī bērniem, kas ir dzimuši uzturēšanās laikā ES dalībvalstī.

Grozījums Nr. 14

14. panta 3.a punkts (jauns)

 

3a. Ņemot vērā nelegālo migranšu ievērojamo skaitu un īpašās problēmas, ar kurās viņas saskaras, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, sociālie partneri un asociācijas tiek apmācītas par dzimuma jautājumiem, vienlīdzīgām iespējām un nediskrimināciju dzimuma vai rases dēļ, lai sniegtu iespējas un prasmes labākai ar dzimumu saistītu problēmu noteikšanai un risināšanai.

Grozījums Nr. 15

14. panta 3.b punkts (jauns)

 

3b. Attiecībā uz 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2004/81/EK 4. līdz 15. panta noteikumiem atbilstīgi attiecīgajām valstu procedūrām izsniedz uzturēšanās atļaujas uz ierobežotu laiku trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir nepilngadīgie, grūtnieces vai mātes ar bērniem, kuri jaunāki par trim mēnešiem.

Pamatojums

Grūtniecēm un nepilngadīgajiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība, tostarp uzturēšanās atļaujas uz ierobežotu laiku.

Grozījums Nr. 16

16. panta 1. daļa

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 15. pantu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts.

Vēlākais līdz [Trīs gadi pēc 17. pantā minēta datuma] un pēc tam ik pēc diviem gadiem dalībvalstis informē Komisiju par Direktīvas īstenošanas gaitu, iesniedzot ziņojumu, kurā norādīts saskaņā ar 15. pantu veikto pārbaužu skaits un rezultāti un ietverts saskaņā ar 8. pantu piemēroto pasākumu sīks izklāsts. Ziņojumā iekļautos statistikas datus sadala pa dzimumiem un norāda dzimumiem raksturīgās problēmas.

Grozījums Nr. 17

16. panta 2. daļa

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā iekļautos datus sadala pa dzimumiem un norāda dzimumiem raksturīgās problēmas.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

Atsauces

COM(2007)0249 - C6-0143/2007 - 2007/0094(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

19.6.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Esther De Lange

3.7.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

2.10.2007

20.11.2007

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

22

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Esther De Lange, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Roselyne Lefrançois, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jill Evans, Iratxe García Pérez, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Donata Gottardi, Anna Hedh, Filiz Hakaeva Hyusmenova

  • [1]  OV C ..., 17.7.2007., .... lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli

Atsauces

COM(2007)0249 – C6-0143/2007 – 2007/0094(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

16.5.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

19.6.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

19.6.2007

ITRE

19.6.2007

AGRI

27.9.2007

FEMM

19.6.2007

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

ITRE

26.6.2007

 

 

 

Komiteju iesaistīšanas procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

12.7.2007

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Claudio Fava

11.6.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

11.9.2007

16.7.2008

8.9.2008

7.10.2008

 

21.1.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

6

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Mario Borghezio, Catherine Boursier, Emine Bozkurt, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Maddalena Calia, Michael Cashman, Giusto Catania, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Elly de Groen-Kouwenhoven, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Roselyne Lefrançois, Baroness Sarah Ludford, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Rareş-Lucian Niculescu, Martine Roure, Sebastiano Sanzarello, Inger Segelström, Csaba Sógor, Vladimir Urutchev, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Simon Busuttil, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Genowefa Grabowska, Ona Juknevičienė, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Antonio Masip Hidalgo, Nicolae Vlad Popa, Eva-Britt Svensson, Stefano Zappalà