Procedūra : 2008/2183(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0108/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0108/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 3
CRE 24/03/2009 - 3

Balsojumi :

PV 24/03/2009 - 4.20
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0165

ZIŅOJUMS     
PDF 199kWORD 153k
26.2.2009
PE 414.264v03-00 A6-0108/2009

par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu —pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām

(2008/2183(INI))

Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Miroslav Mikolášik

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu —pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām

(2008/2183(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

- ņemot vērā EK līguma 2. pantu un 3. panta 2. punktu,

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam (COM(2008)0301),

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas politikas fondu(1) (Vispārējā regula par ERAF, ESF un Kohēzijas politikas fondu),

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu Nr. 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnēm(2) (Kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes),

- ņemot vērā pārrunu rezultātus saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gadam – faktu tabulas par katru dalībvalsti,

- ņemot vērā Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2007)0273) (Ceturtais kohēzijas politikas ziņojums),

- ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas politikas fondu attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību (COM(2008)0803),

- ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (COM(2008)0838),

- ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu to izmaksu veidus, kuras ir atbilstīgas atbalstam no ESF (COM(2008)0813),

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī(3),

- ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6–0108/2009),

A.  tā kā Komisija ir publicējusi iepriekšminēto paziņojumu, pamatojoties uz pārrunu rezultātiem ar dalībvalstīm par valsts stratēģiskajiem ietvardokumentiem un rīcības programmām;

B.   tā kā saskaņā ar Līguma 158. pantu, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, Kopienas mērķis ir mazināt atšķirību starp attīstības līmeņiem dažādos reģionos un mazāk attīstīto reģionu vai salu, arī lauku reģionu, atpalicību;

C.  tā kā pēdējo divu Eiropas Savienības paplašināšanās reižu rezultātā Kopienā ir iezīmējušās būtiskas reģionālās atšķirības, kas nekavējoties jārisina, lai veicinātu harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību;

D.  tā kā pēdējos ziņojumos par kohēziju tiek uzsvērta tendence palielināties teritoriālajām atšķirībām starp ES reģioniem, kā arī atšķirībām pašos reģionos, kurām raksturīgas tādas parādības kā teritoriālā segregācija, kas veicinājusi savdabīgu geto paveidu rašanos, kā arī dažu attālāko, galvenokārt, lauksaimniecisko apvidu arvien dziļāks panīkums;

E.   tā kā 2006. gada oktobrī Padome pieņēma iepriekšminētās kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijas kā orientējošu sistēmu dalībvalstīm attiecībā uz valsts stratēģisko ietvardokumentu un rīcības programmu sagatavošanu 2007.-2013. gadam;

F.   tā kā trīs prioritātes, kas izklāstītas kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās attiecas uz Eiropas un tās reģionu pievilcības palielināšanu, lai padarītu tos par vietām, kur ieguldīt līdzekļus un strādāt, uzlabot zināšanas un inovācijas izaugsmei un radīt vairāk un labākas darba vietas;

G.  tā kā šo prioritāšu iestrādāšanai rīcības programmās būtu jāuzlabo reģionu spēja risināt globalizācijas, strukturālo, demogrāfisko un klimata pārmaiņu radītās problēmas un jāstiprina ilgtspējīga attīstība;

H.  tā kā ir novērojamas būtiskas atšķirības, kā dalībvalstis savās rīcības programmās ir īstenojušas iepriekšminētās prioritātes atkarībā no tā, kurā reģionālās attīstības mērķa, konverģences vai reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības kategorijā ir iekļauts konkrētais reģions;

I.   tā kā Vispārējā regulā par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu tika noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās pirms 2004. gada 1. maija, 60 % no kopējiem „konverģences” mērķim un 75 % no reģionālajai konkurētspējai un nodarbinātībai paredzētajiem izdevumiem jārezervē prioritātēm, kas saistītas ar Lisabonas stratēģiju, bet dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, tika ieteikts pieņemt šo pašu pieeju;

J.    tā kā ilgspējībai, jebkādas diskriminācijas novēršanai, labai pārvaldībai un partnerības principa piemērošanai apvienojumā ar spēcīgu institucionālo un administratīvo veiktspēju ir būtiska nozīme sekmīgā kohēzijas politikas īstenošanā;

K.  tā kā kohēzijas politikai jābūt pietiekami spēcīgai un elastīgai, lai tā spētu ietekmēt Savienības centienus cīnīties ar pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes sekām;

1.   atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus savās rīcības programmās iestrādāt šīs Kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās noteiktās trīs prioritātes, kas atbilst Lisabonas programmas mērķiem;

2.   norāda uz jaunā plānošanas perioda samērā lēno uzsākšanu daudzās dalībvalstīs, kas varētu apdraudēt finansējuma efektīvu izmantošanu; tomēr pauž pārliecību, ka tiks ievērotas sarunu gaitā uzņemtās saistības un rīcības programmu pieņemšanas process, tādējādi nesot labumu reģioniem un visai Savienībai kopumā;

Reģionālo atšķirību mazināšana

3.   ņem vērā dalībvalstu apņēmību, izstrādājot stratēģijas nelīdzsvarotības mazināšanai gan starp reģioniem, gan pašos reģionos, risināt specifiskas teritoriālās vajadzības, ko izraisa šo valstu ģeogrāfiskais novietojums un ekonomiskā un institucionālā attīstība; šajā sakarībā atgādina par dalībvalstu ierosinātajiem pasākumiem, lai risinātu īpašas attīstības problēmas, ar kurām saskaras reģioni ar specifiskiem ģeogrāfiskiem faktoriem, piemēram, kalnu reģioni, salas, nomaļākie reģioni, attālas pierobežu pilsētas, reģioni, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, un pierobežu reģioni; vēlreiz uzsver to, ka ekonomikas un videi draudzīga attīstība, kā arī reģionālo atšķirību mazināšana aizvien ir ES reģionālās politikas galvenie mērķi;

4.   uzsver, ka iepriekšējā pieredze liecina, ka konverģence starp valstīm var slēpt atšķirību palielināšanos starp reģioniem un reģionu līmenī; turklāt atzīmē, ka šīs starpreģionālās un vietējās atšķirības var novērot dažādās jomās, piemēram, nodarbinātībā, produktivitātē, ienākumos, izglītības līmenī, inovāciju kapacitātē; uzsver kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas svarīgo nozīmi šo problēmu risināšanā;

Kohēzijas politika Lisabonas programmas īstenošanai

5.   atzinīgi vērtē dalībvalstu iestāžu centienus nodrošināt, lai vidējais izdevumu piešķīrums Lisabonas programmas nodrošināšanai būtu 65% no finansējuma, kas paredzēts konverģences reģioniem un 82% no finansējuma, kas paredzēts reģionālajai konkurētspējai un nodarbinātībai reģionos, un tas faktiski ir vairāk, nekā sākotnēji pieprasīts;

6.   ir pārliecināta, ka šajā jomā nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi; uzskata, ka, ņemot vērā termiņa vidusposma pārskatu par struktūrfondiem, ir jāizstrādā stingrākas ES vadlīnijas un jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi šo mērķu īstenošanai un, konkrēti, vismaz 5 % no struktūrfondu līdzekļiem ir jāizmanto, lai uzlabotu esošo māju energoefektivitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenoti Konkurētspējas Padomes 2008. gada 9. un 10. oktobra secinājumi par energoefektivitāti; uzsver atjaunojamo enerģijas avotu izšķirošo nozīmi un attīstības iespējas ES reģionos, gan radot darbavietas, gan veicinot ilgtspējīgu vietējo attīstību;

7.   mudina reģionus censties sasniegt Lisabonas mērķus, rūpīgi un efektīgi īstenojot rīcības programmas; vēl aicina Komisiju cieši uzraudzīt to īstenošanu, lai nodrošinātu mērķu īstenošanu praksē, un informēt Parlamentu par novērotajām problēmām;

8.   uzskata, ka Eiropas enerģētikas tīklam piešķirtie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, ņemot vērā šo tīklu būtisko nozīmi iekšējā enerģijas tirgus izveidē;

9.   norāda uz mazo un mikrouzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, nozīmi ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo tie dod būtisku ieguldījumam attīstībā un nodarbinātībā; tādēļ prasa īstenot aktīvu politiku visu veidu jauninājumu atbalstam šajos uzņēmumos un aicina Komisiju radīt iespējas uzņēmumu, valsts sektora, skolu un universitāšu savstarpējai sadarbībai, lai veidotu reģionālās inovāciju kopas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju;

Atbilde uz globalizāciju un strukturālām pārmaiņām

10. atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ievērojamu daļu no izpētei, attīstībai un jauninājumiem paredzētajiem kopējiem līdzekļu piešķīrumiem ir atvēlējušas, lai attīstītu uz zināšanām balstītu pakalpojumu ekonomiku un veicinātu uzņēmējdarbību un biznesa atbalsta pakalpojumus, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem un strādniekiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem; atzīmē, ka vairākumā Savienības konverģences reģionu liela problēma joprojām ir piekļuves nodrošināšana, jo tajos nav pietiekamas transporta infrastruktūras;

11. uzskata, ka rūpniecības politikas atbalstam nepieciešami līdzekļi no struktūrfondiem, lai palielinātu dalībvalstu un Savienības konkurētspēju; tādēļ atbalsta kohēzijas politikas prioritāti — dot iespēju attīstīties uzņēmējdarbības, it īpaši MVU, potenciālam;

Demogrāfiskās pārmaiņas un ietverošāki darba tirgi

12. kā apsveicamus vērtē dalībvalstu centienus par prioritāriem uzskatīt ieguldījumus, kuru mērķis ir palielināt darbaspēka līdzdalību, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un tādējādi atbalstīt Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus un PROGRESS programmu (2007.–2013.g), kas izstrādāti, lai novērstu diskrimināciju un uzlabotu sieviešu stāvokli darba tirgū; atzinīgi vērtē dalībvalstu programmās, ko finansē no ESF līdzekļiem, iekļautos pasākumus prasmju uzlabošanai, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai; uzsver, ka aizvien pieaugošās ekonomiskās krīzes apstākļos ir būtiski un nepieciešami turpināt centienus atbalstīt nodarbinātību, katrā kohēzijas politikas īstenošanas un novērtēšanas posmā īpašu uzmanību pievēršot invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašajām vajadzībām;

13. pauž atbalstu „partnerības principam”, ko Komisija ievieš kohēzijas politikā, un aicina Komisiju iesaistīt vietējās un valsts sieviešu organizācijas šīs politikas apspriešanā un īstenošanā;

14. uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, cīnīties ar klimata pārmaiņām un veicināt energoefektivitāti, ir jāiekļauj visās rīcības programmās, un atzinīgi vērtē saistības, kuras dalībvalstis uzņēmušās, lai risinātu šos jautājumus, piešķirot tām aptuveni vienu trešdaļu no kopējā kohēzijas budžeta; tomēr uzskata, ka konkrētie piešķīrumi cīņai pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšanai nav pietiekami, lai apmierinātu reālās vajadzības;

15. uzskata, ka konkurences centru attīstībai ir jāizmanto struktūrfondu līdzekļi, jo šie centri sniedz būtiskas iespējas izveidot labi apmaksātas darbavietas un veicināt izaugsmi, kā arī samazināt spiedienu uz lielām pilsētkopām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu turpināt Kopienas iniciatīvu attiecībā uz pilsētu teritorijām (URBAN), ņemot vērā nepieciešamību atveseļot pilsētu teritorijas un atjaunot pilsētu novecojušās infrastruktūras;

16. uzsver, ka atbilstoši Struktūrfondu regulām dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos fondu īstenošanas posmos tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī dzimumu perspektīvas iekļaušana;

17. aicina dalībvalstis sniegt pilsoņiem, pašvaldības iestādēm, kā arī nevalstiskajām un sieviešu organizācijām pilnīgu informāciju par finansēšanas iespējām, īpaši informējot par konkrētām programmām, tiesībām saņemt līdzfinansējumu no struktūrfondiem, līdzfinansēšanas noteikumiem, noteikumiem saistībā ar izdevumu atmaksāšanu, kā arī par to, kur iespējams atrast uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus jaunajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam;

18. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārmērīgi administratīvi šķēršļi neattur nevalstiskās organizācijas no pieteikšanās projektu finansējumam, jo īpaši tās organizācijas, kas atbalsta sievietes ekonomiski sarežģītos apstākļos, sievietes imigrantes, mazākumtautību sievietes, sievietes invalīdes, sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamas personas, un sievietes, kuras cietušas no vardarbības vai spīdzināšanas;

19. atzīmē, ka ievērojami atšķiras veids, kā ES-15 un ES-12 dalībvalstis piešķīra līdzekļus šai jomai, un atzīst, ka jaunajām dalībvalstīm ir jānovirza ievērojami vairāk līdzekļu Savienības vides, klimata aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai, kā to paredz Kopienas acquis;

20. uzsver, ka ir svarīgi konsolidēt sadarbības un pieejamo fondu efektīvas absorbcijas iespējas, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi, informācijas kampaņas, kopīgu rīcību, apmaiņu ar jaunām tehnoloģijām, kā arī partnerību izveidi, jo tas veicinās pašreizējo sadarbības programmu efektīvu īstenošanu un, it īpaši, jauno dalībvalstu absorbcijas spēju;

21. uzskata, ka ekonomiskās krīzes laikā dalībvalstīm jātiecas gūt priekšrocības no mijiedarbības starp vides aizsardzību un jaunu darbavietu izveidošanu, ko paredz kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes, un jāpiešķir vairāk līdzekļu projektiem, kas veicina „zaļo” ekonomiku, „zaļās” darbavietas un „zaļos” jauninājumus;

Daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības stiprināšana

22. uzskata, ka vairāklīmeņu pārvaldība un partnerattiecību princips ir galvenie elementi rīcības programmu likumības, pārredzamības un efektivitātes nodrošināšanai plānošanas posma un īpaši īstenošanas procesa laikā; tāpēc atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus atbilstoši to īpašajām iestāžu sistēmām un tradīcijām stiprināt partnerattiecību principu programmās pašreizējam periodam saskaņā ar Vispārējās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu 11. pantu; iesaka, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm, kurām ir maz pieredzes efektīgu partnerattiecību veidošanā, īstenojot rīcības programmas, nepārtraukti stiprināt partnerattiecību un pārredzamības principu;

23. aicina dalībvalstis nepieļaut pārmērīgu kavēšanos, atmaksājot pabeigtu projektu izdevumus, un norāda, ka šādas kavēšanās izraisīta maksātnespēja līdzekļu saņēmējiem — galvenokārt pašvaldību iestādēm un bezpeļņas organizācijām — bieži liedz turpināt pasākumus, kas raksturīgi to darbības jomai;

24. norāda, ka struktūrpolitikas īstenošanas kavēšanos daļēji izraisa pārlieku stingrās procedūras un tāpēc šīs procedūras ir jāvienkāršo, ieviešot skaidru atbildības un kompetenču sadali starp ES, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām varas iestādēm;

25. aicina dalībvalstis jau valsts stratēģisko ietvardokumentu plānošanas stadijā cieši sadarboties ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu valsts stratēģiju optimālu īstenošanu un pilnībā sasniegtu vairāku līmeņu pārvaldības sistēmas ideālus;

26. uzsver, ka ir jāveicina valsts un privātuzņēmumu partnerība starp privāto un valsts sektoru, lai varētu realizēt daudzus svarīgus projektus, kas ļautu palielināt investīciju ietekmi;

27. norāda, ka trūkst vērtējuma struktūrfondu programmu koordinēšanai un savstarpējai papildināmībai ar lauku teritoriju attīstības programmām; norāda, ka vietējā pieredze liecina par nepietiekamu sinerģiju starp abām šīm programmām;

Institucionālās rīcībspējas veidošana

28. atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājusies informētība par institucionālās un administratīvās veiktspējas stiprināšanas nozīmi efektīvai valsts politikas nostādņu īstenošanai un ES fondu pārvaldībai; aicina visos konverģences reģionos ieguldīt ievērojamas pūles institucionālās veiktspējas stiprināšanā un valsts iestāžu profesionalitātes uzlabošanā;

29. uzsver, ka kohēzijas politika ir jāīsteno arī lauku rajonos, jo teritoriālo kohēziju var sasniegt, tikai panākot līdzsvaru starp pilsētām un lauku rajoniem;

Veiksmīgu politikas nostādņu iesaistīšana, zināšanu un labas prakses izplatīšana

30. īpaši augstu vērtē to, ka jaunās dalībvalstis ir iekļāvušas Kopienas iniciatīvu URBAN un EQUAL rezultātus savās rīcības programmās 2007.–2013. gadam; atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus izstrādāt integrētus plānus pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, jo rūpniecības uzņēmumi, galvenokārt, ir izvietoti lielās un mazās pilsētās un tie ir noteicošais faktors ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un darba vietu radīšanai; turklāt uzskata, ka pilnībā ir jāizmanto Eiropas teritoriālās sadarbības programmu potenciāls, kā arī Jessica, Jaspers, Jeremie un Jasmine instrumenti, lai paātrinātu attīstību un palielinātu izaugsmi;

31. aicina dalībvalstis visos struktūrfondu projektos ņemt vērā to ietekmi uz sievietēm un dzimumu dimensiju;

Secinājumi

32. uzskata, ka nav iespējams skaitliski vērtēt to, kā dalībvalstis ir izvēlējušās īstenot kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās paredzēto sistēmu, izstrādājot valsts stratēģiskos ietvardokumentus un rīcības programmas; atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis visos posmos ir ieguldījušas ievērojamas pūles kohēzijas politikas prioritāšu sasniegšanā, ņemot vērā sava konkrētās vajadzības un ierobežojumus;

33. uzskata, ka līdzekļu piešķiršanas pārredzamība un administratīvā vienkāršošana, kas struktūrfondu līdzekļu potenciālajiem ieguvējiem veicina piekļuvi informācijai, ir galvenais priekšnoteikums, lai sasniegtu kohēzijas politikas vispārējos mērķus;

34. aicina dalībvalstis stiprināt procedūras, kuras tās ievieš, lai garantētu, ka kohēzijas nodrošināšanai tiek piemērota pilnībā īstenojama integrēta pieeja, tādējādi panākot, ka ir attiecīgi ņemti vērā visi jebkuras rīcības programmas aspekti;

35. pauž atbalstu Komisijas centieniem nodrošināt, ka dalībvalstīs darbojas efektīgas kontroles sistēmas, lai panāktu Kopienas izdevumu pareizu finanšu pārvaldību;

36. atzīmē, ka pašreizējā globālā ekonomiskā krīze ir radījusi jaunu situāciju visās dalībvalstīs un ir nepieciešams to no jauna izvērtēt un, iespējams, pielāgot investīciju prioritātes; atzinīgi vērtē Komisijas iepriekšminētos priekšlikumus par šo regulu grozījumiem, lai apmierinātu Savienības vajadzības šajos ārkārtas apstākļos, un vēlreiz uzsver, ka kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā visā Savienības teritorijā; līdz ar to noraida visus mēģinājumus atkārtoti nodot šo politiku dalībvalstu pārziņā;

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(2)

OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0492.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Daudzās Eiropas politikas jomās ziņojumi par īstenošanu ietver tikai Eiropas Savienības likumdošanas transponējuma valsts tiesību aktos likumdošanas revīzijas veikšanu. To bieži vien paveic, analizējot gan attiecīgo likumdošanu, gan par šā ziņojuma mērķvalstīm izvēlētās dalībvalstis. Struktūrfondu gadījumā šī pieeja patlaban nav iespējama, likumdošana, kas regulē šo jomu, ir vai nu tieši piemērojamas regulas, vai arī regulas, kas ietilpst pozitīva atzinuma procedūras kompetencē(1). Īstenošanas pasākumi, ko Eiropas Komisija izsniegusi Komisijas lēmumu formā, netiek iesniegti nedz Parlamentam, nedz Padomei. Tomēr šī situācija var mainīties līdz ar Lisabonas vai tam līdzvērtīga līguma stāšanos spēkā.

Priekšvēsture

Šajā likumdošanā un pievienojoties Eiropas Komisijas un Padomes uzskatiem, Eiropas Parlaments ir uzsvēris nepieciešamību ieguldīt pieejamo reģionālās attīstības fondu lielāko daļu darbībās, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem, kas atpaliek ekonomiskā, sociālā un vides attīstības ziņā. Tomēr tas par vienlīdz svarīgu uzskatīja nodrošināt līdzekļu pieejamību, lai varētu palīdzēt visiem Eiropas reģioniem un īpaši bagātākie reģioni finansētu izpētes un attīstības aktivitātes un augsto tehnoloģiju izstrādi – balstoties uz pakalpojumu ekonomiku, biznesa atbalsta pakalpojumiem, lai Eiropas Savienība sasniegtu Lisabonas un Gēteborgas programmās noteiktos ambiciozos mērķus. Parlaments uzskata, ka nebūtu bijis lietderīgi ierobežot aktivitātes šīs pieejas ietvaros attiecībā uz trūcīgākajām dalībvalstīm. Reģionālās attīstības politika ir tā politikas joma, kurā veiksmīgos rezultātus redz un jūt katrs Eiropas pilsonis tuvākajā apkaimē, tāpēc tai jāpastāv visās dalībvalstīs bez izņēmumiem.

Ņemot to vērā un piecu gadu laika posmā, Parlaments ir noteicis stratēģiskās rīcības, ko tas vēlas redzēt īstenojam dalībvalstīs. Dažas no tām ir:

Ø pasākumi pilsētu vides uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot pilsētas transportam un CO2 emisiju mazināšanas pasākumiem, pašplūsmas urbanizācijas kontrolēšanai un saprātīgi maksājošu mājokļu un atklātu teritoriju pieejamībai;

Ø pasākumi policentriskas attīstības nodrošināšanai;

Ø pasākumi etnisko minoritāšu grupu, īpaši romu, dzīves apstākļu uzlabošanai un integrācijai;

Ø pasākumi labas prakses izplatīšanai un apmaiņai;

Ø pasākumi vietējo ekonomiku un vides pielāgošanai, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu;

Ø sistemātiska integrētās pieejas stratēģiskai plānošanai un projektu īstenošanai pielāgošana un īstenošana;

Ø privātā sektora iesaistīšanās projektu realizācijā iedrošināšana, valsts un privāto partnerību nozīme;

Ø reģionālo un vietējo iestāžu svarīgā loma nacionālo stratēģisko ietvardokumentu izstrādē un sagatavošanā.

Šā ziņojuma mērķis ir parādīt to, ka dalībvalstis ir izpratušas un ievērojušas 2006. gada Kopienas Stratēģiskās kohēzijas politikas vadlīnijas, izstrādājot savus nacionālos stratēģiskos ietvardokumentus un rīcības programmas, kas izriet no tiem un ir pielāgotas, lai atbilstu to īpašajiem ierobežojumiem un prasībām.

Stratēģiju un rīcības programmu 2007.-2013. gada plānošanas periodam īstenošana ir tikko sākusies. Tā kā Eiropas Komisija pabeidza rīcības programmu apstiprinājuma procedūru 2008. gada jūnijā, jaunie projekti tikai tagad sāk iegūt aprises, un paies vēl vismaz gads, līdz varēs novērtēt reālu progresu to īstenošanā. Līdz ar to šajā ziņojumā ir aplūkotas ierobežotas jomas, un tā mērķis ir identificēt, kā un cik lielā mērā dalībvalstis un reģioni ir ņēmuši vērā Stratēģiskajās kohēzijas politikas vadlīnijās izklāstītās Kopienas prioritātes rīcības programmu sagatavošanā un izstrādē, kuras nosaka reģionālās attīstības politikas īstenošanu visam plānošanas periodam. Reālu paša rīcības programmu īstenošanas procesa analīzi varēs veikt tikai tad, kad dalībvalstis būs iesniegušas ziņojumus, kas ietvers informāciju par fondu līdzfinansēto programmu ieguldījumu kohēzijas politikas mērķu īstenošanā, fondu uzdevumu izpildē, Kopienas Stratēģiskajās kohēzijas politikas vadlīnijās izklāstīto prioritāšu īstenošanā un konkurētspējas un darba vietu radīšanas veicināšanas mērķa sasniegšanā saskaņā ar Vispārējās regulas 29. pantā noteikto.

Eiropas Komisijas paziņojums par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām plānošanas periodam, sniedz mums ieskatu par to, kā jaunā reģionālās kohēzijas programmu paaudze izmantos 347 miljardus eiro(2), kas piešķirti politikai septiņu gadu periodam.

Pamatnovērtējumi

Saskaņā ar solidaritātes pamatprincipu, kas ir Kohēzijas politikas stūrakmens, galvenais mērķis aizvien ir „mazināt dzīves līmeņa un iespēju pieejamības atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem un privātpersonām, kā arī veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemot vērā pasaules ekonomikas virzību”(3).

To pieminot, 2007.-2013. gada plānošanas perioda laikā stratēģiskā politika parāda, ka visas dalībvalstis, tostarp tās, kas pievienojās nesen, ir ieguldījušas saskaņotas pūles pielāgot politiku un investīcijas Lisabonas un Gēteborgas mērķu sasniegšanai. Tādējādi mēs redzam, ka konverģences reģioni ir paredzējuši piešķirt 65% un reģionālās konkurētspējas reģioni – 82% no līdzekļiem (70% no kopējiem līdzekļiem) Lisabonas programmas prioritātēm. Faktiski piešķirto līdzekļu apjoms ir lielāks, nekā sākotnēji noteikts Vispārējās regulas 9. pantā (60% no izdevumiem konverģences mērķim un 75% no izdevumiem reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim). Tas parāda gan to, ka ir atzīts fakts, ka ar Lisabonas programmu saistītās programmas var potenciāli nodrošināt salīdzinošas priekšrocības Eiropas ekonomikai aizvien globalizētākā vidē, gan arī mazāk attīstīto valstu un reģionu, kas ir sapratušas nepieciešamību risināt konkurētspējas, inovāciju un dinamisma problēmas kā prioritātes, ievērojamo apņēmību.

Ekonomikas – pat mūsu dzīvesveida – pielāgošana, lai stātos pretī globalizācijas un klimata pārmaiņu izaicinājumiem, ir nepieciešamība, kas ietekmēs reģionālās attīstības politiku drīzā nākotnē. Lai panāktu progresu šajās jomās, ir vajadzīgi līdzekļi izpētei un inovācijām, uzņēmējdarbība, energoefektivitāte un īpaši fondi, kas paredzēti klimata pārmaiņu radīto seku novēršanai. Referents ar prieku piebilst, ka vairāk nekā 100 miljardi eiro tiks ieguldīti vides aizsardzībā, bet tajā pašā laikā uzskata, ka energoefektivitātei un atjaunojamajiem enerģijai piešķirtie līdzekļi (9 miljardi) no vienas puses un klimata pārmaiņu izraisīto seku novēršanas pasākumiem piešķirtie līdzekļi (48 miljardi) no otras puses ir mazāki, nekā reāli nepieciešams. Laikā, kad planētai jau ir raksturīga neparedzama uzvedība un visus pasaules reģionus apdraud neprognozēti plūdi un sausuma pastiprināšanās, šo septiņu svarīgo gadu laikā panāktais progress ne tikai noteiks mūsu nākotni, bet arīdzan to, kurš ekonomiskais reģions dominēs jaunajās 21. gadsimta rūpniecības nozarēs un saimniecības darbībās.

Citi svarīgi jautājumi, kas skatīti ziņojumā, saskaņā ar kohēzijas politikas prioritātēm ir pasākumi:

Ø nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai;

Ø elastīgāka darba tirgus izveidei;

Ø sociāli iekļaujošākas sabiedrības veidošanai un nabadzības izskaušanai;

Ø labas pārvaldības un vajadzības gadījumā pastiprinātas institucionālās veiktspējas nepieciešamības uzsvēršana rīcības programmu īstenošanai;

Ø veiksmīgu kopienas iniciatīvu veicināšanai;

Ø zināšanu sabiedrības attīstībai un labas prakses apmaiņai.

Secinājumi

Referenta darba hipotēze – proti, ka visas dalībvalstis ir ievērojušas kohēzijas politikas galvenās prioritātes rīcības programmu izstrādē un pārrunās – ir apstiprināta. Visas dalībvalstis neapšaubāmi ir ņēmušas vērā Kopienas mērķus, kurus tās ir iestrādājušas savās prioritātes atbilstoši to konkrētā ekonomiskās un teritoriālās attīstības līmeņa noteiktajiem ierobežojumiem.

Šis ziņojums tiek izstrādāts nepieredzēta ekonomiskā apvērsuma laikā. Miljoniem Eiropas nodokļu maksātāju tiek prasīts maksāt miljardiem eiro, lai refinansētu Eiropas monetārās sistēmas. Lielbritānija, Francija, Spānija, Vācija un Itālija jau ir recesijā vai tuvojas tai. Lai gan referenta nolūks nav apspriest milzīgo ekonomisko krīzi šajā ziņojumā, viņš vēlas aicināt pārskatīt likumīgo pamatu, lai nodrošinātu, ka kohēzijas politika ir spēcīgs instruments, kas spēj veicināt ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību pat negaidītu ekonomisko pārsteigumu laikā. Eiropas Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt kohēzijas politiku ar līdzekļiem uzņemties galveno lomu Eiropas centienos stāties pretī šim nepieredzētajam izaicinājumam, un neapšaubāmi, lai to panāktu, būs nepieciešams pielāgot metodes, programmas un noteikumus. Šā iemesla dēļ ir vēl svarīgāk ļoti rūpīgi analizēt to, kas ir ieplānots, ko dalībvalstis un reģioni ir identificējuši kā visbūtiskāko sev šā plānošanas perioda sākumā valdošajos apstākļos un kā Eiropas Savienības darbības atspoguļo realitāti.

Tā kā Eiropas Savienība ir demogrāfiski koncentrējusies pilsētu aglomerācijās un galvenās lielās un mazās pilsētas ir iesaistītas Eiropas Savienības ekonomiskajā veiktspējā, 2007.-2013. gada plānošanas periodā īstenojamo rīcības programmu pilsētvidei ir centrālā nozīme Lisabonas un Gēteborgas mērķu sasniegšanas stratēģijā. 14. novembra darba dokumentā Komisija mums pavēsta, ka vairāk nekā puse pārskata periodā izskatīto ERAF programmu ietver atsauci uz pilsētvidi. Rīcības programmas, kuru mērķis ir iekšpilsētas atjaunošana, enerģijas taupīšana, energoefektivitātes un tīru pilsētas transporta sistēmu izveidošana vienlaikus aizsargās un uzlabos vidi un veicinās ekonomisko aktivitāti un darba vietu radīšanu. Mēs visi apzināmies postindustriālās revolūcijas neizbēgamību, kas iestājusies ar saviem ierobežojumiem un izaicinājumiem un arīdzan ar priekšrocībām un solījumiem. Eiropas Savienības ekonomiskais un sociālais audums neizirs, ja atpazīsim šo izaicinājumu pozitīvos aspektus un iekļausim tos ikvienā rīcības programmas īstenošanas aspektā.

Protams, izpētei un attīstībai ir vadošā loma tādu jaunu tehnoloģiju atklāšanā, kas ļautu izmantot atjaunojamos dabas resursus piesārņojumu neradošas enerģijas ražošanā un nodrošinātu mūs ar līdzekļiem dzīves līmeņa uzturēšanai un uzlabošanai un jo īpaši mūsu kā ekonomiskas un politiskas pasaules varas pozīcijas nosargāšanai.

Pašreizējie pasaules notikumi parāda nepieciešamību pēc efektīgām kontroles sistēmām, lai pēc iespējas aizsargātu valsts izdevumus pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Ņemot vērā reputāciju, ko finanšu pasaule ieguvusi pēdējo nedēļu laikā, Eiropas fondu pārvaldībai jābūt skaidrai un pārredzamai. Tomēr būtu kļūda noteikt aizliegumus procedūrām un metodēm, jo tas vēl vairāk palēninātu jau tā sarežģīto sistēmu. Visas iesaistītās puses ir atzinušas nepieciešamību vienkāršot procedūras un paātrināt īstenošanu, un Parlaments šobrīd ir ļoti aizņemts, izskatot Eiropas Komisijas iesniegtos likumdošanas priekšlikumus un paziņojumus, kas ierosina izmaiņas daudzos likumdošanas noteikumos tieši ar mērķi vienkāršot un paātrināt kohēzijas politikas īstenošanu. Cerēsim, ka mūsu pūles gūs pozitīvus rezultātus.

(1)

Skat. Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas politikas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999.

(2)

Tā šobrīd ir otrā lielākā Kopienas budžeta pozīcija.

(3)

Avots: Eiropas Komisijas paziņojums COM(2008)301 gala versija.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (21.1.2009)

Reģionālās attīstības komitejai

par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu — pārrunu rezultāti saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām

(2008/2183(INI))

Atzinumu sagatavoja: Atanas Paparizov

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē ciešo saikni starp jauno kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam un Lisabonas programmu; ar gandarījumu norāda, ka vairāk nekā 65 % no kohēzijas politikai rezervētajiem EUR 347 miljardiem ir piešķirti ar Lisabonas stratēģiju saistīto izdevumu segšanai, piemēram, jauninājumiem, pētniecībai un cilvēku kapitālam;

2.  atzinīgi vērtē faktu, ka dalībvalstis noteikušas par prioritāti veikt ieguldījumus EUR 86 miljardu apmērā pētniecībā, izstrādē un jauninājumos; uzsver jauninājumu reģionālā aspekta nozīmi; atzinīgi vērtē faktu, ka vairāk nekā pusi no līdzekļu kopsummas ieguldīs uzņēmējdarbības novatorisko iespēju uzlabošanā;

3.   pauž nopietnas bažas par salīdzinoši ierobežoto līdzekļu apjomu pasākumiem, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu un uzlabotu energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu; ir pārliecināta, ka šajā jomā nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi; uzskata, ka, ņemot vērā termiņa vidusposma pārskatu par struktūrfondiem, ir jāizstrādā stingrākas ES vadlīnijas un jāpiešķir lielāki finansiālie līdzekļi šo mērķu īstenošanai un, konkrēti, vismaz 5 % no struktūrfondu līdzekļiem ir jāizmanto, lai uzlabotu esošo ēku energoefektivitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenoti Konkurētspējas padomes 2008. gada 9. un 10. oktobra secinājumi par energoefektivitāti; uzsver atjaunojamo enerģijas avotu izšķirošo nozīmi un attīstības iespējas ES reģionos, radot darbavietas un veicinot ilgtspējīgu vietējo attīstību; aicina Komisiju apsvērt visas iespējas rast finansējumu līdz pat 12 oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai paredzētu demonstrāciju iekārtu būvniecībai līdz 2015. gadam, un laicīgi iesniegt priekšlikumus;

4.  uzskata, ka Eiropas enerģētikas tīklam piešķirtie finansiālie līdzekļi ir nepietiekami, ņemot vērā to nozīmi enerģijas tirgus izveidē;

5.  uzskata, ka rūpniecības politikas atbalstam nepieciešami līdzekļi no struktūrfondiem, lai palielinātu dalībvalstu un ES konkurētspēju; tādēļ atbalsta kohēzijas politikas prioritāti — izmantot uzņēmējdarbības, it īpaši MVU, potenciālu;

6.  uzsver nepieciešamību ņemt vērā jauno dalībvalstu īpašās vajadzības veikt ieguldījumus pamata infrastruktūras attīstībā, kas ir priekšnoteikums Lisabonas mērķu sasniegšanai;

7.   uzskata, ka konkurences centru attīstībai vairāk ir jāizmanto struktūrfondu līdzekļi, jo šie centri sniedz būtiskas iespējas izveidot labi apmaksātas darbavietas un veicināt izaugsmi, kā arī samazināt spiedienu uz lielām pilsētkopām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu turpināt Kopienas iniciatīvu attiecībā uz pilsētu teritorijām, ņemot vērā nepieciešamību atveseļot pilsētu teritorijas un atjaunot pilsētu novecojušās infrastruktūras;

8.   uzsver, ka ir svarīgi konsolidēt sadarbības un pieejamo fondu efektīvas absorbcijas iespējas, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi, informācijas kampaņas, kopīgu rīcību, apmaiņu ar jaunām tehnoloģijām, kā arī partnerību attīstību, jo tas veicinās pašreizējo sadarbības programmu efektīvu īstenošanu un, it īpaši, absorbcijas iespējas jaunajās dalībvalstīs;

9.   uzsver, cik būtiski ir izstrādāt un piemērot īpašas programmas reģionos, kuros samazinās svarīgāko rūpniecības nozaru darbība, lai tādējādi atbalstītu ekonomikas atjaunošanas pasākumus, kas var būtiski palielināt pakalpojumu nozares nozīmi ekonomikā;

10. uzsver, ka kohēzijas politika ir jāīsteno arī lauku rajonos, jo teritoriālo kohēziju var sasniegt tikai panākot līdzsvaru starp pilsētām un lauku rajoniem;

11. uzskata, ka ar iedzīvotājiem saistītie jautājumi ir nozīmīga problēma vairumam dalībvalstu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos; uzsver, ka Komisijas paziņojumā COM(2008)0301 šim aspektam nav pievērsta pietiekama uzmanība;

12. uzskata, ka līdzekļu piešķiršanas pārredzamība un administratīvā vienkāršošana, kas potenciālajiem līdzekļu ieguvējiem veicinātu piekļuvi informācijai, ir galvenie priekšnoteikumi, lai sasniegtu kohēzijas politikas vispārējos mērķus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Fiona Hall, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Patrick Louis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Juan Fraile Cantón, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Edit Herczog, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (10.11.2008)

Reģionālās attīstības komitejai

par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu — pārrunu rezultāti saistībā ar dalībvalstu kohēzijas politikas stratēģijām un programmām

(2008/2183(INI))

Atzinumu sagatavoja: Zita Pleštinská

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

- ņemot vērā EK līguma 2. pantu un 3. panta 2. punktu,

1.  atbalsta to, ka jauno programmu pastāvīgs mērķis ir novērst šķēršļus nodarbinātības jomā, jo īpaši sievietēm, un it sevišķi tos šķēršļus, kas skar lauku rajonu iedzīvotājus, jauniešus, invalīdus, vecāka gadagājuma cilvēkus un darbiniekus ar zemu kvalifikāciju, un norāda, ka mērķis paaugstināt sieviešu nodarbinātības rādītāju nebūt nav panākts;

2.  uzsver, ka atbilstoši Struktūrfondiem regulai dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos fondu īstenošanas posmos tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī dzimumu perspektīvas iekļaušana;

3.  prasa darbības programmās ievērot principus, kas saistīti ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu, diskriminācijas izskaušanu, vienlīdzīgas attieksmes, vienāda atalgojuma un iespēju veicināšanu sievietēm un vīriešiem darba vietā un sabiedrībā kopumā, jo īpaši sekmējot sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, stimulējot sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, vairojot sieviešu pārstāvību zinātniskajā un akadēmiskajā vidē un tehnoloģiju nozarē, uzsākot kampaņas sabiedrības informētības palielināšanai, apmainoties paraugpraksēm, kā arī īstenojot pastāvīgu dialogu ar pilsoņiem;

4.  atbalsta Eiropas Sociālā fonda un programmā „Progress” 2007.–2013. gadam veicinātos pasākumus, kuri uzlabo sieviešu stāvokli darba tirgū un palīdz izskaust diskrimināciju;

5.  uzsver — lai garantētu nosacījumus, kas nepieciešami sieviešu un vīriešu līdzsvarotai pārstāvībai privātajā un valsts nozarē un vienlaikus novērstu demogrāfiskās problēmas, šajās programmās uzmanība jāpievērš arī jautājumam par ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu; uzsver, ka ir jāuzlabo bērnu, apgādājamo personu, vecāka gadagājuma cilvēku, hroniski slimo cilvēku un invalīdu aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, ievērojot Barselonā noteiktos mērķus;

6.  atbalsta to, ka Komisija kohēzijas politikā ievieš „partnerības principu”, un aicina Komisiju iesaistīt vietējās un valsts sieviešu organizācijas šīs politikas apspriešanā un īstenošanā;

7.  aicina dalībvalstis pilnīgi informēt pilsoņus, pašvaldības iestādes, kā arī nevalstiskās un sieviešu organizācijas par finansēšanas iespējām, īpaši informējot par specifiskām programmām, tiesībām saņemt līdzfinansējumu no struktūrfondiem, līdzfinansēšanas noteikumiem, noteikumiem saistībā ar izdevumu atmaksāšanu, kā arī par to, kur iespējams atrast uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus jaunajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārmērīgi administratīvi šķēršļi neattur nevalstiskās organizācijas no pieteikšanās projektu finansējumam, jo īpaši tās organizācijas, kas atbalsta sievietes ekonomiski sarežģītos apstākļos, sievietes imigrantes, mazākumtautību sievietes, sievietes invalīdes, sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamas personas, un sievietes, kuras cietušas no vardarbības un spīdzināšanas;

9.  aicina dalībvalstis nepieļaut pārmērīgu kavēšanos, atmaksājot pabeigtu projektu izdevumus, un norāda, ka šādas kavēšanās izraisīta maksātnespēja līdzekļu saņēmējiem — galvenokārt pašvaldību iestādēm un bezpeļņas organizācijām — bieži liedz turpināt darbību, kas raksturīga to darbības jomai;

10. aicina dalībvalstis, plānojot un īstenojot stratēģiskus projektus, nepieciešamības gadījumā ņemt vērā vajadzības, ko izjūt sievietes, ģimenes, jo īpaši vienvecāka un daudzbērnu ģimenes, invalīdi, kā arī neaizsargātas cilvēku grupas ģeogrāfiski un sociāli mazāk attīstītos reģionos;

11. aicina dalībvalstis saistībā ar visiem struktūrfondu projektiem ņemt vērā ietekmi uz sievietēm un dzimumu dimensiju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.11.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emine Bozkurt, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Raül Romeva i Rueda, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anne Van Lancker, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lena Ek, Iratxe García Pérez, Donata Gottardi, Mary Honeyball, Christa Klaß, Ria Oomen-Ruijten, Maria Petre

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inger Segelström


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

2

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Miguel Angel Martínez Martínez, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Catherine Stihler, Margie Sudre, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Domenico Antonio Basile, Jan Březina, Den Dover, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Stanisław Jałowiecki, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Miloslav Ransdorf, Flaviu Călin Rus, Richard Seeber, László Surján, Nikolaos Vakalis, Iuliu Winkler

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Wolf Klinz, Sepp Kusstatscher, Toine Manders

Juridisks paziņojums - Privātuma politika