ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), attiecībā uz pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām

23.2.2009 - (COM(2008)0563 – C6‑0353/2008 – 2008/0183(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Czesław Adam Siekierski

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), attiecībā uz pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām

(COM(2008)0563 – C6‑0353/2008 – 2008/0183(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008) 563),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0353/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0091/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, ko pēc tam atcēla un iestrādāja Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, jau vairāk nekā divas desmitgades ir garantējusi drošu avotu pārtikas izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām.	(1) Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, ko pēc tam atcēla un iestrādāja Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, jau vairāk nekā divas desmitgades ir garantējusi drošu avotu pārtikas izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām un labvēlīgi ietekmējusi ES reģionu kohēziju, samazinot ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem ar dažādu attīstības līmeni.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķos, kas definēti Līguma 33. panta 1. punktā, paredzēts stabilizēt tirgus, kā arī nodrošināt, lai piegādes patērētājus sasniedz par saprātīgām cenām. Gadu gaitā pārtikas izdalīšanas plāni, kas īstenoti saskaņā ar šo shēmu, ir sekmīgi palīdzējuši pildīt abus mērķus un, samazinot Kopienas vistrūcīgāko personu nedrošību par pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē pārtikas plašu pieejamību Kopienā, samazinot intervences uzkrājumus.	(2) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķos, kas definēti Līguma 33. panta 1. punktā, paredzēts stabilizēt tirgus, kā arī nodrošināt, lai piegādes patērētājus sasniedz par saprātīgām cenām. Gadu gaitā pārtikas izdalīšanas plāni, kas īstenoti saskaņā ar šo shēmu, ir sekmīgi palīdzējuši pildīt abus mērķus un, samazinot Kopienas vistrūcīgāko personu nedrošību par pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē pārtikas plašu pieejamību Kopienā, samazinot intervences uzkrājumus. Ar jauno Eiropas pārtikas palīdzības shēmu, kas paredzēta vistrūcīgākajām personām, ir jāturpina garantēt KLP mērķus un jāpalīdz sasniegt kohēzijas mērķus, nodrošinot līdzsvarotu, saskaņotu un ilgtspējīgu attīstību visos reģionos.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču KLP secīgu reformu un ražotāju cenu labvēlīgas attīstības rezultātā ir progresīvi samazinājušies intervences uzkrājumi un pieejamo produktu klāsts. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami.	(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču pasaules lauksaimniecības pamatproduktu tirgū pieaugošā spriedze, pakāpeniskā ražošanas un uzkrājumu orientēšanas instrumentu likvidēšana, kas notikusi saskaņā ar vairākkārtējām KLP reformām, ir mazinājusi Eiropas Savienības pārtikas neatkarību pieejamo pārtikas produktu kvantitātes un daudzveidības ziņā, kā arī tās spēju nodrošināt vistrūcīgākās personas ar pārtikas precēm vai arī atbilstoši rīkoties pārtikas produktu krīzes vai starptautisku spekulatīvu darījumu gadījumā. Tomēr valsts vara nevar piepeši izbeigt jau sāktu programmu. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami. Iepirkumiem tirgū būtu jānotiek konkursa kārtībā, vienlaikus veicinot Kopienas ražojumu iepirkšanu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopienas shēma nevar būt vienīgais risinājums pieaugošajai nepieciešamībai pēc pārtikas palīdzības Kopienā. Lai nodrošinātu ar pārtiku vistrūcīgākās personas, tikpat vajadzīgas ir valsts iestāžu īstenotas valstu politikas un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšana. Taču Kopienas shēma ar stingru kohēzijas elementu varētu kalpot par paraugu, kā izdalīt pārtiku vistrūcīgākajām personām, palīdzēt izveidot sinerģijas un veicināt valsts un privātās iniciatīvas nolūkā palielināt trūcīgo personu nodrošinātību ar pārtiku. Turklāt ņemot vērā to, ka pieejamie samazinātie intervences uzkrājumi atrodas dažādās vietās dalībvalstīs, tas var veicināt to vislabāko izmantošanu. Tāpēc Kopienas shēma nedrīkstētu ierobežot nevienu no šādām valstu politikām.	(6) Kopienas shēma nevar būt vienīgais risinājums pieaugošajai nepieciešamībai pēc pārtikas palīdzības Kopienā. Lai nodrošinātu ar pārtiku vistrūcīgākās personas, tikpat vajadzīgas ir valsts iestāžu īstenotas valstu politikas un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšana. Taču Kopienas shēma ar stingru kohēzijas elementu varētu kalpot par paraugu, kā izdalīt pārtiku vistrūcīgākajām personām, it sevišķi mazāk attīstītajos reģionos, palīdzēt izveidot sinerģijas un veicināt valsts un privātās iniciatīvas nolūkā palielināt trūcīgo personu nodrošinātību ar pārtiku. Turklāt ņemot vērā to, ka pieejamie samazinātie intervences uzkrājumi atrodas dažādās vietās dalībvalstīs, tas var veicināt to vislabāko izmantošanu. Tāpēc Kopienas shēma nedrīkstētu ierobežot nevienu no šādām valstu politikām.
Pamatojums
Programmu būtu lietderīgi pielāgot tā, lai no tās lielāku labumu gūtu mazāk attīstītie reģioni, jo tur produktu izdalīšana trūcīgajiem ir sevišķi svarīga.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai pilnībā izmantotu Kopienas shēmas kohēzijas mērogu un pastiprinātu saistībā ar to izveidotās sinerģijas, un lai nodrošinātu pienācīgu plānošanu, būtu jāparedz noteikums dalībvalstīm līdzfinansēt pārtikas izdalīšanas programmu. Kopienas līdzfinansējuma maksimālās likmes būtu jānosaka un Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāpievieno to pasākumu sarakstā, kuriem pienākas finansējums no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), kurš paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā. Lielākas līdzfinansējuma likmes būtu jāpiemēro pārskatītās shēmas piemērošanas pirmajos gados, lai nodrošinātu liela apjoma līdzekļu nepārtrauktu piešķiršanu, pakāpenisku līdzfinansēšanas ieviešanu, lai pāreja būtu plūstoša un izvairītos no riska, ka shēma tiek izbeigta iespējamā līdzekļu trūkuma dēļ.	svītrots
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) ELGF ieguldījuma likme būtu jānosaka, ņemot vērā to dalībvalstu situāciju, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda, kā minēts Komisijas Lēmuma 2006/596/EK I pielikumā vai turpmākajos attiecīgajos lēmumos, lai stiprinātu Kopienas ekonomisko un sociālo kohēziju.	(8) ELGF ieguldījums būtu jānosaka, ņemot vērā to dalībvalstu situāciju, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda, kā minēts Komisijas Lēmuma 2006/596/EK I pielikumā vai turpmākajos attiecīgajos lēmumos, lai stiprinātu Kopienas ekonomisko un sociālo kohēziju.
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieredze ir pierādījusi, ka ir vēlami daži uzlabojumi šīs shēmas pārvaldībā, jo īpaši, lai nodrošinātu dalībvalstīm un izraudzītām organizācijām ilglaicīgāku perspektīvu ar daudzgadu plānu palīdzību. Tāpēc Komisijai būtu jāizveido trīsgadu plāni shēmas īstenošanai, pamatojoties uz dalībvalstu lūgumiem, kuri jāpaziņo Komisijai, un citu informāciju, kuru Komisija uzskata par būtisku. Dalībvalstīm būtu jāpamato savi lūgumi par pārtikas produktiem, kas izdalāmi saskaņā ar jebkuru trīsgadu plānu, ar valstu pārtikas izdalīšanas programmām, kurās noteikti to mērķi un prioritātes saistībā ar pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām. Komisijai būtu jāizveido objektīva metodoloģija pieejamo līdzekļu piešķiršanai.	(9) Pieredze ir pierādījusi, ka ir vēlami daži uzlabojumi šīs shēmas pārvaldībā, jo īpaši, lai nodrošinātu dalībvalstīm un izraudzītām organizācijām ilglaicīgāku perspektīvu ar daudzgadu plānu palīdzību. Tāpēc Komisijai būtu jāizveido trīsgadu plāni shēmas īstenošanai, pamatojoties uz dalībvalstu lūgumiem, kuri jāpaziņo Komisijai, un citu informāciju, kuru Komisija uzskata par būtisku. Dalībvalstīm būtu jāpamato savi lūgumi par pārtikas produktiem, kas izdalāmi saskaņā ar jebkuru trīsgadu plānu, ar valstu pārtikas palīdzības atbalsta programmām, kurās noteikti to mērķi un prioritātes saistībā ar pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām. Komisijai būtu jāizveido objektīva metodoloģija pieejamo līdzekļu piešķiršanai. Ārkārtējos apstākļos un arī tad, ja trūcīgo personu skaits ir lielāks nekā paredzēts, dalībvalstis var lūgt Komisiju pārskatīt plānus.
Pamatojums
Pamatojoties uz trīsgadu plānu, nav iespējams aprēķināt iespējamās sekas, ko uz sociālo struktūru var atstāt ārkārtēji apstākļi, piemēram, klimata pārmaiņas. Jāņem vērā arī tādi notikumi kā pašreizējā ekonomiskā krīze, kuras sekas nebija paredzamas.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Produktus no intervences rezervēm dara pieejamus vai pārtikas produktus iepērk tirgū, lai pārtikas produktus varētu izdalīt Kopienas vistrūcīgākajām personām ar dalībvalstu nozīmēto organizāciju palīdzību. 1. Produktus no intervences rezervēm dara pieejamus vai Kopienas izcelsmes pārtikas produktus iepērk tirgū, priekšroku dodot vietējiem, svaigiem pārtikas produktiem, lai tos varētu izdalīt Kopienas vistrūcīgākajām personām ar dalībvalstu norīkoto organizāciju palīdzību. Pārtikas produktus iepērk tirgū tikai tad, ja nav pieejami pārtikas izplatīšanas shēmai piemērotas intervences rezerves. Kopienas izcelsmes pārtikas produktus iepērk tirgū tikai tad, ja nav pieejami pārtikas izplatīšanas shēmai piemēroti intervences uzkrājumi.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties shēmā, paziņo Komisijai par valsts pārtikas izplatīšanas programmām, nosūtot pieprasījumu par tiem pārtikas produktu apjomiem, kas jāizplata trīs gadu laikā, un citu būtisku informāciju. 2. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties shēmā, paziņo Komisijai par valsts pārtikas palīdzības atbalsta programmām, kurās ir ietvertas galvenās pazīmes un mērķi, norādītas attiecīgās organizācijas un pieprasījumi par tiem pārtikas produktu apjomiem, kas jāizplata trīs gadu laikā, un citu būtisku informāciju.
Pamatojums
Vairākums valstu programmu par vistrūcīgāko personu nodrošināšanu ar pārtikas produktiem nav saistītas tikai ar pārtikas izplatīšanu vien. Formulējums “pārtikas palīdzības atbalsta programmas” labāk atspoguļo pašreizējo iniciatīvu būtību. Turklāt ir precīzāk jādefinē, kāda informācija būtu jāietver valstu programmās.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 3. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Trīsgadu plānā paredz Kopienas ikgadējos finanšu asignējumus katrai dalībvalstij un dalībvalstu minimālos ikgadējos finanšu ieguldījumus, ko nosaka Komisija saskaņā ar metodoloģiju, kura jānosaka īstenošanas kārtībā, kas pieņemta saskaņā ar 43. panta g) punktu. Asignējumi programmas otrajā un trešajā gadā ir orientējoši. Dalībvalstis, kas piedalās shēmā, katru gadu apstiprina 2. punktā minētos pieprasījumus. Pēc šiem apstiprinājumiem Komisija katru nākošo gadu lemj par galīgajiem asignējumiem budžetā pieejamo apropriāciju ietvaros. Trīsgadu plānā paredz Kopienas ikgadējos finanšu asignējumus katrai dalībvalstij, kurus nosaka Komisija saskaņā ar metodoloģiju, kas jāparedz saskaņā ar 43. panta g) punktu pieņemtajos īstenošanas noteikumos. Asignējumi programmas otrajā un trešajā gadā ir orientējoši. Dalībvalstis, kas piedalās shēmā, katru gadu apstiprina 2. punktā minētos pieprasījumus. Pēc šiem apstiprinājumiem Komisija katru nākošo gadu lemj par galīgajiem asignējumiem budžetā pieejamo apropriāciju ietvaros.
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 4. punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums       Šīs organizācijas produktu izdales vietā novieto informatīvu plāksni vai —pārvietojamu izdales vietu gadījumā — pašlīmējošu plakātu, kurā norāda, ka minētā organizācija saņem palīdzību no Eiropas pārtikas palīdzības programmas. Šādi informē saņēmējus par to, ka viņi saņem atbalstu no Kopienas.
Pamatojums
Šajā gadījumā vajadzētu atteikties no produktu marķēšanas sistēmas. Lai marķētu produktus ar Eiropas logotipu, ir nepieciešamas papildu izmaksas: piena produktiem tās būtu 10 % no produktu cenas, mīklas izstrādājumiem — 3 % no produktu cenas. Tādā veidā ietaupīto naudu varētu ieguldīt pārtikas produktu iepirkumos. Tā kā organizācijām ir pienākums gādāt par izsekojamību attiecībā uz sastāvdaļām, šī marķēšana nav arī paņēmiens, kā nodrošināt izsekojamību, ko pārrauga maksājumu aģentūras.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) laikus informē Komisiju par notikumiem, kas ietekmē pārtikas izplatīšanas programmu īstenošanu. (b) informē Komisiju par notikumiem, kas ietekmē pārtikas izplatīšanas programmu īstenošanu.
Pamatojums
Ja ir jāprecizē termiņš, tad to skaidri nosaka īstenošanas noteikumos. Pašreizējais formulējums “laikus” ir pārāk nenoteikts, tāpēc tas jāsvītro.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 6. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) to pārtikas produktu izmaksas, kas iepirkti tirgū. (b) to pārtikas produktu izmaksas, kas iepirkti tirgū konkursa kārtībā.
Pamatojums
Saistībā ar iepirkumiem tirgū nedrīkst pieļaut programmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 6. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) pārtikas produktu transportēšanas izmaksas un administratīvās izmaksas, kas radušās nozīmētajām organizācijām, kuras ir tieši saistītas ar shēmas īstenošanu. (b) pārtikas produktu transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas un administratīvās izmaksas, kas radušās norīkotajām organizācijām, kuras ir tieši saistītas ar shēmas īstenošanu.
Pamatojums
Transporta izmaksas varētu samazināt, izveidojot piegādātāja un vietējās organizācijas starppunktus produktu tranzītam. Transporta izmaksas samazinātos arī, ja apvienotu tādus pārtikas sūtījumus, kuri domāti vairākām labdarības organizācijām, kas darbojas vienā reģionā. Šāda resursu apvienošana radītu ievērojamus ietaupījumus, jo atkarībā no piegādāto palešu skaita transporta izmaksu koeficients var mainīties no 1 līdz 7.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 6.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   6.a Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vietējos apstākļus, nosaka kopējo transporta, uzglabāšanas un administratīvo izmaksu (tostarp saziņas izmaksu) maksimālo apjomu, kas procentuāli atbilst iepirkto vai prečmaiņas veidā iegūto produktu daudzumam. Finansējumu dalībvalstis sadala pa šiem trim minētajiem izdevumu punktiem. Tās apropriācijas, kas nav izmantotas, var pārdalīt, lai iepirktu pārtikas produktus.
Pamatojums
Saistībā ar Eiropas Pārtikas palīdzības programmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem apmaksā līdz 4,5 % no kopējām transporta izmaksām. Šī shēma nav apmierinoša, jo piegādātāji neatkarīgi no faktiskajām izmaksām maksimāli cenšas izmantot iespējas, ko piedāvā šī standarta likme, un izmaksu ietaupījumus nav iespējams novirzīt pārtikas produktu iepirkšanai. Dalībvalstīm jādod iespēja kopējo summu sadalīt transporta, uzglabāšanas un administratīvajās izmaksās, tādējādi ierobežojot izdevumus un atvieglojot kontroli.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7. Kopiena līdzfinansē attaisnotās izmaksas saskaņā ar shēmu. 7. Kopiena finansē attaisnotās izmaksas saskaņā ar shēmu.
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 2. daļa - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kopienas līdzfinansējuma likme nepārsniedz: svītrots
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 2. daļa - a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (a) trīsgadu plānā, kas sākas 2010. gada 1. janvārī, 75% no attaisnotajām izmaksām vai 85% no attaisnotajām izmaksām dalībvalstīs, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2006/596/EK* I pielikumā; svītrots
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 2. daļa - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (b) nākošajos trīsgadu plānos 50% no attaisnotajām izmaksām vai 75% no attaisnotajām izmaksām dalībvalstīs, kurām ir tiesības uz finansējumu no Kohēzijas fonda konkrētajā gadā, kā noteikts Lēmuma 2006/596/EK I pielikumā un turpmākajos lēmumos. svītrots
Pamatojums
Referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmas pilnībā finansēt no ES līdzekļiem, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, ja tiks piemērotas līdzfinansējuma likmes. Problēmas it īpaši var rasties tajās dalībvalstīs, kurās ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemi vai kuras piedzīvo ar budžetu saistītas finansiālas grūtības.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 3. punkts Regula (EK) Nr. 1234/2007 184. pants – 9. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums “(9) vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim — Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā piemēro 27. pantā paredzēto pārtikas izplatīšanas shēmu Kopienas vistrūcīgākajām personām, kā arī jebkādus attiecīgus priekšlikumus.” “(9) vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim — Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā piemēro 27. pantā paredzēto pārtikas izplatīšanas shēmu Kopienas vistrūcīgākajām personām, kā arī priekšlikumu lēmumam par shēmas turpināšanu pēc pašreizējā finansēšanas perioda un jebkādus citus nepieciešamus attiecīgus priekšlikumus.”
Pamatojums
Referents uzskata, ka ziņojums jāiesniedz ātrāk, jo, pamatojoties uz shēmas novērtējumu, ir jāpieņem lēmums attiecībā uz turpmākajiem gadiem (jauniem finanšu plāniem no 2013. gada).

PASKAIDROJUMS

Ieviešana

Nabadzības problēma ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina Eiropas Savienībai. Eurostat dati liecina, ka 2006. gadā nabadzības risks apdraudēja gandrīz 79 miljonus cilvēku, tostarp 43 miljonus cilvēku apdraudēja risks nesaņemt pietiekamu daudzumu pārtikas. Šo grupu veido bezpajumtnieki, trūcīgās ģimenes, bezdarbnieki, personas, kas vienas pašas audzina bērnus, migranti, patvēruma meklētāji, personas brieduma gados ar zemiem materiālajiem ienākumiem un bērni invalīdi. Īpaši sarežģīta situācija vērojama dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā. Dažās valstīs nabadzība skar aptuveni 20 % iedzīvotāju. Polijā un Vācijā vien nabadzības riska apdraudēti bija attiecīgi 11 un 9 miljoni cilvēku. Šie dati nepārptotami liecina, ka vajadzība pēc pārtikas palīdzības ir diezgan liela.

Jāatceras, ka iekārtas maiņa valstīs, kuras nesen pievienojās ES, noveda pie krasa sabiedrības sadalījuma atbilstoši to ienākumiem. Turklāt dažās no šīm valstīm atšķirība ienākumu apmērā un dzīves līmenī palielinās arvien vairāk. Jo īpaši nabadzība skar ģimenes, kas dzīvo mazpilsētās, un lauku iedzīvotājus. Palielinās to cilvēku skaits, kuri nevar apmierināt dzīves pamatvajadzības.

Pārtikas izdalīšanas programmas 22 pastāvēšanas gados starp Kopienas vistrūcīgākajiem tiek īstenoti divi svarīgi KLP mērķi — tirgus stabilizācijas sekmēšana, izmantojot intervences uzkrājumu samazināšanu, un pārtikas piegādes nodrošināšana Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Šī programma, protams, neatrisinās pārtikas nepietiekamības un nabadzības problēmu Kopienā, bet noteikti sekmēs tās samazināšanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju 2006. gadā aptuveni 13 miljoni cilvēku no 15 dalībvalstīm izmantoja palīdzību, ko sniedz, pamatojoties uz programmu. Savukārt 2008. gadā projektā brīvprātīgi piedalījās dalībnieki no 19 dalībvalstīm, kurām šīm vajadzībām ir pieejami EUR 305 miljoni. Tomēr šī palīdzība vēl joprojām nav pietiekama, jo ir 43 miljoni cilvēku, kam tā nepieciešama.

Līdztekus nabadzības samazināšanai starp vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem pārtikas sadale maina viņu attieksmi un nostāju pret Eiropas Savienību un kopējo lauksaimniecības politiku. Tādējādi jebkāda veida finanšu līdzekļu samazināšana, kas paredzēti šai programmai, vai programmas likvidēšana var radīt negatīvu sabiedrības reakciju, papildinot eiroskeptiķu grupu.

Eiropas Komisijas priekšlikums

Komisija ierosina pārskatīt pārtikas izdalīšanas programmu, pamatojoties uz šādiem elementiem:

-          Divi piegādes avoti. Pārtikas avots var būt vai nu intervences uzkrājumi, vai tirgus. Tirgu turpmāk izmantotu ne tikai gadījumos, kad uz laiku nav pieejami intervences uzkrājumi. Taču priekšroka tiks dota piemērotu intervences uzkrājumu izmantošanai, ja tie būs pieejami.

-          Izdalāmo pārtikas produktu lielāka dažādība. Lai uzlabotu uzturvielu sabalansētību programmā paredzētajā pārtikā, izdalāmie produkti vairs neaprobežosies tikai ar tiem, uz kuriem attiecas intervence. Pārtiku izvēlētos dalībvalstu iestādes, pamatojoties uz uzturvielu rādītājiem, un to izdalītu, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības partneriem.

-          Ilgtermiņa perspektīva. Pārtikas izdalīšanas darbībām ir vajadzīga ilgtermiņa plānošana un rūpīga sagatavošanās no valstu iestāžu un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības partneru puses. Lai palielinātu Kopienas pārtikas izdalīšanas plāna efektivitāti, tas tiktu izveidots uz trim gadiem. Palīdzības summas otrajā un trešajā gadā būtu tikai orientējošas un pēc tam būtu jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai.

-          Skaidrākas prioritātes. Dalībvalstis savus lūgumus pēc palīdzības pamatotu ar valstu pārtikas izdalīšanas programmām, kurās noteikti šo valstu mērķi un prioritātes attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām.

-          Līdzfinansēšana. Līdzfinansēšanas ieviešana būtu shēmas kohēzijas mēroga pamatā, nodrošinātu pienācīgu plānošanu un pastiprinātu sinerģijas. Lai palīdzētu veicināt atvēlētā Kopienas finansējuma vienmērīgu ieviešanu un nepārtrauktu turpināšanu augstā līmenī, Kopienas līdzfinansējuma likmes kohēzijas dalībvalstīs 2010./2012. gada plānā būtu 75 % un 85 %. Pēc tam 2013.–2015. gada plānā Kopienas līdzfinansējuma likmes būtu attiecīgi 50 % un 75 %.

-          Pastiprināta uzraudzība un ziņojumu sniegšana. Tiktu palielināti pienākumi sniegt ziņojumus dažādos līmeņos un ietvertu Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim.

Eiropas Parlamenta nostāja

Savā 2006. gada 4. aprīļa deklarācijā par apstiprinātu labdarības organizāciju apgādi, lai īstenotu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzēto Eiropas pārtikas palīdzības programmu, Eiropas Parlaments pauda bažas par Eiropas pārtikas palīdzības programmas vistrūcīgākajām personām nākotni un, apstiprinot to, ka ir jāapmierina vistrūcīgako personu pārtikas vajadzības, aicināja Komisiju un Padomi nodrošināt Eiropas pārtikas palīdzības programmai pastāvīgu atbalstu.

Pavisam nesen, 2008. gada 22. maijā, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu ES un jaunattīstības valstīs, kurā tas uzsver, ka tiesībām uz pārtiku ir fundamentāls raksturs un ka vienmēr ir jāuzlabo jebkura cilvēka piekļuve pietiekamam pārtikas daudzumam, lai nodrošinātu aktīvu un veselīgu dzīvi.

Referents atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzīst ES pārtikas palīdzības (izdalīšanas) programmas nozīmi. Ar gandarījumu tiek pieņemts arī Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz to produktu sortimenta palielināšanu, kas tiek piegādāti programmas ietvaros. Tas noteikti ļaus labāk nodrošināt vajadzības. Ņemot vērā ievērojamo intervences iepirkumu ierobežojumu, pārtikai, kas paredzēta palīdzībai vistrūcīgākajiem, ir jānāk no tirgus iepirkumiem. Tas tomēr nemaina faktu, ka programmu jāturpina veidot, pamatojoties uz krājumiem, kas nāk no intervences lauksaimniecības tirgū.

Referents uzskata, ka pārtikas izdalīšanas programmai starp vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem arī turpmāk jābūt kopējās lauksaimniecības programmas sastāvdaļai, neskatoties uz to, ka šīs programmas realizācijas rezultātā samazinās intervences uzkrājumu produktu izmantošana.

No vienas puses, KLP ietekmē pārtikas tirgu, nodrošinot atbilstošus pārtikas produktus, bet, no otras puses, ietekmējot to cenu līmeni. Cenu izmaiņas visvairāk ietekmē personas ar viszemākajiem ienākumiem, bet pārtikas izdales programma starp vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ir efektīvs līdzeklis, kā KLP var ietekmēt š iedzīvotāju situācijas uzlabošanos. Vienlaicīgi iekšējā pieprasījuma veicināšana, realizējot programmu, samazina nepieciešamību ieviest atbalsta pasākumus Kopienas lauksaimniecības tirgū (piem., intervences iepirkumi, privātā glabātava, eksporta kompensācija).

Referents piekrīt Komisijas viedoklim par skaidru prioritāšu noteikšanu un ilgtermiņa plānošanu. Programmas realizācijas pagarināšana līdz trim gadiem ietekmēs pieejamo līdzekļu izlietošanas efektivitātes uzlabošanos. Turklāt tas uzlabos pārtikas piegāžu nepārtrauktību, jo īpaši vislielākās nepieciešamības laikā, t.i., rudenī un ziemā. Tomēr referents atzīmē, ka sakarā ar faktu, ka budžeta līdzekļi ir nodrošināti un ierobežoti tikai 2007.–2013. gada finanšu plānu periodam, ir nepieciešams agrāks novērtēšanas laiks. Tādēļ referents piedāvā novērtēšanas laiku pirms lēmumu pieņemšanas par jaunajiem finanšu plāniem pēc 2013. gada.

Turklāt referents nepiekrīt ierosinātajām līdzfinansējuma procentu likmēm. Programmas līdzfinansējuma prasības ieviešana var novest pie dažu valstu dalības ierobežošanas vai izslēgšanas no programmas. Jo īpaši tas skartu tās valstis, kurās ienākumi uz katru iedzīvotāju ir zemi un kurās ir ar budžetu saistītas finansiālas problēmas. Tas ir vēl svarīgāk laikā, kad pasaulē ir finansiālā krīze, kas redzams arī Eiropas ekonomikā.

Tādēļ referents ierosina pārtikas palīdzības atbalsta programmām nodrošināt pilnu ES finansējumu.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (12.2.2009)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), attiecībā uz pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām
(COM(2008)0563 – C6‑0353/2008 – 2008/0183(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Florencio Luque Aguilar

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropā valdošās ekonomikas krīzes dēļ to cilvēku skaits, kas dzīvo zem nabadzības robežas, nākamo dažu gadu laikā pieaugs; pašreizējais skaits jau veido 16 % no kopējā iedzīvotāju skaita (80 miljonu). Ņemot vērā krīzi, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt nepārtrauktību Kopienas atbalsta programmai, kas palīdz piegādāt pārtiku vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Tomēr intervences uzkrājumu pakāpeniska izbeigšanās arī atceļ pasākumu, kas līdz šim ir izrādījies ļoti noderīgs veids, kā nodrošināt pārtiku vistrūcīgākajiem Kopienas iedzīvotājiem, tajā pašā laikā garantējot Eiropas ražotājiem nemainīgas cenas.

Saskaņā ar Komisijas ierosināto jauno programmu pārtika vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ir jāpiegādā, veicot iepirkumus tieši tirgū. Lai gan tam ir priekšrocība, ka tiek paplašināts izdalīšanai pieejamo produktu klāsts, tādējādi palīdzot vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ievērot līdzsvarotāku uzturu, tam tomēr ir daži trūkumi.

It īpaši tas nekādā veidā nepalīdz sargāt Kopienas preferenci, neraugoties uz to, ka dalībvalstu zemniekiem ir galvenā loma kopējā lauksaimniecības politikā un tie ir ekonomikas dzinējspēks daudzos lauku apvidos. Viena lieta, kas jāpatur prātā, ir tas, ka jaunā shēma ietilpst KLP, un tā būs jāpietuvina maksimāli tuvu šīs politikas principiem, papildus ņemot vērā to, ka Eiropas zemniekiem un lopkopjiem ir galvenā loma lauku attīstībā.

Otrkārt, Komisijas priekšlikums pirmoreiz ievieš Eiropas programmā obligātu līdzfinansējumu, tādējādi radot risku, ka dažas dalībvalstis varētu nespēt to nodrošināt pilnībā.

Viena alternatīva priekšlikumam un veids, kā novērst kavēšanos ar programmas sākšanu līdzfinansējuma dēļ, varētu būt ierobežot dalībvalstu iemaksu apjomu, lai palielināmie izdevumi veidotu ne vairāk kā 40 % no Kopienas piešķirtajiem līdzekļiem; tikpat liels procents ir nākamajā gadā nepieciešamajam papildu budžetam. Tas vismaz nodrošinātu, ka būtu iespējams turpināt iepriekšējos pasākumus. Komisija cenšas palielināt 2009. gada budžetu šai shēmai par 200 miljoniem eiro, kopumā paaugstinot to līdz 500 miljoniem eiro, kam pieskaitītu vēl dalībvalstu iemaksas.

Programmas līdzfinansēšana ir aspekts, kas visvairāk uztrauc labdarības organizācijas, kuras tiek aicinātas izdalīt pārtiku, jo šīs organizācijas baidās, ka tas var radīt šķērsli agrāk iesākto pasākumu nepārtrauktībai. Turklāt nākamo dažu gadu laikā var pieaugt izmaksas, jo pārtikas cenām ir tendence paaugstināties.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, ko pēc tam atcēla un iestrādāja Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, jau vairāk nekā divas desmitgades ir garantējusi drošu avotu pārtikas izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām.	(1) Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, ko pēc tam atcēla un iestrādāja Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, jau vairāk nekā divas desmitgades ir garantējusi drošu avotu pārtikas izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām un ir devusi labvēlīgu ieguldījumu ES reģionu kohēzijā, samazinot ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem ar dažādu attīstības līmeni.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķos, kas definēti Līguma 33. panta 1. punktā, paredzēts stabilizēt tirgus, kā arī nodrošināt, lai piegādes patērētājus sasniedz par saprātīgām cenām. Gadu gaitā pārtikas izdalīšanas plāni, kas īstenoti saskaņā ar šo shēmu, ir sekmīgi palīdzējuši pildīt abus mērķus un, samazinot Kopienas vistrūcīgāko personu nedrošību par pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē pārtikas plašu pieejamību Kopienā, samazinot intervences uzkrājumus.	(2) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķos, kas definēti Līguma 33. panta 1. punktā, paredzēts stabilizēt tirgus, kā arī nodrošināt, lai piegādes patērētājus sasniedz par saprātīgām cenām. Gadu gaitā pārtikas izdalīšanas plāni, kas īstenoti saskaņā ar šo shēmu, ir sekmīgi palīdzējuši pildīt abus mērķus un, samazinot Kopienas vistrūcīgāko personu nedrošību par pārtiku, ir izrādījušies svarīgs līdzeklis, kas garantē pārtikas plašu pieejamību Kopienā, samazinot intervences uzkrājumus. Jaunajai Eiropas pārtikas palīdzības shēmai vistrūcīgākajām personām ir jāturpina garantēt KLP mērķus un jāpalīdz sasniegt kohēzijas mērķus, nodrošinot līdzsvarotu, harmonisku ilgtspējīgu attīstību visos reģionos.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Lai nodrošinātu, ka jau īstenotie pasākumi tiek turpināti, un novērstu situāciju, kurā programmas līdzfinansēšana kavē programmas optimālu ieviešanu, pieņemtajiem finanšu noteikumiem jābūt vairāk vērstiem uz nepieciešamību novērst pārmērīgu finansējumu no dalībvalstu budžetiem.
Pamatojums
Lielākā daļa dalībvalstu aicina programmas izmaksas pilnībā segt no Kopienas budžeta. Referenta grozījumos ir ierosināts kompromiss.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču KLP secīgu reformu un ražotāju cenu labvēlīgas attīstības rezultātā ir progresīvi samazinājušies intervences uzkrājumi un pieejamo produktu klāsts. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami.	(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču pasaules tirgū pieaugošā spriedze, pakāpeniskā ražošanas orientēšanas un uzkrāšanas instrumentu likvidēšana, ko izraisījušas vairākkārtējās KLP reformas, ir mazinājušas Eiropas Savienības pārtikas neatkarību kvantitātes un pieejamo pārtikas produktu daudzveidības ziņā, kā arī tās spēju nodrošināt vistrūcīgākās personas ar pārtikas precēm vai arī atbilstoši rīkoties pārtikas produktu vai starptautisko spekulatīvo darījumu krīzes apstākļos. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami.
Pamatojums
KLP vairākkārtējo reformu rezultātā ir samazinājušās intervences iespējas, taču galvenais iemesls, kāpēc ir samazinājušies krājumi un pieejamo pārtikas produktu daudzveidība, ir pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū pēc lauksaimniecības pārtikas produktiem un cita veida lauksaimniecības produktiem, kā arī spekulatīvo darījumu pieaugums (sk. bada izraisīti nemieri).
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču KLP secīgu reformu un ražotāju cenu labvēlīgas attīstības rezultātā ir progresīvi samazinājušies intervences uzkrājumi un pieejamo produktu klāsts. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, ja vēlamie intervences uzkrājumi nav pieejami.	(5) Pašreizējā pārtikas izdalīšanas shēma balstās uz produktu izdalīšanu no Kopienas intervences uzkrājumiem, ko pagaidām papildina, izdarot iepirkumus tirgū. Taču KLP secīgu reformu un ražotāju cenu labvēlīgas attīstības rezultātā ir progresīvi samazinājušies intervences uzkrājumi un pieejamo produktu klāsts. Līdz ar to arī tirgus iepirkumi būtu jāpadara par pastāvīgu piegādes avotu shēmā, lai papildinātu intervences uzkrājumus, priekšroku dodot vietējiem, svaigiem pārtikas produktiem.
Pamatojums
Pārtikas izplatīšanas shēmā īpaša uzmanība jāpievērš to pārtikas preču kvalitātei, kuras izplata vistrūcīgākajām personām. Tādēļ iesaka iegādāties veselīgus, svaigus pārtikas produktus vietējā tirgū. Tādā veidā tiek veicināta pārtikas preču ilgtspējīga ražošana, pārstrāde, izplatīšana un patēriņš.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula (EK) 1234/2007 27. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Produktus no intervences rezervēm dara pieejamus vai pārtikas produktus iepērk tirgū, lai pārtikas produktus varētu izdalīt Kopienas vistrūcīgākajām personām ar dalībvalstu nozīmēto organizāciju palīdzību. Pārtikas produktus iepērk tirgū tikai tad, ja nav pieejami pārtikas izplatīšanas shēmai piemērotas intervences rezerves. 1. Produktus no intervences rezervēm dara pieejamus vai pārtikas produktus iepērk tirgū, priekšroku dodot vietējiem, svaigiem produktiem, lai tos varētu izdalīt Kopienas vistrūcīgākajām personām ar dalībvalstu nozīmēto organizāciju palīdzību.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula EK Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 7. Kopiena līdzfinansē attaisnotās izmaksas saskaņā ar shēmu. 7. Shēmas finansēšanai Kopienas piešķirto līdzekļu apjoms, kas jāpapildina ar dalībvalstu iemaksām, nepārsniedz 40 %.
Pamatojums
En los últimos años la Unión Europea ha invertido en torno a 300 millones de euros para ayuda alimentaria, dotación que ha sido íntegramente financiada por el presupuesto comunitario. Para el próximo año la Comisión prevé, sin embargo, un presupuesto de 500 millones de euros. Las organizaciones caritativas temen que la propuesta de la Comisión de cofinanciar la totalidad del programa obstaculice su aplicación en algunos Estados miembros. La enmienda del ponente pretende, por lo tanto, garantizar la continuidad de las acciones emprendidas en el pasado, limitando la co-financiación al 40 % de la dotación comunitaria, porcentaje que equivale actualmente al aumento en 200 millones de euros previsto por la Comisión para el 2009.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts Regula EK Nr. 1234/2007 27. pants – 7. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Kopienas līdzfinansējuma likme nepārsniedz: Kopienas līdzfinansējuma likme pasākumiem, kuru kopējais līdzekļu apjoms ir ne lielāks par 40 % no Kopienas piešķirtajiem līdzekļiem, nepārsniedz:
Pamatojums
En los últimos años la Unión Europea ha invertido en torno a 300 millones de euros para ayuda alimentaria, dotación que ha sido íntegramente financiada por el presupuesto comunitario. Para el próximo año la Comisión prevé, sin embargo, un presupuesto de 500 millones de euros. Las organizaciones caritativas temen que la propuesta de la Comisión de cofinanciar la totalidad del programa obstaculice su aplicación en algunos Estados miembros. La enmienda del ponente pretende, por lo tanto, garantizar la continuidad de las acciones emprendidas en el pasado, limitando la co-financiación al 40 % de la dotación comunitaria, porcentaje que equivale actualmente al aumento en 200 millones de euros previsto por la Comisión para el 2009.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pārtikas izdalīšana Kopienas vistrūcīgākajām personām (vienotās TKO regulas grozīšana)
Atsauces	COM(2008)0563 – C6-0353/2008 – 2008/0183(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	AGRI
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 21.10.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Florencio Luque Aguilar 2.12.2008
Izskatīšana komitejā	20.1.2009
Pieņemšanas datums	12.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Bernard Soulage, Catherine Stihler, Margie Sudre, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emanuel Jardim Fernandes, Stanisław Jałowiecki, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Flaviu Călin Rus, Richard Seeber, László Surján, Iuliu Winkler
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sepp Kusstatscher, Toine Manders

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pārtikas izdalīšana Kopienas vistrūcīgākajām personām (vienotās TKO regulas grozīšana)
Atsauces	COM(2008)0563 – C6-0353/2008 – 2008/0183(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	15.10.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 21.10.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 21.10.2008		CONT 21.10.2008		REGI 21.10.2008
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	BUDG 5.11.2008		CONT 4.11.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Czesław Adam Siekierski 6.10.2008
Izskatīšana komitejā	10.11.2008		19.1.2009		17.2.2009
Pieņemšanas datums	17.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 7 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vincenzo Aita, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Joseph Daul, Albert Deß, Carmen Fraga Estévez, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, María Isabel Salinas García, Sebastiano Sanzarello, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Katerina Batzeli, Esther De Lange, Ilda Figueiredo, Wiesław Stefan Kuc, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Catherine Neris, Maria Petre, Markus Pieper, Struan Stevenson
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Hélène Goudin, Mieczysław Edmund Janowski