Procedūra : 2008/2219(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0086/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0086/2009

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2009 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0130

ZIŅOJUMS     
PDF 166kWORD 127k
23.2.2009
PE 414.307v02-00 A6-0086/2009

par lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanos ES un it īpaši Dienvideiropā: problēmas risināšana ar ES lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību

(2008/2219(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Vincenzo Aita

Atzinumu sagatavoja (*): Inés Ayala Sender, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (*)
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanos ES un it īpaši Dienvideiropā: problēmas risināšana ar ES lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību

(2008/2219(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO konvencijas par cīņu pret neauglīgu platību rašanos un par bioloģisko daudzveidību,

–   ņemot vērā 2007. gada 14. novembra normatīvo rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK(1) ,

–  ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par risinājumu meklēšanu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6‑0086/2009),

A. tā kā lauksaimniecība ir ekonomikas nozare, kura ir ļoti atkarīga no dabas parādībām un kurai tajā pašā laikā ir plašas iespējas iejaukties,

B.  tā kā lauksaimniecība ir vislabākais līdzeklis, kas ļauj novērst augšņu kvalitātes pasliktināšanos, un tā kā tas rada nepieciešamību pēc pamatotas stratēģijas, kura veicinātu šīs darbības veida saglabāšanu;

C. tā kā Eiropas lauku iedzīvotājiem ir būtiska loma pārtuksnešošanās apkarošanā un Eiropas ražotāji sniedz ievērojamu ieguldījumu augu segas saglabāšanā reģionos, kuros pastāvīgi mēdz būt sausums; kā arī tā kā jo īpaši ilggadīgām kultūrām, pļavām un mežsaimniecības kultūrām ir labvēlīga ietekme uz ūdens aizturēšanu;

D. tā kā jo īpaši Dienvideiropas lauksaimniecības zemi, tomēr arī citus Eiropas Savienības dalībvalstu reģionus skar vides pasliktināšanās process, ko izraisa negatīvā mijiedarbība starp cilvēka rīcību un laika apstākļiem;

E.  tā kā arī intensīva lauksaimniecība var veicināt augsnes eroziju un padarīt augsni neražīgu;

F.  tā kā pašlaik pārtuksnešošanās ir uzskatāma par vienu no parādībām, kas visvairāk apdraud augsni Vidusjūras valstīs;

G. tā kā no augsnes iegūst izejvielas, lai ražotu cilvēku pārtiku, lopbarību, tekstilmateriālus un degvielu, un tā kā augsne būtiski sekmē CO2 uztveršanu; tomēr tā kā augsne vairāk nekā jebkad ir pakļauta neatgriezeniskiem bojājumiem, ko rada vēja un laminārā erozija, piesārņojums, sasāļošanās, sablīvēšanās, organisko vielu noārdīšanās un augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanās;

H. tā kā jau ir novērota negatīva ietekme saistībā ar hidroģeoloģiskā līdzsvara izjaukšanu, jūras ūdeņu nonākšanu piekrastes gruntsūdeņos, augsnes sasāļošanos, lauksaimniecības zemes zaudēšanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, uguns nedrošības paaugstināšanos, kā arī augu un dzīvnieku patoloģiju pieaugumu;

I.   tā kā izmaiņas, ko ir izraisījusi mijiedarbība starp cilvēka un dabisko vidi un ražošanu, būtiski ietekmē augkopības un lopkopības sistēmas, augsnes ražību, produktu piedāvājumu un neizbēgami skar nodrošinātību ar pārtiku, kā arī ietekmē attiecīgo reģionu sociālo, kultūras un ekonomikas plānošanu, kam cēlonis ir lauku pamešana arī hidroģeoloģisko seku dēļ;

J.   tā kā apūdeņošana palīdz arī uzturēt mitrumu augsnē un papildināt gruntsūdeni un tā kā šie faktori būtu jāņem vērā, izstrādājot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP);

K. tā kā ūdens trūkums un sausums vēl vairāk veicina lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu un tā kā iedzīvotāji ir pastāvīgi jānodrošina ar pārtikas produktiem;

L.  tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmu pārvaldība sniedz iespēju ietekmēt kopējo oglekļa līdzsvaru un sniegt ieguldījumu, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;

M. atgādinot, ka pastāv Apvienoto Nāciju Organizācijas 1994. gadā pieņemtā Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos valstīs, kurās novērojami būtiski sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā, un ka šīs konvencijas mērķis ir cīnīties pret aramzemju kvalitātes pasliktināšanos un sausumu, kā arī atgādinot, ka Parlaments atbalsta šo konvenciju;

N. atzīstot, ka Ūdens pamatdirektīvā (Direktīva 2000/60/EK) darbojas kā reglamentējoši noteikumi, ka tā ir augšņu aizsardzības pamatinstruments un ka tā veicina reģionu sadarbību, ilgtspējīgu ūdens izmantošanu un pieejamo ūdens resursu aizsardzību un vienlaikus sekmē plūdus izraisošu nokrišņu un sausuma mazināšanos;

O. uzskatot, ka ir vajadzīga integrēta un daudznozaru pieeja, lai nepieļautu, ka risinājumi ir jāmeklē steidzami, kas varētu izraisīt citas negatīvas sekas un kaitējošu ķēdes reakciju;

P.  uzskatot, ka ir lietderīgi veikt situācijas monitoringu, lai novērtētu izmaiņas pašreizējās norisēs un atklātu jaunu riska situāciju parādīšanos, jo īpaši izmantojot ar satelītu iegūtus datus un pedoloģiskos modeļus (kartogrāfija);

Q.  tā kā aizvien biežāk tiek novēroti ārkārtas meteoroloģiskie apstākļi, mijoties sausuma un stipru nokrišņu gadījumiem, un šie apstākļi paātrina litosfēras noārdīšanos, jo īpaši teritorijās, kur zemes struktūra ir trauslāka, t. i., Eiropas ziemeļos un dienvidos;

R.  konstatējot, ka pasaules līmenī pieaug pieprasījums pēc pārtikas produktiem un to cenas;

1.  uzskata, ka KLP pārvaldības pamatnostādnēs un metodēs ir skaidri jāiekļauj noteikti principi un instrumenti, kas kopumā paredzēti klimata aizsardzībai un konkrēti tāda kaitējuma ierobežošanai, kuru izraisa zemes kvalitātes pasliktināšanās;

2.  uzskata, ka ir jāpastiprina vides savstarpējās atbilstības parametri un to piemērošana Eiropas Savienībā, galvenokārt attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un augšņu organiskajām vielām, un jāpaplašina šie parametri attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību;

3.  uzsver, ka Kopienas pasākumu finansējums, kas pieņemts, lai pielāgotu lauksaimniecības nozari klimata pārmaiņām, ir jābalsta uz teritoriālu pieeju, kurā tiek ņemts vērā dažādo Eiropas Savienības reģionu apdraudējuma līmenis; atgādina, ka saskaņā ar uzticamiem starptautiska un Eiropas līmeņa vērtējumiem Dienvideiropā lauksaimniecības zeme ir jutīgāka pret klimata pārmaiņām;

4.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu un to valdību vadītājiem nav bijis sava viedokļa, pieņemot lēmumu samazināt lauku attīstības pasākumu finansējumu, un konstatē, ka otrajā pīlārā ir paredzēts pārāk maz līdzekļu, lai varētu atbilstoši risināt jaunās problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām; ierosina Komisijai izskatīt iespēju izveidot īpašu fondu preventīvu pasākumu finansēšanai, kas labvēlīgi ietekmētu visas ekonomikas nozares, tostarp lauksaimniecību;

5.  uzskata, ka pašreizējo problēmu, tostarp pārtikas trūkuma, ūdens nepietiekamības, temperatūras paaugstināšanās un ūdens iztvaikošanas, novēršanai, kā arī augšņu kvalitātes pasliktināšanās riska dēļ ir nepieciešama jauna, pilnīga un zinātniska lauksaimniecības politika, kas atbilst Vidusjūras reģiona klimata apstākļiem; uzskata, ka ar Eiropas Savienības un dalībvalstu iestāžu palīdzību šajās politikas nostādnēs jāiekļauj pētniecība un tādu kultūru pilnveidošana, kuras ir pielāgotas jaunajiem uzdevumiem vides jomā, tostarp ūdens taupīšanai, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekus ienākumus, kas ir pietiekami, lai garantētu Eiropas dzīves līmeni;

6.  uzskata, ka KLP principiem attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem augsnes aizsardzības stratēģijā ir īpaši jāsekmē pasākumi, lai pārbaudītu un uzlabotu pašreizējo drenāžas sistēmu darbību un ekoloģisko ilgtspējību, izstrādājot ekoloģiski ilgtspējīgus, konkrētajām teritorijām pielāgotus ūdens apsaimniekošanas plānus, un teritorijās, kuras apdraud sausums, lauksaimniekus konsultējot par konkrētajai teritorijai pielāgotu un ūdens taupīgāku kultūru efektīvu ieviešanu;

7.  ierosina Eiropas Savienībai vairāk atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamo zemju ūdens apsaimniekošanas uzlabošanu, kas rada nepieciešamību veicināt efektīvāku un dažādiem kultūraugiem labāk pielāgotu apūdeņošanas sistēmu ieviešanu, atbalstīt pētījumus šajā jomā un sekmēt biotehnoloģisko sasniegumu izmantošanu;

8.  uzskata, ka ar kooperatīvu starpniecību ir jāizveido un jāapsaimnieko „mini-rezervuāri” apūdeņošanai (pakalnu ezeri) un cīņai pret ugunsgrēkiem un ka tie būtu jāizvieto teritorijās, kur apūdeņošana ar pašteci nav iespējama, nodrošinot labākos nosacījumus darbības izmaksu ziņā un izmantojot arī notekūdeņus, kas attīrīti ar augiem vai uzglabājot dīķos un baseinos;

9.  uzsver, cik liela nozīme ir audzēšanai terasēs, lai novērstu augsnes eroziju un uzlabotu augsnes spējas uzkrāt ūdeni, un uzskata, ka ir lietderīgi veikt terašu saglabāšanas, atjaunošanas un izveidošanas pasākumus;

10. uzskata, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmās ir jāiekļauj mazauglīgu vai piesārņotu lauksaimniecības zemju apmežošanas programmas, jo koku saknes var iesakņoties nestabilā klints virsējā slānī, kas darbojas kā attīrīšanas substrāts;

11. atbalsta Kopienas mežsaimniecības politikas ieviešanu, kuras galvenais mērķis būtu klimata pārmaiņu apkarošana;

12. turklāt uzskata, ka ir jāveicina lauksaimniecības pasākumi augu segas saglabāšanai, lai erozijas dēļ neizraisītos upju gultņu sasāļošanās;

13. konstatē, ka vairākas Vidusjūras krūmu sugas ir ļoti izturīgas pret uguni un tām ir īpaša spēja atjaunoties un ka līdz ar to šīs sugas ir jāizmanto, jo īpaši tādēļ, ka šo sugu sakņu sistēmas īpašības ļauj cīnīties pret augsnes eroziju;

14. uzskata, ka šajā nolūkā varētu audzēt tādas šķirnes, kurām nepieciešams mazāk ūdens vai pat attiecīgā gadījumā būtu iespējams vasarāju kultūras aizvietot ar ziemāju kultūrām, kurām nepieciešams mazāk apūdeņošanas un kuras ļauj cīnīties pret eroziju, izveidojot augu segu kritiskajā ziemas periodā;

15. uzskata, ka vietējā stādu audzēšana var radīt ekoloģiskos tipus, kas ir labāk piemēroti videi, un ka līdz ar to šāda audzēšana jāveicina ar īpašiem pasākumiem;

16. aicina veicināt aizsargstādījumu saglabāšanu un veidošanu, jo īpaši reģionos, kur pēdējos gados šādi stādījumi ir izzuduši;

17. atzīst augu ģenētisko resursu būtisko lomu lauksaimniecības pielāgošanā mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt programmas, kas mudinātu lauksaimniekus un dārzniekus, kā arī mazos un vidējos dārzkopības uzņēmumus saglabāt un attīstīt augu ģenētiskos resursus;

18. atgādina, ka lauksaimniecības zemju atjaunošanā un ūdens uzkrāšanā liela nozīme ir atmatām; aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis veicināt tādas lauksaimniecības sistēmas, kas ir piemērotas Vidusjūras reģiona zemju ekosistēmām;

19. uzskata, ka KLP principiem par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem saistībā ar augsnes organisko vielu saglabāšanas kritērijiem ir jāveicina oglekļa absorbcija un sekvestrācija, optimizējot audzēšanas metodes neauglīgā vidē (ierobežotas darbības virsējā slānī, kultūraugu rotācija, videi pielāgoti genotipi, iztvaikošanas kontrole, mērķtiecīga mēslošana, integrēta kontrole utt.);

20. aicina attiecīgās teritorijas atbildīgās iestādes veikt pasākumus, lai izstrādātu apsaimniekošanas plānus un apūdeņošanai paredzēto ūdeņu izmantošanas metodes atbilstīgi jaunajām prasībām un vides apstākļiem, paredzēt ūdens resursu mērķtiecīgu izmantošanu atkarībā no kvalitātes un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka apūdeņošanas ūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumi optimizē pieejamo ūdens resursu apsaimniekošanu, ņemot vērā nepieciešamību samazināt resursu zudumus izplatīšanas sistēmās;

21. ierosina izveidot Eiropas struktūrvienību sausuma novērošanai un saskaņoti Eiropas Savienības līmenī uzlabot reaģēšanas spējas ugunsgrēku gadījumā, jo sausums un ugunsgrēki lielā mērā veicina pārtuksnešošanos un lauksaimniecībā izmantojamās augsnes kvalitātes pasliktināšanos, jo īpaši Vidusjūras reģionā;

22. uzsver, ka ir jāuzlabo informācijas apmaiņas un koordinēšanas efektivitāte starp dalībvalstīm;

23. iesaka izveidot ātrās brīdināšanas un pastāvīga monitoringa sistēmu augsnes stāvokļa uzraudzībai, lai laikus varētu veikt pasākumus pret eroziju un organisko vielu noplicināšanos, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī aramzemju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

24. tādēļ prasa, lai Komisija, gatavojot priekšlikumu par jaunām definīcijām kalnu un salu teritorijām un citām zonām, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, kurš ir plānots 2009. gadā, attiecībā uz uzraugāmajām zonām prioritārajos novērtēšanas kritērijos ietvertu augsnes kvalitātes pasliktināšanās un pārtuksnešošanās riska līmeni;

25. uzskata, ka ir jāpastiprina pētniecība, attīstība un jauninājumu ieviešana, īpašu uzmanību veltot ūdens trūkuma un sausuma vairāk skartajiem reģioniem un ņemot vērā biotehnoloģijas sasniegumus;

26. arī aicina Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatā, kas plānots 2009. gadā, paredzēt spēcīgākus stimulus, lai lielākā skaitā dalībvalstu atbalstītu pētniecības un attīstības programmas, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas, un nodrošinātu skarto augšņu teritoriju ilgtspējīgāku apsaimniekošanu;

27. aicina Komisiju izvērtēt, vai ir nepieciešams izveidot finanšu instrumentu, ko varētu izmantot, lai apkarotu klimata pārmaiņu cēloņus un sekas, jo īpaši augsnes kvalitātes pasliktināšanos;

28. uzskata, ka ir jāparedz atbilstīgas mācību un profesionālās pilnveides programmas gan nozarē strādājošiem, gan sabiedrībai ar divkāršu mērķi meklēt īpašus risinājumus un veicināt lietotāju izpratni par viņu kolektīvo atbildību, izmantojot teritorijā esošos resursus;

29. aicina Eiropas Savienību veikt informatīvus un izglītojošus pasākumus jo īpaši jaunajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu tādu lauksaimniecības metožu ieviešanu, kas ir labvēlīgas augsnes saglabāšanai, konkrēti attiecībā uz klimata pārmaiņu sekām un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz klimatu;

30. atgādina, ka Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija rezolūcija par jauno lauksaimnieku nākotni saistībā ar notiekošo KLP reformu(3) paredz, ka finansējums projektiem pirmām kārtām ir jāpiešķir darbībām, kas var palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem nākotnē sākt uzņēmējdarbību;

31. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpastiprina un jāuzlabo neatkarība un pašnodrošinājums pārtikas un lopbarības apgādes jomā, labāk aizsargājot lauksaimniecības zemi un tās ražīguma faktorus, un jo īpaši jāveicina ilgtspējīga mājlopu audzēšanai paredzētu atmatu izmantošana (ar programmām, kas veicina ganību lopu gaļas patēriņu, un prēmijas par vides aizsardzībai atbilstošām ganībām utt.), lai panāktu lielāku neatkarību no lopbarības importa; uzskata, ka lauksaimniecības politikai, lai nodrošinātu ieguldījumu pārtikas drošībā un ilgtspējībā pasaulē, ES ir jātiecas Eiropas Savienības lauksaimniecības nodrošināt līdzsvaru starp augkopību, lopkopību un enerģijas ražošanu;

32. saistībā ar CO2 tirdzniecību pasaulē aicina veicināt mežu saglabāšanu un atjaunošanu, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir samazinājušies dabisko mežu resursi, un uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāievieš integrēta un ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas sistēma.

33. uzsver, ka ūdens aprites ciklā, lai ūdens resursus apsaimniekotu ilgstspējīgi, liela nozīme ir mežiem un svarīgs ir apmežoto platību, ganību un kultūraugu platību līdzsvars; īpaši uzsver, ka svarīgas ir augsnes ar augstu organisko vielu saturu un piemērota kultūraugu seka; brīdina, ka aizvien intensīvāka zemju izmantošana apdraud lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

34. aicina, lai lauksaimniecības darbību jomā attiecībā uz pļavu, pastāvīgo ganību vai apmežotu platību saglabāšanu atzītu, ka ir iespējams saistīt „zaļo” sertifikātu iegūšanu ar sabiedriskā labuma radīšanu (CO2 uzglabāšana, bioloģiskā daudzveidība, augsnes aizsardzība);

35. aicina dalībvalstis izmantot KLP otro pīlāru, lai lauksaimniecības darbību jomā saistībā ar pļavu, pastāvīgo ganību vai apmežotu platību saglabāšanu piešķirtu prēmijas un tādējādi sniegtu ieguldījumu sabiedriskā labuma radīšanā (CO2 uzglabāšana, bioloģiskā daudzveidība, augsnes aizsardzība); aicina Komisiju prioritāri risināt jautājumu par atmatu saglabāšanu ;

36. prasa Padomei pieņemt kopējo nostāju par priekšlikumu (COM(2006)0232) augšņu aizsardzības pamatdirektīvai, lai ieviestu Kopienas instrumentu, ar ko cīnīties pret iepriekšminētajiem apdraudējumiem;

37. aicina Padomi un Komisiju izvērtēt stratēģijas degradētu augšņu atjaunošanai, izmantojot stimulējošus noteikumus, kas ierobežo augšņu kvalitātes pasliktināšanos;

38. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0509.

(2)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0473.

(3)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0258.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Lauksaimniecības augsne ir tā litosfēras daļa, kur iespējams kultivēt un audzēt produktus, kas galvenokārt domāti pārtikai. No lauksaimniecības augsnes ne tikai iegūst izejvielas pārtikas produktu ražošanai, bet tā veic arī citas svarīgas funkcijas:

-          izveido saikni starp atmosfēru, ūdens resursiem un ģeoloģiski litoloģiskām sistēmām;

-          filtrē dažādas ūdenī izšķīdušas vielas un uzsūc atmosfērā izkaisītās daļiņas;

-          darbojas kā oglekļa krātuve, jo augi spēj fotosintēzes procesā veidot hlorofilu, piesaistīt atmosfēras slāpekli un uzsūkt to augsnē rizosfēras līmenī;

-          regulē atmosfēras nokrišņu plūsmu;

-          mijiedarbojas ar klimatu, nosakot piemērotu augu kultūru veidu;

-          ietekmē un veido ainavu;

-          veicina dažādu dabisko vidi, bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ūdeni un barības        vielas;

-          rada apstākļus, lai saglabātu sēklas un veicinātu mikro un makro organismu vairošanos;

-          visbeidzot — tai ir svarīgas sociālās un kultūras funkcijas.

Ir skaidrs, ka savstarpēja lauksaimniecības augsnes, ūdens un gaisa mijiedarbība veido vienotu sistēmu, kuras galvenajam mērķim jābūt ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai, kas varētu samazināt piesārņotību un vides kvalitātes pasliktināšanos, sniegt vides pakalpojumus un produktus, vienlaikus — un tas nav mazsvarīgi — saglabājot ražošanas jaudu. Kaut arī lauksaimniecību ietekmē citas ražošanas sistēmas, tā tomēr ir atbildīga par šo nozīmīgo un neatjaunojamo dabas resursu uzturēšanu.

Pašreizējā situācija

Pamatojoties uz datiem un dažādos līmeņos veiktiem pētījumiem, ir pierādīts, ka lauksaimniecības augsni arvien vairāk negatīvi ietekmē vides izmaiņas: hidroģeoloģiskā nestabilitāte, jūras līmeņa celšanās, kas savukārt paaugstina augsnes sāļuma līmeni, lauksaimniecības zemju izzušana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, arvien lielākus bojājumus izraisa ugunsgrēki un augu un dzīvnieku slimības. Šīs izmaiņas būtiski ietekmē augu kultūru izvēli un augsnes produktivitāti, jo īpaši pārtikas drošības jomā. Lai arī acquis communautaire ir paredzēti noteikumi par augsnes aizsardzību, šajā jomā nav konkrētu un pašreizējām vajadzībām atbilstošu Kopienas tiesību aktu. Ņemot vērā daudzpusējos mērķus, dažādās piemērošanas jomas un to, ka bieži pasākumu stratēģijām lauksaimniecības nozarē ir ietekme arī uz citām vides nozares jomām, pašreizējos spēkā esošajos tiesību aktos un to noteikumos jāuzlabo pasākumu kopums un veids, un tiem neapšaubāmi jābūt pārrobežu pasākumiem. Piemēram, ja konkrētas augsnes kvalitātes pasliktināšanās ietekmē arī teritorijas, kas atrodas tālu no tās izcelsmes vietas, pasākuma izmaksas situācijas normalizēšanai var būt jāsedz valstij, kura nav izraisījusi zaudējumus. Tāpēc jādarbojas integrēti visās nozarēs, pamatojoties uz iespējami plašāku situācijas pasliktināšanās uzraudzības un novērtēšanas programmu, šim mērķim izmantojot satelīta un karšu sistēmas.

Ziņojuma mērķis

Šajā situācijā ir uzsākta diskusija un pašreizējās situācijas novērtēšana, jo īpaši pievēršot uzmanību ražīgajiem apgabaliem Dienvideiropā, kur šāda augsnes kvalitātes pasliktināšanās jau ir novērojama. Tāpēc ir izvērtētas iespējas veikt lauksaimniecības pasākumus, lai cīnītos pret lauksaimniecības augsnes kvalitātes pasliktināšanos un vienlaikus veiktu litosfēras atjaunošanu, uzlabošanu un ilgtspējīgu uzturēšanu. Eiropas Parlaments ir veicis sabiedrības aptauju, lai padziļinātu dialogu par dažādām šeit minētajām tēmām, ļaujot referentam pievērsties analizētajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt sākuma elementus, novērojumus un konkrētus piedāvājumus, ko vajadzīgajā brīdī izmantot, lai izveidotu kopēju lauksaimniecības augsnes atjaunošanas, uzturēšanas un uzlabošanas pasākumu stratēģiju. Turklāt prioritāte ir izveidot kopēju pasākumu plānu, kurā galvenokārt būtu ietverta programma kvalitātes pasliktināšanās novēršanai, kā arī lauksaimniecības augsnes aizsardzībai. Dienvideiropas augsnes morfoloģiskās pazīmes un pedoloģiskās īpašības ļauj paredzēt situāciju, kāda varētu izveidoties Ziemeļeiropas ražīgajā dabiskajā vidē. Tāpēc dienvidu apgabali arvien vairāk varētu būt saskarties ar pakāpenisku neauglīgu platību rašanos, bet ziemeļu apgabalos varētu novērot ievērojamu nokrišņu samazināšanos, kas radītu nepieciešamību piemērot cilvēka gadsimtiem ilgi veidoto hidroģeoloģisko sistēmu.

Iespējamie pasākumi

Acīmredzami lauksaimniecības augsnes izmantošana un tās uzturēšanas veids ir pamatelementi, lai cita starpā palīdzētu cīnīties ar „jaunajām problēmām” (klimata pārmaiņām, atjaunojamo enerģiju, ūdens trūkumu, bioloģisko daudzveidību utt.). Tāpēc pieejamie tiesību akti pēc to pārstrādāšanas un iespējamie pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības darbībām jāuzskata par KLP vadības virzienu un metodēm.

Eiropas Parlaments jau ir demonstrējis informētību par nodrošinātības ar pārtikas problēmām, kurām referents vēlētos pievienot ražošanas autonomijas koncepciju, kas ir saistīta ar iespēju, ka pastāv zināms ražošanas faktoru daudzums, kas nodrošina brīvāku uzņēmējdarbības izvēli.

Cīņai pret augsnes kvalitātes pasliktināšanos noteikti jāpievieno augsnes saglabāšanas stratēģija, pievēršot lielāku uzmanību hidrauliskajām lauksaimniecības sistēmām un to uzturēšanai. Šajā situācijā noteikti jānorāda, ka arvien vairāk tiks izmantotas apūdeņošanas izveidošanas un vadības sistēmas. Attiecīgi būs jāizveido un/vai jāpiemēro apūdeņošanas tehnoloģijas, lai samazinātu atūdeņošanas apjomu, uzlabojot gruntsūdeņu iegūšanu. Tāpēc īpaši steidzami jāsamazina zudumi atūdeņošanas līnijās.

Augsnes ekosistēmas aizsardzībai un cīņai pret tās kvalitātes pasliktināšanos īpaša uzmanība jāvelta mežu atjaunošanas programmās, tomēr jāņem vērā, ka no jūras attālu krūmveida mežu izveidošana Dienvideiropā var gan efektīvi ietekmēt cīņu pret eroziju, gan radīt ugunsgrēka draudus. Tāpēc, izmantojot mikro konsorcijus, jāizveido un jāuztur apūdeņošanas ūdenskrātuves, tautā sauktas par pakalnu ezeriem, kam ir dubulta loma — lietus ūdens savākšana, lai būtu pieejams saldūdens ugunsgrēku dzēšanai, un pilsētas notekūdeņu uzkrāšana un pārstrāde, izmantojot augu attīrīšanas un uzglabāšanos dīķos un baseinos tehnoloģijas no jūras attālos apgabalos, kur citas attīrīšanas iekārtas ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgas.

Īpaši svarīgas ir tādas lauksaimniecības tehnoloģijas kā minimāla augsnes virsmas apstrāde, kas var pārtraukt ūdensriti pa kapilāriem, augu kultūru rotācija augsnes izmainīšanai un/vai cīņai pret augu slimībām, videi labāk piemērota augu kultūru genotipa izvēle ne tikai komerciālām vajadzībām, potenciālās iztvaikošanas kontroles metodes augsnes izžūšanas novēršanai, sistemātiski izmantojot augsnes izmainītājus (augsnes struktūras uzlabošana) vai noklāšanu ar augiem.

Vērtīgs situācijas un tās attīstības novērtēšanas instruments var būt ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēma). Tāpēc būtu noderīgi veikt pētījumu datu standartizāciju, lai tos interpretētu, izmantojot un apvienojot ģeobioķīmiskus modeļus.

Tāpēc uzskata, ka saistībā ar Komisijas priekšlikumu par jaunu definīciju izstrādi attiecībā uz kalnu apvidiem un apvidiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir augsnes stāvokļa saglabāšana un kvalitātes pasliktināšanās riska pakāpe. Līdzīgi, lai veiktu Septītās pamatprogrammas pārskatu pārskatu, būtu īpaši jāatbalsta izpēte par cīņu pret neauglīgu platību rašanos. Ņemot vērā izmaiņas, mērķis ir uzlabot ražošanas tehnoloģijas, meklēt jaunus risinājumus, kas dod priekšroku ūdens taupīšanai un attiecīgi var samazināt enerģijas patēriņu pārtikas produktu ražošanā.

Attiecībā uz izglītību un mācībām uzsver, ka programmās jāiesaista ne tikai profesionāļi, bet arī sabiedrība, tādējādi sasniedzot divus mērķus — rast konkrētus risinājumus un veidot lietotājos atbildību un saņemt plašāku atbalstu, lai nodrošinātu dabas un teritorijas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu gan tagad, gan nākotnē.

Saskaņā ar lauksaimniecības uzņēmumu atjaunošanas principu un nepieciešamību palielināt lauksaimniecības uzņēmēju darbības dinamiku ir jāsaskaņo finansējuma piešķiršana lauksaimniecības augsnes atjaunošanas un uzturēšanas projektiem, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, ko vada jaunie lauksaimnieki.

Situācijā, kad pārtikas krīze pasaulē skar miljoniem cilvēku un tās tūlītējas sekas ir nespēja plānot un uzturēt pārtikas produktu ražošanu, jāuzsver, ka augsnes aizsardzība ļauj saglabāt ražošanas potenciālu ar politiski stratēģisku vērtību, nodrošināt līdzsvaru starp importu un eksportu un garantēt autonomijas līmeni un sarunu iespējas daudznozaru vidē.

Ņemot vērā, ka, veicot lauksaimniecības darbības, jo īpaši saistībā ar mežiem, pļavām un ganībām, iespējams ietekmēt visu ekosistēmu, uzskata, ka šīs darbības var apvienot ar zaļo licenču izdošanu, kas ļauj izmantot visas lauksaimniecības nozares darbības, lai ražotu sabiedrībai noderīgus produktus, un arī šai iespējai ir trīskārša ietekme: ražošanas līmenī veicināt labāku un ilgtspējīgāku tehnoloģiju izmantošanu un izveidot uz zaļajiem sertifikātiem balstītu tirgu, kas nerada papildu izmaksas Kopienas nodokļu maksātājiem.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (*) (28.1.2009)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanos ES un it īpaši Dienvideiropā: problēmas risināšana ar ES lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību

(2008/2219(INI))

Atzinumu sagatavoja: Inés Ayala Sender

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   tā kā augsne ir ražošanas pamats cilvēka pārtikas, dzīvnieku barības, tekstilmateriālu un degvielas ieguvei un tā kā augsne būtiski sekmē CO2 uztveršanu; tomēr tā kā augsne tagad vairāk nekā jebkad ir pakļauta neatgriezeniskiem bojājumiem, ko rada vēja un laminārā erozija, piesārņojums, sasāļošanās, sablīvēšanās, organisko vielu noārdīšanās un augšņu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās;

2.   tā kā lauksaimniecība ir labākais līdzeklis, kas ļauj novērst augšņu kvalitātes pasliktināšanos, aicina izstrādāt pamatotu stratēģiju, kura veicina šā darbības veida saglabāšanu;

3.   mudina Padomi pieņemt kopējo nostāju par augšņu aizsardzības pamatdirektīvu, lai ieviestu Kopienas instrumentu, ar ko cīnīties pret iepriekšminētajiem apdraudējumiem;

4.   tā kā apūdeņošana palīdz arī uzturēt mitrumu augsnē un papildināt gruntsūdeni, aicina šos faktorus ņemt vērā, izstrādājot kopējo lauksaimniecības politiku;

5.   uzskata, ka ir jāuzlabo lauksaimnieku, jo īpaši jauno lauksaimnieku, izglītošana tādās jomās kā klimata pārmaiņu radītās sekas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz klimatu;

6.   iesaka Eiropas Savienībai lielāku atbalstu sniegt ūdens resursu apsaimniekošanas uzlabošanai lauksaimniecības zemēs un lopkopības saimniecībās, veicinot ūdens resursu efektīvu izmantošanu apūdeņošanas iekārtās un sistēmās, kā arī sausumizturīgu kultūru audzēšanas attīstību;

7.   uzskata, ka pašreizējo problēmu, tostarp pārtikas trūkuma, ūdens nepietiekamības, temperatūras paaugstināšanās un ūdens iztvaikošanas, novēršanai, kā arī augšņu kvalitātes pasliktināšanās riska dēļ ir nepieciešama jauna, pilnīga un zinātniska lauksaimniecības politika, kas piemērojama Vidusjūras reģiona klimata apstākļos; uzskata, ka ar ES un dalībvalstu iestāžu palīdzību šajās politikas nostādnēs jāatspoguļo pētījumi un izstrādnes par tādām kultūrām, kuras ir pielāgotas jaunajiem uzdevumiem vides jomā, tostarp ūdens taupīšanai, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekus ienākumus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu Eiropas dzīves līmeni;

8.  uzskata, ka lauksaimniecības ūdens resursu integrētajā apsaimniekošanā ir jāietver ūdens resursu izmantošanas un pārvaldības modernizācijas un uzlabošanas stratēģijas, kā arī ūdens patēriņa racionalizācija un ierobežošana;

9.   iesaka izveidot ātrās brīdināšanas un pastāvīga monitoringa sistēmu augšņu stāvokļa uzraudzībai, lai laikus varētu veikt pasākumus pret eroziju un organisko vielu noplicināšanos, kas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī aramzemju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

10. uzskata, ka jāpastiprina pētniecība, attīstība un inovācijas, īpašu uzmanību veltot ūdens trūkuma un sausuma vairāk skartajiem reģioniem un ņemot vērā biotehnoloģijas sasniegumus;

11. aicina veicināt aizsargstādījumu saglabāšanu un veidošanu, jo īpaši reģionos, kur pēdējos gados šādi stādījumi ir izzuduši;

12. norāda, ka lauksaimniecības zemju atjaunošanā un ūdens saglabāšanā liela nozīme ir papuvēm; aicina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis veicināt tādas lauksaimniecības sistēmas, kas ir piemērotas Vidusjūras reģiona zemju ekosistēmām, kā arī pasākumus ūdens efektīvai izmantošanai;

13. aicina Padomi un Komisiju izvērtēt stratēģijas degradētu augšņu atjaunošanai, izmantojot stimulējošus noteikumus, kas ierobežo augšņu degradāciju;

14. ar nepacietību gaida, ka tiks izveidots Eiropas Sausuma novērošanas un agrās brīdināšanas centrs, un uzsver, ka ir jāuzlabo informācijas apmaiņas un koordinēšanas efektivitāte starp dalībvalstīm;

15. atgādina, ka pastāv 1994. gadā pieņemtā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā, kuras mērķis ir cīnīties pret aramzemju degradāciju un sausumu, un ka Parlaments atbalsta šo konvenciju;

16. atzīst, ka Ūdens pamatdirektīvā (Direktīva 2000/60/EK) ir paredzēti reglamentējoši noteikumi un šī direktīva ir augšņu aizsardzības pamatinstruments, ka tā veicina reģionu sadarbību, ūdens ilgtspējīgu izmantošanu un pieejamo ūdens resursu aizsardzību un vienlaikus sekmē plūdus izraisošu nokrišņu un sausuma mazināšanos;

17. saistībā ar CO2 tirdzniecību pasaulē aicina veicināt mežu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī apmežošanu ar jauktām sugām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir samazinājušies dabisko mežu resursi, un uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāievieš integrēta un ilgtspējīga mežu apsaimniekošanas sistēma;

18. uzskata, ka ir jāpastiprina vides savstarpējās atbilstības parametri un to piemērošana Eiropas Savienībā, galvenokārt attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un augšņu organiskajām vielām, un jāpaaugstina šie parametri attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību;

19. uzsver darbu, ko uzņemas Eiropas lauku iedzīvotāji cīņā pret augšņu eroziju un pārtuksnešošanos, un aicina atzīt Eiropas ražotāju izšķirošo lomu veģetācijas saglabāšanā ilgstoša sausuma ietekmētajos vai tuksneša vēju apdraudētajos reģionos; uzsver, ka ūdens uztveršanu jo īpaši labvēlīgi ietekmē ilggadīgās kultūras, augļu un vīna dārzi, pļavas un mežsaimniecības kultūras;

20.  uzsver, ka ūdens aprites ciklā, lai ūdens resursus apsaimniekotu ilgstspējīgi, liela nozīme ir mežiem un svarīgs ir mežaino platību, ganību un kultūraugu platību līdzsvars; īpaši uzsver, ka svarīgas ir augsnes ar augstu organisko vielu saturu un piemērota kultūraugu seka; brīdina, ka aizvien intensīvāka zemju izmantošana apdraud lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Maria Berger, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Amalia Sartori, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

6

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Albert Deß, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, María Isabel Salinas García, Sebastiano Sanzarello, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Béla Glattfelder, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Maria Petre, Markus Pieper, Struan Stevenson, Vladimír Železný

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Hélène Goudin, Ewa Tomaszewska, Peter Šťastný

Juridisks paziņojums - Privātuma politika