ZIŅOJUMS par mākslas studijām Eiropas Savienībā

24.2.2009 - (2008/2226(INI))

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Maria Badia i Cutchet

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par mākslas studijām Eiropas Savienībā

(2008/2226(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 149. un 151. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 1350/2008/EK par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009)[2],

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 24. un 25. maija secinājumus par kultūras un jaunrades nozares ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā un Padomes 2008. gada 21. un 22. maija secinājumus,

–   ņemot vērā kopīgo Padomes un Komisijas 2008. gada progresa ziņojumu par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu — „Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem”[3],

–   ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu[4],

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos[5],

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā[6],

–   ņemot vērā UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ieteikumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0093/2009),

A. tā kā Eiropas Savienībai, ievērojot savu moto „Vienotība daudzveidībā”, ir jāatzīst kopīgā vēsture un to var īstenot, izmantojot Eiropas mākslas vēsturi, jo tai raksturīgs universālums;

B.  tā kā skolām atkal jākļūst par galveno kultūras pieejamības demokratizācijas vietu;

C. tā kā mākslas un kultūras izglītība, tostarp vizuālā izglītība, ir būtisks dalībvalstu izglītības sistēmas elements;

D. tā kā mākslas un kultūras izglītība ir bērnu un jauniešu izglītības būtiska sastāvdaļa, jo tā palīdz attīstīt tādas īpašības kā gara brīvība, jūtīgums un atvērtība pret citiem; tā kā tas ir svarīgs iespēju vienlīdzības aspekts un priekšnoteikums patiesai mākslas pieejamības demokratizācijai;

E.  tā kā, lai risinātu uzdevumu demokratizēt kultūras pieejamību, visos līmeņos un visos vecumos ir jāveicina mākslinieciskā apziņa, jāatzīst grupu un pašdarbnieku māksliniecisko aktivitāšu svarīgums un jāveicina piekļuve izglītībai mākslas jomā;

F.  tā kā ekonomiskās nepieciešamības dēļ dalībvalstis pārāk bieži ir spiestas samazināt mākslas vietu vispārējā izglītības politikā;

G. tā kā mākslinieciskā izglītība ir mākslas jomas profesionālās izglītības pamats un veicina radošumu, kā arī fizisko un intelektuālo attīstību šajā jomā, veidojot ciešāku un produktīvāku saikni starp izglītību, kultūru un mākslu;

H. tā kā mākslas un dizaina skolas un izglītības centri palīdz veidot pasaules uzskatu un radīt jaunus mākslas stilus un virzienus, un pavērt ceļu uz citām kultūras pasaulēm, ar ko tiek nostiprināts Eiropas Savienības tēls pasaulē;

I.   tā kā mākslas un radošo nozaru profesionāļu panākumi ir ļoti atkarīgi no apmācības;

J.   tā kā uz karjeras un profesijas attīstību orientētām mākslas studijām līdztekus talantam ir nepieciešams arī ievērojams kulturāls pamats, ko iespējams iegūt tikai ar multidisciplināru un sistemātisku apmācību procesu; tā kā tas palielina iespējas iekļauties darba tirgū šajā nozarē, sniedzot vispārīgo izglītību, pētniecības metodoloģiju, uzņēmējdarbības spējas un zināšanas par saimniecisko darbību, kā arī prasmes dažādās mūsdienu mākslas aktivitāšu jomās;

K. tā kā ekonomikas un nodarbinātības potenciāls, ko Eiropas Savienībā pārstāv radošie, kultūras un mākslas uzņēmumi un industrijas, ievērojami ietekmē mākslas nozares attīstību;

L.  tā kā tehnoloģiskā revolūcija ir radījusi konkurences palielināšanos valstu un starpvalstu līmenī un ir cēlonis tam, ka intelektuālajai kapacitātei un radošumam ir būtiska loma Lisabonas stratēģijā;

M. tā kā mūsu sabiedrībā notiekošās straujās un nepārtrauktās pārmaiņas prasa no cilvēkiem lielākas pielāgošanās spējas, elastīgumu, radošumu, jauninājumus un komunikāciju profesionālajā jomā; tā kā šīs īpašības ir jāveicina dažādu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmās saskaņā ar iepriekšminētās programmas „Izglītība un apmācība 2010” mērķiem;

N. tā kā jāņem vērā, ka ir būtiskas atšķirības starp dažādās dalībvalstīs pastāvošajiem mākslas izglītības modeļiem;

O. tā kā jāņem vērā, ka globalizācijas un iedzīvotāju lielākas mobilitātes, kā arī secīgu Eiropas Savienības paplašināšanos rezultātā izglītība par kultūru un tās daudzveidību ir svarīgs elements identitātes saglabāšanā un starpkultūru un starpreliģiju saprašanās veicināšanā; tā kā Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķi atbalstīt kultūru un palielināt informētību par to ir jāturpina arī pēc 2008. gada,

1.  uzskata, ka mākslas izglītībai jābūt obligātam elementam visu līmeņu skolas mācību programmās, lai veicinātu kultūras pieejamības demokratizāciju;

2.  uzsver, ka gan skolas mācību programmās un profesionālajā apmācībā, gan mūžizglītības programmās ir svarīgi iekļaut pastāvīgus kursus, lai veicinātu un attīstītu radošumu visos vecumos kā daļu no mūžizglītības procesa;

3.  atgādina, ka viens no mākslas un kultūras izglītības mērķiem ir veicināt pilsonisko izglītību un ka tā uzlabo spēju domāt un veicina personības attīstību intelektuālā, emocionālā un fiziskajā ziņā;

4.  atzīst mākslas svarīgo lomu attiecībā uz jauninājumu veicināšanu sabiedrībā un ekonomikā saistībā ar Eiropas jaunrades un inovāciju gadu, par ko pasludināts 2009. gads;

5.  pievērš Padomes un dalībvalstu uzmanību Eiropas kultūrai un tās daudzveidībai kā integrācijas faktoram un mākslas un kultūras izglītības nozīmīgajai lomai Eiropas līmenī, ieskaitot dažādo reģionu tradicionālo kultūras vērtību aizsardzību;

6.  norāda, ka arvien pieaug mākslas studentu skaits, kuri vēlas studēt kādā citā dalībvalstī, tāpēc mudina dalībvalstis Eiropas Savienības līmenī koordinēt politiku mākslas izglītības jomā, apmainīties ar labāko praksi un palielināt gan studentu, gan pasniedzēju mobilitāti šajā nozarē;

7.  iesaka uzlabot mākslas nozares darbinieku mobilitāti, pievēršot lielāku uzmanību jautājumam par kvalifikāciju atzīšanu; tas būtu jādara, mudinot mācību iestādes un darba devējus izmantot Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EKS), lai Eiropas līmenī varētu salīdzināt prasmes un kvalifikāciju šajā nozarē;

8.  mudina Komisiju šajā sakarībā strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai izveidotu mobilitātes sistēmu Eiropas iedzīvotājiem, kas iesaistīti mākslas un radošās aktivitātēs, īpašu uzmanību pievēršot jaunu mākslinieku un mākslas studentu mobilitātei;

9.  atzīstot, ka tas ir dalībvalstu kompetencē, uzskata, ka mākslas izglītības jomas politika jākoordinē Eiropas Savienības līmenī, it īpaši attiecībā uz:

- mākslas izglītības rakstura, satura un ilguma aprakstu, ņemot vērā dažādās auditorijas,

- saikni starp mākslas izglītību, radošumu un jauninājumiem,

- mākslas izglītības politikas efektivitāti no sociālekonomiskās ietekmes viedokļa,

- līdzsvaru starp teorētiskajām nodarbībām un praktisko darbību, lai mākslas izglītība nebūtu abstrakta,

- mākslas izglītības metožu un stratēģiju piemērošanu un attīstību atbilstoši informācijas sabiedrības prasībām,

- specializētu pedagogu un jauno plašsaziņas līdzekļu „mākslas inženieru” apmācību līdztekus tradicionālajiem specializētiem pedagogiem;

10. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis:

- atzīt mākslas izglītības un radošuma veicināšanas nozīmi uz zināšanām balstītas ekonomikas kontekstā saskaņā ar Lisabonas stratēģiju,

- noteikt mākslas izglītību kā būtisku pedagoģisko instrumentu kultūras vērtības celšanai globalizētā un multikulturālā pasaulē,

- noteikt kopīgas stratēģijas mākslas izglītības un šajā jomā specializētu pedagogu apmācības politikas veicināšanai,

- atzīt mākslinieku svarīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību noteikt mākslas pasniegšanas specifiskās prasmes izglītības procesā,

- mudināt valstu pārstāvjus izglītības un kultūras darba grupā, ko nesen izveidoja saistībā ar atklāto koordinācijas metodi (AKM) kultūras jomā, apspriest mākslas lomu dažādos izglītības kontekstos (formālā, informālā un neformālā) un visos izglītības līmeņos (no līmeņa pirms sākumskolas līdz profesionālajai apmācībai pēc augstākās izglītības mākslas jomā), kā arī speciālo priekšmetu pedagogiem nepieciešamo apmācību,

- mudināt valstu pārstāvjus AKM kultūras jomas darba grupās kā vienu no galvenajiem tematiem apspriest mākslinieku, vadītāju, pedagogu, koordinatoru un citu kultūras jomas speciālistu profesionālo apmācību un pastāvīgu profesionālu attīstību,

- aicināt attiecīgās ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības dalīties ar savām zināšanām un pieredzi šajā jomā attiecībā uz procesu, kas notiek saistībā ar AKM,

- uzlabot mākslas nozares profesionālo apmācību, augstāko mākslas izglītību atzīstot visos 3 līmeņos, kā noteikts Boloņas deklarācijas procesā (bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenis), tādējādi uzlabojot mākslinieku mobilitāti Eiropas Savienībā,

–   ieviest speciālus pasākumus, lai veicinātu mākslas izglītību daudzgadu kultūras programmas kontekstā,

- atzīt grupu un pašdarbnieku māksliniecisko aktivitāšu svarīgumu;

11. uzsver, ka mākslas vēstures izglītībā jāizmanto arī tikšanās ar māksliniekiem un kultūras vietu apmeklējumi, lai radītu interesi un veicinātu studentu pārdomas;

12. uzsver jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju un interneta sniegto resursu izmantošanas nozīmi, jo tie ir kanāli modernai apmācībai, kas izmanto mūsdienīgu praksi papildināt mācību programmas ar māksliniecisku dimensiju;

13. uzsver šajā sakarībā būtisko ieguldījumu, ko sniedz tādi projekti kā Eiropas digitālā bibliotēka Europeana;

14. iesaka kopīgi izveidot Eiropas mākslas un kultūras izglītības portālu un mākslas izglītību iekļaut dalībvalstu mācību programmās, lai nodrošinātu starptautiski atzītā Eiropas kultūras modeļa attīstību un veicināšanu;

15. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt mākslas izglītības iekļaušanu mācību programmās; it īpaši iesaka Komisijai atbalstīt nepieciešamos pētījumus, lai iegūtu ticamu informāciju par šīs apmācības ietekmi uz Eiropas Savienības studentu izglītības un prasmju līmeni;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

• [1]  OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
• [2]  OV L 348, 24.12.2008., 115. lpp.
• [3]  OV C 86, 5.4.2008., 1. lpp.
• [4]  OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp.
• [5]  P6_TA(2008)0124.
• [6]  P6_TA(2008)0123.

PASKAIDROJUMS

Mākslas izglītība tiek universāli uzskatīta par būtisku tradicionālās izglītības sastāvdaļu. Pašlaik, lai gan mākslas izglītība ir obligāts mācību priekšmets daudzās dažādu dalībvalstu izglītības sistēmās, joprojām pastāv ievērojamas mākslas apmācības modeļu atšķirības Eiropas Savienībā.

Lai gan vēsturiski mākslas izglītība ir bijusi saistīta ar bērnu izglītību, mūsdienās mūžizglītības pieeja un jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstība ir paplašinājuši mākslai un kultūrai tradicionāli atvēlēto telpu un radījusi jaunus piekļuves un izpausmes veidus šajā nozarē.

Globalizētā, sarežģītā un savstarpēji atkarīgā pasaulē, kurā dzīvojam, nepārtrauktā IKT attīstība ir veicinājusi arī uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu, tāpēc intelektuālajai kapacitātei un radošumam šajā pasaulē ir ievērojama loma.

Turklāt mūsu neviendabīgās un multikulturālās sabiedrības ir palielinājušas kultūras un tās ievērojamās daudzveidības lomu, kas ir būtiska sapratnes veicināšanai starp atšķirīgām tautām un kultūrām. Paaugstinātas iedzīvotāju mobilitātes kontekstā izglītība kultūrā ir kļuvusi par svarīgu identitātes saglabāšanas un starpkultūru un starpreliģiju saprašanās veicināšanas faktoru, kā tas pausts saskaņā ar Eiropas starpkultūru dialoga gada (2008. gada) kultūras apzināšanās un veicināšanas mērķiem.

No otras puses, mākslas izglītība piedāvā tautām līdzekli sava kultūras mantojuma bagātību izmantošanai nepieciešamo cilvēkresursu attīstīšanai. Māksla vienlaikus ir gan kultūras izpausme, gan komunikācijas līdzeklis mākslas zināšanu jomā. Tādējādi mākslas izglītības programmas palīdz personām atklāt kultūras izpausmju daudzveidību, attīsta to apzināšanos un palīdz apjaust prieku, ko rada māksla un kultūra. Turklāt tā nostiprina individuālās un kolektīvās identitātes un vērtības un aizsargā kulturālo daudzveidību. Nedrīkst aizmirst, ka māksla un dizains ir sabiedrības attīstības sastāvdaļa, jo palīdz veidot pasaules uzskatu un radīt jaunus mākslas stilus un virzienus, ar ko tiek nostiprināts Eiropas Savienības tēls pasaulē, ciktāl to ļauj starptautiskās iespējas.

Jāatzīmē, ka Eiropas kultūras modeļa īpatnība, tas ir, tā kultūras un valodu daudzveidības bagātība, EK līgumā (151. pants) tiek minēta pie Eiropas Savienības pamatmērķiem un ka 2007. gada 18. martā stājās spēkā UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Raugoties no citas perspektīvas, mūsu sabiedrībā notiekošās straujās un nepārtrauktās pārmaiņas pieprasa no personām profesionālajā jomā lielākas pielāgošanās spējas, elastīgumu, radošumu, jauninājumus un komunikāciju, kā tas izklāstīts arī programmā „Izglītība un apmācība 2010”. Līdzās tam jāmin pieaugošās konkurences prasības daudzās nozarēs, ar ko tiek skaidrota prioritātes piešķiršana radošuma veicināšanai skolu mācību plānu ietvaros daudzās izglītības sistēmās, izmantojot ar piemērotu pedagoģisko metožu veidotas izglītojošās programmas, kas atstāj lielu ietekmi uz vēlāku studentu iekļaušanos mākslas un radošajā nozarē. Šajā sakarā ir svarīgi pilnveidot mākslas izglītības saturu, lai uzlabotu profesionālo iekļaušanos šajā nozarē, kā arī mākslinieciskās darbības potenciālu jaunajā, digitālajā ērā.

Patiesībā, mākslinieciskajā darbībā nepieciešamas prasmes, zināšanas un materiāli, kuros jau izsenis tiek glabāta cieša saikne ar zinātnes un tehnoloģijas progresu. Jau vēsturiski mākslā tika izmantotas tā laika visjaunākās tehnoloģijas, un liela daļa estētisko teoriju ir ietekmējušās no zinātniskiem apsvērumiem. Savukārt zinātība (know-how) un atsevišķas mākslas disciplīnas ir veicinājušas tehnoloģisko progresu, sniedzot ieguldījumu zināšanu procesā un cilvēces veiktajās pasaules izmaiņās. Lai gan mākslinieciskā jaunrade nevar ierobežot zinātnisko vai tehnoloģisko atziņu striktu pielietojumu, tehnoloģijas var būt noderīgas mākslā, kaut arī tās netika radītas ar šādu mērķi; tāpat māksla var rosināt pētījumu veikšanu un tehnoloģisko attīstību, aptverot citas ar māksliniecisko darbību nesaistītas jomas. Respektīvi, mākslinieciskā izglītība veicina ciešākas un rezultatīvākas attiecības starp izglītību, kultūru, IKT un mākslu 21. gadsimtā.

Šie ir daži no apsvērumiem, kādēļ ir svarīgi nonākt pie vienotas izpratnes, lai izveidotu mākslas izglītības koordināciju Eiropas mērogā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	17.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Giovanni Berlinguer, Guy Bono, Nicodim Bulzesc, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Claire Gibault, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Ramona Nicole Mănescu, Adrian Manole, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gyula Hegyi, Iosif Matula, Christel Schaldemose, Ewa Tomaszewska
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raül Romeva i Rueda, Salvador Domingo Sanz Palacio, Alejo Vidal-Quadras