Procedūra : 2008/2237(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0074/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0074/2009

Debates :

PV 09/03/2009 - 18
CRE 09/03/2009 - 18

Balsojumi :

PV 10/03/2009 - 8.19
CRE 10/03/2009 - 8.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0100

ZIŅOJUMS     
PDF 301kWORD 322k
18.2.2009
PE 413.994v02-00 A6-0074/2009

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Edit Herczog

Atzinumu sagatavoja (*):

Gunnar Hökmark, Ekonomikas un monetārā komiteja

Martí Grau i Segú, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

(*) Iesaistītās komitejas – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (*)
 IekšējāS tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*)
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (COM(2008)O394) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par ietekmes novērtējumu (SEC(2008)2102),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 30. novembra rezolūciju "Laiks palielināt apgriezienus — uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšana Eiropā”(1) un 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu(2),

–   ņemto vērā Konkurētspējas padomes 2006. gada 13. marta 2715. sēdes secinājumus par MVU politiku izaugsmei un nodarbinātībai un Konkurētspējas padomes 2008. gada 1. un 2. decembra 2891. sēdes secinājumus,

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 12. februāra atzinumu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 14. janvāra atzinumu,

–   ņemot vērā 2008. gada Eiropas Mazo uzņēmumu hartas labas prakses piemēru izlasi,

–   ņemot vērā 2008. gada 25. jūnija Komisijas dienestu darba dokumentu „Eiropas labāko prakšu kodekss, lai veicinātu MVU pieeju publiskā iepirkuma līgumiem” (SEC(2008)2193),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 8. oktobra paziņojumu „Videi nekaitīgi un konkurētspējīgi MVU — programma, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērot vides tiesību aktus”(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (COM(2008)0397),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojumu „Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (COM(2008)0465),

–   ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas 2008. gada 10. jūlija atzinumu par administratīvo slogu uzņēmējdarbības tiesību prioritārajās jomās un 2008. gada 22. oktobra atzinumu attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK (PVN direktīva) noteikumiem par rēķinu sagatavošanu un piesūtīšanu elektroniski,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0074/2009),

A. tā kā 23 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ES, kas veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darba vietu, ir svarīga nozīme, sniedzot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un darba vietu radīšanā, un tie ir galvenais jauninājumu avots, kā arī tiem ir būtiska nozīme darbavietu saglābšanā un to skaita palielināšanā;

B.  tā kā MVU ir jābūt visu Kopienas politiku pamatā, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu iespēju attīstīties un piemēroties globalizācijas prasībām, kā arī piedalīties zinību triādē un piemēroties izmaiņām vides un enerģētikas jomā;

C. tā kā, pat neraugoties uz agrākām Eiropas Savienības iniciatīvām, kopš 2000. gada ir notikuši tikai nelieli vai pat gandrīz nemanāmi MVU uzņēmējdarbības vides uzlabojumi;

D. tā kā lielākā daļa MVU ir mikrouzņēmumi, amatniecības uzņēmumi, ģimenes uzņēmumi vai kooperatīvi, kas ir uzņēmējdarbības kultūras īstie veidotāji, un tādēļ tiem ir svarīga nozīme sociālās integrācijas un pašnodarbinātības veicināšanā;

E.   tā kā MVU nav nodrošināts pietiekams atbalsts, lai tie varētu sevi aizsargāt pret negodīgu komercdarbības pārrobežu praksi, piemēram, uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošajām darbībām,

F.  tā kā, neraugoties uz Eiropas MVU atšķirībām, to problēmas uzņēmuma potenciāla īstenošanā bieži vien ir līdzīgas un saistītas ar augstākām administratīvajām un noteikumu ievērošanas izmaksām nekā lielajiem uzņēmumiem, kā arī ar finansējuma un tirgus pieejamību, jauninājumiem un vidi;

G. tā kā ir jāmaina attieksme pret uzņēmēju lomu un riska uzņemšanos, kas ir MVU labvēlīgas vides veidošanas galvenais nosacījums: politiskajiem vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem atzinīgi jāvērtē uzņēmēji un viņu gatavība uzņemties risku, kā arī jānodrošina iestāžu atbalsts,

H. tā kā MVU, uzsākot internacionalizācijas procesu, ir jāsaskaras ar īpašām problēmām, piemēram, starptautiskās pieredzes un pieredzējušu darbinieku trūkumu, ļoti sarežģītiem starptautiskiem reglamentējošiem noteikumiem un nepieciešamību mainīt organizatorisko un uzņēmējdarbības kultūru;

I.   tā kā Parlaments bieži vien ar nožēlu ir atzīmējis, ka, trūkstot saistošam Eiropas Mazo uzņēmumu hartas juridiskam spēkam, nav nodrošināta tās reāla īstenošana un tās desmit ieteikumiem lielākoties nav pievērsta uzmanība; tā kā Parlaments ir prasījis Padomei izskatīt šo jautājumu iepriekš minētajā 2006. gada 19. janvāra rezolūcijā;

Vispārēja informācija

1.  pauž spēcīgu atbalstu iepriekš minētajam Komisijas 2008. gada 25.jūnija paziņojumam, kura mērķis ir veicināt tālejošu politisku programmu, lai veicinātu MVU izaugsmi, izmantojot desmit pamatprincipus un balstoties uz pieeju „vispirms domāt par mazākajiem” visos politikas veidošanas līmeņos;

2.  tomēr pauž nožēlu, ka Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) nav tiesiski saistošs instruments; uzskata, ka patiesi novatorisks Mazās uzņēmējdarbības akta aspekts ir centieni panākt, ka princips „vispirms domāt par mazākajiem” būtu Kopienas politikas pamatā; aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Parlamenta centienus, lai šādu principu pieņemtu kā saistošu noteikumu, kura veids vēl jāapstiprina, lai nodrošinātu, ka turpmākajos Kopienas tiesību aktos to pienācīgi piemēro;

3.  uzsver nepieciešamību īstenot šos 10 pamatprincipus Eiropas, valstu un vietējā līmenī; tādēļ aicina Padomi un Komisiju izstrādāt stingru politisku apņemšanos, lai nodrošinātu to reālu īstenošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai noteiktu prioritātes un nekavējoties, jo īpaši valsts līmenī, ieviestu MUA rīcības plānu, kuru 2008. gada 1. decembrī pieņēmusi Konkurētspējas padome, tā nodrošinot, ka visas iesaistītās puses pilnīgi pievienojas šiem pamatprincipiem;

4.  aicina Komisiju turpmāk uzlabot ar MVU saistīto politikas pasākumu ietekmi un pamanāmību, apvienojot pašreizējos Kopienas instrumentus un līdzekļus, kas paredzēti MVU, atsevišķā izdevumu kategorijā ES budžetā;

5.  pauž stingru pārliecību, ka ir svarīgi ieviest pārraudzības mehānismu, lai uzraudzītu jau uzsākto politikas iniciatīvu pienācīgu un ātru īstenošanu; tādēļ aicina Padomi Lisabonas programmā iekļaut darbības, kas jāveic dalībvalstu līmenī, un katru gadu sniegt informāciju Parlamentam par paveikto darbu;

6.  aicina Komisiju izveidot skrīninga sistēmu, lai uzraudzītu Komisijas un dalībvalstu gūtos panākumus pēc 10 pamatprincipu ieviešanas; aicina Komisiju ieviest vienotus vērtēšanas kritērijus, lai novērtētu sasniegto; aicina dalībvalstis pirmos progresa ziņojumus iekļaut gaidāmajos gada ziņojumos par valsts reformu programmām;

7.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš amatniecības uzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem un individuālajiem uzņēmumiem ES, valsts un reģionālajā līmenī, un mudina Komisiju un dalībvalstis veikt īpaši šiem uzņēmumiem paredzētus reglamentējošus, administratīvus, nodokļu un mūžizglītības pasākumus; turklāt aicina atzīt brīvo profesiju pārstāvju īpašās pazīmes un nepieciešamību attiekties pret brīvajām profesijām tāpat kā pret citiem MVU, ja vien tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē šīs profesijas; uzsver MVU asociāciju svarīgo nozīmi tirgotājiem, amatniecības uzņēmumiem un citu profesiju pārstāvjiem; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai šajās nozarēs uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī tiesisko sistēmu profesionālajām un nozares asociācijām;

8.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumā trūkst skaidras stratēģijas pašnodarbinātām personām, lai uzlabotu viņu tiesisko stāvokli un tiesības, jo īpaši ja viņu statusu pielīdzina darba ņēmējiem; aicina Komisiju garantēt pašnodarbināto personu tiesības vienoties par standarta tarifiem, apvienoties un slēgt koplīgumus, ja viņu sadarbības partneris ir liels uzņēmums ar dominējošu pozīciju tirgū un ja vien tas netraucē ne tik spēcīgiem potenciālajiem klientiem un nerada tirgus traucējumus;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis jaunizveidotiem MVU nodrošināt mērķtiecīgus atbalsta pasākumus un individuālu atbalstu, piemēram, informāciju, konsultācijas un iespējas piekļūt riska kapitālam;

10. uzsver nepieciešamību attīstīt sociālu un ekonomisku modeli, lai veidotu atbilstošu drošības tīklu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros bieži vien ir nestabili darba apstākļi.

11. pauž nožēlu par to, ka sievietēm ir grūtības dibināt uzņēmumus un nodrošināt to darbību, jo trūkst informācijas, kontaktu un pieejas tīkliem, nākas saskarties ar dzimumu diskrimināciju un stereotipiem, bērnu aprūpes iestāžu skaits ir nepietiekams un to darbība ir neelastīga, ir grūti apvienot uzņēmējdarbību un ģimenes dzīvi, kā arī sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga pieeja uzņēmējdarbībai;

12. atzinīgi vērtē ierosinājumu izveidot uzņēmējdarbībā iesaistīto sieviešu pārstāvju tīklu, ieviest mentoringa sistēmas, lai sievietes uzsāktu uzņēmējdarbību, un mudināt sievietes ar augstāko izglītību nodarboties ar uzņēmējdarbību; tomēr pievērš uzmanību tam, ka daudzos uzņēmumos joprojām pastāv dzimumu segregācija, kas ir ļoti nopietna problēma un tāda būs ilgstoši, jo, kamēr vien sievietes tiks diskriminētas darba tirgū, ES zaudēs spējīgas darbinieces un uzņēmējas un līdz ar to arī ieņēmumus; tāpēc uzskata, ka projektos jāiegulda vēl vairāk līdzekļu, lai veicinātu sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā;

13. uzsver, ka sievietes uzņēmējas palīdz darba tirgū iesaistīt sievietes un uzlabot viņu ekonomisko un sociālo statusu; tomēr pauž nožēlu, ka šajā jomā turpina pastāvēt atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, jo īpaši atalgojuma ziņā, lai gan sievietēm tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un ka sieviešu uzņēmēju skaits ES joprojām ir zems, kas ir daļēji saistīts ar neatzīto (piemēram, neapmaksāto) un tomēr būtisko sieviešu ieguldījumu mazo un vidējo ģimenes uzņēmumu (MVU) ikdienas darbībā;

14. mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā jaunrades un kultūras nozari kā ES ekonomiskās un sociālās attīstības veicinātāju, kas veido 2,6 % no IKP un nodarbina 2,5 % no ES darbaspēka; uzsver MVU nozīmi IST un jaunrades nozares attīstības veicināšanā;

15. uzsver, ka jaunrades nozarē darbojas galvenokārt MVU un ka tas ir īpaši svarīgi ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšanai reģionos;

16. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par samazinātām PVN likmēm darbietilpīgiem vietējā līmeņa pakalpojumiem, kurus sniedz galvenokārt MVU; tomēr uzsver, ka tas nedrīkst izraisīt konkurences izkropļojumus un neskaidras situācijas attiecībā uz direktīvā ietvertajiem pakalpojumiem;

17. atzīmē nepieciešamību nodrošināt to, ka MVU ir iespēja nelielos apmēros iegādāties videi draudzīgus vietējos produktus, tādējādi kļūstot videi draudzīgākiem un efektīvākiem;

18. atzinīgi vērtē to, ka neilgā laikā pieņemti vispārīgi grupālie atbrīvojumi attiecībā uz valsts palīdzību, pasākumi saistībā ar Eiropas privātuzņēmumu statūtiem un samazinātām PVN likmēm;

19. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu samazināt PVN likmes vietējo piegāžu pakalpojumiem; aicina Komisiju veikt turpmākas darbības, lai atvieglotu valsts atbalsta noteikumus, tā atvieglojot valsts iepirkuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, īpaši vietējiem MVU;

20. atbalsta to, ka līdz 2012. gadam pagarina periodu, kurā filmu ražošanai nepiemēro ES konkurences noteikumus par valsts atbalstu, un to uzskata par lielisku atbalstu radošiem MVU;

21. atzinīgi vērtē jaunos valsts atbalsta noteikumus, kuri paredzēti Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulā (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā Grupālā atbrīvojuma regula)(4) un kuri nosaka, ka konkrētos apstākļos uz MVU neattiecas reģistrēšanas prasības;

22. norāda, ka neraugoties uz Mazajā uzņēmējdarbības aktā sākotnēji pausto skaidro apņemšanos, MVU viedoklis netiek pietiekami ņemts vērā sociālajā dialogā; prasa oficiāli novērst šo trūkumu, izstrādājot atbilstošus priekšlikumus saistībā ar Mazo uzņēmējdarbības aktu;

23. uzskata, ka saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu lielāka nozīme jāpiešķir darba tiesību jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz elastdrošības principu, kas tieši MVU dod iespēju ātrāk reaģēt uz pārmaiņām tirgū un tādējādi nodrošināt augstāku nodarbinātības līmeni, tostarp uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos, vienlaicīgi ievērojot sociālās aizsardzības prasības; tādēļ norāda uz 2007. gada 29. novembra rezolūciju par elastdrošību(5);

24. turklāt uzsver darba tiesību nozīmi, jo īpaši attiecībā uz to optimizētu piemērošanu MVU, piemēram, uzlabojot konsultācijas vai vienkāršojot administratīvās procedūras, un aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst MVU saistībā ar specifisko pieeju, ko tās pieņēmušas attiecībā uz elastdrošību, tostarp izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, jo mazā darbinieku skaita dēļ MVU var izmantot lielāku iekšējo un ārējo elastību, kas ļauj tiem ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū, taču šiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem darbiniekiem vajadzīga lielāka drošība; uzskata par svarīgu, ka darba tiesības, kas ir viens no svarīgākajiem elastdrošības elementiem, veido drošu tiesisko pamatu MVU, jo finansiālu apsvērumu dēļ šajos uzņēmumos parasti nav juridiskās vai cilvēkresursu pārvaldības nodaļas; norāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem 2003. gadā 91.5% Eiropas uzņēmumu nodarbināja mazāk nekā 10 cilvēkus;

25. uzskata, ka jāievieš pasākumi, lai cīnītos pret nelegālu darbu, kas nenoliedzami rada negodīgu konkurenci MVU, kam raksturīga augsta darbietilpība;

26. aicina dalībvalstis sekmēt mazākumtautību pārstāvju vadīto MVU iesaistīšanu ekonomikas apritē, izstrādājot piegādātāju dažādošanas programmas, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas mazāk pazīstamiem uzņēmumiem, lai tie varētu konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem par līgumu noslēgšanu;

27. uzsver Eiropas privātā uzņēmuma kā jaunas, papildu tiesiskās formas statūtu nozīmi, ja tie attiecas uz MVU, kuri plāno iesaistīties pārrobežu darbībā un ja šo situāciju nevar ļaunprātīgi izmantot lielākie uzņēmumi, lai neievērotu vai apietu juridiskās prasības dalībvalstīs, kas veicina tādu uzņēmumu vadības sistēmu, kurā ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses;

28. aicina valsts varas pārstāvjus, pamatojoties uz principu, ka pieeja informācijai ir priekšnosacījums informācijas iegūšanai, un ņemot vērā internetu kā tam piemērotu rīku, pēc iespējas vienkāršot iestāžu tīmekļa vietnes un dot iespēju lietotājiem gūt informāciju un labāk izprast piedāvātos atbalsta mehānismus;

Pētniecības un izstrādes, kā arī jauninājumu veicināšana

29. uzsver jauninājumu nozīmi MVU un norāda uz grūtībām pētniecības iespēju izmantošanā; uzskata, ka valstu zinātņu akadēmijām un pētniecības institūtiem varētu būt svarīga nozīme inovāciju veicināšanā un to šķēršļu mazināšanā, kas traucē MVU piekļuvi pētniecībai; uzskata, ka uzmanība ir jāpievērš ne vien augsto tehnoloģiju jauninājumiem, bet jāapsver arī vidējā vai zemākā līmeņa tehnoloģiju un neformālie jauninājumi; pauž pārliecību, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam varētu būt svarīga nozīme MVU pētniecības un izstrādes veicināšanā; aicina dalībvalstis strādāt pie iniciatīvām, ar ko atvieglo MVU piekļuvi pētniecībai; pauž pārliecību, ka visas Kopienas pētniecības un tehnoloģiju programmas jāizstrādā tā, lai veicinātu MVU pārrobežu līdzdalību;

30. atbalsta Komisijas iniciatīvu uzlabot pieeju Septītajai pamatprogrammai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(6);

31. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest uzlabotus pamatnosacījumus, kuru mērķis ir MVU jauninājumiem labvēlīgas vides veicināšana, īpaši ieviešot paņēmienus, lai visā ES aizsargātu intelektuālo īpašumu un lai efektīvāk apkarotu viltošanu un krāpniecību; uzskata, ka līdzsvaroti intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi var nodrošināt aizsardzību, vienlaikus garantējot informācijas un ideju plūsmu un apmaiņu; uzsver, ka MVU nepieciešams atbalsts, lai tiem būtu pieejama intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tie ar intelektuālā īpašuma tiesību iestāžu atbalstu veicinātu šo tiesību ievērošanu un izmantotu šīs tiesības finansējuma piesaistei;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis prasīt saviem tirdzniecības partneriem piemērot PTO Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un pielikt visas vajadzīgās pūles, lai pieņemtu tādus divpusējus, reģionālus vai daudzpusējus nolīgumus cīņai pret viltošanu un pirātismu kā Nolīgums par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

33. uzskata, ka MVU e-komercijas iespējas vēl pilnībā nav izmantotas un ka vēl daudz jāstrādā, lai izveidotu vienotu Eiropas elektronisko produktu un pakalpojumu tirgu, kurā MVU varētu būt izšķiroša nozīme, lai turpinātu Eiropas tirgus integrāciju;

34. uzskata, ka ir jāveicina MVU līdzdalība klasteros, lai sekmētu jauninājumus un palielinātu ES ekonomikas konkurētspēju; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt klasteru pārvaldības uzlabošanu, jo īpaši ar paraugprakses apmaiņu un apmācības programmām, izveidot un izplatīt instrumentus klasteru darbības novērtēšanai, sadarbības sekmēšanai klasteros un administratīvo procedūru turpmākai vienkāršošanai, lai klasteri līdzdarbotos ES programmās;

35. aicina ņemt vērā Mazās uzņēmējdarbības aktā minētos korporatīvos noteikumus attiecībā uz MVU (grupu pirkšana un pārdošana), jo prakse rāda, ka šādas grupas ir mazāk pakļautas maksātnespējas riskam nekā atsevišķi uzņēmumi;

36. pauž stingru pārliecību, ka patentiem ir svarīga nozīme jauninājumu un ekonomiskās darbības rādītāju jomā, jo tie dod iespēju jauninājumu izstrādātājiem gūt ienākumus no novatoriskiem ieguldījumiem un rada nepieciešamo nodrošinājumu ieguldījumiem, kapitālam un aizdevumiem; tāpēc uzskata, ka nekavējoties jāpanāk vienošanās par Kopienas patentu, kas novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem nodrošinās izmaksu ziņā ekonomisku, efektīvu, elastīgu un augsta līmeņa tiesisko aizsardzību, kas piemērota MVU, kā arī jāpanāk vienošanās par saskaņotu Eiropas patentu tiesvedības sistēmu;

37. uzsver, ka ir nepieciešams veicināt novatorisku un pirmskomerciālu publisko iepirkumu, jo tas var sniegt pievienoto vērtību līgumslēdzējām pusēm, pilsoņiem un iesaistītajiem uzņēmumiem; aicina dalībvalstis palielināt inovatīvā publiskā iepirkuma daļu un inovatīvo MVU līdzdalību publiskā iepirkuma procedūrās; aicina Komisiju veicināt paraugprakses izplatību šajā jomā, piemēram, attiecībā uz piedāvājuma konkursu kritērijiem un procedūru, kā arī kārtību riska ierobežošanai un zināšanu apmaiņai;

38. uzskata, ka ņemot vērā starptautisko publisko iepirkumu, kur jaunās tehnoloģijas ļauj veikt pārrobežu e-komerciju, tādas jaunas formas kā, piemēram, apvienotas izsoles MVU konsorcijiem, kā arī izsoļu publicēšana un reklamēšana tiešsaistē, ļauj ievērojami palielināt valsts iepirkuma darījumu apjomu ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē, tādējādi veicinot pārrobežu e-komerciju;

39. vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešami pietiekami tehniski izglītoti un prasmīgi darbinieki; tāpēc uzskata, ka ir nepieciešami lielāki ieguldījumi izglītībā un ka ir jāpastiprina saikne starp izglītības iestādēm un MVU, lai valsts izglītības programmās veicinātu pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības kultūru un sapratni par uzņēmējdarbību; mudina turpmāk paplašināt personu mobilitātes sistēmas, piemēram, programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un „Erasmus stažieriem”, jo īpaši nodrošinot ar sieviešu līdzdalību; atbalsta paredzēto Leonardo da Vinci programmas darbības jomas paplašināšanu un Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmas profesionālajā izglītībā un apmācībā izveidi; mudina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un apmācības sniedzējiem izveidot ar uz darbu orientētas profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas, kā arī mūžizglītības programmas, kuras ir īpaši piemērotas MVU vajadzībām un kuras līdzfinansēs Eiropas Sociālais fonds; aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu inovatīvās apmācības un pasākumu jomā, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi un veicinātu dzimumu līdztiesību;

40. uzsver, cik svarīgi ir veicināt jauno uzņēmēju un sieviešu dalību uzņēmējdarbībā, tostarp ieviešot privātās apmācības (tutoring) un mentoringa programmas; norāda, ka arvien lielāks skaits sieviešu strādā MVU, lai gan galvenokārt mazajos uzņēmumos (mikrouzņēmumos), un ka viņas joprojām ir neaizsargātas pret stereotipu un aizspriedumu negatīvo ietekmi uz uzņēmuma nodošanu un mantošanu, jo īpaši attiecībā uz ģimenes uzņēmumiem; tādēļ, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, aicina dalībvalstis ieviest piemērotu politiku un mehānismus, jo īpaši nodrošinot diagnosticēšanas, informēšanas, konsultāciju un atbalsta līdzekļus uzņēmumu pārvietošanas gadījumos;

41. norāda, ka Septītajā pētniecības pamatprogrammā ir finanšu riska sadales mehānisms, kas ļautu atvieglot piekļuvi Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem liela apjoma projektiem; aicina Komisiju novērtēt MVU iespējas izmantot šo mehānismu un attiecīgi sniegt nepieciešamos priekšlikumus;

42. atzinīgi vērtē vienota Eiropas tīkla ieviešanu, kurā ietverti Eiropas Informācijas centru un Jauninājumu apmaiņas centru pasākumi, lai, izmantojot dažādu veidu pakalpojumus, atbalstītu visus MVU pūliņus jauninājumu un konkurētspējas jomā;

43. aicina Komisiju novērtēt MVU līdzdalību Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā(7) un sniegt visus nepieciešamos priekšlikumus;

Finansējuma un finansējuma pieejamības nodrošināšana

44. norāda, ka MVU galvenais finansējuma avots Eiropā ir šo uzņēmumu darbība, kā arī finanšu iestāžu izsniegti kredīti un aizdevumi; norāda, ka MVU uzskata par augsta riska kredītņēmējiem, un tas kavē piekļūt finansējumam; aicina finanšu iestādes, Komisiju un dalībvalstis apvienot spēkus, lai nodrošinātu MVU pieeju finansējumam un piedāvātu tiem iespēju konsolidēt kapitālu, gūto peļņu ieguldot uzņēmumā; uzskata, ka nedrīkst prasīt, lai MVU veiktu visus maksājumus pirms darbības sākšanas, nodrošinot, ka šie uzņēmumi var veidot pašu kapitālu un resursus; tādēļ norāda uz nepieciešamību steidzami risināt pašreizējo situāciju finanšu jomā un nekavējoties rīkoties;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai veicinātu un nodrošinātu informāciju par Eiropas fondiem un valsts atbalstu, kas paredzēts MVU, un padarīt šos abus instrumentus pieejamākus un saprotamākus;

46. aicina dalībvalstis radīt labākus nosacījumus, ļaujot MVU veikt ieguldījumus apmācībā, tostarp samazinot tiešos nodokļus un paredzot kompensācijas kārtību starp nodokļu un Eiropas Savienības iestādēm;

47. atzīst, ka dalībvalstu nodokļu sistēmas var kaitēt uzņēmumu, īpaši ģimenes uzņēmumu, nodošanai, jo palielinātos uzņēmumu likvidācijas vai slēgšanas risks; tāpēc aicina dalībvalstis rūpīgi pārskatīt valsts tiesisko un nodokļu sistēmu, lai uzlabotu nosacījumus uzņēmumu nodošanai, jo īpaši īpašnieka pensionēšanās vai slimības gadījumā; pauž pārliecību, ka šāds uzlabojums veicinās uzņēmumu, jo īpaši ģimenes uzņēmumu, darbības turpināšanu, darbavietu saglabāšanu un peļņas ieguldīšanu uzņēmumā;

48. pauž gandarījumu par kohēzijas politikas un Lisabonas stratēģijas neseno saskaņošanu; uzskata, ka novirzot reģionālos līdzekļus uzņēmējdarbībai, pētniecībai un jauninājumiem, vietējā līmenī būtu pieejami ievērojami līdzekļi uzņēmējdarbības potenciāla uzlabošanai;

49. uzsver, ka MVU finansēšanā būtiska nozīme ir dinamiskiem finanšu tirgiem, un atzīmē, ka ir jāatver Eiropas riska kapitāla tirgi, uzlabojot riska kapitāla, starpniekkapitāla finansējuma un mikrokredītu pieejamību un piekļuves iespējas minētajam finansējumam; tādēļ uzskata, ka normālos apstākļos MVU vajadzētu būt iespējai saņemt kapitāla tirgus dalībnieku kredītus, kuri var efektīvāk novērtēt MVU iespējas un atbildēt uz to finansiālajām vajadzībām;

50. atbalsta Padomes un Eiropas Investīciju bankas lēmumu pieņemt vairākas reformas, lai paplašinātu EIB grupas piedāvāto finanšu produktu klāstu MVU, kā arī ierosināt ievērojamas kvantitatīvas un kvalitatīvas pārmaiņas globālos aizdevumos finanšu partneriem;

51. uzsver, ka MVU ierobežotās iespējas piekļūt finansējumam ir galvenais šķērslis to izveidei un izaugsmei; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu par EUR 30 000 miljoniem palielināt EIB finansējumu, kas paredzēts MVU garantijām un citiem MVU finansēšanas instrumentiem; aicina EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentu veidus, kā arī drošus jaunus risinājumus, lai novērstu šķēršļus kredīta saņemšanai, ko rada nodrošinājums; aicina dalībvalstis, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi, mudināt bankas nodrošināt MVU pieeju kredītiem ar saprātīgiem nosacījumiem;

52. atzinīgi vērtē neseno iniciatīvu attiecībā uz vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE), ar kuru atbalstīs uzņēmējdarbības sākšanu un jo īpaši veicinās jauniešu un sieviešu iesaistīšanu uzņēmējdarbībā; aicina dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām un kredītiestādēm īstenot aktīvu pieeju, nodrošinot informāciju par piekļuvi mikrokredītiem un pieteikšanos uz tiem, kā arī citiem finansējuma veidiem;

53. uzsver EIB un Eiropas Investīciju fonda (EIF) svarīgo nozīmi, lai palielinātu finansējumu, kas pieejams MVU, īpaši ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi un tās ietekmi uz kredītu tirgu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk izpētīt, kā varētu uzlabot spēkā esošos banku noteikumus un citus finanšu noteikumus, tostarp kredītvērtējuma pārredzamību, lai atvieglotu MVU pieeju finansējumam; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un EIB izstrādāt atbilstošus pamatnoteikumus, lai veidotu visas Eiropas riska kapitāla tirgu;

54. norāda, ka vienā no četriem MVU bankrota gadījumiem cēlonis ir novēloti maksājumi, taču vairākumā gadījumu vainojamas ir valsts pārvaldes iestādes; uzsver, ka pašreizējai kredītu krīzei var būt nesamērīga negatīva ietekme uz MVU, jo lielākie klienti izdara spiedienu uz mazajiem piegādātājiem, lai tie noteiktu garākus maksājumu termiņus; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos(8) un aicina dalībvalstis uzlabot maksājumu kultūru valsts pārvaldē; mudina Kopienas līmenī noteikt saskaņotu termiņu maksājumu izpildei, iespējams, paredzot saīsinātu termiņu maksājumiem MVU un sodus par šī termiņa pārsniegšanu;

55. atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības aktā ierosinātos pasākumus, ar kuriem paredzēts uzlabot MVU kapitāla nodrošinājumu; ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, īpaši aicina paplašināt un turpināt izmēģinātas un pārbaudītas valsts atbalsta programmas MVU, kā arī paplašināt to atbalstu, izmantojot arī finanšu starpniekus;

56. atzīmē, ka ES Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai ir milzīgs potenciāls, lai koriģētu tirgus nepilnības MVU finansēšanā, sekmējot jauninājumus vides aizsardzībā un atbalstot uzņēmējdarbības kultūru;

Tirgus pieejamības uzlabošana

57. norāda, ka standartizācija, atvieglojot piekļuvi tirgiem un veicinot darba ražīgumu, var sekmēt jauninājumus un konkurētspēju; aicina Komisiju uzlabot standartu pieejamību MVU un šo uzņēmumu līdzdalību standartizācijas procesā; mudina Komisiju turpmāk starptautiskā līmenī veicināt Kopienas standartus;

58. uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas pilnīgāk iesaistīt Eiropas uzņēmumu tīklu, valsts projektu pārvaldes iestādes, tirdzniecības un rūpniecības palātas, kā arī valsts iestādes, lai vietējā līmenī sekmētu Eiropas pētniecības, izstrādes un jauninājumu programmu un struktūrfondu, tostarp Kopienas iniciatīvas „Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem” (JEREMIE) piedāvāto iespēju izmantošanu;

59. atzīmē, ka publiskais iepirkums veido apmēram 17% no ES IKP; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt MVU pieeju un līdzdalību publiskajā iepirkumā, izmantojot iespējas, kuras sniedz iepriekš minētais Eiropas paraugprakses kodekss, kas paredz atvieglot MVU piekļuvi valsts iepirkumu procedūrai, tostarp:

–   pastiprināti izmantojot elektronisko iepirkumu,

–   pielāgojot līgumu apjomu,

–   atvieglojot šo uzņēmumu administratīvo un finanšu slogu konkursa procedūrā,

–   nodrošinot atbilstošus un samērīgus atlases kritērijus īpašos piedāvājumu konkursos,

–   uzlabojot pieeju informācijai par MVU paredzētiem atklātiem konkursiem,

– saskaņojot prasītos dokumentus;

60. turklāt mudina dalībvalstis veikt šādus pasākumus:

– pieprasīt līgumslēdzējām iestādēm pamatot līgumu nesadalīšanu,

– paplašināt iespēju konkursā piedalīties kā konsorcijam;

–   kā vispārpieņemtu praksi noteikt avansa maksājumus visiem publiskā iepirkuma līgumiem;

61. atzīmē, ka ir nepieciešams sistemātisku konsultāciju dienests, kas varētu palīdzēt MVU ikdienas darbā visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā, lai optimizētu šo uzņēmumu ieguldījumus;

62. uzskata, ka mūsdienīgi e-komercijas lietojumi, kas balstīti uz sadarbspējīgu elektronisko parakstu un autentiskuma sertifikātu ieviešanu, ir būtisks MVU konkurētspējas veicināšanas faktors, un Komisijai un dalībvalstīm to vajadzētu sekmēt;

63. uzsver iekšējā tirgus nozīmi attiecībā uz MVU un norāda, ka MVU pieejas veicināšanai iekšējam tirgum jākļūst par prioritāti;

64. atzīst, ka joprojām pastāv vairāki ierobežojumi MVU iespējām pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības; tādēļ atzīmē, ka vajadzētu uzlabot iekšējā tirgus tiesisko un politisko sistēmu, lai veicinātu MVU pārrobežu darbību; atzīmē arī, ka skaidra normatīvā vide vairāk stimulētu MVU tirdzniecību iekšējā tirgū; uzskata, ka dalībvalstīm jāizveido vienoti kontaktpunkti un interneta portāli;

65. uzsver, ka dalībvalstu un ES līmenī ir būtiski uzlabot informāciju par pieeju tirgum un eksporta iespējām vienotajā tirgū; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt informācijas un konsultatīvo dienestu, īpaši iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT darbību;

66. atbalsta prasību dalībvalstīm nodrošināt konsultatīvos pakalpojumus, lai MVU varētu sevi aizsargāt pret negodīgu komercdarbības praksi, piemēram, uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošām darbībām, un lai šie pakalpojumi stiprinātu MVU uzticību pārrobežu darbībai; uzsver Komisijas nozīmi, gan veicinot šādu konsultatīvo pakalpojumu koordināciju, gan sadarbojoties ar šo pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu pārrobežu sūdzību izskatīšanu; tomēr uzstāj, ka gadījumos, kad šādiem mēreniem pasākumiem nav rezultātu, Komisijai jābūt gatavai uzsākt attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, lai MVU nodrošinātu patērētāju aizsardzībai līdzvērtīgas garantijas darījumos, kuros tie ir darījuma vājākā puse;

67. norāda, ka tikai 8 % no visiem MVU ir iesaistīti pārrobežu darbībās un ka tas mazina izaugsmes iespējas; uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo tirgu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai saskaņotu administratīvās prasības, kas ietekmē Kopienas iekšējās darbības; aicina dalībvalstis ātri transponēt un īstenot Pakalpojumu direktīvu(9), īpašu uzmanību pievēršot MVU interesēm, kā arī mudina ātri pieņemt Eiropas privātuzņēmumu statūtus;

68. uzskata, ka uzņēmumu nodokļu sistēmai jābalstās uz vienota pamata; aicina izveidot vienotu iestādi visu ar PVN saistīto jautājumu risināšanai, lai uzņēmēji varētu pildīt savus pienākumus valstī, kurā reģistrēts uzņēmums;

69. aicina Komisiju nepārtraukti uzlabot pamatprasības, lai MVU būtu pieeja ārvalstu tirgiem un atbalstīt informācijas sniegšanu; mudina izveidot Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta centrus Ķīnā un Indijā, kā arī visās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ciešā sadarbībā ar valsts uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kas jau darbojas šajās valstīs; tā kā nepietiekamu MVU līdzdalību pārrobežu darbībās var izskaidrot arī ar valodas prasmju un daudzkultūru vides kompetenču trūkumu, ir nepieciešami pastiprināti pasākumi, lai risinātu šo uzdevumu; tomēr atgādina, ka MVU ir nepieciešama labāka pieeja informācijai un kvalificētas konsultācijas savā izcelsmes valstī;

70. uzsver, cik svarīgi ir turpināt tirdzniecības sarunas, lai samazinātu tirdzniecības regulējuma šķēršļus, kuri nesamērīgi ietekmē MVU;

71. aicina Komisiju tās darba programmā paredzēt, ka principu, ar ko nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret MVU, iekļauj Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumos par pieeju publiskā iepirkuma līgumiem; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst MVU problēmām saistībā ar muitas formalitātēm, jo īpaši sniedzot atbalstu uzņēmumu datorsistēmu maksimāli lētai pielāgošanai tām datorsistēmām, kuras izmanto valsts muitas iestādes, un vienkāršojot pasākumus uzņēmēja statusa iegūšanai;

Birokrātijas apkarošana

72. uzskata, ka atbilstoši apstākļiem obligāti jāsamazina birokrātijas slogs vismaz par 25 % un jāizveido mūsdienīga pārvalde, kas atbilst MVU vajadzībām; tādēļ mudina veicināt apmaiņu ar ciparu tehnoloģiju zināšanām MVU, jo īpaši starp jauniešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, lai, izmantojot uzlabotās zināšanas par digitālajām tehnoloģijām, šiem uzņēmumiem dotu iespēju ietaupīt laiku un naudu, tos atvēlot uzņēmumu attīstībai; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties iniciatīvu, lai apmainītos ar administratīvo paraugpraksi un to veicinātu, noteiktu stingrus kritērijus, kā arī uzlabotu un veicinātu pamatnostādnes un standartus labvēlīgas administratīvās prakses izveidei attiecībā uz MVU; pauž pārliecību, ka tuvākajā laikā jāievieš arī neatkarīgu ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, vienlaicīgi neliedzot MVU piekļūt finansējumam;

73. uzskata, ka MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem nodokļi jāpiemēro tā, lai pēc iespējas samazinātos administratīvais slogs un lai atvieglotu uzņēmuma darbības sākuma periodu un sekmētu ieguldījumus un inovācijas uzņēmuma darbības laikā;

74. uzsver, ka ir ļoti svarīgi novērtēt turpmāko likumdošanas iniciatīvu ietekmi uz MVU; tādēļ aicina ieviest obligātus, sistemātiskus un mērķtiecīgus ietekmes novērtējumus MVU, tā dēvēto „MVU testu”, kura rezultāti ir pakļauti neatkarīgam novērtējumam, un tam jābūt pieejamam visām ES likumdevējām iestādēm; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz mazajiem un mikrouzņēmumiem, tostarp šo uzņēmumu administratīvajam slogam; mudina Komisiju MVU testu piemērot visiem jaunajiem ES likumdošanas priekšlikumiem, kas ietekmē uzņēmējdarbību, tostarp vienkāršojot spēkā esošos tiesību aktus un atsaucot iesniegtos likumdošanas priekšlikumus; mudina dalībvalstis valsts līmenī ieviest līdzīgus MVU testus;

75. uzskata, ka jebkuri jauni tiesību akti, piemēram, lai izvairītos no maksājumiem, autortiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai konkurences tiesību jomā (piemēram, noteikumi, kas pieņemti, lai atvieglotu datu iegūšanu tiesas prāvās par konkurences apstākļiem neatbilstošu rīcību vai arī tādu, kas izriet no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas attiecībā uz valsts atbalstu(10)), jānoformulē tā, lai ar tiem nediskriminētu MVU, bet gan atbalstītu tos un to sniegtos pakalpojumus iekšējā tirgū;

76. uzsver, ka MVU pienācīgi un laikus jāiesaista politikas veidošanā; tādēļ uzskata, ka Komisijas apspriežu periods jāpagarina vismaz līdz 12 nedēļām, sākot no datuma, kad konsultācijas ir pieejamas visās ES valodās; atzīst reprezentatīvu uzņēmējdarbības organizāciju būtisko un vērtīgo nozīmi, tāpēc aicina Komisiju attiecīgā gadījumā savās padomdevēju ekspertu komitejās un augsta līmeņa grupās tieši integrēt MVU un tos pārstāvošās organizācijas;

77. aicina Komisiju sekmēt uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanu un saskaņošanu un jo īpaši attiecībā uz grāmatvedības uzskaites noteikumiem iekšējā tirgū, lai samazinātu MVU administratīvo slogu un palielinātu pārredzamību visām iesaistītajām pusēm; mudina Komisiju aktīvi veicināt jauno tehnoloģiju, piemēram, paplašināmās biznesa ziņojumu valodas (XBRL), izmantošanu, iepazīstinot ar ceļvedi XBRL ziņošanas sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā, lai saprātīgā laika periodā to noteiktu par obligātu un veicinātu un atbalstītu šā atvērtā standarta izmantošanu;

78. mudina noteikt „statistikas brīvdienas” mikrouzņēmumiem, piešķirot tiem pagaidu atbrīvojumu obligātos statistikas pārskatu sniegšanā, plaši piemērot „tikai vienreiz” principu attiecībā uz uzņēmumu sniegto informāciju valsts iestādēm un turpmāk attīstīt elektronisko pārvaldi;

79. uzsver, ka ir nepieciešams ieviest kopējus sākuma datumus jaunajiem Kopienas tiesību aktiem, kas ietekmē šos uzņēmumus; aicina dalībvalstis un MVU asociācijas īsi un plaši informēt MVU par izmaiņām tiesību aktos, kas ietekmē MVU;

80. mudina dalībvalstis sadarbībā ar MVU organizācijām, pamatojoties uz tādām jau esošajām struktūrām kā Eiropas uzņēmumu tīkls un Eiropas Savienības tiešās pārstāvniecības, izveidot specializētus valsts fiziskus vai elektroniskus pēc vienas institūcijas principa veidotus MVU kontaktpunktus un atbalsta aģentūras, piedāvājot pieeju dažādiem informācijas avotiem un atbalsta pakalpojumiem atbilstoši uzņēmuma dzīvescikla posmam;

81. atzīst, ka ir grūti uzsākt uzņēmējdarbību, jo dažādās dalībvalstīs ir ieviestas atšķirīgas sistēmas; tādēļ uzskata, ka jāievieš vienota sistēma uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā process notiek pakāpeniski un uzņēmumu ir iespējams dibināt 48 stundu laikā;

82. atgādina, ka finanšu noteikumi, kas regulē Kopienas programmas, bieži vien izraisa nevajadzīgi birokrātiskas, ilgas un dārgas procedūras, īpaši MVU; aicina Komisiju aktivizēt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu novērošanas centra darbību, publicēt datus par šo uzņēmumu līdzdalību Kopienas programmās, pievienojot ieguvumu novērtējumu, un pēc tam iesniegt priekšlikumus par šo uzņēmumu līdzdalības palielināšanu; aicina Komisiju uzlabot attiecīgo MVU nozīmi un pamanāmību dažādās politikas jomās; turklāt mudina īstenot visas iniciatīvas, ar ko veicina „MVU gara” attīstību valsts iestāžu izstrādātajā politikā, piemēram, Komisijas iniciatīvu „Uzņēmumu pieredzes programma”, kas Eiropas ierēdņiem ļauj iepazīties ar MVU;

83. pauž nožēlu par dalībvalstu ieradumu „pastiprināt prasības”, kas nodara īpašu ļaunumu MVU, un aicina Komisiju noskaidrot, kādi pasākumi vēl ir jāveic, lai to nepieļautu; aicina atkārtoti veikt ietekmes novērtējumu, analizējot, kā dalībvalstis praktiski īsteno lēmumus valsts un vietējā līmenī;

84. aicina izveidot īpašu ES tīmekļa vietni, kura paredzēta MVU un kurā jābūt informācijai par ES projektiem un attiecīgajām pieteikuma veidlapām, telefonu numuriem valstī, saitēm uz partneru vietnēm, tirdzniecības informācijai, informācijai par pētniecības projektiem, kā arī internetā pieejamām konsultācijām, informatīviem paziņojumiem un informācijai par jauniem noteikumiem;

85. aicina Komisiju izveidot darba grupu, kurā dalībvalstis var apmainīties ar valsts paraugpraksi, kas piemērota MVU vajadzībām, īpaši attiecībā uz nosacījumiem, lai iegūtu atbalstu grūtību pārvarēšanai;

86. atzinīgi vērtē apbalvojumu par labāko priekšlikumu birokrātijas samazināšanai valsts varas iestādēs, jo tā ir gūta ierosme novatoriskiem birokrātijas samazināšanas pasākumiem vietējā, reģionālajā un valsts līmenī;

87. aicina ES kohēzijas fondu maksājumus jau apstiprinātiem projektiem veikt 30 dienu laikā, lai nodrošinātu šo projektu nepārtrauktību, pastāvēšanu un iznākumu;

Ilgtspējības sniegtās iespējas uzņēmējdarbībai

88. atzīst, ka centieni ilgtspējības uzlabošanai varētu kļūt par svarīgu jauninājumu, tostarp ekoloģisko jauninājumu, avotu un par svarīgāko līdzekli rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanai; pievērš uzmanību tam, ka MVU bieži vien nav pietiekami informēti par jauniem energoefektīviem un videi draudzīgiem risinājumiem vai arī nav tiem nepieciešamo finanšu resursu, lai tos apgūtu; tāpēc aicina Komisiju izpētīt, kā Kopiena varētu palīdzēt MVU kļūt efektīvākiem resursu un energoefektivitātes ziņā;

89. atkārtoti norāda, cik svarīga nozīme ir mazo uzņēmumu sociālajai atbildībai, kuras īstenošanai nepieciešama horizontāla saikne, tīkli un pakalpojumi; uzskata, ka nav efektīvi atsaukties uz Kopienas vides vadības un audita sistēmas sertifikāciju tāpēc, ka tas novirzītu uzmanību no pašreizējiem sertifikātiem, kā arī tāpēc, ka tas saistīts tikai ar vides uzdevumu risināšanu;

90. atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, lai palīdzētu MVU ievērot vides tiesību aktus, tostarp nosakot tiem mazākas starpniecības maksas, nodrošinot pieeju informācijai par vides standartiem vai ieviešot īpašus atbrīvojumus no Kopienas tiesību aktiem;

o

o       o

91. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

             OV C 316 E, 22.12.2006., 378. lpp.

(2)

              OV C 287 E, 24.11.2006., 258. lpp.

(3)

              Atzinums Nr. 9/2007, OV C 4, 9.1.2008., 13. lpp.

(4)

OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

(5)

OV C 297 E, 20.11.2008, 174. lpp.

(6)

OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L310, 15 9.11.2006, 15. lpp.).

(8)

OV L 200, 8.8.2000., 35. lpp.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembrī) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(10)

Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008 ), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008, 3. lpp.).


PASKAIDROJUMS

MVU nozīme Eiropā

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) jau ilgāku laiku tiek uzskatīti par ES ekonomikas pamatu, jo tajos tiek nodarbināti 70% no ES darbaspēka un tie veido apmēram 58% no uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību. Tā kā MVU ir ļoti dinamiski un visspējīgākie ieviest inovācijas un attīstīties, kas tādējādi palīdz realizēt Lisabonas mērķus, ir nepieciešams tos izvirzīt ES politikas priekšplānā.

Šķēršļi Eiropas MVU attīstībai

Tomēr Eiropā MVU izpildes rādītāji pastāvīgi ir zemāki, salīdzinot ar šādu un lielāku uzņēmumu sasniegumiem ASV, jo īpaši attiecībā uz ražīguma līmeni, izaugsmi un inovācijām. Viens no skaidrojumiem ir uzņēmējdarbības kultūras trūkums — 60% eiropiešu nekad nav apsvēruši domu dibināt savu uzņēmumu, bet tie, kuri tomēr ir riskējuši, uzskata, ka normatīvie un finanšu ierobežojumi kavē viņu uzņēmuma attīstību. Katrai dalībvalstij un ES kopumā turpmāk būtu jānodrošina arī nepieciešamās praktiskās konsultācijas un palīdzība, kā sekmēt uzņēmuma attīstību un palielināt tā izredzes.

Vispusīga risinājuma meklējumi — pirmie soļi ...

Kā Lisabonas partnerības izaugsmei un nodarbinātībai(1) neatņemama sastāvdaļa 2005. gadā tika izstrādātas īpašas politikas, lai risinātu daudzas no šīm problēmām. Paralēli darbībām ES līmenī arī katra dalībvalsts deva būtisku ieguldījumu, lai savā Lisabonas reformas programmā integrētu īpašus pasākumus attiecībā uz MVU. Viens no pašreizējā progresa galvenajiem ieguvumiem ir tas, ka visā Eiropā ir radīta uzņēmējdarbībai labvēlīgāka vide, tostarp efektīvāka reglamentēto nosacījumu izstrāde. Tas jau ir pozitīvi ietekmējis ekonomikas attīstību.

Tomēr „Mūsdienīgās MVU politikas pārskatā”(2) 2007. gadā secināts, ka ir iespējas turpmākai attīstībai. Dažas problēmas šobrīd netiek risinātas vispār vai arī tiek neatbilstoši risinātas, un ir jāuzlabo esošo politiku koordinācija.

... visaptveroša pieeja — Mazās uzņēmējdarbības akts

Tāpēc Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA)(3), lai, nostiprinot „vispirms domāt par mazākajiem” principu visos politikas veidošanas līmeņos, nodrošinātu neierobežotas iespējas MVU izaugsmei. ES un tās dalībvalstu tiesību aktu priekšlikumus un apņemšanos ievērot pieņemto politiku papildina MUA centieni radīt nepieciešamos administratīvos, normatīvos un finanšu nosacījumus, lai varētu attīstīt šo ES ekonomikas būtisko daļu.

Ir ierosināti desmit pamatprincipi, lai pieņemtu un īstenotu politiku (ES un dalībvalstu līmenī), kuras mērķis ir:

1. Radīt vidi, kur uzņēmēji un ģimenes uzņēmumi var attīstīties un uzņēmējdarbība tiek atalgota.

2. Nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju.

3. Izstrādāt noteikumus saskaņā ar „vispirms domāt par mazākajiem” principu.

4. Nodrošināt, ka valsts iestādes atsaucīgi reaģē uz MVU vajadzībām.

5. Pielāgot valsts politikas instrumentus MVU vajadzībām: atvieglot MVU dalību valsts iepirkuma procedūrā un labāk izmantot valsts atbalsta iespējas MVU.

6. Atvieglot MVU pieeju finansējumam un attīstīt tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, kas atbalsta laikus veiktus maksājumus komerciālos darījumos.

7. Palīdzēt MVU izmantot iespējas, ko piedāvā vienotais tirgus.

8. Veicināt MVU prasmju uzlabošanu un visu veidu inovācijas.

9. Ļaut MVU vides problēmas pārvērst par iespējām.

10. Rosināt un atbalstīt MVU, lai tie izmantotu tirgus izaugsmes priekšrocības.

Ir izstrādāti arī tiesību aktu priekšlikumi, kuros paredzēta konkrēta rīcība, lai palīdzētu stabilizēt Eiropas MVU finansiālo situāciju. Tajos iekļauti:

· Vispārīga grupālā atbrīvojuma regula par valsts atbalstu

· Regula par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem

· Direktīva par samazinātu PVN likmi

· Tiesību akta projekts, lai turpmāk modernizētu, vienkāršotu un harmonizētu noteikumus par PVN iekasēšanu

· Direktīvas 2000/35/EK par maksājumu kavējumiem grozījums

Referentes novērtējums

Referente uzskata, ka Mazās uzņēmējdarbības akts ir jāattiecina uz visām dalībvalstīm. Tomēr būtu jāapsver arī to atšķirība, īpašās iezīmes un dažādās vajadzības. Būtu attiecīgi jāņem vērā konkrētā situācija un ekonomiskais ieguldījums, kādu nodrošina katra MVU kategorija, piemēram, amatnieki, mikrouzņēmumi, ģimenes uzņēmumi, pašnodarbinātie, brīvo profesiju pārstāvji un visi citi sektori. Viņa arī uzsver, ka MUA nevajadzētu paredzēt iniciatīvas tikai ES līmenī, bet tās ar konkrētiem pasākumiem vajadzētu pilnīgi atbalstīt gan dalībvalstu, gan reģionālā līmenī.

Šajā ziņā referente atbalsta Komisijas iniciatīvu izvirzīt priekšlikumu Vispārīga grupālā atbrīvojuma regulai par valsts atbalstu, jaunai regulai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, jaunai direktīvai par samazinātu PVN likmi vietēji sniegtiem pakalpojumiem un grozījumiem direktīvai par maksājumu kavējumiem. Ierosinātās darbības ir paredzētas, lai atbalstītu Lisabonas Integrēto pamatnostādņu un Kopienas Lisabonas programmas ieviešanu, īstenojot Lisabonas stratēģiju konkrētos darbos un veicinot MVU izaugsmi. Referente turklāt atzinīgi vērtē divas turpmākās Komisijas iniciatīvas: Eiropas portāla izveidošanu MVU un plānoto Eiropas MVU nedēļu 2009. gada maijā — pirmo šāda veida pasākumu.

Vēl viens nozīmīgs jaunums, kas guvis plašu atsaucību, ir paziņojums par Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevuma apjoma pieaugumu MVU un plānotie pasākumi EIB produktu modernizācijai un pilnveidošanai. Galvenie no tiem ir šādi:

· iniciatīva attiecībā uz mikrokredītiem 2008.–2011. gadam;

· jauna finanšu instrumenta — mezonīna finansējuma — izveide, jo īpaši ātri augošiem, inovatīviem MVU;

· attiecībā uz EIB aizdevumiem MVU — mehānismu izveide finanšu riska dalīšanai ar komercbankām par MVU saistībām.

Ir būtiski pastāvīgi atbalstīt investīcijas jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai, kā arī jaunu ražošanas procesu ieviešanai, licenču un citu intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanai, izplatīšanas tīklu izveidei iekšējos un ārvalstu tirgus un finansiāli sekmēt paaudžu maiņu uzņēmumā.

Ģimenes uzņēmumi, gan mazi, gan vidēji, gan lieli, nodrošina lielāko daļu darbavietu Eiropā. Tie veicina uzņēmējdarbības kultūras izveidi Eiropā un nodrošina praktiskas iespējas apgūt zināšanas nākamajiem uzņēmējiem. Tie ievēro stingru uzņēmējdarbības ētiku, iekļaujot uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā arī rūpes par vidi un sociālo atbildību. Tie attīsta uzņēmējdarbības tradīciju ģimenes līmenī, bieži darbojoties kā jaunu uzņēmumu „inkubatori”.

Programmām un pasākumiem izglītības politikas jomā jāpaliek dalībvalstu kompetencē. Nodarbinātībai vajadzētu būt galvenajam un svarīgākajam mērķim. Veidojot MVU atbalsta programmas, jāņem vērā, ka jaunajiem uzņēmējiem ļoti būtiska ir ārvalstu pieredze, tāpēc šo jautājumu vajadzētu risināt Eiropas līmenī. Lai nodrošinātu jaunās stažieru un jauniešu mobilitātes programmas panākumus, ir jāizveido ilgtermiņa sadarbība starp uzņēmumiem, mācību centriem un starpposma struktūrām (piemēram, profesionālām organizācijām, kamerām, sociāliem partneriem u. c.).

Referente uzsver nepieciešamību turpmāk sekmēt un atbalstīt MVU pārrobežu darbības Eiropas vienotā tirgus ietvaros. Ir iespējams būtiski palielināt „eksporta uzņēmumu” aktivitāti, īpaši Eiropas tirgos.

Maziem uzņēmumiem nepieciešama efektīva intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība (IPR), lai atbalstītu to inovatīvos centienus un aizsargātu pret negodīgu trešo valsti konkurenci. ES vajadzētu pastiprināt informācijas apmaiņu, kā arī tehnisko un politisko sadarbību starp šajā ziņā problemātiskām valstīm (Indiju, Ķīnu, Vjetnamu u. c.). MVU ir ļoti nepieciešama precīza informācija. Tā kā vairumam aktīvu MVU nav sava pārstāvja ārvalstīs, ir būtiski, lai MVU to mītnes zemē būtu pieejama nepieciešamā informācija par intelektuālā īpašumu tiesību aizsardzību ārvalstīs. Tomēr galvenās problēmas, ar ko saskaras MVU, saņemot patentus, ir augstās izmaksas par patenta piešķiršanu un tiesas prāvām.

Eiropā ir daudz šķēršļu, kas kavē MVU izmantot šos patentus. MVU aptuveni piecas reizes mazāk piesaka patentu nekā lielie uzņēmumi, un aplēses liecina, ka Eiropas Patentu birojā Eiropas uzņēmēju patentu pieteikumi veido mazāk nekā 20%. Galvenais šķērslis MVU ir maksa par patenta pieteikumu, jo īpaši tā atjaunošanas maksa. Šī problēma visbiežāk skar tos MVU, kas attīstās tehnoloģiju jomā. Šādos gadījumos tiem parasti ir jāpalielina patentu skaits, lai aizsargātu jaunus tehnoloģijas izmantošanas veidus un tās uzlabojumus, un jāpaplašina sava patenta aizsardzības ģeogrāfiskās darbības joma, lai varētu veikt starptautiskas darbības. Tas viss mazākiem uzņēmumiem rada būtiskas izmaksas. Tādējādi referente uzskata, ka MUA ir jāietver arī jauns priekšlikums, lai atrisinātu ieilgušo Kopienas patenta problēmu, tostarp priekšlikums par vienu darba valodu — angļu.

Tā kā MVU bieži tiek piemērots nesamērīgs administratīvais slogs, tiem nav pietiekamas pieejas informācijai un uzņēmējdarbības vide ir pārāk stingri reglamentēta, referente uzskata, ka tiesību aktam jābūt skaidram un nepārprotamam. Valstu valdībām vajadzētu pēc iespējas izvairīties no t. s. „pārpilnības” („gold-plating”), kas arī kavē pārrobežu uzņēmējdarbības attīstību.

Visbeidzot, pamatojoties uz politikas izveidē visnoderīgāko principu, proti — pēc iespējas labāk iepazīties ar jomu un cilvēkiem, kurus politika ietekmē —, referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas programmu, kas dod iespēju tās ierēdņiem gūt pieredzi par Eiropas MVU. Šo iniciatīvu vajadzētu īstenot arī valstu un reģionālajām varas iestādēm.

(1)

Komisijas paziņojums: Kopienas Lisabonas programmas īstenošana Mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, (COM(2005)0551).

(2)

Komisijas paziņojums: Mūsdienīgās MVU politikas pārskats, (COM(2007)0592).

(3)

Komisijas paziņojums: „Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”, (COM(2008)0394).


Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (*) (15.12.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gunnar Hökmark

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka principa „priekšroka mazajiem” piemērošana Kopienas, dalībvalstu un vietējā līmenī prasa nepārtrauktu iekšējā tirgus noteikumu un Pakalpojumu direktīvas(1)1 ievērošanu, kā arī Komisijas un dalībvalstu nodrošinātu efektīvu un specifisku pārraudzību kā daļu no Lisabonas stratēģijas ikgadējā ziņojuma, lai garantētu, ka saskaņā ar minētajiem noteikumiem tiek novērsti visi šķēršļi un tiek ņemtas vērā mazo uzņēmumu vajadzības; un aicina veikt horizontālu izpēti attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paredzētajiem noteikumiem, kas atbilst Komisijas veiktai nozaru izpētei dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, lai visā Eiropā veicinātu godīgu un atvērtu konkurenci starp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), cieši sadarbojoties ar tos pārstāvošajām organizācijām; šajā sakarā uzsver, ka ar Mazās uzņēmējdarbības aktu ievieš vadlīnijas, kuras ir izstrādātas kā praktiski piemērojamas etalonvērtības, nevis saistoši noteikumi;

2.   uzsver MVU svarīgo nozīmi Eiropas ekonomikas un sociālajā sistēmā un būtisko nepieciešamību, lai tie gūtu labumu no iespējām, ko rada iekšējais tirgus, demogrāfiskās un tehnoloģiju pārmaiņas, vides problēmas un globalizācija, tādējādi sasniedzot Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus;

3.   uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumu efektivitāti vajadzētu uzlabot, izmantojot piemērotu politiku, kurā ietilpst tiesību aktu vienkāršošana, nenoslogoto darbinieku skaita samazināšana, administratīvo izmaksu samazināšana, jauno tehnoloģiju ieviešana un darbības atvieglošana, kā arī godīgas konkurences sekmēšana iekšējā tirgū;

4.   uzskata, ka informācijai, kura MVU un mikrouzņēmumiem jānodrošina pārvaldības iestādēm, sabiedrībai un tirgum, jābūt saskaņā ar sabiedrības interesēm un stingras proporcionalitātes kritērijiem;

5.   uzsver nepieciešamību sekmēt uzņēmumu kultūru un labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, lai pilnībā izmantotu MVU potenciālu;

6.   aicina palielināt centienus, īstenojot savstarpēju atzīšanu, lai atvieglotu MVU pārrobežu darbību; uzskata, ka uzņēmumu nodokļu sistēmas jāveido uz vienota pamata; aicina izveidot vienotu iestādi visu ar PVN saistīto jautājumu risināšanai, lai uzņēmēji varētu pildīt savus pienākumus valstī, kurā reģistrēts uzņēmums;

7.   uzskata, ka MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem nodokļi jāpiemēro tā, lai pēc iespējas samazinātos administratīvais slogs un lai atvieglotu uzņēmuma darbības uzsākšanas periodu un sekmētu ieguldījumus un inovācijas uzņēmuma darbības laikā;

8.   uzskata, ka vajadzētu atvieglot MVU nodošanu, jo īpaši īpašnieka pensionēšanās vai slimības gadījumā un nododot uzņēmumu radiem vai mantiniekiem;

9.   aicina nodrošināt labāku MVU piekļuvi valsts pasūtījumiem, atklātos konkursus organizējot tā, lai maksimāli izmantotu potenciālu, kā arī pēc iespējas plaši izsludināt atklātos konkursus, vienlaicīgi ievērojot sabiedrības intereses un subsidiaritātes principu;

10. lai veicinātu MVU dalību valsts pasūtījuma projektos, uzsver, ka ir jānodrošina šādas prasības: atbilstoši un proporcionāli atlases kritēriji īpašā piedāvājumu konkursā, piedāvājumu konkursu iedalījums mazākās grupās un pieeja piedāvājumu konkursu informācijai, lai veicinātu šādu konkursu procedūru pārredzamību;

11. atzīst, ka plaši izplatītie novēlotie maksājumi, tostarp no valsts finansētām iestādēm, rada lielas problēmas MVU, jo tos negatīvi ietekmē izmaiņas naudas plūsmā;

13. uzsver Eiropas privātā uzņēmuma kā jaunas, papildu tiesiskās formas statūtu nozīmi; tiem jāattiecas uz MVU, kuri plāno iesaistīties pārrobežu darbībā, un jānodrošina, ka šo situāciju nevar ļaunprātīgi izmantot lielākie uzņēmumi, lai neievērotu vai apietu juridiskās prasības dalībvalstīs, kas īsteno korporatīvās pārvaldības sistēmu, kurā ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses;

14. aicina saskaņā ar konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu palielināt finansējumu inovācijām un ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta palīdzību nodrošināt MVU uzlabotu pieeju šim finansējumam; turklāt aicina Komisiju 7. pamatprogrammā ievērojami samazināt birokrātiskās prasības, lai uzlabotu MVU piekļuvi tai;

15. mudina dalībvalstis reģionālos fondus lielākā mērā novirzīt pētniecībai un attīstībai un attiecīgajās programmās vairāk iesaistīt MVU;

16. uzsver, ka MVU finansēšanā būtiska nozīme ir dinamiskiem finanšu tirgiem, un atzīmē, ka ir jāatver Eiropas riska kapitāla tirgi, uzlabojot riska kapitāla, starpniekkapitāla finansējuma un mikrokredītu pieejamību un piekļuves iespējas minētajam finansējumam; šajā sakarā uzskata, ka normālos apstākļos MVU būtu jābūt iespējai saņemt kapitāla tirgus dalībnieku kredītus, kuri var efektīvāk novērtēt MVU iespējas un atbildēt uz MVU finansiālajām vajadzībām;

17. norāda, ka Kopienas līmenī nav veikti pētījumi par to, kā Kopienas finansējuma atšķirīgās formas ietekmē MVU un kādu labumu tie gūst no šāda finansējuma; atkārtoti aicina Komisiju veikt šādus pētījumus; uzskata, ka tas ir būtiski svarīgi, ka pēc iespējas lielākā mērā vienkāršo noteikumus un procedūras, ar kurām regulē dažādu kategoriju MVU piekļuvi šāda veida finansējumam un attiecīgajām programmām; tādēļ aicina Komisiju organizēt sarunas ar MVU pārstāvošajām organizācijām, lai novērstu radušos šķēršļus;

18. atbalsta Padomes un Eiropas Investīciju bankas lēmumu pieņemt vairākas reformas, lai paplašinātu EIB grupas piedāvāto finanšu produktu klāstu MVU, kā arī ierosināt finanšu partneriem ievērojamas pārmaiņas globālos aizdevumos, kuras saistītas gan ar kvantitāti, gan ar kvalitāti;

19. aicina Komisiju rast piemērotas iespējas, lai efektīvāk uzraudzītu, cik lietderīgas ir finanšu starpniekiestādes, banku vai administratīvās iestādes, kas uzrauga Kopienas finansējumu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, un pārliecināties, ka minētais finansējums sasniedz šos uzņēmumus saprātīgā laika periodā;

20. uzskata, ka jebkuri jauni tiesību akti, piemēram, lai izvairītos no maksājumiem, autortiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai konkurences tiesību jomā (piemēram, noteikumi, kas pieņemti, lai atvieglotu datu iegūšanu privātās prāvās par konkurences apstākļiem neatbilstošu rīcību vai arī tādu, kas izriet no Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas attiecībā uz valsts atbalstu(2)), jānoformulē tā, lai ar tiem nediskriminētu MVU, bet gan atbalstītu tos un to sniegtos pakalpojumus iekšējā tirgū;

21. uzskata, ka Komisijas priekšlikumā trūkst skaidras stratēģijas pašnodarbinātām personām, lai uzlabotu viņu tiesisko stāvokli un tiesības, jo īpaši tad, ja viņu situāciju pielīdzina darba ņēmēju situācijai; aicina Komisiju garantēt pašnodarbinātām personām tiesības vienoties par standarta tarifiem, iesaistīties organizācijās un slēgt koplīgumus, ja viņu sadarbības partneris ir liels uzņēmums ar dominējošu pozīciju tirgū un ja vien tas netraucē mazāk spēcīgiem potenciālajiem klientiem un nerada tirgus traucējumus;

22. uzsver, cik svarīgi ir turpināt tirdzniecības sarunas, kuru rezultātā turpinātu samazināties tirdzniecības regulējuma šķēršļi, kuri nesamērīgi ietekmē MVU;

23. uzskata, ka ar visiem uz MVU attiecināmajiem tiesību aktiem jāatbalsta šo uzņēmumu izaugsme un ka ar tiem nedrīkst mākslīgi ierobežot šo uzņēmumu potenciālu būt Eiropas ekonomikas attīstības priekšgalā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību ņemt vērā šo uzņēmumu dažādību, jo īpaši attiecībā uz amatniecības un mazajiem uzņēmumiem, kas veido līdz 98 % ES ekonomikas, un to panākt, piesaistot palīdzību no šos uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām un nodrošinot viņu vajadzībām atbilstošas atbildes reakcijas; tādēļ aicina „MVU pārbaudē” iekļaut tādas procedūras kā rentabilitātes novērtējumu vai regulāras konsultācijas ar interešu grupām.

24. aicina Komisiju sekmēt uzņēmējdarbības tiesību vienkāršošanu un saskaņošanu un jo īpaši grāmatvedības uzskaites noteikumus iekšējā tirgū, lai samazinātu MVU administratīvo slogu un palielinātu pārredzamību visām iesaistītajām pusēm; mudina Komisiju spēcīgi veicināt jauno tehnoloģiju, piemēram, XBRL, izmantošanu, iepazīstinot ar ceļvedi XBRL ziņošanas sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā, lai saprātīgā laika periodā to noteiktu par obligātu un veicinātu un atbalstītu šī atvērtā standarta izmantošanu;

25. uzsver, ka Mazās uzņēmējdarbības akta mērķis ir samazināt šķēršļus jauniem uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātām personām, vienlaicīgi veicinot izaugsmi un jaunu uzņēmumu veidošanu, un to panākt, nodrošinot līdzekļus un iespējas inovatīvām procedūrām un konkurētspējai Eiropas nozarēs;

26. uzsver, ka plānotās direktīvas par samazinātu PVN likmi darbietilpīgiem pakalpojumiem un vietējā līmeņa pakalpojumiem ieviešana nedrīkst radīt konkurences traucējumus un divdomīgas situācijas attiecībā uz direktīvā ietvertajiem pakalpojumiem;

27. aicina dalībvalstu iestādes koordinēti veidot iestādes pēc vienotas institūcijas principa, tajās piedāvājot atbalsta pakalpojumus un paraugprakses apmaiņu MVU;

28. tādēļ aicina izstrādāt Kopienas tiesību aktus tā, lai tie atspoguļotu uzņēmumu vairākuma vajadzības, un šādu principu pieņemt kā saistošu prasību, kuras veidu vēl apstiprinās, taču tā būtu prasība, ar kuru saskaņā Parlamentam, Padomei un Komisijai būs jānodrošina, ka Kopienas līmenī pienācīgi tiek piemērotas prioritātes saskaņā ar „priekšroka mazajiem” principu; aicina attiecīgās likumdošanas procesa visos līmeņos tieši iesaistīt pārstāvības organizācijas; mudina dalībvalstis ieviest šo principu valstu un reģionālajā likumdošanā;

29. aicina Mazās uzņēmējdarbības aktā ņemt vērā MVU sadarbību (grupu pirkšana un pārdošana), jo prakse rāda, ka šādas grupas ir mazākā mērā pakļautas maksātnespējas riskam nekā atsevišķi uzņēmumi;

30. pauž nožēlu par dalībvalstu ieradumu „pastiprināt prasības”, kas nodara īpašu ļaunumu MVU, un aicina Komisiju noskaidrot, kādi vēl pasākumi ir jāveic, lai to nepieļautu, cita starpā piešķirot pilsoņiem tiesības uz tiešu rīcību; aicina atkārtoti veikt ietekmes novērtējumu, analizējot, kā dalībvalstis praktiski īsteno lēmumus valsts un vietējā līmenī;

31. aicina strukturēti veidot MVU un to pārstāvju, kā arī valsts iestāžu līdzdalības dialoga, konsultāciju un mehānismus;

32. aicina Komisiju sagatavot ikgadēju ziņojumu par MVU, regulāri sniedzot un komentējot galvenos nozares datus, lai noteiktu MVU situāciju, novērtētu to attīstību un noteiktu, cik lielā mērā tie atbilst nozarei noteiktajām prasībām;

33. aicina Komisiju pievienot paredzamos grafikus, kuros īstenos daudzos Mazās uzņēmējdarbības aktā minētos pasākumus, lai ik gadu ziņotu par sasniegumiem un tādējādi nodrošinātu, ka attīstību pienācīgi uzrauga.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, José Manuel García-Margallo y Marfil, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Louis Grech, Benoît Hamon, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Bernhard Rapkay, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg, Sahra Wagenknecht

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mia De Vits, Janusz Onyszkiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, Theodor Dumitru Stolojan, Kristian Vigenin

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Gahler, Monica Giuntini, Catiuscia Marini

(1)

1 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(2)

Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008 ), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008, 3. lpp.).


IekšējāS tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*) (3.12.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu "Small Business Act"

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja(*): Martí Grau i Segú

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sastāda vairāk nekā 99 % ES uzņēmumu un tie ir augstākā mērā būtiski Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai attiecībā uz izaugsmi un darba vietām, kā arī būtiski ekonomikas konkurētspējai un noturībai dēļ to daudzveidības un spējas ātri pielāgoties tirgus nosacījumiem,

B.   tā kā MVU īpaši veicina sociālo kohēziju, inovāciju, reģionālo attīstību un Eiropas konkurētspēju,

C.  tā kā MVU nav nodrošināts pietiekams atbalsts to pašaizsardzībai pret negodīgu komercdarbības praksi pārrobežu līmenī, piemēram, tādu kā praktizē maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības,

1.   atzinīgi vērtē Mazās uzņēmējdarbības aktu (SBA) kā pamatu visaptverošai politiskai pieejai MVU, respektējot to daudzveidību; tomēr prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, tieši nodrošinot pakāpeniskus pasākumus, lai ņemtu vērā šo uzņēmumu daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz mājamatniecisko ražošanu un mazajiem uzņēmumiem;

2.   uzsver vienotā tirgus nozīmi attiecībā uz MVU un atzīmē, ka MVU pieejas veicināšanai vienotajam tirgum jākļūst par prioritāti;

3.   atzīst, ka joprojām pastāv zināmi ierobežojumi MVU iespējām pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvātās priekšrocības; tādēļ atzīmē, ka vajadzētu uzlabot iekšējā tirgus tiesisko un politisko sistēmu, lai veicinātu MVU pārrobežu darbību; atzīmē arī, ka skaidra normatīvā vide vairāk stimulētu MVU tirdzniecību iekšējā tirgū; uzskata, ka dalībvalstīm jāizveido vienoti kontaktpunkti un interneta portāli;

4.   prasa nekavējoties atzīt MVU starpniekorganizāciju nozīmi, veicinot mazo un mikrouzņēmumu pieeju iekšējam tirgum un priekšrocībām, ko dod šāda pieeja; prasa nodrošināt Mazās uzņēmējdarbības aktā un visās Kopienas programmās atbalsta pasākumus šo reprezentatīvo starpniekorganizāciju papildinošajai un konsultatīvajai darbībai;

5.   atzīst, ka pirmskomerciāls iepirkums dod MVU būtiskas priekšrocības, gan atvieglojot MVU dalību iepirkumu pasākumos, gan veicinot MVU iesaistīšanos pētniecībā un attīstībā;

6.   atzīst, ka MVU var gūt labumu no pirmskomerciāla iepirkuma, pateicoties riska dalījumam (ņemot vērā, ka MVU iespējas veikt ieguldījumus ir ierobežotākas), progresīvai izaugsmei (gan lieluma, gan pieredzes ziņā) visās pētniecības un attīstības procesa stadijās, kā arī konkursa procesam, kas salīdzinājumā ar tradicionālajām iepirkuma procedūrām ir racionālāks;

7.   uzsver, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas atbilst MVU un jo īpaši vismazāko uzņēmumu reālajām vajadzībām, īpaši attiecībā uz pieeju standartiem, šo standartu izmaksām un īstenošanu, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot regulējumu un tiesību normu stabilitāti; vērš arī uzmanību uz to, ka ir nepieciešams vienkāršot uzņēmumu pārnešanu un ir svarīgi veicināt uzņēmumu vadītāju informētību, kā arī nodrošināt viņiem atbalstu šajā procesā, lai izvairītos no uzņēmējdarbības pārtraukšanas, kad uzņēmēji dodas pensijā;

8.   atgādina Komisijai, ka ir jāpalielina konsultēšanās Eiropas līmenī ar reprezentatīvajām MVU starpniekorganizācijām, kuru dalību likumdošanas procesā vajadzētu nodrošināt; atkārtoti prasa uzlabot ietekmes novērtējuma sistēmu, ņemot vērā arī to, ka reāli pastāv dažādas MVU kategorijas;

9.   uzsver vajadzību pēc administratīvās vides, kas būtu ne tik komplicēta, ne tik birokrātiska, kā arī elastīgāka; tomēr prasa, lai tiktu sagatavots administratīvo procedūru vienkāršošanas plāns, kas padarītu vadību elastīgāku un likvidētu nevajadzīgo birokrātiju;

10. uzsver, ka ir svarīgi piešķirt MVU priekšrocības izglītības politikā, jo īpaši mūžizglītības programmās, ieviešot pozitīvu diskrimināciju, lai veicinātu sieviešu pilnīgu integrāciju šajā nozarē un garantētu līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un nodarbinātību;

11.  uzskata, ka ir būtiski nodrošināt MVU optimālu piekļuvi finansējumam, jo īpaši mikrokredītiem uzņēmumu darbības uzsākšanai un to turpmākai pilnveidošanai;

12. atzīst, ka ir grūti uzsākt uzņēmējdarbību, jo dažādās dalībvalstīs ir ieviestas dažādas sistēmas; tādēļ uzskata, ka jāievieš vienota sistēma uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā process notiek soli pa solim un uzņēmumu ir iespējams izveidot 48 stundu laikā;

13. norāda, ka ceturtajai daļai MVU bankrota gadījumu cēlonis ir novēlots maksājums, vairumā gadījumu no valsts pārvaldes iestādēm; tādēļ Parlaments iesaka dalībvalstīm ieviest mehānismus, lai garantētu maksājumu paredzētajā periodā, kā arī apsvērt administratīvu sankciju piemērošanu šādos gadījumos;

14. norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas gadījumi īpaši apdraud MVU; uzsver, ka ir svarīgi izveidot Eiropas Kopienas patentu, lai stiprinātu un aizsargātu pret konkurentiem MVU inovācijas;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt MVU konkurētspēju, dodot lielāku pieeju Eiropas inovāciju atbalsta programmām un efektīvāk cīnoties pret viltošanu un krāpšanu iekšējā tirgū, un prasīt saviem tirdzniecības partneriem piemērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), kā arī un pielikt visas vajadzīgās pūles, lai pieņemtu divpusējus, reģionālus vai daudzpusējus nolīgumus cīņai pret viltošanu un pirātismu, līdzīgi Nolīgumam par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

16. uzsver, ka dalībvalstu un ES līmenī ir būtiski uzlabot informāciju par pieeju tirgum un eksporta iespējām vienotā tirgus robežās; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt informācijas un konsultatīvo dienestu, īpaši Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT darbību;

17. atbalsta prasību dalībvalstīm nodrošināt konsultatīvos pakalpojumus, lai palīdzētu MVU sevi aizsargāt pret negodīgu komercdarbības praksi, piemēram, kā to praktizē maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, un lai šie pakalpojumi stiprinātu MVU uzticību pārrobežu darbībai; uzsver Komisijas nozīmi, gan veicinot šādu konsultatīvo pakalpojumu koordināciju, gan sadarbojoties ar šo pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu atbilstošu un efektīvu pārrobežu sūdzību izskatīšanu; tomēr uzstāj, ka gadījumos, kad šādiem mēreniem pasākumiem nav rezultātu, Komisijai jābūt gatavai uzsākt attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, ar kurām varētu nodrošināt MVU aizsardzību, kas līdzinātos patērētāju aizsardzībai, kur tie ir vājākā puse šādos darījumos;

18. mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt MVU pieeju valsts pasūtījuma līgumiem, jo īpaši standartizējot vajadzīgos dokumentus un dažādas valsts pasūtījuma līgumu tiešsaistes platformas, kā arī biežāk izmantojot pēcapmaksu, lai garantētu MVU tādas pašas priekšrocības kā citiem pretendējošiem uzņēmumiem, lai MVU gūtu labumu no inovatīviem risinājumiem, un tādējādi nodrošinātu attiecīgā reģiona attīstību;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt centienus, lai veicinātu un nodrošinātu informāciju par Kopienas fondu un valsts atbalstu esamību, kā arī padarīt šos abus instrumentu veidus ne tikai pieejamākus, bet arī saprotamākus;

20. mudina ar izglītību un apmācībām un, cita starpā, īpaši ar veiksmīgāku sadarbību starp pētniecību un rūpniecību stimulēt uzņēmējdarbības kultūru; uzskata, ka iniciatīvas šajā sakarībā vajadzētu orientēt arī uz MVU nozīmi, veicinot sociālo kohēziju, efektivitāti un vides aizsardzību (ekoinovācijas); aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, kā veicināt sieviešu uzņēmējdarbību;

21. atzīst, ka MVU iesaistīšana pētniecībā un attīstībā ir svarīga, lai palielinātu MVU konkurētspēju iekšējā tirgū, kā arī MVU pievilcību; uzskata, ka nosacījumi dalībai ES pētniecības pamatprogrammās joprojām ir pārāk birokrātiski un bremzējoši attiecībā uz MVU;

22. prasa vienkāršot MVU izvirzītās prasības finansējuma saņemšanai saistībā ar publisko iepirkumu; uzskata, ka finanšu iestādēm un bankām jāizstrādā programmas, kas pielāgotas MVU vajadzībām;

23. uzskata, ka dalībvalstīm prioritāri jāpiemēro SBA un tā principi, jāpārrauga tā īstenošana un jāpapildina tā pārraudzība ar gada pārskatu, kurā būtu atspoguļots katras dalībvalsts panāktais progress;

24. atgādina, ka SBA nav juridiski saistoša statusa, un tādēļ prasa stingru Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes politisko apņēmību sistemātiski piemērot principu „vispirms domāt par mazajiem”; iesaka dalībvalstīm piemērot SBA principus, kā arī valsts un reģionālā līmenī principu „vispirms domāt par mazajiem”;

25. uzsver ieguldījuma nozīmi, ko var dot ieinteresētās puses, publiski apspriežoties ar Komisiju, bet norāda, ka astoņu nedēļu periods apspriešanai ir būtisks ierobežojums, lai ņemtu vērā MVU intereses; tādēļ gribētu mudināt Komisiju apsvērt garāka apspriešanas perioda iespēju atbilstoši politikas mērķiem, kā arī, lai veicinātu MVU iesaistīšanos un pārstāvniecību;

26. uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmējdarbības vide nebūtu bremzējoša un tajā nebūtu apgrūtinošu procedūru, bremzējošu nodokļu vai citu komplicētu reglamentējošu noteikumu cilvēkiem ar speciālista iemaņām, kuri vēlas sevi piedāvāt kā pašnodarbinātas personas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Martí Grau i Segú, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Edit Herczog, Eija-Riitta Korhola, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Catiuscia Marini, Arlene McCarthy, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Salvador Domingo Sanz Palacio, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Brigitte Fouré, Joel Hasse Ferreira, Anja Weisgerber

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maddalena Calia


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (3.12.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anja Weisgerber

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi plašu politisko pamatu, lai mazinātu MVU birokrātisko slogu, tādējādi skaidri norādot, ka MVU ir būtiska nozīme izaugsmes, darbavietu, sociālās kohēzijas un inovācijas nodrošināšanā Eiropā; norāda, ka MVU pašreiz nodrošina visvairāk darbavietu Eiropā, jo īpaši amatniecības nozarē un mazajos uzņēmumos, un ka tādēļ MVU ir viens no būtiskiem faktoriem, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus par darba vietu kvantitāti un kvalitāti;

2.   norāda, ka, neraugoties uz Mazās uzņēmējdarbības aktā sākotnēji pausto skaidro apņemšanos, sociālajā dialogā MVU viedoklis netiek pietiekami ņemts vērā; mudina oficiāliem līdzekļiem novērst šo trūkumu, izstrādājot atbilstošus priekšlikumus saistībā ar Mazo uzņēmējdarbības aktu;

3.   atzinīgi vērtē to, ka pašreiz notiekošā Eiropas līmeņa likumdošanas reforma — Eiropas privātais uzņēmums, valsts atbalsta pārskatīšana, PVN likmes samazinājums utt. — ir tieši saistīta ar Eiropas Parlamenta ierosinātajām reformām, piemēram, attiecībā uz mikrokredītiem;

5.   turklāt uzsver darba tiesību nozīmi, jo īpaši to optimizētu piemērošanu MVU, piemēram, uzlabojot konsultācijas vai vienkāršojot administratīvās procedūras, un aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst MVU saistībā ar specifisko pieeju, ko tie pieņēmuši attiecībā uz elastdrošību, tostarp izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, jo mazā darbinieku skaita dēļ MVU ir dota lielāka iekšējā un ārējā elastība, kas ļauj tiem ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū, taču šiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem darbiniekiem vajadzīga lielāka drošība; uzskata par svarīgu, ka darba tiesības, kas ir viens no svarīgākajiem elastdrošības elementiem, veido drošu tiesisko pamatu MVU, jo finansiālu apsvērumu dēļ šajos uzņēmumos parasti nav juridiskās vai cilvēkresursu pārvaldības nodaļas; norāda, ka 91,5 % Eiropas uzņēmumu nodarbināti mazāk nekā 10 cilvēki (avots: Eurostat, 2003. g.);

6.   šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka pieņemtajos atbildes pasākumos ņem vērā MVU dažādību, tostarp attiecībā uz uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību, kuros nodarbināta tikai viena persona, un/ vai individuālajiem uzņēmumiem, kuriem statūtu specifikas dēļ ir attīstības problēmas, kā arī problēmas sociālajā un nodokļu jomā un saistībā ar finansējumu;

7.   uzskata, ka jāievieš pasākumi, lai cīnītos pret nelegālu darbu, kas nenoliedzami veido negodīgu konkurenci MVU, kam raksturīga augsta darbietilpība;

8.   pauž īpašu satraukumu par kvalificēta darbaspēka nepārtrauktu trūkumu un Lisabonas stratēģijas mērķu lēno īstenošanu attiecībā uz sociālā kapitāla kvalitāti un veicināšanu, kā arī apmācību, kas turpmāk varētu izraisīt kvalificēta darbaspēka trūkumu darba tirgū; norāda, ka MVU konkurē ar lieliem uzņēmumiem, lai iegūtu kvalificētus darbiniekus, un ka tos jo īpaši vajadzētu atbalstīt, nodrošinot tiem apmācību, jo īpaši profesionālajā jomā, kā arī attiecībā uz darbinieku prasmju iegūšanu, uzglabāšanu un nodošanu; šajā sakarībā īpaši atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisija saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu paredz gados jauniem uzņēmējiem, amatniekiem un mācekļiem (Erasmus), un Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmas profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET) izveidi;

9.   aicina Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādes spēcīgi atbalstīt amatniecības nozares un MVU:

–    izstrādājot MVU piemērotus institucionālos finanšu risinājumus uzņēmumu regulējuma līmenī, lai šie uzņēmumi varētu aktīvāk ieguldīt ilgtspējīgā apmācībā un mūžizglītībā;

–    mudinot nozares, kurās darbojas proporcionāli daudzi MVU, ieguldīt (vai turpināt ieguldīt) profesionālās apmācības dažādos veidos, kas atbilst nozares vajadzībām, kā arī darbinieku pārkvalificēšanas pasākumos, lai veicinātu nozares ilgspējību un pārvarētu grūtības, kas saistītas ar iespējamo kvalificēta darbaspēka trūkumu darba tirgū;

–    nodrošinot MVU īpašajām prasībām atbilstošas apmācības pieejamību tirgū par pieņemamu cenu;

–    atbalstot MVU ar tādiem papildpasākumiem kā konsultācijas par iekšējo elastību uzņēmumā (piemēram, par jaunākajiem modeļiem darba laika organizēšanai uzņēmumā) vai arī tādiem pasākumiem, kuri palīdzētu MVU radīt labvēlīgākus apstākļus ģimenes dzīves saskaņošanai ar darbu;

10. atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu dalībvalstīm izglītības sistēmā un profesionālās apmācības programmās, jo īpaši vispārējās vidējās izglītības programmās, popularizēt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, lai Eiropas sabiedrībā veicinātu pozitīvāku attieksmi pret uzņēmējdarbību; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā, izmantojot paraugprakses procedūru, lai īstenotu novatorisku apmācību un piesaistītu to izglītības un pētniecības augstākajiem līmeņiem;

11. vērš uzmanību uz to, ka pasākumi, ar kuriem veicina un atbalsta uzņēmējdarbību, ir būtiski svarīgi jaunajās dalībvalstīs, kur daudzi iedzīvotāji ir zaudējuši darbu ekonomikas strukturālo pārmaiņu rezultātā;

12. atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka būtu lietderīgi veicināt uzņēmējdarbības tīklu un klasteru veidošanu, to pamatā izmantojot paraugpraksi dalībvalstīs, lai varētu saglabāt vēlamo darbības vērienu un būtu iespējams, piemēram, kopīgi izmantot ierīces, preces un pakalpojumus;

13. piekrīt, ka jauno likumdošanas priekšlikumu iespējamās ietekmes izvērtēšanai ievieš obligātās MVU pārbaudes, kuru rezultātus izvērtē ārēja, neatkarīga iestāde; šajā sakarībā aicina Komisiju gūt labumu no tādām procedūrām kā izmaksu un ieguvumu analīze vai regulāras apspriešanās ar iesaistītajām pusēm; aicina Komisiju dot MVU asociācijām vairāk laika, lai tās varētu piedalīties apspriedēs par jaunajiem likumdošanas priekšlikumiem;

14. uzsver, cik svarīgi ir veicināt gados jauno uzņēmēju un sieviešu dalību uzņēmējdarbībā, tostarp ieviešot privātās apmācības (tutoring) un mentoringa programmas; norāda, ka arvien lielāks skaits sieviešu strādā MVU, galvenokārt gan mazākajos uzņēmumos (mikrouzņēmumos), un ka tajos joprojām valda stereotipu un aizspriedumu negatīvā ietekme attiecībā uz uzņēmuma nodošanu un mantošanu, jo īpaši tas attiecas uz ģimenes uzņēmumiem; tādēļ, ņemot vērā sabiedrības novecošanas ietekmi, aicina dalībvalstis ieviest piemērotu politiku un mehānismus, jo īpaši nodrošinot diagnosticēšanas, informēšanas, konsultāciju un atbalsta līdzekļus uzņēmumu pārvietošanas gadījumos;

15. atkārtoti norāda, cik svarīgi ir nodrošināt pieeju aizņēmumiem, tostarp mikrokredītiem, jo īpaši pašreizējās krīzes un finanšu tirgus nestabilitātes apstākļos, un aicina dalībvalstis stiprināt un paplašināt politikas pasākumu kopumu MVU atbalstam, piemēram, veicot vairāk pasākumu, ne tikai dodot vēl vienu iespēju godīgajiem uzņēmējiem, kuru uzņēmumi bankrotējuši, un ieviešot garantiju fondus un „aizdevumus uz godavārdu” radošiem projektiem attīstības stadijā, kuri vērsti uz ilgtspējīgu attīstību; turklāt aicina ņemt vērā Mazās uzņēmējdarbības aktā minētos korporatīvos noteikumus, jo prakse rāda, ka šādi tīkli ir mazākā mērā pakļauti maksātnespējas riskam nekā atsevišķi uzņēmumi.

16. norāda uz nepieciešamību rīcības politikā un instrumentos ietvert jautājumus par sieviešu un vīriešu kārtas uzņēmēju ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu saistībā ar maternitāti, paternitāti, vecāku atvaļinājumu un atvaļinājumu apmācībai un dalībai sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot integrētu atbalstu un darbinieku aizstāšanas pakalpojumus;

17. aicina dalībvalstis sekmēt mazākumtautību pārstāvju vadīto MVU iesaistīšanu ekonomikas apritē, izstrādājot piegādātāju dažādošanas programmas, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas mazāk pazīstamiem uzņēmumiem, lai tie varētu konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem par līgumu noslēgšanu;

18. atbalsta mikrokredītu paplašināšanu (līdz EUR 25 000), izmantojot mikrofinansējuma fondu EUR 40 miljonu apmērā, lai jo īpaši sekmētu uzņēmumu dibināšanu, un aicina Eiropas Investīciju banku nodrošināt ātru īstenošanu reģionālajā līmenī; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) arī nodrošina līdzekļus pasākumiem, ar kuriem veicina jaunu uzņēmumu dibināšanu, jo īpaši, lai veicinātu sieviešu dalību uzņēmējdarbībā, un aicina dalībvalstis lietderīgi izmantot šo iespēju;

19. pauž bažas, ka pašreizējai kredītu krīzei var būt nesamērīga negatīva ietekme uz MVU naudas plūsmu, jo lielākie klienti rada spiedienu mazajiem piegādātājiem, lai tie noteiktu garākus maksājumu termiņus; mudina 2009. gada sākumā atjaunot apspriešanās periodu par Novēlotu maksājumu direktīvas(1) ietekmi, lai precīzi uzraudzītu un novērtētu nesenākās tendences.

20. norāda, ka Komisijas tiešās saistības jāiekļauj ceturtajā politikas pasākumu projekta paketē, jo īpaši lai uzlabotu piekļuvi informācijai par atbilstošajiem noteikumiem un plānošanas un finansēšanas iespējām, tostarp izmantojot pašreizējo iestāžu tīklu, piemēram, Eiropas Savienības tiešās pārstāvniecības;

21. atkārtoti norāda uz nozīmi, kura piešķirta mazo uzņēmumu sociālajai atbildībai un kuras īstenošanai nepieciešama horizontāla saikne, tīkli un pakalpojumi; uzskata, ka nav efektīvi atsaukties uz Kopienas vides vadības un audita sistēmas sertifikāciju tāpēc, ka tas novirzītu uzmanību no pašreizējiem sertifikātiem, kā arī tāpēc, ka tas saistīts tikai ar vides uzdevumu risināšanu;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Maria Matsouka, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriela Creţu, Petru Filip, Marian Harkin, Magda Kósáné Kovács, Sepp Kusstatscher, Jamila Madeira, Viktória Mohácsi, Csaba Sógor, Anja Weisgerber

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/35/EK (2000. gada 29. jūnijā) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 200, 8.8.2000., 35. lpp.).


Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS  (20.1.2009)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā jaunrades un kultūras nozari kā ES ekonomiskās un sociālās attīstības veicinātāju, jo tā veido 2,6 % no IKP un tajā nodarbināti 2,5 % no ES darbaspēka; uzsver MVU nozīmi IKT un jaunrades nozares attīstības veicināšanā;

2.   norāda, ka pašiniciatīva un uzņēmējdarbības kompetences ir pamatprasmes(1), un aicina dalībvalstis tās iekļaut gan mūžizglītības stratēģijās, gan valsts mācību programmās un uzlabot sinerģiju starp kultūras nozares uzņēmumiem un skolām, lai laikus stiprinātu uzņēmējdarbības spēju un prasmju svarīgo nozīmi; atbalsta Komisijas ieceri paplašināt programmas „Leonardo da Vinci” darbības jomu;

3.   uzsver, ka kultūras vadības nozari ietekmē MVU struktūras un ka tas ir īpaši svarīgi ilgtspējīgai nodarbinātībai reģionos;

4.   aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt mākslinieku, uzņēmēju un pašnodarbināto personu mobilitāti, veicinot noteikumu saskaņošanu un pārredzamību un atvieglojot piekļuvi darba atļaujām un sociālajam nodrošinājumam, lai vienkāršotu pakalpojumu brīvu apriti jaunrades nozarē;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt jaunizveidotiem uzņēmumiem MVU jomā mērķtiecīgus atbalsta pasākumus un individuālu atbalstu, piemēram, informāciju, konsultācijas un pieejas iespējas riska kapitālam;

6.   mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt, lai finansējums MVU būtu pieejams jau agrīnā attīstības stadijā, kā arī mikrokredītu un aizdevumu garantiju veidā; prasa īstenot ilgstošus pasākumus, lai efektīvi aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības un autortiesības un lai MVU varētu izmantot savu intelektuālo īpašumu finansējuma piesaistei;

7.   mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt līdzsvarotas sistēmas izveidi, ar ko piemērotu samazinātu PVN likmi sabiedriskas nozīmes precēm, kas ir vēlamas sabiedrībai, piemēram, kultūras precēm, ņemot vēra tā ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un dalībvalstu budžetu;

8.   atbalsta domu līdz 2012. gadam pagarināt periodu, kurā filmu ražošanai nepiemēro konkurences noteikumus par valsts atbalstu, un to uzskata par lielisku atbalstu radošajiem MVU;

10. uzsver nepieciešamību attīstīt sociālu un ekonomisku modeli, kas veidotu atbilstošu drošības tīklu radošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros bieži vien ir nestabili darba apstākļi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Ivo Belet, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gyula Hegyi, Nina Škottová, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Berger

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikums 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (21.11.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu „Small Business Act”

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Othmar Karas

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Eiropas Savienības iestādes atzīst mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi Eiropas tautsaimniecībā un arvien uzsver to lielo nozīmi gan sociālās vienotības, gan jauninājumu, reģionālās attīstības, dzimumu vienlīdzības un Eiropas Savienības konkurētspējas jomā, kas jo īpaši svarīga kļūst finanšu krīzes laikā;

B.   tā kā, pat neraugoties uz agrākām Eiropas Savienības ierosmēm, kopš 2000. gada ir notikuši tikai nelieli vai pat gandrīz nemanāmi uzņēmējdarbības vides uzlabojumi;

C.  tā kā vienreizējas rīcības un proporcionalitātes principa ievērošana, kā arī juridiskā noteiktība ir ļoti svarīga MVU attīstībai, un šiem elementiem jākļūst par visu Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktu sastāvdaļu,

1.  prasa dalībvalstīm līdz 2009. gada beigām sniegt informāciju par to, kā un kādos termiņos princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” tiks īstenots valstu tiesību aktos;

2.  prasa dalībvalstīm Lisabonas stratēģijas valsts reformu programmas gada pārskatos obligāti iekļaut jaunu, patstāvīgu nodaļu par sasniegumiem principa „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” īstenošanā;

3.  prasa Komisijai izstrādāt vienotus kritērijus par to, kā noteikt sasniegumus principa „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” īstenošanā;

4.  prasa Komisijai ierosināt veidus, kā principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” padarīt par obligātu sastāvdaļu turpmākajos Eiropas mēroga tiesību aktos;

5.  uzsver nepieciešamību paplašināt tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējuma kritērijus, ieviešot obligātu pārbaudi par attiecīgā priekšlikuma ietekmi uz MVU, turklāt šādas pārbaudes pamatā jābūt ārējam, neatkarīgam vērtējumam; aicina Komisiju ar šāda vērtējuma rezultātiem iepazīstināt likumdevējus;

6.  atbalsta ierosinājumu izstrādāt Eiropas privātā uzņēmuma statūtus;

7.  uzskata, ka Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pasākumu īstenošanā jāņem vērā arī secinājumi, kādus izdarījusi augsta līmeņa grupa uzņēmējdarbības tiesību un gada pārskatu jautājumos;

8.   aicina Komisiju Eiropas Parlamentā rīkot uzklausīšanu par Eiropas politiku MVU jomā ik reizi, kad Komisijā tiek iecelta kāda amatpersona, kas saistīta ar MVU jautājumiem;

9.   prasa Eiropas Savienības iestādēm atzīt un ņemt vērā tādu MVU īpatnības, kuri darbojas brīvo profesiju jomā un veic arī publiskus pienākumus sabiedrības interešu labā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Othmar Karas, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Gauzès, József Szájer, Jacques Toubon, Ieke van den Burg


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (4.12.2008)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu „Small Business Act

(2008/2237(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anni Podimata

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā daudzos mazos ģimenes uzņēmumos sievietēm, neskatoties uz ieguldījumu uzņēmuma darbībā, nav vienlīdzīgs juridisks statuss ar viņu partneriem, un sievietes ģimenē strādā vai ir nodarbinātības bez samaksas, kamēr partneris ir ražotnes īpašnieks,

B.   tā kā sievietēm bieži vien neļauj uzsākt saimniecisko darbību tas, ka nav sociālo un ekonomisko tīklu, kas varētu atbalstīt viņu iniciatīvas, ka pastāv atšķirīgs sieviešu un vīriešu ekonomisko vajadzību novērtējums un ka vīrieši ir aktīvāki uzņēmējdarbības vidē,

C.  tā kā pašnodarbinātajām sievietēm sociālā aizsardzība nav pieejama vai ir pieejama ierobežotā līmenī, un tas ir būtisks šķērslis, lai sievietes uzsāktu uzņēmējdarbību,

1.  atzinīgi novērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā tās prasības sieviešu uzņēmējdarbības un sieviešu uzņēmējdarbības talanta veicināšanai, un aicina iekļaut šo aspektu iniciatīvas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” īstenošanā;

2.  pauž nožēlu par to, ka sievietēm ir grūtības izveidot un saglabāt uzņēmumus tādu iemeslu dēļ kā nepietiekama informācija, kontaktu un pieejas tīkliem trūkums, uz dzimumu balstīta diskriminācija un stereotipi, neliels un neelastīgs bērnu aprūpes iestāžu nodrošinājums, grūtības apvienot uzņēmējdarbību ar ģimenes pienākumiem, kā arī atšķirīga sieviešu un vīriešu pieeja uzņēmējdarbībai;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas jauno iniciatīvu pārskatīt Direktīvu 86/613/EEK(1) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, un uzskata, ka šis pielāgojums jaunajiem apstākļiem palīdzēs stiprināt sieviešu uzņēmējdarbību un paplašinās pašnodarbināto personu skaitu;

4.  uzsver, ka sieviešu uzņēmējdarbība veicina sieviešu ienākšanu darba tirgū un viņu sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, it īpaši attiecībā uz darba samaksu, šajā jomā turpina pastāvēt, neskatoties uz sieviešu lielo interesi, un ka turklāt sieviešu uzņēmēju īpatsvars Eiropas Savienībā joprojām ir neliels, kas ir daļēji saistīts ar neatzīto (piemēram, neapmaksāto), taču īpaši būtisko sieviešu ieguldījumu mazo un vidējo ģimenes uzņēmumu pārvaldībā;

5.  aicina Komisiju steidzami izveidot sieviešu uzņēmēju – vēstnieču tīklu, kā arī īstenot darbaudzināšanas programmas, kas iedrošinātu sievietes izveidot savus uzņēmumus, un sniegt pirmā posma palīdzību;

6.   aicina dalībvalstis

- izstrādāt īpašas sievietēm paredzētas izglītojošas programmas uzņēmējdarbības jomā un ar valstu un Eiropas programmām un paraugprakses izplatīšanu veicināt jaunrades kultūru jauniešu un it īpaši meiteņu vidū, kā arī sieviešu uzņēmējdarbību;

- to tiesību aktos ietvert noteikumus par MVU izveidi, kas, izveidojot ģimenes uzņēmumu, nodrošinātu sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgu juridisku īpašnieka statusu;

- veicināt partnerības nodibināšanu starp uzņēmumu vadītājiem neatkarīgi no viņu dzimuma, lai samazinātu sieviešu diskrimināciju uzņēmējdarbības vidē;

7.  aicina dalībvalstis īstenot konsekventas stratēģijas, lai pastiprinātu sieviešu uzņēmējdarbību, kā arī konkrētus pasākumus, kas atvieglotu sieviešu uzņēmēju pieeju banku kredītiem un pakalpojumiem, it īpaši attiecībā uz mikrokredītiem; prasa dalībvalstīm un Komisijai nodrošināt, lai pašreizējā finansu krīze nekaitētu MVU un it īpaši sieviešu uzņēmējdarbībai;

8.  prasa dalībvalstīm apsvērt iespēju ieviest obligātus standarta noteikumus par darba ņēmēju līdzdalības tiesībām, kā arī dzimumu vienlīdzības politikas programmas, kam jāpapildina Eiropas privātā uzņēmuma statūti; lai nodrošinātu strādājošo līdzdalības tiesību ievērošanu, ierosina, ka visatbilstīgākā pieeja tāpat kā attiecībā uz Eiropas uzņēmumu un Eiropas kooperatīvo sabiedrību būtu papildināt Eiropas privātā uzņēmuma statūtus ar atsevišķu direktīvu par strādājošo līdzdalības tiesībām;

9.  prasa Komisijai pievienot sīkāk izstrādātas prasības, it īpaši attiecībā uz Eiropas privātā uzņēmuma pārrobežu dimensiju, tā minimālā kapitāla prasību, veidu, kādā tā pārvaldes struktūras varēs ņemt vērā darba ņēmēju līdzdalību, sieviešu pārstāvniecību un tā darbību pārredzamību;

10. aicina dalībvalstis atvieglot sieviešu uzņēmējdarbību MVU, izveidojot atbilstīgas profesionālas un finanšu konsultācijas un finanšu struktūras strādājošo sieviešu iemaņu uzlabošanai, kurās pilnībā ņem vērā ar dzimumu saistītus aspektus uzņēmumu attīstībā un sieviešu aktīvāku lomu viņu ģimenēs un/vai kopienās;

11. norāda, ka jaunu tehnoloģiju izmantošana īpaši palīdz jaunām uzņēmējām izvairīties no administratīviem izdevumiem;

12. aicina dalībvalstis atzinīgi novērtēt tos uzņēmumus, kuri veic pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, it īpaši attiecībā uz samaksu un darba vietu pieejamību, un padarītu vienkāršāku līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi.

13. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu nevienlīdzību attiecībā uz pašnodarbinātu sieviešu sociālo aizsardzību (it īpaši maternitātes aizsardzību)

14. atzīst, ka mācībām, pētniecībai un attīstībai, ko atbalsta ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, ir jābūt pietiekami elastīgām, lai mudinātu sievietes un it īpaši sievietes, kam jāaprūpē bērni, panākt savu individuālo prasību īstenošanu attiecībā uz darba laiku;

15. atzīst, ka jebkurai uzņēmējiem un īpaši uzņēmējām piedāvātai atbalsta sistēmai, tostarp prasmju apguves un uzņēmuma pārvaldes mācībām un atvieglotai pieejai resursiem (tostarp aprīkojumam, telpām, transportam un kredītiem), ir jāturpinās, lai palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot pēc dibināšanas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

0

6

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Donata Gottardi, Marusya Ivanova Lyubcheva

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Andrés Naranjo Escobar

(1)

Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību (OV L 359, 19.12.1986., 58. lpp.).


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Juan Fraile Cantón, Cristina Gutiérrez-Cortines, Gunnar Hökmark, Eija-Riitta Korhola, John Purvis, Vladimir Urutchev

Juridisks paziņojums - Privātuma politika