ZIŅOJUMS par kopējās aviācijas telpas veidošanu ar Izraēlu

23.2.2009 - (2008/2136(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Luca Romagnoli

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kopējās aviācijas telpas veidošanu ar Izraēlu

(2008/2136(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Veidojot kopējo aviācijas telpu ar Izraēlu” (COM(2007)0691),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas ārējās aviācijas politikas programmas izstrādi[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0090/2009),

A. tā kā regulējuma saskaņošana ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai visaptverošu nolīgumu slēgšanai gaisa satiksmes jomā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par drošumu, drošību, konkurenci, valsts atbalstu, vidi un darba ņēmēju tiesībām;

B.  tā kā, risinot sarunas par visaptverošu nolīgumu ar Izraēlu gaisa transporta jomā, Komisijai ir jāizmanto dalībvalstu un citu ieinteresēto pušu zināšanas un informācija, kā arī jāiesaista tās kā pirms šīm sarunām, tā arī to laikā un pēc to beigām;

C. tā kā Izraēla ir nozīmīgākais aviācijas tirgus Tuvajos Austrumos un tam ir lielas izaugsmes iespējas, un tā kā jāņem vērā šīs valsts stratēģiskais stāvoklis, veidojot tiltu starp Eiropu un Tuvajiem Austrumiem, kā arī attālākiem reģioniem,

1.  atzinīgi vērtē sarunu uzsākšanu ar Izraēlu par visaptverošu gaisa satiksmes nolīgumu;

2.  uzsver šī nolīguma nozīmi, jo tas rada apstākļus kopējās aviācijas telpas paplašināšanai;

3.  uzsver, ka šim nolīgumam nebūtu jāierobežo tas tirgus pieejamības līmenis, kāds jau ir sasniegts ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem;

4.  uzsver, ka nolīgumam būtu jābūt līdzsvarotam attiecībā uz piekļuvi tirgum; turklāt tirgus atvēršanai jābūt pakāpeniskai, abpusējai un ilgtspējīgai;

5.  uzsver, ka tirgus atvēršanai vienmēr jānotiek pēc regulējuma saskaņošanas attiecībā uz drošuma, drošības, vides, valsts atbalsta, konkurences tiesību aspektiem un darba ņēmēju tiesībām un ka liberalizācijas pakāpei jābūt saistītai ar vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanu šajās jomās;

6.  atzīst, ka garos un vidējos gaisa satiksmes maršrutos aviācijas nozare ir ātrākais satiksmes veids un arī nākotnē būs vispievilcīgākais transporta veids ātruma un izmaksu ziņā;

7.  atzīst aviācijas nozares nozīmīgo ieguldījumu darba vietu radīšanā gan tiešā, gan netiešā nozīmē, īpaši to pasaules vietu savienošanā, kur pašlaik nav pieejami citi konkurētspējīgi transporta veidi; tomēr atbalsta jauktas transporta sistēmas un citu transporta veidu izmantošanu un attīstību;

8.  atzīst, ka aviācijas nozarei ir zināma negatīva ietekme uz vidi, jo īpaši saistībā ar radīto troksni un būtisku piesārņojošu vielu emisiju apjomu; tādēļ par ļoti svarīgu uzskata nolīguma doto iespēju Eiropas Savienībā veikt pasākumus, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz ūdeņiem, gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni;

9.  uzsver, ka nolīgumā būtu jāparedz stingri lidojumu drošības un drošuma noteikumi;

10.  uzsver, ka sarunām vajadzētu noritēt ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, jo tām ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai palīdzētu šādu sarunu procesā;

11.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Parlaments un visas attiecīgās ieinteresētās puses sarunu laikā tiek pilnībā informētas un lai ar tiem notiktu visas nepieciešamās konsultācijas;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas Valsts valdībai un parlamentam.

• [1]  OV C 287 E, 24.11.2006, 84. lpp.

PASKAIDROJUMS

Sarunas

Paziņojumā „Veidojot kopējo aviācijas telpu ar Izraēlu” Eiropas Komisija ieteica apspriest un noslēgt visaptverošu gaisa satiksmes nolīgumu ar Izraēlu un uzaicināja Padomi pilnvarot Komisiju sākt sarunas par šādu nolīgumu.

2008. gada aprīlī Padome pilnvaroja Komisiju atbilstoši tās kompetencei sākt sarunas ar Izraēlu Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, lai vienotos par visaptverošu nolīgumu gaisa transporta jomā.

Pēc vairākām sagatavošanas sanāksmēm pirmā Komisijas un Izraēlas sarunu kārta notika 2008. gada 9. un 10. decembrī Briselē. Tajā puses vienojās par vispārīgiem nākotnē paredzamā visaptverošā nolīguma principiem, piemēram, pakāpenisku tirgus atvēršanu un sadarbību regulējuma jomā. Puses arī noteica konkrētus tematus, kurus nepieciešams apspriest detalizētāk, piemēram, satiksmes tiesības, laika nišu sadalījums, drošība, konkurence un pakāpeniska regulējuma saskaņošana. Nākamā sarunu kārta paredzēta 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Sarunu priekšvēsture

Izraēla ir nozīmīga ES partnere Tuvajos Austrumos un Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā. ES attiecības ar Izraēlu nosaka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība, kura pamatojas uz ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu un Barselonas procesa reģionālo aspektu. Minētais asociācijas nolīgums paredz stiprināt sadarbību transporta jomā, attīstīt pušu sadarbību attiecībā uz regulējumu, jo īpaši aviācijas drošuma un drošības ziņā, kā arī rosina sadarbību tehnoloģijas un pētniecības jomā transporta nozarē, tostarp aviācijā.

2004. gada decembrī abas puses atbalstīja kopīgu ES un Izraēlas Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, kas palīdzētu Izraēlai turpināt integrāciju Eiropas ekonomiskajās un sociālajās struktūrās. Šis rīcības plāns stājās spēkā 2005. gada aprīlī. Rīcības plānā minētās prioritātes ir šādas — aktīvāka sadarbība civilās aviācijas jomā, tostarp gaisa satiksmes pārvaldībā (iesaistīšanās vienotajā Eiropas gaisa telpā), drošuma un drošības jautājumi, kā arī savstarpējās atzīšanas nolīgums par lidojumderīgumu un visaptveroša aviācijas nolīguma noslēgšanas iespēju izpēte.

Eiropas Komisija rīkoja arī horizontālas sarunas ar Izraēlu, lai atrisinātu tos juridiskos jautājumus, kurus Eiropas Kopienu tiesa izvirzīja lietās par vienoto gaisa telpu, piemēram, par Kopienas pārvadātāja izraudzīšanos, lidmašīnu degvielas aplikšanu ar nodokļiem un cenu noteikšanu. Apspriestais nolīgums tika parakstīts 2008. gada 9. decembrī, un drīz notiks konsultācijas ar Parlamentu par šī horizontālā nolīguma slēgšanu. Saistībā ar horizontālā nolīguma parakstīšanu Izraēlas puse apliecināja apņemšanos sākt sarunas par visaptverošu nolīgumu ar ES gaisa satiksmes jomā.

Šo sarunu mērķis ir noslēgt visaptverošu nolīgumu par kopēju aviācijas telpu ar Izraēlu, apvienojot tirgus atvēršanu ar sadarbību regulējuma jomā un/vai konverģenci, tādējādi nodrošinot savstarpēju atzīšanu galvenajās ES aviācijas regulējuma jomās. Šo prioritāro jomu vidū ir lidojumu drošums, drošība, vides aizsardzība un valsts atbalsta un tādu konkurences noteikumu piemērošana, kas vērsti uz vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšanu un taisnīgiem un vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem.

Izraēla ir viena no Eiropas Savienības lielākajām tirdzniecības partnerēm Eiropas un Vidusjūras reģionā. Tā ir asociētā partnere Eiropas Kopienas pamatprogrammā pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā. ES un Izraēla ir arī sākušas apspriest nolīgumu par Izraēlas dalību Eiropas satelītu radionavigācijas programmā Galileo. Izraēlai ir divpusēji gaisa pakalpojumu nolīgumi ar 21 ES dalībvalsti, kā arī ievērojamu skaitu citu starptautisku partneru. Eiropai Izraēla ir augošs tūrisma tirgus, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc gaisa satiksmes pakalpojumiem.

Kopienas gaisa pārvadātājiem Izraēla ir ļoti nozīmīgs tirgus. Vairāk nekā puse no gaisa satiksmes uz Izraēlu un no tās (2007. gadā — 5,5 miljoni pasažieru) bija ar ES dalībvalstīm.

Izraēla ir ilggadēja Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) locekle un ir parakstījusi arī citus daudzpusējus nolīgumus aviācijas jomā. Izraēla ļoti nopietni uztver savas saistības ICAO ietvaros un aktīvi atbalsta aviācijas nozares starptautisko tiesību aktu konsekvenci un kvalitāti. Izraēlas gaisa satiksmei ir laba drošības vēsture, un tās lidojumu drošība, iespējams, ir ar visstingrākajiem noteikumiem pasaulē. Izraēla ir apņēmusies ievērot vides aizsardzību, tās aviosabiedrību darbiniekiem ir nodrošināta laba sociālā aizsardzība un viņu darbs ir augstā profesionālā līmenī. Aviosabiedrību licencēšana notiek pēc stingriem noteikumiem. Izraēla piemēro stingrus standartus attiecībā uz gaisa satiksmes darbību un regulēšanu, kas rada labu pamatu regulējuma saskaņošanai ar ES acquis aviācijas jomā. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un Izraēla ir jau parakstījušas darba vienošanos par lidojumderīguma sertifikātiem.

Dalībvalstis un Izraēla tradicionāli ir vienojušās par ierobežotiem divpusējiem gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem, paredzot nepilnīgi atvērtu tirgu un uzņēmumiem nosakot stingrus tirgus nosacījumus. Kopienas līmeņa nolīgums par aviāciju izveidotu vienlīdzīgus darbības apstākļus visiem Kopienas un Izraēlas gaisa pārvadātājiem un ļautu pasažieriem no visām dalībvalstīm gūt labumu no līdzīgiem nosacījumiem un pastiprinātas konkurences gaisa pārvadātāju starpā, kas var palielināt gaisa satiksmes pakalpojumu apjomu starp ES un Izraēlu, pazemināt cenas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

Eiropas Savienībai ekonomiskajās attiecībās ar Vidusjūras reģiona partneriem ir jānodrošina tādu kopēju standartu īstenošana, kas būtu saderīgi ar Eiropas standartiem. Tas ir iespējams tikai tad, ja tiek noslēgts visaptverošs nolīgums, par kuru būtu notikušas sarunas Kopienas līmenī un kas paredzētu sadarbību regulējuma jomā vai vismaz savstarpēju aviācijas standartu un procedūru atzīšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, referents uzskata, ka visaptverošas sarunas ar Izraēlu ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz turpmāku ES un Izraēlas attiecību attīstību aviācijas jomā, kā arī kopīgās aviācijas telpas paplašināšanā visā Eiropas un Vidusjūras reģionā. Nolīgums paplašinātu ekonomiskās un sociālās attīstības iespējas gan aviācijas uzņēmumiem, gan pasažieriem.

Tajā pašā laikā ir nepieciešams risināt problēmas, kas saistītas ar pieaugošās satiksmes intensitātes ietekmi uz vidi, un nodrošināt vienlīdzīgus darbības apstākļus. Būtiski ir arī nodrošināt nepārtrauktu informācijas plūsmu starp Komisiju, dalībvalstīm, Parlamentu un ieinteresētajām pusēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 1 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Luca Romagnoli, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Silvia-Adriana Ţicău
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Luigi Cocilovo, Jas Gawronski, Pedro Guerreiro, Lily Jacobs, Rosa Miguélez Ramos, Corien Wortmann-Kool