ZIŅOJUMS par TAM līgumiem

20.2.2009 - (2008/2128(INI))

Attīstības komiteja
Referents: Alain Hutchinson

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par TAM līgumiem

(2008/2128(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā ANO Tūkstošgades deklarāciju, kuru pieņēma 2000. gada 18. septembrī un saskaņā ar kuru starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), lai līdz 2015. gadam uz pusi samazinātu nabadzību pasaulē, un kura atkārtoti apstiprināta vairākās ANO konferencēs, konkrēti Attīstības finansēšanas konferencē Monterejā,

- ņemot vērā saistības, ko dalībvalstis uzņēmās 2002. gada 14. marta Barselonas Eiropadomē,

- ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Tūkstošgades attīstības mērķiem – pusceļš[1],

- ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku „Eiropas konsenss”[2], kurš parakstīts 2005. gada 20. decembrī,

- ņemot vērā „TAM paketi”, ko Komisija pieņēma 2005. gadā,

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Attīstības paātrināšana attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu — attīstības finansēšana un atbalsta efektivitāte” (COM(2005)0133),

- ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu „Pildot Eiropas doto solījumu sniegt finansējumu attīstībai” (COM(2007)0164),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES palīdzība: sniegt palīdzību, kas būtu nozīmīgāka, efektīvāka un savlaicīgāka” (COM(2006)0087),

- ņemot vērā tā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par turpmāko darbu saistībā ar 2002. gada Monterejas konferenci par attīstības finansēšanu [3],

- ņemot vērā Monterejas konsensa pārskatīšanai veltītās kārtējās Attīstības finansēšanas konferences (Doha, Katara, 2008. gada 29. novembris – 2. decembris) rezultātus un gala dokumentu[4],

- ņemot vērā 2008. gada 22. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti[5],

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. jūnija dokumentu „TAM līgums, ilgtermiņa un prognozējamāka pieeja budžeta atbalstam”,

- ņemot vērā jauno ES un Āfrikas stratēģisko partnerību,

- ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli ES un Āfrikas attiecībās[6],

- ņemot vērā 2005. gada 2. marta Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada 2.–4. septembra Akras augsta līmeņa forumā izdarītos secinājumus par šīs deklarācijas izpildi,

- ņemot vērā 2006. gada 6. aprīļa rezolūciju par palīdzības efektivitāti un korupciju jaunattīstības valstīs[7],

- ņemot vērā 2008. gada 25. februārī paredzētās ANO augsta līmeņa sanāksmes par Tūkstošgades attīstības mērķiem perspektīvā izstrādāto 2008. gada 4. septembra rezolūciju par māšu mirstību[8],

- ņemot vērā izdevumu „Atbalsta sniegšanas metodes. Vispārējā budžeta atbalsta plānošanas, izstrādes un pārvaldības pamatnostādnes”[9],

- ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā parakstītā Kotonū nolīguma noteikumus un jo īpaši tā 2005. gadā pārskatīto 58. pantu, kurā uzskaitītas uz finansējumu tiesīgās iestādes,

- ņemot vērā ESAO labas prakses padomus attiecībā uz budžeta atbalstu, kas sniegti izdevumā „Saskaņot atbalsta sniegšanu, lai uzlabotu tā efektivitāti”[10],

- ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2005 par budžeta atbalstu, ko no Eiropas Attīstības fonda sniedz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm: Komisijas veiktā pārvaldība attiecībā uz valsts finanšu reformām[11],

- ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 10/2008 par Eiropas Kopienas sniegto attīstības palīdzību veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai Subsahāras Āfrikā ar Komisijas atbildēm,

- ņemot vērā ziņojumu „Budžeta atbalsta vispārējs novērtējums — Pārskata ziņojums”, IDD and Associates, kas publicēts 2006. gada maijā[12],

- ņemot vērā 2006. gada 13. februāra rezolūciju par jauniem finansēšanas instrumentiem saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem[13],

–  ņemot vērā ANO 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuru ir parakstījusi Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0085/2009),

A.  tā kā, pievienojoties 2000. gada tūkstošgades deklarācijai par sadarbību attīstības jomā, Eiropas Savienība kopā ar starptautisko sabiedrību ir apņēmusies līdz 2015. gadam uz pusi samazināt galējo nabadzību pasaulē, savus centienus koncentrējot uz astoņiem TAM;

B.   tā kā saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem dzīves līmenis aptuveni 1,4 miljardiem cilvēku – vairāk nekā vienai ceturtdaļai no jaunattīstības pasaules iedzīvotājiem – aizvien ir zem nabadzības robežas 1,25 dolāriem dienā ;

C   tā kā Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis 2007. gadā uzņēmās jaunas saistības ar mērķi aktīvi strādāt, lai novērstu kavēšanos, kas radusies attiecībā uz šo mērķu sasniegšanu;

D.  tā kā apgrūtināta piekļuve veselības aprūpei un pamatpakalpojumiem izraisa miljoniem cilvēku nāvi un uztur nabadzību, lai arī piekļuve aprūpei un pamatizglītībai ir cilvēka tiesības, par kuru ievērošanu un īstenošanu ir atbildīgas valdības;

E.   tā kā TAM līgumi dod iespēju izveidot instrumentu, kas cita starpā ļautu risināt pasaules pārtikas krīzes izraisītās problēmas jaunattīstības valstīs, jo īpaši lauksaimniecības nozarē;

F.   tā kā, neskatoties uz lielajām ieguldītajām pūlēm, lielākajai daļai jaunattīstības valstu nav nepieciešamo resursu, lai sasniegtu mērķus veselības un izglītības jomā, un līdz ar to ir vajadzīga ārējā palīdzība;

G.  tā kā Eiropas Parlaments ir aicināts sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz EAF;

H.  tā kā Komisija ir nolēmusi ievērojami palielināt budžeta atbalsta izmantošanu desmitā EAF darbības laikā, lai uzlabotu tās palīdzības efektivitāti un sasniegtu sev izvirzītos mērķus;

I.    tā kā jaunattīstības valstīs mācībspēki un veselības darbinieki strādā nožēlojamos apstākļos un TAM mērķu sasniegšanai ir nepieciešami gandrīz divi miljoni pasniedzēju un vairāk nekā četri miljoni veselības darbinieku, un tā kā atbilstīgs budžeta atbalsta līmenis saistībā ar TAM līgumu dos iespēju viņus nolīgt un apmācīt;

J.    tā kā aizvien pastāvošo veselības darbinieku un mācībspēku trūkumu pasliktina intelektuālā darbaspēka emigrācija uz bagātajām valstīm;

K.  tā kā Eiropas Savienība arī turpmāk paredz paaugstināt izdevumus budžeta atbalstam, ievērojami palielinot nozaru budžeta atbalstu veselības un izglītības jomā, jo īpaši Āfrikas valstīs;

L.   tā kā TAM līgumos ir noteikti konkrēti sasniedzamie rezultāti attiecībā uz TAM veselības un pamatizglītības jomā, taču tā kā arī citām prioritārajām nozarēm varētu piemērot TAM līgumu,

M.  tā kā saskaņā ar Parlamenta oficiālo nostāju par attīstības palīdzību, kas pausta Parlamenta 2006. gada 13. februāra rezolūcijā par jaunajiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem[14], „uzsver, ka kvantitatīvam pieaugumam roku rokā jāiet ar kvalitātes paaugstināšanos, proti, atbalsta efektivitāte jāuzlabo ar triju principu palīdzību — saskaņotību, papildināmību un vienotību, kā arī samazinot atbalsta darījumu izmaksas, uzlabojot atbalsta mehānismu prognozējamību un noturību, palielinot atbalsta piegādes ātrumu, tālāk atbrīvojot atbalstu no saistībām, meklējot risinājumus neatmaksājumu parādu sloga atvieglošanai, veicinot labu pārvaldi, apkarojot korupciju un palielinot atbalsta saņēmēju absorbēšanas spēju”;

N.  tā kā paredzamā palīdzības plūsma ilgtermiņā var tieši un efektīvi veicināt konkrētu nabadzības apkarošanas stratēģiju īstenošanu saskaņā ar TAM;

O.  tā kā, neskatoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu saistībām, ko tās uzņēmušās Monterejā (2002. gadā), Glenīglzā (2005. gadā), Parīzē (2005. gadā) un Akrā (2008. gadā), lai uzlabotu attīstības palīdzības kvantitāti un kvalitāti, daudzas dalībvalstis vēl aizvien nenodrošina visu atbalstu, ko apņēmušās sniegt, un, kad tas beidzot tiek sniegts, daļa no tā izrādās nepietiekama;

P.   tā kā Komisijas paredzētā budžeta atbalsta sniegšana 30% gadījumu aizkavējas administratīvo procedūru pārmērīgas sarežģītības dēļ;

Q.  tā kā budžeta atbalsta neparedzamības iemesls jo īpaši ir tas, ka lielākā daļa šā atbalsta sniegšanas nosacījumu gadu no gada mainās, un šīs neparedzamības dēļ saņēmējvalstis reizēm ir spiestas iztērēt atbalstam paredzētos līdzekļus pirms to reālās piešķiršanas un bez pārliecības, ka tie patiešām tiks piešķirti;

R.   tā kā Eiropas attīstības palīdzības neparedzamība skar arī saņēmējvalstis, kurās pastāv zināma tiesiska drošība un stabila reglamentējošā vide;

S.   tā kā Komisija ir vadošā daudzpusējā attīstības palīdzības sniedzēja un viena no vadošajām budžeta atbalsta sniedzējām un tā kā tai aizvien vairāk lūdz šāda veida atbalstu, kas ir piektā daļa no palīdzības, kuru tā sniegusi pēdējo gadu laikā;

T.   tā kā, ja budžeta atbalsts jau ir viens no instrumentiem, kas ļauj uzlabot Eiropas Savienības sniegto palīdzību, ir vēlams uzlabot tā paredzamību un piešķirt to ilgākā laika posmā;

U.  tā kā pašreizējo Komisijas sniegto budžeta atbalstu parasti plāno trīs gadu periodam, bet dažas aģentūras to plāno viena gada periodam;

V.  tā kā TAM līguma priekšlikumam nav budžeta saistību un tā kā TAM līgums nav jauns instruments, bet pastāvošo instrumentu īstenošanas veids;

W. tā kā pašreizējā stāvoklī nav skaidrs Komisijas dokumenta par TAM līgumiem statuss;

X.  tā kā Komisija uzskata, ka ir pienācis īstais brīdis īstenot koncepciju, kurā līgums ir atkarīgs no reāliem TAM rezultātiem, un vairs neveikt visu palīdzības sniedzēju noteikto tradicionālo nosacījumu ikgadējo pārbaudi;

Y.  tā kā termins „līgums” rada finansiālas saistības, nodrošinot lielāku atbalsta sniedzējas valsts prognozējamību un pretī saņemot lielāku ieinteresētību no atbalsta saņēmējas valsts konkrētu sasniedzamo rezultātu jomā;

Z.   tā kā Komisija ir paredzējusi noslēgt pirmo TAM līgumu daļu uz sešiem gadiem, kas ir līdz desmitā EAF darbības beigām;

AA. tā kā Komisijas priekšlikums noslēgt līgumus uz sešiem gadiem neatbilst pašreizējai finansējuma sniegšanas tendencei pasaules līmenī;

AB. tā kā Komisija ir aicinājusi dalībvalstis brīvprātīgi līdzfinansēt TAM līgumus, ieguldot papildu līdzekļus EAF;

AC. tā kā TAM līgumi, uz kuriem attiecas vispārējā budžeta atbalsta instruments un kuri ir izstrādāti, pamatojoties uz Kotonū nolīgumā noteiktajiem kritērijiem, neprasa veikt izmaiņas lēmumos, kas saistīti ar patlaban īstenotajām programmām un vispārējā budžeta atbalsta īstenošanas nosacījumu dažādību, un tā kā TAM līgumi neparedz izveidot jaunu finanšu instrumentu un līdz ar to joprojām balstās uz Kotonū nolīgumā ietvertajiem noteikumiem attiecībā uz budžeta atbalstu, un tā kā līdzīgā veidā TAM līgumi joprojām atbilst nesen pabeigtajām iekšējām pamatnostādnēm vispārējā budžeta atbalsta jomā;

AD. tā kā saskaņā ar TAM līguma atbilstības kritērijiem ir jāievēro Kotonū nolīguma 9. pants par cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskas valsts principiem;

AE. tā kā efektīvam budžeta atbalstam ir jāļauj tā saņēmējiem finansēt viņu pašu stratēģijas un konkrētas programmas, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem veselības un izglītības jomā;

AF. tā kā Komisija nav ievērojusi apņemšanos regulāri iesaistīt deputātus un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus dialogā ar jaunattīstības valstu valdībām un tā kā turklāt pašlaik ir plaši atzīts, ka efektivitātes labad attīstība būtu pilnībā jāuztic ne tikai jaunattīstības valstu valdībām, bet arī parlamentiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

AG. tā kā Komisija ir paredzējusi, ka uz atbalstu būs tiesīgas tās valstis, kuras, īstenojot budžeta atbalstu, būs uzrādījušas apmierinošus rezultātus makroekonomikas un budžeta pārvaldības līmenī, un tā kā līdz ar to Komisija atšķiras no citiem budžeta atbalsta sniedzējiem, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas, kas, sniedzot atbalstu, izvirza daudz nosacījumu, kuri ir pretrunā ar saņēmējas valsts īpašumtiesību principu;

AH. tā kā daudzas valstis, kam steidzami nepieciešama apjomīgāka un efektīvāka palīdzība, lai gūtu panākumus TAM īstenošanā, neatbilst Komisijas pašlaik noteiktajiem kritērijiem TAM līguma noslēgšanai;

AI. tā kā pašreizējā formā TAM līgumi attiecas tikai uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm;

AJ. tā kā Komisijas budžeta palīdzība ir ārkārtīgi nepārredzama un grūti pieejama nabadzīgajām valstīm un tā kā vienošanās par finansējumu reti tiek atklātas;

AK.    tā kā attīstības palīdzības pamatprincips ir sniegt palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, un tur, kur to var izmantot visefektīvāk;

AL. tā kā, piemēram, Burkinafaso gadījumā, neviens nebija informēts par to, ka notiek sarunas par TAM līgumu starp Burkinafaso un Komisiju, un par to pašlaik nav pieejama nekāda informācija Eiropas Komisijas delegācijas Burkinafaso tīmekļa vietnē;

AM. tā kā Eiropas Savienība Eiropas konsensā attīstības jomā ir apņēmusies īstenot uz rezultātu balstītu pieeju un izmantot darbības rādītājus;

AN.    tā kā Komisijai ir jāturpina saistīt budžeta palīdzība ar rezultātiem, ko palīdzības saņēmējas valstis ir sasniegušas sieviešu un vīriešu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā;

AO.    tā kā budžeta atbalsta jomā jau ir noslēgti nolīgumi starp Komisiju un Burkinafaso (2005.–2008. gadam), Etiopiju (2003.–2006. gadam), Ganu (2007.–2009. gadam), Keniju (2004.–2006. gadam), Madagaskaru (2005.–2007. gadam), Malāviju (2006.–2008. gadam), Mali (2003.–2007. gadam), Mozambiku (2006.–2008. gadam), Tanzāniju (2006.–2008. gadam), Ugandu (2005.–2007. gadam ) un Zambiju (2007.–2008. gadam);

AP. tā kā ir 650 miljoni invalīdu, no kuriem 80% dzīvo jaunattīstības valstīs un viens no pieciem dzīvo galējā nabadzībā; tā kā šie cilvēki veido vienu no lielākajām nabadzīgo un atstumto iedzīvotāju grupām, saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem un viņiem reti ir pieejama izglītība un veselības aprūpe;

AQ.    tā kā saskaņā ar vispārējiem pienākumiem un jo īpaši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 32. pantu tās parakstītājvalstīm attīstības sadarbībā ir jāņem vērā invaliditāte;

AR. tā kā TAM netiks sasniegti līdz 2015. gadam, ja netiks pienācīgi ņemta vērā invalīdu integrācija un līdzdalība;

AS. tā kā 2008. gada 22. novembra ziņojumā par Āfrikas un ES partnerattiecību īstenošanu un jo īpaši tā 37. punktā ir uzsvērts, ka centienos sasniegt TAM netiek veikti pasākumi invalīdu labā;

Tūkstošgades mērķi — attīstības sadarbība

1. atkārtoti pauž nostāju, ka attīstības palīdzībai ir jābalstās uz vajadzībām un rezultātiem un ka attīstības palīdzības politika ir jāizstrādā sadarbībā ar palīdzības saņēmējām valstīm;

2. atkārtoti apstiprina, ka, lai sasniegtu TAM, palīdzības sniedzējām valstīm jāievēro visas savas saistības un jāuzlabo to sniegtās palīdzības kvalitāte;

3. uzsver, ka ir nepieciešams attīstīt jaunus mehānismus paredzamākai un stabilākai palīdzībai;

4  atgādina par Abudžas deklarācijas mērķi piešķirt 15% no valsts budžeta veselības nozarei un Vispasaules izglītības kampaņas mērķi piešķirt 20% no valsts budžeta izglītības nozarei;

Prioritārās nozares

5. prasa Komisijai arī turpmāk saistīt tās sniegto palīdzību veselības un izglītības nozarē, it īpaši primārajā veselības aprūpē un pamatizglītībā, ar uzrādītajiem rezultātiem un aicina Komisiju arī precizēt šajās nozarēs uzrādītajiem rezultātiem piešķirto nozīmīgumu attiecībā pret plašāku rādītāju kopumu, un vēlas zināt, kā tā gatavojas novērtēt šajās jomās gūtos panākumus;

Palīdzības efektivitāte — stabilitāte un prognozējamība

6. prasa Komisijai uzlabot budžeta atbalsta prognozējamību, īstenojot TAM līgumus un piemērojot no tiem izrietošos principus lielākam valstu skaitam, kā arī izmantojot nozaru budžeta atbalstu;

7. atgādina Komisijai nepieciešamību ievērojami samazināt nevajadzīgās aizkavēšanās, ko izraisa tās administratīvo procedūru pārmērīgais slogs;

8. prasa jaunattīstības valstu valdībām saskaņā ar Abudžas deklarācijas ieteikumiem palielināt izdevumus veselības jomā līdz 15% no valsts budžeta un izdevumus izglītības jomā līdz 20% no valsts budžeta, kā ierosināts Vispasaules izglītības kampaņā;

Budžeta atbalsts

9. prasa Komisijai nodrošināt apjomīgus izdevumus budžeta atbalsta nodrošināšanai, jo īpaši paredzot ievērojami paaugstināt budžeta atbalstu sociālajā jomā Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm, kā arī paaugstināt nozaru budžeta atbalstu citos reģionos;

TAM līgumi

10. ar interesi norāda, ka Komisijas priekšlikums nodrošina TAM līgumiem palīdzības minimālo garantēto līmeni (70% no kopējām saistībām) attiecīgajās valstīs;

11. tomēr pauž vilšanos par to, ka dokumentā par TAM līgumiem nav norādīts nekāds īstenošanas grafiks attiecībā uz šiem līgumiem, kas lielākoties paredzēti sešu gadu periodam desmitā EAF darbības laikā, un tāpēc prasa Komisijai izstrādāt precīzu grafiku;

12. norāda, ka TAM galvenais mērķis uzlabot palīdzības efektivitāti un paātrināt panākumu gūšanu, lai īstenotu TAM valstīs, kurām tas visvairāk nepieciešams;

13. prasa Komisijai pieņemt paziņojumu, padarot oficiālu TAM līgumu iniciatīvu, un attiecināt šo iniciatīvu arī uz citām valstīm (ārpus ĀKK), kas atbilst atbilstības kritērijiem;

Parlamenti un pilsoniskā sabiedrība — piešķiršana — pārredzamība

14. prasa Komisijai un saņēmējvalstīm rūpēties par to parlamentu un pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši invalīdu organizāciju, iesaistīšanu visos dialoga par budžeta atbalstu posmos, tostarp TAM līgumos noteiktās programmas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

15. uzsver, ka palīdzības sniedzējām valstīm tā vietā, lai vienpusēji uzspiestu nosacījumus palīdzības saņēmējām valstīm, vajadzētu veicināt labu pārvaldību, demokrātiju un stabilitāti palīdzības saņēmējās valstīs, balstoties uz pārredzamiem kritērijiem, kas noteikti kopīgi ar šīm valstīm;

16. uzskata, ka pārredzamības dēļ nosacījumiem maināmās maksājumu daļas izmaksāšanai vajadzētu balstīties uz rezultātiem tiktāl, cik tas mudina palīdzības sniedzējas un saņēmējas valstis analizēt iztērētās naudas reālo ietekmi un palielina publiskā finansējuma izmantošanas pārredzamību;

17. aicina Komisiju periodiski pārraudzīt tās programmu rezultātus un darīt tos zināmus arī Parlamentam;

18. iesaka Komisijai veikt pasākumus, lai stiprinātu dialogu starp palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem, jo īpaši nolūkā noteikt reālās vajadzības un tās nozares, kurās nepieciešama palīdzība;

19. prasa, lai ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja (APA) uzņemtos aktīvāku lomu prioritāšu noteikšanā sarunās par TAM līgumiem, kā arī visos pārējos procesa posmos;

Atlases kritēriji — radošums un elastība

20. prasa Eiropas Komisijai saistīt tās budžeta atbalstu ar sasniegtajiem rezultātiem labas pārvaldības un pārredzamības jomā, kā arī ar rezultātiem cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākajām un sociāli atstumtākajām grupām, piemēram, invalīdiem, mazākumtautību pārstāvjiem, sievietēm un bērniem, un sekot, lai budžeta atbalsts netiktu iztērēts citām nozarēm, kas nav noteiktas TAM līgumā;

21. atkārtoti apstiprina, ka valstu indikatīvās programmas ir jāizstrādā sadarbībā ar attiecīgo valstu parlamentiem, APA un pilsonisko sabiedrību;

22. konstatē, ka priekšlikumā par TAM līgumiem netiek minēts, uz kurām valstīm attieksies pirmā TAM līgumu kārta, kā arī konstatē, ka pašreizējā formā TAM līgumi ir attiecināmi tikai uz ĀKK valstīm;

23. pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības budžeta atbalsta politika jaunattīstības valstīm tiek aizvien vairāk pakļauta SVF nosacījumiem Eiropas Savienības attīstības palīdzības iegūšanai, un turklāt uzskata, ka šie savstarpējie nosacījumi ir pretrunā ar palīdzības saņēmēju valstu politiku attiecībā uz piešķiršanas principu;

24. uzsver nepieciešamību attīstīt citas budžeta atbalsta pieejas tām valstīm, kas neatbilst TAM līgumu kritērijiem, jo īpaši valstīm, kurās ir nestabila situācija, un uzsver, ka ir pašsaprotami, ka valstis, kurās ir īpaši nestabila situācija, nespēj izpildīt pašreizējos TAM līgumu atbilstības kritērijus;

25. iesaka padarīt TAM līgumus pieejamus arī tām valstīm, kurās darbojas Attīstības sadarbības finanšu instruments (DCI);

26. prasa Komisijai precīzi paskaidrot, kā tā ir paredzējusi apvienot ierosinātos TAM līgumus ar citiem palīdzības sniegšanas noteikumiem;

27. brīdina par risku nesaprātīgi un pārmērīgi izmantot TAM līgumus, uzskatot tos par vienīgo patiesi efektīvo palīdzības sniegšanas veidu, un aicina Komisiju izvēlēties tādus palīdzības sniegšanas mehānismus, kuri būtu vispiemērotākie katrā atsevišķā situācijā;

28. prasa Komisijai stiprināt palīdzības saņēmēju valstu parlamentu spēju iesaistīties budžeta procesā un parlamentu un pilsoniskās sabiedrības spēju iesaistīties valsts politikas virzienu izstrādāšanā, sniedzot papildu finanšu atbalstu un prasot šādu līdzdalību politiskajā dialogā ar saņēmējām valstīm, kā arī liekot uzsvaru uz publiskā finansējuma pārvaldības rādītājiem, kas paredz uzlabot valdību atbildību attiecībā uz saviem pilsoņiem;

Novērtēšana — darbības rādītāji

29. prasa Komisijai sadarbībā ar partnervalstīm saskaņot katru TAM līgumu ar virkni darbības rādītāju, lai varētu novērtēt līgumu īstenošanā gūtos panākumus; arī invalīdu un bērnu invalīdu integrācija jānovērtē, izmantojot šos rādītājus;

Dzimuma dimensija

30. vērš Komisijas uzmanību uz faktu, ka tai noteikti jāturpina saistīt budžeta atbalstu ar palīdzības saņēmēju valstu uzrādītajiem rezultātiem sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā un sieviešu tiesību veicināšanu, un prasa pastiprināt darbības rādītājus šajā jomā TAM līgumos, iekļaujot vēl citas jomas, piemēram, sieviešu tiesības un invalīdu tiesības; prasa Komisijai pastiprināt darbības rādītājus dzimumu jomā saistībā ar budžeta atbalstu, tos paplašinot un ietverot tādas jomas kā invalīdu un sieviešu tiesību un jo īpaši visu sieviešu piekļuves veicināšana vispārējai informācijai un pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības saistībā, piekļuves uzlabošana ģimenes plānošanas metodēm un to izmantošanas pastiprināšana, sieviešu izglītošanas un emancipācijas veicināšana, kā arī diskriminācijas apkarošana un dzimumu vienlīdzības veicināšana;

0 0

0

31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, ĀKK Padomei, kā arī dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

2005. gadā Eiropas Komisija ir oficiāli konstatējusi ievērojamu neefektivitāti ES sadarbības veidā ar partneriem no jaunattīstības valstīm. Tam ir daudz iemeslu, starp tiem ir pārspīlēti smagnējas administratīvās procedūras, pilnīgs koordinācijas trūkums Eiropas partneru vidū vai tādu attīstības stratēģiju uzspiešana partnervalstīm, kas tām nav saistošas.

Ir veiktas darbības, lai uzlabotu Eiropas sadarbības efektivitāti, bet eksistē stipra pretestība, īpaši tajās dalībvalstīs, kam šajā jautājumā ir dominējoša loma, tādējādi vēl jāpanāk ievērojams progress. Piemēram, piekļuve veselības aprūpei un pamatizglītībai ir tāls sapnis miljoniem cilvēku visā pasaulē, īpaši sieviešu vidū. Ik dienu 72 miljoni bērnu, it īpaši meitenes, neiet uz skolu. Ik minūti kāda sieviete mirst no grūtniecības vai dzemdību radītajām komplikācijām, bet ik pēc trim sekundēm kāds bērns mirst no slimības, ko ārsts būtu varējis novērst.

Tomēr piekļuve veselības aprūpei un pamatizglītībai ietilpst arī cilvēktiesībās, par kuru īstenošanas nodrošināšanu ir atbildīgas valdības. Pēdējo desmit gadu laikā daudzas jaunattīstības valstu valdības ir pielikušas ievērojamas pūles šo mērķu sasniegšanā, bet tām gluži vienkārši nav nepieciešamo līdzekļu, lai to panāktu.

Tikmēr Āfrika uz dienvidiem no Sahāras vēl joprojām ir pasaules reģions, kas atrodas viskritiskākajā situācijā un, redzot lietu virzību, šī tendence draud turpināties vēl daudzus gadus. Gandrīz puse afrikāņu iztiek ar EUR 0,78 (1 USD) dienā, trīs ceturtdaļas no AIDS upuriem ir afrikāņi, un aptuveni 42% Āfrikas iedzīvotāju aizvien nav pieejams dzeramais ūdens. Vēl bez minētā Āfrikas reģiona ir citas jaunattīstības valstis, kas ir Eiropas Savienības partneri un kam izmisīgi nepieciešama efektīvāka sabiedriska sadarbība attīstības jomā.

Budžeta palīdzība ir viens no šīs sadarbības instrumentiem, kas pie dažiem nosacījumiem ļauj sniegt prognozējamāku un ilgtermiņā balstītu palīdzību saņēmējvalstu budžetiem, lai galvenokārt finansētu vajadzības veselības aprūpes un izglītības nozarēs, kā arī citās prioritārajās darbības jomās. Šajā palīdzības veidā Eiropas Komisija ir viena no pirmajiem palīdzības sniedzējiem.

Šādā kontekstā, kā arī atbildot uz izvirzītajiem mērķiem sniegtās palīdzības prognozējamības jomā, Komisija ir nākusi klajā ar Tūkstošgades mērķu līgumu noslēgšanas ideju. Tie ir līgumi, ko Komisija paredzējusi noslēgt ar virkni valstu desmitā EAF darbības sākumā un kuru galvenais mērķis būtu uzlikt saistības fondam sešu gadu periodā, ieviest ikgadēju apsekošanu, liekot galveno uzsvaru uz rezultātiem, it īpaši veselības un izglītības nozarēs, un uzsākt pastiprinātu dialogu ar palīdzības saņēmējām valstīm.

Referents atgādina, ka Eiropas Parlaments jau sen ir lūdzis pastiprināt uzmanību Eiropas Kopienas sadarbībai attīstības jomā (ar Kopienas budžetu) primārās veselības aprūpes un pamatizglītības jomās. Kopš 2000. gada Parlaments budžeta pārrunās un budžeta izpildes atzinumos ir sistemātiski prasījis, lai vismaz 20% no Kopienas finanšu līdzekļiem tiktu ieguldīti šajās nozarēs. Diemžēl tas ir tālu no patiesības: pēc Parlamenta aprēķiniem 2007. gada budžeta izpildē tikai 7% no Kopienas budžeta sadarbībai attīstības jomā tika ieguldīti šajās nozarēs. Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas deklarāciju, ar kuru Komisija pārrunu par regulas, ar ko izveido attīstības sadarbības finanšu instrumentu (DCI), ietvaros ir apņēmusies nodrošināt, „ka 20% no tās piešķirtā atbalsta valstu programmās DCI ietvaros līdz 2009. gadam tiks piešķirts pamata un vidējai izglītībai un primārajai veselības aprūpei, izmantojot projektu, programmu vai budžeta atbalstu, kas saistīts ar minētām jomām.” Tāpat Parlaments iesaka, ka TAM līgumu piemērošanas lauka paplašināšana valstīs, kur darbojas DCI, ir lielisks veids, kā Komisija varētu sasniegt šo mērķi.

Ja šī Komisijas iniciatīva jaunattīstības valstīm šķiet saistoša un vēlama, tā tomēr ietver virkni jautājumu, uz kuriem ir nepieciešamas skaidras atbildes. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz izvirzītajiem kritērijiem, lai jaunattīstības valsts varētu pieteikties uz šī tipa līguma noslēgšanu. Tāpat aktuāls ir jautājums par faktu, ka līdz šim Komisija nav publicējusi nevienu oficiālu paziņojumu par šo tik atzinīgi vērtējamo iniciatīvu un šobrīd ir tikai viens dokuments iekšējai izmantošanai, kuru var izmantot kā pamatu, neskaitot pamatinformāciju, kas publicēta Komisijas interneta vietnē. Tas pats attiecas uz šīs iniciatīvas paredzēto darbības ilgumu un, vispārīgākā kontekstā, tās īstenošanas nosacījumiem.

Lai arī Komisijas budžeta palīdzībai piemīt vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, palīdzības saistīšana ar uzrādītajiem rezultātiem veselības un izglītības nozarēs, kā arī plānošana trīs gadu periodam, šī palīdzība ne tuvu nav nevainojama. Pirmkārt, tā nav brīva no palīdzības saņēmēju valstu attīstībai kaitējošiem nosacījumiem. Patiesībā fakts, ka Komisija, gluži tāpat kā lielākā daļa palīdzības sniedzēju, lielākoties piešķir budžeta palīdzību tikai valstīm, kas ir īstenojušas SVF programmu, ir sevišķi problemātisks, jo tādas programmas var ierobežot valdības spēju ieguldīt attīstībā, ņemot vērā pārmērīgu mērķu izvirzīšanu inflācijas un budžeta deficīta jomā.

Turklāt, pat ja Komisija izvēlas sniegt ilgtermiņa budžeta palīdzību, nekādā veidā netiek garantēta īstermiņa prognozējamības uzlabošana, neskatoties uz šo birokrātisko procedūru slogu, kas tomēr ļoti bieži un ievērojami aizkavē palīdzības izmaksāšanu.

Visbeidzot, Komisijas budžeta palīdzības procesā krietni trūkst caurredzamības un palīdzības apgūšanas no saņēmējvalstu un to iedzīvotāju puses. Finansēšanas nolīgumi tikai retos gadījumos tiek publiskoti, turklāt Komisija nesistemātiski iesaista parlamenta un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus dialogos ar jaunattīstības valstu valdībām. Tomēr šobrīd ir plaši atzīts, ka efektivitātes vārdā attīstība būtu pilnībā jāuztic ne tikai valdībai, bet arī jaunattīstības valstu pilsoņiem.

Projekts „TAM līgumi” tādējādi nespēs dot reālu pozitīvu iespēju uzlabot Eiropas sadarbības efektivitāti, ja netiks skaidri precizēta tās definīcija, kā arī piemērotības, īstenošanas un novērtēšanas noteikumi.

• [1]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0274
• [2]  OV C 46, 24.12.2006., 1. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0420.
• [4]  A/Conf.212/L.1/Rev1 2008. gada 9. decembris
• [5]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0237.
• [6]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0483.
• [7]  OV C 293 E, 2.12.2006, 316. lpp.
• [8]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0406
• [9]  Komisijas publikācija angļu valodā 2007. gada janvārī, AIDCO - DEV - RELEX
• [10]  DAC Atsauces dokuments, 2. sējums, 2006
• [11]  OV C 249, 7.10.2005., 1. lpp
• [12]  IDD and Associates, 2006. gada maijs
• [13]  OV C 290 E, 29.11.2006., 396. lpp.
• [14]  OV C 290 E, 29.11.2006., 396. lpp., 6. punkts

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Thierry Cornillet, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Renate Weber, Gabriele Zimmer
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emilio Menéndez del Valle