Procedūra : 2008/2211(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0089/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0089/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 23
CRE 01/04/2009 - 23

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0216

ZIŅOJUMS     
PDF 162kWORD 102k
23.2.2009
PE 416.575v02-00 A6-0089/2009

par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem

(2008/2211(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Frédérique Ries

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PAMATOJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem

(2008/2211(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK Līguma 137., 152. un 174. pantu, kuru mērķis ir veicināt cilvēku veselības un apkārtējās vides augstu aizsardzības līmeni, kā arī darbinieku veselības un drošības aizsardzību,

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. septembra rezolūciju par vidusposma novērtējumu Eiropas rīcības plānam vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam(1),

–   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 45. noteikumu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6‑0089/2009),

A. tā kā elektromagnētiskie lauki (EML) pastāv dabiskā vidē un tāpēc vienmēr ir sastopami uz zemes, tā kā tomēr tieši pēdējo gadu desmitu laikā ir pastāvīgi palielinājusies cilvēka radīto EML avotu iedarbība uz vidi sakarā ar elektroenerģijas pieprasījumu, arvien specializētākām bezvadu tehnoloģijām un sabiedrības organizācijas izmaiņām; tā kā tā rezultātā ikviens indivīds ir pakļauts visdažādāko elektrisko un magnētisko lauku frekvenču iedarbībai gan mājās, gan darbavietā;

B.  tā kā bezvadu tehnoloģijas (mobilie tālruņi, Wifi, WiMax, Bluetooth, fiksētās līnijas tālruņi DECT) rada EML, kuriem var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību;

C. tā kā lielākā daļa Eiropas pilsoņu, jo īpaši jaunieši no 10 līdz 20 gadiem, lieto mobilos tālruņus, kuri ir gan praktiski, gan moderni, un tā kā joprojām ir neskaidrība par iespējamiem veselības apdraudējumiem, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru smadzenes vēl attīstās;

D. tā kā zinātniskajā sabiedrībā ir pastiprinājušās domstarpības par EML radītajiem iespējamajiem veselības apdraudējumiem pēc tam, kad 1999. gada 12. jūlija Ieteikumā Nr. 1999/519/EK noteica ierobežojumus EML no 0 Hz līdz 300 GHz;

E.  tā kā tas, ka zinātniskā sabiedrība nav panākusi konkrētus secinājumus, nav kavējis dažas valstu un reģionu valdības vismaz deviņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Ķīnā, Šveicē un Krievijā noteikt minētajai iedarbībai profilaktiskus un tāpēc zemākus ierobežojumus, kurus atbalstīja Komisija un tās neatkarīgā zinātniskā komiteja, kā arī Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātniskā komiteja (SCHENIR)(2);

F.  tā kā darbības, lai ierobežotu EML iedarbību uz plašu sabiedrību ir jālīdzsvaro ar dzīves kvalitātes uzlabojumiem, ņemot vērā drošumu un drošību, ko rada EML izstarojošās ierīces;

G. tā kā starp zinātniskajiem projektiem, kas izraisa gan interesi, gan pretrunas, ir INTERPHONE epidemioloģiskais pētījums, kuru Eiropas Savienība finansēja 3 800 000 eiro apmērā, galvenokārt saskaņā ar Piekto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammu(3), un kura secinājumi tiek gaidīti kopš 2006. gada;

H. tā kā tomēr ir daži punkti, kuri varētu būt vispārējas vienošanās jautājums, jo īpaši uzskats, ka indivīdu reakcijas uz mikroviļņu iedarbību ir dažādas, nepieciešamība kā prioritāti veikt iedarbības pārbaudes atbilstoši reālajiem apstākļiem, lai novērtētu netermisko ietekmi saistībā ar radiofrekvenču (RF) laukiem, un tas, ka bērni, kuri pakļauti EML iedarbībai, ir jo īpaši neaizsargāti;

I.   tā kā ar ES ir noteikusi EML iedarbības robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret EML iedarbību; tā kā, pamatojoties uz piesardzības principu, šādi pasākumi jāveic arī attiecībā uz attiecīgo sabiedrību grupām, piemēram, vietējiem iedzīvotājiem un patērētājiem;

J.   tā kā Eirobarometra īpašais ziņojumā par elektromagnētiskajiem laukiem (Nr. 272a, 2007. gada 27. jūnijs) norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju neuzskata, ka valsts iestādes tos atbilstoši informē par pasākumiem aizsardzībai pret EML;

K. tā kā ir jāturpina pētījumi par vidējām un ļoti zemām frekvencēm, lai varētu izdarīt secinājumus par to ietekmi uz veselību;

L.  tā kā Direktīva 2004/40/EK nedrīkst apdraudēt magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) izmantošanu, jo MRI tehnoloģija ir vismodernākais paņēmiens, ar ko var pētīt, diagnosticēt un ārstēt dzīvību apdraudošas slimības pacientiem Eiropā;

M. tā kā MRI drošības standartā IEC/EN 60601-2-33 ir paredzētas EML robežvērtības, kas noteiktas tā, lai pacientiem un darba ņēmējiem nevarētu rasties nekāds apdraudējums,

1.  mudina Komisiju pārskatīt zinātnisko pamatojumu un atbilstību EML robežvērtībām, kā noteikts Ieteikumā Nr. 1999/519/EK, un sniegt ziņojumu Parlamentam; pārskata veikšana ir jāuzņemas SCENIHR;

2.  aicina, novērtējot elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību, īpaši ņemt vērā bioloģisko ietekmi, jo īpaši ņemot vērā, ka dažos pētījumos viskaitīgākā ietekme ir konstatēta zemākajos līmeņos; aicina veikt aktīvus pētījumus, lai pievērstos iespējamām veselības problēmām, izstrādājot risinājumus, kas neitralizē vai samazina pārraidei izmantoto frekvenču pulsācijas un amplitūdas modulāciju;

3.  uzsver, ka paralēli vai alternatīvi Eiropas noteikto EML robežvērtību grozīšanai Komisija sadarbībā ar dalībvalstu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru (elektroenerģētikas uzņēmumu, telefonsakaru operatoru un elektroierīču, tostarp mobilo telefonu, ražotāju) ekspertiem izstrādātu norādījumu par to, kādas tehnoloģiskās izvēles ir pieejamas, lai mazinātu EML iedarbību;

4.  atzīmē, ka nozaru uzņēmumi, kā arī attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un kompetentās iestādes jau var ietekmēt vairākus faktorus, piemēram, pieņemot noteikumus attiecībā uz attālumu starp attiecīgo apdzīvoto vietu un raidītājiem vai šīs vietas augstuma attiecību pret antenu mastu augstumu, vai arī pārraides antenas virzienu attiecībā pret apdzīvotajām vietām un to patiešām vajadzētu darīt, lai radītu drošību un sniegtu labāku aizsardzību iedzīvotājiem, kuri dzīvo šādu iekārtu tuvumā; aicina optimāli novietot mastus un raidītājus, kā arī aicina pakalpojumu sniedzējus kopīgi izmantot šādi novietotus mastus un raidītājus, lai ierobežotu slikti novietotu mastu un raidītāju skaita palielināšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstošas pamatnostādnes;

5.  aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izveidot vienotu sistēmu atļauju izsniegšanai antenu un atkārtotāju uzstādīšanai, kā arī pilsētu attīstības plānos iekļaut antenu tīkla attīstības teritoriālo plānu;

6.  mudina iestādes, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu mobilo telefonu antenu uzstādīšanai, kopā ar šīs nozares operatoriem panākt vienošanos par infrastruktūras objektu kopīgu izmantošanu, lai samazinātu to skaitu un EML iedarbību uz iedzīvotājiem;

7.  atzinīgi vērtē mobilo sakaru un citu EML bezvadu pārraides tehnoloģiju uzņēmumu pūles novērst kaitējumu apkārtējai videi un jo īpaši — risināt klimata pārmaiņu problēmu;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā arvien lielāku skaitu tiesisko pasākumu un valsts iestāžu pasākumu, kuriem ir moratorija ietekme uz EML pārraides iekārtu uzstādīšanu, vispārējās interesēs ir veicināt tādus risinājumus, kuri balstās uz sarunām starp nozares uzņēmumiem, valsts varas iestādēm, militārajām iestādēm un iedzīvotāju apvienībām par jaunu GSM antenu uzstādīšanas vai augstsprieguma līniju ierīkošanas nosacījumiem, un nodrošināt, ka vismaz skolas, bērnudārzi, veco ļaužu pansionāti un medicīnas aprūpes iestādes atrastos konkrētā, pēc zinātniskiem kritērijiem noteiktā attālumā no šāda veida iekārtām;

9.  aicina dalībvalstis kopā ar nozares operatoriem darīt pieejamas sabiedrībai kartes, kurās attēlota augstsprieguma līniju, radiofrekvenču un mikroviļņu iedarbība un jo īpaši tā iedarbība, ko rada telekomunikāciju masti, radio atkārtotāji un telefonu antenas; aicina šo informāciju izvietot tīmekļa vietnē, lai sabiedrība ar to varētu viegli iepazīties, un to izplatīt ar plašsaziņas līdzekļiem;

10. ierosina Komisijai apsvērt iespēju izmantot Eiropas enerģijas tīklu finansējumu, lai pētītu EML iedarbību ļoti zemās frekvencēs un jo īpaši elektrosadales līnijās;

11. aicina Komisiju Parlamenta termiņa laikā 2009.–2014. gadā izstrādāt visaptverošu programmu par elektromagnētisko savietojamību attiecībā uz mākslīgi radītajiem viļņiem un tiem viļņiem, kurus dzīva cilvēka ķermenis izstaro dabiski, kā arī noskaidrot, vai mikroviļņi rada nevēlamas sekas cilvēku veselībai;

12. aicina Komisiju sniegt gada ziņojumu par elektromagnētiskā starojuma līmeni Eiropas Savienībā, tā avotiem un pasākumiem, kas Eiropas Savienībā veikti, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un vidi;

13. aicina Komisiju rast risinājumu, kā paātrināt Direktīvas Nr. 2004/40/EK īstenošanu, un tādējādi nodrošināt, ka darba ņēmēji tiek efektīvi aizsargāti pret EML, tāpat kā divi citi Kopienas tiesību akti tos jau aizsargā no trokšņa(4) un vibrācijas(5), un minētās direktīvas 1. pantā ieviest izņēmumu attiecībā uz MRI izmantošanu;

14. pauž nožēlu, ka kopš 2006. gada regulāri tiek atlikta INTERPHONE pētījuma secinājumu publicēšana, kura uzdevums bija izpētīt, vai pastāv saistība starp mobilo tālruņu lietošanu un dažiem vēža paveidiem, piemēram, smadzeņu, dzirdes nerva un pieauss siekalu dziedzera audzējiem;

15. saistībā ar to pievērš uzmanību aicinājumam ievērot piesardzību, ko izteikusi INTERPHONE pētījuma koordinatore Elisabeth Cardis, kura, pamatojoties uz esošajām zināšanām, iesaka bērniem lietot mobilos tālruņus saprātīgi un dot priekšroku fiksētajām tālruņa līnijām;

16. uzskata, ka jebkurā gadījumā Komisijai, kura šajā vispasaules mēroga pētījumā ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, projekta atbildīgajām personām ir jāprasa, kāpēc vēl arvien nav publicēti secinājumi, un ja tā saņemtu atbildi, tai nekavējoties jāinformē Parlaments un dalībvalstis;

17. arī iesaka Komisijai, domājot par politikas un budžeta efektivitāti, daļēji pārdalīt EML pētniecībai paredzētos Kopienas finanšu līdzekļus plašas kampaņas finansēšanai, lai ieinteresētu Eiropas jauniešus pārņemt labāko praksi mobilo tālruņu lietošanā, piemēram, izmantot brīvroku tālruņus, neļaut zvaniem ieilgt, izslēgt telefonus, kad tie netiek lietoti (piemēram stundu laikā), un lietot tālruņus labas uztveramības zonās;

18. šādās kampaņās Eiropas jaunieši būtu arī jāinformē par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar sadzīves ierīcēm, un par to, ka ir svarīgi šīs ierīces izslēgt, nevis atstāt gaidīšanas režīmā;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt pētniecības un izstrādes finansējumu, lai novērtētu mobilo telefonu radiofrekvenču iespējamo negatīvo ietekmi ilgākā termiņā; aicina arī palielināt publisko uzaicinājumu skaitu attiecībā uz priekšlikumiem par dažādu EML avotu daudzveidīgas iedarbības kaitīgās ietekmes izpēti, jo īpaši attiecībā uz bērniem;

20. ierosina Eiropas Zinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupai dod papilduzdevumu novērtēt zinātnisko integritāti, lai palīdzētu Komisijai novērst iespējamos apdraudējuma gadījumus, interešu konfliktus un krāpšanu, kas var viegli rasties pētnieku savstarpējās konkurences apstākļos;

21. aicina Komisiju, ņemot vērā sabiedrības bažas daudzās dalībvalstīs, sadarboties ar visām attiecīgajām pusēm, piemēram, ar valstu ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām un nozares uzņēmumiem, lai uzlabotu jaunākās informācijas pieejamību un piekļuves iespējas tai, kā arī nodrošinātu, ka to var izprast cilvēki, kuri neorientējas bezvadu tehnoloģijās un aizsardzības standartos;

22. aicina Starptautisko Nejonizējošā starojuma aizsardzības komisiju un Pasaules veselības organizāciju (PVO) palielināt pārredzamību un uzsākt dialogu ar visām ieinteresētajām personām par standarta noteikšanu;

23. nosoda dažas īpaši agresīvas telefonsakaru operatoru mārketinga kampaņas, gatavojoties Ziemassvētkiem un citiem īpašiem gadījumiem, piemēram, tādu mobilo tālruņu tirdzniecību, kuri paredzēti tikai bērniem, vai „bezmaksas minūšu” tarifus, kuri domāti pusaudžiem;

24. ierosina, lai Eiropas Savienība savas iekštelpu gaisa kvalitātes politikas ietvaros paredz „bezvadu” sadzīves iekārtu izpēti, kuras, kā piemēram, Wifi interneta piekļuves nodrošināšanai un uzlabotais bezvadu ciparu telekomunikācijas tālrunis (DECT), pēdējo gadu laikā tiek bieži lietotas gan publiskās vietās, gan mājās un tā rezultātā iedzīvotāji ir pastāvīgi pakļauti mikroviļņu starojumam;

25. aicina, ņemot vērā pastāvīgās rūpes uzlabot patērētājiem sniegto informāciju, grozīt Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas tehniskos standartus, lai noteiktu prasības par marķējumu, ar kuru norādītu pārraides jaudu un katrai bezvadu ierīcei pievienotu norādi, ka tā izstaro mikroviļņus;

26. aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un Reģionu komiteju veicināt vienotu standartu izveidi, kuri paredzēti, lai nodrošinātu, ka vietējie iedzīvotāji tiek pakļauti iespējami zemākam iedarbības līmenim, kad tiek paplašināti augstsprieguma elektrolīniju tīkli;

27. pauž bažas par faktu, ka apdrošināšanas sabiedrības mēģina izslēgt EML radīto risku apdrošināšanu no civiltiesiskās atbildības polisēm, un šis apstāklis apliecina, ka Eiropas apdrošinātāji jau izmanto savu piesardzības principa versiju;

28. aicina dalībvalstis sekot Zviedrijas piemēram un atzīt personas, kas cieš no pārmērīga elektrojūtīguma, kļūstot par invalīdiem, un nodrošināt tām atbilstošu aizsardzību un vienādas iespējas;

29. uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai un Pasaules veselības organizācijai.

(1)

Pieņemtie teksti: P6_TA(2008)0410.

(2)

2007. gada 21. marta atzinums, kas pieņemts 16. plenārsēdē.

(3)

Programma „Dzīves kvalitāte”, kuras līguma numurs ir QLK4-1999-01563.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.).


PAMATOJUMS

Elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību: par ko mēs runājam?

No visām cilvēka ķermenim piemītošajām pārsteidzošajām spējām viena no savdabīgākajām neapšaubāmi ir ķermeņa spēja dabiskā ceļā izstarot elektrisko lauku, kuru galvenokārt rada ķermeņa bioloģiskā darbība. Zināms arī, ka sirds un smadzeņu elektrisko aktivitāti var reģistrēt cilvēka elektrokardiogrammā un elektroencefalogrammā. Vai šī dabiskā elektriskā aktivitāte mijiedarbojas ar elektromagnētiskajiem laukiem, kurus rada cilvēka darbība? Kādā veidā cilvēka ķermenis absorbē elektromagnētiskos laukus, kurus izstaro tādas atšķirīgas iekārtas kā radioaparāti, televizori, mikroviļņu krāsnis, mobilie tālruņi, bāzes stacijas vai augstsprieguma elektropārvades līnijas?

Šie jautājumi rada daudz zinātnisku neskaidrību, kuras vēl nav pilnībā novērtētas. Tas viss attiecas uz šo iniciatīvas ziņojumu, kurš ir neatkarīgi sagatavots, neiesaistoties pašreizējā diskusijā par elektromagnētiskajiem laukiem. Ziņojuma galvenais mērķis, izskatot virkni konkrētu priekšlikumu, ir sniegt atbildes iedzīvotājiem, kuri vienkārši lieto attiecīgās ierīces un/vai dzīvo bāzes staciju vai augstsprieguma elektropārvades līniju tuvumā. Arvien vairāk iedzīvotāju pauž bažas par pastāvīgas mikroviļņu iedarbības ietekmi uz veselību.

Eiropas ieteikumi, kurus pamazām sāk īstenot dalībvalstis

Ņemot vērā, ka līgumos nav piešķirtas pilnvaras, neviens Eiropas tiesību akts neuzliek dalībvalstīm par pienākumu veikt pasākumus attiecībā uz zemu vai ļoti zemu frekvenču viļņiem. Tos pamatā izstaro mobilās telefonijas antenas un bezvadu tehnoloģijas.

Šā iemesla dēļ ES standarti, kas regulē starojuma iedarbību uz iedzīvotājiem, nosaka Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums Nr. 1999/519/EK par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību.

Tie precīzi atbilst standartiem, kurus iesaka Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP), nevalstiska organizācija, kuru oficiāli atzinusi Pasaules veselības organizācija (PVO) un kura vērtē zinātniskās izpētes rezultātus visā pasaulē.

Iepriekš minētais Padomes ieteikums nosaka šādas robežvērtības:

1.  GSM (900 MHz): 41,25 volti metrā

2.  DCS (1 800 MHz): 58,33 volti metrā

3.  UMTS (2 100 MHz): 61 volts metrā

Tomēr nekas nekavē dalībvalstis pieņemt stingrākus aizsardzības standartus: ne mazāk kā deviņas dalībvalstis jau to ir izdarījušas valsts vai reģionālā līmenī, tostarp Grieķija, Polija un pavisam nesen arī Beļģija.

Luksemburgas Lielhercogistē, valstī, kuru referente labi pazīst, valdība kopš 2000. gada nogales orientējas uz piesardzības principa piemērošanu, nosakot elektriskā lauka maksimālo vērtību starojuma avotam iedzīvotāju pulcēšanās vietās 3 volti metrā. Luksemburgas iedzīvotāji praktiski ir 14 reizes labāk aizsargāti pret elektromagnētisko lauku iedarbību nekā citi ES iedzīvotāji.

Minētais valstu politikas koordinācijas trūkums šajā jautājumā Eiropas Savienības līmenī nav iepriecinošs. Referente uzskata, ka Komisijai ir jāīsteno skaidra politika attiecībā uz elektromagnētiskajiem laukiem (konkurences, inovāciju, veselības aizsardzības un patērētāju informētības jomā), un šajā ziņā nevajadzētu aprobežoties ar pašreizējiem fragmentārajiem projektiem, kurus finansē Pētniecības ģenerāldirektorāts.

Referentei šobrīd ir skaidrs viens: pareizais paņēmiens ir pieņemt politisko risinājumu, ar kuru varētu regulāri pielāgot robežvērtības (ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, kas ienāk tirgū, un jauno epidemioloģisko pētījumu rezultātus), garantējot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz bērniem, tomēr vienlaikus netraucējot mobilo telefonsakaru tīklu darbību.

Šādu metodi izvēlējās Kopenhāgenas Eiropas aģentūra, kura 2007. gada septembrī drosmīgi ieteica 27 dalībvalstu varas iestādēm veikt pasākumus labākai sabiedrības aizsardzībai: ,,atbilstošus un samērīgus pasākumus, lai novērstu nopietnu apdraudējumu”. Tas liecina par nozīmīgām pārmaiņām šajā jautājumā un ir aicinājums rīkoties, pretēji Pasaules veselības organizācijas pašreizējai nostājai. Šķiet, ka PVO patiešam vilcina laiku, jo tās noteiktais termiņš, lai pilnīgi izvērtētu elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēkiem, ir 2015. gads!

Balsojums 1999. gada 10. martā un 2008. gada 4. septembrī: Eiropas Parlaments neatkāpjas un paraksta

Jau ir pagājuši desmit gadi, kopš Parlaments lika skaidri saprast, ka jāpievērš uzmanība Eiropas standartiem, kas paredzēti, lai aizsargātu iedzīvotājus pret mikroviļņiem. Eiropas Komisija un Padome par savu vājo darbu tika kritizēta, referents Gianni Tamino skaidri ieteica piemērot piesardzības principu un arī tā saukto „Alara” principu (tik zemu, cik pamatoti iespējams), saskaņā ar kuru starojuma iedarbība arī būtu tik zema, cik vien iespējams.

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju šajā jutīgajā jautājumā par iedarbības robežvērtībām, kad 4. septembrī notika pēdējais balsojums par vidusposma novērtējumu attiecībā uz Eiropas rīcības plānu vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam.

Balsojums liecināja par gandrīz vai pilnīgu Parlamenta deputātu vienprātību (522 balsis par, 16 pret), un Padomei tika pieprasīts „grozīt savu Ieteikumu Nr. 1999/519/EK, lai ņemtu vērā valstu labāko praksi un noteiktu arī stingrākas iedarbības robežvērtības visām iekārtām, kuras izstaro elektromagnētiskos viļņus frekvencēs no 0,1 MHz līdz 300 GHz.”

Apzinoties, ka robežvērtības ir dalībvalstu un reģionālo varas iestāžu kompetences jomā, referente uzskata, ka šajā gadījumā labāk uzmanību pievērst alternatīvām, kuras nozare varētu izmantot, lai novērstu visa veida veselības apdraudējumu: piemēram, sekot austriešu paraugam, uzstādot augstākus antenu mastus, lai līdzsvarotāk sadalītu starojuma frekvences.

Tāpēc ir neiespējami noliegt, ka pēdējo desmit gadu laikā Eiropas iedzīvotāju ikdienas vide ir ievērojami mainījusies sakarā ar bezvadu tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu (fiksēto līniju tālruņi DECT, mobilie tālruņi, starojums, ko izdala UMTS, Wifi, WiMax, Bluetooth un bērnu tālruņi u.c.). Atzīstot šo jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, kā arī to visuresamību gan darbavietās, gan bibliotēkās, gan arī privātajos dzīvokļos, tiek arī atzīts, ka šīs ierīces ir jānovērtē pirms laišanas tirgū un ka, vispārīgi runājot, ir jānosaka noteiktas robežvērtības attiecībā uz mikroviļņu iedarbību mājoklī. Ja tā nenotiks, radīsies risks, ka apdraudētam patērētājam nav sniegta nepieciešamā palīdzība!

Pašreiz trūkst uzticēšanās, un nākamajos gados to būs nepieciešams atjaunot attiecībā uz patērētājiem un iedzīvotājiem, kā arī visā zinātniskajā sabiedrībā. Referente ir izvēlējusies neatsaukties ne uz vienu pētījumu vai dokumentu, kurš jau ir publicēts, izņemot tos, kurus izdevis Eiropas Parlaments, tāpēc, ka jautājumā par elektromagnētiskajiem laukiem un to iespējamo veselības apdraudējumu zinātniskā sabiedrība acīmredzami ir iegrimusi pastāvīgās nesaskaņās.

INTERPHONE pētījums: tipisks gadījums

Referente labi apzinās, ka pretēju viedokļu pastāvēšana šajā jautājumā ir daļa no zinātnes normālās attīstības gaitas: ilgstošas pretrunas klimata pārmaiņu jautājumā un strīdus gadījumi tikai uzsver šo jautājumu!

Tomēr ir grūti pieņemt, ka pētījumi tiek „iesaldēti” tāpēc, ka eksperti nav varējuši vienoties par secinājumiem, nemaz nerunājot par to, ka ir iesaistīti Eiropas publiskie līdzekļi.

INTERPHONE pētījums šajā ziņā ir pilnībā tipisks gadījums. To pirmoreiz ierosināja 1998. gadā, uzsāka 2000. gadā; un turklāt plaši reklamēja kā visplašāko zinātnisko projektu, ņemot vērā, ka to atbalstīja ne mazāk kā 12 valstis no visas pasaules un no paraugprotokola, un tādējādi uzskatīja, ka varētu apstiprināt, kādi apdraudējumi piemīt īpašiem vēža paveidiem. Tomēr tā secinājumi joprojām nav sagatavoti un tiek gaidīti kopš 2006. gada. Tāpēc ir likumīgi prasīt, vai kādu dienu dos skaidru atbildi.

Referente apzinās, kāds ārkārtējs spiediens tiek izdarīts uz zinātniekiem, un vēlas viņus aizstāvēt, ņemot vērā pastāvošo sāncensību par jebkuru atklājumu, ja tas ir inovatīvs un tiek publicēts lielākajos zinātniskajos apskatos. Referente arī uzskata, ka ir jāizstrādā jaunas darba metodes Komisijas zinātniskajai komitejai.

Lai to izdarītu ir divi vienkārši paņēmieni. Pirmais ir tāds, ka nepieciešams nodrošināt, lai zinātniskajās komitejās būtu pārstāvētas visas ieinteresētās personas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un patērētāju apvienības. Otrs attiecas uz pārredzamību un efektīvu kontroli, būtu jāierosina, ka Eiropas Zinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupai (EGE) tiek dots papilduzdevums novērtēt zinātnisko integritāti. Šāda veida pārraudzība, kuru jau izmanto valstu zinātniskās iestādes, sniegtu Komisijai noderīgu palīdzību, lai tā varētu novērst jebkādas iespējas veidoties riska situācijām, interešu konfliktiem vai krāpšanai, kas tik viegli var rasties pētniecības jomā.

Noslēgumā referente vēlas pievērst uzmanību apstāklim, ka liels skaits dokumentu, ar kuriem referente ir varējusi iepazīties, apstiprina, ka apdrošināšanas sabiedrības parasti atsakās apdrošināt civiltiesiskās atbildības risku, kas saistīts ar elektromagnētiskajiem laukiem. Zinot, ka apdrošinātājiem ir iespējas novērtēt visa veida risku un rēķināties ar nākotni, ir pilnīgi pamatots iemesls viņus iztaujāt par to, kāda ir motivācija šādā veidā piemērot piesardzības principu.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

1

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Margrete Auken, Liam Aylward, Irena Belohorská, Maria Berger, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Christofer Fjellner, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Satu Hassi, Christa Klaß, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Marios Matsakis, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Jutta Haug, Johannes Lebech, Caroline Lucas, Hartmut Nassauer, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Lambert van Nistelrooij

Juridisks paziņojums - Privātuma politika