ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāts)

6.2.2009 - (COM(2007)0844 – C6‑0002/2008 – 2007/0286(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Holger Krahmer
(Pārstrādāts — Reglamenta 80.a pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāts)

(COM(2007)0844 – C6‑0002/2008 – 2007/0286(COD))

(Koplēmuma procedūra: pārstrādāta redakcija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0844),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0002/2008),

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu sistemātiskāku pārstrādāšanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 10. septembra vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0046/2009),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši pašreizējo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību;

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti Juridiskās komitejas apstiprinātie tehniskie pielāgojumi, kā arī kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Šajā direktīvā noteikto emisiju robežvērtību ievērošana ir vajadzīgs, tomēr nepietiekams priekšnoteikums, lai sasniegtu piesārņojuma novēršanas un samazināšanas mērķus un efektīvi aizsargātu vidi, tostarp gruntsūdeņus, gaisu un augsni, kā arī lai nodrošinātu augsta līmeņa sabiedrības aizsardzību. Lai sasniegtu minētos mērķus, iespējams, vajadzēs noteikt stingrākas robežvērtības šajā direktīvā ietvertajām piesārņotājvielām, emisiju vērtības citām vielām un vides komponentiem, kā arī citus atbilstošus nosacījumus.
Pamatojums
Jāuzsver, ka LPTP izmantošana ir veids, kā sasniegt direktīvas īpašos mērķus; līdz ar to robežvērtību noteikšana ir jāuzskata par vispārēju obligāto prasību, kas pati par sevi nav ne optimāls, ne pietiekams pasākums, lai neatkarīgi no vides stāvokļa līdz vajadzīgajam līmenim samazinātu piesārņojumu, iedarbību uz vidi un ar to saistīto ietekmi uz sabiedrības veselību.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai garantētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, iekārtas ekspluatē tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai — atsevišķas iekārtas un darbības, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus — tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai tās ir reģistrētas.	(5) Lai garantētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, iekārtas ekspluatē tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai — atsevišķas iekārtas un darbības, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus — tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai tās ir reģistrētas. Ir maksimāli jāsamazina organisko šķīdinātāju vispārēja izmantošana.
Pamatojums
Organiskie šķīdinātāji ir piesārņojuma avots un ilgspējīgā ražošanā ir jāizmanto tehniski paņēmieni bez šķīdinātājiem vai uz ūdens bāzes.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Atļaujā jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, jāietver arī piesārņotājvielu emisiju robežvērtības, attiecīgas prasības augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai, kā arī monitoringa prasības. Atļaujas noteikumi jāparedz, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.	(9) Atļaujā jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, jāietver arī piesārņotājvielu emisiju robežvērtības, attiecīgas prasības augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai, kā arī monitoringa prasības un izmantoto bīstamo vielu vai preparātu saraksts, kā noteikts Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu1. Atļaujas noteikumi jāparedz, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
	OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.
Pamatojums
Atļaujā jāietver attiecīgajā iekārtā izmantoto bīstamo vielu saraksts, lai palielinātu šo vielu izmantošanas pārredzamību un paredzētu atbilstošu pamatu atļaujas izdošanas nosacījumiem.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai ņemtu vērā atsevišķus konkrētus apstākļus, kompetentajām iestādēm jābūt iespējām piešķirt atkāpes, lai atļautu emisiju robežvērtībām pārsniegt tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. Šādu atkāpju pamatā jābūt labi definētiem kritērijiem, un tām nedrīkst pārsniegt šajā direktīvā noteiktās emisiju robežvērtības.	(11) Lai ņemtu vērā atsevišķus konkrētus apstākļus, kompetentajām iestādēm jābūt iespējām noteikt emisiju robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, kuri paredz emisijas līmeni, kas var pārsniegt tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos.
Pamatojums
En général, les valeurs limites d'émission fixées dans les permis correspondent à un maximum sur une courte période donnée. Elles peuvent, par conséquent, être supérieures aux niveaux d’émissions associés aux meilleures techniques disponibles (qui sont indiqués dans les documents de référence MTD) et malgré tout permettre d’atteindre ces niveaux d'émission associés aux meilleures techniques disponibles. La formulation «… qui résultent en ... » doit être ajoutée afin de prendre en compte la différence qui existe entre les valeurs limites d’émissions ”instantanées” et les niveaux d’émissions associés aux meilleures techniques disponibles (qui sont indiqués dans les documents de référence MTD) qui représentent une valeur moyenne.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Jānodrošina, ka iekārtas ekspluatācijas rezultātā nepasliktinās augsnes un gruntsūdeņu kvalitāte. Tādēļ atļaujas noteikumos jāietver augsnes un gruntsūdeņu monitorings, un operatoram jāveic teritorijas attīrīšana pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.	(16) Jānodrošina, ka iekārtas ekspluatācijas rezultātā būtiski nepasliktinās augsnes un gruntsūdeņu kvalitāte. Tādēļ atļaujas noteikumos, ciktāl tas ir vajadzīgi un atbilstīgi, jāietver augsnes un gruntsūdeņu monitorings, kā arī pienākums veikt teritorijas attīrīšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktu prasībām. Tūlīt pēc tam, kad stāsies spēkā Kopienas tiesību akts, ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK par augsnes aizsardzību, Komisijai ir jāpārskata šajā direktīvā paredzētie augsnes un gruntsūdeņu aizsardzības noteikumi, lai nodrošinātu saskaņu un novērstu pārklāšanos.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai nodrošinātu šīs direktīvas faktisku īstenošanu un izpildi, operatoriem regulāri jāsniedz kompetentajām iestādēm ziņojums par atbilstību atļaujas noteikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka operators un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām, un nodrošina sistēmu vides pārbaužu veikšanai.	(17) Lai nodrošinātu šīs direktīvas faktisku īstenošanu un izpildi, operatoriem regulāri jāsniedz kompetentajām iestādēm ziņojums par atbilstību atļaujas noteikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, lai operators ievērotu šos noteikumus un lai operators un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām, un nodrošina sistēmu vides pārbaužu veikšanai. Dalībvalstis nosaka piemērotākos izpildes pasākumus, tostarp par to, kā ievērot emisiju robežvērtības.
Pamatojums
Izpildes pasākumi ir jānosaka dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem jānodrošina tiesas pieejamība, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.	(18) Ņemot vērā Orhūsas konvencijas noteikumus, ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem jānodrošina tiesas pieejamība, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir sniegt atsauci uz īpašo ES dokumentu, kuru izstrādāja Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā un kurš attiecas uz piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un tiesas pieejamību vides jautājumos.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Iekārtas, kurās ražo titāna dioksīdu, var izraisīt ievērojamu piesārņojumu gaisā un ūdenī. Lai samazinātu šādu ietekmi, Kopienas mērogā jānosaka stingrākas atsevišķu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības.	(24) Iekārtas, kurās ražo titāna dioksīdu, var izraisīt ievērojamu piesārņojumu gaisā un ūdenī un radīt toksikoloģisku apdraudējumu. Lai samazinātu šādu ietekmi, Kopienas mērogā jānosaka stingrākas atsevišķu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības.
Pamatojums
Titāna dioksīds rada toksikoloģisku apdraudējumu, jo tas kairina ādu, acis un elpošanas ceļu gļotādu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Jo īpaši Komisijai jāpiešķir pilnvaras noteikt piešķiršanas kritērijus attiecībā uz atkāpēm no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos, un noteikt regulāra monitoringa biežumu un pamatziņojuma saturu, kā arī kritērijus, ko izmantos vides risku novērtēšanai. Komisijai jāpiešķir pilnvaras arī pieņemt pasākumus attiecībā uz jaunāko paņēmienu attīstību un piemērošanu, lai atsevišķos gadījumos noteiktu vidējās sēra dioksīda emisiju robežvērtības; lai noteiktu datumu, kurā gaisā sākt veikt regulārus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus; lai noteiktu ar šīs direktīvas īstenošanu saistītās informācijas veidu un formātu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, un lai pielāgotu V līdz VIII pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai. Attiecībā uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, var būt vajadzīgs noteikt kritērijus, lai pieļautu atkāpes no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām var būt jāiekļauj arī kritēriju noteikšana attiecībā uz atkāpju piešķiršanu no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Minētie pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā, jo tie ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un papildinātu to ar jauniem nebūtiskiem elementiem.	svītrots
Pamatojums
Subsidiaritātes princips ir jāievēro. Turklāt svarīga ir interešu grupu, piemēram, ražošanas nozares speciālistu, līdzdalība procedūrās. Ir vajadzīgs tehnisks novērtējums, lai izstrādātu tehniski precīzas un izmantojamas metodes.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.	(27) Saskaņā ar principu „maksā piesārņotājs” dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt noteikumu un dalībvalstīm atvieglot juridisku sankciju piemērošanu piesārņotājiem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 32.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32.a) Lai novērstu lielās problēmas, ko rada dioksīnu, furānu un citu attiecīgu piesārņotājvielu emisijas, ko rada čuguna un tērauda ražošanas iekārtas, bet īpaši dzelzsrūdas saķepināšanas iekārtas, ir jāpiemēro šajā direktīvā noteiktā procedūra un ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9.a) „emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” ir tāda emisijas līmeņu virkne, ko sasniedz, normālos ekspluatācijas apstākļos piemērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas aprakstīti LPTP atsauces dokumentos un izteikti kā noteikta laika perioda vidējās vērtības bāzes apstākļos.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kura ir ieinteresēta lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem;	(12) „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kura ir ieinteresēta lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas attiecīgās valsts tiesību aktu prasības, tiek uzskatītas par ieinteresētām."
Pamatojums
Komisija, svītrojot pēdējo teikumu, ir pārkāpusi Orhūsas konvenciju. Tādēļ svītrotā teksta daļa ir jāatjauno.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
„jauns paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;	(13) „jauns paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns paņēmiens, kas, ja ir rūpnieciski pārbaudīts un tiek ieviests ražošanā, nodrošinātu augstāku vai vismaz tādu pašu vispārējo vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;
Pamatojums
Uzlabo definīciju.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 15. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) „pamatziņojums” ir kvantitatīva informācija par bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;	(15) „pamatziņojums” ir kvantitatīva informācija par piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos, ko radījis ievērojams attiecīgo bīstamo vielu apjoms;
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 17.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17.a) „vides inspekcija” ir jebkura darbība, kas ietver pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai iekārta atbilst noteiktām vides prasībām;
Pamatojums
Dalībvalstis dažādi interpretē jēdzienu „vides inspekcija”. Tādēļ ir jānosaka skaidra definīcija, lai nodrošinātu vienotas atskaites par direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 34.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34) „vispārīgi saistošie noteikumi” ir vides jomas tiesību aktos noteiktās robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas izdošanas nosacījumus.
Pamatojums
Ir jānosaka skaidra termina „vispārīgi saistošie noteikumi” definīcija.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atļauja var attiekties uz divām  vai vairākām iekārtām vai to daļām, , kuras darbina vienā un tajā pašā vai dažādās vietās .	2. Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja var attiekties uz divām vai vairākām iekārtām vai to daļām, kuras darbina vienā un tajā pašā vai dažādās vietās.
Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, jāpanāk katras iekārtas atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām.	Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, jāpanāk katras iekārtas individuāla atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām.
Pamatojums
Piedāvātā kompromisa grozījuma mērķis ir precizēt, ka dalībvalstīm tiek piedāvāta iespēja un tām nav obligāti jāizmanto šī elastība (piemēram, ja iestāde, kas izsniedz atļaujas šādu sistēmu nevarētu pieļaut)
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas var būt ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas kopīgais operators, vai ražošanas iekārtas vai attīrīšanas iekārtas atsevišķu daļu operatori.	Dalībvalstis var noteikt, ka divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas kopīgais operators, vai ražošanas iekārtas vai attīrīšanas iekārtas atsevišķu daļu operatori. Tikai vienu fizisku vai juridisku personu nosaka par atbildīgu par šīs direktīvas noteikumu ievērošanu.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
operators vismaz reizi divpadsmit mēnešos iesniedz kompetentajai iestādei ziņojumu par atbilstību atļaujas noteikumiem;	(1) operators vismaz reizi divdesmit četros mēnešos iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus datus par atbilstību atļaujas noteikumiem un tos nekavējoties publicē internetā. Ja inspekcija atbilstīgi 25. pantam konstatē atļaujas nosacījumu pārkāpumu, informēšanas biežumu maina uz divpadsmit mēnešiem;
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārkāpumu gadījumā, kas rada briesmas cilvēku veselībai vai videi , ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas  darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumiem .	Pārkāpumu gadījumā, kas rada būtiskas briesmas cilvēku veselībai vai videi, ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumiem .
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas ekspluatācijas vietas sakārtošanai stāvoklī, kas definēts saskaņā ar 23. panta 2. punktu.	(8) pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas ekspluatācijas vietas sakārtošanai apmierinošā stāvoklī saskaņā ar 23. panta 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) attiecīgā gadījumā pamatizņojums,	e) ja darbībā tiek izmantotas bīstamas vielas vērā ņemamā apjomā — pamatziņojums, kurā sniedz informāciju par šīm vielām;
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) pasākumi atkritumu rašanās novēršanai iekārtā vai iekārtā radušos atkritumu pārstrādei,	h) vajadzības gadījumā pasākumi atkritumu rašanās novēršanai iekārtā vai iekārtā radušos atkritumu pārstrādei;
Pamatojums
Rodas šaubas, vai šie pasākumi noteiktām iekārtām tiešām ir nepieciešami, piemēram, sadedzināšanas iekārtām, kuru termiskā jauda ir 20-50 MW (ja uz tām attiecina pārskatītās direktīvas darbības jomu). Šo iekārtu sakarā galvenās bažas rada emisiju ietekme uz gaisu, tāpēc uzskatām, ka nav vajadzīga pilnībā integrēta pieeja, iekļaujot pasākumus emisiju novēršanai un kontrolei uz zemes un ūdenī (piemēram, atkritumu ietekme).
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – k apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) kopsavilkums par galvenajām paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu  alternatīvām kuras iesniedzējs ir izvērtējis.	(k) kopsavilkums par galvenajām paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu attiecīgajām alternatīvām, kuras iesniedzējs ir izvērtējis.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.	Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu un attiecīgajā gadījumā pamatziņojumu.
Pamatojums
Pamatziņojumu pieprasa veikt tikai par lielākajām iekārtām.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
LPTP atsauces dokumenti	LPTP atsauces dokumenti un informācijas apmaiņa
1. Komisija pieņem LPTP atsauces dokumentus, kuru pamatā ir 29. pantā minētās informācijas apmaiņas rezultāti.	1. Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvjiem, šīs nozares ražošanas nozares tehnikas izmantotājiem un piegādātājiem, nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību un Komisiju saistībā ar:
	a) iekārtu darbību attiecībā uz emisijām, piesārņojumu, izejvielu patēriņu un īpašībām, enerģijas izmantošanu un atkritumu rašanos; kā arī
	b) izmantotajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu un to attīstību.
	Komisija izveido Informācijas apmaiņas forumu šajā punktā minētās informācijas apmaiņas organizēšanai, kurā piedalās dalībvalstis, kompetento iestāžu iesaistīto nozaru pārstāvji un nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta vides aizsardzību.
	Komisija izstrādā pamatnostādnes par informācijas apmaiņu, tostarp par datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu satura noteikšanu. Šajā sakarībā Komisija publicē novērtējuma ziņojumu. Šis ziņojums ir pieejams internetā.
	1.a Komisija publicē 1. punktā paredzētās informācijas apmaiņas rezultātus kā jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu.
2. LPTP dokumentos jo īpaši aprakstīti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, ar tiem saistītie emisiju līmeņi un attiecīgā uzraudzība, augsnes un gruntsūdeņu uzraudzība, kā arī vietas attīrīšana un jaunākie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot III pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Komisija pārskata un attiecīgi atjaunina LPTP atsauces dokumentus.	2. LPTP dokumentos jo īpaši aprakstīti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, ar tiem saistītie emisiju līmeņi, patēriņa līmeņi un attiecīgā uzraudzība, augsnes un gruntsūdeņu uzraudzība, kā arī vietas attīrīšana un jaunākie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un to finalizēšana ir jāpabeidz astoņu gadu laikā pēc iepriekšējās versijas publicēšanas. Komisija pārbauda, vai LPTP secinājumi par LPTP atsauces dokumentiem ir pieejami visās dalībvalstu oficiālajās valodās. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija nodrošina visa LPTP dokumenta pieejamību pieprasītajā valodā.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) atbilstošas prasības, kuras nodrošina augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību un pasākumus iekārtā radušos atkritumu apsaimniekošanai, c)	b) vajadzības gadījumā atbilstošas prasības, kuras nodrošina augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību un pasākumus iekārtā radušos atkritumu apsaimniekošanai,
Pamatojums
Galvenais nosacījums ir saglabāt elastīgumu, tāpēc ierosināts atjaunot frāzi „vajadzības gadījumā”.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) prasības pastāvīgi veikt monitoringu attiecībā uz bīstamām vielām, kuras, visticamāk, konstatēs attiecīgajā teritorijā, kuras rada augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju iekārtas teritorijā;	d) prasības regulāri veikt monitoringu attiecībā uz nozīmīgām bīstamām vielām, kuras, visticamāk, ievērojamos daudzumos konstatēs attiecīgajā teritorijā un kuras rada augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju iekārtas teritorijā;
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja uz iekārtu vai daļu no iekārtas neattiecas LPTP atsauces dokumenti vai ja šādi dokumenti neattiecas uz darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde attiecīgajai iekārtai vai darbībām nosaka labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuru pamatā ir III pielikumā minētie kritēriji, kā arī attiecīgi nosaka atļaujas noteikumus.	4. Ja uz iekārtu vai daļu no iekārtas neattiecas LPTP atsauces dokumenti vai ja šādi dokumenti neattiecas uz darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde, apspriežoties ar operatoru, attiecīgajai iekārtai vai darbībām nosaka emisijas vērtības, kas sasniedzamas, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuru pamatā ir III pielikumā minētie kritēriji, kā arī attiecīgi nosaka atļaujas noteikumus.
Pamatojums
Tieši iekārtu operators vislabāk zina to darbības procesu, tāpēc ir vajadzīgs arī operatora viedoklis, nosakot emisijas vērtības, kuras var sasniegt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kompetentā iestāde nosaka emisijas robežvērtības, kuras nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos.	Kompetentā iestāde nosaka emisijas robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai netiktu pārsniegts ar LPTP saistītais emisijas līmenis.
	Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ja vien ar tiem ir iespējams sasniegt līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 2. punkta 2. daļas, kompetentā iestāde atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz vides un ekonomisko izmaksu un ieguvumu novērtējumu un ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, var noteikt emisijas robežvērtības, kuras pārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos.	3. Atkāpjoties no 2. punkta 2. daļas, kompetentā iestāde izņēmuma gadījumos, atkarībā no vides un ekonomisko izmaksu un ieguvumu novērtējuma un ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, var noteikt emisijas robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, kā arī monitoringa un atbilstības prasības tā, ka var tikt pārsniegts ar LPTP saistītais emisijas līmenis.
Minētajām emisijas robežvērtībām attiecīgā gadījumā tomēr nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas V līdz VIII pielikumā.	Minētās emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniskie pasākumi tomēr nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 68. panta a) apakšpunktu vai attiecīgā gadījumā paredzētas V līdz VIII pielikumā.
	Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgajai sabiedrības daļai savlaicīgi tiktu nodrošinātas reālas iespējas piedalīties šāda lēmuma pieņemšanā, kurš attiecas uz šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanu.
	Ja emisijas robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai ekvivalentus tehniskus pasākumus nosaka saskaņā ar šo punktu, atļaujas noteikumiem ir jāpievieno dokuments ar pamatojumu tam, kādu apsvērumu dēļ ir pieļaujamas atkāpes no emisijas vērtībām, kas saistītas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā norādīts LPTP atsauces dokumentos.
Komisija var noteikt kritērijus šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanai.	Komisija var noteikt kritērijus šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanai.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot pirmo daļu, periodisku monitoringu veic vismaz reizi septiņos gados.	Neskarot pirmo daļu, periodisku monitoringu veic vismaz reizi piecos gados attiecībā uz gruntsūdeņiem un reizi desmit gados attiecībā uz augsni, ja vien monitoringa pamatā ir piesārņojuma risku sistemātisks novērtējums.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju.	2. Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, lai nodrošinātu saskaņu ar 15. un 16. pantu.
Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgajos saistošajos noteikumos ietver emisiju robežvērtības vai ekvivalentus parametrus, vai tehniskus pasākumus, kuri nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos.
Pamatojums
2. un 3. punkts ir saistīts ar vispārīgo saistošo noteikumu pieņemšanu un to pārskatīšanu pēc LPTP atsauces dokumentu publicēšanas. Tā vietā, lai atkārtoti izskatītu jautājumus par labākajām pieejamām tehnoloģijām un atļauju pārskatīšanu, šajā kompromisa grozījumā ir ierosināts noteikt tiešu saistību starp pantiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un LPTP (15. un 16. pants) un atļauju pārskatīšanu (22. pants.).
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 18. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai nodrošinātu saskaņu ar 22. pantu.
Ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis, ja vajadzīgs, četru gadu laikā no tā publicēšanas pārskata un atjauno vispārīgos saistošos noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām.
Pamatojums
2. un 3. punkts ir saistīts ar vispārīgo saistošo noteikumu pieņemšanu un to pārskatīšanu pēc LPTP atsauces dokumentu publicēšanas. Tā vietā, lai atkārtoti izskatītu jautājumus par labākajām pieejamām tehnoloģijām un atļauju pārskatīšanu, šajā kompromisa grozījumā ir ierosināts noteikt tiešu saistību starp pantiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un LPTP (15. un 16. pants) un atļauju pārskatīšanu (22. pants.).
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo metožu izmaiņām vai ir par tām informēta un ka tiek publicēti visi jaunie vai pārskatītie LPTP atsauces dokumenti.	Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņām vai ir par tām informēta un ka tiek publicēti visi jaunie vai pārskatītie LPTP atsauces dokumenti, informējot arī attiecīgo sabiedrības daļu.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai dalībvalstis informētu attiecīgo sabiedrības daļu par LPTP izmaiņām.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis, ja vajadzīgs, četru gadu laikā no tā publicēšanas nodrošina to, ka kompetentā iestāde pārskata un atjauno atļaujas noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām.	3. Ja Komisija publicē jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis četru gadu laikā no tā publicēšanas nodrošina to, ka kompetentā iestāde pārskata un, ja vajadzīgs, atjauno atļaujas noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) sakarā ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pārmaiņām  , ir iespējams ievērojami samazināt emisijas  ,	b) sakarā ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu būtiskām pārmaiņām, ir iespējams ievērojami samazināt emisijas,
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) vajadzības gadījumā jāpanāk atbilstība vides kvalitātes standartiem atbilstīgi 19. pantam.	(d) ja nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām1 vai atbilstību vides kvalitātes standartiem atbilstīgi 19. pantam
	1 OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 20../../EK ar ko izveido sistēmu augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK, kompetentā iestāde nodrošina, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu 12. panta 8. punktā noteiktā principa ievērošanu, tiktu īstenoti pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.	1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos1, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK par vides krimināltiesisko aizsardzību2 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009../../EK, ar ko izveido sistēmu augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK3, kompetentā iestāde nodrošina, ka atļaujas noteikumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu 12. panta 8. punktā noteiktā principa ievērošanu, tiktu īstenoti pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.
	_________________
	1 OV L
	2 OV L (COM(2007)0051)
	3 OV L… (COM (2006)0232).
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja darbībā iesaistīta tādu bīstamu vielu izmantošana, ražošana vai novadīšana, kuras attiecas uz augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu iekārtas uzstādīšanas vietā, oprators sagatavo pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms ir atjaunināta iekārtas atļauja. Ziņojumā ietver kvantitatīvu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu sākotnējo stāvokli.	2. Ja darbībā iesaistīta tādu nozīmīgu bīstamu vielu izmantošana, ražošana vai novadīšana būtiskā daudzumā, kuras attiecas uz augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu iekārtas uzstādīšanas vietā, operators sagatavo pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms ir atjaunināta iekārtas atļauja. Ziņojumā ietver kvantitatīvu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu sākotnējo stāvokli attiecībā uz būtisku bīstamo vielu daudzumu.
Komisija nosaka kritērijus attiecībā uz pamatziņojuma saturu.	Komisija nosaka vispārīgos kritērijus attiecībā uz pamatziņojuma saturu.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas bīstamas vielas. Ja salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli iekārta radījusi bīstamu vielu piesārņojumu augsnē un gruntsūdeņos, kas definēts 2. punktā minētajā pamatziņojumā, operators attīra augsni un atjauno to sākotnējā stāvoklī.	3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators informē kompetento iestādi un novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas bīstamas vielas. Ja iekārta radījusi bīstamu vielu piesārņojumu augsnē un gruntsūdeņos, kompetentā iestāde atbilstīgi attiecīgajām norādēm valsts tiesību aktos un Eiropas Kopienas tiesību aktos nodrošina, ka teritorija nerada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai un videi.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 24. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņošana par atbilstību	Emisiju salīdzināšana, izmantojot emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem
Ziņošana par atbilstību, kas minēta 8. panta 1. punktā, ietver salīdzinājumu attiecībā uz iekārtas ekspluatāciju, ņemot vērā emisijas līmeni un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprasktīts LPTP atsauces dokumentos.	Dati, kuri saistīti ar atbilstību atļaujas izsniegšanas noteikumiem, kas minēti 8. panta 1. punktā, ietver salīdzinājumu starp emisijas līmeni un to emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. Šos datus bez kavēšanās publicē internetā.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā inspekcijas programmas, nosakot apmeklējumu periodiskumu uz dažāda veida iekārtu atrašanās vietu.	4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā inspekcijas programmas, nosakot apmeklējumu periodiskumu uz dažāda veida iekārtu atrašanās vietu.
	Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejams pietiekams skaits kvalificētu darbinieku šo inspekciju veikšanai.
Minētajās programmās ietver vienu apmeklējumu uz katras iekārtas teritoriju vismaz reizi divpadsmit mēnešos, ja vien šādu programmu pamatā nav sistemātisks attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējums.	Minētajās programmās ietver vismaz vienu iepriekš neizziņotu katras iekārtas teritorijas apmeklējumu reizi astoņpadsmit mēnešos. Biežumu palielina uz reizi vismaz sešos mēnešos, ja inspekcija konstatē, ka atļaujas nosacījumi nav ievēroti.
	Ja šādu programmu pamatā ir sistemātisks attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējums, iekārtu teritoriju var apmeklēt retāk, taču obligāti reizi 24 mēnešos.
	Vides apdraudējuma sistemātisks novērtējums ir jābalsta uz šādiem objektīviem kritērijiem:
	a) operatoru kopsavilkums par atļaujas nosacījumu ievērošanu;
	b) iekārtas ietekme uz vidi un cilvēka veselību;
	c) operatora piedalīšanās Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 761/2001 vai ekvivalentas vides vadības sistēmas piemērošana.
Komisija nosaka kritērijus vides risku novērtēšanai.	Komisija var noteikt turpmākos kritērijus vides risku novērtēšanai.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ārkārtas inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas.	6. Iepriekš neizziņotas ārkārtas inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas un pamatotas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā, vai faktiem, kas nopietni ietekmē cilvēka veselību, pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas.
	Veicot šādu ārkārtas inspekciju, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operatori sniedz informāciju, kas vajadzīga negadījuma, starpgadījuma vai noteikumu neievērošanas gadījuma rūpīgai izvērtēšanai, tostarp veselības aizsardzības statistikas jomā.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 7. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram un dara publiski pieejamu divu mēnešu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas.	Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram divu mēnešu laikā. Šo ziņojumu kompetentā iestāde dara publiski pieejamu internetā četru mēnešu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) vispārīgu saistošo noteikumu pieņemšana, kā noteikts 7. un 18. pantā.	d) atļaujas vai tās noteikumu atjaunināšana iekārtai, ja ir piešķirama atkāpe saskaņā ar 16. panta 3. punktu.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, tiek uzskatītas par ieinteresētām.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Nepiemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi turmpāk minētie nosacījumi:	svītrots
a) uz jaunu iekārtu vai būtiskām izmaiņām attiecas Direktīva 85/337/EEK;
b) vispārīgie saistošie noteikumi attiecas uz visiem vajadzīgās atļaujas izsniegšanas nosacījumiem;
c) nav jāievieš stingrākas prasības, lai tiktu ievērots 19. pants.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu vai par vispārīgo saistošo noteikumu pieņemšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju:	3. Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju:
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
tas, kā tika noteiktas atļaujā vai vispārīgajos saistošajos noteikumos ietvertās emisiju robežvērtības, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar tiem saistīto emisijas līmeni, kas aprakstīts LPTP atsauces dokumentos;	e) tas, kā tika noteikti 15. pantā minētie atļaujas noteikumi, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar tiem saistīto emisijas līmeni, kas aprakstīts LPTP atsauces dokumentos;
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) ja atkāpi piešķir saskaņā ar 16. panta 3. punktu, šādas atkāpes un noteikto nosacījumu pamatojums;	f) ja atkāpi piešķir saskaņā ar 16. panta 3. punktu, šādas atkāpes īpašo iemeslu, pamatojoties uz 16. panta 3.punktā noteiktajiem kritērijiem, un noteikto nosacījumu pamatojums;
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) Vispārīgo saistošo noteikumu un atļauju pārskatīšanas rezultāti, kā minēts attiecīgi 18. panta 3. punktā un 22. panta 1., 3. un 4. punktā.	g) atļauju pārskatīšanas rezultāti, kā minēts 22. panta 1., 3. un 4. punktā.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, lai a) un g) apakšpunktā minētā informācija bez kavēšanās būtu pieejama internetā.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 29. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
29. pants	svītrots
Informācijas apmaiņa
Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, ieinteresēto nozaru pārstāvjiem . un nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina vides aizsardzību, par šādiem jautājumiem :
a) iekārtu darbība attiecībā uz emisijām, piesārņojumu, izejvielu patēriņu un īpašībām, enerģijas izmantošanu vai atkritumu rašanos;
b) par  labākajiem pieejamajiem tehniskajiem izmantotajiem paņēmieniem, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 30. pants – 2. punkts – ievadpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirmajā daļā Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu šādus aspektus:	Pirmajā daļā Komisija pieņem šādus kritērijus:
Pamatojums
Tiek ierosināts saglabāt komitoloģijas procedūru un uzsvērt, ka tiek pieņemti kritēriji (nevis pasākumi).
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina emisijas robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2 daļā, attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas , un ko nosaka attiecībā pret visas sadedzināšanas  iekārtas nominālo  siltuma jaudu.	6. Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 20 MW, emisijas robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2 daļā, attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas , un ko nosaka attiecībā pret visas sadedzināšanas  iekārtas nominālo  siltuma jaudu.
Pamatojums
Šis noteikums neattiecas uz nelielu sadedzināšanas iekārtas jaudas palielināšanu.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 35. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina  , ka saskaņā ar V pielikuma 3. daļu veic gaisu piesārņojošu vielu monitoringu ..	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar V pielikuma 3. daļu veic gaisu piesārņojošu vielu monitoringu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šāds monitorings tiktu veikts par operatora līdzekļiem.
Pamatojums
Šis teksts tika svītrots no direktīvas par lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tas ir atkal iekļauts, lai precizētu mērķus.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas ieviešanu, par reprezentatīviem emisiju datiem un citām ietekmēm uz vidi, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu, kā arī atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 15. un 16. pantu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas ieviešanu, par reprezentatīviem emisiju datiem un citām ietekmēm uz vidi, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 15. un 16. pantu, kā arī par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 16. panta 3. punktu.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīm jāsagatavo un regulāri jāpilnveido valsts informācijas sistēmas tā, lai šā punkta pirmajā daļā minētā informācija būtu pieejama elektroniskā veidā.	Dalībvalstīm jāsagatavo un regulāri jāpilnveido valsts informācijas sistēmas tā, lai šā punkta pirmajā daļā minētā informācija būtu pieejama elektroniskā veidā. Dalībvalstīm jānodrošina sniegtās informācijas kopsavilkuma pieejamība sabiedrībai.
Pamatojums
Lai Komisijai sniegtu visus nepieviešamos līdzekļus šīs direktīvas piemērošanas uzraudzībai un jo īpaši, lai novērtētu, kā atkāpes no LPTP tiek izmantotas, ir nepieciešams pieprasīt dalībvalstīm sniegt ziņojumu ar īpašu informāciju par šīs iespējas izmantošanu. Turklāt dalībvalstu sniegtie dati par LPTP izmantošanu un emisiju līmeņiem ir jāizmanto arī atsauces (BREF) dokumentu pārskatīšanā. Ir jāsniedz kopsavilkuma ziņojumi par īstenošanu, lai sabiedrībai nodrošinātu pienācīgu informāciju.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 68. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai V pielikuma 3. un 4. daļu, VI pielikuma 1., 2., 6., 7. un 8. daļu, VII pielikuma 1., 5., 6., 7. un 8. daļu, un VIII pielikuma 2. un 4. daļu.	1. Ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuri aprakstīti LPTP atsauces dokumentos Komisija 12 mēnešu laikā pēc LPTP atsauces dokumentu pieņemšanas, kā norādīts 14. pantā, balstoties uz labāko pieejamo tehnoloģiju secinājumiem labāko pieejamo tehnoloģiju atsauces dokumentā, pieņem V, VI, VII un VIII pielikumu un nosaka emisiju robežvērtības kā minimālās prasības. Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem un monitoringa un atbilstības prasībām, ja vien ar tiem ir iespējams sasniegt ekvivalentu vides aizsardzības līmeni.
Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	Pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
	2. Pirms pirmajā punktā minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanas Komisijai jāapspriežas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību, kā arī jāsniedz ziņojums par apspriežu rezultātiem un par to, kā tie ir ņemti vērā.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 68.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	68.a pants
	Minimālās prasības
	1. Neskarot 68. pantu, Komisija 12 mēnešu laikā no LPTP atsauces dokumenta publicēšanas saskaņā ar 14. pantu, balstoties uz LPTP secinājumiem LPTP atsauces dokumentā, nosaka emisiju robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības kā minimālās prasības. Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ja ar šiem ekvivalentajiem parametriem ir iespējams sasniegt līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
	Šādas minimālās prasības ir vērstas uz attiecīgo darbību vai iekārtu būtisku ietekmi uz vidi un to pamatā ir emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
	Pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
	2. Pirms pirmajā punktā minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanas Komisijai jāapspriežas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem un nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību, kā arī jāsniedz ziņojums par apspriežu rezultātiem un par to, kā tie ir ņemti vērā.
	3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim jo īpaši nosaka emisiju robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības dioksīniem un furāniem, kuru emisijas radušās no iekārtām, kas veic I pielikuma 2.1 un 2.2 punktā minētās darbības.
	Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt stingrākas emisiju robežvērtības dioksīna un furāna emisijām.
	Pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aprēķinot kopējo nominālo siltumspēju 1.1. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo siltumspēju zem 50 MW, kas darbojas ne vairāk par 350 stundām gadā, tās šajā aprēķinā nav jāiekļauj.	Aprēķinot kopējo nominālo siltumspēju 1.1. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo siltumspēju zem 50 MW, kas darbojas ne vairāk par 500 stundām gadā, tās šajā aprēķinā nav jāiekļauj.
Pamatojums
Robežvērtības maiņas vietā tiek ierosināts saglabāt 20 MW robežvērtību un grozīt de minimis noteikumu, lai aprēķināšana neattiektos uz vismazākajām iekārtām.
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 2.5. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) krāsaino metālu liešana lietuvēs, kas ražo metālu lējumus ar ražošanas jaudu virs 2,4 tonnām svina un kadmija lējumu dienā, bet visu pārējo metālu lējumus virs 12 tonnām dienā.	c) krāsaino metālu liešana lietuvēs, kas ražo metālu lējumus ar kausēšanas jaudu virs 2,4 tonnām svina un kadmija lējumu dienā, bet visu pārējo metālu lējumus virs 12 tonnām dienā.
Pamatojums
Ražojot „labus” vai „sliktus” lējumus, iekārta vienādi ietekmē vidi. Turklāt būtu grūti piemērot robežlielumu, kas ir apzīmēts ar terminu „labs lējums”. Tomēr formulējumu ir iespējams uzlabot, lai piemērošanas jomas apraksts kļūtu precīzāks un skaidrāks, radikāli nemainot pašreizējo IPPC piemērošanas jomu.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 5.2. punkts – ievadpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.2. Nebīstamo  atkritumu sadedzināšana ar jaudu virs 3 tonnām stundā;	5.2. Nebīstamo atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana ar jaudu virs 3 tonnām stundā;
Pamatojums
Līdzsadedzināšana jau ir iekļauta, aprakstot citas tādas darbības, kā cementa ražošana. Tāpēc būtu vēlams precizēt, ka līdzsadedzināšana patiešām ir ietverta (kā tas ir darīts attiecībā uz 5.1. punkta c) apakšpunktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem.)
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 5.3. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) fizikāli ķīmiska apstrāde;	b) fizikāli ķīmiska apstrāde; izņemot darbības, uz kurām attiecas Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu1, kuras rada tikai attīrītas dūņas atbilstīgi 1986. gada 12. jūnija Direktīvai 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas2. Šo izņēmumu piemēro tikai tad, ja ir jāsasniedz šajā direktīvā noteiktajam vides aizsardzības līmenim ekvivalents līmenis;
	1 OV L 135, 30.5.1991.
	2 OV L 181, 4.7.1986.
Pamatojums
Lai izvairītos no tiesību aktu pārklāšanās un nodrošinātu saskaņu, pamatoti ir neiekļaut iekārtas, uz kurām attiecas Direktīva 91/271/EK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Turklāt šajā grozījumā ir atbilstīga atsauce uz direktīvu par dūņām saistībā ar „attīrītu dūņu” definīciju.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 5.3. punkts – d daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) pelnu un izdedžu attīrīšana;	(d) pelnu un izdedžu attīrīšana, uz kuru neattiecas citas rūpniecisko darbību kategorijas;
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 5.23. punkts – e daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) metāllūžņu sagatavošana.	(e) metāllūžņu sagatavošana sasmalcinātavās.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 6.6. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja tajā pašā iekārtā tiek audzēti citu a) punktā neminētu sugu mājputni vai a) , b) un c) punktā neminētu sugu mājdzīvnieki, to skaita robežvērtību aprēķina pēc attiecīgajiem slāpekļa ekskrēcijas koeficientiem, ņemot vērā šos iepriekš noteiktos skaita ierobežojumus.	Ja tajā pašā iekārtā tiek audzēti citu a) punktā neminētu sugu mājputni vai a) , b) un c) punktā neminētu sugu mājdzīvnieki, to skaita robežvērtību aprēķina pēc attiecīgajiem slāpekļa ekskrēcijas koeficientiem, ņemot vērā šos iepriekš noteiktos skaita ierobežojumus. Komisija izstrādā pamatnostādnes robežvērtību aprēķināšanai un slāpekļa ekskrēcijas koeficientu noteikšanai.
Pamatojums
Šajā posmā ir tehniski sarežģīti piedāvāt specifiskus robežlielumus visām mājputnu šķirnēm, kas nav minētas (praksē uz ļoti nelielu saimniecību skaitu attieksies tie mājputnu veidi, kuri nav minēti I pielikumā, piemēram, paipalas, strausi, fazāni) vai jauktām saimniecībām. Kompromisa vietā un ņemot vērā jautājuma ļoti tehnisko raksturu, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes.
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums I pielikums – 6.9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6.9. Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā.	6.9 Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 50 m3 dienā.
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 2. punkts – teksts pēc tabulas
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sadedzināšanas  iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra , ja tās gada laikā neekspluatē ilgāk par 1500 stundām  (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3 .	Sadedzināšanas  iekārtām, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 500 MW un kurās izmanto šķidro kurināmo, un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra , ja tās gada laikā neekspluatē ilgāk par 1500 stundām  (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3 .
Pamatojums
Atļaujot šķidro kurināmo izmantojošām sadedzināšanas iekārtām ar maksimālās slodzes posmu paredzēt mazāk stingras SO2 emisiju robežvērtības, būs iespējams izvairīties no nepieciešamības veikt sekundāru samazināšanu attiecībā uz šīm iekārtām, jo primārie pasākumi (īpaši šķidrā kurināmā izmantošana, kura sēra saturs ir mazāks par 0,5 %) būs pietiekami visos gadījumos. Ņemot vērā nelielo darba stundu skaitu gadā, to ietekme uz vidi ir ierobežota. Ar šķidro kurināmo darbināmu iekārtu gadījumā atkāpe attiecas uz iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 500 MW, jo tām saskaņā ar direktīvu par lielajām sadedzināšanas iekārtām jau tagad ir jāievēro daudz stingrākas emisiju robežvērtības.
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 4. punkts – teksts pēc tabulas
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kuru nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra un  kuras gada laikā neekspluatē vairāk nekā  1500 stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) NOx  emisijas robežvērtība ir 450 mg/Nm3.	Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto vai šķidro kurināmo un kuru nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra un  kuras gada laikā neekspluatē vairāk nekā  1500 stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) NOx  emisijas robežvērtība ir 450 mg/Nm3.
Sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 500 MW vai lielāka, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1500 stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3 .	Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo un kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 500 MW vai lielāka, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1500 stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3 .
Pamatojums
Atļaujot šķidro kurināmo izmantojošām sadedzināšanas iekārtām ar maksimālās slodzes posmu paredzēt mazāk stingras NOx emisiju robežvērtības, nekā piedāvāts kompromisā, būs iespējams izvairīties no nepieciešamības veikt sekundāru samazināšanu (īpaši selektīvu katalītisku reducēšanu) attiecībā uz šīm iekārtām, jo primārie pasākumi (īpaši degšanas procesa pilnveidošana) būs pietiekama. Ņemot vērā nelielo darba stundu skaitu gadā, to ietekme uz vidi ir ierobežota.
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 5. punkts – 4. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā norādītās emisiju  robežvērtības neattiecas gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē  ekspluatācijas ilgums .	Šajā punktā norādītās emisiju  robežvērtības neattiecas gāzturbīnām vai gāzes motoriem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē  ekspluatācijas ilgums.
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 5. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a) Gāzturbīnām, kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra, un kuras gada laikā neekspluatē ilgāk par 1500 stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka NOx emisiju robežvērtību 150 mg/Nm3.
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 2. daļa – 5. punkts – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā noteiktās emisiju  robežvērtības neattiecas gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē  ekspluatācijas ilgums .	Šajā punktā norādītās emisiju  robežvērtības neattiecas gāzturbīnām vai gāzes motoriem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē  ekspluatācijas ilgums.
Pamatojums
Gāzes motori elektroenerģijas ražošanā tieši konkurē ar gāzturbīnām. Ļaujot ārkārtas situācijām paredzētus gāzes motorus atbrīvot no emisiju robežvērtībām, pret tiem tiek nodrošināta tāda pati attieksme kā pret gāzturbīnām. Ja šīm iekārtām, kas tiek darbinātas tikai nelielu stundu skaitu un tikai ārkārtas situācijās, piemēros sekundāro samazināšanu (īpaši selektīvu katalītisku reducēšanu), radīsies lielas izmaksas, bet vides ieguvums būs neliels, ņemot vērā ierobežoto darba stundu skaitu gadā.
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 3. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jāveic nepārtraukti  SO2, NOx un putekļu koncentrācijas mērījumi visu to sadedzināšanas iekārtu izplūdes  gāzēs, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 100 MW vai lielāka.	1. Jāveic nepārtraukti  SO2, NOx, CO un putekļu koncentrācijas mērījumi visu to sadedzināšanas iekārtu izplūdes  gāzēs, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 100 MW vai lielāka.
Jāveic nepārtraukti CO koncentrācijas mērījumi tādu sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzēs, kuras izmanto gāzveida kurināmo un kuru kopējā nominālā ieejas siltuma jauda ir 20 MW un vairāk.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā ir ietverta prasība veikt nepārtrauktu CO monitoringu tikai tām sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, jo tām emisiju robežvērtības ir noteiktas V pielikumā.
Kompetentajām iestādēm ir jānosaka monitoringa prasības atļaujās saskaņā ar LPTP (17. pants). Tā kā CO var uzskatīt par atbilstīgu parametru visām sadedzināšanas iekārtām, lai kontrolētu sadedzināšanas procesu, ir svarīgi uz vietas nodrošināt nepārtrauktu monitoringu.
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 4. daļa – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:	1. Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:
a) nevienas ikmēneša validētās vidējās vērtības nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;	a) nevienas dienas validētās vidējās vērtības nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;
b) nevienas dienas vidējās vērtības nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības;
c) sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar nominālo ieejas siltuma jaudu zem 50 MW, neviena validētā dienas vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām.
d) 95 % validēto stundas vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.	d) 95 % validēto stundas vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.
Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu.
Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 33. panta 4. un 5. punktā un 34. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā ir paredzēta lielāka elastība salīdzinājumā ar lielo sadedzināšanas iekārtu LPTP atsauces dokumentu.
Tā kā LPTP atsauces dokumentā ir minēti dienas vidējie rādītāji, V pielikumā ir jānosaka, ka emisiju robežvērtības ir jāievēro uz mēneša pamata. Turklāt dienas vidējās vērtības nedrīkst pārsniegt 110 % no emisiju robežvērtībām un 95 % no stundas vidējo radītāju gadā nedrīkst pārsniegt emisiju robežvērtības vairāk nekā divas reizes. Komisijas priekšlikumā nav noteikta atšķirība starp iekārtām pirms 2016. gada un iekārtām pēc 2016. gada. Saglabājot vienādas atbilstības normas jaunām un jau pastāvošām iekārtām, ir nepieciešams, lai tās ņemtu vērā LPTP references dokumentu labāko tehnisko paņēmienu secinājumus, kuri ir balstīti uz dienas, nevis mēneša vidējiem rādītājiem.
Grozījums Nr.  78 Direktīvas priekšlikums V pielikums – 6. daļa – 2.5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.5. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1 punkta c) apakšpunktu vai  atļaut mērījumus neveikt  gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.	2.5. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1 punkta c) apakšpunktu, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. Šo atkāpi nepiemēro, ja dedzina jauktus atkritumus no dažādiem avotiem.
Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus NOx mērījumus un pieprasīt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1 punkta c) apakšpunktu esošajās atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā vai esošajās atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā ja operators, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo atkritumu īpašībām, izmantoto tehnoloģiju un emisiju monitoringa rezultātiem var pierādīt, ka NOx emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā ir paredzēti īpaši gadījumi, kad kompetentās iestādes var nenoteikt saistības attiecībā uz HCl, HF un SO2. Kompromisa priekšlikumā tiek ņemti vērā grozījumi, ar kuriem tika atcelta sākotnēji piedāvātā elastība.
Komisijas priekšlikumā ir paredzēti īpaši gadījumi, kad NOx var piemērot periodiskus mērījumus pastāvīgu mērījumu vietā. Vairākos grozījumos bija piedāvāts novērst sākotnēji paredzēto elastību.
Grozījums Nr.  79 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 6. daļa – 2.6. punkts – ievadpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.6. Kompetentā iestāde var atļaut samazināt smago metālu, kā arī dioksīnu un furānu mērījumu biežumu līdz mazāk nekā divām reizēm gadā, vai atļaut tos neveikt,  šādos gadījumos:	2.6. Kompetentā iestāde var atļaut samazināt smago metālu, kā arī dioksīnu un furānu mērījumu biežumu līdz vienam mērījumam gadā šādos gadījumos:
Grozījums Nr.  80 Direktīvas priekšlikums VI pielikums – 6. daļa – 2.6. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) operators var pierādīt, ka netiek apstrādāti nedz elektroiekārtu vai elektronikas atkritumi, nedz atkritumi, kas satur hlorētas sastāvdaļas.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Vides aizsardzība ar integrētu pieeju iekārtu apstiprināšanā

Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir pārskatīt un vienā direktīvā apvienot septiņas ar rūpnieciskām emisijām saistītās atsevišķas spēkā esošās direktīvas.

Likumdošanas procedūras skar 52 000 rūpnieciskās iekārtas Eiropā, kuras veido lielu daļu piesārņojošo vielu emisijas Eiropā un traucē sasniegt tematiskās stratēģijas mērķus attiecībā uz gaisa tīrības saglabāšanu.

Komisijas priekšlikums paredz integrētu pieeju, lai iekārtu apstiprināšanas procesā pēc iespējas plaši un izsvērti iekļautu vides aspektus. Mērķis ir panākt efektīvu emisijas ierobežošanu, izmantojot labākās pieejamās metodes (LPTP), un tādēļ tās ir jāizmanto vēl konsekventāk nekā līdz šim. Tāpat ir jānovērš konkurences traucējumi Kopienas līmenī, kurus rada spēkā esošo tiesību aktu nevienmērīga piemērošana.

Referents atbalsta Komisijas stratēģiju. Atzinīgi vērtējama ir integrētā pieeja, kā arī paātrināta labāko pieejamo metožu izmantošana. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai direktīvas instrumenti netiktu pārprasti, vienkāršot direktīvas īstenošanu un novērst nevajadzīgu administratīvo slogu.

Eiropas drošības tīkls

Pirmā pamatgrozījuma mērķis ir saglabāt nemainīgu veiksmīgo informācijas apmaiņu par labākajām pieejamajām metodēm starp interešu grupām, piemēram, ražošanas nozari un nevalstiskām organizācijām („Seviļas process”). Šīs apmaiņas rezultātā joprojām ir jāizstrādā LPTP atsauces dokuments.

Atbalstāma ir juridiski saistošu emisijas robežvērtību ieviešana. Komisijas priekšlikums paredz tiešā veidā atvasināt robežvērtības no LPTP atsauces dokumentiem. Tas ir nepraktiski un radītu nevēlamu politisku ietekmi uz Seviļas procesu. Tādēļ otrajā pamatgrozījumā, ko ierosina referents, emisijas ierobežošanas pasākumus kā obligāto prasību nosaka komitoloģija Parlamenta uzraudzībā. Obligātie noteikumi veido Eiropas drošības tīklu, un tos nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt.

Kompetentās iestādes uz vietas nosaka emisijas ierobežošanas pasākumus atsevišķām iekārtām, nodrošinot, ka emisijas līmenis atbilst LPTP atsauces dokumentu prasībām, un radot iespējas pienācīgi ņemt vērā attiecīgās vietas apstākļus. Problēmu risina tā, ka katras iekārtas normālā darbības režīmā radītās emisijas maksimālās vērtības var pārsniegt tās emisijas līmeni, kas saistīta ar labāko pieejamo metožu aprakstiem, piemēram, iekārtas iedarbināšanas laikā. Taču nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt Eiropas drošības tīkla noteiktās robežas.

Šis priekšlikums rada līdzsvaru, lai, no vienas puses, izstrādātu Eiropas kritērijus rūpniecisko iekārtu apstiprināšanai. No otras puses, tas nodrošina dalībvalstīm steidzami nepieciešamo lēmumu pieņemšanas brīvību, lai ņemtu vērā attiecīgās iekārtas tehniskās īpašības, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus.

Administratīvā sloga samazināšana

Viens no Komisijas mērķiem, pārskatot direktīvas, ir samazināt administratīvo slogu, un referents pilnībā atbalsta šo mērķi. Vairākiem grozījumiem šajā sakarā būtu jāuzlabo minētā pārskatīšana, tostarp padarot elastīgākus iekārtu pārbaudes noteikumus un operatoriem noteikto prasību sniegt ziņojumu par atbilstības nosacījumu ievērošanu. Arī kompetentās iestādes gūtu labumu no šādiem atvieglojumiem, izmantojot savu darbspēju tur, kur tas ir nepieciešams, piemēram, saistībā ar iekārtām, kas steidzami jāpārbauda, ņemot vērā vides drošības aspektu.

Papildus referents ierosina grozījumus, lai pastiprinātu Parlamenta nozīmi direktīvu nebūtisko elementu turpmākajā grozīšanā, proti, lai Komisijas lēmumu gadījumā nodrošinātu, ka tiek veikti ārēji izvērtējumi un atspoguļota šo lēmumu ietekme uz tautsaimniecību.

Turpretim direktīvas darbības jomas paplašināšana ir jāatjauno, ja paredzamais labums vides jomā neattaisno ieguldītos līdzekļus. Tas pats attiecas uz turpmākiem noteikumiem par augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību, kas jau ir noregulēta Kopienas vai dalībvalstu līmenī.

PIELIKUMS JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

JURIDISKĀ KOMITEJA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ref.: D(2008)53399

Miroslav Ouzký

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs

ASP 05F69

Brisele

Tēma :          Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (Pārstrādāta redakcija)

                    (COM(2007)844 – C6 0002/2008 – 2007/0286(COD))

Godātais kungs!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar 80.a pantu par pārstrādāšanu, kas iekļauts Parlamenta Reglamentā ar EP 2007. gada 10. maija lēmumu.

Šā panta 3. un 4. punkts ir formulēts šādi:

„(3) Ja komiteja, kuras pārziņā ir juridiskie jautājumi, uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šajā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Reglamenta 150. un 151. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Taču izņēmuma gadījumā un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā.

(4) Ja komiteja, kuras pārziņā ir juridiskie jautājumi, uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šajā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.”

Pēc Juridiskā dienesta pārstāvju, kuri piedalījās pārstrādātā priekšlikuma izskatīšanas konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, atzinuma, un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un sniegtajā atzinumā un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.

Atbilstīgi 80.a panta 2. punktam un 80. panta 3. punktam Juridiskā komiteja uzskatīja, ka iepriekš minētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie pielāgojumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka priekšlikums atbilst kodifikācijas noteikumiem un ka šie pielāgojumi būtiski nemaina priekšlikuma saturu.

Turklāt saskaņā ar atzinuma sagatavotāja ieteikumiem un ievērojot 80.a panta 2. punktu un 80. panta 3. punktu Juridiskā komiteja uzskatīja, kā šādi noteikumi, kas jau ir iezīmēti ar divkāršu pārsvītrojumu, būtu jāiezīmē ar pelēku krāsu, ko izmanto būtisku pārmaiņu norādīšanai:

· 3. pantā Nr. 12 otrā teikuma svītrojums „piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas”;

· 12. panta Nr. 8 šādu vārdu svītrojums „stāvoklī, kas definēts saskaņā ar 23. panta 2. punktu”;

· 29. pantā vārdi „par labākajām pieejamām metodēm, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu”.

Neskarot turpmāko Parlamenta Reglamenta 80.a panta 4. punkta piemērošanu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka minētie punkti atbilst pārstrādāšanas un kodificēšanas noteikumiem, bet tie ir jāpārskata saskaņā ar 80.a panta 2. punkta un 80. panta 3. punkta noteikumiem.

Noslēgumā Juridiskā komiteja 2008. gada 8.–9. septembra sanāksmē nolēma ieteikt, lai Jūsu komiteja kā atbildīgā komiteja izskata minēto priekšlikumu, ievērojot minētos priekšlikumus un 80.a pantu.

Ar cieņu

Giuseppe GARGANI

PIELIKUMS — EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

                     Brisele

ATZINUMS

ADRESĀTI:             EIROPAS PARLAMENTS

                                 PADOME

                                 KOMISIJA

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)

COM(2007)844 galīgā redakcija (21.12.2007.) – 2007/0286(COD)

Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, īpaši tā 9. punktu, Konsultatīvā darba grupa, ko veido attiecīgie Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, 2008. gada 16., 22., 24. un 31. janvārī, kā arī 13. februārī un 3. aprīlī sanāca, lai izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārstrādā Padomes 1978. gada 20. februāra Direktīvu 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem, Padomes 1982. gada 3. decembra Direktīvu 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi, Padomes 1992. gada 15. decembra Direktīvu 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu, Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, Padomes 1999. gada 11. marta Direktīvu 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvu 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām, Konsultatīvā darba grupa vienojās par turpmāko.

1) Tika paziņots, ka pēc datuma, kad pārstrādāšanas priekšlikums tika iesniegts likumdevējai iestādei, Padomes Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (Kodificēta versija)[2]. Tāpēc visas atsauces uz Direktīvu 96/61/EK pārstrādātajā tekstā ir jāsaprot kā atsauces uz direktīvu 2008/1/EK.

2) Pārstrādāšanas priekšlikuma tekstā šādām daļām jābūt iezīmētām pelēkā krāsā, kuru izmanto, lai norādītu uz būtiskām izmaiņām:

– 3. panta 5. punktā teksts „Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem”, kas jau iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu;

– 4. panta 2. punkta pirmajā daļā vārdi „vai dažādās vietās";

– 9. panta 2. punktā otrajā daļā vārdi „vai videi” (kas norādīti starp pielāgojumu bultām);

– 35. panta 1. punkta pēdējais teikums „Dalībvalstis var prasīt, lai šādu monitoringu veic par operatora līdzekļiem” (kas jau iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu);

– 43. panta 2. punkta pēdējais teikums „Vismaz reizi trīs gados jāizdara kalibrēšana, veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm” (kas jau iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu);

– I pielikuma 1.4 punktā vārdi „Akmeņogļu” (kas jau iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu) un „Kurināmā”;

– I pielikumā viss 5.1 punkta h) apakšpunkta un k) apakšpunkta teksts;

– I pielikumā 6.4 punkta b) apakšpunkta ii) daļā vārdi „vidēji ceturksnī” (kas jau iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu);

– V pielikuma 1. daļas 2. punktā vārdi „Akmeņogles un brūnogles”, „Biomasa” un „Kūdra”;

– V pielikuma 1.daļas 5. punkta „un CO”.

3) 3. panta 26. punktā vārds „ja”, kam seko vārdi „šādā apstrādē radušās vielas” būtu jāliek starp pielāgošanas bultām.

4) Tika paziņots, ka 26. panta 3. punkta ievadā vārdi „informē sabiedrību un” ir iezīmēti ar divkāršu pārsvītrojumu kļūdas dēļ. Šie vārdi ir jāsaglabā un ievada tekstam līdz ar to ir jābūt šādam: „Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu vai par vispārīgo saistošo noteikumu pieņemšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde informē sabiedrību un dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju:”.

5) 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā atsauce „3. panta 21. punkta” jāaizstāj ar atsauci „3. panta 20. punkta”.

6) 47. panta 4. punkta b) apakšpunktā vārdi „vai līdzsadedzināšanas” ir jāliek starp pielāgošanas bultām.

7) V pielikuma 1. daļas 4. punktā norāde „(2)”, kura ir pirms teksta, kas iezīmēts ar divkāršu pārsvītrojumu, arī ir jāiezīmē ar šo pārsvītrojumu.

8) V pielikuma 3. daļas 3. punktā vārds „per” arī ir jāiekļauj starp pielāgošanas bultām (kopā ar vārdu „once”). [Neskar tekstu latviešu valodā.]

9) VI pielikuma 3. daļas 1. punktā norāde „5. daļas 2.7 punktā” jāpārveido par „6. daļas 2.7 punktā”.

Tādējādi pēc priekšlikuma izskatīšanas Konsultatīvā darba grupa vienprātīgi secināja, ka priekšlikumā ir ietvertas tikai tās būtiskās izmaiņas, kas ir skaidri norādītas priekšlikumā vai šajā atzinumā. Konsultatīvā darba grupa arī konstatēja, ka attiecībā uz iepriekš spēkā esošo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar būtiskajām izmaiņām priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, nemainot to būtību.

C. PENNERA                                  J.-C. PIRIS                C.-F.DURAND

juriskonsults                                      juriskonsults                ģenerāldirektora v.i.

• [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma angļu, franču un vācu valodas versijas, un tā strādāja, izmantojot versiju angļu valodā, kura ir apspriežamā teksta oriģinālvaloda.
• [2]  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Rūpnieciskās emisijas (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)
Atsauces	COM(2007)0844 – C6-0002/2008 – 2007/0286(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	21.12.2007
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 10.4.2008
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 10.4.2008
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	JURI 9.9.2008
Referents(-i)        Iecelšanas datums	Holger Krahmer 21.2.2008
Izskatīšana komitejā	8.4.2008		26.5.2008		9.9.2008
Pieņemšanas datums	22.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 10 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Maria Berger, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Alessandro Foglietta, Elisabetta Gardini, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Marios Matsakis, Linda McAvan, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Amalia Sartori, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Bart Staes, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Christofer Fjellner, Jutta Haug, Robert Sturdy, Andres Tarand
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Cohn-Bendit, Constanze Angela Krehl, Bernhard Rapkay