ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

18.2.2009 - (COM(2008)0436 – C6‑0276/2008 – 2008/0147(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Saïd El Khadraoui

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

(COM(2008)0436 – C6‑0276/2008 – 2008/0147(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0436),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0276/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0066/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Ilgtspējīga transporta veicināšana ir kopējās transporta politikas pamatelements. Šajā nolūkā jāsamazina transporta radītā negatīvā ietekme, jo īpaši satiksmes sastrēgumi, kas kavē mobilitāti, piesārņojums, kas rada kaitējumu veselībai un videi, kā arī transporta ietekme uz klimata pārmaiņām. Turklāt vides aizsardzības prasības jāiekļauj citu Kopienas politikas virzienu, tostarp kopējās transporta politikas, noteikšanā un īstenošanā.	(1) Ilgtspējīga transporta veicināšana ir kopējās transporta politikas pamatelements. Šajā nolūkā jāsamazina transporta radītā negatīvā ietekme, jo īpaši satiksmes sastrēgumi, kas kavē mobilitāti, piesārņojums, kas rada kaitējumu veselībai un videi, kā arī transporta ietekme uz klimata pārmaiņām. Turklāt vides aizsardzības prasības jāiekļauj citu Kopienas politikas virzienu, tostarp kopējās transporta politikas, noteikšanā un īstenošanā. Līdzsvarotā veidā būtu jāņem vērā arī tādi prioritāri uzdevumi kā vides aizsardzība, sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķi un ES uzņēmējdarbības konkurētspējas mērķi, jo tie ir daļa no Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai.
Pamatojums
Priekšlikumā nav ņemtas vērā jau esošās pārvadātāju izmaksas saistībā ar satiksmes sastrēgumiem un uzņēmumu vispārējo nodokļu slogu. Lai arī kravas autotransporta pārvadājumi rada tikai 10 % satiksmes sastrēgumu, pārvadātājiem par tiem nākas maksāt ar arvien pieaugošām pastāvīgajām un mainīgajām izmaksām, zaudētu laiku un ienākumiem. Turklāt Direktīvas 1999/62 7. panta 10. punkts jau nodrošina dalībvalstis ar instrumentu satiksmes sastrēgumu novēršanai.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Transporta negatīvās ietekmes samazināšanas mērķis sasniedzams tādā veidā, lai novērstu nesamērīgus šķēršļus pārvietošanās brīvībai stabilas ekonomiskās izaugsmes un iekšējā tirgus pareizas darbības interesēs.	(2) Transporta negatīvās ietekmes samazināšanas mērķis sasniedzams tādā veidā, lai novērstu nesamērīgus šķēršļus pārvietošanās brīvībai stabilas ekonomiskās izaugsmes un iekšējā tirgus pareizas darbības interesēs. Turklāt jāuzsver, ka ārējo izmaksu internalizācijas princips faktiski ir līdzvērtīgs pārvaldības instrumentam un ar to būtu jāmudina satiksmes dalībnieki un iesaistītās uzņēmējdarbības nozares izpētīt un paplašināt iespējas videi draudzīga transporta jomā, piemēram, ar braukšanas stila izmaiņām vai turpmāku tehnoloģisko attīstību. Ir ļoti svarīgi rast veidus un līdzekļus, kā samazināt autotransporta radīto kaitējumu, nevis vienkārši izmantot iegūtos līdzekļus, lai segtu attiecīgās izmaksas.
Pamatojums
Ar šo grozījumu vērš uzmanību uz to, ka ārējo izmaksu internalizācijas princips galvenokārt jāuzskata par piemērotu pārvaldības instrumentu, ko var izmantot centienos mainīt satiksmes un/vai transporta nozares organizācijas veidu, sagatavot šo nozari nākotnes uzdevumiem un mazināt kaitējumu, ko tā rada, nevis vienkārši iegūto naudu izmantot radušos izmaksu segšanai. Nav pieņemami tādi maksājumi, kuri valstij būs vienkārši papildu ienākumu avots.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai tuvinātos ilgtspējīga transporta politikai, transporta cenām vairāk jāatbilst izmaksām, ko radījis satiksmes izraisīts gaisa piesārņojums, satiksmes izraisīts troksnis, klimata pārmaiņas un satiksmes sastrēgumi, ko radījis faktiskais autotransportlīdzekļu, vilcienu, gaisa kuģu vai kuģu izmantojums, kā līdzeklim, lai ar vismazākajām ekonomikas izmaksām optimizētu infrastruktūras lietošanu, samazinātu vietējo piesārņojumu, pārvaldītu sastrēgumus un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tādēļ vajadzīga pakāpeniska rīcība attiecībā uz visiem transporta veidiem, ņemot vērā to raksturīgās īpašības.	(5) Lai tuvinātos ilgtspējīga transporta politikai, transporta cenām vairāk jāatbilst ārējām izmaksām, ko radījis autotransportlīdzekļu, vilcienu, gaisa kuģu vai kuģu izmantojums. Tādēļ vajadzīga saskaņota un aktīva rīcība attiecībā uz visiem transporta veidiem, ņemot vērā to raksturīgās īpašības.
Pamatojums
Grozījums paredzēts, lai nodrošinātu, ka politikas pasākumus ārējo izmaksu internalizācijas jomā īsteno attiecībā uz visiem transporta veidiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Citos transporta veidos jau sākta ārējo izmaksu internalizācija un ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem šāda internalizācija vai nu tiek pakāpeniski ieviesta, vai arī vismaz netiek kavēta. CO2 emisiju jautājums ir jārisina, iekļaujot aviācijas nozari emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Dzelzceļam piegādājamās elektroenerģijas ražošana jau iekļauta ETS, turklāt drīzumā ETS tiks iekļauts arī jūras transports. Citas ārējās izmaksas var internalizēt gan ar lidostu maksām, kuras var dažādot, ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, gan arī ar maksām par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu1. Turklāt Komisija gatavojas iesniegt priekšlikumu par pirmā dzelzceļa pasākumu kopuma pārskatīšanu, lai ieviestu saskaņotas sliežu ceļu piekļuves tarifikācijas sistēmas atkarībā no radītā trokšņa līmeņa.
	1 OV L 75, 15.3.2001, 29. lpp.
Pamatojums
Komisijas paziņojumā „Zaļāks transports” (COM(2008)433) dots pārskats par daudziem un dažādiem spēkā esošiem pasākumiem transporta radītās negatīvās ietekmes samazināšanai. Ietekmes novērtējumā par ārējo izmaksu internalizācijas stratēģiju (SEC(2008) 2208) galvenā uzmanība pievērsta ar troksni, gaisa piesārņojumu, klimata pārmaiņām, sastrēgumiem un negadījumiem saistīto ārējo izmaksu internalizācijai visos transporta veidos, izmantojot cenu noteikšanas mehānismus, piemēram, nodevas, nodokļus vai atļaujas, kuras var pirkt un pārdot.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Ārējo izmaksu internalizācija jau ir iespējama saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 7. pantu, kurā paredzēti maksas noteikšanas principi par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Tomēr maksa par ārējām izmaksām jāpiemēro arī autotransporta nozarē, jo tādējādi sliežu ceļu piekļuves maksu varēs vēl vairāk dažādot un dzelzceļa nozarē tiks internalizētas visas ārējās izmaksas.
Pamatojums
Direktīvas 2001/14/EK 7. pantā paredzēti maksas noteikšanas principi dzelzceļa transportā. Saskaņā ar šo direktīvu, infrastruktūras pārvaldītāju pienākums ir no jebkura vilciena iekasēt maksu par infrastruktūras izmantošanu, lai segtu ar vilcienu kustības nodrošināšanu saistītos izdevumus. Atļauts iekasēt maksu par jaudas trūkumu un vides aizsardzību. Tomēr ierobežojoši darbojas 7. panta 5. punkts: „Vides aizsardzības izmaksu iekasēšanu, kas rada kopējo ieņēmumu pieaugumu, kuru uzkrāj infrastruktūras pārvaldītājs, tomēr atļauj tikai tad, ja šādu maksu salīdzināmā apjomā piemēro arī konkurējošajiem transporta veidiem.”
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) Autotransporta nozarē jau pašlaik piemēro dažādus nodokļus un maksājumus, tostarp nodokļus un maksājumus, ar kuriem daļēji tiek kompensētas ārējās izmaksas, piemēram, degvielas akcīzes nodoklis, ar ko kompensē CO2 emisijas.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Ietekmes analīze liecina, ka, piemērojot ceļa nodevas, kas aprēķinātas, ņemot vērā piesārņojuma radītās izmaksas, un uz pārslogotajiem ceļiem, ņemot vērā sastrēgumu radītās izmaksas, pozitīvi ietekmētu transporta sistēmu un dotu ieguldījumu Kopienas stratēģijā par cīņu pret klimata pārmaiņām. Tās samazinātu sastrēgumus un vietējo piesārņojumu, veicinot tīrākas transportlīdzekļu tehnoloģijas izmantošanu, optimizējot loģistiku un samazinot tukšbraucienus. Tām netieši būtu liela nozīme degvielas patēriņa samazināšanā un cīņas veicināšanā pret klimata pārmaiņām. Ceļa nodevas, kurās iekļauj to aprēķinā ar sastrēgumu izmaksām saistīts izmaksu elementu par pārslogotu ceļu izmantojumu, būs efektīvāks sastrēgumu mazināšanas līdzeklis, ja dalībvalstis iekļaus līdzīga veida shēmā citus ceļa lietotājus, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma.	(7) Ietekmes analīze liecina, ka, piemērojot ceļa nodevas, kas aprēķinātas, ņemot vērā piesārņojuma radītās izmaksas, un uz pārslogotiem ceļiem — sastrēgumu radītās izmaksas, var veidot vai palīdzēt veidot efektīvāku un videi draudzīgāku autotransportu un dot ieguldījumu ES stratēģijā par cīņu pret klimata pārmaiņām. Tās samazinātu sastrēgumus un vietējo piesārņojumu, veicinot tīrākas transportlīdzekļu tehnoloģijas izmantošanu, optimizējot loģistiku un samazinot tukšbraucienus. Tām netieši būtu liela nozīme degvielas patēriņa samazināšanā un cīņas veicināšanā pret klimata pārmaiņām. Ceļa nodevas, kuru aprēķinā iekļauj ar sastrēgumu izmaksām saistītu izmaksu elementu par pārslogotu ceļu izmantojumu, var būt efektīvas tikai tad, ja tās ir daļa no rīcības plāna, kurā ietilpst arī pasākumi attiecībā uz citiem ceļa lietotājiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma, piemēram, līdzīgas tarifikācijas sistēmas vai pasākumi, kuriem ir līdzīga ietekme, tostarp satiksmes ierobežojumi un autoceļa joslas, kas paredzētas transportlīdzekļiem ar lielāku pasažieru skaitu. Tomēr līdz šim nav pietiekami pierādījies, ka šādas ceļa nodevas būtiski ietekmētu dalījumu pa transporta veidiem.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Satiksmes radīta gaisa piesārņojuma, trokšņa un sastrēgumu izmaksas, piemēram, veselības aizsardzības izmaksas, ieskaitot medicīnisko palīdzību, ražas zudumus un citus produkcijas zaudējumus, kā arī labturības pasākumu izmaksas tiek segtas tās dalībvalsts teritorijā, kurā transportu izmanto. Piesārņotājs maksā principu īstenos ar ieņēmumiem no ārējām izmaksām un tas arī palīdzēs samazināt ārējās izmaksas.	(8) Piesārņotājs maksā principu īstenos ar ieņēmumiem no ārējām izmaksām un tas arī palīdzēs samazināt ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Modelis, ko Komisija izstrādājusi satiksmes izraisīta gaisa piesārņojuma un trokšņa un satiksmes sastrēgumu izmaksu aprēķinam, piedāvā drošas metodes un vienības vērtību skalu, kuras var izmantot, lai aprēķinātu ceļu lietošanas maksas.	(9) Modelis, ko Komisija izstrādājusi ārējo izmaksu aprēķinam, piedāvā drošas metodes un vienības vērtību skalu, kuras var izmantot, lai aprēķinātu ceļu lietošanas maksas.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai nodrošinātu, ka Eiropas autopārvadātājiem rodas skaidrs priekšstats par maksu noteikšanas kārtību, ar kuru cenšas panākt viņu darbības optimizāciju, vidējā termiņā vajadzētu censties saskaņot metodes, kuras izmanto ārējo izmaksu aprēķināšanai dažādās maksu iekasēšanas sistēmās Eiropā.
Pamatojums
Pārāk daudzas ārējo izmaksu aprēķināšanas iespējamās metodes ES rada neskaidrību un Eiropas autopārvadātājiem nedod skaidru priekšstatu par maksu noteikšanas kārtību, ar kuru cenšas panākt, lai viņi atjaunotu autoparku un optimizētu loģistiku. Tāpēc vidējā termiņā vajadzētu censties saskaņot metodes, kuras izmanto ārējo izmaksu faktoru aprēķināšanā.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar laiku saistītās lietošanas maksas, kas iekasētas par dienu, nedēļu, mēnesi vai gadu, nedrīkst diskriminēt neregulāros lietotājus, jo liela daļa šādu lietotāju varētu būt ārzemju pārvadātāji. Tādēļ jānosaka precīzāka dienas, nedēļas, mēneša un gada likmju attiecība.	(12) Ar laiku saistītās lietošanas maksas, kas iekasētas par dienu, nedēļu, mēnesi vai gadu, nedrīkst diskriminēt neregulāros lietotājus, jo liela daļa šādu lietotāju varētu būt ārzemju pārvadātāji. Tādēļ jānosaka precīzāka dienas, nedēļas, mēneša un gada likmju attiecība. Lai nodrošinātu efektivitāti un taisnīgumu, ar laiku saistītās lietošanas maksas vajadzētu uzskatīt par pārejas posma instrumentu infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanā. Tāpēc jāapsver iespēja pakāpeniski pārtraukt izmantot ar laiku saistīto lietošanas maksu noteikšanas sistēmas. No šī noteikuma vajadzētu ļaut atkāpties tām dalībvalstīm, kurām ir ārējā robeža ar trešām valstīm, lai šīs dalībvalstis varētu turpināt piemērot ar laiku saistītās lietošanas maksas robežpārejas punktos gaidošajiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Iestāde, kas nosaka maksu par ārējām izmaksām, nevar būt tieši ieinteresēta nepamatota maksas apmēra noteikšanā un tāpēc tai jābūt neatkarīgai no struktūras, kas iekasē un pārvalda ieņēmumus no ceļa nodevām. Pieredze ir apliecinājusi, ka kalnu apgabalos piemērots ceļa nodevu uzcenojums, lai finansētu Eiropas autoceļu tīkla prioritāros projektus, nav izmantojama izvēle infrastruktūras apsaimniekotājiem, ja paaugstinātas ceļa nodevas radīta satiksmes plūsmas novirzīšanās rada ieņēmumu zaudējumus. Lai šādu situāciju koriģētu, nodevas uzcenojums jāatļauj alternatīviem ceļiem, uz kuriem pretējā gadījumā tiktu novirzīta satiksme.	(17) Iestāde, kas nosaka maksu par ārējām izmaksām, nevar būt tieši ieinteresēta nepamatota maksas apmēra noteikšanā un tāpēc tai jābūt neatkarīgai no struktūras, kas iekasē un pārvalda ieņēmumus no ceļa nodevām. Pieredze ir apliecinājusi, ka kalnu apgabalos piemērots ceļa nodevu uzcenojums, lai finansētu Eiropas autoceļu tīkla prioritāros projektus, nav izmantojama izvēle, ja noteiktais koridors neatbilst patiesajai transporta plūsmai. Lai šādu situāciju koriģētu, koridors, kurā nodevas uzcenojumu var atļaut, ir jāveido jo īpaši uz tādiem ceļa posmiem, attiecībā uz kuriem nodevas uzcenojums veicinās transporta plūsmas novirzīšanu uz attiecīgo prioritāro projektu.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai piešķirtu priekšrocību Eiropas nozīmes prioritāro būvniecības projektu īstenošanai, dalībvalstīm, kurām ir iespēja piemērot uzcenojumu, jāizmanto šī iespēja, pirms tās iekasē maksu par ārējām izmaksām. Lai novērstu nepamatotu maksu iekasēšanu no lietotājiem, maksa par ārējām izmaksām nav jāapvieno ar uzcenojumu, ja vien ārējās izmaksas nepārsniedz jau iekasēto uzcenojumu. Šādā gadījumā ir lietderīgi, ja uzcenojuma summu atskaita no maksas par ārējām izmaksām.	(18) Lai piešķirtu priekšrocību Eiropas nozīmes prioritāro būvniecības projektu īstenošanai, dalībvalstīm, kurām ir iespēja piemērot uzcenojumu, jāizmanto šī iespēja, pirms tās iekasē maksu par ārējām izmaksām.
Pamatojums
Tā kā uzcenojumu izmanto, lai finansētu alternatīvu un videi draudzīgāku transporta infrastruktūru, nevis citus pasākumus, ar kuriem var samazināt ārējās izmaksas, būtu jārada iespēja noteikt maksu par ārējām izmaksām arī papildus ceļa nodevu uzcenojumam, lai būtu iespējams veikt pasākumus ārējo izmaksu samazināšanai arī uz tiem ceļiem, uz kuriem uzcenojumu iekasē.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Maksas iekasēšana par ārējām izmaksām, izmantojot ceļa nodevas, efektīvāk ietekmēs lēmumus par transportu, ja lietotāji apzinās šīs izmaksas. Tās attiecīgi jānorāda atsevišķi izziņā, rēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedz ceļa nodevu iekasētājs. Turklāt šāds dokuments var atvieglot pārvadātājiem novirzīt šo maksājumu kravas nosūtītājam vai citam klientam.	(21) Maksas iekasēšana par ārējām izmaksām, izmantojot ceļa nodevas, efektīvāk ietekmēs lēmumus par transportu, ja lietotāji apzinās šīs izmaksas. Tās attiecīgi jānorāda atsevišķi izziņā, rēķinā vai līdzvērtīgā saprotamā dokumentā, ko izsniedz ceļa nodevu iekasētājs. Turklāt šāds dokuments var atvieglot pārvadātājiem novirzīt šo maksājumu kravas nosūtītājam vai citam klientam.
Pamatojums
Lai nodrošinātu pārredzamību, ir pilnīgi nepieciešams apgādāt ceļa nodevu iekasētājus ar viegli saprotamu izziņu, rēķinu vai citu dokumentu, kuru būtu iespējams izprast neatkarīgi no valodas zināšanām.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu izmantošana ir būtiska, lai novērstu traucējumus brīvā satiksmes plūsmā un kaitējumu vietējai videi, ko radījušas rindas pie ceļa nodevu iekasēšanas vietas barjerām. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka maksu par ārējam izmaksām ievāc ar šādas sistēmas palīdzību, ievērojot prasības, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā, kura paredz attiecīgus un samērīgus pasākumus, lai, ieviešot elektronisko ceļa nodevu iekasēšanu, nodrošinātu tehnisko, juridisko, komerciālo un datu aizsardzības, kā arī privātās dzīves aspektu pienācīgu ievērošanu. Turklāt šādas sistēmas jāveido bez ceļa barjerām un tā, lai vēlāk tās varētu ar nelielām izmaksām izmantot arī paralēlos autoceļos. Tomēr jāparedz pārejas periods, lai varētu izdarīt vajadzīgos pielāgojumus.	(22) Elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu izmantošana ir būtiska, lai novērstu traucējumus brīvā satiksmes plūsmā un kaitējumu vietējai videi, ko radījušas rindas pie ceļa nodevu iekasēšanas vietas barjerām. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka maksu par ārējam izmaksām un maksu par infrastruktūras lietošanu ievāc ar šādas sistēmas palīdzību, ievērojot prasības, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā, kura paredz attiecīgus un samērīgus pasākumus, lai, ieviešot elektronisko ceļa nodevu iekasēšanu, nodrošinātu tehnisko, juridisko, komerciālo un datu aizsardzības, kā arī privātās dzīves aspektu pienācīgu ievērošanu. Turklāt šādas sistēmas jāveido bez ceļa barjerām un tā, lai vēlāk tās varētu ar nelielām izmaksām izmantot arī paralēlos autoceļos. Tomēr jāparedz pārejas periods, lai varētu izdarīt vajadzīgos pielāgojumus.
Pamatojums
Nav nepieciešams ieviest dalījumu starp sistēmu, ar kuru iekasē maksu par ārējām izmaksām un sistēmu, ar kuru iekasē maksu par infrastruktūras lietošanu.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Ir svarīgi šīs direktīvas mērķus sasniegt tādā veidā, kas nekaitētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Turklāt būtu jāizvairās arī no smago kravas transportlīdzekļu aprīkošanas ar arvien jaunām savstarpēji nesavietojamām un dārgām elektroniskām iekārtām, kas varētu palielināt kļūdu iespējas to izmantošanā. Nav pieļaujams, ka palielinās atšķirīgu tehnoloģiju skaits. Tāpēc iespējami ātri jānodrošina Direktīvā 2004/52/EK prasītā ceļu nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpējā izmantojamība. Vajadzētu mēģināt panākt, lai katrā transportlīdzeklī būtu jāuzstāda tikai viena iekārta, un būtu iespējams piemērot dažādās likmes, kādas ir spēkā dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai bez kavēšanās un līdz 2010. gada beigām ieviestu patiešām savstarpēji izmantojamu sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2004/52/EK.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot gan Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžetu, gan struktūrfondus, lai uzlabotu transporta infrastruktūru ar mērķi samazināt transporta radītās ārējās izmaksas kopumā un ieviest elektronisku sistēmu no šīs direktīvas noteikumiem izrietošo maksu iekasēšanai.
Pamatojums
Lai uzlabotu transporta infrastruktūru un ieviestu maksu iekasēšanas sistēmu, būs vajadzīgi būtiski ieguldījumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot gan TEN-T budžetu, gan struktūrfondus, lai uzlabotu transporta infrastruktūru ar mērķi samazināt ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Saskaņā ar šīs direktīvas transporta politikas mērķiem papildu ieņēmumi, kas radušies no maksas par ārējām izmaksām, jāizlieto Kopienas nozīmes projektos, kas paredzēti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai plašā mērogā. Tādēļ šiem projektiem jāatvieglo efektīva maksas noteikšana, autotransporta radītā piesārņojuma samazināšana tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, uzlabojot transportlīdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī attīstot alternatīvu infrastruktūru transporta lietotājiem. Tas ietver, piemēram, pētījumus un izstrādes par tīrākiem transportlīdzekļiem un transporta komponenta īstenošanu rīcības plānā saskaņā ar Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kas var ietvert pasākumus satiksmes radītu trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai lielu infrastruktūru apkārtnē un aglomerācijās. Šo ieņēmumu paredzēšana konkrētam mērķim neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus Komisijai konkrētus valsts pasākumus, ne arī skar citu procedūru iznākumu, kuras uzsāktas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.	(24) Saskaņā ar šīs direktīvas transporta politikas mērķiem papildu ieņēmumi, kas radušies no maksas par ārējām izmaksām, pirmām kārtam jāizlieto, lai iespējami samazinātu un novērstu autotransporta radītās ārējās izmaksas. Tos var arī izmantot ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai plašā mērogā. Tādēļ šiem projektiem jāatvieglo efektīva maksas noteikšana, autotransporta radītā piesārņojuma samazināšana tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, uzlabojot autotransporta līdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī uzlabojot esošo ceļu infrastruktūru vai attīstot alternatīvu infrastruktūru transporta lietotājiem. Tas ietver, piemēram, pētījumus un izstrādes par tīrākiem transportlīdzekļiem un transporta komponenta īstenošanu rīcības plānā saskaņā ar Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kas var ietvert pasākumus satiksmes radītu trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai lielu infrastruktūru apkārtnē un aglomerācijās. Šo ieņēmumu paredzēšana konkrētam mērķim neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus Komisijai konkrētus valsts pasākumus, ne arī skar citu procedūru iznākumu, kuras uzsāktas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai veicinātu ceļa nodevu sistēmu savstarpēju izmantojamību, divām vai vairāk dalībvalstīm jāatļauj sadarboties kopējas ceļa nodevu sistēmas ieviešanā, ievērojot noteiktu nosacījumu izpildi.	(25) Lai veicinātu ceļa nodevu sistēmu savstarpēju izmantojamību, būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm kopējas ceļa nodevu sistēmas ieviešanā, ievērojot noteiktu nosacījumu izpildi. Komisijai būtu jāatbalsta tās dalībvalstis, kuras vēlas sadarboties, lai šo valstu teritorijā ieviestu kopēju ceļa nodevu sistēmu.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Saskaņā ar šo direktīvu Komisijai pienācīgā laikā jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošs tās pieredzes novērtējums, kas iegūta dalībvalstīs, kuras piemēro maksu par ārējām izmaksām. Šajā novērtējumā jāiekļauj arī analīze par panākumiem, kas gūti stratēģijā par cīņu pret klimata pārmaiņām, un konkrēti ar klimata pārmaiņām saistīta kopēja degvielas nodokļa noteikšanā saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, tostarp degvielas nodokļa uzlikšanā smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Ņemot vērā šos panākumus, būtu jāiekļauj jautājums par oglekļa dioksīda emisijām un būtu jāturpina visu attiecīgo turpmāk veicamo pasākumu analīze.	(26) Saskaņā ar šo direktīvu Komisijai pienācīgā laikā jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošs tās pieredzes novērtējums, kas iegūta dalībvalstīs, kuras piemēro maksu par ārējām izmaksām. Šajā novērtējumā jāiekļauj arī analīze par panākumiem, kas gūti stratēģijā par cīņu pret klimata pārmaiņām, un konkrēti ar klimata pārmaiņām saistīta kopēja degvielas nodokļa noteikšanā saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, tostarp degvielas nodokļa uzlikšanā smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Būtu jāizstrādā arī vispusīgs novērtējums par ārējo izmaksu internalizāciju visos citos transporta veidos, lai to varētu izmantot par pamatu turpmākiem likumdošanas priekšlikumiem par ārējo izmaksu internalizāciju citos transporta veidos. Tādējādi attiecībā uz visiem transporta veidiem varētu radīt godīgu un uz konkurenci balstītu sistēmu ārējo izmaksu internalizācijai, kas neizraisītu iekšējā tirgus traucējumus.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) 55. panta 2. punktā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 , paredzēts, ka ieņēmumi, kas gūti tieši no lietotāju maksām, jāņem vērā, nosakot finansējuma deficītu attiecībā uz projektiem, no kuriem gūst ieņēmumus. Tomēr, tā kā ieņēmumi, kas gūti no maksas par ārējām izmaksām, ir īpaši paredzēti projektiem, kuru mērķis ir samazināt autotransporta radīto piesārņojumu tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, uzlabojot transportlīdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī attīstot transporta lietotājiem alternatīvu infrastruktūru, tie nav jāņem vērā finansējuma deficīta aprēķinā.	(27) 55. panta 2. punktā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 , paredzēts, ka ieņēmumi, kas gūti tieši no lietotāju maksām, jāņem vērā, nosakot finansējuma deficītu attiecībā uz projektiem, no kuriem gūst ieņēmumus. Tomēr, tā kā ieņēmumi, kas gūti no maksas par ārējām izmaksām, ir īpaši paredzēti projektiem, kuru mērķis ir samazināt autotransporta radīto piesārņojumu tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, uzlabojot transportlīdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī uzlabojot esošo ceļu infrastruktūru vai attīstot transporta lietotājiem alternatīvu infrastruktūru, tie nav jāņem vērā finansējuma deficīta aprēķinā.
Pamatojums
Vajadzētu paredzēt ieņēmumu izlietošanu konkrētiem mērķiem, bet jo īpaši — autotransporta nozarei. Lai sniegtu atbalstu šai nozarei, ir ļoti svarīgi par ārējām izmaksām saņemtos maksājumus izmantot šo ārējo izmaksu samazināšanai, jo īpaši pašā nozarē.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot 0, III, III.a un IV pielikumu tehnikas un zinātnes sasniegumiem, un I un II pielikumu — inflācijai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.	(29) Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot 0, III, III.a un IV pielikumu tehnikas un zinātnes sasniegumiem, un I, II un III.a pielikumu — inflācijai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts
Direktīva 1999/62/EK
2. pants – ba apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums ba) „infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē ar ceļa nodevu, lai atgūtu izmaksas, kas radušās dalībvalstij saistībā ar infrastruktūru; ba) „infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē ar ceļa nodevu, lai atgūtu izmaksas, kas saistībā ar infrastruktūru radušās dalībvalstij vai vairāk nekā vienai dalībvalstij, ja projekts ir īstenots kopīgi;
Pamatojums
Gadījumos, kad TEN-T projektu pārrobežu posmus kopīgi īstenojušas vairākas dalībvalstis, kopīgi sedzot būvniecības un darbības izmaksas, īpašā situācija ir jāņem vērā, nosakot attiecīgās infrastruktūras lietošanas maksu.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts
Direktīva 1999/62/EK
7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas savā autoceļu tīklā vai noteiktos minētā tīkla posmos, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šā panta 2., 3. un 4. punktā un 7.a līdz 7.j pantā. 1. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas Eiropas autoceļu tīklā vai jebkurā savu autoceļu tīklu posmā, kas parasti tiek izmantots ievērojama apmēra starptautiskiem preču pārvadājumiem, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šā panta 2., 3. un 4. punktā un 7.a līdz 7.j pantā.
Pamatojums
Ar šo direktīvu būtu jānodrošina brīva preču aprite Eiropas Savienībā, garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret pārvadātājiem. Tādēļ tā ir jāpiemēro visam Eiropas transporta tīklam un visiem ceļiem, kurus parasti izmanto starptautiskiem preču pārvadājumiem. Ir jāizvairās no nepamatota papildu administratīvā sloga radīšanas pārējiem ceļu tīkliem, jo tajos nenotiek nozīmīga apmēra starptautiska transporta kustība. Tomēr dalībvalstīm joprojām ir tiesības iekasēt nodevas par šo ceļu tīklu lietošanu atbilstoši EK līguma noteikumiem.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis savā teritorijā jebkurai noteiktai transportlīdzekļu kategorijai vienlaikus neuzliek ceļa nodevas un lietošanas maksu. Tomēr dalībvalstis, kas savā autoceļu tīklā uzliek lietošanas maksas, var uzlikt arī nodevas par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu. 2. Dalībvalstis savā teritorijā vienlaikus neuzliek ceļa nodevas un lietošanas maksu. Tomēr dalībvalstis, kas savā autoceļu tīklā uzliek lietošanas maksas, var uzlikt arī nodevas par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu.
Pamatojums
Svītrojums šķiet nepieciešams, lai izvairītos no jebkādas iespējas, ka veidojas paralēlas sistēmas, proti, ar laiku saistītās lietošanas maksas attiecībā uz vieglajiem kravas transportlīdzekļiem un ar nobraukto attālumu saistītās lietošanas maksas attiecībā uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 5. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis var izvēlēties piemērot ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimāli pieļaujamā pilnā masa ir ne mazāka par 12 tonnām. No 2012. gada 1. janvāra ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas piemēro visiem transportlīdzekļiem 2. panta d) punkta nozīmē, ja vien dalībvalsts neuzskata, ka attiecināšana uz transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir mazāka par 12 tonnām: 5. Līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis var izvēlēties piemērot ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimāli pieļaujamā pilnā masa ir ne mazāka par 12 tonnām. No 2012. gada 1. janvāra ceļa nodevas un/vai lietošanas maksas piemēro visiem transportlīdzekļiem 2. panta d) punkta nozīmē.
Pamatojums
Likumdevējs jau 2006. gadā nolēma paplašināt darbības jomu un iekļaut tajā arī transportlīdzekļus, kuru maksimāli pieļaujamā pilnā masa ir ne mazāka par 3,5 tonnām. Ļaut noteikt šīs sistēmas izņēmumus, pamatojoties uz šiem apstākļiem, nozīmētu radīt tādu sistēmu, kurā faktiski valda pilnīga patvaļa. Dalībvalstis var noteikt, ka maksa iekasējama arī par mazākas nozīmes ceļu izmantošanu, ja tām ir bažas par maksas ceļu apbraukšanu.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) radītu ievērojamu kaitīgu ietekmi uz brīvu satiksmes plūsmu, vidi, trokšņa līmeni, sastrēgumiem vai veselību; vai svītrots
Pamatojums
Likumdevējs jau 2006. gadā nolēma paplašināt darbības jomu un iekļaut arī transportlīdzekļus, kuru maksimāli pieļaujamā pilnā masa ir ne mazāka par 3,5 tonnām. Ļaut noteikt šīs sistēmas izņēmumus, pamatojoties uz šiem apstākļiem, nozīmētu radīt tādu sistēmu, kurā faktiski valda pilnīga patvaļa. Dalībvalstis var noteikt, ka maksa iekasējama arī par mazākas nozīmes ceļu izmantošanu, ja tām ir bažas par maksas ceļu apbraukšanu.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) radītu administratīvas izmaksas, kas veidotu vairāk nekā 30 % no papildu ieņēmumiem, kas būtu gūti no šādas attiecināšanas. svītrots
Pamatojums
Likumdevējs jau 2006. gadā nolēma paplašināt darbības jomu un iekļaut arī transportlīdzekļus, kuru maksimāli pieļaujamā pilnā masa ir ne mazāka par 3,5 tonnām. Ļaut noteikt šīs sistēmas izņēmumus, pamatojoties uz šiem apstākļiem, nozīmētu radīt tādu sistēmu, kurā faktiski valda pilnīga patvaļa. Attiecībā uz a) apakšpunktu — dalībvalstis var noteikt, ka maksa iekasējama arī par mazākas nozīmes ceļu izmantošanu, ja tām ir bažas par maksas ceļu apbraukšanu.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts
Direktīva 1999/62/EK
7.a pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Lietošanas maksas ir proporcionālas infrastruktūras lietošanas ilgumam un ir jābūt pieejamiem dienas, nedēļas, mēneša un gada tarifiem. Konkrēti gada likmei jābūt ne mazākai par dienas likmi, kas reizināta ar 80, mēneša likmei jābūt ne mazākai par dienas likmi, kas reizināta ar 13, un nedēļas likmei jābūt ne mazākai par dienas likmi, kas reizināta ar pieci. 1. Lietošanas maksas ir proporcionālas infrastruktūras lietošanas ilgumam un ir jābūt pieejamiem dienas, nedēļas, mēneša un gada tarifiem. Konkrēti mēneša likme nav lielāka par 10 % no gada likmes un nedēļas likme nav lielāka par 2,7 % no gada likmes.
Pamatojums
Grozījums nepieciešams, lai autovadītājiem nebūtu jāmaksā nesamērīgas lietošanas maksas.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums     Dalībvalstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem dalībvalsts var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes. svītrots
Pamatojums
Viens no „Eurovignette” direktīvas ieviešanas galvenajiem mērķiem ir ES novērst diskrimināciju.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts
Direktīva 1999/62/EK
7.b pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Infrastruktūras lietošanas maksa pamatojas uz principu par infrastruktūras izmaksu atgūšanu. Vidējo svērto infrastruktūras lietošanas maksu saista ar attiecīgās infrastruktūras tīkla būves, ekspluatācijas, tehniskās apkopes un attīstības izmaksām. Vidējā svērtā infrastruktūras lietošanas maksa var ietvert arī kapitāla peļņu vai peļņas normu saskaņā ar tirgus nosacījumiem. 1. Infrastruktūras lietošanas maksa pamatojas uz principu par infrastruktūras izmaksu atgūšanu. Vidējo svērto infrastruktūras lietošanas maksu saista ar attiecīgās infrastruktūras tīkla būves, ekspluatācijas, tehniskās apkopes, attīstības un drošības standartu piemērošanas izmaksām. Vidējā svērtā infrastruktūras lietošanas maksa var ietvert arī kapitāla peļņu vai peļņas normu saskaņā ar tirgus nosacījumiem.
Pamatojums
Ceļu satiksmes drošības ievērošana ir būtiska, lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījumu radītām izmaksām. Taču šo pienākumu izpildei ir nepieciešams gan ieguldīt līdzekļus attiecīgajā infrastruktūrā (t.i., pārbaužu centros un smago kravas transportlīdzekļu kontroles laukumos), gan paredzēt izmaksas drošības speciālistu algošanai. Dažās valstīs noteiktu kontroles funkciju veikšana uzdota pat reģionālajām vai teritoriālajām iestādēm, tādējādi radot tām ļoti lielas problēmas, jo kravu autopārvadājumu apjoms arvien palielinās.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Maksu par ārējām izmaksām saista ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksām, trokšņa izmaksām, vai abām minētajām izmaksām. 2. Maksu par ārējām izmaksām saista ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksām, trokšņa izmaksām, vai abām minētajām izmaksām. Ceļa posmos, kur notiek satiksmes sastrēgumi, maksā par ārējām izmaksām var iekļaut izmaksas par sastrēgumiem laika periodos, kad šajos ceļa posmos parasti notiek sastrēgumi. Konkrētos ceļa posmos, kur notiek satiksmes sastrēgumi, maksā par ārējām izmaksām var iekļaut sastrēgumu nodevu, kas atspoguļo nodevai pakļauto transportlīdzekļu radītās izmaksas par sastrēgumiem laika periodos, kad šo ceļa posmu izmantošana tuvojas maksimālajai jaudas robežai.   Pirms sastrēgumu nodevas ieviešanas attiecīgās dalībvalstis izstrādā rīcības plānu, kurā uz izmaksu un ieguvumu analīzes pamata nosaka iespējamos pasākumus, ar kuriem palielināt attiecīgo ceļa posmu jaudu, proti, vai nu samazinot satiksmes apjomu, vai arī izbūvējot jaunu infrastruktūru. Rīcības plāns attiecas uz visiem ceļa lietotājiem, kuri izraisa sastrēgumu.   Sastrēgumu nodevas ieviešana nerada nedz nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļiem, kas veic komerciālus pārvadājumus, salīdzinot ar citiem ceļa lietotājiem, nedz arī konkurences izkropļojumus starp uzņēmumiem, tāpēc maksu ar līdzvērtīgu ietekmi piemēro attiecībā uz visiem ceļa lietotājiem, kuri rada sastrēgumu.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Maksa par ārējām izmaksām var mainīties atbilstīgi ceļa kategorijai un EURO emisiju klasei, kā arī atbilstīgi laika periodam, ja maksā iekļautas arī sastrēgumu radītas izmaksas vai satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas. 1. Maksa par ārējām izmaksām var mainīties atbilstīgi ceļa kategorijai un EURO emisiju klasei (III.a pielikuma 1. tabula), kā arī atbilstīgi laika periodam, ja maksā iekļautas arī sastrēgumu radītas izmaksas vai satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a Maksas, kas minētas 1. un 2. punktā, neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas jau atbilst nākotnē paredzētajiem EURO emisijas standartiem, ievērojot attiecīgajos noteikumos noteiktos datumus.
Pamatojums
Maksu noteikšana tiem, kas atjaunojuši autoparku vai kuru transportlīdzekļiem ir neliela ietekme uz vidi, nepalīdzēs izpildīt ierosinātās pārskatīšanas mērķus, gluži pretēji — tas palēninās autoparka atjaunošanas un emisiju samazināšanas procesu, jo būs mazāk līdzekļu, ko ieguldīt jaunos transportlīdzekļos.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Maksas apmēru par ārējām izmaksām nosaka dalībvalsts šim nolūkam izraudzīta iestāde. Iestādei jābūt juridiski un finansiāli neatkarīgai no organizācijas, kas ir atbildīga par maksas vai tās daļas iekasēšanu un pārvaldību. Tomēr, ja šo organizāciju dalībvalsts kontrolē, iestāde var būt minētās valsts administratīva struktūra. 3. Maksas apmēru par ārējām izmaksām nosaka katra dalībvalsts. Ja dalībvalsts šī uzdevuma pildīšanai ieceļ iestādi, šai iestādei jābūt juridiski un finansiāli neatkarīgai no struktūras, kas ir atbildīga par maksas vai tās daļas iekasēšanu un pārvaldību.
Pamatojums
Sistēmai būtu jāpiedāvā pietiekams elastīgums attiecībā uz dažādajām pastāvošajām procedūrām.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.e pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Izņēmuma gadījumos attiecībā uz infrastruktūru kalnu apgabalos un pēc tam, kad Komisija ir tikusi informēta, uzcenojumu var pievienot infrastruktūras lietošanas maksai īpašos ceļa posmos, kurus skar akūti satiksmes sastrēgumi vai, kuru lietojot, transportlīdzekļi rada ievērojamu kaitējumu videi, ja: 1. Izņēmuma gadījumos attiecībā uz infrastruktūru kalnu apgabalos un aglomerācijās un pēc tam, kad Komisija ir tikusi informēta, ceļa nodevas uzcenojumu var pievienot infrastruktūras lietošanas maksai īpašos ceļa posmos, kurus skar akūti satiksmes sastrēgumi vai, kuru lietojot, transportlīdzekļi rada ievērojamu kaitējumu videi, ja:
Pamatojums
Sastrēgumi var skart arī aglomerācijas, tāpēc ceļa nodevas uzcenojums ir attaisnojams.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.e pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) ieņēmumus, kas gūti no uzcenojuma, iegulda to Eiropas nozīmes prioritāro projektu būvniecības finansējumā, kas noteikti Lēmuma Nr. 1692/96/EK III pielikumā, kuri tieši veicina sastrēgumu vai videi radīto kaitējumu mazināšanos un atrodas tajā pašā transporta koridorā, kurā atrodas ceļa posms, kuram piemēro uzcenojumu; a) ieņēmumus, kas gūti no uzcenojuma, iegulda to projektu finansējumā, kas paredzēti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai un kuri tieši veicina sastrēgumu vai videi radīto kaitējumu mazināšanos un atrodas tajā pašā transporta koridorā, kurā atrodas ceļa posms, kuram piemēro uzcenojumu;
Pamatojums
Dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot ieņēmumus transporta infrastruktūras uzlabošanai kopumā un atbilstoši savām prioritātēm.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.e pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) uzcenojums nepārsniedz 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, kas aprēķināta saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.d pantu, izņemot gadījumus, ja gūtie ieņēmumi ieguldīti Eiropas nozīmes prioritāro projektu pārrobežu ceļu posmos kalnu apgabalos, kur uzcenojums nedrīkst pārsniegt 25 %; b) uzcenojums nepārsniedz 15 % no vidējās svērtās infrastruktūras lietošanas maksas, kas aprēķināta saskaņā ar 7.b panta 1. punktu un 7.d pantu, izņemot gadījumus, ja gūtie ieņēmumi ieguldīti tādu projektu pārrobežu ceļu posmos kalnu apgabalos, kuri paredzēti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai un kur uzcenojums nedrīkst pārsniegt 25 %;
Pamatojums
Dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot ieņēmumus transporta infrastruktūras uzlabošanai kopumā un atbilstoši savām prioritātēm.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.e pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 6. Uzcenojuma summu atskaita no maksas par ārējām izmaksām, kas aprēķināta saskaņā ar 7.c pantu. svītrots
Pamatojums
Uzcenojuma mērķis ir dot dalībvalstīm iespēju finansēt Eiropas nozīmes prioritāro projektu būvniecību, taču tas nav saistīs ar ārējo izmaksu internalizāciju.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ceļa nodevu likmes, kurās iekļauta tikai infrastruktūras lietošanas maksa, mainās atbilstīgi EURO emisiju klasei tā, lai nodeva nepārsniegtu 100 % no nodevas, kas iekasēta par līdzvērtīgu transportlīdzekli, kas atbilst visstingrākajiem emisiju standartiem. 1. Ceļa nodevu likmes, kurās iekļauta tikai infrastruktūras lietošanas maksa, mainās atbilstīgi EURO emisiju klasei (III.a pielikuma 1. tabula) tā, lai nodeva nepārsniegtu 100 % no nodevas, kas iekasēta par līdzvērtīgu transportlīdzekli, kas atbilst visstingrākajiem emisiju standartiem.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ja autovadītājs nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas pārbaudot vajadzīgi transportlīdzekļa EURO emisiju klases noskaidrošanai, dalībvalstis var piemērot maksimāli pieļaujamās ceļa nodevas. 2. Ja autovadītājs nevar uzrādīt transportlīdzekļa dokumentus, kas pārbaudot vajadzīgi transportlīdzekļa EURO emisiju klases noskaidrošanai, dalībvalstis var piemērot maksimāli pieļaujamās ceļa nodevas, ar noteikumu, ka pēc tam ir iespējama rektifikācija, lai atdotu iekasēto starpību.
Pamatojums
Jānosaka noteikumi procedūrai, ar kuru lietotāji var atgūt starpību gadījumos, kad no viņiem iekasēta lielāka summa nekā viņiem piemērojamais maksājums tādēļ, ka viņiem nebija līdzi vajadzīgie dokumenti.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) ceļa nodeva nepārsniedz par vairāk nekā 100 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam. c) ceļa nodeva nepārsniedz par vairāk nekā 500 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jādod pietiekamas iespējas noteikt dažādas maksas atkarībā no diennakts perioda vai gadalaika.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Kad Komisija būs saņēmusi visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 1. punktu, tā sešu mēnešu laikā dos atzinumu, vai izpildīti 7.d pantā noteiktie pienākumi. Komisijas atzinumi jādara pieejami 9.c pantā minētajai komitejai. 2. Kad Komisija būs saņēmusi visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 1. punktu, tā sešu mēnešu laikā dos atzinumu, vai izpildīti 7.d pantā noteiktie pienākumi. Komisijas atzinumi jādara pieejami 9.c pantā minētajai komitejai un Eiropas Parlamentam.
Pamatojums
Tā kā šīs direktīvas mērķis ir ieviest ārējo izmaksu internalizāciju, informācija, ko Komisija sniedz dalībvalstīm par to, kur un kā šīs izmaksas tiek aprēķinātas, ir jādara pieejama arī Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   da) informāciju par konkrētiem mērķiem, kam paredzēts izlietot maksu par ārējām izmaksām.
Pamatojums
Ar šo grozījumu nostiprina principu par līdzekļu paredzēšanu konkrētiem mērķiem.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   db) konkrētu plānu par to, kā papildu ieņēmumus no maksas par ārējām izmaksām izmantot radīto zaudējumu samazināšanai.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.g pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Komisija sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgi 3. punktam sniegtās informācijas saņemšanas var nolemt pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij koriģēt maksu par ārējām izmaksām, ja tā uzskata, ka nav izpildītas 7.b, 7.c, 7.i pantā vai 9. panta 2. punktā noteiktie pienākumi. Komisijas lēmumu dara pieejamu 9.c pantā minētajai komitejai. 4. Komisija sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgi 3. punktam sniegtās informācijas saņemšanas var nolemt pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij koriģēt maksu par ārējām izmaksām, ja tā uzskata, ka nav izpildītas 7.b, 7.c, 7.i pantā vai 9. panta 2. punktā noteiktie pienākumi. Komisijas lēmumu dara pieejamu 9.c pantā minētajai komitejai un Eiropas Parlamentam.
Pamatojums
Tā kā šīs direktīvas mērķis ir ieviest ārējo izmaksu internalizāciju, informācija, ko Komisija sniedz dalībvalstīm par to, kur un kā šīs izmaksas tiek aprēķinātas, ir jādara pieejama arī Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.h pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Ievērojot 7.f panta 3. punkta b) apakšpunktā un 7.f panta 4. punktā minētos nosacījumus, izņēmuma gadījumos, proti, īpašiem Eiropas augstas nozīmes projektiem, uz ceļa nodevu likmēm var attiecināt citus diferencēšanas veidus, lai nodrošinātu šādu projektu komerciālo dzīvotspēju, ja tos skar tieša citu transportlīdzekļu veidu radīta konkurence. Iegūtā maksas struktūra ir lineāra, samērīga, tiek publiskota un ar vienādiem nosacījumiem ir pieejama visiem lietotājiem, un nerada papildu izmaksas, novirzot lielāku nodevu veidā uz citiem lietotājiem. Pirms attiecīgas maksu struktūras ieviešanas Komisija pārbauda, vai šie nosacījumi ir ievēroti. 3. Ievērojot 7.f panta 3. punkta b) apakšpunktā un 7.f panta 4. punktā minētos nosacījumus, izņēmuma gadījumos, proti, īpašiem Eiropas augstas nozīmes projektiem kravu pārvadājumu jomā, uz ceļa nodevu likmēm var attiecināt citus diferencēšanas veidus, lai nodrošinātu šādu projektu komerciālo dzīvotspēju, ja tos skar tieša citu transportlīdzekļu veidu radīta konkurence. Iegūtā maksas struktūra ir lineāra, samērīga, tiek publiskota un ar vienādiem nosacījumiem ir pieejama visiem lietotājiem, un nerada papildu izmaksas, novirzot lielāku nodevu veidā uz citiem lietotājiem. Pirms attiecīgas maksu struktūras ieviešanas Komisija pārbauda, vai šie nosacījumi ir ievēroti.
Pamatojums
Mērķim vajadzētu būt efektīvākas transporta sistēmas izveidei un tirgus integrācijas nodrošināšanai.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Ceļa nodevu un lietošanas maksu iekasēšanas sistēmas neregulāriem autoceļu tīkla lietotājiem nedrīkst ne finansiāli, ne citādi radīt nepamatoti nelabvēlīgāku situāciju. Jo īpaši, ja ceļa nodevas vai lietošanas maksas dalībvalsts iekasē tikai ar sistēmu, kurā jāizmanto transportlīdzeklī iebūvēta ierīce, tā nodrošina, ka visi lietotāji visas Direktīvas 2004/52/EK prasībām atbilstīgas transportlīdzeklī iebūvētās ierīces var iegādāties, izmantojot saprātīgu administratīvu un ekonomisku kārtību. 2. Ceļa nodevu un lietošanas maksu iekasēšanas sistēmas neregulāriem autoceļu tīkla lietotājiem nedrīkst ne finansiāli, ne citādi radīt nepamatoti nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto alternatīvus maksāšanas veidus. Jo īpaši, ja ceļa nodevas vai lietošanas maksas dalībvalsts iekasē tikai ar sistēmu, kurā jāizmanto transportlīdzeklī iebūvēta ierīce, tā nodrošina, ka visi lietotāji visas Direktīvas 2004/52/EK prasībām atbilstīgas transportlīdzeklī iebūvētās ierīces var iegādāties, izmantojot saprātīgu administratīvu un ekonomisku kārtību.
Pamatojums
Vajadzētu paredzēt iespēju, ka neregulārie lietotāji var veikt šos maksājumus arī bez obligāti uzstādāmas aparatūras.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 3. Ja dalībvalsts par transportlīdzekli iekasē maksu par ārējām izmaksām, šādas maksas summu norāda dokumentā, ko izsniedz pārvadātājam. 3. Ja dalībvalsts iekasē nodevu par transportlīdzekli, kopējo summu, ko veido ceļa nodeva, maksa par infrastruktūras lietošanu un maksa par ārējām izmaksām, norāda dokumentā, ko izsniedz pārvadātājam, turklāt, ja iespējams, — elektroniskā formātā.
Pamatojums
Dokumentā, ko izsniedz pārvadātājam, skaidri jānorāda summas, kas tiek maksātas par infrastruktūras lietošanu un par ārējām izmaksām, kā arī PVN.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Maksu par ārējām izmaksām uzliek un iekasē ar elektronisko sistēmu, kura atbilst Direktīvas 2004/52/EK 2. panta 1. punktam un kuru pēc tam var paplašināt uz citiem ceļa posmiem bez nepieciešamības uzstādīt barjeras, kuru ierīkošanai būtu vajadzīgi ievērojami papildu ieguldījumi. 4. Maksu par ārējām izmaksām uzliek un iekasē ar elektronisko sistēmu, kura atbilst Direktīvas 2004/52/EK 2. panta 1. punktam. Dalībvalstis arī sadarbojas, lai nodrošinātu elektronisko sistēmu savstarpējo izmantojamību citu dalībvalstu teritorijā, turklāt ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā likmes ir pielāgojamas.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 5. Tomēr līdz 2013. gada 31. decembrim maksu par ārējām izmaksām var uzlikt un iekasēt ar pašreizējām nodevu iekasēšanas sistēmām. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim paziņo Komisijai par tās plāniem pāriet uz sistēmu, kas atbilst 4. punkta prasībām. svītrots
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.i pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   5.a Līdzko tehniski izveidota un sāk darboties ceļa nodevas iekasēšanas pakalpojumu sistēma, kas balstīta uz Galileo satelītu navigācijas sistēmu, maksu par ārējām izmaksām iekasē ar savstarpēji izmantojamu Eiropas elektronisko nodevu iekasēšanas sistēmu, kā to paredz Direktīva 2004/52/EK.
Pamatojums
Lai nodrošinātu lielāku transporta efektivitāti un drošību, ir vajadzīga patiesi savstarpēji izmantojama Eiropas ceļa nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.j pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šī direktīva neierobežo to dalībvalstu brīvību, kas ievieš ceļa nodevu un/vai infrastruktūras lietošanas maksas, neskarot Līguma 87. un 88. pantu, paredzēt par šīm maksām attiecīgas kompensācijas. Šī direktīva neierobežo to dalībvalstu brīvību, kas ievieš ceļa nodevu un/vai infrastruktūras lietošanas maksas, neskarot Līguma 87. un 88. pantu, paredzēt par šīm maksām attiecīgas kompensācijas arī tad, ja tās ir zemākas par I pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm.
Pamatojums
Atbilst pārejai uz „maksā lietotājs” un „maksā piesārņotājs” principiem.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalsts, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, nodrošina, ka ieņēmumi, kas iegūti no maksām, tiek īpaši paredzēti pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot efektīvu maksas noteikšanu, samazināt autotransporta radīto piesārņojumu tā izcelsmes vietā, mazināt tā ietekmi, uzlabot CO2 rādītājus un transportlīdzekļu energoefektivitāti, kā arī attīstīt transporta lietotājiem alternatīvu infrastruktūru. 2. Dalībvalsts, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, nodrošina, ka ieņēmumi, kas iegūti no maksām, tiek īpaši paredzēti pasākumiem, lai galvenokārt samazinātu autotransporta radītās ārējās izmaksas un, kur vien iespējams, nepieļautu šādu izmaksu rašanos. Ieņēmumus var arī izmantot pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot efektīvu maksas noteikšanu, samazināt autotransporta radīto piesārņojumu tā izcelsmes vietā, mazināt tā ietekmi, uzlabot autotransporta līdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī attīstīt un uzlabot esošo ceļu infrastruktūru vai attīstīt transporta lietotājiem alternatīvu infrastruktūru.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalsts, kurā iekasē infrastruktūras lietošanas maksu, nosaka, kā izmantojami no šās maksas iegūtie ieņēmumi. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no maksām iegūtie ieņēmumi izmantojami transporta nozares labā un visas transporta sistēmas optimizācijai. Dalībvalsts, kurā iekasē infrastruktūras lietošanas maksu, nosaka, kā izmantojami no šās maksas iegūtie ieņēmumi. Lai varētu attīstīt visu transporta tīklu kopumā, no maksām iegūtos ieņēmumus galvenokārt izmanto autotransporta nozares labā un autotransporta sistēmas optimizācijai.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   No 2011. gada vismaz 15 % no ieņēmumiem, kas katrā dalībvalstī gūti no maksām par ārējām izmaksām un maksām par infrastruktūras lietošanu, izlieto TEN-T projektu finansiālam atbalstam, lai uzlabotu transporta ilgtspējību. Šo procentuālo daļu pakāpeniski palielina.
Pamatojums
Ir svarīgi no maksām gūtos ieņēmumus daļēji un pakāpeniski arvien plašāk izmantot TEN projektu finansēšanai, informējot iedzīvotājus par ieņēmumu izlietojumu.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 5. punkts Direktīva 1999/62/EK 9.b pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Komisija atvieglo dalībvalstu dialogu un tehniskās zinātības apmaiņu par šīs direktīvas un jo īpaši tās pielikumu īstenošanu. Komisija pielāgo 0, III, III.a un IV pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehniskas sasniegumus, un I un II pielikumu — ņemot vērā inflāciju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 9.c panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisija atvieglo dalībvalstu dialogu un tehniskās zinātības apmaiņu par šīs direktīvas un jo īpaši tās pielikumu īstenošanu. Komisija pielāgo 0, III, III.a un IV pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehniskas sasniegumus, un I, II un III.a pielikumu — ņemot vērā inflāciju. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 9.c panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ba) ietekme, kāda maksas par ārējām izmaksām vai infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanai ir uz kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, autotransporta optimizāciju un vidi, kā arī ietekme, kāda maksas par ārējām izmaksām iekasēšanai ir uz tām ārējām izmaksām, kuras dalībvalsts ar šo maksu vēlas kompensēt.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   1.a Ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par drošu un apsargātu stāvvietu pieejamību Eiropas ceļu tīklā (TEN).   Pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem, ziņojumam pievieno priekšlikumus par:   a) maksas par infrastruktūras lietošanu paredzēšanu tādu drošu un apsargātu stāvvietu izveidei TEN tīklā, kas saskaņotas ar infrastruktūras apsaimniekotājiem vai par TEN tīklu atbildīgajām valsts iestādēm;   b) Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Kohēzijas fondam un Eiropas struktūrfondiem paredzētām vadlīnijām par to, kā TEN projektu izstrādē un līdzfinansēšanā pienācīgi ņemt vērā drošu un apsargātu stāvvietu vajadzību.
Pamatojums
Noguris autovadītājs apdraud ceļu satiksmes drošību. Tomēr autovadītājiem ir gandrīz neiespējami ievērot tiesiskās prasības par braukšanas laiku un atpūtas laiku, jo Eiropas ceļu tīklā trūkst drošu un apsargātu stāvvietu. Lai novērstu ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās izmaksas un uzlabotu kravas automobiļu vadītāju veselību un drošību, arī šis jautājums ir jāiekļauj „Eurovignette” direktīvā.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   da) tehniskās un ekonomiskās iespējas pakāpeniski pārtraukt izmantot ar laiku saistītās lietošanas maksas sistēmas un ieviest ar nobraukto attālumu saistītas sistēmas, kā arī nepieciešamību noteikt atkāpes attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām ir ārējā robeža ar trešām valstīm, lai šīs dalībvalstis varētu turpināt piemērot ar laiku saistītās lietošanas maksas robežpārejas punktos gaidošajiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   db) nepieciešamību sagatavot priekšlikumu par sistēmu, kā nodrošināt visu pārējo transporta veidu ārējo izmaksu saskaņotu un vienlaicīgu internalizāciju.
Pamatojums
Lai novērstu konkurences traucējumus starp dažādiem transporta veidiem, Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi direktīvām par visu transporta veidu ārējo izmaksu internalizāciju.
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 6. punkts Direktīva 1999/62/EK 11. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Ziņojumam pievieno novērtējumu par panākumiem ārējo izmaksu internalizācijā visos transporta veidos, kā arī priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas pārskatīšanu.
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja dalībvalsts izvēlas iekasēt maksu tikai par autoceļu tīkla daļu vai daļām, šī daļa vai daļas jāizvēlas pēc tam, kad ir veikts novērtējums, kurā konstatēts, ka: Dalībvalsts var izvēlēties iekasēt maksu par ārējām izmaksām tikai attiecībā uz autoceļu tīkla daļu vai daļām, pamatojot šo lēmumu ar objektīviem kritērijiem.
Pamatojums
Dalībvalstīm tiktu radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, ja plašs novērtējums būtu jāveic vēl pirms tām tiek piešķirtas tiesības piemērot maksu par ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums transportlīdzekļu izmantošana uz ceļiem, kuriem piemēro maksu par ārējām izmaksām, rada kaitējumu videi un sastrēgumus, kas ir lielāki par vidējiem rādītājiem citās ceļu infrastruktūras tīkla daļās, uz kurām neattiecas maksa par ārējām izmaksām, vai svītrots
Pamatojums
Dalībvalstīm tiktu radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, ja plašs novērtējums būtu jāveic vēl pirms tām tiek piešķirtas tiesības piemērot maksu par ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums maksas uzlikšana par ārējām izmaksām citās autoceļu tīkla daļās varētu negatīvi ietekmēt vidi, sastrēgumus vai satiksmes drošību, vai arī maksas noteikšana par ārējām izmaksām un tās iekasēšana būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām. svītrots
Pamatojums
Dalībvalstīm tiktu radīts nevajadzīgs administratīvais slogs, ja plašs novērtējums būtu jāveic vēl pirms tām tiek piešķirtas tiesības piemērot maksu par ārējām izmaksām.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neatkarīgā iestāde nosaka par katru transportlīdzekļa klasi, ceļa veidu un laika periodu vienotu konkrētu summu. Šādi noteiktas maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ar vienādiem noteikumiem pieejama visiem lietotājiem. Neatkarīgā iestāde nosaka par katru transportlīdzekļa EURO klasi, ceļa veidu un laika periodu vienotu konkrētu summu. Šādi noteiktas maksas struktūra ir pārskatāma, publiskota un ar vienādiem noteikumiem pieejama visiem lietotājiem.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 3. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Neatkarīgā iestāde pārrauga nodevu sistēmas efektivitāti, lai samazinātu autotransporta radīto kaitējumu videi un satiksmes sastrēgumus vietās, kur piemēro nodevas. Tā regulāri koriģē nodevu sistēmas struktūru un konkrēto maksu, kas noteikta par transportlīdzekļa klasi, ceļa kategoriju un laika periodu, atbilstīgi transporta pieprasījuma izmaiņām. Neatkarīgā iestāde pārrauga nodevu sistēmas efektivitāti, lai samazinātu autotransporta radīto kaitējumu videi un satiksmes sastrēgumus vietās, kur piemēro nodevas. Tā regulāri koriģē nodevu sistēmas struktūru un konkrēto maksu, kas noteikta par transportlīdzekļa EURO klasi, ceļa kategoriju un laika periodu, atbilstīgi transporta pieprasījuma izmaiņām.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 1. tabula
Komisijas ierosinātais teksts
1. tabula. Transportlīdzekļa radītā gaisa piesārņojuma (PCV) izmaksas
Euro centi/transportlīdzeklis.kilometrs Piepilsētas autoceļi Citi starppilsētu autoceļi EURO 0 16 13 EURO I 11 8 EURO II 9 8 EURO III 7 6 EURO IV 4 4 EURO V un mazāk piesārņojoši 3 2
Vērtības euro centos, 2000
Grozījums
1. tabula. Transportlīdzekļa radītā piesārņojuma maksimālās iekasējamās izmaksas attiecīgajā klasē
Euro centi/transportlīdzeklis.kilometrs Ceļi, uz kuriem attiecina lielāku maksu par ārējām izmaksām/Piepilsētas autoceļi un automaģistrāles Ceļi, uz kuriem attiecina mazāku maksu par ārējām izmaksām/Starppilsētu autoceļi un automaģistrāles EURO 0 16 12 EURO I 11 8 EURO II 9 7 EURO III 7 6 EURO IV 4 3 EURO V 3 2 EURO VI 2 1 Mazāk piesārņojoši nekā EURO VI, piemēram, smagie kravas transportlīdzekļi ar hibrīddzinēju vai elektrodzinēju vai arī transportlīdzekļi, kas darbojas ar dabasgāzes un ūdeņraža maisījumu vai ūdeņraža piedziņu. 0 0
Vērtības euro centos, 2000

PASKAIDROJUMS

1. Pašreizējā situācija

Šobrīd spēkā esošā „Eurovignette” direktīva 1999/68/EK, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvu 2006/38/EK, aizliedz dalībvalstīm pieprasīt no smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa pārsniedz 12 tonnas (sākot no 2012. gada – 3,5 tonnas), maksu par ārējām izmaksām uz tiem ceļiem, kas ir daļa no TEN transporta tīkla.

Taču uz citiem ceļiem saskaņā ar spēkā esošo „Eurovignette” direktīvu dalībvalstis drīkst pieprasīt jebkādu maksu par ārējām izmaksām no visiem transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir mazāka par 12 tonnām, ja vien tiek ievēroti Līguma par Eiropas Savienību vispārējie noteikumi, it sevišķi nediskriminācijas un proporcionalitātes principi.

2. Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija 2008. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu par esošās direktīvas pārskatīšanu, lai dalībvalstis varētu noteikt maksu par dažām ārējām izmaksām un iekasēt to ceļu nodevas veidā. Tāpat Komisija ierosina paplašināt direktīvas ģeogrāfiskās robežas. Līdz ar to dalībvalstīm, pieprasot maksu par infrastruktūras un ārējām izmaksām, būtu jāizpilda direktīvas prasības uz visiem ceļiem. Tikai pilsētās varētu brīvi noteikt regulējošas maksas, un dažās pilsētās tas jau tiek darīts.

Šis Komisijas priekšlikums ir pirmais solis, lai autotransporta nozarē ieviestu principu „piesārņotājs maksā”. Visai stingras ir prasības, kas dalībvalstīm noteiktas Komisijas atļaujas saņemšanai. Tām tiktu atļauts iekasēt maksu tikai par noteiktām ārējām izmaksām, lietot tikai tādu iekasēšanas veidu, kurā neizmanto ceļu barjeras un iekasēt maksu tikai tad, ja dalībvalstīs tiek ievērotas noteiktas aprēķina metodes saskaņā ar III.a pielikumu.

3. Priekšlikuma raksturojums

Eiropas Parlaments vienmēr atbalstījis ārējo izmaksu internalizācijas principu. „Eurovignette” direktīvas nesenās pārskatīšanas laikā 2006. gadā Parlaments aicināja direktīvas 11. pantā iekļaut punktu, kurā Komisijai prasīts izstrādāt „..plaši pielietojamu, pārskatāmu un saprotamu modeli visiem transporta veidiem visu ārējo izmaksu, tostarp vides, trokšņu, sastrēgumu un ar veselību saistīto izmaksu, novērtējumam, kas būtu izmantojams kā pamats turpmāko infrastruktūru nodevu aprēķiniem”. Šim modelim bija jāpievieno „..visu transporta veidu ārējo izmaksu internalizācijas ietekmes analīze un stratēģija pakāpeniskai šā modeļa attiecināšanai uz visiem transporta veidiem”.

Šo viedokli Parlaments vairāku gadu garumā atkārtojis arī citos lēmumos par transporta jautājumiem[1]. Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcijas par pirmā dzelzceļa pasākumu kopuma ieviešanu 2. punktā teikts:

„Uzskata, ka direktīva „Eurovignette 2” ir pirmais solis ceļā uz godīgu vairākveidu pārvadājumu konkurenci: godīga konkurence nav iespējama, ja visiem dzelzceļa maršrutiem un visiem vilcieniem ES nosaka obligātas nodevas, turpretī ceļa nodevu, kuras lielums ir fiksēts, Eiropas Savienībā nosaka vienīgi uz brīvprātības pamata, lielākoties tikai par automaģistrāļu lietošanu un vienīgi smagajiem transportlīdzekļiem, neinternalizējot ārējās izmaksas; tāpēc aicina Komisiju līdz 2008. gadam iesniegt priekšlikumu direktīvai (salīdzināt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, 1. panta 9. punktu), kurā „Eurovignette” ir pielāgota dzelzceļa maršruta cenu noteikšanas sistēmai, turklāt uz visiem Eiropas Savienības autoceļiem nosaka obligātu ceļa nodevu visiem tiem smagajiem transportlīdzekļiem, kuri sver vairāk par 3,5 t, un ārējās izmaksas tiek internalizētas”.

Savukārt 12. pantā Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. marta rezolūcijā par ilgtspējīgu transporta politiku Eiropā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku, teikts: „Pieprasa, lai Komisija vēlākais līdz 2008. gada jūnijam iesniedz visaptverošu, pārredzamu un vispārēji piemērojamu metodi, kā novērtēt visu transporta veidu ārējās izmaksas, kuras būtu jāizmanto par pamatu turpmākiem to maksu aprēķiniem, kas jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu; atzīmē, ka saskaņā ar „Eurovignette” direktīvu šis modelis jāīsteno, vienlaikus veicot analīzi par ārējo izmaksu internalizācijas ietekmi uz visiem transporta veidiem un izstrādājot stratēģiju pakāpeniskai šā modeļa attiecināšanai uz visiem transporta veidiem; papildus šai iniciatīvai aicina Komisiju izstrādāt likumdošanas attiecīgus priekšlikumus un sākt ar priekšlikumu „Eurovignette” direktīvas pārskatīšanai”.

Atsaucoties uz prasību izstrādāt metodi visu ārējo izmaksu novērtēšanai, Komisija ierosina šo pārskatīšanu, kā arī ierosina visaptverošu stratēģiju par ārējo izmaksu internalizāciju visos transporta veidos. Tā neattiecas tikai uz autotransportu. Arī citos transporta veidos jau sākusies ārējo izmaksu internalizācija. Ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem šāda internalizācija vai nu tiek pakāpeniski ieviesta, vai arī vismaz netiek kavēta. CO₂ emisiju jautājumus risina, iekļaujot aviācijas nozari ETS, kura nu jau attiecas arī uz dzelzceļam piegādājamās elektroenerģijas ražošanu, un drīzumā ETS tiks iekļauts arī jūras transports. Citas ārējās izmaksas var internalizēt gan ar lidostu maksām, gan arī ar maksām par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (Direktīva 2001/14/EK). Tomēr lai sliežu ceļu piekļuves maksas varētu vēl vairāk dažādot un dzelzceļa transportā internalizēt visas ārējās izmaksas, arī autotransporta nozarei jāpiemēro ārējo izmaksu internalizācija[2]. Komisija jau gatavojas iesniegt priekšlikumu par pirmā dzelzceļa pasākumu kopuma pārskatīšanu, lai ieviestu saskaņotus noteikumus par sliežu ceļu piekļuves maksas noteikšanu atkarībā no radītā trokšņa līmeņa.

4. Referenta nostāja un ierosinātie grozījumi

Degvielas cenas arvien palielinās un sākusies finanšu krīze — nevar teikt, ka pārskatīšanas brīdis būtu ļoti veiksmīgs. Taču apstākļi efektīvākai un ilgtspējīgākai transporta politikai jārada cik ātri vien iespējams[3]. Ja cenas nepareizi atspoguļo sociālās izmaksas, tad tās sniedz nepareizus ekonomiskos signālus un izraisa situācijas, kurās transporta nozare rada daudz lielākas izmaksas, nekā tas būtu efektīvā sistēmā. Referents uzskata, ka diferencētas maksas noteikšana ir efektīvs politisks risinājums, kas nepieciešams ilgtspējīgākas transporta politikas ieviešanai. Nodevas varētu padarīt efektīvākas, nodrošinot lielāku diferenciāciju, taču šobrīd spēkā esošā direktīva to nepieļauj. Tāpēc dalībvalstīm nepieciešamas vēl arī citas ceļa lietošanas maksas iekasēšanas iespējas, pamatojoties uz ārējo izmaksu internalizācijas principu.

Ņemot to vērā, referents ierosina šādus pasākumus:

a) Ārējo izmaksu aprēķināšana ir iespējama

Aprēķināšana un metodoloģija ir droša. Iespējams sākt ar ierosinātajiem trim ārējiem faktoriem un CO₂ emisiju radītām ārējām izmaksām, vismaz līdz brīdim, kad šīs izmaksas tiks internalizētas ar kopēja degvielas nodokļa palīdzību.

Pašlaik referents nepiedāvā aprēķināšanā iekļaut negadījumu izmaksas, jo ES ir ļoti daudz dažādu apdrošināšanas modeļu un negadījumu izmaksu internalizācijas līmeņi arī ir ļoti dažādi. Tomēr referents principā atbalsta šo iespēju un aicina Komisiju ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī iesniegt ziņojumu un likumdošanas priekšlikumu par negadījumu izmaksām un dažādajiem internalizācijas līmeņiem valstu riska apdrošināšanas prēmijās, lai saskaņotu negadījumu izmaksu internalizācijas līmeni dalībvalstīs.

Referents uzsver arī nepieciešamību priekšlikumā iekļaut sastrēgumu tēmu. Pastāv uzskats, ka maksu iekasēšanu vajadzētu piemērot visiem transportlīdzekļiem, ne tikai smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Šis priekšlikums ir lietderīgs, taču, ja ar šo direktīvu netiks radīta iespēja noteikt maksu par sastrēgumiem, dalībvalstis nevarēs pirmām kārtām sākt ārējo izmaksu maksas iekasēšanu par sastrēgumiem uz starppilsētu ceļiem.

b) Diferencētas maksas noteikšana ir efektīva

Svarīgi ir radīt pareizu priekšstatu par maksām: pēc iespējas drīzāk jāatsakās no tādām lietošanas maksas sistēmām, kas saistītas ar laiku; pēc iespējas jānodrošina atbilstība faktiskām ārējām izmaksām (nenosakot maksimālos līmeņus, pielāgojot inflācijai; precizējot vērtības attiecībā uz sastrēgumiem galēji intensīvas satiksmes plūsmas situācijā, jo pašreizējie skaitļi ne tuvu neatspoguļo aktuālās vidējās vērtības[4]).

c) Palielināt savstarpējo izmantojamību un saskaņošanu

Veicināt tādas maksas noteikšanas sistēmas, kurās neizmanto barjeras. Pēc iespējas drīzāk ierosināt obligātu maksu noteikšanu. Visās valstīs noteikumiem jābūt vienādiem — ir jāpaplašina direktīvas darbības jomas teritoriālais aspekts. Precīzāk jānosaka transportlīdzekļi, uz kuriem direktīva attiecas — šobrīd spēkā esošā direktīva ļauj dalībvalstīm to nepiemērot attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir no 3,5 līdz 12 tonnām. Lai turpinātu saskaņošanu attiecībā uz smago kravas transportlīdzekļu maksu ES, referents iesaka attiecināt direktīvu uz visiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir 3,5 tonnas un vairāk.

d) Ieņēmumu paredzēšana konkrētiem mērķiem

Ieņēmumu paredzēšana konkrētiem mērķiem šajā direktīvā ir ļoti svarīga. Ieņēmumi no ārējo izmaksu maksas nedrīkst kļūt par kārtējo nodokļu veidu. Tāpēc referents atbalsta Komisijas priekšlikumu ieguldīt šos ieņēmumus transporta sistēmā un iesaka nostiprināt noteikumus par to, kā šos ieņēmumus izmantot, lai samazinātu ārējās izmaksas.

Priekšlikumā teikts, ka „.. no maksām iegūtie ieņēmumi izmantojami transporta nozares labā un visas transporta sistēmas optimizācijai.” Referents drīzāk iesaka izmantot vārda formu „izmanto”, lai formulējums būtu pēc iespējas stingrāks.

e) Turpmākie pasākumi

Komisija 2013. gadā sagatavos ziņojumu par direktīvas piemērošanu un turpmākajiem pasākumiem. Referents iesaka līdz 2010. gadam sagatavot arī ziņojumu un likumdošanas priekšlikumus par negadījumu izmaksām un šo izmaksu internalizācijas dažādajiem līmeņiem. Tāpat referents iesaka noteikt termiņu, līdz kuram Komisijai jāizpēta iespēja ieviest obligātu nodevu piemērošanas sistēmu un iespēja laikā līdz 2013. gadam pakāpeniski pārtraukt ar laiku saistītās lietošanas maksas sistēmas izmantošanu. Kopā ar šiem ziņojumiem jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi.

• [1]  Skat. arī 2007. gada 12. jūlija Eiropas Parlamenta rezolūcijas P6_TA(2007)0345 „Par Eiropas dinamisma saglabāšanu — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā” 14. punktu, kā arī 2008. gada 4. septembra Eiropas Parlamenta rezolūcijas P6_TA(2007)0345 par kravu pārvadājumiem Eiropā 1. punktu.
• [2]  Skat. Direktīvas 2001/14/EK 7. panta 5. punktu.
• [3]  Paredzēts, ka jaunā direktīva stāsies spēkā ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī.
• [4]  Aprēķiniem izmantots projekts GRACE, skat. adresi http://www.grace-eu.org

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (16.12.2008)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem
(COM(2008)0436 – C6‑0276/2008 – 2008/0147(COD))

Atzinumu sagatavoja: Claude Turmes

ĪSS PAMATOJUMS

Transporta nozare, naftas ieguves maksimums un vides ilgtspēja

Transporta nozarē kopumā, bet jo īpaši kravas pārvadājumos gandrīz 90 % no nepieciešamās enerģijas nodrošina fosilais kurināmais. Tāpēc šis transporta veids ir sevišķi atkarīgs no ļoti mainīgajām naftas produktu cenām. Tieši šobrīd, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra savā 2008. gada „Pasaules enerģijas pārskatā”[1] pauž trauksmi par lētu naftas produktu pieejamības iespējām nākotnē, ES no visām pasaules galvenajām ekonomiskajām zonām ir kļuvusi visievainojamākā, jo tajā tikai 10 % kravas transporta izmanto citu kurināmo, nevis naftas produktus.

Turklāt jānorāda, ka ES kravas transporta nozarē dominē autotransports (46 %), savukārt jūras transporta daļa ir aptuveni 37 %, bet dzelzceļa transporta — mazāk nekā 11 %[2]. Autotransporta pārvadāto kravu apjoms laikā no 2000. līdz 2005. gadam ir palielinājies par 31 %, un ir paredzams, ka šī tendence saglabāsies.

Tā kā nākamajās desmitgadēs nebūs daudz alternatīvu ar naftas produktiem darbināmām kravas automašīnām, ļoti nozīmīga loma būs kravas transporta sektora racionalizācijai un pārejai uz dzelzceļa un jūras transporta veidiem, lai stiprinātu Eiropas Savienības noturību pret lielām nākotnē gaidāmām naftas produktu cenu krīzēm.

Nodrošināt videi draudzīgāku Eirovinjetes darbību — galvenie noteikumi

Saskaņā ar tiesību aktu paketi „Zaļāks transports” Komisija 2008. gada jūlijā ierosināja pārskatīt tā saukto Eirovinjetes direktīvu 2006/38/EK, kuras ieviešana 2006. gadā bija pirmais pasākums, lai uzlabotu 1999. gada direktīvu par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Pašreizējais priekšlikums pirmoreiz dalībvalstīm paredz iespēju autoceļu pārvadājumu nozarei piemērot „inteliģentākus” maksājumus, lai segtu ārējās izmaksas un tādējādi veicinātu šīs nozares dalībnieku ilgtspējīgāku darbību:

· dalībvalstis varētu iekasēt (šis nosacījums nav obligāts) maksu par ārējām izmaksām (kas attiecas uz sastrēgumiem, troksni un gaisa piesārņojumu) smagajiem kravas transportlīdzekļiem jebkurā dalībvalstu ceļu tīkla daļā (neieskaitot pilsētas), sākot no 2010. gada 31. decembra;

· ārējo izmaksu definīcija neattiektos uz CO₂ emisijām, atkarības no naftas produktiem un negadījumiem;

· maksai tiks noteikts maksimālais apjoms, un tā varēs mainīties atkarībā no diennakts laika, nobrauktā attāluma un transportlīdzekļa EURO emisiju klases tipa;

· vairs netiks atļauta maksu iekasēšana ar ceļa barjerām; maksa tiks iekasēta, pamatojoties uz elektronisku sistēmu; paredzēts pārejas periods līdz 2014. gada janvārim;

· ieņēmumi no maksas par ārējām izmaksām tiks izmantoti, lai uzlabotu autotransporta noturīgu veiktspēju;

· pašreizējos noteikumus paredzēts pārskatīt 2013. gadā, lai izvērtētu, vai maksa par ārējām izmaksām jānosaka obligāti un vai tajā jāiekļauj arī CO₂ emisijas.

Atzinuma svarīgākie elementi

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tajā pirmo reizi ir ieviests internalizācijas princips, tādējādi ļaujot pabeigt likumdošanas uzlabojumus, kurus 2006. gadā sāka ieviest ar Eirovinjetes direktīvu.

Referents uzskata, ka šīs otrās pārskatīšanas sniegtā iespēja būtu pilnībā jāizmanto, ieviešot konkrētus un būtiskus pasākumus, lai panāktu praktiskus rezultātus un palīdzētu sasniegt Eiropas Savienības vides un energoefektivitātes mērķus līdz 2020. gadam.

Tāpēc referents ir pārliecināts, ka priekšlikumā būtu jāiekļauj tālejošāki noteikumi:

v  Saistoši izmaksu internalizācijas noteikumi attiecībā uz visām dalībvalstīm

Ja izmaksu internalizācija nebūs obligāta prasība, plānotie uzlabojumi vides un sociālajā jomā netiks sasniegti. Lai nodrošinātu rezultātus un īstenotu mērķi padarīt Eiropas transporta sistēmu videi draudzīgāku, maksa par ārējām izmaksām jāiekasē visās dalībvalstīs.

v „Ārējo izmaksu” definīcijā jāiekļauj arī kaitējums dabai un ainavai, klimata pārmaiņas, atkarība no naftas un negadījumi, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana

Visi minētie faktori rada lielus finansiālus zaudējumus gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Ja tos neiekļauj „ārējo izmaksu” definīcijā, rodas pretruna ar Rokasgrāmatas „Handbook on the estimation of external cost in the transport sector”[3]

atzinumiem. Citi paņēmieni, piemēram, ar klimata pārmaiņām saistīto izmaksu iekļaušana ar degvielas nodokļu palīdzību, var nenodrošināt vajadzīgos rezultātus, jo pašlaik ir nepieciešams, lai par nodokļu piemērošanu ES līmenī tiktu pieņemts vienbalsīgs lēmums.

v Ārējo izmaksu maksas maksimālās summas atcelšana (III.a pielikums)

Referents uzskata, ka nevajadzētu noteikt ārējo izmaksu maksas maksimālo summu, lai katrā situācijā varētu precīzi atspoguļot ārējās izmaksas, kā arī atbilstoši tām noteikt maksu. Priekšlikumā paredzētie mehānismi attiecībā uz aprēķina metodi un ziņošanu Komisijai ir noteikta garantija pret iespējamiem pārkāpumiem dažās dalībvalstīs.

v Ieņēmumu sadale — noteikumi padarīti stingrāki

Lai sasniegtu šī priekšlikuma mērķus, ir būtiski pareizi izmantot ieņēmumus, kas gūti no ārējo izmaksu maksas. Līdzekļi būtu īpaši jāpiešķir projektiem, kuru mērķis ir uzlabot transporta tīkla ilgtspēju. Referents iesaka izstrādāt stingus norādījumus par to, kur dalībvalstis var ieguldīt šādi gūtos ieņēmumus, lai izvairītos, ka šos līdzekļus izmanto vispārējai infrastruktūras uzturēšanai.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Ilgtspējīga transporta veicināšana ir kopējās transporta politikas pamatelements. Šajā nolūkā jāsamazina transporta radītā negatīvā ietekme, jo īpaši satiksmes sastrēgumi, kas kavē mobilitāti, piesārņojums, kas rada kaitējumu veselībai un videi, kā arī transporta ietekme uz klimata pārmaiņām. Turklāt vides aizsardzības prasības jāiekļauj citu Kopienas politikas virzienu, tostarp kopējās transporta politikas, noteikšanā un īstenošanā.	(1) Ilgtspējīga transporta veicināšana ir kopējās transporta politikas pamatelements. Šajā nolūkā jāsamazina transporta radītā negatīvā ietekme, jo īpaši satiksmes sastrēgumi, kas kavē mobilitāti, piesārņojums, kas rada kaitējumu veselībai un videi, kā arī transporta ietekme uz klimata pārmaiņām. Turklāt vides aizsardzības prasības jāiekļauj citu Kopienas politikas virzienu, tostarp kopējās transporta politikas, noteikšanā un īstenošanā. Vides aizsardzības prioritātes, sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķi un ES uzņēmējdarbības konkurētspējas mērķi būtu līdzsvaroti jāapvieno kā daļa no Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai.
Pamatojums
Priekšlikumā nav ņemtas vērā jau esošās pārvadātāju izmaksas saistībā ar satiksmes sastrēgumiem un uzņēmumu vispārējo nodokļu slogu. Lai arī preču autotransporta pārvadājumi rada tikai 10 % satiksmes sastrēgumu, pārvadātājiem par tiem nākas maksāt ar pastāvīgām un mainīgām izmaksām, zaudēto laiku un ienākumiem. Turklāt Direktīvas 1999/62 7. panta 10. punkts jau paredz dalībvalstīm satiksmes sastrēgumu novēršanas instrumentu.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) „Eiropas ilgspējīgas transporta politikas programmas” rezultātus būtu jāīsteno šajā direktīvā.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā „Eiropas ilgspējīgas transporta politikas programmas” rezultāti.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Ir būtiski nodrošināt, lai netiktu traucēti degvielas kvalitātes uzlabošanas pasākumi un lai direktīvā iekļautu iniciatīvas nozares uzņēmumu ieguldījumiem alternatīvajos degvielas veidos, piemēram, biodegvielā.
Pamatojums
Degvielas kvalitātes uzlabošana un pāreja no naftas izcelsmes degvielas uz biodegvielu ir galvenās prioritātes, kā samazināt Eiropas atkarību no naftas un sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķus.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Lai attiecīgi optimizētu transporta sistēmu, kopējai transporta politikai jāizmanto dažādi instrumenti, lai uzlabotu transporta infrastruktūru un tehnoloģijas un dotu iespēju efektīvāk pārvaldīt transporta pieprasījumu. Tādēļ transporta nozarē būtu vairāk jāizmanto princips „lietotājs maksā” un jāattīsta princips „piesārņotājs maksā”.	(3) Lai attiecīgi optimizētu transporta sistēmu, kopējai transporta politikai jāizmanto dažādi instrumenti, lai uzlabotu transporta infrastruktūru un tehnoloģijas un dotu iespēju efektīvāk pārvaldīt transporta pieprasījumu. Tādēļ katrai jaunai politiskai iniciatīvai vajadzētu veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Lisabonas stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas noteikumiem. Jebkuram lēmumam saistībā ar šīs direktīvas noteikumiem turpmāk piemērojamo obligāto principu būtu jāpamatojas uz padziļinātu rentabilitātes analīzi, kurā ņemts vērā preču autopārvadājumu jomas vispārējais slogs.
Pamatojums
„Piesārņotājs maksā” princips ir nodokļa uzlikšana, kas nekādā gadījumā negarantē ārējo seku samazināšanas mērķi, savukārt padziļināta rentabilitātes analīze līdztekus ES „labāka likumdošanas procesa” iniciatīvai veicinātu preču autopārvadājumu ārējo seku samazināšanu ar minimālām izmaksām Eiropas ekonomikai kopumā.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai tuvinātos ilgtspējīga transporta politikai, transporta cenām vairāk jāatbilst izmaksām, ko radījis satiksmes izraisīts gaisa piesārņojums, satiksmes izraisīts troksnis, klimata pārmaiņas un satiksmes sastrēgumi, ko radījis faktiskais autotransportlīdzekļu, vilcienu, gaisa kuģu vai kuģu izmantojums, kā līdzeklim, lai ar vismazākajām ekonomikas izmaksām optimizētu infrastruktūras lietošanu, samazinātu vietējo piesārņojumu, pārvaldītu sastrēgumus un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tādēļ vajadzīga pakāpeniska rīcība attiecībā uz visiem transporta veidiem, ņemot vērā to raksturīgās īpašības.	(5) Lai tuvinātos ilgtspējīga transporta politikai, transporta cenām vairāk būtu jāatbilst izmaksām, ko radījis satiksmes izraisīts gaisa piesārņojums, satiksmes izraisīts troksnis, kaitējums dabai un ainavai, klimata pārmaiņas, negadījumi, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana un satiksmes sastrēgumi, ko radījis faktiskais autotransportlīdzekļu, vilcienu, gaisa kuģu vai kuģu izmantojums, kā līdzeklim, lai ar vismazākajām ekonomikas izmaksām optimizētu infrastruktūras lietošanu, samazinātu vietējo piesārņojumu, pārvaldītu sastrēgumus un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Tādēļ vajadzīga pakāpeniska rīcība attiecībā uz visiem transporta veidiem, ņemot vērā to raksturīgās īpašības.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Ārējo izmaksu internalizācija notiek ne tikai ar lietošanas maksas palīdzību, bet arī attīstot infrastruktūru ar mērķi piedāvāt reālas alternatīvas lielāko piesārņojumu radošajiem transporta veidiem, veicinot sasniegumus pētniecības un tehnoloģiju jomā un standartu saskaņošanu ES līmenī.
Pamatojums
Ārējo izmaksu internalizācija ir sarežģīts process, un viens no tā galvenajiem elementiem ir lietošanas maksas sistēmas ieviešana, kas balstās uz principu „piesārņotājs maksā”.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Būtu jāatļauj ar nobraukto attālumu saistītajās ceļa nodevās iekļaut ārējo izmaksu elementu atbilstīgi satiksmes radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa izmaksām. Turklāt uz ceļiem, kur parasti ir intensīva satiksme un maksimumstundās, būtu jāatļauj atgūt sastrēgumu izmaksas, kuras galvenokārt tiek segtas vietējā līmenī, iekļaujot tās maksā par ārējām izmaksām. Ceļa nodevās iekļauto ārējo izmaksu elementu jāatļauj pievienot infrastruktūras izmaksām, ja tiek ievēroti noteikti izmaksu aprēķina nosacījumi, lai novērstu nepamatotu maksu.	(14) Būtu jāatļauj ar nobraukto attālumu saistītajās ceļa nodevās iekļaut ārējo izmaksu elementu atbilstīgi satiksmes radītā gaisa piesārņojuma un trokšņa izmaksām, izmaksām, kas saistītas ar kaitējumu dabai un ainavai, kā arī negadījumiem, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana. Turklāt uz ceļiem, kur parasti ir intensīva satiksme un maksimumstundās, būtu jāatļauj atgūt sastrēgumu izmaksas, kuras galvenokārt tiek segtas vietējā līmenī, iekļaujot tās maksā par ārējām izmaksām. Ceļa nodevās iekļauto ārējo izmaksu elementu būtu jāatļauj pievienot infrastruktūras izmaksām, ja tiek ievēroti noteikti izmaksu aprēķina nosacījumi, lai novērstu nepamatotu maksu.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai precīzāk ņemtu vērā satiksmes radīta gaisa piesārņojuma, trokšņa un sastrēgumu izmaksas, nodevai par ārējām izmaksām jāmainās atbilstīgi autoceļu kategorijai un transportlīdzekļu tipam un attiecīgajiem laika periodiem, piemēram, dienas, nedēļas vai sezonas maksimumstundām un mazāk noslogotiem laika periodiem un nakts laikam.	(15) Lai precīzāk ņemtu vērā satiksmes radīta gaisa piesārņojuma, trokšņa, kaitējuma dabai un ainavai un sastrēgumu izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar negadījumiem, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana, nodevai par ārējām izmaksām būtu jāmainās atbilstīgi autoceļu kategorijai un transportlīdzekļu tipam un attiecīgajiem laika periodiem, piemēram, dienas, nedēļas vai sezonas maksimumstundām un mazāk noslogotiem laika periodiem un nakts laikam.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 21.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Ir jāpārbauda gan pašreizējais stāvoklis noteiktās dalībvalstīs, kurās PVN piemēro vinjetei vai ceļa nodoklim, gan attiecīgā nodokļu režīma saskaņošana, lai mākslīgi neierobežotu preču brīvu apriti un nepieļautu nodokļu dubultu uzlikšanu.
Pamatojums
Ir ļoti svarīgi, lai Eirovinjetei vai ceļa nodoklim piemērotais nodokļu režīms visās dalībvalstīs būtu vienāds, lai mākslīgi neierobežotu preču brīvu apriti.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Autoceļu sastrēgumus rada pašreizējās transporta infrastruktūras kvalitātes un iespēju līmenis, kā arī privāto transportlīdzekļu un personu un preču pārvadātāju radītā satiksme; tādēļ dalībvalstīm ir jāiegulda transporta infrastruktūras attīstībā, lai mazinātu ar to saistītās ārējās izmaksas.
Pamatojums
Sastrēgumus un piesārņojumu rada transporta infrastruktūras ierobežojumi iespēju un kvalitātes jomā. Pārvadātāji nav vienīgie problēmu radītāji, un tiem nevajadzētu būt vienīgajiem, kuriem jāmaksā. Dalībvalstu pienākums ir uzlabot transporta infrastruktūru, lai samazinātu ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 23.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot gan Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžetu, gan struktūrfondus, lai uzlabotu transporta infrastruktūru ar mērķi samazināt transporta radītās ārējās izmaksas kopumā un ieviest elektronisku iekasēšanas sistēmu, lai iekasētu no šīs direktīvas noteikumiem izrietošas maksas.
Pamatojums
Lai uzlabotu transporta infrastruktūru un ieviestu maksu iekasēšanas sistēmu, būs vajadzīgi būtiski ieguldījumi. Dalībvalstīm jābūt iespējai izmantot gan TEN-T budžetu, gan struktūrfondus, lai uzlabotu transporta infrastruktūru ar mērķi samazināt ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Saskaņā ar šīs direktīvas transporta politikas mērķiem papildu ieņēmumi, kas radušies no maksas par ārējām izmaksām, jāizlieto Kopienas nozīmes projektos, kas paredzēti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai plašā mērogā. Tādēļ šiem projektiem jāatvieglo efektīva maksas noteikšana, autotransporta radītā piesārņojuma samazināšana tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, uzlabojot transportlīdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, kā arī attīstot alternatīvu infrastruktūru transporta lietotājiem. Tas ietver, piemēram, pētījumus un izstrādes par tīrākiem transportlīdzekļiem un transporta komponenta īstenošanu rīcības plānā saskaņā ar Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kas var ietvert pasākumus satiksmes radītu trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai lielu infrastruktūru apkārtnē un aglomerācijās. Šo ieņēmumu paredzēšana konkrētam mērķim neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus Komisijai konkrētus valsts pasākumus, ne arī skar citu procedūru iznākumu, kuras uzsāktas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.	(24) Saskaņā ar šīs direktīvas transporta politikas mērķiem papildu ieņēmumi, kas radušies no maksas par ārējām izmaksām, būtu jāizlieto transporta nozares uzlabošanai kopumā, jo īpaši Kopienas nozīmes projektos, un lai samazinātu ārējās izmaksas. Tādēļ šiem projektiem būtu jāatvieglo efektīva maksas noteikšana, autotransporta radītā piesārņojuma samazināšana tā izcelsmes vietā, mazinot tā ietekmi, kā arī attīstot alternatīvu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta lietotājiem. Tas ietver, piemēram, pētījumus un izstrādes par tīrākiem transportlīdzekļiem, pašreizējās infrastruktūras remonta, apkopes un uzlabošanas pasākumus, jaunas infrastruktūras izveidi un transporta komponenta īstenošanu rīcības plānā saskaņā ar Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kas var ietvert pasākumus satiksmes radītu trokšņu un gaisa piesārņojuma mazināšanai lielu infrastruktūru apkārtnē un aglomerācijās. Šo ieņēmumu paredzēšana konkrētam mērķim neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus Komisijai konkrētus valsts pasākumus, ne arī skar citu procedūru iznākumu, kuras uzsāktas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.
Pamatojums
Ārējo izmaksu internalizācijai nevajadzētu būt pašmērķim, bet gan orientētai uz mērķi izveidot efektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūru. No ārējo izmaksu internalizācijas papildus gūtie ieņēmumi ir jāizmanto, lai transporta lietotājiem garantētu labākos un ilgtspējīgākos mobilitātes apstākļus.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 25.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Komisija būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvu 2004/52/EK tiek ieviesta patiesi sadarbspējīga Eiropas elektroniskā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.
Pamatojums
Lai nodrošinātu lielāku transporta efektivitāti un drošību, ir vajadzīga patiesi sadarbspējīga Eiropas ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 26.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Dalībvalstīm, kuras saņem ES līdzfinansējumu ceļu infrastruktūrai, būtu jāiesniedz Komisijai aptuveni aprēķini par paredzamajiem ieņēmumiem, kas saistīti gan ar šīs direktīvas, gan Direktīvas 1999/62/EK un Direktīvas 2006/38/EK piemērošanu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 27.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) ES līdzekļu un lietošanas maksas ieņēmumu izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu, kā arī Direktīvu 1999/62/EK un Direktīvu 2006/38/EK būtu jānotiek atbilstoši Direktīvas 2004/52/EK prasībām. Tādējādi jānodrošina, ka tie ES uzņēmumi, kas ražo šādas sistēmas, nostiprina pozīcijas pasaules tirgū.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 27.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27b) Alpu kalnainajos pārrobežu apgabalos būtu jāpiemēro Alpu Konvencijas Transporta protokola nosacījumi, un tāpēc jāļauj piemērot papildu nediskriminējoši pasākumi, lai aprēķinātu ārējās izmaksas un piešķirtu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportam.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 29.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Papildu pasākumiem būtu jāuzlabo cenu noteikšanas sistēmu efektivitāte, lai risinātu klimata pārmaiņu radītos uzdevumus un uzlabotu transporta sistēmas ekoloģisko efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz ES transporta politikas mērķiem — līdzsvarotāku pāreju uz citiem transporta veidiem, lielāku autotransporta loģistikas efektivitāti, autotransporta nozares energopatēriņa un emisiju samazināšanu.
Pamatojums
Cenu noteikšanas sistēmai vajadzētu būt tikai vienai daļai no pasākumiem, kas paredzēti transporta sistēmas ekoloģiskās efektivitātes uzlabošanai.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – bb apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (bb) „maksa par ārējām izmaksām” ir maksa, ko iekasē ar ceļa nodevu, lai atgūtu izmaksas, kas radušās dalībvalstij saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu, troksni un sastrēgumiem; (bb) „maksa par ārējām izmaksām” ir maksa, ko iekasē ar ceļa nodevu, lai atgūtu izmaksas, kas radušās dalībvalstij saistībā ar satiksmes radītu gaisa piesārņojumu un troksni, kaitējumu dabai un ainavai, sastrēgumiem, kā arī negadījumiem, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana;
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – bc apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (bc) „satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, kas radies noteiktu kaitīgu emisiju gaisā rezultātā transportlīdzekļa darbības laikā; (bc) „satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, kas radies noteiktu kaitīgu emisiju gaisā rezultātā transportlīdzekļa darbības laikā, tostarp šo emisiju ietekme uz veselību;
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – bd apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (bd) „satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko radījis transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un autoceļa virsmas mijiedarbības troksnis; (bd) „satiksmes radīta trokšņa piesārņojuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko radījis transportlīdzekļa darbības vai transportlīdzekļa un autoceļa virsmas mijiedarbības troksnis, tostarp trokšņa ietekme uz veselību;
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 1999/62/EK 2. pants – bea apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (bea) „dabai un ainavai nodarītā kaitējuma izmaksas” ir izmaksas par kaitējumu, ko nodara zemes virsmas sadalīšana, aizšķērsojumu būve, ainavas kvalitātes pasliktināšanās, dabisku teritoriju un biotopu iznīcināšana, kaitējumi ekosistēmām, kā arī augsnes, zemes virsmas un gruntsūdeņu piesārņošana;
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a Ārējo transporta izmaksu, jo īpaši ar vidi saistīto izmaksu, internalizācija būtu jāievieš pakāpeniski, lai neradītu pārmērīgas izmaksas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kāda noteikta transporta veida konkurētspēju.
Pamatojums
Izmaksu internalizācija ir jāievieš pakāpeniski, lai šīs maksas neradītu šķēršļus noteikta transporta veida konkurētspējai.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem dalībvalsts var piemērot tikai lietošanas maksas gada likmes.   svītrots
Pamatojums
Viens no galvenajiem Eirovinjetes direktīvas mērķiem ir nepieļaut diskrimināciju ES.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.a pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a Šo regulējošo maksu piemērošana, lai cīnītos ar sastrēgumiem blīvi apdzīvotās vai jutīgās vietās, nediskriminē tranzīta pārvadājumus.
Pamatojums
Šo regulējošo maksu piemērošanai, lai cīnītos ar sastrēgumiem blīvi apdzīvotās vai jutīgās vietās, nevajadzētu diskriminēt tranzīta pārvadājumus.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.b pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Maksu par ārējām izmaksām saista ar satiksmes radīta gaisa piesārņojuma izmaksām, trokšņa izmaksām, vai abām minētajām izmaksām. Ceļa posmos, kur notiek satiksmes sastrēgumi, maksā par ārējām izmaksām var iekļaut izmaksas par sastrēgumiem laika periodos, kad šajos ceļa posmos parasti notiek sastrēgumi. 2. Maksu par ārējām izmaksām saista ar klimata pārmaiņu un satiksmes radīta gaisa piesārņojuma un trokšņa izmaksām, kā arī izmaksām, kas saistītas ar kaitējumu dabai un ainavai, kā arī negadījumiem, kuru izmaksas nesedz apdrošināšana. Ceļa posmos, kur notiek satiksmes sastrēgumi, maksā par ārējām izmaksām var iekļaut izmaksas par sastrēgumiem laika periodos, kad šajos ceļa posmos parasti notiek sastrēgumi.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.c pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Maksas apmēru par ārējām izmaksām par katru transportlīdzekļa klases, ceļa kategorijas un laika perioda kombināciju nosaka saskaņā ar III.a pielikumā norādītajām obligātajām prasībām, kopējām formulām un maksas par ārējām izmaksām maksimumu. 2. Maksas apmēru par ārējām izmaksām par katru transportlīdzekļa klases, ceļa kategorijas un laika perioda kombināciju nosaka saskaņā ar III.a pielikumā norādītajām obligātajām prasībām un kopējām metodēm ārējo izmaksu aprēķināšanai.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 3. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) ceļa nodeva nepārsniedz par vairāk nekā 100 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam. c) ceļa nodeva nepārsniedz par vairāk nekā 100 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam, izņemot ceļa nodevas par sastrēgumiem.
Pamatojums
Sastrēgumu izmaksas uzskata par iekļautām infrastruktūras lietošanas maksā.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 1999/62/EK 7.f pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   ca) ceļa nodevas par sastrēgumiem nepārsniedz par vairāk nekā 200 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam; ja visi ienākumi no ceļa nodevas par sastrēgumiem tiek tieši iztērēti, lai ar ITS palīdzību mazinātu sastrēgumus uz tiem ceļiem, par kuriem piemērota šī nodeva, sastrēgumu nodeva nepārsniedz par vairāk nekā 400 % tās nodevas apmēru, kas noteikta dienas, dienas tipa vai gadalaika lētākajam periodam.
Pamatojums
Sastrēgumu izmaksas uzskata par iekļautām infrastruktūras lietošanas maksā.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalsts, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, nodrošina, ka ieņēmumi, kas iegūti no maksām, tiek īpaši paredzēti pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot efektīvu maksas noteikšanu, samazināt autotransporta radīto piesārņojumu tā izcelsmes vietā, mazināt tā ietekmi, uzlabot CO2 rādītājus un transportlīdzekļu energoefektivitāti, kā arī attīstīt transporta lietotājiem alternatīvu infrastruktūru. 2. Dalībvalsts, kurā iekasē maksu par ārējām izmaksām, nodrošina, ka ieņēmumi, kas iegūti no maksām, tiek īpaši paredzēti pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot efektīvu maksas noteikšanu, samazināt autotransporta radīto piesārņojumu (gaisa piesārņojumu vai troksni) tā izcelsmes vietā, mazināt ietekmi, uzlabot transportlīdzekļu CO2 rādītājus un energoefektivitāti, uzlabot pašreizējo infrastruktūru, izstrādāt satiksmes vadības sistēmas ar mērķi optimizēt pašreizējās infrastruktūras izmantošanu un attīstīt līdzsvarotu transporta infrastruktūras tīklu atbilstīgi vajadzībām, ar mērķi samazināt ārējās izmaksas.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 4. punkts Direktīva 1999/62/EK 9. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Dalībvalsts, kurā iekasē infrastruktūras lietošanas maksu, nosaka, kā izmantojami no šās maksas iegūtie ieņēmumi. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no maksām iegūtie ieņēmumi izmantojami transporta nozares labā un visas transporta sistēmas optimizācijai. Dalībvalsts, kurā iekasē infrastruktūras lietošanas maksu, nosaka, kā izmantojami no šās maksas iegūtie ieņēmumi. Lai varētu attīstīt visu autoceļu tīklu kopumā, no maksām iegūtie ieņēmumi izmantojami transporta nozares labā, piemēram, izstrādājot uz uzturot savietojamas ceļu nodevu iekasēšanas satelītsistēmas, kā tas paredzēts Direktīvā 2004/52/EK, uzlabojot loģistiku, satiksmes pārvaldību un vairākveidu pārvadājumu mezgla punktus visā transporta tīklā, nodrošinot trokšņa samazināšanu tā izcelsmes vietā un ieguldījumus infrastruktūrā, lai attīstītu drošākus un ekonomiskākus transporta veidus, piemēram, dzelzceļu, ilgtspējīgu ūdens transportu un cauruļvadus.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts Pielikums Direktīva 1999/62/EK III.a pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums PRASĪBU MINIMUMS, UZLIEKOT MAKSU PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM, UN MAKSIMĀLĀ SUMMA, KAS MAKSĀJAMA PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM PRASĪBU MINIMUMS UN KOPĒJĀS METODES, UZLIEKOT MAKSU PAR ĀRĒJĀM IZMAKSĀM

PROCEDŪRA

Virsraksts	Nodokļa noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Atsauces	COM(2008)0436 – C6-0276/2008 – 2008/0147(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	TRAN
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.9.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Claude Turmes 15.9.2008
Izskatīšana komitejā	16.10.2008		13.11.2008
Pieņemšanas datums	11.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 10
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Attard-Montalto, Jan Březina, Jorgo Chatzimarkakis, Dragoş Florin David, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Erna Hennicot-Schoepges, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Etelka Barsi-Pataky, Ivo Belet, Manuel António dos Santos, Neena Gill, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Louis Grech, Aurelio Juri, Sepp Kusstatscher, Eva Lichtenberger, Rosa Miguélez Ramos, María Sornosa Martínez

• [1]  World Energy Outlook (International Energy Agency), 2008. gada 12. novembris
• [2]  Enerģētika un transports skaitļos (2007. gads), (Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Eurostat) NB! Skaitļi attiecas uz 2006. gadu
• [3]  Handbook on estimation of external costs in the transport sector (CE Delft, 2008)http://ec.europa.eu/transport/costs/handbook/doc/2008_01_15_handbook_external_cost_en.pdf

PROCEDŪRA

Virsraksts	Nodokļa noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem
Atsauces	COM(2008)0436 – C6-0276/2008 – 2008/0147(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	8.7.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 2.9.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 2.9.2008		ITRE 2.9.2008
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ENVI 10.9.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Saïd El Khadraoui 26.8.2008
Izskatīšana komitejā	9.9.2008		7.10.2008		3.11.2008		20.1.2009
Pieņemšanas datums	11.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 14 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Erik Meijer, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Gilles Savary, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Michel Teychenné, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Johannes Blokland, Luigi Cocilovo, Markus Ferber, Armando França, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Eleonora Lo Curto, Helmuth Markov, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Samuli Pohjamo, Claude Turmes
Iesniegšanas datums	18.2.2009