ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

13.3.2009 - (COM(2008)0311 – C6‑0203/2008 – 2008/0098(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Catherine Neris

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

(COM(2008)0311 – C6‑0203/2008 – 2008/0098(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–         ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0311),

–         ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0203/2008),

–         ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–         ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0068/2009),

1.        apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.        prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.        uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.          1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu.	(1) Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu un nenodara kaitējumu dabiskajai vai cilvēka radītajai videi.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Būizstrādājuma ekspluatācijas īpašības nosaka ne tikai tā tehniskās iespējas un būtiskie raksturlielumi, bet arī veselības un drošības aspekti, kas saistīti ar izstrādājuma izmantošanu visa tā aprites cikla laikā.
Pamatojums
Svarīgi, lai izstrādājuma ekspluatācijas īpašības novērtētu ne tikai no tā tehnisko iespēju viedokļa, bet arī no darbinieku veselības un drošības viedokļa.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Dalībvalstu metodēm, ko izmanto būves prasībās, kā arī citiem valsts noteikumiem saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem jāatbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.	(10) Dalībvalstu metodes, ko izmanto būves prasībās, kā arī citi valsts noteikumi saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.
Pamatojums
Komisijas ieteiktais 10. apsvērums dod dalībvalstīm iespēju piemērot pašu tehnisko terminoloģiju un nevis kopējo terminoloģiju. Lai izveidotu pilnīgu un labi darbojošos iekšējo tirgu būvizstrādājumiem un novērstu pastāvošos šķēršļus tirdzniecībai, svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstīs tiek izmantota kopēja terminoloģija.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Lai novērtētu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un būvju ietekmi uz vidi, jāizmanto izstrādājumu vides deklarācijas.
Pamatojums
Pamata informācija par izstrādājumiem, kas nepieciešama resursu ilgtspējīgas izmantošanas novērtēšanai, ir iekļauta izstrādājumu vides deklarācijās. Nav nepieciešamības izstrādāt jaunus kritērijus.
Izstrādājumu vides deklarācijās ir iekļauta arī informācija par izstrādājumu enerģijas patēriņu un to pārstrādes iespējām.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šiem saskaņotajiem standartiem jāsniedz atbilstoši rīki saskaņotam ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem. Saskaņotie standarti jāizveido, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem mandātiem, kas attiecas uz būvizstrādājumu attiecīgajām saimēm saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu.	(14) Šiem saskaņotajiem standartiem jāsniedz atbilstoši rīki saskaņotam ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem. Saskaņotie standarti jāizveido, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem mandātiem, kas attiecas uz būvizstrādājumu attiecīgajām saimēm saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu. Komisijai jāveic pasākumi, lai palielinātu to izstrādājumu skaitu, uz kuriem attiecas saskaņotie standarti.
Pamatojums
Saskaņotas normas ir visefektīvākais un piemērotākais instruments būvizstrādājumu tirgus ražotājiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā un izvietošanā iesaistīto galveno arodu pārstāvju organizācijām vajadzētu piedalīties Eiropas tehniskajās organizācijās, lai nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi un pārredzami, un lai garantētu tirgus efektivitāti.
Pamatojums
Svarīgi arī, lai pārstāvju organizācijas (profesionālās organizācijas) tāpat kā ražotāji ievērotu šās regulas principus un nodrošinātu godīgu konkurenci starp būvizstrādājumiem.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Lai nodrošinātu ražotāja sniegtās informācijas labu izpratni, ekspluatācijas īpašību deklarāciju sagatavo dalībvalsts, kurā izstrādājums ir laists tirgū, oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Ja dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, ekspluatācijas īpašību deklarācijā lietojamās valodas izvēli izdara ar saņēmēja piekrišanu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai būvizstrādājumu ražotāji un importētāji varētu izstrādāt tādu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuriem neattiecas saskaņoti standarti, jāizveido Eiropas tehniskais novērtējums.	(16) Lai būvizstrādājumu ražotāji un importētāji varētu izstrādāt tādu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuriem pilnā apjomā neattiecas vai neattiecas saskaņoti standarti, jāizveido Eiropas tehniskais novērtējums.
Pamatojums
ETN neizsniedz tiem ražojumiem, uz kuriem pilnībā attiecas saskaņots standarts. Tomēr ir iespējams, ka ETN papildina pastāvošu saskaņotu standartu, lai varētu raksturot tās īpašības, uz kurām neattiecas saskaņots standarts.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai ražotajiem un importētājiem sniegtu papildu elastību to būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā, kurus tie paredz laist tirgū, jāparedz, ka tie var iesniegt Eiropas tehniskā novērtējuma pieteikumu arī tad, ja uz ražojumu attiecas saskaņots standarts.	svītrots
Pamatojums
Lai nepieļautu divu līmeņu CE zīmes procedūru, kas sistēmu sarežģītu un varētu negatīvi ietekmēt CE zīmes uzticamību, ir jāsaglabā iespēja izmantot Eiropas tehnisko novērtējumu inovatīviem būvizstrādājumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) END projektu izstrāde un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšana ir jāuztic dalībvalsts izvirzītām tehniskā novērtējuma iestādēm (TNI). Lai nodrošinātu, ka TNI ir nepieciešamā kompetence šo uzdevumu veikšanai, izvirzīšanas prasības jānosaka Kopienas līmenī. Tādēļ ir nepieciešams arī noteikt periodiskas TNI pārbaudes, ko veic citu dalībvalstu TNI.	(19) END izstrāde un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšana ir jāuztic dalībvalsts izvirzītām tehniskā novērtējuma iestādēm (TNI). Lai nodrošinātu, ka TNI ir nepieciešamā kompetence šo uzdevumu veikšanai, izvirzīšanas prasības jānosaka Kopienas līmenī. Tādēļ ir nepieciešams arī noteikt periodiskas TNI pārbaudes, ko veic citu dalībvalstu TNI.
Pamatojums
Ze względu na jednoznaczny podział obowiązków i kompetencji ostateczny za dokument EDO powinny być odpowiedzialne wyłącznie kompetentne jednostki ds. oceny technicznej działające wspólnie w europejskiej organizacji jednostek ds. oceny technicznej. Rozróżnienie pomiędzy wzorem (projektem) EDO, za który odpowiedzialność ponosi europejska organizacja jednostek ds. oceny technicznej a ostatecznym dokumentem EDO, za który odpowiedzialność należy do Komisji (patrz Załącznik 2, Point 2.7) budzi wątpliwości kto ostatecznie będzie odpowiedzialny za ewentualna nieodpowiedniość wyrobu objętego EOT na podstawie EDO.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) TNI jāizveido organizācija END projektu izstrādes un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšanas procedūru koordinācijai.	(20) TNI jāizveido organizācija END izstrādes un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšanas procedūru koordinācijai un pārredzamības nodrošināšanai. Šai iestādei jo īpaši ir jānodrošina, ka ražotāja informācija ir pareiza un, ja vajadzīgs, TNI izveidotas darba grupas rīko uzklausīšanu, kurā piedalās neatkarīgs zinātniskais eksperts un/vai nozares organizācija, ko ir izraudzījies attiecīgais ražotājs.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai. Ražotājs arī pienācīgi jāinformē par viņa pieteikuma virzību, un jādod viņam iespēja pieteikuma dokumentāciju papildināt, uzklausot viņa izraudzītu neatkarīgu zinātnisko ekspertu un nozares organizāciju.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Būtisko raksturlielumu vidū ir jānošķir raksturlielumi, kuriem Komisija ar piemērotas komiteju procedūru palīdzību nosaka minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē un kurus piemēro neatkarīgi no tā, kur būvizstrādājumu tirgo.
Pamatojums
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ražotājs ir tiesīgs nesagatavot būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, ja tiem tirgū laišanas vietā nav noteiktas prasības.	svītrots
Pamatojums
Svarīgi, lai visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija (saskaņots standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums), būtu CE zīme.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Ja vietā, kur ražotājs būvizstrādājumus paredzējis laist tirgū, būvizstrādājumu būtisku raksturlielumu prasības nav noteiktas, tas ir tiesīgs šādus ražojumus laist tirgū bez ekspluatācijas īpašību deklarācijas.	svītrots
Pamatojums
Formulējums ir identisks 22. apsvērumam. Tāds pats pamatojums teksta svītrošanai.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Piestiprinot būvizstrādājumiem EK marķējumu, ražotājam jāuzņemas atbildība par šā ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.	(28) Piestiprinot būvizstrādājumiem CE zīmi, ražotājam, pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam vajadzētu uzņemties atbildību par šā ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt ražotāja, pilnvarotā pārstāvja un importētāja atbildību. Pilnvarotais pārstāvis ir reģistrēts Kopienā un darbojas ražotāja vārdā. Pilnvarotais pārstāvis ir (ne „vajadzētu būt”) tik pat atbildīgs par ražojuma atbilstību, cik ražotājs. Ja importētājs nepārstāv ražotāju, tas laiž ražojumu Kopienas tirgū un ir vienīgais uzņēmējs, kas var viegli piekļūt izplatītājiem, patērētājiem un valsts iestādēm. Importētājam tāpēc ir jābūt atbildīgam par ražojuma atbilstību.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) EK marķējums jāpiestiprina visiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šo regulu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Ja ekspluatācijas īpašību deklarācija nav izstrādāta, EK marķējums nav jāpiestiprina.	(29) CE zīme jāpiestiprina visiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šo regulu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju.
Pamatojums
Svarīgi, lai visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija (saskaņots standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums), būtu CE zīme.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) EK marķējums ir vienīgā zīme, kas apliecina būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un piemērojamajām prasībām. Tādēļ būvizstrādājumiem nepiestiprina papildu marķējumu, ko noteikušas dalībvalstis vai valsts iestādes, vai privātās iestādes, kas darbojas kā valsts uzņēmums vai valsts iestāde un izmanto savu monopolstāvokli vai valsts mandātu, ja šīs izmantošanas prasības dalībvalstī atbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.	(30) CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai zīmei par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un piemērojamajām Kopienas saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Tomēr var izmantot citus marķējuma veidus, ja tie palīdz uzlabot būvizstrādājumu patērētāju aizsardzību un ja uz tiem neattiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti.
Pamatojums
Gaidot Komisijas priekšlikumu, kas ļaus nostiprināt CE zīmi, tā formulējumā ir jāsaglabā kompromiss, ko panāca Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot „preču paketi”.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 33.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Lai varētu veikt efektīvu tirgus uzraudzību un nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, ir svarīgi, ka šīs vienkāršotās procedūras, kas dod iespēju deklarēt ekspluatācijas īpašību noteiktu līmeni vai klasi bez testēšanas vai tālākas testēšanas, neattiecas uz importētājiem, kuri ražojumus tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Šis noteikums attiecas uz iepriekšējo testu stabilu rezultātu vai citu esošo datu izmantošanu un trešo pušu veiktajos testos iegūto rezultātu izmantošanu. Tas attiecas arī uz vienkāršoto procedūru, ko piemēro mikrouzņēmumiem.
Pamatojums
13. grozījuma (ziņojuma projekts) precizējums, lai nepieļautu nepareizu interpretāciju. Šī grozījuma vienīgais mērķis ir nepieļaut, ka STD izmanto, lai apzināti apietu ES tiesību aktus saistībā ar CE zīmi, kā arī lai nodrošinātu, ka tirgū laistie izstrādājumi ir uzticami.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 35. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ir svarīgi nodrošināt pieeju dalībvalstu nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem, lai uzņēmumi un jo īpaši MVU varētu apkopot uzticamu un precīzu informāciju par galamērķa dalībvalstī spēkā esošajiem likumiem. Tādēļ ražojuma informācijas punktiem, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes [2008. gada …] Regulu (EK) Nr. …, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem ražojumiem, un ar ko atceļ Lēmumu 3052/95/EK, jāsniedz informācija arī par specifisku veidu būvizstrādājumu iestrādi, montāžu vai instalāciju.	(35) Ir svarīgi nodrošināt pieeju dalībvalstu nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem, lai uzņēmumi un jo īpaši MVU varētu apkopot uzticamu un precīzu informāciju par galamērķa dalībvalstī spēkā esošajiem likumiem. Tādēļ ražojuma informācijas punktiem, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes [2008. gada …] Regulu (EK) Nr. …, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem ražojumiem, un ar ko atceļ Lēmumu 3052/95/EK, jāsniedz informācija arī par specifisku veidu būvizstrādājumu iestrādi, montāžu vai instalāciju. Turklāt tiem jābūt spējīgiem jebkuram ražotājam sniegt jebkādu informāciju par pārsūdzības procedūrām, kas izmantojamas, lai apstrīdētu nosacījumus CE zīmes iegūšanai vienam vai vairākiem ražotāja izstrādājumiem, jo īpaši par atbilstīgām pārsūdzības procedūrām, lai apstrīdētu novērtējuma rezultātā pieņemtus lēmumus.
Pamatojums
Ražojuma informācijas punkti sniedz informāciju būvizstrādājumu ražotājiem, kuri vēlas iegūt CE zīmi. Šādā informācijā īpaši jāiekļauj informācija par pārsūdzības iespējām, kas pieejamas ražotājiem, lai apstrīdētu lēmumus, kuri pieņemti CE zīmes iegūšanas procesā.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 42.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Jāņem vērā pašreizējās pilnvaras noteikt saskaņotus Eiropas standartus. Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) izstrādā standartus, lai precizētu 7. būvju pamatprasību „Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 43.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43a) Komisija un dalībvalstis sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzsāk informācijas kampaņas, lai informētu būvniecības nozari, jo īpaši uzņēmējus un lietotājus, par kopējas tehniskās terminoloģijas izstrādi, atbildības sadali starp atsevišķiem uzņēmējiem, CE zīmes piestiprināšanu būvizstrādājumiem, būvju pamatprasību un novērtēšanas sistēmu pārskatīšanu un ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 43.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43b) Gada laikā pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanai, lai tādejādi palielinātu visas sistēmas pārredzamību, galvenokārt nodrošinātu iesaistīto pušu līdzsvarotu pārstāvību Eiropas standartizācijas institūciju komitejās un nepieļautu interešu konfliktus starp tām. Vienlaikus ir jāveic pasākumi, lai paātrinātu Eiropas standartu pieņemšanu, kā arī to tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, jo īpaši pamatnostādņu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tulkojumu.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 43.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43c) 7. būvju pamatprasībā „Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana” jāņem vērā būvju, to materiālu un to daļu otrreizējās pārstrādes iespējas, būves izturīgums un videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanas būvē iespējas.
Pamatojums
Šis grozījums atbilst I pielikuma 7. punkta attiecīgajam grozījumam. Principā var atbalstīt 7. pamatprasību „Ilgspējīgu izmantošana” (I pielikums). Ja nav pieejami Eiropas standarti, kuros parādīts, kā var izpildīt detalizētās prasības (Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pašlaik izstrādā attiecīgos standartus), ierosinātās detalizētās prasības ir jāiekļauj apsvērumos. Šajā sakarībā ir jāņem vērā 13. apsvērumā noteiktā CEN kompetence kā kompetentajai iestādei, kas pieņem saskaņotus standartus.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula paredz noteikumus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanu attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par EK marķējuma izmantošanu uz šiem ražojumiem.	Šī regula paredz būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, izveidojot noteikumus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanu attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par CE zīmes izmantošanu uz šiem ražojumiem.
Pamatojums
Šajā grozījumā tiek precizēts, ka šī regula attiecas tikai uz būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem un nevis būvizstrādājumu uzstādīšanu, montāžu un iestrādi būvēs.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a „izstrādājums, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts” ir būvizstrādājums, kura būtiskos raksturlielumus un ekspluatācijas īpašības nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo cita starpā:
	a) izstrādājums nav iekļauts neviena saskaņotā standarta darbības jomā;
	b) izstrādājums neatbilst vienai vai vairākām raksturlielumu tehniskajām definīcijām, kas ietvertas kādā no saskaņotajiem standartiem;
	c) uz vienu vai vairākiem izstrādājuma raksturlielumiem pietiekamā mērā neattiecas neviens šāds saskaņotais standarts vai
	d) nav pieejama vai nav piemērojama viena vai vairākas testa metodes, kas nepieciešamas izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai;
Pamatojums
Ar šo definīciju precizē, kuriem izstrādājumiem var pieprasīt Eiropas tehnisko novērtējumu. Šī definīcija attieksies galvenokārt uz inovatīviem izstrādājumiem.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. „būtiski raksturlielumi” ir būvizstrādājumu raksturlielumi saistībā ar būvju pamatprasībām;	3. „būtiski raksturlielumi” ir būvizstrādājumu raksturlielumi saistībā ar būvju pamatprasībām, kas paredzētas I pielikumā. Šo saskaņotajās tehniskajās specifikācijās noteikto būtisko raksturlielumu vidū nošķir:
	a) būtiskos raksturlielumus, kas pastāv, ja ražotājs vai importētājs ražojumu paredzējis laist tirgū;
	b) raksturlielumus, par kuriem jāziņo neatkarīgi no tā, kur izstrādājumu laiž tirgū, un kuru minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē katrai IV pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei un atkarībā no piemērošanas veida nosaka Eiropas standartizācijas institūcijas, vienojoties ar Komisiju un Būvniecības pastāvīgo komiteju.
	Vajadzības gadījumā katrai IV pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei Komisija, ievērojot 51. panta 2. punktā paredzēto procedūru, nosaka šā panta b) apakšpunktā minētos raksturlielumus; tie, cita starpā, ir saistīti ar tādiem vispārējas nozīmes aspektiem kā vide, drošība un iespējamā kaitējuma veselībai novērtējumu visa būvizstrādājuma aprites cikla laikā.
Pamatojums
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a „būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības” ir īpašības, kas attiecas uz atsevišķiem būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti šā izstrādājuma vērtības, līmeņa, klases vai robežvērtības izteiksmē vai arī aprakstā;
Pamatojums
Definīcijas mērķis ir nodrošināt skaidrību un konsekvenci aprakstos, ko izmanto saistībā ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām un CE zīmi. Tās pamatā ir E pamatnostādņu dokumentā iekļautā definīcija.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b „līmenis” ir izstrādājuma ekspluatācijas īpašību minimālā vērtība; līmenis var būt tehnisks vai normatīvs un attiekties uz atsevišķu īpašību vai īpašību kopumu;
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c „klase” ir izstrādājuma ekspluatācijas īpašību amplitūda, kuru ierobežo ekspluatācijas īpašību minimālā un maksimālā vērtība; klase var būt tehniska vai normatīva un attiekties uz atsevišķu īpašību vai īpašību kopumu;
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a „Eiropas tehniskais novērtējums” ir novērtējums, kura pamatā ir Eiropas novērtējuma dokuments un kurš ir paredzēts būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts;
Pamatojums
Definīcijās jānosaka metode CE zīmes iegūšanai jomās, kurās nepastāv saskaņoti standarti.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 2. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b „speciālā tehniskā dokumentācija” ir dokumentācija, ko izmanto vienkāršotajām procedūrā;
Pamatojums
Definīcijās jānosaka speciālā tehniskā dokumentācija, lai tādējādi precizētu tās izmantošanu vienkāršotajās procedūrās.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. „darīt pieejamu tirgū” ir piegādāt būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū tirdzniecības gaitā par samaksu vai par brīvu;	5. „darīt pieejamu tirgū” ir piegādāt būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū tirdzniecības gaitā par samaksu vai par brīvu; tas neattiecas uz:
	a) visiem izstrādājumiem, ko lietotāji būvlaukumā pārveido pašu vajadzībām savas profesionālās darbības ietvaros;
	b) visiem izstrādājumiem, kas ražoti būvlaukumā un/vai ārpus tā un ko ražotājs ir iestrādājis būvē, nelaižot šos izstrādājumus tirgū.
Pamatojums
17. grozījuma precizējums saistībā ar b) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar savu vārdu vai preču zīmi ražo būvizstrādājumu vai liek šo ražojumu ražot;	7. „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar savu vārdu vai preču zīmi ražo būvizstrādājumu vai liek šo ražojumu ražot, un to tirgo;
Pamatojums
Ražotāja definīcija ir jāsaskaņo ar jauno tiesisko regulējumu (Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu, ar ko atceļ Lēmumu Nr.  93/465/EEK). Ļoti svarīgi precizēt, ka uzņēmums, kurš ražo un tirgo savu izstrādājumi ir ražotājs, savukārt uzņēmums, kurš ražo UN uzstāda savu izstrādājumu NAV ražotājs.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 2. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a „lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par būvizstrādājuma drošu iekļaušanu būvēs;
Pamatojums
Definīcijās jānosaka lietotāji, kuri var būt ēkas projektētāji (arhitekti, celtniecības inženieri) vai celtniecības darbuzņēmēji.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 2. pants – 12.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a „tehniskā novērtējuma iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādē un novērtē būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts ražojumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikumā;
Pamatojums
Tehniskā novērtējuma iestādes piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu (END) izstrādāšanā, veic novērtējumus un izsniedz Eiropas tehnisko novērtējumu izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas saskaņotie standarti (galvenokārt inovatīviem izstrādājumiem).
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 2. pants – 13. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. „Eiropas novērtējuma dokuments” ir Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācijas pieņemts dokuments;	13. „Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehnisko novērtējumu un kurš ir saistīts ar izstrādājumu, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts;
Pamatojums
Eiropas novērtējuma dokuments ir dokumentos, kas veido pamatu, kuru izmanto, sagatavojot Eiropas novērtējuma dokumentu.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a „pilnvarotā iestāde” ir laboratorija, uzraudzības iestāde vai par sertificēšanu atbildīga iestāde, kuru nozīmējusi dalībvalsts, lai tā veiktu uzdevumus, kas saistīti ar būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanu un pārbaudi;
Pamatojums
Atšķirībā no jaunā tiesiskā regulējuma pilnvaroto iestāžu darbības joma, kā tā noteikta regulas 19. pantā, ir „ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude”.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.b „pilnvarojošā iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas izstrādā un īsteno procedūras, kas nepieciešamas pilnvaroto iestāžu novērtēšanai un pilnvarošanai saskaņā ar 30. pantu;
Pamatojums
Uz pilnvarojošām iestādēm attiecas VII nodaļas 30., 31. un 32. pants.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 2. pants – 5. līdz 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. „darīt pieejamu tirgū” ir piegādāt būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū tirdzniecības gaitā par samaksu vai par brīvu;	4.a „saskaņotais standarts” ir standarts, kuru, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu pieņēmusi viena no minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām Eiropas standartizācijas institūcijām;
6. „laist tirgū” ir būvizstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Kopienas tirgū;	4.b „Eiropas novērtējuma dokuments” ir Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācijas pieņemts dokuments;
7. „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar savu vārdu vai preču zīmi ražo būvizstrādājumu vai liek šo ražojumu ražot;	4.c „uzņēmēji” ir ražotāji, importētāji, izplatītāji un pilnvarotie pārstāvji;
8. „izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska piegādes ķēdē esoša persona, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas ražojumu dara pieejamu tirgū;	4.d „ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar savu vārdu vai preču zīmi ražo būvizstrādājumu vai liek šo ražojumu ražot;
9. „importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un laiž kādas trešas valsts būvizstrādājumu Kopienas tirgū;	4.e „importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un laiž kādas trešas valsts būvizstrādājumu Kopienas tirgū;
10. „uzņēmēji” ir ražotāji, importētāji, izplatītāji un pilnvarotie pārstāvji;	4.f „izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska piegādes ķēdē esoša persona, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas ražojumu dara pieejamu tirgū;
11. „pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi ražotāja mandātu veikt konkrētus uzdevumus tā vārdā;	4.g „pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi ražotāja mandātu veikt konkrētus uzdevumus tā vārdā;
12. „saskaņotais standarts” ir standarts, ko saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu pieņēmusi viena no minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām Eiropas standartizācijas institūcijām;	4.h „darīt pieejamu tirgū” ir piegādāt būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū tirdzniecības gaitā par samaksu vai par brīvu;
13. „Eiropas novērtējuma dokuments” ir Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācijas pieņemts dokuments;	4.i „laist tirgū” ir būvizstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Kopienas tirgū;
14. „akreditācijas” nozīme ir noteikta Regulā (EK) Nr. […];
15. „izņemšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi neļaut tirgū darīt pieejamu kādu piegādes ķēdē esošu būvizstrādājumu;	4.j „izņemšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi neļaut tirgū darīt pieejamu kādu piegādes ķēdē esošu būvizstrādājumu;
16. „atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ būvizstrādājumu, kurš jau darīts pieejams tirgū;	4.k „atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ būvizstrādājumu, kurš jau darīts pieejams tirgū;
	4.l „akreditācijas” nozīme ir noteikta Regulā (EK) Nr. […];
Pamatojums
Definīciju pārkārtošana, lai ievērotu loģisku secību. Pēc būvizstrādājumu, būvju un būtisko raksturlielumu definēšanas ir jādefinē tehniskās specifikācijas (tostarp saskaņotais standarts un END), savukārt pēc tam ir jādefinē uzņēmēji (ražotājs, importētājs, izplatītājs un pilnvarotais pārstāvis). Pēc tam ir jāseko definīcijām saistībā ar izstrādājumu pieejamības nodrošināšanu tirgū, tirgū laišanu, izņemšanu no tirgus un atsaukšanu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 2. pants – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. „ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga iekšējā ražošanas kontrole ražotnē;	18. „ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga iekšējā ražošanas kontrole, ko veic ražotājs, lai nodrošinātu, ka būvizstrādājuma ražošana un ražotais izstrādājums atbilst tehniskajām specifikācijām;
Pamatojums
Teksta precizējums.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 2. pants – 20.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20.a „komplekts” ir vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno, lai tās varētu pastāvīgi iestrādāt būvēs (lai tās kļūtu par „samontētu sistēmu”);
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ražotājam vai importētājam, laižot tirgū būvizstrādājumu, ekspluatācijas īpašību deklarācija jāizstrādā šādos gadījumos:	1. Ražotājam vai importētājam, laižot tirgū būvizstrādājumu, ekspluatācijas īpašību deklarācija jāizstrādā, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:
a) uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai arī šim ražojumam ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, un	a) uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts;
b) vietā, kur ražotājs vai importētājs ražojumu paredzējis laist tirgū, ir noteiktas prasības attiecībā uz šā ražojuma būtiskiem raksturlielumiem.	b) būvizstrādājumam ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums.
Ražotājs vai importētājs var izstrādāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju arī tad, ja b) apakšpunktā noteiktās prasības nav noteiktas.
Pamatojums
CE zīmes uzticamības dēļ ir svarīgi, lai visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija (saskaņots standarts vai Eiropas tehniskais novērtējums), būtu CE zīme.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirmajā apakšpunktā minētajā ekspluatācijas īpašību deklarācijā jāietver vismaz būtiski raksturlielumi, kuriem izstrādātas 1. punkta b) apakšpunktā minētās prasības.	svītrots
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz šo ražojumu būtiskiem raksturlielumiem atbilstīgi attiecīgajām tehniskajām specifikācijām.	1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz šo ražojumu 2. panta 3. punktā noteikto būtisko raksturlielumu diviem veidiem atbilstīgi attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.
Pamatojums
Eiropas tehnisko novērtējumu gadījumā tehniskās specifikācijas ir Eiropas novērtējuma dokuments, nevis Eiropas tehniskais novērtējums. Tomēr Eiropas tehniskais dokuments veido tikai novērtējuma pamatu, savukārt novērtējuma rezultātus (kuri ir iekļauti ekspluatācijas īpašību deklarācijā) var atrast tikai Eiropas tehniskajā novērtējumā. Tāpēc ir jāmin Eiropas tehniskais novērtējums un nevis Eiropas novērtējuma dokuments.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) būvizstrādājuma, kura ekspluatācijas īpašības deklarētas, būtisko raksturlielumu saraksts un tā ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu saraksts;	b) būtisko raksturlielumu pilnīgs saraksts, kas ir noteikts saskaņā ar saskaņotajām tehniskajām specifikācijām; katram izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam ražotājs deklarē ekspluatācijas īpašību vērtību, klasi vai līmeni; ja dalībvalstī, kurā izstrādājumu laiž tirgū, attiecībā uz šo raksturlielumu nav prasību, ražotājs uzliek zīmi ENN (ekspluatācijas īpašības nav noteiktas);
Pamatojums
The declaration of performance should be a comprehensive document, which gives data on similar products in a way that is comparable and helpful for users. This should include the option for a manufacturer to declare 'no performance determined' for any of the essential characteristics, so that manufacturers are not obliged to do unnecessary testing for characteristics that are not required by the user. The declaration of performance should be a comprehensive document, which gives data on similar products in a way that is comparable and helpful for users. This should include the option for a manufacturer to declare 'no performance determined' for any of the essential characteristics, so that manufacturers are not obliged to do unnecessary testing for characteristics that are not required by the user.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) tā saskaņotā standarta, Eiropas novērtējuma dokumenta vai speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā.	c) tā saskaņotā standarta, Eiropas novērtējuma dokumenta vai speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs un nosaukums, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā.
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – ca) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) paredzētais vispārējais izmantojums, kas noteikts saskaņotajā tehniskajā specifikācijā;
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – cb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) detalizēta informācija par procedūru, kas izmantota, lai novērtētu un pārbaudītu ekspluatācijas īpašību noturību; ja piemērojamā ekspluatācijas īpašību novērtēšanas sistēma ir aizstāta ar 27. un 28. pantā minēto vienkāršoto procedūru, ražotājs norāda — „STD — vienkāršota procedūra”;
Pamatojums
Lai precizētu deklarēto ekspluatācijas īpašību nozīmi un garantētu patērētājiem pareizu informāciju, svarīgi ir ekspluatācijas īpašību deklarācijā minēt sistēmu, kas izmantota izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – cc) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cc) informācija par bīstamām vielām būvizstrādājumā, kā norādīts IIIa pielikumā, un ziņas par bīstamām vielām, kas jādeklarē atbilstīgi citiem Kopienas saskaņošanas noteikumiem.
Pamatojums
Būvizstrādājumu lietotājiem ir svarīgi zināt saskaņotā standarta nosaukumu un paredzēto izstrādājuma izmantojumu. Šī informācija ir pieejama ražotājam, un tā ir jāizklāsta tā, lai izstrādājuma lietošana būtu droša. Būvizstrādājumu lietotājiem ir svarīgi saņemt visu informāciju par šiem izstrādājumiem, kas būtu skaidri izklāstīta un pilnīga. Galvenais mērķis ir apkopot ekspluatācijas īpašību deklarācijā visu ražotājam pieejamo informāciju, arī to, kas attiecas uz bīstamām vielām.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju pievieno visiem tirgū laistajiem ražojumiem.	1. Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju visiem tirgū laistajiem ražojumiem jāiesniedz papīra formātā vai elektroniskā veidā.
Pamatojums
Šajā regulā ir jāparedz iespēja izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, kas jau veiksmīgi tiek darīts dažās nozarēs.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju elektroniskā veidā saņēmējam var piegādāt tikai ar šā pēdējā īpašu piekrišanu.	2. Ja saņēmējs to pieprasa, ražotājs viņam nosūta ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju papīra formātā.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli.	4. Ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli, tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izstrādājums ir laists tirgū.
Pamatojums
Būvizstrādājumu izmantotāju rīcībā jābūt ekspluatācijas īpašību deklarācijai valodā, kas viņiem ir saprotama.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EK marķējumu piestiprina tikai tiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju.	1. CE zīmi piestiprina tikai tiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Ja ekspluatācijas īpašību deklarācijas nav, CE zīmi nevar piestiprināt.
Ja ražotājs nav izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu, EK marķējumu būvizstrādājumiem piestiprināt nedrīkst.	Ja ražotājs nav izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu, CE zīmi būvizstrādājumiem piestiprināt nedrīkst.
Piestiprinot EK marķējumu, ražotājs uzņemas atbildību par šā ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.	Piestiprinot CE zīmi, ražotājs vai vajadzības gadījumā importētājs uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un tā atbilstību Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, būtu CE zīme; pirmās daļas grozījums tekstu padara skaidrāku. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto „preču paketi” ir jānosaka arī importētāju atbildība par marķēšanu.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EK marķējums ir vienīgā zīme, kas apliecina ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.	2. CE zīme ir vienīgā zīme, kas apliecina ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saskaņā ar Kopienas saskaņošanas tiesību aktiem.
Dalībvalstis neievieš valsts pasākumus vai atsauc visas atsauces un atbilstības marķējumu, kas nav EK marķējums.
Pamatojums
Gaidot Komisijas priekšlikumu, kas ļaus nostiprināt CE zīmi, ir jāsaglabā kompromiss, ko attiecībā uz dalībvalstu marķējumu panāca Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot „preču paketi”.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aiz EK marķējuma norāda marķējuma pievienošanas gada pēdējos divus ciparus, ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi, būvizstrādājuma vienoto identifikācijas kodu un ekspluatācijas īpašību deklarācijas numuru.	3. Aiz CE zīmes norāda tās pievienošanas gada pēdējos divus ciparus, ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi un būvizstrādājuma vienoto identifikācijas kodu.
Pamatojums
Ierosinājums pievienot katram ražojumam identifikācijas zīmi un ekspluatācijas īpašību deklarācijas numuru ir nepraktisks, jo daudziem ražotājiem tie būtu jāpievieno ļoti lielam ražojumu skaitam. Jāsaglabā ciparburtu apzīmējumi, ko pašlaik izmanto dažās ražošanas nozarēs.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums 8. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes režīma pareizu piemērošanu, un atbilstīgi rīkojas zīmes neatbilstošas izmantošanas gadījumā. Dalībvalstis arī nosaka sodus par pārkāpumiem, tostarp arī kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem. Minētajiem sodiem jābūt samērīgiem ar pārkāpuma smagumu.
Pamatojums
Tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. ... izveidotie ražojuma informācijas punkti sniedz arī informāciju par tehniskajiem vai regulatīviem noteikumiem, kas dalībvalsts teritorijā piemērojami konkrēta tipa būvizstrādājuma iestrādei, montāžai vai instalācijai.	Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. ... izveidotie ražojuma informācijas punkti, izmantojot skaidrus un viegli saprotamus terminus, sniedz arī informāciju par:
	a) visiem tehniskajiem vai regulatīvajiem noteikumiem, kas dalībvalsts teritorijā piemērojami konkrēta tipa būvizstrādājuma iestrādei, montāžai vai uzstādīšanai;
	b) nepieciešamības gadījumā — visiem ražotājiem pieejamajām pārsūdzības iespējām, lai apstrīdētu nosacījumus CE zīmes iegūšanai vienam vai vairākiem viņu izstrādājumiem, jo īpaši par atbilstīgām pārsūdzības procedūrām, lai apstrīdētu novērtējuma rezultātā pieņemtus lēmumus.
Pamatojums
Ražojuma informācijas punkti sniedz informāciju būvizstrādājumu ražotājiem, kuri vēlas iegūt CE zīmi. Tai ir jābūt informācijai par ražotāju pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz būtiskām teritoriālām prasībām, kā arī par pārsūdzības iespējām, kas pieejamas ražotājiem, lai apstrīdētu lēmumus, kuri pieņemti CE zīmes iegūšanas procedūrā.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums 9. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ražojuma informācijas punkti ir neatkarīgi no jebkādām iestādēm vai organizācijām, kas saistītas ar CE zīmes iegūšanas procedūru. Pamatnostādnes par informācijas punktu uzdevumiem un pienākumiem izstrādā Komisija, un tās apstiprina 51. panta 1. punktā minētā Būvniecības pastāvīgā komiteja.
Pamatojums
Lai nepieļautu interešu konfliktus, ražojuma informācijas punktiem jābūt neatkarīgiem no jebkādām iestādēm vai organizācijām, kas saistītas ar CE zīmes iegūšanas procedūru.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū izplatītāji pārliecinās, ka ražojumam ir noteiktais EK marķējums un tam ir pievienoti šajā regulā noteiktie dokumenti, instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts lietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā ražojums darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 10. panta 4. un 5. punkta un 12. panta 3. punkta prasības.	2. Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū izplatītāji pārliecinās, ka ražojumam ir noteiktā CE zīme un tam ir pievienoti šajā regulā noteiktie dokumenti tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ražojums darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 10. panta 4. un 5. punkta un 12. panta 3. punkta prasības.
Pamatojums
Būvizstrādājumu izmantotāju rīcībā jābūt ekspluatācijas īpašību deklarācijai valodā, kas viņiem ir saprotama.
Grozījums Nr.  60 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saskaņotos standartus pieņem Eiropas standartizācijas institūcijas, kas uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, pamatojoties uz Komisijas mandātiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu.	1. Saskaņotos standartus pieņem Eiropas standartizācijas institūcijas, kas uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, pamatojoties uz pieprasījumiem, ko iesniegusi Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu un Būvniecības pastāvīgā komiteja saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu.
	Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina, ka nevienas dalībnieku kategorijas pārstāvība tehniskajā komitejā vai darba grupā nepārsniedz 25 % no kopskaita. Ja kādas vai kādu kategoriju dalībnieki nevar vai nevēlas piedalīties darba grupā, šo prasību var proporcionāli pārskatīt, pamatojoties uz faktisko dalībnieku skaitu.
Pamatojums
31. grozījuma (ziņojuma projekts) precizējums.
Grozījums Nr.  61 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saskaņotie standarti paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.	2. Saskaņotie standarti paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību un izturīguma novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.
	Saskaņotajos standartos vajadzības gadījumā nosaka izstrādājumu paredzēto vispārējo izmantojumu; tajos arī nosaka raksturlielumus, kuriem Komisija nosaka minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē katrai IV pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei un atkarībā no piemērošanas veida, ievērojot 51. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru;
Pamatojums
Noteiktos izmantošanas gadījumos būvizstrādājuma izturīguma novērtēšana ir absolūti nepieciešama, un tam ir liela nozīme, izvēloties vajadzīgo izstrādājumu. Pirmās paaudzes standartos izturīguma kritēriji bieži vien netika ņemti vērā, bet tie ir jāņem vērā saskaņotajos izstrādājumu standartos. Saskaņotajiem standartiem būs praktisks pielietojums tikai tad, ja tajos būs norādīts paredzamais izmantojums, kā arī ekspluatācijas īpašību līmeņi un klases.
Grozījums Nr.  62 Regulas priekšlikums 16. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina pienācīgu pārstāvību galvenajām profesionālajām organizācijām, kuras piedalās būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā un izmantošanā.
Pamatojums
Svarīgi arī, lai pārstāvju organizācijas (profesionālās organizācijas) tāpat kā ražotāji ievērotu šās regulas principus un nodrošinātu godīgu konkurenci starp būvizstrādājumiem.
Grozījums Nr.  63 Regulas priekšlikums 17. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Kad Eiropas standartizācijas institūcija ir apstiprinājusi saskaņotu standartu, 51. panta 1. punktā minētā komiteja var uzņemties atbildību par visām pārbaudēm, kas nodrošina, ka šis standarts atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas vai dalībvalsts piešķirtajā mandātā.
Pamatojums
Viena no galvenajām problēmām saistībā ar standartizācijas mandātiem ir izskaidrojama ar to, ka saskaņotie ražojumu standarti nesaskan ar valsts noteiktajām prasībām. Standartos ir jāparedz, ka ražotāji deklarē visas ekspluatācijas īpašības, kas reglamentētas konkrētā dalībvalstī. Būvniecības pastāvīgajai komitejai, kas pārstāv dalībvalstu iestādes, ir jānodrošina, ka attiecīgajā mandātā ir ņemti vērā visi vajadzīgie raksturlielumi.
Grozījums Nr.  64 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem nav noteikusi, tās Eiropas standartizācijas institūcijas var noteikt saskaņotajos standartos.	2. Ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem nosaka saskaņotajā tehniskajā specifikācijā, ņemot vērā atšķirīgās tradīcijas un pamatprasību līmeņus attiecībā uz noteiktām būvēm, kā arī klimatiskās, ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās atšķirības un citus saistītus apstākļus, kas pastāv dalībvalstīs.
	Ražotājam ir tiesības pēc paša izvēles deklarēt atsevišķas ekspluatācijas īpašību vērtības vai ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases.
Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem ir noteikusi, Eiropas standartizācijas institūcijas šīs klases izmanto saskaņotajos standartos.	Ja Komisija ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem ir noteikusi, Eiropas standartizācijas institūcijas šīs klases izmanto saskaņotajos standartos.
Pamatojums
Tā kā valstu būvnoteikumi un vietējās tradīcijas atšķiras, ir svarīgi izstrādāt ekspluatācijas īpašību saskaņotos (tehniskos) līmeņus un klases kā alternatīvu ekspluatācijas īpašību atsevišķu vērtību deklarēšanai. Dalībvalstīm tomēr jāaizstāj vai jāpielāgo esošie līmeņi un klases saskaņoto standartu klasifikācijas sistēmai.
Grozījums Nr.  65 Regulas priekšlikums 18. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Attiecībā uz Komisijas noteiktajām ekspluatācijas īpašību klasēm Eiropas standartizācijas institūcijas precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem bez pārbaudēm vai bez turpmākām pārbaudēm var atzīt, ka ražojumam ir konkrēts ekspluatācijas īpašību līmenis, pamatojoties uz attiecīgajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pamatojums
Attiecībā uz Kopienas noteikto ekspluatācijas īpašību klasi, precizējot nosacījumus, kādos to var atzīt bez pārbaudēm vai turpmākām pārbaudēm, ir vajadzīga izmēģinājumu rezultātu plaša analīze, lai noteiktu, ka ražojumam ir konkrēts ekspluatācijas īpašību līmenis, un valsts iestādēm ir jāizdara attiecīgie pielāgojumi. Attiecīgi to pamatā ir jābūt Komisijas lēmumiem, kurus pastāvīgā tehniskā komiteja pieņēmusi, ievērojot komitoloģijas procedūru.
Grozījums Nr.  66 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katrā gadījumā Komisija izvēlas drošumam atbilstošu vismazāk apgrūtinošo sistēmu.	Katrā gadījumā Komisija izvēlas vismazāk apgrūtinošo sistēmu, kas ļauj droši iestrādāt būvizstrādājumu būvē.
Grozījums Nr.  67 Regulas priekšlikums 19. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šādi noteiktu sistēmu norāda saskaņoto standartu mandātos un saskaņotās tehniskās specifikācijās.	3. Šādi noteiktu sistēmu un informāciju par paredzēto vispārējo izmantojumu norāda saskaņoto standartu mandātos un saskaņotās tehniskās specifikācijās.
Pamatojums
Lai precizētu deklarēto ekspluatācijas īpašību nozīmi un garantētu patērētājiem pareizu informāciju, svarīgi ir ekspluatācijas īpašību deklarācijā minēt paredzēto izstrādājuma izmantojumu.
Grozījums Nr.  68 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas novērtējuma dokumentu (END), tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, pieņem, pamatojoties uz ražotāja vai importētāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.	1. Eiropas novērtējuma dokumentu (END) būvizstrādājumiem, uz kuriem saskaņotais standarts neattiecas vai attiecas tikai daļēji, tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, pieņem, pamatojoties uz ražotāja vai importētāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas novērtējuma dokumenta darbības jomai, kas attiecināta tikai uz inovatīvem izstrādajumiem, kas noteikti šajā regulā.
Grozījums Nr.  69 Regulas priekšlikums 20. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz END sasniegts pietiekams tehniskās un zinātniskās kompetences līmenis, tā pilnvaro Eiropas standartizācijas institūcijas, pamatojoties uz END, izstrādāt harmonizētu standartu. Pēc harmonizētā standarta publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgais END vairs nav spēkā.
Grozījums Nr.  70 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) jebkuram būvizstrādājumam izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz END, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.	1. Būvizstrādājumiem, uz kuriem saskaņotais standarts neattiecas vai attiecas tikai daļēji, Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) jebkuram būvizstrādājumam izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz END, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.
Pamatojums
Lai nepieļautu divu līmeņu CE zīmes procedūru, kas sistēmu sarežģītu un varētu negatīvi ietekmēt CE zīmes uzticamību, ir jāsaglabā iespēja izmantot Eiropas tehnisko novērtējumu inovatīviem būvizstrādājumiem.
Grozījums Nr.  71 Regulas priekšlikums 24. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija izstrādā novērtējuma veikšanas procedūru, tostarp arī atbilstīgas novērtējuma rezultātu pārsūdzības procedūras.	2. Komisija izstrādā pārredzamas novērtējuma veikšanas procedūras, tostarp arī atbilstīgas un pieejamas novērtējuma rezultātu pārsūdzības procedūras.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai.
Grozījums Nr.  72 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – ea) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) nodrošina, ka TNI organizācijā visām TNI ir vienāds statuss;
Pamatojums
Lai TNI organizācijā nodrošinātu lēmumu pieņemšanas pārredzamību, ir jāgarantē, ka visām TNI ir vienāds statuss.
Grozījums Nr.  73 Regulas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – eb) apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	eb) nodrošina 19. pantā un II pielikumā noteikto procedūru pārredzamību un apspriešanos ar ražotāju šo procedūru norises laikā.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai. Jābūt iespējai ar ražotāju apspriesties un viņu informēt par viņa lietas virzību.
Grozījums Nr.  74 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir tā paša ražojuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita ražojuma testa rezultātiem;	b) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, atbilst tam pašam ražojuma tipam, kāds ir citam būvizstrādājumam, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Kad ir izpildīti saskaņotajā tehniskajā specifikācijā iekļautie nosacījumi un vajadzības gadījumā pēc tam, kad attiecīgā sertifikācijas institūcija ir pārbaudījusi STD, kā minēts V pielikumā, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita ražojuma testa rezultātiem.
Pamatojums
Lai nodrošinātu lielāku skaidrību un labāku tirgus uzraudzību, saskaņotās tehniskās specifikācijās ir precīzāk jānorāda, kā var izmantot vienkāršotās procedūras.
Grozījums Nr.  75 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.	c) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Kad ir izpildīti saskaņotajā tehniskajā specifikācijā iekļautie nosacījumi un vajadzības gadījumā pēc tam, kad attiecīgā sertifikācijas institūcija ir pārbaudījusi STD, kā minēts V pielikumā, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.
Pamatojums
Šī procedūra ražotājam ļauj izvairīties no nevajadzīgām izmaksām un kavējumiem, izmantojot testa rezultātus, kas iegūti no sistēmas piegādātāja, ievērojot noteiktos aizsardzības pasākumus.
Grozījums Nr.  76 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1. vai 2. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.	2. Ja būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1., 2.  vai 4. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.
Pamatojums
Ir jābūt nepārprotami skaidram, ka STD var aizstāt tikai novērtējumu, nevis ekspluatācijas īpašību noturības pārbaudi. Tāpēc atbilstīgi V pielikumam attiecīgā sertifikācijas institūcija pārbauda arī 4. sistēmu.
Grozījums Nr.  77 Regulas priekšlikums 26. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šo pantu nepiemēro importētājiem, kuri ražojumu tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tā, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām 14. panta nozīmē.
Pamatojums
40. grozījuma (ziņojuma projekts) precizējums, lai nepieļautu nepareizu interpretāciju. Šī grozījuma vienīgais mērķis ir nepieļaut, ka STD izmanto, lai apzināti apietu ES tiesību aktus saistībā ar CE zīmi, kā arī lai nodrošinātu, ka tirgū laistie izstrādājumi ir uzticami.
Grozījums Nr.  78 Regulas priekšlikums 27. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana mikrouzņēmumos	Speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana mikrouzņēmumos, kuri ražo būvizstrādājumus
Grozījums Nr.  79 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Mikrouzņēmumi piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.	1. Mikrouzņēmumi, kuri ražo būvizstrādājumu, piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.
Grozījums Nr.  80 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1. vai 2. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.	2. Ja būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1., 2.  vai 4. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.
Pamatojums
Dodot iespēju izmantot vienkāršoto procedūru, vienlaikus ir svarīgi, lai trešā puse pārbaudītu arī tās STD, kas sagatavotas izstrādājumiem, kuri atbilst 3. novērtēšanas sistēmai.
Grozījums Nr.  81 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Speciālā tehniskā dokumentācija nodrošina vienādu aizsardzības attiecībā uz cilvēka veselību un drošību, kā arī citiem sabiedrībai nozīmīgiem aspektiem. Ražotājs saglabā atbildību par ražojuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijā noteiktajiem raksturlielumiem. Ražotājs informē par paredzēto izstrādājuma izmantojumu.
Grozījums Nr.  82 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Komisija piecus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā sagatavo ziņojumu par šī panta piemērošanu, cita starpā apsverot, vai to varētu piemērot arī citiem uzņēmumiem vai to vajadzētu atcelt. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.
Pamatojums
Ja ir pierādīts, ka šā panta piemērošana ir bijusi rezultatīva, tas jāattiecina arī uz MVU vai, iespējams, arī uz visu nozari. Ja pierādās, ka nav iespējams nodrošināt šāda būvizstrādājuma drošu iekļaušanu būvē, šis pants būs jāatceļ.
Grozījums Nr.  83 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2c. Šo pantu nepiemēro importētājiem, kuri ražojumu tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tā, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām 14. panta nozīmē.
Pamatojums
42. grozījuma (ziņojuma projekts) precizējums, lai nepieļautu nepareizu interpretāciju. Šī grozījuma vienīgais mērķis ir nepieļaut, ka STD izmanto, lai apzināti apietu ES tiesību aktus saistībā ar CE zīmi, kā arī lai nodrošinātu, ka tirgū laistie izstrādājumi ir uzticami.
Grozījums Nr.  84 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz būvizstrādājumu, kas projektēts un ražots neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamo ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD, pierādot šā ražojuma atbilstību piemērojamām prasībām.	1. Attiecībā uz būvizstrādājumu, kas projektēts un ražots neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamo ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD, pierādot šā ražojuma atbilstību piemērojamām prasībām. STD nodrošina ekvivalentu ekspluatācijas īpašību drošības un uzticamības līmeni attiecībā uz būvju pamatprasībām.
Grozījums Nr.  85 Regulas priekšlikums 30. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Pilnvarojošā iestāde pārbauda, vai atbilstības novērtējums ir veikts pienācīgi, neradot nevajadzīgu slogu uzņēmumiem un pienācīgi ņemot vērā uzņēmumu lielumu, būvniecības jomas specifiskās īpašības un struktūru, konkrētā izstrādājuma tehnoloģiskās sarežģītības līmeni, kā arī ražošanas procesa būtību, apjomu un biežumu.
Pamatojums
Ņemot vērā šīs regulas pamatprincipu, šis noteikums ir paredzēts tās vienkāršošanai.
Grozījums Nr.  86 Regulas priekšlikums 33. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Pilnvarotā iestāde un tās darbinieki ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes trešas puses uzdevumus veic ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai pārbaudes darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.	5. Pilnvarotā iestāde un tās darbinieki ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes trešās puses uzdevumus veic ražotājam pilnībā pārredzami ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai pārbaudes darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai.
Grozījums Nr.  87 Regulas priekšlikums 33. pants – 11.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a Pilnvarotās iestādes informē savus klientus un sniedz padomus atbilstīgi viņu interesēm.
Grozījums Nr.  88 Regulas priekšlikums 51. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētās komitejas locekļi nav atkarīgi no pusēm, kas iesaistītas būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanā.
Pamatojums
Ja dalībvalstu pārstāvji ir atkarīgi no trešām pusēm, kas iesaistītas atbilstības novērtēšanā, pastāv liels risks, ka būvizstrādājumu ražotājiem jāveic papildu testi vai citi uzdevumi, kas nav noteikti regulā.
Grozījums Nr.  89 Regulas priekšlikums 53. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2011. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot kā END.	3. Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2011. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, kā arī būvizstrādājumu novērtēšanas procedūru vienotu interpretāciju, ko, pamatojoties uz Direktīvas 89/106/EEK 9. panta 2. punktu, Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija pieņēmusi līdz 2011. gada 1. jūlijam, var izmantot kā END. Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm ir sasniegts pietiekams tehniskās un zinātniskās kompetences līmenis, tā atbilstīgi 20. panta 3.a punktam pilnvaro Eiropas standartizācijas institūcijas, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, izstrādāt saskaņotu standartu.
Pamatojums
Saskaņotajam standartam jābūt galvenajai atsaucei, Tāpēc, ja END (kas iesākumā izstrādāts inovatīvam izstrādājumam) ir pierādījis savu vērtību, ir svarīgi, lai Eiropas standartizācijas institūciju darba procesā to pārveidotu par saskaņotu standartu. Tas pats, protams, attiecas arī uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm.
Grozījums Nr.  90 Regulas priekšlikums I pielikums – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām jāatbilst to paredzētajiem mērķiem.	Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām jāatbilst to paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā visā būves aprites ciklā iesaistīto personu veselību un drošību.
Pamatojums
Ir svarīgi visā būves aprites ciklā, sākot ar projektēšanas un būvniecības posmu, pienācīgi ņemt vērā iesaistīto personu veselības un drošības aspektus.
Grozījums Nr.  91 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošu cilvēku higiēnu vai veselību, nedz tās aprites ciklā (celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā) pārliecīgi ietekmēt vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:	Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās visā to aprites ciklā neapdraudētu nedz strādnieku, nedz arī pašā būvē un to apkārtnē esošu cilvēku higiēnu, veselību un drošību un lai tās visā to aprites ciklā (celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā) pārmērīgi neietekmētu vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:
Grozījums Nr.  92 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības.	Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības. Būvizstrādājumiem ir jābūt arī energoefektīviem; aprites cikla laikā tiem ir jāpatērē iespējami mazāk enerģijas.
Grozījums Nr.  93 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tādējādi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un nodrošinātu:	Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tādējādi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un nodrošinātu vismaz:
Grozījums Nr.  94 Regulas priekšlikums II pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanas procedūra	Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanas procedūra būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts
Pamatojums
ETN un END jāizmanto būvizstrādājumiem, uz kuriem pilnībā neattiecas saskaņotie standarti (galvenokārt inovatīviem izstrādājumiem).
Grozījums Nr.  95 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Vienojoties ar izvēlētā mērķa tirgus tehniskā novērtējuma iestādēm, kompetentā tehniskā novērtējuma iestāde veic novērtēšanu atbilstīgi otrajā līgumā un darba programmas projektā paredzētajiem noteikumiem, izstrādā atbilstošu Eiropas tehnisko novērtējumu un nosūta to Komisijai, kā arī visām pārējām tehniskā novērtējuma iestādēm, kas nozīmētas tām pašām ražojumu jomām atbilstīgi IV pielikuma 1. tabulai.
Pamatojums
Turpmāk jāparedz iespēja saņemt tehnisko novērtējumu pat tad, ja nav pieejamas „Eiropas pamatnostādnes”. Ražotājam vai importētājam jābūt iespējai, atkarībā no viņa tirgus stratēģijas, noteikt mērķa tirgu un sava ražojuma izmantojumu. Tikai izvēlēta mērķa tirgus TNI jāiesaista novērtēšanas procesā, ja vien tām ir nepieciešamā speciālā kompetence.
Grozījums Nr.  96 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.5. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ražotājs var pieprasīt, lai minētā darba grupa uzklausītu viņa izraudzītu neatkarīgu zinātnisko ekspertu, lai papildinātu informāciju, kas ir TNI rīcībā. Darba grupa rīko šādu uzklausīšanu.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai. Ražotājs arī pienācīgi jāinformē par viņa pieteikuma virzību, un jādod viņam iespēja pieteikuma dokumentāciju papildināt, attiecīgajai darba grupai uzklausot ražotāja izraudzītu neatkarīgu zinātnisko ekspertu.
Grozījums Nr.  97 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.7. Atbildīgā TNI šo informāciju pēc apspriešanās ar darba grupu ietver END projektā, ko nosūta TNI organizācijai, kas minēta 25. panta 1. punktā. Pēc END projekta galīgās redakcijas paziņošanas ražotājam, kurš nedēļas laikā var izteikt komentārus, TNI organizācija pieņem END kā pagaidu dokumentu. TNI organizācija pieņemtā pagaidu END kopiju nosūta ražotājam un Komisijai. Ja Komisija piecpadsmit darba dienu laikā pēc saņemšanas TNI organizācijai sniedz savas piezīmes par pagaidu END, tad to TNI organizācijai attiecīgi jālabo. Pēc šā noteiktā perioda atbildīgā TNI uzsāk gatavošanos novērtējuma veikšanai.	2.7. Atbildīgā TNI šo informāciju pēc apspriešanās ar darba grupu ietver END projektā, ko nosūta TNI organizācijai, kas minēta 25. panta 1. punktā. Pēc END projekta galīgās redakcijas paziņošanas ražotājam, kurš nedēļas laikā var izteikt komentārus, un pēc apspriešanās vismaz ar vienu ražotāja izraudzītu nozares organizāciju, ja viņš izteicis tādu vēlmi, TNI organizācija pieņem END kā pagaidu dokumentu. TNI organizācija pieņemtā pagaidu END kopiju nosūta ražotājam un Komisijai. Ja Komisija piecpadsmit darba dienu laikā pēc saņemšanas TNI organizācijai sniedz savas piezīmes par pagaidu END, tad to TNI organizācijai attiecīgi jālabo. Pēc šā noteiktā perioda atbildīgā TNI uzsāk gatavošanos novērtējuma veikšanai.
Pamatojums
Inovatīvo būvizstrādājumu Eiropas tehniskā novērtējuma pieņemšanas procedūrai ir jābūt ne tikai konfidenciālai, bet arī ražotājam pārredzamai. Ražotājs arī pienācīgi jāinformē par viņa pieteikuma virzību, un jādod viņam iespēja pieteikuma dokumentāciju papildināt, attiecīgajai darba grupai uzklausot ražotāja izraudzītu nozares organizāciju.
Grozījums Nr.  98 Regulas priekšlikums III pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ekspluatācijas īpašību deklarācija	svītrots
Nr. ...................
Pamatojums
Ierosinājums pievienot katram ražojumam identifikācijas zīmi un ekspluatācijas īpašību deklarācijas numuru ir nepraktisks, jo daudziem ražotājiem tie būtu jāpievieno ļoti lielam ražojumu skaitam.
Grozījums Nr.  99 Regulas priekšlikums III pielikums – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ražojuma identifikācija (kas nodrošina tā izsekojamību):	4. Ražojuma identifikācija (kas nodrošina tā izsekojamību) un norāde par paredzēto vispārējo izmantojumu:
Pamatojums
Lai precizētu deklarēto ekspluatācijas īpašību nozīmi un garantētu patērētājiem pareizu informāciju, svarīgi ir ekspluatācijas īpašību deklarācijā minēt paredzēto izstrādājuma izmantojumu.
Grozījums Nr.  100 Regulas priekšlikums III pielikums – 6. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	saskaņā ar ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu (Nr.) ………………..
Pamatojums
Lai precizētu deklarēto ekspluatācijas īpašību nozīmi un garantētu patērētājiem pareizu informāciju, svarīgi ir ekspluatācijas īpašību deklarācijā minēt sistēmu, kas izmantota izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai.
Grozījums Nr.  101 Regulas priekšlikums IIIa pielikums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIIa pielikums
	Ekspluatācijas īpašību deklarācijā deklarējamās bīstamās vielas
	1. Ļoti lielas bažas izraisošas vielas
	a) vielas, kas ir REACH (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH ) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru1) sarakstā;
	b) vielas, kas atbilstīgi REACH (Regulai (EK) Nr. 1907/2006) klasificētas kā noturīgas, bioakumulatīvas vai toksiskas (PBT);
	c) vielas, kas atbilstīgi REACH (Regulai (EK) Nr. 1907/2006) klasificētas kā ļoti noturīgas vai ļoti bioakumulatīvas (vPvB);
	d) vielas, kas atbilstīgi Direktīvai 1967/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu2 klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai funkcijai toksiskas 1. un 2. kategorijas vielas.
	2. Vielas ar noteiktu klasifikāciju
	Vielas, kas atbilst Direktīvas 1967/548/EEK klasificēšanas kritērijiem šādām kategorijām:
	a) kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai funkcijai toksiskas 3. kategorijas vielas;
	b) vielas ar hronisku toksicitāti (R48);
	c) videi kaitīgas vielas ar iespējamu ilgstošu iedarbību (R50-53);
	d) ozona slāni noārdošās vielas(R59);
	e) vielas, kuras var izraisīt jutīgumu ieelpošanas gadījumā (R42);
	f) vielas, kas, nonākot kontaktā ar ādu, var izraisīt jutīgumu (R43).
	3. Prioritārās bīstamās vielas
	Prioritārās bīstamās vielas, kas minētas X pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā3 (Ūdens pamatdirektīvā)
	1  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. 2 Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nodaļa, sējums Nr. 001, 27 - 31. lpp. 3 OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
Pamatojums
Šajā pielikumā ir atsauce uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz bīstamām vielām. Šo pielikumu var grozīt atbilstīgi 50. pantam. Ekspertu grupai, kas nodarbojas ar bīstamām vielām saistībā ar CEN/TC 351 darbu, jāpiešķir ļoti liela nozīme, pārskatot šo pielikumu.
Grozījums Nr.  102 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1.1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.1. 1. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.6. 1.+ sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Priekšlikums numurēt no 1 līdz 5 radīs neskaidrības. Pateicoties garai izglītošanas kampaņai, ražotāji un tirgus zina, kuri būtiskie raksturlielumi atbilst kurai [pašreizējai] sistēmai; jaunā numerācija šo situāciju izmainīs. Tā daudzām rūpniecības nozarēm uzliks ievērojamu pienākumu mainīt visu pašreiz uzņēmumos ieviesto administratīvo dokumentāciju, kā arī oficiālos dokumentus.
Grozījums Nr.  103 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1.2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.2. 2. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.7. 1. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Priekšlikums numurēt no 1 līdz 5 radīs neskaidrības. Pateicoties garai izglītošanas kampaņai, ražotāji un tirgus zina, kuri būtiskie raksturlielumi atbilst kurai [pašreizējai] sistēmai; jaunā numerācija šo situāciju izmainīs. Tā daudzām rūpniecības nozarēm uzliks ievērojamu pienākumu mainīt visu pašreiz uzņēmumos ieviesto administratīvo dokumentāciju, kā arī oficiālos dokumentus.
Grozījums Nr.  104 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1.3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.3. 3. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.8. 2.+ sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Priekšlikums numurēt no 1 līdz 5 radīs neskaidrības. Pateicoties garai izglītošanas kampaņai, ražotāji un tirgus zina, kuri būtiskie raksturlielumi atbilst kurai [pašreizējai] sistēmai; jaunā numerācija šo situāciju izmainīs. Tā daudzām rūpniecības nozarēm uzliks ievērojamu pienākumu mainīt visu pašreiz uzņēmumos ieviesto administratīvo dokumentāciju, kā arī oficiālos dokumentus.
Grozījums Nr.  105 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1.4. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.4. 4. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.9. 3. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Priekšlikums numurēt no 1 līdz 5 radīs neskaidrības. Pateicoties garai izglītošanas kampaņai, ražotāji un tirgus zina, kuri būtiskie raksturlielumi atbilst kurai [pašreizējai] sistēmai; jaunā numerācija šo situāciju izmainīs. Tā daudzām rūpniecības nozarēm uzliks ievērojamu pienākumu mainīt visu pašreiz uzņēmumos ieviesto administratīvo dokumentāciju, kā arī oficiālos dokumentus.
Grozījums Nr.  106 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. daļa – 1.5. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.5. 5. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.10. 4. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Priekšlikums numurēt no 1 līdz 5 radīs neskaidrības. Pateicoties garai izglītošanas kampaņai, ražotāji un tirgus zina, kuri būtiskie raksturlielumi atbilst kurai [pašreizējai] sistēmai; jaunā numerācija šo situāciju izmainīs. Tā daudzām rūpniecības nozarēm uzliks ievērojamu pienākumu mainīt visu pašreiz uzņēmumos ieviesto administratīvo dokumentāciju, kā arī oficiālos dokumentus.

PASKAIDROJUMS

Lai veicinātu būvizstrādājumu labāku apriti/izmantošanu, Komisija ierosina Būvizstrādājumu direktīvu (89/106/EEK) aizvietot ar jaunu regulu, kurā paredzēti saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi. Šīs regulas mērķis ir piedāvāt vienotu tehnisko formulējumu un padarīt skaidrākus nosacījumus, kā iegūt CE zīmi.

1. Priekšlikuma galvenie elementi

1.1. CE zīmes īpašības

Ekspluatācijas īpašību deklarācija ir nosacījums, kas ļauj izmantot CE zīmi. Deklarāciju sagatavo ražotājs, kas uzņemas atbildību par deklarācijā iekļauto informāciju. Atbildīgās iestādes pieņem, ka deklarācija ir precīza. Deklarācijā ir ziņas par izstrādājuma ekspluatācijas īpašībām, un turpmāk šīs ziņas uz minētā izstrādājuma neparādīsies, lai tādējādi vienkāršotu uzrakstus.

Šī būvizstrādājumu tirdzniecības regula atšķiras no jaunā tiesiskā regulējuma (JTR) („preču pakete”), nosakot, ka CE zīme ir vienīgā zīme, kas apliecina izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, un ka tā aizvieto jebkuru citu valsts zīmi. Ražotājiem būs atļauts izmantot juridiski saistošu kvalitātes zīmi.

Visbeidzot, ja nav būtisku prasību, kas piemērojamas vietā, kur izstrādājums jālaiž tirgū, CE zīme vairs nebūs obligāta, pat ja izstrādājumam ir saskaņota tehniskā specifikācija.

1.2. CE zīmes piešķiršanas procedūra

1.2.1. Divi iegūšanas veidi

Komisijas priekšlikumā ir nodalītas divas dažādas procedūras, kas ražotājam pēc savas izvēles jāievēro:

a) galvenās procedūras pamatā ir saskaņotie standarti. Ja ražotājs uzskata, ka uz viņa izstrādājumu attiecas kāds no esošajiem standartiem, viņš lūdz, lai dalībvalstu atzītas iestādes, izmantojot piemērotu testēšanas sistēmu, novērtē izstrādājuma ekspluatācijas īpašības;

b) Eiropas tehniskais novērtējums (ETN) ir līdzvērtīga iespēja. Tas dod iespēju ražotājam pieprasīt izveidot viņa izstrādājumam piemērotu saskaņotu tehnisko specifikāciju, izstrādājot Eiropas novērtējuma dokumentu (END), kura funkcija ir pielīdzināma saskaņotajiem standartiem. Tehniskās novērtēšanas iestādes (TNI) pēc ražotāja lūguma izstrādā END un ETN.

1.2.2. Saskaņotie standarti  — vienkāršota novērtēšanas procedūra

Lai samazinātu izmaksas, Komisija ierosina alternatīvu veidu, kā novērtēt izstrādājumu ekspluatācijas īpašības: mikrouzņēmumi varēs aizstāt klasiskās novērtēšanas sistēmas vietā izmantot specifisko tehnisko dokumentāciju (STD), kurā ražotājs norāda, ka spēkā esošie noteikumi attiecas uz viņa izstrādājumu un ka tas atbilst šo noteikumu prasībām. Tomēr būs iespējams likt ražotājam veikt testus, ja Komisija uzskatīs, ka tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.

Turklāt procedūra, kurā izmanto STD, ļaus dalīties ar to testu rezultātiem, kas veikti izstrādājumiem, kurus uzskata par ekvivalentiem, un ļaus veikt tipa testu kaskādi. STD varēs arī izmantot izstrādājumiem, kas ražoti nerūpnieciskā veidā.

2. Referentes priekšlikumi

Referente atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir atvieglot būvizstrādājumu laišanu tirgū un to apriti Eiropas Savienībā. Kopīga formulējuma izveide un zīmes iegūšanas elastīgākas iespējas (it īpaši, izmantojot vienkāršotas procedūras, kas pielāgotas mikrouzņēmumiem) palīdzēs uzlabot būvniecības nozares reglamentējošos noteikumus.

Referente uzskata, ka tomēr ir nepieciešami atsevišķi precizējumi un skaidrojumi, lai vairāk garantētu CE zīmes uzticamību un nodrošinātu labāku sistēmas pārredzamību būvizstrādājumu izmantotājiem.

2.1. Divi atšķirīgi veidi CE zīmes iegūšanai

Komisijas ierosinātā iespēja, ka visiem būvizstrādājumiem var brīvi iegūt ETN, rada risku, ka gadījumā, ja ekspluatācijas īpašību novērtēšanas procedūras atšķirsies atkarībā no izvēlētā CE zīmes iegūšanas veida, tiks ieviesta divpakāpju sertifikācija ar mainīgiem kvalitātes apliecinājumiem. Tāpēc tika izlemts, ka ETN iespējams veikt inovatīviem izstrādājumiem (21. pants), kas tagad ir precīzi definēti (2. panta 1.a punkts).

2.2. Vienkāršotas procedūras

Nepieciešamība uzraudzīt tirgu nozīmē, ka stingrāk ir jākontrolē izstrādājumi, kas ražoti ārpus Eiropas Savienības. Ja importētiem izstrādājumiem piemēros STD sniegto iespēju atkāpties no klasiskajām ekspluatācijas īpašību novērtēšanas procedūrām, tas rada reālu risku, ka radīsies iespēja apiet noteikumus, ļaujot izstrādājumiem ar apšaubāmām ekspluatācijas īpašībām iekļūt Eiropas tirgū bez iepriekšējas kontroles. Šajā sakarībā jāpatur prātā, ka var tikt veidoti fiktīvi mikrouzņēmumi, kuru loma būs atvieglot netestētu izstrādājumu importu. Tāpēc, saglabājot STD procedūru, referente iesaka nepadarīt to pieejamu importētājiem, kuriem būs jāizmanto tradicionālā novērtēšanas procedūra (26. panta 3. punkts un 27. panta 3. punkts).

Taču, lai garantētu CE zīmes uzticamību uz izstrādājuma, kas to ieguvis, izmantojot vienkāršotu procedūru, vēlams izvērst to gadījumu sarakstu, kuros STD būs jāpārbauda trešai pusei (26. panta 2. punkts un 27. panta 2. punkts).

2.3. Pārredzamība

Sistēmas laba darbība nozīmē zināmu pārredzamības pakāpi, izstrādājot saskaņotās tehniskās specifikācijas un novērtējot ekspluatācijas īpašības izstrādājumiem, kas pretendē uz CE zīmi.

Procedūrai, kas nosaka, kā inovatīvi izstrādājumi saņem ETN, jābūt konfidenciālai un ražotājam pārskatāmai. Ražotājam ir jābūt arī pienācīgi informētam par viņa pieteikuma virzību, un jādod viņam iespēja pieteikuma dokumentāciju papildināt, uzklausot viņa izraudzītu neatkarīgu zinātnisko ekspertu un nozares organizāciju (II pielikuma 2. panta 5. punkts un 2. panta 7. punkts).

Attiecībā uz pārvaldību referente turklāt iesaka, ka visām TNI, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, vajadzīgs vienāds statuss TNI organizācijā (25. panta 2. punkts). Referente arī iesaka izvairīties no ražotāju atsevišķu kategoriju pārmērīgas pārstāvniecības Eiropas standartizācijas organizācijās, lai garantētu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un lai aizsargātu mazos un vidējos uzņēmumus (16. panta 1. punkts).

2.4. Ar CE zīmi saistītie nosacījumi

Ir īpaši svarīgi, lai CE zīme būtu jebkuram izstrādājumam, ko pārdod Kopienas tirgū un kam ir saskaņota tehniskā specifikācija (saskaņots standarts vai ETN) (7. panta 1. punkts). Šī zīme atbilst ražotāja deklarācijai par izstrādājuma ekspluatācijas īpašībām saskaņā ar būtisko raksturlielumu kopumu.

Šos būtiskos raksturlielumus, ja tādi vispār ir noteikti, pašlaik nosaka tikai valsts līmenī, un tie atspoguļo dalībvalstu atšķirīgos apstākļus, t.i., klimatisko dažādību. Ja dalībvalsts, kur izstrādājumu laiž tirgū, nenosaka piemērotas būtiskās prasības, CE zīmes pamatā nebūs nekādu materiālu rādītāju par ekspluatācijas īpašībām. Līdz ar to CE zīme ievērojami zaudētu savu uzticamību. Lai atrisinātu šo problēmu, referente iesaka nodalīt divu veidu būtiskos raksturlielumus (2. panta 2. punkts un 4. panta 2. punkts):

– „Eiropas būtiskie raksturlielumi”, kam jāatbilst Eiropas Savienības dalībvalstu un to pilsoņu kopīgiem apsvērumiem un ko izstrādās komitoloģijas procedūrā, izmantojot minimālu harmonizāciju. „Eiropas būtisko prasību” izpilde obligāti būs jāņem vērā, novērtējot tāda izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, uz kuru attiecas saskaņota tehniskā specifikācija. Šīs prasības īpaši attieksies uz drošību, globālo sasilšanu un iekštelpu gaisa kvalitāti (4. panta 3. punkts); tomēr šis uzskaitījums nav izsmeļošs un to varēs pārskatīt;

– „teritoriālie būtiskie raksturlielumi”, ko nosaka dalībvalstis, atbilst definīcijai, kura pašreiz iekļauta Komisijas priekšlikumā. Ja vietā, kur ražotājs paredzējis izstrādājumu laist tirgū, šie raksturlielumi ir spēkā, tie sniegs papildus radītājus šā izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai. Ieviešot „Eiropas būtiskos raksturlielumus”, referente vēlas pastiprināt CE zīmes uzticamību, piešķirot tai vienotu nozīmi visā Eiropā, balstoties uz skaidri definētiem rādītājiem.

2.5. Patērētāju/ profesionālu izmantotāju aizsardzība

Ekspluatācijas īpašību deklarācija. Lai deklarēto ekspluatācijas īpašību nozīme būtu skaidrāka un lai garantētu patērētāju pareizu informēšanu, ir svarīgi ekspluatācijas īpašību deklarācijā minēt paredzēto izstrādājuma izmantojumu, kā arī testēšanas sistēmu, kas izmantota novērtēšanai (5. panta 2. punkts un 19. panta 3. punkts, kā arī III pielikums).

CE zīme/valstu marķējumi. Gaidot Komisijas iniciatīvu, kas ļaus nostiprināt CE zīmi, ir jāsaglabā kompromisa formulējums par valstu marķējumiem, kuru Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja „preču paketē” (30. apsvērums un 7. panta 2. punkts).

Dokumentu valoda. Būvizstrādājumu izmantotājiem nepieciešama iespēja iegūt ekspluatācijas īpašību deklarāciju valodā, ko viņi saprot (6. panta 4. punkts un 13. panta 2. punkts).

Ražojumu informācijas punkti. Komisija ierosina izveidot ražojumu informācijas punktus, lai sniegtu uzņēmumiem informāciju par valstu tehniskajiem noteikumiem, kas jāpiemēro būvizstrādājuma konkrēta tipa iestrādāšanai, montāžai vai uzstādīšanai. Ir svarīgi, lai sniegtajā informācijā būtu norādītas arī ražotājiem piešķirtās pārsūdzības iespējas, ja viņi vēlas apstrīdēt CE zīmes iegūšanas procedūras laikā pieņemtos lēmumus. Turklāt ražojumu informācijas punktiem ir jābūt neatkarīgiem no jebkādām iestādēm vai organizācijām, kas ir iesaistītas CE zīmes iegūšanas procedūrā (9. pants).

Īpaši gadījumi. Darbuzņēmēji un/vai amatnieki bieži izgatavo būvizstrādājumus un paši tos iestrādā būvē. Šādos īpašos gadījumos CE zīmei nevajadzētu būt obligātai (2. panta 5. punkts).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS  (4.12.2008)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus
(COM(2008)0311 – C6‑0203/2008 – 2008/0098(COD))

Atzinumu sagatavoja: Den Dover

ĪSS PAMATOJUMS

Celtniecība ir viena no svarīgākajām nozarēm Eiropas Savienībā gan peļņas, gan nodarbinātības ziņā. Šajā nozarē ir nodarbināti visvairāk strādājošo (apmēram 12 miljoni tiešo darba vietu), un tā sniedz ievērojamu ieguldījumu IKP, aptverot vairāk nekā 20 000 dažādu ražojumu. Tomēr, šīs nozares attīstību kavē pārmērīga regulēšana un nevajadzīga birokrātija, kas padara iekšējā tirgus darbību neapmierinošu.

1989. gadā tika sagatavota Būvizstrādājumu direktīva (BID). Tās galvenais mērķis ir tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanu Eiropas Savienībā, aizvietojot valstu standartus un apstiprinājumus ar vienotu Eiropas tehnisko specifikāciju kopumu būvizstrādājumiem. Tomēr, praktiski īstenojot BID, tajā atklājās vairāki trūkumi. Tā kā BID transponēšana valstu tiesību aktos, īstenošana un interpretēšana bija atšķirīga, tirdzniecības šķēršļus novērsa tikai daļēji. Turklāt BID radīja apgrūtinošas procedūras un pienākumus ražotājiem, piemēram, relatīvi lēno un dārgo EK marķējuma procesu.

Eiropas Komisija 2008. gada maijā publicēja priekšlikumu aizstāt spēkā esošo BID ar jaunu regulu, proti Būvizstrādājumu tirdzniecības regulu (BTR), kuras mērķis ir novērst visus regulatīvos un tehniskos šķēršļus būvizstrādājumu brīvai apritei ES. BTR nemaina BID koncepciju un galvenos elementus. Tomēr, tiek ierosinātas noteiktas izmaiņas, lai uzlabotu harmonizāciju un vairāk ņemtu vērā MVU intereses.

Atzinuma sagatavotājs vērtē atzinīgi šo priekšlikumu, kura nolūks ir stiprināt iekšējo būvizstrādājumu tirgu, vienlaikus nodrošinot nozarei uzticamu pamatu tās darbībai. Regulas mērķim ir jābūt uzticības palielināšanai par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību drošību, kā arī vienkāršot un precizēt pieejamās iespējas, palielināt EK marķējuma izmantošanu un iedrošināt jauninājumu radītājus un MVU.

Atzinuma sagatavotājs vēlas izcelt trīs konkrētas tēmas:

1. EK marķējums

Ir svarīgi atzīt būvizstrādājumu ievērojamo atšķirību no citiem ražojumiem. Būvizstrādājumi ir starpprodukti, kuru galīgo izmantošanu nevar paredzēt. Lietotājs ir atbildīgs par šo izstrādājumu lietošanas drošību saskaņā ar valsts drošības noteikumiem. Lai lietotājs varētu novērtēt izstrādājuma drošību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ražotāji sniegtu pilnīgu un uzticamu informāciju par izstrādājuma ekspluatācijas īpašībām, izmantojot vienkāršu vārdu krājumu un saskaņotus standartus.

Izstrādājumiem, kuri ir laisti tirgū, ieviešot obligāto EK marķējumu, tiek radīta kopēja tehniska valoda, kuras pamatā ir saskaņoti standarti, kas ražotājiem dod iespēju informēt par ražojumu ekspluatācijas īpašībām un raksturlielumiem. Tas ir labākais attīstības veids, lai radītu patiesu būvizstrādājumu iekšējo tirgu.

Tomēr ir svarīgi, lai EK marķējums būtu pareizs, uzticams un ticams. Šajā ziņā, priekšlikumu varētu uzlabot. Pirmkārt, nosakot dažādus veidus, kā iegūt EK marķējumu. Šajā priekšlikumā ir piedāvāti divi paralēli veidi: atbilstība saskaņotajiem standartiem vai tā saucamais Eiropas tehniskais novērtējums (ETN).. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka precizējot, kad ir jālieto kuru metodi, varētu nodrošināt vienādus spēles noteikumus, tirgus noteiktību un EK marķējuma ticamību. Otrais punkts ir EK marķējuma kvalitātes garantiju pastiprināšana. Atzinuma sagatavotājs vērtē atzinīgi priekšlikumus par pilnvaroto iestāžu darbību, jo tie palielinās EK marķējuma ticamību. Tomēr būtu lietderīgi to palielināt vēl vairāk, lai nodrošinātu šo iestāžu pilnīgu neatkarību un objektivitāti.

2. MVU

Priekšlikumā ietvertas vienkāršotas procedūras mikrouzņēmumiem un unikāliem ražojumiem. Šie ražotāji var aizstāt parasto procedūru (ražojumiem, kuriem nav ižšķirīgas nozīmes drošības ziņā) ar speciālo tehnisko dokumentāciju (STD), izmantojot testa rezultātus no citiem ražotājiem vai tā saucamos kaskādes tipa testa rezultātus. Atzinuma veidotājs vērtē atzinīgi šos priekšlikumus, kas veicinās mazo uzņēmumu konkurētspēju un mazinās to izmaksu slogu. Tomēr, ir būtiski nodrošināt patērētājiem vienādu drošības un vides aizsardzības līmeni, neatkarīgi no izmantotās procedūras. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā mazo uzņēmumu lielo skaitu būvniecības nozarē. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka šīs izmaiņas palīdzētu inovatīviem izstrādājumiem ātrāk iegūt EK marķējumu.

3. Ilgtspējība

Jaunums priekšlikumā ir īpaša atsauce uz būvizstrādājumu ilgtspējību saistībā ar būvju pamatprasībām, kas nozīmē, ka EK marķējumā varētu iekļaut norādi par izstrādājuma ilgtspējību, ja to paredz dalībvalsts regulējums. Atzinuma sagatavotājs atbalsta šo priekšlikumu. Aptverot pārstrādi, izturīgumu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu varētu sniegt iegulījumu visaptveroša mērķa sasniegšanā, lai samazinātu oglekļa emisijas un veicinātu ekoloģisko jauninājumu radīšanu. Ir jāsasaista šo regulu ar spēkā esošajiem Eiropas standartizācijas pasākumiem, piemēram, tehniskajām komitejām Nr. 350 un 351.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu.	(1) Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu, ne arī nodara kaitējumu dabiskajai vai cilvēka radītajai videi.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai ražotajiem un importētājiem sniegtu papildu elastību to būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā, kurus tie paredz laist tirgū, jāparedz, ka tie var iesniegt Eiropas tehniskā novērtējuma pieteikumu arī tad, ja uz ražojumu attiecas saskaņots standarts.	svītrots
Pamatojums
Ja ir spēkā saskaņotais standarts, tad nav vajadzīgs Eiropas tehniskais novērtējums.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Ir svarīgi pievienot būvju pamatprasībām „ilgspējīgu dabas resursu izmantošanu”, kurā jāņem vērā šādi aspekti:
	a) būves, tās materiālu un daļu pārstrādi pēc nojaukšanas;
	b) būves izturīgumu;
	c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.
Pamatojums
Šis grozījums ir jāņem vērā kopā ar I pielikuma 7. punkta attiecīgo grozījumu. Principā var atbalstīt 7. pamatprasību par ilgspējīgu izmantošanu. Ja nav pieejami Eiropas standarti, kuros parādīts, kā var izpildīt a), b) un c) apakšpunktu sīki izstrādātās prasības (Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pašlaik izstrādā attiecīgos standartus), ierosināto prasību sarakstu ir jāiekļauj apsvērumos. Šajā sakarībā ir jāņem vērā 13. apsvērumā izklāstītā CEN kompetence kā kompetentajai iestādei, kas pieņem saskaņotus standartus.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 2. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a „būvizstrādājums, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts,” ir būvizstrādājums, kura būtiskus raksturlielumus un ekspluatācijas īpašības nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo cita starpā:
	a) izstrādājums nav iekļauts neviena saskaņotā standarta darbības jomā;
	b) izstrādājums neatbilst vienai vai vairākām raksturlielumu tehniskajām definīcijām, kas ietvertas kādā no saskaņotajiem standartiem;
	c) vienam vai vairākiem izstrādājuma raksturlielumiem pietiekami neatbilst neviens saskaņotais standarts; vai
	d) izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai trūkst vienas vai vairāku testa metožu vai tās nav piemērojamas.
Pamatojums
Ar šo definīciju precizē, kuriem izstrādājumiem var pieprasīt Eiropas tehnisko novērtējumu. Šī definīcija attieksies galvenokārt uz inovatīviem izstrādājumiem.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. „saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir saskaņoti standarti un Eiropas novērtējuma dokumenti;	4. „saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir saskaņoti standarti (tostarp ar speciālās tehniskās dokumentācijas palīdzību) un Eiropas novērtējuma dokumenti;
Pamatojums
Visi minētie veidi ir saskaņotas tehniskās specifikācijas.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 2. pants – 12.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a„tehniskā novērtējuma iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādāšanā un veic ekspluatācijas īpašību novērtējumu par tādu būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts, ražojumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikumā;
Pamatojums
Tehniskā novērtējuma iestādes piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu (END) izstrādāšanā, veic novērtējumus un izsniedz Eiropas tehnisko novērtējumu izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas saskaņotie standarti (galvenokārt inovatīviem izstrādājumiem).
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 2. pants – 13.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a „speciālā tehniskā dokumentācija” ir specifiska dokumentācija, ar kuru vienkāršotā veidā pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām;
Pamatojums
Mikrouzņēmumi var aizstāt piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu ar speciālo tehnisko dokumentāciju.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a „komplekts” nozīmē būvizstrādājumu, ko veido vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno pastāvīgai iekļaušanai būvēs;
Pamatojums
Lai izvairītos no radošām interpretācijām, ir jādefinē, kas ir „komplekts”.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.b „pilnvarojošā iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde pilnvaroto iestāžu novērtēšanai un pilnvarošanai nepieciešamo procedūru izstrādāšanai un veikšanai saskaņā ar 30. pantu;
Pamatojums
Uz pilnvarojošām iestādēm attiecas VII nodaļas 30., 31. un 32. pants.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 2. pants – 14.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.c „pilnvarotā iestāde” ir pilnvarota ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestāde, kas atbilst 33. pantā izklāstītajām prasībām;
Pamatojums
Uz pilnvarotajām iestādēm attiecas VII nodaļas 33. līdz 45. pants (ieskaitot).
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 2. pants – 20. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. „aprites cikls” ir secīgi un saistīti ražojuma aprites posmi, sākot ar izejvielu iegādes vai ieguves no dabas resursiem līdz galīgai apglabāšanai.	20. ražojuma „aprites cikls” ir secīgi un saistīti ražojuma aprites posmi, sākot ar ieguvi, apstrādāšanu, celtniecību, ekspluatāciju un iespējamu atkārtotu apstrādi līdz galīgai apglabāšanai.
Pamatojums
Definīcijā nedrīkst iekļaut terminus, kuri vēl nav definēti.
„Aprites cikla” idejā ir jāiekļauj būvizstrādājuma lietderīgās aprites iespējami lielāka daļa, kā arī to ražojumu izmantošanas pamatotība, kuru izcelsme ir izejmateriāli, kas jau tiek izsmelti. Ir jāapsver arī iespēja likvidēt būvizstrādājumus, kas noteiktā ražošanas posmā rada draudus videi.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai arī šim ražojumam ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, un	(a) uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts (tostarp ar speciālās tehniskās dokumentācijas palīdzību) vai arī šim ražojumam ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, and
Pamatojums
Derīgi ir visi iepriekš minētie EK marķējuma iegūšanas veidi.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis ražotāja vai importētāja izstrādātu ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu.	3. Dalībvalstis ražotāja vai importētāja izstrādātu ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu. Ražotājs vai importētājs ir atbildīgs par šā būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.
Pamatojums
Šis precizējums novērš šaubas par atbildību saistībā ar izstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā iekļauj šādu informāciju:	2. Ekspluatācijas īpašību deklarācijā iekļauj šādu informāciju:
(a) ražojuma tips, kuram tā izstrādāta;	a) ražojuma tips, kuram tā izstrādāta;
(b) būvizstrādājuma, kura ekspluatācijas īpašības deklarētas, būtisko raksturlielumu saraksts un tā ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu saraksts;	b) būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu saraksts, kas izklāstīts tā saskaņotajās tehniskajās specifikācijās, un katram būtiskajam raksturlielumam — deklarēto ekspluatācijas īpašību lielums, klase vai līmenis, vai apstiprinājums „ekspluatācijas īpašības nav noteiktas”;
(c) tā saskaņotā standarta, Eiropas novērtējuma dokumenta vai speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā.	c) tā saskaņotā standarta, Eiropas novērtējuma dokumenta vai speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs, kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā, kā arī nosaukums un izdošanas datums;
	d) paredzētais vispārējais izmantojums, kas noteikts atbilstīgajā saskaņotajā tehniskajā specifikācijā;
	e) ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma.
Pamatojums
Ražotājam ir jānodrošina, ka visa informācija par izstrādājumu, kas ir saistīta ar saskaņoto tehnisko specifikāciju, ir pieejama. Paredzētais vispārējais izmantojums daudzos gadījumos ir tieši saistīts ar atbilstības novērtējuma sistēmas izvēli un tādēļ to ir skaidri jāparāda projektētājiem, darba uzņēmējiem un tirgus uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 6. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ekspluatācijas īpašību deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē saskaņā ar Komisijas paredzētajiem noteikumiem.	3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ekspluatācijas īpašību deklarāciju var papildus elektroniski ievietot tīmekļa vietnē.
Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Ir jādod iespēja būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarāciju iesniegt tīmekļa vietnē. Tādā veidā varētu sniegt daudz papildu informācijas visās valodās, kas atbilstu valstīm, kurās ražojumu var laist tirgū.
Mēs ierosinām u uz ražojuma vai iepakojuma norādīt šādus 3 aspektus: EK marķējuma logo, atsauces numuru, kas nodrošina attiecīgā ražojuma izsekojamību un nepārprotamu identifikāciju, kā arī adresi, kur var saņemt pilnīgu informāciju, tostarp ražojuma tehniskos datus.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis neievieš valsts pasākumus vai atsauc visas atsauces un atbilstības marķējumu, kas nav EK marķējums.	Dalībvalstis neievieš valsts pasākumus un atsauc visas atsauces uz atbilstības marķējumu, kas nav EK marķējums.
Pamatojums
Lai sniegtu drošību lietotājiem un novērstu neskaidrības, ir būtiski racionalizēt izstrādājumu marķēšanas sistēmu.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis neaizliedz un nekavē savā teritorijā vai to atbildības robežās darīt pieejamu tirgū vai izmantot būvizstrādājumus ar EK marķējumu, ja tā izmantošanas prasības dalībvalstī atbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.	3. Dalībvalstis neaizliedz un nekavē savā teritorijā vai to atbildības robežās darīt pieejamu tirgū vai izmantot būvizstrādājumus ar EK marķējumu.
Pamatojums
Ja ražojumamir pareizi piestiprināts EK marķējums un izstrādāta ekspluatācijas īpašību deklarācija, tā laišanai Eiropas tirgū un brīvai apritei nedrīkst būt nekādu šķēršļu, neatkarīgi no spēkā esošajiem valstu tiesību aktiem, vietā, kur šis ražojums tiek laists tirgū vai virzīts caur to.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	EK marķējumu kopā ar ekspluatācijas īpašību deklarāciju vienmēr saglabā elektroniski, un tie ir pieejami klientiem.
Pamatojums
Šis pasākums ir vajadzīgs noteiktības un vieglākas piekļuves nodrošināšanai, kā arī, lai veicinātu jaunāko saziņas metožu izmantošanu.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Aiz EK marķējuma norāda marķējuma pievienošanas gada pēdējos divus ciparus, ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi, būvizstrādājuma vienoto identifikācijas kodu un ekspluatācijas īpašību deklarācijas numuru.	3. Aiz EK marķējuma norāda ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi, būvizstrādājuma vienoto identifikācijas kodu, ekspluatācijas īpašību deklarācijas numuru, tehnisko specifikāciju nosaukumu, kas minēta ekspluatācijas īpašību deklarācijā, un tajā minēto norādi par paredzēto vispārējo izmantojumu.
Pamatojums
Šajā pantā nosaka informāciju, ko piestiprina vai uzdrukā uz būvizstrādājuma. Galveno informāciju par būvizstrādājuma izmantošanu ir jāturpina piestiprināt vai uzdrukāt tiešu uz izstrādājuma, un tai nav jābūt sniegtai tikai paziņojumos (ekspluatācijas īpašību deklarācijā). Būvizstrādājumus nevar identificēt un iebūvēt, pamatojoties tikai uz vienoto identifikācijas kodu. Norāde par paredzēto vispārējo izmantojumu EK marķējumā būtu lietderīga informācija izstrādājuma lietotājiem, kas neradītu ievērojamu birokrātisku slogu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 19. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude	Atbilstības apstiprinājums un novērtējums
Pamatojums
Ir jāsaglabā termins „atbilstības apstiprinājums”. Jauns formulējums radītu neskaidrības tirgū un nevajadzīgu administratīvo slodzi un izmaksas.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Būvizstrādājumu deklarēto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem veic saskaņā ar vienu no V pielikumā noteiktajām sistēmām.	1. Būvizstrādājumu novērtējumu un atbilstības apstiprinājumu attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem veic saskaņā ar vienu no V pielikumā noteiktajām sistēmām.
Pamatojums
Ir jāsaglabā termins „atbilstības apstiprinājums”. Jauns formulējums radītu neskaidrības tirgū un nevajadzīgu administratīvo slodzi un izmaksas.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas novērtējuma dokuments	Eiropas tehniskais novērtējums
1. Eiropas novērtējuma dokumentu (END), tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, pieņem, pamatojoties uz ražotāja vai importētāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai..	1. Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) jebkuram būvizstrādājumam, uz kuru saskaņotais standarts neattiecas vai neattiecas pilnībā, izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz Eiropas novērtējuma dokumentu (END), atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.
2. Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka ekspluatācijas īpašību novērtēšanas metodes un kritērijus attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, kas saistīti ar ražotāja paredzēto izmantojumu.	2. Komisija nosaka ETN formātu.
3. Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka konkrētas piemērojamās ražošanas procesa kontroles, ņemot vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa specifiskos apstākļus.	Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
Eiropas tehnisko novērtējumu apskata pirms Eiropas novērtējuma dokumenta, tādēļ ETN iekļauts šajā pantā un END — nākamajā. ETN attiecas uz būvizstrādājumiem, kas nav pilnībā iekļauti saskaņotajos standartos (galvenokārt uz inovatīviem izstrādājumiem).
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 21. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas tehniskais novērtējums	Eiropas novērtējuma dokuments
1. Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) jebkuram būvizstrādājumam izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz END, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.	1. Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, pieņem Eiropas novērtējuma dokumentu (END), pamatojoties uz tāda būvizstrādājuma ražotāja vai importētāja pieteikumu ETN, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.
2. Komisija nosaka ETN formātu.	2. Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka būvizstrādājuma, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts, tādu būtisku raksturlielumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanas metodes un kritērijus, kas saistīti ar ražotāja paredzēto izmantojumu.
Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.	3. Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka specifisku ražošanas procesa kontroli, ko piemēro, ņemot vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa īpašos apstākļus.
Pamatojums
ETN un END attiecas uz būvizstrādājumiem, kas nav pilnībā iekļauti saskaņotajos standartos (galvenokārt uz inovatīviem izstrādājumiem).
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir tā paša ražojuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita ražojuma testa rezultātiem;	(b) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir tā paša ražojuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, un vajadzības gadījumā pēc tam, kad STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita ražojuma testa rezultātiem.
Pamatojums
Šī procedūra ļauj izmantot kaskādes veida testēšanu, ietaupot laiku un samazinot izmaksas.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.	(c) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, un vajadzības gadījumā pēc tam, kad STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.
Pamatojums
Šī procedūra ražotājam ļauj izvairīties no nevajadzīgām izmaksām un kavējumiem, izmantojot testa rezultātus, kas iegūti no sistēmas piegādātāja, ievērojot noteiktos aizsardzības pasākumus.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ražotājs saglabā atbildību par izstrādājuma atbilstību visām ekspluatācijas īpašību deklarācijām saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.
Pamatojums
Šī procedūra ražotājam ļauj izvairīties no nevajadzīgām izmaksām un kavējumiem, izmantojot testa rezultātus, kas iegūti no sistēmas piegādātāja, ievērojot noteiktos aizsardzības pasākumus.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 26. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ražotājs cita ražotāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precīzumu, uzticamību un stabilitāti.	Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas apgādātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precīzumu, uzticamību un stabilitāti.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir precizēt, ka var izmantot arī sistēmas piegādātāja iegūtus testa rezultātus, ņemot vērā izklāstītos aizsardzības pasākumus.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Mikrouzņēmumi piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.	1. Mikrouzņēmumi piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD, ja saskaņotajā standartā nav iekļautas īpašas metodes mikrouzņēmumiem ekspluatācijas īpašību norādīšanai un novērtēšanai. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.
Pamatojums
STD ir jālieto tikai tad, ja saskaņotajos standartos nav attiecīgu metožu mikrouzņēmumiem.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 27. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktā izklāstītā vienkāršotā procedūra nodrošina vienādu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēku veselību un drošību vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības jautājumiem, piemēram, vidi un lietojamību.
Pamatojums
Ir svarīgi un būtiski, lai speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana mikrouzņēmumos nepazeminātu aizsardzības līmeni saistībā ar cilvēku veselību un drošību vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības jautājumiem, piemēram, vidi un lietojamību.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija ne vēlāk kā [piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo ziņojumu par šā panta piemērošanu, cita starpā apsverot, vai to varētu piemērot arī citiem uzņēmumiem.
	Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.
Pamatojums
Tiklīdz ir pierādīti nozares un mikrouzņēmumu ieguvumi, ir jāapsver iespēja paplašināt speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošanu, iekļaujot arī citus uzņēmumus.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 49.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	49.a pants
	Pamatnostādnes
	Komisija tirgus uzraudzības iestādēm sagatavo specifiskas pamatnostādnes par būvizstrādājumiem. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pamatojums
VIII nodaļas noteikumos ļauj tirgus uzraudzības iestādēm veikt darbības visos stingrības līmeņos, un tajos nav pietiekami ņemtas vērā īpašās tirgus uzraudzības prasības būvizstrādājumiem. Salīdzinājumā ar citiem ražojumiem, tirgus uzraudzībai būizstrādājumiem, papildus neatbilstībai, ir jāpievērš uzmanība būvizstrādājums atbilstībai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums I pielikums – 3. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošu cilvēku higiēnu vai veselību, nedz tās aprites ciklā (celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā) pārliecīgi ietekmēt vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:	Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās neapdraudētu nedz pašā būvē, nedz blakus esošajās būvēs un to apkārtnē esošu strādnieku un cilvēku higiēnu vai veselību, un lai tām aprites ciklā (celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā) būtu ierobežota ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums I pielikums – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības.	Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības. Būvizstrādājumiem ir jābūt arī energoefektīviem; aprites cikla laikā tiem ir jāpatērē iespējami mazāk enerģijas.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums I pielikums – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tādējādi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un nodrošinātu:	Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tādējādi, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi.
(a) būves, tās materiālu un tās daļu pārstrādi pēc nojaukšanas;
(b) būves izturīgumu;
(c) videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanu būvē.
Pamatojums
Ir jāņem vērā, ka Eiropas Standartizācijas komitejas tehniskajās komitejās jau strādā pie būvju/ražojumu un ražojumos iekļautu bīstamu vielu vides novērtējuma. Šajā sakarībā viektajiem pasākumiem ir jābūt saskaņotiem ar spēkā esošajām prasībām, piemēram, Pamatdirektīvu par atkritumiem un REACH.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums I pielikums – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Ņem vērā spēkā esošās pilnvaras saskaņotu Eiropas standartu izveidošanai. Attiecīgā Eiropas Standartizācijas komiteja izstrādā standartus, lai precizētu 7. būvju pamatprasību „ilgtspējīga izmantošana”.
Pamatojums
Principā var atbalstīt 7. pamatprasību par ilgspējīgu izmantošanu. Ja nav pieejami Eiropas standarti, kuros parādīts, kā var izpildīt a), b) un c) apakšpunktu sīki izstrādātās prasības (CEN pašlaik izstrādā attiecīgos standartus), ir jāņem vērā 13. apsvērumā izklāstītā CEN kompetence kā kompetentajai iestādei, kas pieņem saskaņotus standartus.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums II pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanas procedūra	Eiropas novērtējuma dokumenta pieņemšanas un Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanas procedūra būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts
Pamatojums
ETN un END jāizmanto būvizstrādājumiem, kas nav pilnībā iekļauti saskaņotajos standartos (galvenokārt inovatīvie izstrādājumi).
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums II pielikums – 2.2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.2. Atbildīgā TNI, sadarbojoties ar ražotāju, iegūst visas vajadzīgās ziņas par ražojumu un tā paredzēto izmantošanu. Atbildīgā TNI informē ražotāju, ja uz ražojumu pilnībā vai daļēji attiecas citas saskaņotas tehniskās specifikācijas. Tad atbildīgā TNI sagatavo pirmā līguma projektu, kas jānoslēdz ar ražotāju, definējot darba programmas izstrādes nosacījumus.	2.2. Atbildīgā TNI, sadarbojoties ar ražotāju, iegūst visas vajadzīgās ziņas par ražojumu un tā paredzēto izmantošanu. Atbildīgā TNI informē ražotāju, ja uz ražojumu pilnībā vai daļēji attiecas citas saskaņotas tehniskās specifikācijas. Tad atbildīgā TNI sagatavo pirmā līguma projektu, kas jānoslēdz ar ražotāju, definējot darba programmas izstrādes nosacījumus un iespējamo programmu (par konkrētiem laika periodiem vienojoties katram līgumam atsevišķi).
Pamatojums
Tehniskās novērtējuma iestādes un ražotāja vienošanās par darba programmā iekļautajiem laika periodiem ir daļa no līguma apspriešanas.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums III pielikums – 7. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ekspluatācijas īpašību deklarācija (saraksts, līmeņi vai klases un atsauce uz atbilstīgām saskaņotām tehniskajām specifikācijām/speciālo tehnisko dokumentāciju, kas izmantota būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā)	Ekspluatācijas īpašību deklarācija (saraksts, līmeņi vai klases un atsauce uz atbilstīgām saskaņotām tehniskajām specifikācijām (saskaņoto standartu (tostarp ar speciālās tehniskās dokumentācijas palīdzību)/Eiropas novērtējuma dokumentu), kas izmantota būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā)
Pamatojums
Ir svarīgi precizēt dažādos ceļus uz saskaņotām tehniskām specifikācijām un EK marķējumu.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums III pielikums – 7. punkts – tabula – pēdējā sleja
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atsauce uz saskaņotu tehnisko specifikāciju/speciālo tehnisko dokumentāciju	Atsauce uz saskaņotu tehnisko specifikāciju (saskaņoto standartu (tostarp ar speciālās tehniskās dokumentācijas palīdzību)/Eiropas novērtējuma dokumentu)
Pamatojums
Ir svarīgi precizēt dažādos ceļus uz saskaņotām tehniskām specifikācijām un EK marķējumu.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums V pielikums – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude	Atbilstības apstiprinājums un novērtējums
Pamatojums
Ir jāsaglabā termins „atbilstības apstiprinājums”. Jauns formulējums radītu neskaidrības tirgū un nevajadzīgu administratīvo slodzi un izmaksas.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums V pielikums – 1. punkts – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ekspluatācijas īpašību pastāvības novērtējuma un pārbaudes sistēmas	1. ATBILSTĪBAS APSTIPRINĀJUMA UN NOVĒRTĒJUMA SISTĒMAS
Pamatojums
Ir jāsaglabā termins „atbilstības apstiprinājums”. Jauns formulējums radītu neskaidrības tirgū un nevajadzīgu administratīvo slodzi un izmaksas.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums V pielikums – 1.1. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.1. 1. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.1. 1.+ sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Jaunā numerācijas sistēma varētu radīt neskaidrības klientiem un nevajadzīgu administratīvu darba un izmaksas. Mēs piekrītam jaunajai samazinātajai sistēmai, taču, lai izvairītos no neskaidrībām, mēs ierosinātu saglabāk pašreizējo numerāciju, saskaņā ar pamatnostādņu dokumentu „K”.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums V pielikums – 1.2. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.2. 2. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.2. 1. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Jaunā numerācijas sistēma varētu radīt neskaidrības klientiem un nevajadzīgu administratīvu darba un izmaksas. Mēs piekrītam jaunajai samazinātajai sistēmai, taču, lai izvairītos no neskaidrībām, mēs ierosinātu saglabāk pašreizējo numerāciju, saskaņā ar pamatnostādņu dokumentu „K”.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums V pielikums – 1.3. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.3. 3. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.3. 2.+ sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Jaunā numerācijas sistēma varētu radīt neskaidrības klientiem un nevajadzīgu administratīvu darba un izmaksas. Mēs piekrītam jaunajai samazinātajai sistēmai, taču, lai izvairītos no neskaidrībām, mēs ierosinātu saglabāk pašreizējo numerāciju, saskaņā ar pamatnostādņu dokumentu „K”.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums V pielikums – 1.4. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.4. 4. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.4. 3. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Jaunā numerācijas sistēma varētu radīt neskaidrības klientiem un nevajadzīgu administratīvu darba un izmaksas. Mēs piekrītam jaunajai samazinātajai sistēmai, taču, lai izvairītos no neskaidrībām, mēs ierosinātu saglabāk pašreizējo numerāciju, saskaņā ar pamatnostādņu dokumentu „K”.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums V pielikums – 1.5. punkts – ievadteikums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.5. 5. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:	1.5. 4. sistēma – Ražotāja deklarācija par ražojuma būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašībām, pamatojoties uz šādu informāciju:
Pamatojums
Jaunā numerācijas sistēma varētu radīt neskaidrības klientiem un nevajadzīgu administratīvu darba un izmaksas. Mēs piekrītam jaunajai samazinātajai sistēmai, taču, lai izvairītos no neskaidrībām, mēs ierosinātu saglabāk pašreizējo numerāciju, saskaņā ar pamatnostādņu dokumentu „K”.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi
Atsauces	COM(2008)0311 – C6-0203/2008 – 2008/0098(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	IMCO
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 4.6.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Den Dover 22.8.2008
Izskatīšana komitejā	18.9.2008		3.11.2008
Pieņemšanas datums	2.12.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	38 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Alexander Alvaro, Pierre Pribetich, John Purvis, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev

PROCEDŪRA

Virsraksts	Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi
Atsauces	COM(2008)0311 – C6-0203/2008 – 2008/0098(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	23.5.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 4.6.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 4.6.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Catherine Neris 3.6.2008
Izskatīšana komitejā	15.7.2008		9.9.2008		20.10.2008		15.12.2008
Pieņemšanas datums	11.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 0 13
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mogens Camre, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Martí Grau i Segú, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Edit Herczog, Pierre Jonckheer, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Catiuscia Marini, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Eva-Britt Svensson, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Marian Zlotea
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, André Brie, Colm Burke, Giles Chichester, Magor Imre Csibi, Joel Hasse Ferreira, Filip Kaczmarek, Syed Kamall, Manuel Medina Ortega, José Ribeiro e Castro, Olle Schmidt
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Klaus-Heiner Lehne, Manolis Mavrommatis