Ziņojums - A6-0069/2009Ziņojums
A6-0069/2009

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

18.2.2009 - (14288/2/2008 – C6‑0484/2008 – 2005/0236(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Emanuel Jardim Fernandes

Procedūra : 2005/0236(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0069/2009
Iesniegtie teksti :
A6-0069/2009
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(14288/2/2008 – C6‑0484/2008 – 2005/0236(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (14288/2/2008 – C6-0484/2008),

–   ņemot vērā dalībvalstu paziņojumu par kuģošanas drošību (15859/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0586),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0069/2009),

1.  apstiprina kopējo nostāju;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu ,,Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

  • [1]  OV C 27E, 31.1.2008., 140. lpp.

PASKAIDROJUMS

2006. gada 24. februāris: Komisijas priekšlikums

Komisija prezentēja Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu kā vienu no piedāvājumiem trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu kopumā, sauktā arī par ERIKA III.

Karoga valstis ir valstis, kas piešķir kuģiem tiesības kuģot ar tām piederošo karogu un kas kā Starptautiskās Jūrniecības Organizācijas (SJO) locekles ievēro Organizācijas konvencijas, jo ir tās dalībnieces. Tām ir jānodrošina, ka kuģi savā reģistrā atbilst prasībām, kas aprakstītas šajās konvencijās, kuras ir izstrādātas, lai veicinātu drošību jūrā un aizsargātu jūras vidi. Karoga valstu pamatsaistības ir izklāstītas SJO obligāto instrumentu ieviešanas kodeksā, kas pieņemts 2005. gada novembrī. Šo pamatsaistību ievērošana jāpārbauda, izmantojot SJO dalībvalstu revīzijas sistēmu, kas arī pieņemta 2005. gada novembrī. Dalība SJO dalībvalstu revīzijas sistēmā ir brīvprātīga. Turklāt SJO nav tiesības izvērst jebkādas sankcijas pret valstīm, kuras neīsteno konvencijas prasības vai nevieš tās uz kuģiem, kas kuģo ar tām piederošo karogu.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi un konsekventi pildītu savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar SJO konvencijām, kuras attiecas uz kuģniecības drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu. Šai nolūkā priekšlikums paredz, ka visas dalībvalstis kļūst par SJO konvenciju dalībniecēm un pilnībā ievieš obligātos ar karoga valstīm saistītos noteikumus, kas tur izklāstīti un, ka daļas no SJO obligāto instrumentu īstenošanas kodeksa („Karoga valstu kodekss”), kā arī no brīvprātīgās SJO dalībvalstu revīzijas sistēmas, Kopienas līmenī kļūs obligātas.

Vajadzība iestrādāt SJO prasības Kopienas tiesību aktos ir saistīta ar diviem sekojošiem faktoriem: no vienas puses pārraudzīšanas pasākumu un sodu trūkums starptautisko jūras tiesību noteikumu ietvaros un no otras puses bieži sastopamās neatbilstības kvalitātes ziņā starp Eiropas karoga valstīm.

Praksē Komisijas priekšlikuma mērķis ir novērst divus galvenos SJO vājos punktus papildus tam, ka trūkst kontroles pilnvaru attiecībā uz tās izdoto noteikumu ievērošanu, proti:

–         katrai līgumslēdzējai pusei ir piešķirta liela rīcības brīvība, kas tai ļauj savā labā izmantot atbrīvojumus un atkāpes no konvenciju pamatnoteikumiem;

–         SJO rezolūcijas veidā pieņemtie atbalsta pasākumi nav obligāti, lai gan tos uzskata par nepieciešamiem minēto saistību efektīvai piemērošanai.

2007. gada 29. marts: Eiropas Parlaments balsoja par priekšlikumu pirmajā lasījumā

Komisijas priekšlikums guva plašu Parlamenta atbalstu un tika pieņemti vairāki grozījumi,

kuru mērķis bija piedāvāto tiesību aktu stiprināšana. Pamatprincips balstās uz to, ka vienmēr jābūt nodrošinātai Kopienas kuģniecības un pilsoņu, kas to lieto, drošība, kā arī kuģniecības pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto drošībai, vides aizsardzībai. Pirmā lasījuma nostāja ir, ka katrai dalībvalstij jānodrošina karoga valsts inspektoru un izmeklētāju apmācība un jāizveido iespējas pārbaudīt, apstiprināt un autorizēt kuģu konstrukciju un ekipējuma īpašības. Pirmajai kuģa reģistrēšanai dalībvalstī Parlaments ir noteicis prasību, ka šai dalībvalstij ir jāpārliecinās, vai šis kuģis atbilst piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem un normatīviem un jānodrošina, ka tas tiek apstiprināts ar dokumentāriem pierādījumiem. Ja kuģis nav nesen būvēts, tam jāsazinās ar iepriekšējo karoga valsti un jāpieprasa tai nodot tālāk nepieciešamos dokumentus un datus. Eiropas Parlaments vēlas, lai dalībvalstis arī izveido vai uztur to kuģu flotes datu bāzi, kas satur svarīgākos tehniskos datus par katru kuģi. Šajās datu bāzēs jābūt iekļautai plašai informācijai, tādai kā klasifikācija un sertifikācija, ostas valsts kontroles inspekciju rezultāti par cietušajiem un SJO noteikumu pārkāpumiem, it īpaši par piesārņojumu no kuģiem.

No 2008. gada 7. aprīļa līdz 2008. gada 1. septembrim

Pēc divu gadu „klusēšanas” 2008. gada 7. aprīlī ES Transporta padomē notika publiskas politiskas debates par šo priekšlikumu. Vairākums dalībvalstu uzskatīja, ka tiesību akts Kopienas līmenī nav pareizais veids, kā regulēt šo kuģniecības drošības aspektu. Dažas delegācijas izteica nopietnas šaubas saistībā ar direktīvā paredzēto obligāto SJO konvenciju ratifikāciju, un tām ir nopietnas grūtības ar noteikumiem, kas attiecas uz obligātu SJO karoga valstu kodeksa pielietošanu Kopienas līmenī. Kopumā vairākums dalībvalstu atbalstīja nesaistošu tiesību normu pieeju, lai nodrošinātu, ka karoga valstis ievēro starptautiskās prasības.

Ņemot vērā šo bezizeju no Padomes puses, jūsu referentam izdevās vienoties ar citiem Erika III tiesību aktu kopuma referentiem un ar Transporta un tūrisma komiteju kopumā, ka priekšlikums direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu ir būtiska un neaizstājama visa tiesību aktu kopuma sastāvdaļa un tādējādi tas ir ļoti svarīgs, lai sasniegtu mērķi uzlabot kuģniecības drošību. Attiecīgi tika nolemts šī priekšlikuma būtisko daļu ieviest kā grozījumus EP otrā lasījuma nostājai par citiem tiesību aktu kopuma dokumentiem, īpaši par kopējiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijām un inspekciju organizācijām, un atbilstošajām jūrniecības administrāciju aktivitātēm (atceļot Direktīvu 94/57/EK). Šī procedūra ir pamudinājusi Padomi atsākt diskusijas par šo dokumentāciju neoficiālajā ES Transporta padomē 2008. gada 1. septembrī, Larošelā.

2008. gada 9. decembris: Padomes kopējā nostāja

Pēc plašām diskusijām un pūlēm Slovēnijas prezidentūras laikā un it īpaši pēc tam, Francijas prezidentūras laikā, 2008. gada 9. oktobrī tika panākta sākotnēja politiska vienošanās par šo tekstu. Padome ir vienbalsīgi pieņēmusi kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu pieņemšanu.

Padome uzskatīja par nepieciešamu atsaukt no rezolutīvās daļas dažus tādus svarīgus noteikumus, piemēram, starptautisku konvenciju ratificēšanu un obligāto Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) karoga valsts kodeksa piemērošanu Kopienā. Tādēļ Padomes kopējā nostāja konkrēti koncentrējas uz sekojošo:

–         Kamēr SJO revīzijas sistēma kļūst obligāta, dalībvalstīm jāveic revīziju attiecīgajās valsts jūras lietu administrācijās un jāpublicē tās rezultāti;

–         Dalībvalstīm jāievieš valsts jūras lietu administrāciju kvalitātes pārvaldības sistēmu, kura ir sertificēta saskaņā ar starptautiskiem standartiem;

–         Pirms dot atļauju kādam kuģim kuģot zem attiecīgā karoga, dalībvalstīm jāpārbauda, vai kuģis ievēro starptautiskos noteikumus;

–         Dalībvalstīm jāpārliecinās, ka kuģiem, kas kuģo zem attiecīgā karoga un kas tikuši aizturēti, lai veiktu ostas valsts kontroli, tiek nodrošināta atbilstība attiecīgajām SJO konvencijām;

–         Dalībvalstīm, kuru karogs ir iekļauts melnajā sarakstā vai — divus gadus pēc kārtas — Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli pelēkajā sarakstā, jāiesniedz Komisijai ziņojumu par šo valstu slikto rezultātu iemesliem.

Šīs pieejas rezultātā kopējā nostāja lielā mērā izmaina sākotnējo Komisijas priekšlikumu un garantē saskaņota pasākumu kopuma esamību kuģniecības drošības sfērā, tas ir nozīmīgs solis, lai garantētu, ka tādi negadījumi kā ar ERIKA vai PRESTIGE nekad vairs nenotiktu.

Līdztekus kopējai nostājai Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju deklarācija apstiprina to saistības:

–         Līdz 2012. gada 1. janvārim ratificēt galvenās starptautiskās konvencijas par jūrniecības drošību;

–         Piemērot SJO karoga valsts kodeksu un saistīto revīzijas sistēmu jūras lietu administrācijām;

–         Mudināt SJO padarīt šos divus aktus obligātus visā pasaulē.

Ieteikumi

Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikums direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu – par kuru divus gadus Padomē pat netika diskutēts – tika atzīts par „mirušu” pēc publiskām politiskām debatēm ES Transporta padomē šī gada aprīlī. Eiropas Parlamenta uzstājība saglabāt Erika III tiesību aktu kopumu kā vienotu ir devusi nozīmīgu ieguldījumu, lai kopējā nostāja galu galā nāktu gaismā. Tādēļ jūsu referents atbalsta kopējo nostāju, jo tā palielina pievienoto vērtību, kas veicinās Eiropas valstu karogu kvalitātes uzlabošanos, kā arī paredzēs konkurences nosacījumus Kopienā, nodrošinot, ka karoga izvēli nevar izdarīt atkarībā no zemākā prasību līmeņa, un iesaka pieņemt kopējo nostāju bez grozījumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Karoga valstij noteikto prasību ievērošana

Atsauces

14288/2/2008 – C6-0484/2008 – 2005/0236(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

29.3.2007                     T6-0093/2007

Komisijas priekšlikums

COM(2005)0586 - C6-0062/2006

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

18.12.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

18.12.2008

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Emanuel Jardim Fernandes

10.12.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

22.1.2009

17.2.2009

 

 

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Luca Romagnoli, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Silvia-Adriana Ţicău

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Luigi Cocilovo, Jas Gawronski, Pedro Guerreiro, Lily Jacobs, Rosa Miguélez Ramos, Corien Wortmann-Kool