Procedūra : 2008/2122(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0041/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0041/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 3
CRE 24/03/2009 - 3

Balsojumi :

PV 24/03/2009 - 4.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0166

ZIŅOJUMS     
PDF 214kWORD 192k
29.1.2009
PE 414.375v02-00 A6-0041/2009

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Zsolt László Becsey

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM: DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 13. novembra paziņojumu par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību (COM(2007)0708),

–   ņemot vērā 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata(1) un jo īpaši tās 35. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumu 2003/361/EK attiecībā uz mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 20. jūlija paziņojumu par kopīgiem pasākumiem izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma (COM(2005)0330),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. jūlija paziņojumu par kohēzijas politiku izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģijas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (COM(2005)0299),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. decembra paziņojumu „Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2007)0798),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. decembra paziņojumu „Priekšlikums 2008.–2010. gada Kopienas Lisabonas programmai” (COM(2007)0804),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. jūnija paziņojumu „„Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)(4) un Komisijas 2008. gada 1. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK izdara grozījumus attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (COM(2008)0602),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(5),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam(6),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(9),

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rakstisko deklarāciju par mikrokredītu(10),

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro daļu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Juridiskās komitejas, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0041/2009),

A. tā kā Komisija kā mikrokredītu pašlaik definē aizdevumu EUR 25 000 vai mazākā apmērā un Ieteikumā 2003/361/EK noteikts, ka mikrouzņēmums ir uzņēmums, kurā nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura kopējais gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz EUR 2 000 000; tā kā šī definīcija nešķiet atbilstoša visu valstu tirgiem un nenosaka skaidru atšķirību ne starp mikrouzņēmumiem paredzētiem mikrokredītiem un mikroaizdevumiem, ne starp mikrokredītiem, kas paredzēti personām, kuras neatbilst banku noteiktajiem kritērijiem, un mikrokredītiem, kas paredzēti mikrouzņēmumiem, kuri šiem kritērijiem atbilst;

B.  tā kā apgrūtinātu pieeju atbilstīgam finansējumam bieži min kā nozīmīgu šķērsli uzņēmējdarbībai un potenciālais pieprasījums pēc mikrokredītiem ES, kas šobrīd netiek apmierināts, ir vērā ņemams;

C. tā kā Komisija nav atbilstoši reaģējusi uz Parlamenta prasību, kas izvirzīta 2007. gada 11. jūlija rezolūcijā, proti, sagatavot mikrofinansēšanas rīcības plānu, koordinēt dažādus politikas pasākumus un optimāli izmantot paraugpraksi gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

D. tā kā Parlaments 2008. gadā jau otro gadu pēc kārtas apstiprināja, ka budžetā tiek iekļautas apropriācijas, lai finansētu izmēģinājuma projektu „Mikrokredītiem labvēlīgākas vides veicināšana Eiropas Savienībā”, un tā kā — lai gan Komisijas paziņojumā šis aspekts nav minēts — šīs apropriācijas var lietderīgi iezīmēt, lai veidotu pašu kapitālu, kas var kalpot kā sākuma kapitāls;

E.  tā kā mikrokredīts pēc vairākiem parametriem atšķiras no parasta kredīta, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzēta kredīta, un tā kā uzņēmumus, kas vēršas pēc parasta kredīta, vairumā gadījumu apkalpo visu iespējamo veidu finanšu iestādes, un tā kā jāpatur prātā nozīmīgais galīgais mērķis izveidot formālu finanšu sistēmu, kurā iekļautos visi pilsoņi;

F.   tā kā ar mikrokredītu ir saistītas augstākas darbības izmaksas aizdevuma nelielā apjoma, (pietiekamu) garantiju trūkuma un augstu izskatīšanas izmaksu dēļ;

G.  tā kā uzņēmējdarbībai mikrokredīta jomā raksturīgi novatoriski un subjektīvi elementi, piemēram, alternatīvas prasības garantijām vai garantiju neprasīšana, kā arī netradicionāla kredītspējas novērtēšana, un tā kā mikrokredītu bieži piešķir ne tikai peļņas gūšanas nolūkā, bet arī kohēzijas nodrošināšanas nolūkā, cenšoties (no jauna) integrēt sabiedrībā mazāk aizsargātas personas;

H. tā kā mikrokredīti saskaņā ar to definīciju ir nelieli, bet to nozīmi palielina iespēja tos izmantot atkārtoti (jauna šāda aizdevuma piešķiršanas pēc iepriekšējā atmaksas), jo aizdevuma laiks parasti ir īss, neaizmirstot mērķi atkal iekļaut šo kredītu saņēmējus tradicionālajā banku sistēmā;

I.    tā kā nodrošināt mikrokredītus vai sekmēt piekļuvi finansēm var daudzi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, neformāli finanšu pakalpojumu sniedzēji (atļautie privātpersonu aizdevumi privātpersonām), biedru īpašumā esošas sabiedrības (piemēram, krājaizdevu sabiedrības), nevalstiskās organizācijas, pašpalīdzības un sociālās nodrošināšanas sabiedrības, vietējai attīstībai paredzētas finanšu iestādes, garantiju bankas un fondi, kā arī krājbankas, kooperatīvās un komercbankas, un tā kā šo dažādo pakalpojumu sniedzēju sadarbībai varētu būt pozitīvs efekts;

J.   tā kā ir nepieciešams atzīt unikālo struktūru, kas piemīt finanšu pakalpojumu sniedzējiem visā ES teritorijā, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām, kas ir nebanku finanšu iestādes, kuras izmanto biedru noguldījumus mikroaizdevumu sniegšanai, un šo unikālo struktūru dēļ tās nebūtu a priori jāizslēdz no attiecīgām mikrokredītu finansēšanas programmām;

K.  tā kā pašreizējā finanšu krīze un tās iespējamā ietekme uz ekonomiku kopumā liecina par sarežģītu finanšu produktu trūkumiem un nepieciešamību apsvērt veidus, kā uzlabot efektivitāti un izveidot visus iespējamos finansējuma nodrošināšanas kanālus laikā, kad uzņēmumiem samazinās kapitāla pieejamība likviditātes trūkuma dēļ, jo īpaši ekonomiski un sociāli mazāk attīstītajos reģionos, un vienlaikus uzsver to iestāžu nozīmi, kuru uzņēmējdarbība vērsta uz vietējo attīstību, kurām ir spēcīga piesaiste vietējai sabiedrībai un kuras sniedz visaptverošus banku pakalpojumus visiem ekonomikas jomas dalībniekiem;

L.   tā kā būtu jāveicina uzņēmējdarbība;

M.  tā kā būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu regulējuma slogu mikrouzņēmumiem līdz stingri noteiktam minimumam, un Komisija ir aicināta attiecīgi rīkoties;

N.  tā kā procentu likmju robežas attur aizdevējus no mikrokredīta sniegšanas, ja šādi ierobežojumi traucē tiem segt ar aizdevumu saistītās izmaksas;

O.  tā kā mikrokredīta atbalstam būtu jāierāda ievērojama vieta pārskatītajā Lisabonas stratēģijā;

P.  tā kā ievērojamā skaitā gadījumu tiem, kuri vēlētos piekļūt ES kohēzijas politikā paredzētajam finansējumam, lai izveidotu mazus ģimenes uzņēmumus, varētu būt grūtības nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu;

Q.  tā kā Eiropas mikrokredīta iniciatīvā galvenā uzmanība ir jāpievērš mazāk aizsargātām personām, kas vēlas izveidot mikrouzņēmumu, piemēram, (ilgtermiņa) bezdarbniekiem, no sociālajiem pabalstiem atkarīgajiem, imigrantiem, etniskajām minoritātēm, piemēram, romiem, personām, kas darbojas neformālajā ekonomikā vai dzīvo atpalikušos lauku reģionos, kā arī sievietēm;

R.   tā kā ir nepieciešama publiskā sektora dalība uzņēmējdarbībā mikrokredīta jomā, lai gan ir jānodrošina pēc iespējas lielāka privātu dalībnieku iesaistīšanās;

S.   tā kā pastāv vairākas ES iniciatīvas, kas ietver mikrokredītu atbalsta elementus, un būtu vēlama pilnīgāka un mērķtiecīgāka pieeja, apvienojot tos vienotā sistēmā;

T.   tā kā mikrouzņēmumu dibinātājiem pieeja uzņēmējdarbības atbalstam (piemēram, apmācībai, individuālai apmācībai un veiktspējas palielināšanai) ir ļoti būtiska un mikrokredīta ņēmējiem obligāti būtu jāiziet apmācība, un tā kā patērētāju izglītošanai finanšu jautājumos un atbildīgai kreditēšanai būtu jāieņem nozīmīga vieta visu mikrofinanšu iestāžu politikā;

U.  tā kā potenciālajiem mikrokredītu saņēmējiem vajadzīgas pienācīgas juridiskas konsultācijas attiecībā uz kredītlīguma noslēgšanu, uzņēmējdarbības veidošanu, parādu piedzīšanu, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību iegūšanu un izmantošanu un citiem jautājumiem, īpaši tad, ja attiecīgais mikrouzņēmums paredzējis vai tam ir iespējas īstenot uzņēmējdarbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

V.  tā kā pieeja potenciālo kredīta ņēmēju kredītvēsturei atvieglotu mikrokredīta piešķiršanu;

W. tā kā ir jāveicina pētniecība un paraugprakses apmaiņa mikrokredīta jomā, piemēram, attiecībā uz novatoriskām mikrokredīta piešķiršanas, garantēšanas un riska novēršanas metodēm, kā arī to, cik lielā mērā šāda pieeja darbojas Eiropas Savienībā un kādas ir tās mērķgrupas;

X. tā kā ir jāizskata starpnieku loma, lai novērstu ļaunprātīgu darbību, kā arī lai apsvērtu alternatīvus veidus, kā radīt aizdevumu ņēmēju uzticēšanos (piemēram, izmantojot interesentu atbalsta grupas);

Y. tā kā būtu jāizveido ES pamatsistēma nebanku MFI un Komisijai būtu jāizveido mikrokredīta atbalsta mehānisms, kurš ir neitrāls attiecībā pret visiem mikrokredītu sniedzējiem;

Z. tā kā personām, kurām nav pastāvīgas adreses vai personu apliecinošu dokumentu, nevajadzētu liegt mikrokredīta saņemšanas iespēju, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorismu;

AA. tā kā būtu jāpielāgo ES noteikumi konkurences jomā, lai mazinātu šķēršļus mikrokredīta piešķiršanai;

AB. tā kā ES publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jānodrošina atbalsts mikrokredīta ņēmējiem,

1.  prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 44. pantu, 47. panta 2. punktu vai 95. pantu, iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu vai priekšlikumus par jautājumiem, kas risināti turpmāk tekstā minētajos sīki izstrādātajos ieteikumos;

2.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

3.  uzskata, ka prasītā priekšlikuma vai priekšlikumu finansiālā ietekme attiecīgā gadījumā ir jāsedz no ES budžeta līdzekļiem;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

    OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.

(2)

    OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(3)

    OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(4)

    OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(5)

    OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(6)

    OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.

(7)

    OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.

(8)

    OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(9)

    OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

(10)

   Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0199.


PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM: DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1.      1. ieteikums — izpratnes par mikrokredītu veicināšana

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas ir jāpieņem, būtu jāregulē turpmāk minētie jautājumi.

a) Komisijai jānodrošina mikrokredīta jēdziena ieviešana attiecīgajos statistikas datos un tiesību aktos par finanšu iestādēm. Mikrokredītu statistikā jāņem vērā dalībvalstu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī jānošķir pašnodarbinātas personas vai ģimenes uzņēmumi no uzņēmumiem, kas nodarbina ģimenei nepiederošas personas, lai nodrošinātu pirmās kategorijas pozitīvu diskrimināciju;

b) Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis standartizēt statistikas datu attēlošanu saistībā ar mikrokredītu piešķiršanu, tai skaitā datu vākšanu un analīzi, sadalot tos pēc kredītu ņēmēju dzimuma, vecuma un etniskās izcelsmes;

c) Komisijai jāizstrādā saziņas stratēģija, lai veicinātu pašnodarbinātību kā alternatīvu iztikas pelnīšanas veidu un it īpaši kā mazāk aizsargātu grupu iespēju izkļūt no bezdarba;

d) Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis piemērot nodokļu atvieglojumus privātā sektora līdzdalībai mikrokredītu nodrošināšanā;

e) Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis ierobežot procentu likmju robežu piemērošanu patēriņa kredītiem; taču dalībvalstīm jābūt iespējai piemērot mehānismu, ar kuru var nepieļaut ārkārtīgi augstu procentu likmju izmantošanu;

f)  Komisijai, ņemot vērā pēdējo augsta riska kredītu tirgus krīzi, būtu jāizvērtē tiešā mikrokredīta formāta priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar iespējām, ko piedāvā ar vērtspapīriem nodrošināts kredīts;

g) Komisijai būtu jāprasa, lai dalībvalstis gada pārskatos par valsts reformu programmām saistībā ar pārskatītajā Lisabonas stratēģijā ietvertajām izaugsmes un nodarbinātības integrētajām pamatnostādnēm veic īpašu analīzi un ziņo par centieniem un rezultātiem mikrokredīta jomā. Komisijai īpaši jāpievēršas mikrokredītiem ikgadējā progresa ziņojumā.

2.      2. ieteikums — ES finansējums

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas ir jāpieņem, būtu jāregulē turpmāk minētie jautājumi.

a)   Turpmāk minēto darbību (līdz)finansēšana, ja finansējums īpaši paredzēts, lai veicinātu mikrokredīta pieejamību visām personām un uzņēmumiem, kuriem nav tiešas piekļuves kredītam un kurus dalībvalsts definējusi savos tiesību aktos kā mazāk aizsargātas mērķgrupas (piemēram, romu kopiena, imigranti, atpalikušos lauku rajonos dzīvojošas personas, personas, kurām nav stabila darba, kā arī sievietes):

i)   valsts vai ES fondu garantiju nodrošināšana mikrokredīta sniedzējiem;

ii)  uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi kā papildu pakalpojumi mikrokredīta ņēmējiem, ko nodrošina mikrokredīta sniedzēji vai trešās puses un kas ietver mikrokredīta ņēmēju obligātu apmācību, kuru regulāri novērtē. Šai apmācībai varētu izmantot struktūrfondu finansējumu;

iii) pētniecība un paraugprakses apmaiņa darbības jomā, piemēram, attiecībā uz alternatīvām garantiju prasībām, netradicionālām kredītspējas novērtēšanas metodēm, vērtēšanas sistēmām un starpnieku lomu;

iv) tādas tīmekļa vietnes izveide, kurā potenciālie mikrokredītu saņēmēji var iepazīstināt ar saviem projektiem personas, kuras vēlas aizdot naudu, lai šos projektus atbalstītu;

v)  ES mēroga datubāzes izveide, kurā ietverta pozitīva un negatīva kredītinformācija par mikrokredīta ņēmējiem;

b)   lai izvairītos no darbību pārklāšanās, Komisijai:

i)   būtu jāizveido viena koordinācijas nodaļa, kura strādā ar visām ES darbībām mikrokredīta finansēšanas jomā;

ii)  būtu jāpiešķir līdzfinansējums projektiem tikai tad, ja vienlaikus tiek saglabātas tiesības uz sociālo drošību, piemēram, bezdarbnieka pabalsts un ieņēmumu atbalsts, un pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja izvērtējumu, tajā ņemot vērā uzņēmuma panākumus un minimālo dzīves līmeni valstī;

3.      3. ieteikums — saskaņota ES pamatsistēma banku un nebanku MFI

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas ir jāpieņem, būtu jāregulē turpmāk minētie jautājumi.

Komisijai būtu jāizstrādā tiesību aktu priekšlikumi, lai nodrošinātu ES mēroga pamatsistēmu banku un nebanku MFI. Nebanku MFI paredzētajā pamatsistēmā būtu jāietver:

a)  skaidra mikrokredītu sniedzēju definīcija, paredzot, ka tie neprasa depozītus un tādēļ nav uzskatāmi par finanšu iestādēm Kapitāla prasību direktīvas izpratnē;

b)  spēja nodarboties tikai ar kreditēšanu;

c)  spēja aizdot tālāk;

d)  saskaņoti noteikumi, kuros ņemti vērā riska faktori, attiecībā uz apstiprināšanu, reģistrāciju, pārskatu sniegšanu un konsultatīvu uzraudzību.

4.      4. ieteikums — Direktīva 2005/60/EK

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas ir jāpieņem, būtu jāregulē turpmāk minētie jautājumi.

Komisijai, pārskatot Direktīvu 2005/60/EK un noteikumos par klienta uzticamību iekļaujot īpašu atbrīvojumu, jānodrošina, ka direktīvas noteikumi neveido šķēršļus, kas personām bez pastāvīgas adreses vai personu apliecinošiem dokumentiem liedz saņemt mikrokredītu.

5.      5. ieteikums — konkurences noteikumi

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas ir jāpieņem, būtu jāregulē turpmāk minētie jautājumi.

a) Komisijai, pārskatot de minimis noteikumus, būtu jāparedz:

i)   dalībvalstu de minimis ierobežojumu diferenciācija attiecībā uz finansiālu atbalstu mikrokredīta sniedzējiem;

ii) diskriminācijas novēršana attiecībā uz de minimis atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam lauksaimniecības nozarē, ja atbalstu piešķir saistībā ar mikrokredītu;

iii) administratīvā sloga samazināšana, ja atbalstu piešķir saistībā ar mikrokredītu;

b)   Komisijai tiesību aktos būtu jānosaka, ka mikrokredītu sniedzēju nozīme un attiecīgā gadījumā valsts atbalsts, ko šādas iestādes saņem, atbilst ES konkurences noteikumiem;

c)   Komisijai būtu jāīsteno noteikumi, kas ļauj publiskā iepirkuma procedūrā dot priekšroku precēm vai pakalpojumiem, ko nodrošina mikrokredīta ņēmēji.


PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Mikrokredīta nodrošināšanas saknes ir meklējamas Dienvidāzijā un Latīņamerikā, kur 20. gadsimta 70. gadu vidū tika uzsāktas pirmās mikrokredīta iniciatīvas. Slavenākais mikrokredīta projekts ir Grameen Bank (Bangladešā), ko 1976. gadā dibināja profesors Muhammad Yunus. Grameen Bank, kas mūsdienās ir lielākā mikrofinanšu iestāde (MFI) ar vairāk nekā 6 miljoniem aizdevuma ņēmēju, modelis ir izmantots daudzās citās MFI. 2006. gadā profesoram Yunus un Grameen Bank tika piešķirta Nobela Miera prēmija.

Līdz šim mikrokredīta darījumu panākumi trūkuma mazināšanā jaunattīstības valstīs netika aplūkoti ES kontekstā. Lai gan ir vairākas gan publiskas, gan privātas iniciatīvas, kas mēģina veicināt šo darījumu veidu arī Eiropā, aizvien nav vienotas koncepcijas, un šajā sektorā pastāv neaizņemta tirgus niša: viss liecina par cilvēku, kas nevar iegūt aizņēmumus tradicionālajā banku sektorā, augstu potenciālo pieprasījumu pēc mikrokredīta.

Mikrokredīta iniciatīvas panākumi Eiropā varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu Pārskatītās Lisabonas konvencijas mērķu sasniegšanā attiecībā uz izaugsmi un darba vietām un novatoriskas, radošas un dinamiskas Eiropas ekonomikas izveidi. Mazi uzņēmumi ir būtisks izaugsmes, nodarbinātības, uzņēmējdarbības prasmju, novatorisma un kohēzijas avots ES. Mikrokredīts var nodrošināt īpašu atbalstu vienai no četrām Lisabonas stratēģijas prioritātēm, proti, atraisīt uzņēmumu potenciālu, palīdzot sociāli un ekonomiski (no jauna) integrēt cilvēkus caur pašnodarbinātību. Faktiski Lisabonas stratēģiju var uzskatīt par veiksmīgu tikai tādā gadījumā, ja tiek ievērojami palielināts nodarbinātības līmenis.

(Termins „mikrofinanses” ietver arī citus maza mēroga finanšu pakalpojumus, piemēram, mikroapdrošināšanu, tekošos pamatnorēķinus un krājkontus. Šie jēdzieni netiks skatīti ziņojumā par mikrokredītiem.)

Komisijas paziņojums

Saskaņā ar Komisijas definīciju, mikrokredīts ir aizdevums 25 000 eiro vai mazākā apmērā, kas izsniegts mikrouzņēmumam (t. i., uzņēmumam, kurā ir mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro).

2007. gada novembrī publicētajā Komisijas paziņojumā „Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību” dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgi pielāgot nacionālos institucionālos, tiesiskos un komerciālos regulējumus, kas nepieciešami mikrokredītu attīstības labvēlīgākas vides veicināšanai. Vēl tika izstrādāts Eiropas līmeņa instruments JASMINE, kura mērķis ir atbalstīt nebanku MFI attīstību dalībvalstīs. Lai gan šīs iniciatīvas elementi ir daudzsološi, tiem ir trūkums: tie lielā mērā atstāj jautājuma risināšanu dalībvalstu rokās, nevis nosaka īstu Eiropas regulējumu.

Mērķgrupas

Saskaņā ar referenta viedokli, Eiropas iniciatīvas iznākumam mikrokredītu jomā jābūt novatoriskam un tā uzmanības centrā jābūt mērķa grupām, kurām līdz šim nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Tā kā ir ļoti daudz iniciatīvu, kas ir pielāgotas MVU, kuri ietilpst „mazo” un „vidējo” uzņēmumu kategorijā, un šīs mērķa grupas parasti apkalpo tradicionālās bankas, Eiropas iniciatīvas uzmanības centrā attiecībā uz mikrokredītu attīstību drīzāk jābūt mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem (piemēram, (ilgstošiem) bezdarbniekiem, sociālās palīdzības saņēmējiem, imigrantiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem, cilvēkiem, kas aktīvi darbojas neformālajā ekonomikā vai dzīvo maznodrošinātos lauku rajonos, un sievietēm), kuri vēlas izveidot mikrouzņēmumu. Tāpēc ir jāņem vērā, ka mērķgrupas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas.

Ir jāapdomā jautājums par to, kam ir jāuzņemas starpnieka loma starp kredīta ņēmēju un kredīta sniedzēju. Ir jāņem vērā tas, ka starpnieku var izvēlēties no pašas mērķgrupas. No vienas puses šāds risinājums var būt efektīgs, jo mērķgrupas dalībnieki var uzticēties šādam starpniekam no iekšpuses vairāk nekā starpniekam no malas. No otras puses iekšēja kredītsistēma var nebūt ideāli piemērota noteiktām grupām, jo var veicināt jau esošas augstākās šķiras valdīšanu.

Īpašas mikrokredīta iezīmes

Tradicionālais banku sektors uzskata aizdevuma sniegšanu iepriekšminētajām mikrokredīta mērķgrupām par riskantu un dārgu. Komercbankas apgalvo, ka tām jāsaskaras ar nepieņemami augstu kavējumu un vājas peļņas risku. Tā rezultātā šīs bankas nav ieinteresētas noteiktos klientu segmentos, kam līdz ar to nav iespēju saņemt aizdevumu.

Tas nozīmē, ka mikrokredītu darījumi atšķiras no tradicionālajiem banku darījumiem. Tie ietver novatoriskus un subjektīvus elementus, piemēram, alternatīvas vai nekādas nodrošinājuma prasības un netradicionālu kredītspējas novērtējumu. Daudzos gadījumos mikrokredīts tiek piešķirts ne tikai ekonomisku iemeslu un peļņas gūšanas dēļ, bet arīdzan tiek izmantots kohēzijas nolūkam, cenšoties (no jauna) integrēt mazāk aizsargātas personas sabiedrībā.

Mikrokredīta piešķiršana ietver augstākas darbības izmaksas aizdevuma nelielā apmēra dēļ, (pietiekamas) garantijas neesamību un augstas apkalpošanas izmaksas, jo klienti bieži vien ir fiziski grūti sasniedzami un viņiem ir nepieciešami intensīvi biznesa atbalsta pakalpojumi un konsultācijas – šim mērķim parasti ir nepieciešams plašs un dārgs cilvēku tīkls, kas atrodas tuvu mērķa grupai.

Bet, pat ja mikrokredīta nodrošināšana nav izdevīga, ir ekonomiski saprātīgi to atbalstīt, jo parasti finanšu atbalsts pašnodarbinātībai ir mazāks nekā bezdarbnieka pabalstu izmaksas vismaz vidējā un ilgtermiņā.

Eiropas mikrokredīta iniciatīvas iespējamie elementi

Mikrokredīta redzamības nodrošināšana

Lai nodrošinātu mikrokredīta jēdzienam ES līmeņa redzamību, kas nepieciešama tā attīstības veicināšanai, ir nepieciešams ieviest to statistikas un banku regulējumā kā atsevišķu kategoriju. Šajā ziņā ir apšaubāms, vai ir piemērota Komisijas izmantotā mikrokredīta definīcija, kas tiek attiecināta uz visām ES dalībvalstīm. Tā kā IKP uz vienu iedzīvotāju dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs, tāda paša nominālā apjoma aizdevums tiek uztverts atšķirīgi dažādos reģionos.

Mikrokredīts arīdzan jāveicina, nosakot nodokļu atvieglojumus un atceļot procentu likmju robežas. Procentu likmju robežu pamatā ir centieni aizsargāt aizdevuma ņēmējus no pārmērīgi augstām aizdevuma izmaksām. Tomēr procentu likmju robežas var traucēt aizdevējiem segt aizdevuma sniegšanas izmaksas un piespiest cilvēkus aizņemties no augļotājiem, kas nosaka vēl augstākas procentu likmes. Daudzi mikrokredītu biznesā iesaistītie praktiķi apgalvo, ka mikrokredīta vājā vieta, raugoties no aizdevuma ņēmēja viedokļa, ir nevis izmaksas, bet pieejamība. Tā kā mikrokredīti ir nelielas īstermiņa naudas summas, maksājumu daļas ir niecīgas par spīti procentu likmēm, kas sākotnēji var šķist biedējoši augstas. Tāpēc procentu likmju robežas ir piemērojamas tikai tad, kad runa ir par patēriņa aizdevumiem.

ES finansējums

Izņemot JASMINE, ES iniciatīvām, kurām jāsekmē mikrokredīti, ir plašākas piemērošanas iespējas nekā mikrokredītam, un tas traucē sasniegt mērķi īpaši pievērst uzmanību mazāk aizsargātu personu atbalstam, piešķirot tām mikrokredītu. Tomēr daudzās iniciatīvas un to administratīvā sarežģītība neļauj maziem projektiem pilnvērtīgi izmantot to iespējas. Būtu noderīga ES iniciatīvu racionalizēšana un daudz precīzāka diferencēšana starp īpašām mērķa grupām.

Lai sekmētu mikrokredītu nodrošināšanu mazāk aizsargātām mērķa grupām, ES finansējums ir piešķirams ar nosacījumu, ka tiek atbalstīti šo mērķa grupu pārstāvji šādās jomās:

–   netiešs atbalsts, nodrošinot garantijas, jo tādējādi tiek nodrošināti stimuli papildu privātam atbalstam;

–   biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanas izmaksu segšana, ja to veic pati MFI vai citas organizācijas. Liela nozīme ir nodrošināt mazāk aizsargātai mērķa grupai piederošu mikrouzņēmumu dibinātāju piekļuvi biznesa atbalsta pakalpojumiem (piemēram, darbaudzināšanai, apmācībai, konsultēšanai, finanšu izglītībai, uzticības telefoniem, mikrouzņēmēju aprindām);

–   labākās prakses izpēte un apmaiņa, piemēram, attiecībā uz novatoriskām mikrokredīta piešķiršanas, drošības kontroles un riska mazināšanas metodēm (piemēram, alternatīvas nodrošinājuma prasības, netradicionālas kredītspējas novērtēšanas metodes vai vērtēšanas sistēmas). Ir jānovērtē, cik lielā mērā šādas pieejas darbojas ES kontekstā un kurām mērķa grupām tās ir piemērojamas. Ir jāveicina plaša (valstu un reģionu Eiropā un ārpus tās) labākās prakses un pieredzes apmaiņa.

Mikrokredīta sniedzēju regulējums

Šķiet, ka Kapitāla prasību direktīva (KPD) nerada tiešus šķēršļus attiecībā uz to, ka mikrokredītus nodrošina licencētas finanšu iestādes. Tomēr tradicionālās bankas parasti nevēlas apkalpot „riskantus” klientus, tāpēc nebanku MFI šķiet vispiemērotākās šīs mērķa grupas apkalpošanai. Par spīti tam, ir jāparedz daudz pretimnākošāka mikrokredītu apkalpošana saskaņā ar KPD, jo vēsturiski tie ir apliecinājuši sevi kā mazāk riskantu aizdevumu (daudzu mikrokredītu sniedzēju pieredze ir rādījusi, ka maksājumu likmes kopumā ir salīdzinoši augstas). Termina „mikrokredīts” iestrāde KPD arīdzan uzlabotu tā atpazīstamību.

Turklāt daži KPD aspekti un fakts, ka šī direktīva ir balstīta uz minimālo harmonizēšanas principu, rada netiešus šķēršļus. Pirmkārt, saskaņā ar KPD noguldījumus vai citus publiski atmaksājamus līdzekļus drīkst ņemt tikai finanšu iestādes. To administratīvais slogs ir liels, tāpēc nebanku mikrokredītu sniedzēji jūt nepieciešamību apsvērt banku licences nokārtošanas priekšrocības (tādējādi iegūstot piekļuvi relatīvi lētam noguldījumu finansējumam) un salīdzināt to ar neērtībām, ko rada regulētas vienības statuss. Vēl svarīgāk ir tas, ka dažas dalībvalstis atjaunināja KPD noteikumus savos nacionālajos tiesību aktos, nosakot, ka gandrīz visas aizdevumu aktivitātes jāveic licencētām bankām. Tiešie no bankām aizlienēto līdzekļu turpmākie aizdevumi mikrokredītu ņēmējiem arī ir noteikti tikai dažās dalībvalstīs. Šādas prasības apgrūtina nebanku MFI iespējas nodrošināt mikrokredītu.

Lai sekmētu nebanku MFI veidošanu, referents atbalsta visaptverošu harmonizētu ES regulējumu attiecībā uz nebanku MFI. Tomēr harmonizēts regulējums attiecībā uz nebanku MFI nedrīkst piespiest esošos mikrokredītu sniedzējus atteikties no savas individualitātes. Sektors ir radījis dažādus modeļus dalībvalstīs, un tie ir pielāgoti attiecīgajai tiesiskajai, ekonomiskajai un sociālajai videi. Turklāt ir jānodrošina, ka netiks radīta negodīga konkurence ar licencētām bankām.

Naudas atmazgāšanas novēršanas un pretterorisma tiesību akti

Direktīvas 2005/60/EK noteikumi var neļaut cilvēkiem, kam nav pastāvīgas adreses vai personu apliecinošu dokumentu, saņemt aizdevumus. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka šīm cilvēku grupām tiek liegta iespēja saņemt mikrokredītu. Ņemot vērā mikrokredīta nelielo apjomu, direktīvas mērķi netiks apdraudēti ar īpašiem izņēmumiem.

Valsts atbalsts / de minimis regula

Valsts atbalsts ir svarīgs faktors mikrokredītu atbalstīšanā. ES de minimis regula par obligātajiem paziņojumiem var radīt problēmas attiecībā uz finanšu atbalstu mikrokredītiem, jo saskaņā ar Regulu valsts finanšu atbalsts, kura apjoms ir mazāk nekā 200 000 eiro 3 finanšu gadu periodā par labu konkrētam uzņēmumam, nav valsts atbalsts. Šis noteikums attiecas uz visām dalībvalstīm bez diferencēšanas, lai gan noteikumi (īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām) var ļoti atšķirties. Tāpēc ir jāapsver de minimis diferencēšanas ierobežojums dalībvalstu vidū.

Uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas lauksaimniecības sektorā, kopējais vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis atbalsts nedrīkst pārsniegt 7500 eiro trīs gadu periodā. Tomēr šis sektors veido ievērojamu mikrokredītu potenciālā tirgus daļu, un to nedrīkst diskriminēt. Turklāt daudziem zemniekiem, kam pieder maza mēroga uzņēmumi lauksaimniecības sektorā, nav piekļuves subsīdijām, jo ir nepieciešama minimālā platība (zemes platība u. tml.), lai gūtu no tām labumu. Šī lauksaimniecības diskriminēšana de minimis regulējumā ir jāpārskata.

Visbeidzot, ir liecības, ka procedūra attiecībā uz Komisijas apstiprinājuma saņemšanu metodoloģijai, lai izmantotu garantiju sistēmām paredzēto atbrīvojumu, ir ilgstoša un sarežģīta. Ir jāveic analīze, vai ir iespējama vienkāršošana, uzskatot atbalstu par pārredzamu, ja to sniedz saskaņā ar garantiju sistēmu.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.12.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gary Titley

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā mikrokredīta piešķiršana cilvēkiem, kas pretējā gadījumā tiktu izslēgti no finanšu sistēmas, var veicināt svarīgu sociālo mērķu sasniegšanu;

B.   tā kā ES budžeta līdzekļu piešķīrumus paredzēts izmantot tikai tad, ja kapitāla tirgi un Eiropas Investīciju banka nevar finansēt projektus to zemās rentabilitātes un/vai augstā riska dēļ, kā arī tad, ja tas saistīts ar nepārprotamu sociālo ieguvumu;

C.  tā kā ir svarīgi nodrošināt, lai tiesību akti naudas atmazgāšanas un terorisma apkarošanas jomā nekavētu mikrokredīta piešķiršanu;

D.  tā kā Parlaments ir pieņēmis sagatavošanas darbību par mikrokredītam labvēlīgākas vides veicināšanu Eiropā,

1.  aicina Komisiju izpētīt, vai mikrokredīta radītie sociālie ieguvumi attaisno to ES instrumentu pieaugošo nozīmi, kuri apvieno gan aizdevumus, gan piešķirto atbalstu;

2.  uzsver, ka jebkurai ES iniciatīvai mikrokredīta jomā, kurai izmanto publiskos līdzekļus, būtu jāveicina arī mikrofinanšu institūciju (MFI) privātais finansējums;

3.  aicina Komisiju apsvērt to, vai būtu vēlams un/vai iespējams izveidot ES pamatshēmu ārpusbanku MFI, un izpētīt tās potenciālo ietekmi uz ES budžetu, ņemot vērā iespējamos sociālos un ekonomiskos ieguvumus;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attiecībā uz vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE) un aicina Parlamentu un Komisiju veikt pastāvīgu šīs rīcības efektivitātes un pievienotās vērtības novērtēšanu;

5.  aicina Komisiju nodrošināt to, ka mikrokredīts ir pieejams arī reģioniem, kas nesaņem struktūrfondu līdzekļus, jo iedzīvotāju grupas, kas cieš trūkuma un nelabvēlīga stāvokļa dēļ, ir sastopamas pat visbagātākajos reģionos;

6.  aicina Komisiju izpētīt, vai procentu likmju robežvērtības ir šķērslis mikrokredīta piešķiršanai un, ja tā ir, prasa izskatīt iespēju MFI un ārpusbanku MFI noteikt izņēmumus attiecībā uz šīm robežvērtībām;

7.  aicina Komisiju uzsākt novatorisku paņēmienu izpēti attiecībā uz mikrokredītu piešķiršanu, aizsardzību un riska mazināšanu;

8.  atzīst reģionālo sistēmu noderīgumu, ņemot vērā to, ka mikrokredītu pieprasīšanas un piešķiršanas nosacījumi ES būtiski atšķiras;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos centienus, lai atvieglotu paraugprakses apmaiņu un veicinātu politikas pasākumus mikrokredīta jomā Eiropā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard James Ashworth, Reimer Böge, Simon Busuttil, Valdis Dombrovskis, Brigitte Douay, Vicente Miguel Garcés Ramón, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Margaritis Schinas, László Surján, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Peter Šťastný


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (4.12.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Atzinumu sagatavoja: Miloslav Ransdorf

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kura mērķis ir, uzlabojot tiesisko vidi, sekmējot uzņēmējdarbību, nodrošinot labas prakses apmaiņu un garantējot finanšu kapitālu, veicināt mikrokredītu piešķiršanu Eiropas Savienībā, jo īpaši personām, kuras neatbilst banku noteiktajiem kritērijiem;

2.  atzīmē, ka mikrokredīta koncepcija, ko izstrādājis Nobela prēmijas laureāts Muhammad Yunus, ir ļoti veiksmīga metode, lai jaunattīstības valstīs veicinātu ekonomiku un sociālo jomu; uzskata, ka mikrokredītu iniciatīvu varētu labi izmantot arī ES, lai palielinātu sociālo integrāciju un veicinātu jaunu darba vietu radīšanu un pašnodarbinātību, jo īpaši sievietēm, jauniešiem, bezdarbniekiem un mazākumtautību pārstāvjiem; tādēļ paredz, ka mikrokredītam būs svarīga nozīme, lai sasniegtu mērķus saskaņā ar Lisabonas stratēģiju attiecībā uz izaugsmi un darbavietām;

3.  Tomēr uzsver, ka ar mikrokredītu papildina, nevis aizstāj esošos valsts sociālās drošības tīklus un mikrokredītu programmas nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu, lai samazinātu valsts sociālās labklājības programmas.

4.  atzīmē, ka lielākā daļa mikrokredītu ņēmējas ir sievietes, kuras veido uzticamu un lojālu klientu segmentu ar augstu atmaksas līmeni.

5.  norāda, ka 91,5 % ES uzņēmumu ir mikrouzņēmumi (kuros nodarbināti mazāk kā desmit darbinieki) un ka šiem uzņēmumiem lielākais šķērslis, kas neļauj uzsākt inovatīvāku darbību, ir ierobežota pieeja kredītresursiem, jo īpaši maziem aizņēmumiem (līdz EUR 25 000); tādēļ uzskata, ka Komisijas priekšlikums par mikrokredītu iniciatīvu kļūs par lietderīgu līdzekli, lai veicinātu nodarbinātību mikrouzņēmumos, ļautu sākt darbību tiem uzņēmumiem, kuri neatbilst parastās kredītu piešķiršanas sistēmas prasībām, un Eiropas Savienībā sekmētu inovāciju;

6.  Uzskata, ka saskaņā ar Komisijas ierosināto definīciju par mikrokredītiem kā kredītiem līdz EUR 25 000 atbilstīga uzmanība jāpievērš arī citiem rādītājiem, jo īpaši tam, ka vienai un tai pašai nominālajai summai visās dalībvalstīs nav vienāda vērtība;

7.  tā kā potenciālie mikrokredītu ņēmēji parasti nespēj sniegt garantijas un bankas nevēlas tiem izsniegt kredītus, aicina Komisiju izveidot „Eiropas garantiju” mikrokredītiem, paredzot nepieciešamo finansējumu, lai bankām nodrošinātu atbilstošas garantijas, tomēr šādu „Eiropas garantiju” piešķirot tikai tad, ja tiek ievērotas pienācīgas sociālās prasības un vienlīdzīgu iespēju principi;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt pastāvīgu vietējo mikrokredītu iestāžu, piemēram, krājaizdevu sabiedrību, izveidi, jo īpaši nabadzīgos un attālos reģionos, kā arī lauku apvidos; aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt pūles, lai šajos reģionos apmācītu darbiniekus par mikrokredītiem;

9.  lai veicinātu mikrokredītus kā līdzekli ekonomikas aktivitātes sekmēšanai, aicina Komisiju apsvērt iespēju atbalstīt šo jomu, izmantojot radošus risinājumus, piemēram, mobilos banku pakalpojumus; tāpat aicina Komisiju veicināt ekonomiskā un sociālā atbalsta jomas, piemēram, aizdevumus solidārām grupām vai solidaritātes kredītkartes;

10. atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Investīciju fondā izveidot speciālu atbalsta struktūru mikrokredītiem; tomēr mudina Komisiju un Eiropas Investīciju banku palielināt šai atbalsta struktūrai paredzēto finansējumu, lai no tās gūtu labumu vairāki tirgus dalībnieki un turpmāk varētu stiprināt pārredzamību;

11. uzskata, ka pašreizējā nestabilitāte finanšu tirgos un tās iespējamā netiešā ietekme uz ekonomiku kopumā pastiprina nepieciešamību pēc mikrokredītiem ES, jo īpaši ekonomiski un sociāli mazāk attīstītajos reģionos;

12. mudina dalībvalstis labāk īstenot finanšu atbalstu, izmantojot tādus struktūrfondus kā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, lai uzlabotu konkrētu mērķgrupu piekļuvi mikrokredītu shēmām;

13. ļoti atzinīgi vērtē nesen uzsākto iniciatīvu par vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE), kuras mērķis ir piešķirt tehnisko palīdzību uzņēmuma darbībai un veikt kvalitātes marķējumu, lai noteiktu mikrofinanšu institūciju uzticamību; uzsver, ka elastīga pieeja ir būtiski svarīga, lai katras dalībvalsts mikrofinansējuma iestādes varētu pildīt tām noteiktos uzdevumus un ievērot prasības;

14. aicina Komisiju precizēt daudzpusīgos rādītājus, kurus tā plāno izmantot, lai novērtētu to izmēģinājuma projektu sociālo un ekonomisko ietekmi, kuru uzdevums ir konstatēt paraugpraksi un mikrokredītiem piemērotās metodes, kā arī noteikt ekonomikas un sociālos rādītājus, lai novērtētu mikrokredītu attīstību un Komisijas jauno tehniskās palīdzības projektu „JASMINE”;

15. pauž cerību, ka finanšu, nodarbinātības un sociālās labklājības sistēmu mijiedarbības rezultātā papildus mikrokredītu iniciatīvai ES līmenī tiks izstrādātas arī valsts līmeņa politikas jomas, piemēram, attiecībā uz apmācību, individuālo apmācību (coaching) un veiktspējas veidošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt pētniecību saistībā ar novatoriskajām tehnoloģijām mikrokredītu drošībai un riska mazināšanai; uzskata, ka ir nepieciešama plaša paraugprakses apmaiņa;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt attīstīties uzņēmumiem, kuri izmanto mikrokreditus, nodrošinot ārējā atbalsta un konsultāciju tīklus;

17. pauž bažas par priekšlikumu paaugstināt procentu likmes ierobežojumus mikrokredītiem, jo pārmērīgi augstas procentu likmes varētu radīt nebeidzamas parādsaistības kredītņēmējiem, un tādējādi mikrokredīts zaudētu jēgu; mudina Komisiju un dalībvalstis, izstrādājot procentu likmju politiku, piemērot īpašu piesardzību;

18. norāda, cik svarīga nozīme nebanku sektorā un mikrofinanšu institūcijās ir apmācībai un resursu veidošanai, lai jo īpaši uzlabotu zināšanas par dažādām iespējām, kā iegūt un nodrošināt kapitāla resursus, piemēram, kapitāla ieguldījumus, ziedojumus, obligāciju emitēšanu, aizņēmuma finansēšanu, ieguldījumus riska kapitālā un piešķīrumus uzņēmējdarbības uzsākšanai; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa šajā jomā arī varētu būt ļoti svarīga; šajā sakarā mudina Komisiju pilnībā izmantot tādus esošos tīklus kā Eiropas Mikrofinanšu tīkls, Mikrofinanšu centrs un Eiropas Mikrofinanšu platforma;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt mikrokredītu piešķiršanu kooperatīviem un darbiniekiem, kuriem ir nestabilas un nestandarta darba attiecības.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Alexander Alvaro, Pierre Pribetich, John Purvis, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (16.12.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Atzinumu sagatavoja: Neena Gill

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   norāda, ka potenciālajiem mikrokredītu saņēmējiem vajadzīgas pienācīgas juridiskas konsultācijas attiecībā uz kredītlīguma noslēgšanu, uzņēmējdarbības izveidošanu, parādu piedzīšanu, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību iegūšanu un izmantošanu un tā tālāk, īpaši tad, ja attiecīgais mikrouzņēmums paredzējis īstenot uzņēmējdarbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai tam ir šādas iespējas ;

2.   tālab aicina Eiropas līmenī censties izveidot juristu tīklu, kuri ir apmācīti sākotnējai bezmaksas konsultāciju sniegšanai, kas nepieciešamas mikrouzņēmumu darbības uzsākšanai;

3.   atzinīgi vērtē priekšlikumu mudināt dalībvalstis koncentrēt līdzekļus kredītiestāžu attīstībai, kas nav bankas, bet nodarbojas ar mikrokredītu piešķiršanu; uzskata, ka šādas iestādes — krājaizdevu sabiedrības, pašpalīdzības un sociālās nodrošināšanas sabiedrības, pašvaldību rīcībā esošās finanšu iestādes attīstībai un galvojumu bankas — ir iespējamie finansētāji un pašpalīdzības sniedzēji mikrouzņēmumiem, un aicina pamatīgi izpētīt šos finansēšanas institūtus, gatavojot projektus likumdošanas priekšlikumiem šajā jomā;

4.   aicina pielikt visus iespējamos pūliņus, lai mazinātu regulējuma slogu mikrouzņēmumiem līdz stingri noteiktam minimumam un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties;

6.   aicina Komisiju nodrošināt centienus, lai mikrofinansēšanas iestādes padarītu pieejamas vietējām pašvaldībām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

13

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Othmar Karas, Klaus-Heiner Lehne, Manuel Medina Ortega, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Costas Botopoulos, Jean-Paul Gauzès, Eva Lichtenberger, Georgios Papastamkos, Ieke van den Burg


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.12.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību

(2008/2122(INI))

Atzinumu sagatavoja: Corien Wortmann-Kool

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā pašnodarbinātība mikrouzņēmumos, mazos, individuālos vai ģimenes uzņēmumos sniedz sievietēm iespēju uzlabot savu ekonomisko un sociālo statusu un apvienot darbu ar ģimenes dzīvi;

B.  tā kā galvenais šķērslis tam, lai sievietes uzsāktu uzņēmējdarbību, ir nepietiekami mikrokredīti;

C. tā kā mikrokredītu nodrošināšana ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu sieviešu statusu, it īpaši tādu sieviešu statusu, kuras netiek iekļautas formālajā ekonomikā, jo sniedz sievietēm iespēju izveidot uzņēmumus, veicina sieviešu uzņēmējdarbību, piekļuvi darba tirgum un aktīvu līdzdalību un nepārtrauktu klātbūtni tajā, palīdz viņām kļūt ekonomiski neatkarīgām un tāpēc ir ne tikai saistīta ar uzņēmējdarbību un ekonomikas izaugsmi, bet arī sociālo integrāciju un nabadzības novēršanu;

D. tā kā ar mikrokredītiem sievietēm tiek radīta sociālās attīstības iespēja, tādējādi mainot dzimumu savstarpējās attiecības;

E.  tā kā, piešķirot mikrokredītus nabadzīgām sievietēm, tiek sniegts ieguldījums viņu bērnu izglītībā, tādējādi radot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot labāk,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt sievietes par mērķa grupu un atvēlēt sievietēm konkrētu un atbilstošu vietu programmās un iniciatīvās, kuras ir saistītas ar mikrokredītiem, piemēram, JASMINE;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā pievērst īpašu uzmanību sieviešu situācijai, jo sievietes ir mazāk aizsargāta grupa un tāpēc viņas īpaši skar darba un ienākumu zaudējums;

3.  aicina dalībvalstis izveidot palīdzības dienestus, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai; uzsver faktu, ka ar konsultatīvām palīdzības programmām tiek sekmēta sieviešu pašnodarbinātība kā alternatīva bezdarbam vai algotam darbam;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis sasaistīt mikrokredītu sistēmas ar sistēmām, kas paredzētas konkurētspējas uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un gados jaunu cilvēku vadītiem uzņēmumiem, akcentējot iekārtas un jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu;

5.  aicina Komisiju palielināt informētību par iespējām, ko piedāvā mikrokredīti, organizējot reklāmas un informēšanas kampaņas, kuras ir cita starpā paredzētas gados jaunām sievietēm un sievietēm, kas cieš no sociālas un ekonomiskas atstumtības, nepieļaujot diskrimināciju saistībā ar viņu izcelsmi, un kurās jo īpaši tiek uzsvērta programmu nozīme skolās;

6.  īpaši uzsver to, cik svarīgi ir izglītības procesā popularizēt iespējas saņemt mikrokredītus un ka ir būtiski, ka tos izmanto nevalstiskas sieviešu organizācijas un citas iestādes, kuras veido visu līmeņu skolu un universitāšu beidzēju saikni ar darba tirgu;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis standartizēt statistikas datu attēlošanu saistībā ar mikrokredītu piešķiršanu, tai skaitā, datu vākšanu un analīzi, sadalot tos pēc kredītu ņēmēju dzimuma, vecuma un etniskās izcelsmes;

8.  aicina ieviest programmas, kuras piedāvā garantijas gadījumos, kad kredīta ņēmēja piedāvātais nodrošinājums netiek uzskatīts par pietiekamu, jo īpaši, ja kredīta saņēmējs ir sieviete, kura cieš no sociālās atstumtības vai nabadzības vai kura riskē nokļūt šādā situācijā;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sievietes, kuras agrāk saņēmušas un veiksmīgi izmantojušas mikrokredītus, finanšu kooperatīvu izveidošanā, lai piedāvātu mikrokredītus citām sievietēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Donata Gottardi


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Slavi Binev, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Louis Grech, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Kurt Joachim Lauk, Astrid Lulling, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Bernhard Rapkay, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Salvador Domingo Sanz Palacio, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg, Cornelis Visser, Sahra Wagenknecht

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dăianu, Mia De Vits, Valdis Dombrovskis, Harald Ettl, Werner Langen, Klaus-Heiner Lehne, Bilyana Ilieva Raeva, Margaritis Schinas, Theodor Dumitru Stolojan

Juridisks paziņojums - Privātuma politika