Ziņojums - A6-0028/2009Ziņojums
A6-0028/2009

    ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību

    27.1.2009 - (2008/2289(INI))

    Ārlietu komiteja
    Referents: José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

    Procedūra : 2008/2289(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0028/2009

    EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

    par ES un Meksikas stratēģisko partnerību

    (2008/2289(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko PPE-DE grupas vārdā iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (B6-0437/2008),

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību” (COM(2008)0447),

      ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā[1],

    –   ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses[2],

    –   ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un Eiropas Savienības (ES un LAK) valstu valdību vadītāju piecās augstākā līmeņa sanāksmēs, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā), Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā) un Limā (2008. gada 16. un 17. maijā),

    –   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko 2008. gada 17. maijā pieņēma ceturtajā Meksikas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē Limā, Peru,

    –   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma astotajā ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē 2008. gada 13.–14. oktobrī Mehiko,

    –   ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko pieņēma ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē Mehiko 2008. gada 28.–29. oktobrī,

    –   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 13. oktobra sanāksmes secinājumus,

    –   ņemot vērā EUROLAT 2008. gada 1. maija ziņojumu piektajai ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmei,

    –   ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā[3],

    –   ņemot vērā Sansalvadoras deklarāciju, ko pieņēma septiņpadsmitajā Iberoamerikas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada 29.–31. oktobrī,

      ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos[4],

    –   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,

    –   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6–0028/2009),

    A. tā kā Meksikai un ES ir kopīgas pamatvērtības, kopīgi principi un kopīgas vēsturiskas un kultūras saiknes;

    B.  tā kā demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā noteikts demokrātijas klauzulā, ir gan stratēģiskās partnerības, gan Vispārējā nolīguma pamatelements, kurš jārespektē abām pusēm;

    C. tā kā Meksika aizvien palielina politisko ietekmi starptautiskā mērogā, kā tas apstiprinājies, pasaules līmenī nesen to izvirzot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli (2009.–2010. gadā), kā arī reģionālā līmenī tai uzticot Rio grupas pro tempore sekretariāta prezidentūras pienākumus (2008.–2010. gadā);

    D. tā kā ir svarīgi, lai ES atzītu Meksikas ieguldījumu daudzpusējā sistēmā, ievērojot, ka daudzpusīgums ir viens no pamatprincipiem, ko abas puses — Meksika un ES — ir apņēmušās veicināt starptautiskā līmenī;

    E.  tā kā Meksika ir sākusi īstenot stratēģisko nozaru strukturālu reformu plānu un ir valsts ar desmito lielāko ekonomiku pasaulē, kā arī tā ir G-20 un G-5 (Brazīlija, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Meksika) locekle un turklāt vienīgā ESAO dalībniece no Latīņamerikas valstīm;

    F.  tā kā Meksikas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 100 miljoniem un ar jauniešu ievērojamu pārsvaru, ņemot vērā, ka 45 % meksikāņu ir jaunāki par 20 gadiem, un tā kā tai ir svarīgs ģeogrāfiskais un stratēģiskais stāvoklis, veidojot tiltu starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un starp Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm;

    G. tā kā ES un Meksikas Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam („Vispārējais nolīgums”), ko parakstīja 1997. gada 8. decembrī, ir trīs pīlāri: politiskais dialogs; brīvas tirdzniecības telpas pakāpeniska izveide; un sadarbība; tā kā turklāt kopš nolīguma stāšanās spēkā 2000. gadā attiecībās starp abām pusēm raksturīga padziļināšanās un nostiprināšanās gan politiskā ziņā, gan tirdzniecības un sadarbības jomā;

    H. tā kā 2008. gada maijā augstākā līmeņa sanāksmē Limā ES un Meksika uzsvēra tirdzniecības un investīciju plūsmu labvēlīgo attīstību saistībā ar asociācijas nolīgumu;

    I.   tā kā gan divpusēji, gan saskaņā ar Vispārējo nolīgumu ES un Meksika ir pastiprinājušas sadarbību visos līmeņos un attiecībā uz visām institūcijām, jo īpaši parlamentārā jomā un saistībā ar ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas darbību;

    J.   tā kā stratēģiskās partnerības priekšlikums tiek ierosināts globālas finanšu un ekonomikas krīzes laikā un tā kā ir risks, ka krīze varētu ietekmēt divpusējo attiecību ekonomisko un sociālo līdzsvaru;

    K. tā kā ES un Meksikas attiecību padziļināšanās var veicināt vienprātību starp ES un Latīņamerikas partneriem par reģionāliem un globāliem jautājumiem, vienoti sekmējot kopīgās intereses un vērtības starptautiskos un reģionālos forumos;

    L.  tā kā stratēģiskā partnerība ir jāizprot kā būtisks kvalitatīvs lēciens ES un Meksikas attiecībās divos atšķirīgos līmeņos: daudzpusēji, savstarpēji saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem; un divpusēji, attīstot abu pušu attiecības un izstrādājot īpašas iniciatīvas;

    M. tā kā politiskās un ekonomiskās integrācijas procesi, arvien straujāka virzība ekonomikas globalizācijas virzienā un nozīmīgā loma, kāda ir debatēm par demokrātiju, cilvēktiesībām un apkārtējo vidi, citstarp ir mainījuši prioritātes abu reģionu darba programmās;

    N.  tā kā Meksikas stratēģiskais stāvoklis un tās tirdzniecības nolīgumu kopums nozīmē, ka šī valsts ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas eksportam, turklāt ES ir tās otrais lielākais ārvalstu investīciju avots;

    O.  tā kā Meksikas un ES brīvās tirdzniecības zonai ir būtiska nozīme ES divpusējās attiecībās, jo tās darbības joma ir ļoti plaša (preces, pakalpojumi, iepirkumi, konkurence, intelektuālā īpašuma tiesības, investīcijas un saistītie maksājumi);

    P.   tā kā emigrācija no Meksikas uz ES citstarp ir viena no Meksikas svarīgākajām un sensitīvākajām problēmām, ņemot vērā Meksikas emigrantu lielo skaitu Eiropas Savienībā un to, ka daudzi no viņiem ir augsti kvalificēti,

    1.  izsaka Padomei šādus ieteikumus:

         a)  pauž cerību, ka stratēģiskā partnerība iezīmēs kvalitatīvu lēcienu ES un Meksikas attiecībās gan daudzpusēji, saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem, gan attīstot divpusējās attiecības;

         b)  atbalsta ES un Meksikas augstākā līmeņa gadskārtējo sanāksmju tiesiski noformētu statusu saistībā ar stratēģisko partnerību, kā tas jau bijis līdzīgos gadījumos ar ASV, Krieviju, Ķīnu un Brazīliju;

      c)  nešaubās, ka ar stratēģisko partnerību tiks dots jauns stimuls attiecībā uz ES un Meksikas Vispārējā nolīguma dažādajām jomām — politisko (tostarp cilvēktiesību jomu), drošības, narkotiku tirdzniecības izskaušanas, vides, sadarbības (tehniskās un kultūras) un sociāli ekonomisko jomu;

         d)  izsaka vēlmi, lai nodaļas par tirdzniecību pamatā būtu vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes un dialoga princips un cieņa pret Meksikas un ES īpatnībām;

         e)  atkārtoti izsaka atbalstu Meksikas valdībai un prezidentam Felipe Calderón par viņu veikto īpaši svarīgo darbu, atveseļojot konkrētas valsts iestādes; uzskata, ka šī kampaņa ir būtiska, lai izbeigtu korupciju un nodrošinātu, ka sabiedrība tiek aizsargāta;

         f)   uzskata, ka tas attiecas arī uz darbības jomu cīņā pret sieviešu slepkavībām abos reģionos un ka šajā nolūkā jāveicina dialogs, sadarbība un paraugprakses apmaiņa;

         g)  cer, ka ar stratēģisko partnerību būs iespējama nostājas stingrāka saskaņošana attiecībā uz krīzes situācijām un visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un aktuālām problēmām;

         h)  vēlas redzēt skaidras pamatnostādnes par to, kā vislabāk sadarboties, lai atbilstoši Limas deklarācijai veicinātu iedarbīgu daudzpusīgumu un palielinātu ANO spēju uzturēt un stiprināt mieru un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, vienlaikus atbilstīgi starptautiskajām tiesībām risinot arī tādus ar vispārējiem draudiem mieram un drošībai saistītus jautājumus kā narkotiku un ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība, terorisms un cilvēku tirdzniecība;

         i)   mudina, lai stratēģisko partnerību uzskatītu par iespēju apspriest, kā padarīt cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu operatīvāku un novērtēt tās ievērošanu, tostarp attīstot klauzulas pozitīvos aspektus un visos nolīgumos un abām pusēm atgādinot par šīm pamatvērtībām;

         j)   saistībā ar to pauž atzinību Meksikas valdībai par tās ieguldījumu ANO darbā un cīņā ar narkotiku tirdzniecību, starptautisko terorismu un organizēto noziedzību, īpaši ņemot vērā pieaugošo narkotiku tirdzniecības un lietošanas upuru skaitu;

         k)             nešaubās, ka īpašie politiskā dialoga mehānismi, kas izstrādāti saskaņā ar ES un Meksikas stratēģisko partnerību, reāli veicinās attiecības dažādos reģionālās integrācijas procesos, lai sargātu šīs stratēģiskās partnerības vērtības un intereses, kā arī stiprinātu daudzpusīgumu starptautisko attiecību jomā;

         l)   ierosina, lai ES un Meksikas pilsoniskās sabiedrības forums tiktu atzīts oficiāli un lai tā ieteikumi pēc iespējas tiktu ņemti vērā;

         m)            uzsver stratēģiskās partnerības nozīmi, jo tā atbilstīgi Sansalvadoras deklarācijai ir instruments, kam jāpalīdz stiprināt pušu sadarbību starptautiskos forumos, piemēram, saistībā ar Pasaules Banku, SVF, ESAO, G-20 un G8+G5, lai meklētu risinājumus globālajai finanšu krīzei un uzsāktu kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot uzticības finanšu iestādēm;

         n)  uzsver, ka jo īpaši saistībā ar pasaules finanšu krīzi ir jāveicina MVU attīstība, ņemot vērā to būtisko nozīmi ekonomikas un sociālās jomas stiprināšanā un noderīgu darbavietu radīšanā;

         o)  uzsver nozīmi, kāda ir visiem starp ES un Meksiku noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem, jo īpaši Vispārējam nolīgumam, kas ietver brīvās tirdzniecības zonu, un stratēģiskajai partnerībai;

         p)  uzsver pozitīvo ietekmi, ko abām pusēm nodrošinājusi Vispārējā nolīguma īstenošana, palielinot divpusējās tirdzniecības apjomu par vairāk nekā 100 %;

         q)  uzsver, ka ES un Meksikas stratēģiskā partnerība dos jaunu ierosmi divpusējām attiecībām un palīdzēs paplašināt un uzlabot tādas sadarbības programmas kā Integrēta mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma (PIAPYME), kuras rezultāti būs abpusēji izdevīgi; tādēļ prasa veikt informatīvu kampaņu, lai popularizētu visas programmas, no kurām abas puses gūs labumu, izmantojot savstarpējo attiecību padziļināšanos; norāda, ka stratēģiskā partnerība palīdzēs vēl vairāk stiprināt koordināciju starp abām pusēm galvenajos daudzpusējos forumos un institūcijās;

         r)  ierosina, ka Meksikai jākļūst par jaunās G-20 finanšu un ekonomikas starptautiskās struktūras pastāvīgu locekli, ņemot vērā, ka šajā kontekstā divpusējā stratēģiskā partnerība ar ES kļūs vēl nozīmīgāka;

         s)  uzsver, ka jāizveido kopējs pamats, lai izstrādātu vērienīgu stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām, gatavojoties ANO konferencei par klimata pārmaiņām, kas notiks 2009. gadā Kopenhāgenā, un panāktu vispārēju vienošanos;

         t)   mudina īstenot saskaņotāku pieeju zinātnes un tehnoloģiju nodošanas veicināšanā, lai pastiprinātu konkrētu sadarbību cīņā ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzības uzlabošanas jomā;

         u)  vēlas redzēt lielākus panākumus visaptveroša un strukturēta dialoga risināšanā par legālo un nelegālo imigrāciju, kā arī par saikni starp migrāciju un attīstību atbilstīgi Meksikas un ES pieredzei šajās jomās un Limas deklarācijai;

         v)  aicina Apvienoto padomi, pamatojoties uz Vispārējā nolīguma 43. panta klauzulu par attīstību nākotnē, citstarp apsvērt abu pušu nolīguma par imigrācijas politiku savlaicīgu noslēgšanu, īpaši attiecībā uz 4. režīma procedūrām;

         w) prasa atkārtoti apstiprināt saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem un no jauna apzināties, ka nepieciešama ciešāka sadarbība sociālās kohēzijas, dzimumu līdztiesības, klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas attīstības jomā, cīņā pret starptautisko terorismu, narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, kā arī pārtikas nodrošinājuma jomā un nabadzības izskaušanā;

         x)  uzskata, ka ES iestādēm un Meksikas valdībai regulāri jāinformē Eiropas Parlaments, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja (EUROLAT) un ES un Meksikas apvienotā parlamentārā komiteja par stratēģiskās partnerības darbību un saistībā ar to veikto pasākumu uzraudzību;

         2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Meksikas Kongresam.

    • [1]  OV C 227 E, 4.9.2008., 140. lpp.
    • [2]  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.
    • [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0177.
    • [4]  OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.

    PASKAIDROJUMS

    Ievads

    Eiropas Savienības un Meksikas attiecības ir balstītas uz stabiliem pamatprincipiem.

    Abas puses vieno ne tikai vēsturiskās un kultūras saites, bet arī pamatvērtības un kopīgi principi, kas pamatojas uz demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.

    Meksika un Eiropas Savienība sadarbību veidoja jau kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem un 1997. gadā parakstīja partnerattiecību nolīgumu, tādējādi tiesiski noformējot šīs attiecības. Šis partnerattiecību nolīgums (Vispārējais nolīgums) pamatojas uz trim pīlāriem: ekonomiskajām partnerattiecībām, politisko koordināciju un sadarbību.

    Kopš Vispārējā nolīguma stāšanās spēkā 2000. gada oktobrī un pēdējo gadu laikā attiecības visos līmeņos starp abām pusēm ir padziļinājušās, un tagad nepieciešams to kvalitatīvs pavērsiens — Meksikas un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība.

    Meksika globālajā kontekstā

    Ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 100 miljonus, no kuriem 45 % ir jaunāki par 20 gadiem, Meksika ir viena no Latīņamerikas valstīm ar lielāko demogrāfisko potenciālu.

    Meksika, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, ir stratēģiski izdevīgā pozīcijā un veido „tiltu” starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Karību jūru un Kluso okeānu. Tās ģeogrāfiskās un stratēģiskās pozīcijas pastiprina vairāk par 40 ar citām valstīm vai reģioniem noslēgtie tirdzniecības līgumi. Tostarp jāpiemin Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (ar ASV un Kanādu), līgumi ar Japānu un Austrāliju, kā arī plašais partnerattiecību nolīgums ar Eiropas Savienību. Meksika ir ieguvusi vienu no vadošajām pozīcijām pasaules ekonomikā, un Eiropas Savienība pēdējos gados ir bijusi tās otrā lielākā partnere aiz ASV.

    Meksika, tāpat kā Eiropas Savienība, uztur ciešus kontaktus ar ANO struktūrām kā galveno pamatu, kas garantē mieru un drošību pasaulē. To apliecina dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sastāvā jau ceturto reizi kā pagaidu pārstāvei 2009.–2010. gadā un tās ieguldījums ANO darbā, tostarp:

    · konfliktu un krīzes situāciju miermīlīgā risināšanā;

    · cīņā pret aparteīdu;

    · atbruņošanās veicināšanā, īpaši ar Tlatelolko līguma palīdzību;

    · ANO Hartas par valstu ekonomiskajām tiesībām un pienākumiem pieņemšanā;

    · atbalsta sniegšanā ANO Ģenerālās Asamblejas īpašajai sesijai par narkotikām, uzsverot starptautiskās sabiedrības kopīgo atbildību;

    · Starptautiskās konvencijas par migrējošo strādnieku un viņu ģimenes locekļu darba tiesību aizsardzību sagatavošanā un popularizēšanā;

    · starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu;

    · ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

    Turklāt finanšu ieguldījums, ko Meksika sniegusi ANO kārtējā budžetā, veido vairāk nekā pusi no visas Latīņamerikas ieguldījuma un desmito daļu no visas pasaules ieguldījuma[1].

    Meksika kā dažādu starptautisko un reģionālo organizāciju dalībniece atrodas līderpozīcijās politikā un ekonomikā. Tā ir ne tikai ļoti aktīva ANO, bet arī pilntiesīga galveno Latīņamerikas organizāciju locekle, piemēram, Rio grupā, kur Meksika laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam ir prezidējošā valsts. Turklāt Meksika kā desmitā ietekmīgākā valsts pasaules tirdzniecībā piedalās arī G20 valstu grupā, kā arī G8 + G5, PTO un Starptautiskajā Valūtas fondā. Turklāt tā ir vienīgā Latīņamerikas valsts, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībniece.

    Vides aizsardzības jomā Meksika ir parakstījusi galvenās starptautiskās konvencijas: ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Kioto Protokolu un Bali rīcības plānu. Šī valsts atbalsta ES viedokli, ka klimata pārmaiņu problēmas jārisina, vienojoties par kopējas, taču diferencētas, atbildības principiem.

    No Vispārējā nolīguma līdz stratēģiskajai partnerībai

    Meksika un Eiropas Savienība jau kopš septiņdesmitajiem gadiem ir veidojušas sadarbību, ko apliecināja sadarbības pamatnolīgums starp Meksiku un Eiropas Ekonomisko Kopienu. Šīs attiecības tika institucionalizētas un paplašinātas ar Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu — „Vispārējo nolīgumu” — , ko parakstīja 1997. gada 8. decembrī un kas stājās spēkā 2000. gada 1. oktobrī. Šis nolīgums pamatojas uz trim divpusējās sadarbības pīlāriem:

    1.        ekonomiskā partnerība (preču un pakalpojumu brīvās tirdzniecības zonas izveide);

    2.        politiskā koordinācija (institucionalizējot politisko dialogu);

    3.        sadarbība (koncentrēta prioritārajās jomās, kas veicina Meksikas attīstību un veiksmīgāku Vispārējā nolīguma izmantošanu).

    Īstenojot Vispārējo nolīgumu, ES un Meksika paplašinājušas tirdzniecības apmaiņu un veicinājušas politisko tuvināšanos. Turklāt arī politiskais dialogs ir nostiprinājies visos līmeņos. Notikušas daudzas augsta līmeņa vizītes piedaloties abu pušu pārstāvjiem, piemēram, Meksikas prezidenta Felipe Calderón Hinojosa viesošanās Eiropas institūcijās un vairākās Eiropas galvaspilsētās 2007. gadā, Meksikas ārlietu sekretāres Patria Espinosa un Eiropas Komisijas un ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāres Benita Ferrero-Waldner tikšanās. Starp citām ES augstāko amatpersonu vizītēm Meksikā jāizceļ Eiropas Savienības Augstā pārstāvja kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā (KĀDP) un ES ģenerālsekretāra Javier Solana, ES tirdzniecības komisāra Peter Mandelson, komisāra zinātnes un pētniecības jautājumos Janez Potočnik un ES nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisāra Vladimir Spidla, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso vizīte. Regulārās parlamentāriešu attiecības ar ES un Meksikas Apvienotās parlamentārās komitejas un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas starpniecību arī bijušas produktīvas, izveidojot politisko dialogu parlamentu līmenī.

    Šajā kontekstā kļuva acīmredzama iespēja izveidot vērienīgāku politisko pamatu, lai veicinātu politisko dialogu ar tāda efektīva līdzekļa palīdzību, kas atļautu koordinēt pozīcijas pasaules līmenī, kā arī dažādās daudzpusīgās un starptautiskās organizācijās un institūcijās. Tāpēc piedāvātā stratēģiskā partnerība sadalīta divos līmeņos: koordinācija starp ES un Meksiku daudzpusējā līmenī un jauna attiecību attīstība divpusējā līmenī.

    Daudzpusējais līmenis nozīmē konsultāciju un koordinācijas iemaņu iedibināšanu, kas atspoguļotu abu pušu kopējās intereses un ļautu ieņemt nostāju konkrētos pasaules mēroga jautājumos. Koordinācijas galvenās jomas: politiskie, ar drošību saistītie, vides aizsardzības un sociāli ekonomiskie aspekti.

    Divpusējā līmenī minētā stratēģiskā partnerība piešķirtu jaunu impulsu divpusējām attiecībām politiskajā dialogā, kā arī citās jomās, tādējādi nostiprinot attiecības, ņemot vērā Vispārējā nolīguma kontekstu.

    Secinājumi

    Meksikas vadošās pozīcijas Latīņamerikas un starptautiskajās organizācijās, kā arī tās aktīvā dalība galvenajās daudzpusējās organizācijās un starptautiskajās institūcijās sniedz lieliskas iespējas veidot intensīvākas attiecības starp Eiropas Savienību un Meksiku, īpaši koordinējot nostāju un starptautiskajā līmenī piedāvājot jaunas kopīgās iniciatīvas.

    Piedāvātā stratēģiskā partnerība ir izšķirīgs solis, lai nostiprinātu līdzšinējās attiecības ar Meksiku un paplašinātu to koordināciju par starptautiski nozīmīgām tēmām. Tāpēc tiek īpaši ierosināts jaunās stratēģiskās partnerības kontekstā institucionalizēt gadskārtējās ES un Meksikas augstākā līmeņa sanāksmes, kā tas jau īstenots ar ASV, Ķīnu, Krieviju un Brazīliju. Šim procesam vajadzētu noritēt, nekavējot pašreizējo dialogu Vispārējā nolīguma ietvaros. Parlamentārais dialogs ar ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas starpniecību ir būtisks papildu līdzeklis, lai veicinātu abu pušu attiecības.

    Šajā ieteikumā Padomei minēti tie izšķirīgie aspekti un tēmas, kas būtu jāsaskaņo un kam jāpiešķir plašāka nozīme, vienlaikus aicinot noteikt skaidru virzību ciešākai sadarbībai, lai vienoti vērstos pret kopīgiem draudiem un jauniem izaicinājumiem.

    Tikai šādi jaunā stratēģiskā partnerība ļaus pārvarēt joprojām aktuālās problēmas un saskaņot nostāju pasaules mēroga jautājumos, tādējādi nostiprinot ES un Meksikas divpusējās attiecības.

    • [1]  Meksikas Valsts attīstības plāns, prezidentūras oficiālā interneta vietne, Mehiko, 2008.

    IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI (B6‑0437/2008) (15.9.2008  )

    ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

    iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

    PPE-DE grupas vārdā

    par ES un Meksikas stratēģisko partnerību

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību” (COM(2008)0447),

    –   ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses[1],

    –   ņemot vērā V Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē (ES un LAK) 2008. gada 16.–17. maijā Limā (Peru) pieņemto deklarāciju,

    –   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma 2008. gada 17. maijā Limā ceturtajā Meksikas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē,

    –   ņemot vērā EUROLAT ziņojumu piektajai ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmei,

    –   ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi[2],

    –   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

    A. tā kā ES un Meksikas Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam („Vispārējais nolīgums”), ko parakstīja 1997. gadā un kas stājās spēkā 2000. gadā, ir trīs pīlāri: politiskais dialogs; brīvas tirdzniecības telpas pakāpeniska izveide un sadarbība; tā kā kopš nolīguma stāšanās spēkā 2000. gadā attiecībās starp abām pusēm raksturīga padziļināšanās un nostiprināšanās — gan politiskā ziņā, gan tirdzniecības un sadarbības jomā;

    B.  tā kā kopš 2004. gada Eiropas Savienības un Meksikas iestādes ir pastiprinājušas augstākā līmeņa kontaktus gan divpusēji, gan Vispārējā nolīguma ietvaros;

    C. tā kā ES un Meksikas attiecību padziļināšanās var veicināt vienprātības panākšanu starp ES un tās Latīņamerikas partneriem par reģionāliem un globāliem jautājumiem;

    D. tā kā stratēģiskā partnerība nozīmē ES un Meksikas attiecību pastiprināšanu divos atšķirīgos līmeņos: daudzpusēji, savstarpēji saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem; un divpusēji, attīstot abu pušu attiecības un izstrādājot īpašas iniciatīvas;

    E.  tā kā šāda veida stratēģiskajai partnerībai jāpalīdz veicināt gan Eiropas, gan Latīņamerikas partneru labklājību, lai šajās valstīs izveidotu integrētāku un saliedētāku sabiedrību, kurā atbilstīgi Limā pieņemtajiem lēmumiem, pamatojoties uz solidaritāti un vienlīdzību, tiek ievērots tiesiskums, demokrātijas vērtības un principi un cilvēktiesības,

    1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

         a)  Eiropas Savienības un Meksikas divpusējai reģionālajai stratēģiskajai partnerībai jābūt daļai no divpusējās reģionālās pieejas un vispārējās nostājas saistībā ar ES un LAK attiecībām, kas ir šo abu reģionu stratēģiskās partnerības pamatā, par ko vienojās ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmēs;

         b)  īpašajiem politiskā dialoga mehānismiem, kas izstrādāti ES un Meksikas stratēģiskās partnerības ietvaros, reāli jāveicina attiecības dažādos reģionālās integrācijas procesos, lai sargātu šīs stratēģiskās partnerības vērtības un intereses, kā arī stiprinātu daudzpusīgumu starptautisko attiecību jomā;

         c)  ES un Meksikas stratēģiskajai partnerībai jārada patiesa pievienotā vērtība gan attiecībā uz pašreizējā ES un Meksikas Asociācijas nolīguma (Vispārējā nolīguma) noteikumiem, gan arī divpusējās sadarbības jomā;

         d)  stratēģiskajai partnerībai jāveicina pašreizējo nepilnību novēršana, lai koordinētu partneru sadarbību dažādos starptautiskos forumos un struktūrvienībās, izvēršot darbību ārpus izstrādātās kopējās darba kārtības un saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem, pamatojoties uz partneru savstarpējām interesēm un aktuāliem jautājumiem;

         e)  tajā jāiekļauj skaidras pamatnostādnes par to, kā vislabāk sadarboties, lai atbilstoši Limas deklarācijai veicinātu iedarbīgu daudzpusīgumu un palielinātu ANO spēju uzturēt un stiprināt mieru, vienlaikus atbilstīgi starptautiskajām tiesībām risinot arī tādus ar vispārējiem draudiem mieram un drošībai saistītus jautājumus kā narkotiku un ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība, terorisms un mafijas darbība, gūstot ienākumus no nelegālās imigrācijas;

         f)   ES iestādēm un Meksikas valdībai regulāri jāsniedz pilnīga informācija Eiropas Parlamentam un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai (EUROLAT) par stratēģiskās partnerības darbību un tās ietvaros veikto pasākumu uzraudzību;

    2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai un ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

    Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (8.1.2009)

    Ārlietu komitejai

    par ES un Meksikas stratēģisko partnerību
    (2008/2289(INI))

    Atzinumu sagatavoja: Erika Mann

    IEROSINĀJUMI

    Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju iekļaut rezolūcijas priekšlikumā šādus ierosinājumus:

    A.  tā kā Meksika piedalījās G-20 augstākā līmeņa sanāksmē par finanšu tirgiem un pasaules ekonomiku, kas notika Vašingtonā 2008. gada 15. novembrī;

    B.   tā kā Meksika ir sākusi īstenot stratēģisko nozaru strukturālu reformu plānu un ir kļuvusi par desmito lielāko ekonomiku pasaulē;

    C.  tā kā Meksikas stratēģiskais stāvoklis un tās brīvās tirdzniecības nolīgumu kopums nozīmē, ka šī valsts ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas eksportam, turklāt Eiropas Savienība ir tās otrais lielākais ārvalstu investīciju avots;

    D.  tā kā ES un Meksiku saista divpusēju nolīgumu sistēma, kas pilnībā aptver politiskās, ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, un tā kā attiecību pamats ir Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums („Vispārējais nolīgums”);

    E.   tā kā Meksikas un ES brīvās tirdzniecības zonai (BTZ) ir būtiska nozīme ES divpusējās attiecībās, jo tā ir ļoti plaša (preces, pakalpojumi, iepirkumi, konkurence, intelektuālā īpašuma tiesības, investīcijas un saistītie maksājumi);

    F.   tā kā emigrācija no Meksikas uz Eiropas Savienību cita starpā ir viena no Meksikas svarīgākajām un delikātākajām problēmām, ņemot vērā šo emigrantu lielo skaitu Eiropas Savienībā un to, ka daudzi no viņiem ir augsti kvalificēti,

    izsaka Padomei šādus ieteikumus:

    a)   uzsvērt, cik nozīmīgi ir visi starp ES un Meksiku noslēgtie divpusējie nolīgumi, galvenokārt Vispārējais nolīgums, kas ietver brīvās tirdzniecības zonu, un stratēģiskās partnerattiecības;

    b)   uzsvērt pozitīvo ietekmi, ko abām pusēm nodrošinājusi Vispārējā nolīguma īstenošana, palielinot divpusējās tirdzniecības apjomu par vairāk nekā 100 %;

    c)   uzsvērt, ka ES un Meksikas stratēģiskās partnerattiecības būs jauns stimuls divpusējām attiecībām un sekmēs sadarbības programmu, piemēram, Integrālās atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (PIAPYME), paplašināšanu un uzlabošanu, kā rezultātā labumu gūs abas puses; prasīt šajā sakarā veikt informatīvu kampaņu, lai popularizētu visas programmas, no kurām abas puses gūs labumu, izmantojot šo savstarpējo attiecību padziļināšanos; norādīt, ka šīs stratēģiskās partnerattiecības palīdzēs vēl vairāk nostiprināt koordināciju starp abām pusēm galvenajos daudzpusējos forumos un institūcijās;

    d)   ierosināt, ka Meksikai jākļūst par jaunās G-20 finanšu un ekonomikas starptautiskās struktūras pastāvīgu locekli, ņemot vērā, ka šajā kontekstā divpusējās stratēģiskās partnerattiecības ar ES kļūs vēl nozīmīgākas;

    e)   aicināt Apvienoto padomi, pamatojoties uz Vispārējā nolīguma 43. panta klauzulu par attīstību nākotnē, citstarp apsvērt abu pušu nolīguma par imigrācijas politiku savlaicīgu noslēgšanu, īpaši attiecībā uz 4. režīma procedūrām.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    8.1.2009

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    23

    1

    0

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Glyn Ford, Jacky Hénin, Caroline Lucas, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Iuliu Winkler, Corien Wortmann-Kool

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Jean-Pierre Audy, Ole Christensen, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Jan Tadeusz Masiel, Javier Moreno Sánchez, Zbigniew Zaleski