Procedūra : 2008/2055(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0110/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0110/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 10
CRE 24/03/2009 - 10

Balsojumi :

PV 25/03/2009 - 3.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0174

ZIŅOJUMS     
PDF 403kWORD 694k
26.2.2009
PE 418.451v03-00 A6-0110/2009

par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Budžeta komiteja

Referents: Reimer Böge

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
  Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
  Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 268.–280. pantu,

–   ņemot vērā to, ka pašlaik notiek Lisabonas līguma ratifikācijas process,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā savu 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. novembra darba dokumentu „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā” (SEC(2008)2739),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. novembrī rīkoto konferenci „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā”,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 13. decembra rezolūciju(3) un 2008. gada 18. decembra rezolūciju(4) par Eiropas Savienības 2008. un 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(5),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 12. decembra rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu(6),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs(7),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(8),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 12. marta rezolūciju par KLP „veselības pārbaudi”(9),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembra, 2007. gada 21. un 22. jūnija un 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmju secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atbildi uz Eiropas Komisijas paziņojumu „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā” (SEC(2007)1188),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6‑0110/2009),

A. tā kā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību vienojās pēc intensīvām sarunām, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. jūnija sarunu nostāju un vajadzību padziļinātu analīzi politisko prioritāšu noteikšanai, kā arī pamatojoties uz dalībvalstu 2005. gadā panākto vienošanos;

B.  tā kā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā ir noteikts, ka Komisija līdz 2009. gada beigām sniegs ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, un Komisija ir aicināta veikt visu ES finanšu līdzekļu izlietojuma aspektu plaša mēroga pārskatīšanu, arī attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un resursiem, tostarp AK atlaidi, un sniegt ziņojumus 2008. un 2009. gadā;

C. tā kā Komisija 2007. gada septembrī sāka plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā tika saņemtas vairāk nekā 300 atsauksmes, un 2008. gada 12. novembrī organizēja konferenci „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā”, kas bija pirmais pārskatīšanas procesa solis;

D. tā kā Komisija ne vēlāk kā 2009. gada rudenī plāno sniegt paziņojumu, izklāstot galvenos norādījumus, saskaņā ar kuriem vajadzētu veidot nākamo finanšu shēmu, un tai būtu jāsagatavo ziņojums par Iestāžu nolīguma darbību (otrais procesa solis), bet priekšlikumus attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un Iestāžu nolīgumu gatavos nākamais Komisijas sastāvs (trešais solis) 2010. gadā;

E.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību ratifikācijas process vēl turpinās;

F.  tā kā Lisabonas līguma finanšu noteikumi paredz, ka daudzgadu finanšu shēma (DFS) kļūs juridiski saistoša saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un būs spēkā „vismaz 5 gadus”;

G. tā kā Lisabonas līgums paredz Eiropas Savienības kompetences paplašināšanu, kā rezultātā, iespējams, tiks izstrādāti vairāki jauni politikas virzieni, kuru īstenošanai varētu būt vajadzīgs atbilstošs tiesiskais pamats un finansējums;

H. tā kā iestādēm būtu jānodrošina, lai nākamās finanšu shēmas izpildes grafiks garantētu demokrātisko leģitimitāti un, cik vien iespējams, nodrošinātu Komisijas un Parlamenta pilnvaru savstarpēju atbilstību, ņemot vērā, ka pašreizējā DFS, iespējams, tiks pielāgota un tās termiņš pagarināts līdz 2015.–2016. gadam;

I.   tā kā jaunās Komisijas sastāva iecelšanai amatā un uzklausīšanas sanāksmēm, ko šajā sakarībā rīkos, vajadzētu būt iespējai jaunievēlētajiem Parlamenta deputātiem izjautāt un novērtēt jaunos komisārus, noskaidrojot, kādas ir viņu attiecīgās politiskās prioritātes un, viņuprāt, to finansēšanai vajadzīgais budžets;

J.   tā kā pašreizējo likumdošanas programmu termiņa vidusposma izvērtēšanai, kas paredzēta 2010.–2011. gadā, vajadzētu būt galvenajam pamatojumam, lai novērtētu pašreizējās programmas un nākotnes prioritātes, un to vajadzētu pienācīgi ņemt vērā, lemjot par iespēju pielāgot spēkā esošo finanšu shēmu un pagarināt tās darbības termiņu līdz 2015.–2016. gada beigām,

1.  atgādina, ka Parlaments ir intensīvi piedalījies 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību veidošanas procesā, vienlaikus nodrošinot ES likumdošanas procesa nepārtrauktību, pieņemot ļoti lielu skaitu daudzgadu programmu; uzskata, ka vairums Parlamenta ziņojumā pausto ieteikumu joprojām ir aktuāli, jo to pamatā bija augšupēja pieeja, kas uzdevumus un solījumus saistīja ar vajadzīgajiem budžeta līdzekļiem; šajā sakarībā uzskata, ka nākamajam Parlamenta sastāvam būtu noderīgi daži vispārīgi principi un norādījumi, kuru pamatā ir iepriekš gūtā pieredze;

Trīs soļu pieeja

2.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rīkot plašu sabiedrisko apspriešanu, lai rastu jaunas idejas un virzienus; tomēr atgādina, ka atbilstoši katras iestādes institucionālajām prerogatīvām Eiropas Parlamentam ir tiesības pētīt citus risinājumus un ierosinājumus, pamatojoties uz paša plānotiem apspriešanas un uzklausīšanas pasākumiem;

3.  uzskata, ka pēdējos divos gadus pēc 2007. gada DFS un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma stāšanās spēkā ir panākts zināms progress attiecībā uz trīs pīlāriem, ko Parlaments izklāstīja savā 2006. gada maija rezolūcijā: politisko prioritāšu un finanšu vajadzību saskaņošana, budžeta struktūras modernizācija un ES budžeta izpildes kvalitātes uzlabošana; tomēr atzīmē, ka joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus, piemēram, īstenojot ticamības deklarāciju (DAS), par kuru toreiz tika panākta vienošanās, kā arī vienkāršojot noteikumus un uzlabojot jau piešķirto, bet ļoti niecīgi izmantoto līdzekļu izlietojumu;

4.  atgādina — tam ir zināms, ka, slēdzot galīgo vienošanos, netika atrisināti vairāki jautājumi, piemēram, attiecībā uz reģionālā un valsts līmeņa pārvaldības deklarācijām; uzsver, ka bija vajadzīgs papildu finansējums ES politiskajām prioritātēm, jo īpaši Galileo, ETI un pārtikas mehānismam, un ka risinājums tika rasts, izmantojot jau esošos 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktos instrumentus; norāda, ka Padome pati nav spējusi īstenot Eiropadomes vienošanos par iespēju EUR 5 000 000 000 no ES budžeta piešķirt ekonomikas atveseļošanas un atbalsta programmai; uzskata, ka, pamatojoties uz pietiekamas un vērienīgas pārskatīšanas rezultātiem, būs jāveic vēl citi pašreizējās DFS un Iestāžu nolīguma pielāgojumi;

5.  norāda, ka būtu jānošķir konkrētu pašreizējās DFS programmu pārskatīšana, pamatojoties uz tiesību aktu termiņa vidusposma izvērtēšanu, kas veicama 2010.–2011. gadā, aktuālās problēmas, ko radījis nepietiekams finansējums 4. izdevumu kategorijā un 1.a izdevumu kategorijā, un jauni problemātiskie jautājumi, piemēram, attiecībā uz enerģētiku, klimata pārmaiņām, pilsonību, brīvību, drošību un tiesiskumu, cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību, KĀDP un citām politikas stratēģijām, kas saistītas ar Lisabonas līgumā noteiktajām jaunajām kompetences jomām un jaunās DFS sagatavošanu; uzsver — vērienīgs termiņa vidusposma pārskatīšanas process ir vēl jo vajadzīgāks priekšnoteikums gadījumā, ja tiek pagarināts spēkā esošās DFS darbības termiņš;

6.  uzsver, ka, no vienas puses, pašreizējā situācija un ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu saistītā nenoteiktība un, no otras puses, pašreizējā Parlamenta pilnvaru termiņa beigas, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un jaunās Komisijas izveide pašreizējā ekonomiskajā situācijā būs iemesls tam, ka turpmākajos mēnešos netiks izklāstītas konkrētas nostājas nolūkā veikt vērienīgu pārskatīšanu; taču uzsver, ka vērienīgam pārskatam vajadzētu kļūt par jaunā Parlamenta un Komisijas steidzamu prioritāti;

7.  tāpēc uzskata, ka reālistisks termiņa vidusposma pārskats būtu jāsagatavo trijos posmos:

a)   -  īstenojot ikgadējās budžeta procedūras, jāatrisina jautājums par līdzekļu trūkumu un pārpalikumu, ja iespējams, nodrošinot vairāk elastīguma un vajadzības gadījumā izmantojot daļu no rezerves, kas izveidota, nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu,

      -  jāveic termiņa vidusposma novērtējuma analīze;

b)   -  jāveic sagatavošanas darbi spēkā esošās DFS iespējamai pielāgošanai un darbības termiņa pagarināšanai līdz 2015.–2016. gadam, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz piecu gadu termiņa DFS sistēmu, kas nosaka katram Parlamenta un katram Komisijas sastāvam to attiecīgajā pilnvaru laikā politisku atbildību par katru DFS,

      -  jānodrošina pašreizējo programmu iespējamie pielāgojumi un darbības termiņa pagarināšana, kā noteikts tiesību aktos (2010–2011) atbilstoši DFS darbības termiņa iespējamai pagarināšanai, ko Parlaments jau vairākas reizes ir pieprasījis;

c)   -  jāsagatavo nākamā DFS laikposmam no 2016.–2017. gada; par šo posmu būs atbildīgs 2014. gadā ievēlētais Parlamenta sastāvs;

Vispārējie principi

8.  atgādina, ka pašu resursu maksimālais apjoms saistībām ir 1,31 % no ES NKI un maksājumiem 1,24 % no ES NKI; turklāt atgādina, ka katru gadu netiek izlietotas ievērojamas rezerves, kas veidotas, nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu, sevišķi maksājumiem (2007. gadā — EUR 8 300 000 000, 2008. gadā — EUR 13 000 000 000, 2009. gadā — EUR 7 800 000 000); turklāt atgādina, ka ir ļoti būtiski atšķiras DFS maksimālais apjoms un ES pašu resursu maksimālais apjoms(10) (starpība 2010. gadā — EUR 36 600 000 000, 2011. gadā — EUR 44 200 000 000, 2012. gadā — EUR 45 000 000 000 un 2013. gadā — EUR 50 600 000 000)(11);

9.  apstiprina savu 2007. gada marta nostāju, kurā uzsvērts, ka „politiska saikne starp ieņēmumu reformu un izdevumu pārskatīšanu ir neizbēgama un pilnīgi pamatota”; uzskata, ka abi šie procesi būtu īstenojami vienlaicīgi, lai, tos apvienojot, veiktu vispārēju un integrētu ES jaunās izdevumu un ieņēmumu sistēmas reformu ne vēlāk kā tai DFS, kuras termiņš sāksies 2016.–2017. gadā, un tādēļ vispirms būtu veicams sagatavošanas darbs, tostarp ratifikācija; prasa izvērtēt tādu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstu ieguvumu un tēriņu attiecība kopumā kļūtu savstarpēji atbilstīgāka;

10. uzskata, ka ES resursu vispārējo apjomu nedrīkst skart pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze pat tādā gadījumā, ja vairs nebūs vērojams pastāvīgs dalībvalstu NKI pieaugums; tāpēc ir pārliecināts, ka ES finansējums būtu mērķtiecīgi jāpiešķir tādu politikas stratēģiju īstenošanai, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, pilnībā ievērojot subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principus; atgādina, ka krīzes laikā šo pievienoto vērtību lielā mērā nosaka Eiropas tautu solidaritātes pamatprincips;

11. uzsver, ka pareizai finanšu pārvaldībai, uzlabotai pārvaldībai, ko nodrošina dalībvalstis, un Komisijas nodrošinātai politisko prioritāšu un finansiālo vajadzību saskaņošanai vajadzētu būt arī turpmāko gadu prioritātei un ka šo mērķi būtu jācenšas sasniegt, vispirms nosakot pozitīvās un negatīvās prioritātes, nevis sev ierobežojošus maksimālos apjomus, tāpēc uzskata, ka DFS vajadzētu būt elastīgākai; uzsver, ka ES vēsturē ļoti reti ir pieredzētas tik lielas problēmas, kā tās, kuras Eiropas Savienībai ir aktuālas patlaban (krīzes situācija pārtikas, enerģētikas un finanšu nozarē); uzskata — lai uz šīm krīzes situācijām reaģētu patiesi Eiropas mērogā, ir vajadzīgi likumdošanas un budžeta pasākumi;

12. tā kā globalizācijas, demogrāfisko pārmaiņu, tehnoloģijas attīstības un klimata pārmaiņu ietekmē un ņemot vērā nepieciešamību garantēt drošu un dažādu energoapgādi ES politiskās prioritātes ir pastāvīgā attīstības procesā, uzskata, ka ir svarīgi no jauna izvērtēt un optimizēt ES izdevumus, lai sasniegtu augstāko pievienoto vērtību un ES darbības efektivitāti;

13. ir pārliecināts, ka ir absolūti nepieciešams nodrošināt vairāk elastīguma gan budžeta pozīcijas robežās, gan starp vairākām budžeta pozīcijām, lai Eiropas Savienība spētu darboties, ne vien risinot ES jaunās problēmas, bet arī veicinot lēmumu pieņemšanas procesu iestādēs; sagaida, ka turpmāk Komisija savos priekšlikumos, kas sagatavoti, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. deklarāciju, šai ziņā izklāstīs attiecīgas iniciatīvas;

14. atgādina, ka Iestāžu nolīguma 21. punktā ir noteikts, ka „neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu”; atkārtoti kritizē Padomes neloģisko rīcību, jo tā atkārtoti iebilst pret pārskatīšanas iespējas izmantošanu;

15. atkārtoti uzsver, ka vēlas redzēt, kā konkrēti un strauji uzlabojas dalībvalstu un Komisijas veiktā ES politikas stratēģiju īstenošana, jo īpaši kohēzijas politikas īstenošana; joprojām gaida, kad tiks īstenota Komisijas un Padomes 2008. gada novembrī dalībvalstu vārdā paustā kopīgā apņemšanās vienkāršot procedūras (jo īpaši ELS procedūras), lai paātrinātu maksājumus, un nodrošināt pozitīvas izmaiņas nākamajos budžetos; ir gatavs veikt politiskus un administratīvus pasākumus, ja pašreizējā situācija nemainīsies; ierosina, ka procedūru vienkāršošanai ir jābūt prioritātei arī citās jomās, piemēram, pētniecības un jauninājumu un MVU politikas jomā;

16. norāda, ka par īpašu prioritāti ir jānosaka ES izdevumu efektīva pārvaldība; turklāt norāda, ka ir ļoti svarīgi līdzekļus piešķirt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un to izpildes pastāvīgu novērtējumu; uzskata, ka šajā sakarībā ir jāveicina publiskā un privātā sektora spēcīga un efektīva partnerība (PPP);

17. pauž nožēlu par to, ka lēni risinās debates par ES budžeta finansēšanas sistēmas reformu, kas ekonomiskās krīzes dēļ ir vēl steidzamāk vajadzīga; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka netika izmantota iespēja izveidot siltumnīcefekta gāzu emisiju tiesību izsoles sistēmu, lai tādējādi sāktu fundamentālas politiskās debates par to jauno publiskā finansējuma resursu piešķiršanu, kas izveidoti ar ES lēmumiem; mudina sākt šīs debates saistībā ar finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu;

18. norāda, ka dalībvalstis savos valsts budžetos ir ņēmušas vērā lielu daļu ES mērķu; uzstāj, ka šādi izlietotām apropriācijām katrā dalībvalstī jābūt reģistrētām un publiskotām, lai varētu vieglāk novērtēt katras valsts centienus un attiecīgās summas, kas jāparedz ES budžetā tajās jomās, kurās jāveicina vai jāatbalsta dalībvalstu centieni;

Īpaši novērojumi

19. ir apņēmies rast atbilstošu finansējumu jaunu vai papildu politikas stratēģiju īstenošanai, kas varētu veidoties, ja stāsies spēkā Lisabonas līgums (piemēram, 1.a izdevumu kategorijā — enerģētikas un kosmosa politika, pētniecība; 3.a izdevumu kategorijā — tiesu iestāžu sadarbība; 3.b izdevumu kategorijā — jaunatnes, sporta, informācijas un komunikācijas politika, sabiedrības veselība; 4. izdevumu kategorijā — humānā palīdzība, Eiropas Ārējās darbības dienests);

20. atgādina, ka pašreizējā DFS finansējums 1.a, 3. un 4. izdevumu kategorijai jau ir nepietiekams; uzsver, ka papildu politikas stratēģijām nevajadzētu nedz mainīt līdzsvaru starp galvenajām spēkā esošās DFS kategorijām, nedz apdraudēt pašreizējās prioritātes; turklāt uzsver — ja dalībvalstis arī turpmāk uzstājīgi atbalstīs „1 % pieeju”, nebūs nedz budžeta alternatīvas, lai finansētu jaunas prioritātes, nedz atdeves no divām galvenajām 1.b un 2. izdevumu kategorijas politikas jomām;

21. uzskata — neatkarīgi no tā, vai stāsies spēkā Lisabonas līgums, īstermiņa pārskatīšanas procesa rezultātā būtu jānodrošina finansējums Eiropas Savienībai, lai tā sasniegtu savus politiskos mērķus tādās jomās kā droša energoapgāde un cīņa pret klimata pārmaiņām; ir gatavs izvērtēt iespēju šim nolūkam izveidot atsevišķu fondu; uzsver, ka tai jābūt arī vienai no galvenajām nākamās DFS prioritātēm, ko vēlams noteikt, panākot vispārēju vienošanos par to, kā finansējamas politikas stratēģijas klimata pārmaiņu jomā; apsver iespēju ilgtermiņā izveidot jaunu izdevumu kategoriju, kas apvienotu visas budžeta ziņā nozīmīgas politikas stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām;

22. uzsver, ka šajā sakarībā ir jānodrošina saskaņota politika, un norāda uz nepieciešamību pārbaudīt klimata pārmaiņu jomas segumu visās lielākajās programmās, tostarp lauksaimniecības, kohēzijas programmās, transporta un energotīklu un attīstības programmās;

23. atkārtoti pauž gatavību sākt sarunas ar Padomi par Komisijas priekšlikumiem finansēt enerģētikas un tīklu (platjoslas tīklu) projektus saistībā ar ES ekonomikas atveseļošanas plānu;

24. pieprasa arī turpmāk censties sasniegt mērķi — līdz 2010. gadam izdevumu apjomu pētniecībai un jauninājumiem palielināt līdz 3 % no ES NKI; uzsver, ka zinātniskā pētniecība, zinātniskā infrastruktūra, tehnoloģijas attīstība un jauninājumi ir Lisabonas stratēģijas pamatā un ir būtiskākie faktori izaugsmes, darbavietu radīšanas, ilgtspējīgas attīstības un ES konkurētspējas veicināšanai;

25. akcentē izglītības, kultūras un jaunatnes programmu iespējas tuvināt ES tās iedzīvotājiem un sekmēt kultūras daudzveidību, kā arī savstarpēju sapratni, turklāt izglītība ir nozīmīgs faktors, lai sasniegtu Lisabonas mērķus un lai pielāgotu prasmes atbilstoši jaunajām problēmām un iespējām, ko rada finanšu un ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņas;

26. atgādina, ka hroniski trūkst finansējuma 4. izdevumu kategorijā „ES nozīme pasaules līmenī”; prasa, lai Komisijas iesniegtu šādus priekšlikumus: par finansējumu ilgtermiņa perspektīvā, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; par saistībām, ko rada starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un kas neattiecas uz palīdzību attīstības jomā; par konfliktu novēršanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu; par uzticamu kaimiņattiecību politiku; un par KĀDP/EDAP (atbilstoši attiecīgajām izpildes apstiprinājuma procedūrām), lai novērstu atkārtotas un bezgalīgas diskusijas ar Padomi ikgadējo budžeta procedūru laikā;

27. atgādina dalībvalstu 2005. gadā pausto apņemšanos sasniegt mērķi — līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) nodrošināt finansējumu 0,7 % apmērā no ES NKI; uzskata, ka no ES budžeta piešķirts finansējums var būt noderīgs stimuls, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šo mērķi; atkārtoti pauž apņemšanos iekļaut Eiropas Attīstības fondu vispārējā budžetā, lai vairotu pārredzamību, ar Parlamenta līdzdalību un tā kontrolē īstenojot lēmumu pieņemšanas procedūras;

28. lai nodrošinātu pārredzamību, aicina jauno, 2009. gadā ievēlēto Parlamenta sastāvu iekļaut regulārā budžeta struktūrā arī to finansējumu, ko patlaban piešķir neatkarīgi no vispārējā budžeta;

o

o        o

29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)

OV C 124 E, 25.5.2006., 373. lpp.

(3)

OV C 323 E, 18.12.2008., 454. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0622.

(5)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0098.

(6)

OV C 323 E, 18.12.2008., 263. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0576.

(8)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0068.

(9)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0093.

(10)

Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmu (OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.).

(11)

1,24 % no pašu resursu maksimālā apjoma pret DFS maksimālo apjomu, pamatojoties uz prognozēto ES‑27 NKI.


PASKAIDROJUMS

Darba dokuments par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu — pirmās pārdomas

1.        Pašreizējais stāvoklis

Pārskatīšanas nepieciešamība

1.        Budžeta pārskatīšanas nepieciešamība sākotnēji tika pausta Eiropadomes 2005. gada decembra sanāksmes secinājumos un vēlāk — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, izveidojot jauno finanšu shēmu.

2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. deklarācija

Saistībā ar Iestāžu nolīguma 7. punktu Komisija līdz 2009. gada beigām sagatavos ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 3. deklarācija    

1. Saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem Komisija ir aicināta veikt pilnīgu, plaša spektra pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu aspektiem, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku, un resursiem, Apvienotās Karalistes atlaidi, kā arī, lai 2008./2009. gadā sniegtu ziņojumu. Šī pārskatīšana jāpapildina ar Iestāžu nolīguma darbības novērtējumu. Eiropas Parlaments piedalās visos pārskatīšanas procedūras posmos, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

- pārbaudes posmā pēc tam, kad Komisija ir sniegusi pārskatu, nodrošina pienācīgas diskusijas Eiropas Parlamentā, pamatojoties uz parasto politisko dialogu starp iestādēm, kā arī to, ka Eiropas Parlamenta nostāja tiek atbilstīgi ņemta vērā;

- saskaņā ar 2005. gada decembra secinājumiem Eiropadome „var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, kas aplūkoti pārskatā"; Eiropas Parlaments piedalās ikvienā oficiālā uzraudzības pasākumā saskaņā ar attiecīgajām procedūrām un pilnībā īstenojot savas noteiktās tiesības.

2. Komisija apņemas saistībā ar konsultāciju un tādu apsvēršanas procesu, kā rezultātā izveido pārskatu, par pamatu izmantot nopietnu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, analizējot situāciju. Turklāt Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta ieceri sasaukt konferenci, kurā piedalās Eiropas Parlaments un valstu parlamenti, lai pārskatītu pašu resursu sistēmu. Tā uzskata, ka jebkādas šādas konferences rezultāti veicina iepriekš minēto konsultāciju procesu. Ir skaidrs, ka Komisijas priekšlikumus sniedz pilnībā ar tās atbildību.

     Rezolūcijā(1), kas pieņemta, otrajā lasījumā skatot 2007. gada budžetu, Parlaments

14. apstiprina, ka Iestāžu nolīguma pārskatīšanas un iespējamu izmaiņu pamats joprojām ir politiskā analīze, ko sagatavoja Pagaidu komiteja saistībā ar paplašinātās ES politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam, un 2005. gada 8. jūnijā Parlamenta pieņemtā attiecīgā rezolūcija.

2.        Lai noteiktu pārskatīšanas apjomu un saturu, vajadzētu nošķirt:

– īstermiņa pārskatīšanu (Iestāžu nolīguma 1. deklarācija), kura mērķis būtu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības un Komisijas izteikto priekšlikumu izvērtēšana,

– un vidēja termiņa/ilgtermiņa pārskatīšanu, kas noteiktu finansējuma apjomu pēc 2013. gada (Iestāžu nolīguma 3. deklarācija) un atbilstu Eiropadomes secinājumos minētajai „plaša spektra pārskatīšanai”. Tā aptvertu finansēšanas mehānisma reformu, piemēram, pašu resursus un izdevumus, tostarp KLP (līdzfinansējums), AK atlaidi un iespējamās sekas Līguma pārskatīšanas gadījumā.

3.        Komisija 2007. gada 15. janvārī publicēja „priekšsēdētāja informatīvo paziņojumu par iekšējā tirgus, sociālā novērtējuma un budžeta pārskatīšanu”(2) kā sākotnēju atbildes pasākumu uz tai piešķirtajām pilnvarām (1. posms). Šajā dokumentā Komisija sniedza plānoto pasākumu izklāstu un pārskata kalendāro plānu. Šo pārskatu „nekādā ziņā nevajadzētu uztvert kā jaunās daudzgadu finanšu shēmas sagatavi un izdarīt priekšlaicīgus secinājumus”. „Apspriežu mērķis ir veicināt ideju rašanos.” Minētajās apspriedēs piedalīsies ne vien Eiropas Parlaments, Padome un dalībvalstis, bet arī ES politikā ieinteresētās puses, vietējā, reģionālā un valsts līmeņa galvenie dalībnieki, kā arī pilsoniskā sabiedrība.

4.        Komisija 12. septembrī plāno pieņemt problēmdokumentu, ko bija paredzēts veikt laika posmā no jūnija līdz septembrim. Tādējādi Komisija pati uz savu atbildību uzsāks konsultāciju procesu (2. posms). Tiks apspriesti problemātiskie jautājumi, bet dokumentam ar nolūku tiks saglabāts tā „atklātais” raksturs. Trešais posms ietvers iepazīstināšanu ar Balto grāmatu (2008. gada beigas vai 2009. gada pirmais ceturksnis), kas varētu būt pamats priekšlikumu izteikšanai attiecībā uz nākamo finanšu shēmu. Acīmredzot Baltā grāmata tiks sagatavota ideju jaunrades semināra laikā, kurš tiks rīkots laika posmā no 2008. gada aprīļa līdz maijam un kurā uzaicinās piedalīties EP.

5.        Eiropas Parlaments ir izveidojis Pagaidu komiteju, kas 2005. gada 8. jūnijā pieņēma galīgo ziņojumu, lai laikus precizētu EP nostāju līdz Eiropadomes 2005. gada jūnija sanāksmei, kurai tā arī neizdevās izdarīt secinājumus par konkrēto jautājumu. Eiropadome atlika lēmuma pieņemšanu līdz 2005. gada decembrim. Gandrīz pēc divu gadu ilgām sarunām 2006. gada 17. maijā beidzot tika panākta vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kā arī Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

6.        Minētajā rezolūcijā par secinājumiem attiecībā uz Iestāžu nolīgumu Parlaments atgādina, „ka triju institūciju noslēgtā vienošanās 2006. gada 4. aprīlī bija vienīgais kompromiss, kuru EP izdevās panākt plašo sarunu rezultātā”, bet atzīst, ka „sarunu rezultātā joprojām nav atrisināti daudzi ar budžeta deficītu saistīti jautājumi”, un „uzskata, ka tos vajadzētu ietvert 2008.–2009. gada pārskatā, ja iespējams, gada budžeta procedūras gaitā”.

7.        Referents vēlas atgādināt, ka Pagaidu komitejas veiktajam rūpīgajam iekšējam darbam, veidojot EP nostāju attiecībā uz galvenajām prioritātēm laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, vajadzētu būt kā norādei uz līdz šim paveikto un veicamā novērtējuma pamatam, kā Parlaments to jau ir vairākkārt uzsvēris savās rezolūcijās. Referents arī atgādina, ka atbilstoši viņa veiktajiem aprēķiniem papildus kā minimums būs nepieciešami apmēram EUR 12 miljardi, lai apmierinātu ES kompetences jomā esošās vajadzības. EP arī uzsvēra, ka būs nepieciešamas kvalitatīvas reformas.

8.        Referents atzīmē, ka dalībvalstīm un iestādēm ir radušās zināmas šaubas par pārskata termiņu un darbības jomu. Tādēļ viņš pauž bažas par turpmāko notikumu attīstību.

- Vai Komisijas izveidotais kalendārais plāns atbilst vispārējai politiskajai gribai?

- Vai gudrība nav jātulko tā, ka vispārējā situācija ir neskaidra un pašreizējās prioritātes varētu mainīties?

- Vai ir lietderīgi uzsākt politisko sadarbību saistībā ar tālejošu procesu, kurā lēmums būs jāpieņem jaunajiem dalībniekiem (jaunajam Parlamentam un Komisijai)?

- Vai tagadējā situācija ir labvēlīga un tāda, lai uzsāktu diskusijas par pašreizējām galvenajām politikām (KLP, kohēzijas politika, pētniecības politika) laikposmam pēc 2013. gada?

2.        Turpmākie pasākumi

Kalendārais plāns

9.        Pēc divus gadus ilgušās neskaidrības Eiropadome 2007. gada jūnijā deva jaunu nākotnes impulsu Eiropas Savienības iestādēm. 27 dalībvalstis ir vienojušās par Starpvaldību konferences sasaukšanu, kuras laikā, balstoties uz Konstitūcijas projektu, ir paredzēts sagatavot Reformu līgumu. Ja ratificēšanas procedūras norisināsies, kā paredzēts, Reformu līgums varētu stāties spēkā līdz 2009. gada vidum — laikā, kad norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja Reformu līguma ratificēšanas procesa gaitā radīsies problēmas, tās neietekmēs Eiropas projektu un budžetu.

10.      Referents uzskata, ka pārskatīšanas procesā jāņem vērā jaunā situācija. Ja tiks ievērots Eiropadomes secinājumos ietvertais kalendārais plāns, jaunā Līguma stāšanās spēkā, 2009. gada jūnijā paredzētās jaunā Parlamenta vēlēšanas un jaunās Komisijas iecelšana varētu notikt 2009. gada otrajā pusgadā. Šajā saistībā iestāžu diskusijas par pārskatu varētu atlikt, lai novērstu jebkādu sajaukšanas risku.

 

Kad

 

 

Kas

2007. gada janvāris–jūnijs

 

Komisija iepazīstina ar pamatnostādnēm

2007. gada septembris

Komisija publicē problēmdokumentu

2008. gada jūlijs–decembris

 

Komisijas un Lauksaimniecības „veselības pārbaudes” konsultāciju posms

2009. gada janvāris–jūnijs

EP vēlēšanas

 

Ideju jaunrades seminārs

Komisija iepazīstina ar Balto grāmatu

2009. gada vidus

 

Reformu līguma stāšanās spēkā?

2009. gada jūlijs–decembris

Jaunā Komisija

Norīkoto komisāru uzklausīšana

2010. gada janvāris–jūnijs

Komisija pieņem oficiālos priekšlikumus?

11.      Papildus Reformu līgumam, kas būs dalībvalstu un iestāžu galvenā prioritāte tuvāko mēnešu laikā, pārskatu ietekmēs arī citi iekšējie un ārējie faktori, piemēram, KLP reformas „clause de rendez-vous” un 2008. gada ziņojums par kohēziju, enerģētikas dokumentu paketes sagatavošana, Finanšu regulas pārskatīšana, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jaunās Komisijas iecelšana, kā arī tādi daudzpusējie nolīgumi kā PTO sarunu nākamās kārtas.

Trīs pīlāru pieeja

12.      Referents uzskata, ka pārskatam jābalstās uz trīs pīlāriem:

– neatrisināto jautājumu risināšanu, ko neizdevās pilnībā panākt DFS sarunu laikā;

– jauno programmu termiņa vidusposma novērtējumu, kā to paredz tiesību akti, un noteikto reformu analīzi;

– nākamās DFS sagatavošanu pēc 2013. gada.

13.      Referents atzīmē, ka gandrīz visas jaunās paaudzes programmas, kas saistītas ar DFS 2007.–2013. gadam, ir jau pieņemtas, kaut gan daudzas no tām tika apstiprinātas ar novēlošanos, jo pastāvēja problēmas saistībā ar normatīvo aktu pieņemšanu. Tikai dažas no programmām (Galileo, Fiscalis, vispārējā programma „Pamattiesības un tiesiskums”) joprojām nav pieņemtas (sk. 2. tabulu pielikumā).

14.      Attiecībā uz neatrisinātiem jautājumiem referents atzīmē, ka jau pašreizējās DFS darbības pirmā gada laikā deficīts ir konstatēts 1.a un 4. izdevumu kategorijā; tam jārod risinājums jau 2008. gada procedūras laikā. Atbilstīgam ETI un Galileo programmas finansējumam nepieciešami papildu EUR 2,7 miljardi laika periodam, uz kuru attiecas 1.a izdevumu kategorija. Līdzīga situācija vērojama arī 4. izdevumu kategorijā. Kaut arī EP delegācijai sarunu laikā izdevās palielināt 4. izdevumu kategorijā ietvertās summas par EUR 1 miljardu, finansējums, kas piešķirts KĀDP, joprojām ir nepietiekams. 3.b izdevumu kategorijā var rasties papildu finansējuma nepieciešamība. Jāatgādina, ka 2006. gada 4. aprīļa trialogā EP delegācija pieprasīja un saņēma papildu EUR 4 miljardus tai summai, kuru bija noteikusi Eiropadome.

15.      Attiecībā uz jauno programmu novērtēšanu tiesību akti paredz, ka tām, kuras tika uzsāktas 2007. gadā, starpposma novērtēšana jāveic ap 2010. gadu. Sākotnējo analīzi varētu veikt jau ap to laiku, kad norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Referents uzskata, ka šajā saistībā jāveic nopietna ES finansējuma izlietojuma analīze atbilstoši EP labākas īstenošanas un kvalitatīva uzlabojuma prasībām. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, kuros EP vajadzētu aktīvi piedalīties kā budžeta un likumdevēja iestādei, izmantojot likumdošanas elastību, varētu tikt ieviestas finansējuma summu korekcijas (līdz 5 % no programmām piešķirtās finansējuma summas, bet nepieciešamības gadījumā ar elastīgāku pieeju caurskatot izdevumu kategorijas un tām piešķirtās summas).

16.      Turklāt Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu ietver vairākus jaunus instrumentus, kuri tika atbalstīti EP sarunu laikā. Šo instrumentu (ESSF, ELGF, rezerves līdzekļi, elastīguma instrumenti, finanšu instrumenti sadarbībā ar EIB) darbību un pievienoto vērtību arī vajadzētu ietvert minētajā termiņa vidusposma novērtējumā.

17.      Izvērtējot trešo pīlāru, t.i., nākamās finanšu shēmas sagatavošanu, referents uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai kalendārajā plānā neatkārtotos iepriekšējās reizes situācija, kuru asi kritizēja Parlaments, apšaubot Komisijas sagatavotās un J. M. Barroso Komisijas apstiprinātās R. Prodi ierosināto tiesību aktu „leģitimitāti”, kad prioritātes netika pielāgotas Eiropas Parlamenta pēcvēlēšanu posmam.

18.      Ņemot vērā faktu, ka Konstitūcijas finanšu noteikumus apstiprina Starpvaldību konference, DFS jābūt ietvertai Līgumā, nosakot „vismaz piecus gadus” ilgu laika periodu. Tādēļ var paredzēt, ka priekšlikumi tiks izmantoti nākamās DFS sagatavošanai, kas tiks ietverta jaunās Komisijas un jaunievēlētā Parlamenta darba programmā saistībā ar uzklausīšanām, kurām jānotiek 2009. gada novembrī. Šāda iespēja varētu veicināt pašreizējās DFS un iespējams, dažu daudzgadu programmu atsevišķu korekciju turpināšanu, kas ir balstīta uz pietiekamu un vērienīgu pārskatu un nepieciešamajām korekcijām līdz 2015. gadam, un ļautu nākotnē nodrošināt Parlamenta un Komisijas pilnvaru sadalījumu.

19.      Kā minēts Iestāžu nolīguma deklarācijā, pārskatīšana aptver gan ES izdevumus, gan resursus. Attiecībā uz ieņēmumiem ir vērojams progress Parlamenta iniciatīvas dēļ pēdējo mēnešu laikā. Pēc tam, kad bija novērots, ka pašreizējā sistēma nedarbojas, A. Lamassoure ziņojumā(3) tika izteikts priekšlikums attiecībā uz divpakāpju pieeju, to ietverot vienā lēmumā: atzīt nepieciešamību pēc pārskatāmas un taisnīgas sistēmas pirmajā posmā un noteikt jaunas iespējas attiecībā uz ES pašu resursiem otrajā posmā. Iespējas tiks noteiktas un priekšlikumi izteikti otrajā posmā. Pēc Portugāles prezidentūras iniciatīvas 4.–5. novembrī rīkotā konference, kurā piedalīsies dalībvalstu parlamenti, radīs iespēju iepazīstināt ar jauno pašu resursu sistēmu atbilstoši dibināšanas līgumiem.

20.      Saskaņā ar A. Lamassoure ziņojumu, kurā teikts, ka „EP ir pārliecināts, ka politiskā saikne starp ieņēmumu reformu un izdevumu pārskatu ir neizbēgama un pilnībā pamatota”, referents uzskata, ka abiem procesiem jānotiek vienlaikus, tos apvienojot globālā un integrētā jaunā ES finanšu reformā, nodrošinot izlietojumu ne vēlāk kā 2015. gadā un nosakot, ka jau iepriekš jāveic sagatavošanas darbs.

Secinājumi

21.      Pirms Komisija uzsāk oficiālu pārskatīšanas procesu, referents uzskata par lietderīgu izvirzīt apspriešanai komitejā dažus būtiski svarīgus jautājumus. Ar šo darba dokumentu viņš vēlas uzzināt komitejas viedokli par viņa izteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz:

–         trīs pīlāru pieeju vai citām iespējamām alternatīvām;

–         pārskata laika plānojumu;

–         dalībniekiem: kurš Parlaments un kura Komisija tiks iesaistīti, kā arī — kuros posmos;

–         darbības jomu: vispirms vērienīga pārskata uzsākšana vai korekciju un novērtējuma veikšana; vai pārskatam jāaptver tikai izdevumi vai arī resursi; vai pārskatam jābūt tikai vispārīgām pārdomām, vai politiskajā kontekstā kvantitatīvo lēmumu pieņemšana jāuztic nākamajai Komisijai.

1. pielikums

Outcome of the trilogue 04-04-06 (€ million in 2004 prices)

Proposals for increase

(above Council)

Sub-Heading 1a - Competitiveness for growth and employment

  2.100

Trans-European Networks (TENs)

500

Life Long Learning (Erasmus Mundus - Leonardo)

800

7th Research framework programme

300

Competitiveness and innovation (CIP)

400

Social Policy Agenda (Progress)

100

Reserve for future actions

100

Sub-Heading 1b - Cohesion for growth and employment

  300

Structural Funds (Territorial co-operation)

300

Heading 2 - Preservation and management of natural resources

100

Reserve for future actions (Life + and Natura 2000)

100

Sub-Heading 3a - Freedom, security and justice

 

Reserve for future actions

 

Sub-Heading 3b – Citizenship (Youth, Culture, Health and Consumers)

  500

Health & consumer protection

 

European Culture and Citizenship (Culture, Youth, Citizens for Europe)

 

Media

 

Reserve for future actions

 

Heading 4 - The EU as a global partner

  1.000

Instrument for pre-accession (IPA)

 

European Neighbourhood & Partnership Instrument (ENPI)

200

Development Cooperation and Economic Cooperation Instrument (DCEC)

 

CFSP

800

TOTAL

4.000

Simulation 21 March

(€ million in 2004 prices)

Rapporteur's proposal (on Council)

Sub-Heading 1a - Competitiveness for growth and employment

 

TEN (transport & energy) (1)

1.000

Life Long Learning (Erasmus Mundus + Leonardo)

1.750

7th Research framework programme (2)

1.000

CIP - Competitiveness and innovation (3)

800

Progress (social policy agenda)

200

Unallocated margin

500

Sub-Heading 1b - Cohesion for growth and employment

 

Structural Funds

1.000

Heading 2 - Preservation and management of natural resources

Unallocated margin

500

Sub-Heading 3a - Freedom, security and justice

 

Margin

500

Sub-Heading 3b - Citizenship

 

Health & consumer protection

1.000

European Culture and Citizenship (Culture, Youth, Citizens for Europe)

500

Media

120

Unallocated margin

500

Heading 4 - The EU as a global partner

 

IPA - Instrument for pre-accession (b)

1.000

ENPI - European Neighbourhood & Partnership Instrument

1.547

DCEC - Development Cooperation and Economic Cooperation Instrument

244

Heading 5 - Administration

 

Heading 6 - Compensations

 

 

 

GRAND TOTAL

12.161

 

 

(1) of which 500 contribution to EIB co-financing

(2) of which 1.000 contribution to EIB co-financing

(3) of which 1.000 contribution to EIB co-financing

2. pielikums

Multiannual Financial Framework 2007-2013

State of play of financial statements of Commission proposals and overall envelopes (in mio. EUR, current prices)

 

 

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Total

Procedure/Remarks

SUB-HEADING 1A - Competitiveness for growth and employment

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TEN (TRANSPORT AND ENERGY)

853

972

1.051

1.084

1.264

1.379

1.564

8.168

 

COM(2004) 475 final

BUDG, Mauro

Initial Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council determining the general rules for the granting of Community financial aid in the field of the trans-european transport and energy networks and amending Council Regulation (EC) n° 2236/95

915

1.788

2.352

2.885

3.555

4.252

4.943

20.690

COD/2004/0154Procedure ended, publication in OJ pending

COM(2006) 245 final

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

853

972

1.051

1.084

1.264

1.379

1.565

8.168

 

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

8.168

 

SPATIAL INFRASTRUCTURE (GALILEO)

100

152

201

251

152

151

 

1.006

 

COM(2004) 477 final ITRE, Barsi-Pataki

Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the implementation of the deployment and commercial operating phases of the European programme of satellite radio navigation (Galileo)

500

200

150

100

50

 

 

1.000

COD/2004/0156

COM(2004)0477/2

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

100

151

201

251

151

151

 

1.005

1st reading by Council pending

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

 

No common position

MARCO POLO II

56

60

62

64

67

70

73

452

 

COM(2004) 478 final

Initial Proposal for a Regulation of the EP and of the Council establishing the second “Marco Polo” programme for the granting of Community financial assistance to improve the environmental performance of the freight transport

30

50

100

130

130

150

150

740

COD/2004/0157Procedure ended

TRAN, Rack

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

*2004 figures,

L 328 24.11.2006

Final legislative act : Regulation 1692/2006/EC establishing the second ‘Marco Polo’ programme and repealing Regulation 1382/2003/EC

 

 

 

 

 

 

 

400*

Shall be subject to technicaladjustment

 

NUCLEAR DECOMMISSIONING

244

248

253

180

183

187

192

1.487

 

COM(2004) 624 final

ITRE, Harms

Proposal on the nuclear power plant of Ignalina in Lithuania and on the nuclear power plant of Bohunice V1 in Slovakia

142

145

147

150

154

156

159

1.052

CNS/2004/0221Procedure ended, publication in OJ pending

COM(2004)0624/2

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

170

172

176

180

183

187

192

1.260

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

 

LIFELONG LEARNING

904

996

1.060

1.104

1.137

1.195

1.231

7.627

 

COM(2004) 474 final

CULT, Pack

Proposal for a Decision of the European Parliament and of the Council establishing an integrated action programme in the field of lifelong learning

1.220

1.387

1.617

1.859

2.176

2.505

2.856

13.620

COD/2004/0153Procedure ended and published in OJ

COM(2006) 236 final

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

845

900

964

1.005

1.037

1.093

1.126

6.970

L 327 24.11.2006

Final legislative act : Decision 1720/2006/EC of the EP and of the Council

 

 

 

 

 

 

 

6.970

PROGRESS (SOCIAL POLICY AGENDA)

83

93

100

108

113

120

128

744

 

COM(2004) 488 final

EMPL, Jöns

Proposal for a Decision of the European Parliament and of the Council establishing a Community Programme for Employment and Social Solidarity – PROGRESS

83

85

87

90

92

192

 

629

COD/2004/0158Procedure ended and published in the OJ

 

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

83

96

104

110

114

117

120

743

L 315 15.11.2006

Final legislative act : Decision No 1672/2006/EC of the EP and of the Council of 24/10/2006

 

 

 

 

 

 

 

657

7th RESARCH FRAMEWORK PROGRAMME

5.486

6.075

6.722

7.550

8.599

9.572

10.578

54.581

 

COM(2005) 119 final

Building the Europe of knowledge - Proposal for a decision concerning the seventh framework programme of the European Community for research, technological development and demonstration activities (2007 to 2013) and

 

 

 

 

 

 

 

 

COD/2005/0043Procedure ended and published in OJ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ITRE, Buzek

Proposal for a decision concerning the seventh framework programme of the European Atomic Energy Community (EURATOM) for nuclear research and training activities (2007 to 2011)

6.120

7.720

9.340

11.000

12.680

14.400

16.200

77.460

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

5.486

6.075

6.721

7.550

8.600

8.926

9.914

53.272

 

L 412 30.12.2006

Final legislative act : Decision No 1982/2006/EC of the EP and of the Council of 18/12/2006

 

 

 

 

 

 

 

50.521

 

OF WHICH

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0185

COM(2005) 440 final/2

Specific Programme “Cooperation” implementing the Seventh Framework Programme (2007-2013) of the European Community for research, technological development and demonstration activities

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publication in

 

3.671

3.762

3.903

4.291

4.837

5.513

6.316

32.292

OJ pending

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

32.413

 

 

OF WHICH

 

 

 

 

 

 

 

 

 

COM(2005) 439 final/2

Specific Programme to be carried out by means of direct actions by the Joint Research Centre under the 7th Framework Programme of the European Community for research, technological development and demonstration activities (2007-2013)

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0184

 

225

233

241

249

258

267

277

1.751

Procedure ended and

L 400 30.12.2006

Final legislative act : Council Decision 2006/975/EC

 

 

 

 

 

 

 

1.751

published in OJ

COM(2005) 441 final/2

Specific programme: “Ideas” implementing the 7th Framework Programme (2007-2013) of the European Community for research, technological development and demonstration activities

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0186

 

300

550

810

1.137

1.335

1.624

1.704

7.460

Procedure ended and published

L 400 30.12.2006

(COM(2005) 444 final/2)

 

 

 

 

 

 

 

7.510

in OJ

COM(2005) 442 final/2

Specific programme “People” implementing the 7th Framework Programme (2007-2013) of the European Community for research, technological development and demonstration activities

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0187

 

454

494

526

561

778

934

979

4.727

Procedure ended and published

L 400 30.12.2006

Final legislative act : Council Decision 2006/973/EC of 19/12/2006

 

 

 

 

 

 

 

4.750

in OJ

COM(2005) 443 final/2

Specific Programme: "Capacities" implementing the 7th Framework Programme (2007-2013) of the European Community for research, technological development and demonstration activities

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0188

 

432

540

639

694

760

588

639

4.291

Procedure ended and published

L 400 30.12.2006

Final legislative act : Council Decision 2006/0974/EC

 

 

 

 

 

 

 

4.097

 

COM(2005) 444 final/2

Specific Programme to be carried out by means of direct actions by the Joint Research Centre implementing the 7th Framework Programme (2007-2011) of the European Atomic Energy Community (Euratom) for nuclear research and training activities

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0189

 

96

100

103

107

111

 

 

517

Procedure ended and published in

L 400 30.12.2006

Final legislative act : Council Decision 2006/977/Euratom

 

 

 

 

 

 

 

517

OJ

COM(2005) 445 final/2

Specific Programme implementing the seventh Framework Programme (2007-2011) of the European Atomic Energy Community (Euratom) for nuclear research and training activities

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0190

 

308

396

499

510

521

 

 

2.234

Procedure ended, publication

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

2.234

in OJ pending

COM(2005) 118 final

Communication from the Commission: Building the ERA of knowledge for growth

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

COM(2004) 353 final

Communication from the Commission on Science and technology, the key to Europe’s future – guidelines for future European Union Policy to support research

 

 

 

 

 

 

 

 

INI/2004/2150Procedure ended, publication in OJ pending

 

ITRE, Locatelli

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

COMPETITIVENESS AND INNOVATION

432

455

486

527

566

602

648

3.716

 

COM(2005) 121 final

Proposal for a Decision establishing a Competitiveness and Innovation Framework Programme (2007-2013)

413

454

553

601

677

727

788

4.213

COD/2005/0050

ITRE, Chatzimarkakis

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended,published in OJ

 

L 310 09.11.2006

Final legislative act : Decision 1639/2006/EC of the European Parliament and of the Council

 

 

 

 

 

 

 

3.621

CUSTOMS 2012, FISCALIS & EMCS

68

69

72

78

84

90

94

555

 

COM(2005) 111 final

Communication from the Commission on Community programmes Customs 2013 and Fiscalis 2013

 

69

78

85

87

88

90

498

New proposal announced by the Commission splitting between Customs and Fiscalis

ECON, Martin

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

COM(2006) 201IMCO, Fourtou

 

New Commission's proposal : CUSTOMS 2013

 

 

 

 

 

 

 

324

COD/2006/0075 : Procedure ended, publication in OJ pending

COM(2006) 202

ECON, Martin

New Commission's proposal : FISCALIS 2007

 

 

 

 

 

 

 

168

COD/2006/0076 :1st reading by Council pending

SUB-HEADING 1B - Cohesion for growth and employment

 

 

 

 

 

 

 

 

 

STRUCTURAL FUNDS AND COHESION FUND

45.487

46.889

48.428

49.394

50.627

52.401

54.188

347.414

 

COM(2004) 492 final

 

46.169

51.056

52.863

54.083

55.325

58.361

58.361

376.218

AVC/2004/0163

REGI, Hatzidakis

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched

L 210 31.07.2006

Final legislative act : Regulation 1083/2006/EC of the EP and of the Council, repealing Reg. 1260/1999/EC

 

 

 

 

 

 

 

308.041

in OJ

HEADING 2 - Preservation and management of natural resources

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AGRICULTURE: DIRECT AIDS AND MARKET SUPPORT (before transfer to rural development)

45.760

46.217

46.680

47.146

47.616

48.093

48.574

330.086

 

 

p.m. CAP (Brussels ceiling + BG/RO)

46.163

47.273

47.866

48.463

49.065

49.803

50.544

339.177

CNS/2006/0083

COM(2006) 241 final

AGRI, Lutz

Proposal for a Council regulation laying down rules for voluntary modulation of direct payments provided for in Regulation (EC) No 1782/2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers, and amending Regulation (EC) No 1290/2005

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched in OJ

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

L 095 05.04.2007

Final legislative act : Council Regulation (EC) No 378/2007, amending Regulation (EC) No 1290/2005

50.027

 

 

 

 

 

 

 

RURAL DEVELOPMENT (before transfer from market expenditure)

11.366

11.308

11.245

11.211

11.162

11.111

11.058

78.461

 

COM(2004) 490 final

Proposal for a Council Regulation on support for rural development by the EAFRD

11.759

12.235

12.700

12.825

12.952

13.077

13.205

88.753

CNS/2004/0161

AGRI, Schierhuber

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched in OJ

L 277 21.10.2005

Final legislative act : Regulation 1698/2005 of the Council on support for rural development by the EAFRD

 

 

 

 

 

 

 

 

COM(2004) 489 final

Proposal for a Council Regulation on the financing of the common agricultural policy

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2004/0164

AGRI, Schierhuber

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched in OJ

L 209 11.08.2005

Final legislative act : Council Regulation 1290/2005/EC on the financing of the common agricultural policy

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EUROPEAN FISHERIES FUND

913

941

970

991

1.015

1.038

1.062

6.931

 

COM(2004) 497 final

Proposal for a Council Regulation - European Fisheries Fund

655

678

701

713

726

745

745

4.963

CNS/2004/0169

PECH, Casa

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched in OJ

L 223 15.08.06

Final legislative act :Council Regulation 1198/2006/EC on the European Fisheries Fund

 

 

 

 

 

 

 

3.849

 

COM(2005) 117 final

PECH, Stihler

Proposal for a Regulation establishing Community financial measures for the implementation of the Common Fisheries Policy and in the area of the Law of the Sea

375

375

375

375

375

750

 

2.625

CNS/2005/0045

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publiched in OJ

L 160 14.06.2006

Final legislative act : Council Regulation 861/2006/EC

 

 

 

 

 

 

 

2.671

LIFE+

241

261

282

300

319

340

363

2.105

 

COM(2004) 621 final

Proposal concerning the Financial Instrument for the Environment (LIFE +)

245

268

292

313

334

357

381

2.190

COD/2004/0218

ENVI, Isler-Beguin

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

240

259

281

299

318

340

362

2.098

Procedure ended, publiched in OJ

L 149 09.06.2007

Final legislative act : Regulation (EC) No 614/2007 of the European Parliament and of the Council

 

 

 

 

 

 

 

2.143

COM(2004) 431 final

Communication from the Commission to the Council and the European Parliament on Financing Natura 2000

 

 

 

 

 

 

 

 

INI/2004/2164

ENVI, Auken

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, publication in OJ

 

Final legislative act :

 

 

 

 

 

 

 

 

pending

SUB-HEADING 3A - Freedom, security and justice

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SOLIDARITY AND THE MANAGEMENT OF MIGRATION FLOWS

292

371

449

496

610

786

1.018

4.022

 

COM(2005) 123 final

LIBE, Kudrycka

Communication from the Commission establishing a framework programme on Solidarity and the Management of Migration Flows for the period 2007-2013

82

98

98

110

110

130

 

628

Procedure ended and published in OJ

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

L 144 06.06.2007

L 168 28.06.2007

 

Final legislative act :

Decision No 573/2007/EC of the EP and of the Council of 23/05/07 establishing the European Refugee Fund for the period 2008 to 2013Council Decision 2007/435/EC of 25/06/07 establishing the European Fund for the Integration of third-country nationals for the period 2007 to 2013

 

 

 

 

 

 

 

 

676825

 

COD/2005/0049 COD/2005/0047COD/2005/0046 CNS/2005/0048

 

FUNDAMENTAL RIGHTS AN D JUSTICE

71

75

78

77

78

81

83

542

 

COM(2005) 122 final LIBE, Segelström

Communication from the Commission establishing for the period 2007-2013 a framework programme on Fundamental Rights and Justice

71

75

78

77

78

81

83

543

COD/2005/0040 2nd reading by Council pending

COD/2005/0037B EP decision at 2nd reading pending

CNS/2005/0039 CNS/2005/0038Procedure ended and published in OJ

FEMM, Gröner

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

L 110 27.04.2007

L 058 24.02.2007

 

Final legislative act :

Council Decision 2007/252/JHA of 19/04/07 establishing the specific programme ‘Fundamental rights and citizenship’

Council Decision 2007/126/JHA of 12/02/07 establishing the Specific Programme ‘Criminal Justice’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OF WHICH

 

 

 

 

 

 

 

 

"Fight against violence (DaphneIII)" (COM(2006) 230 final)

2

3

3

 

 

 

 

125

COD/2005/0037A Procedure ended

SECURITY AND SAFEGUARDING LIBERTIES

58

67

91

107

133

142

147

745

 

COM(2005) 124 final

Communication from the Commission establishing a framework programme on "Security and Safeguarding Liberties" for the period 2007-2013

58

67

91

107

133

142

147

745

 

LIBE, La Russa

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

L 058 24.02.2007

Final legislative act :

Council Decision 2007/124/EC, Euratom of 12/02/07 establishing the Specific Programme ‘Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism and other Security related risks’

Council Decision 2007/126/JHA of 12/0207 establishing the Specific Programme ‘Prevention of and Fight against Crime’

 

 

 

 

 

 

 

 

CNS/2005/0034CNS/2005/0035

Procedure ended and published in OJ

 

SUB-HEADING 3B - Citizenship

 

 

 

 

 

HEALTH AND CONSUMER PROTECTION

147

178

198

204

209

215

221

1.371

 

COM(2005) 115 final

ENVI, Trakatellis

IMCO, Thyssen

Communication from the Commission on Healthier, safer, more confident citizens: a Health and Consumer Protection strategy; and

85

106

124

153

203

257

275

1.203

COD/2005/0042B

Procedure ended and published in the OJ

COD/2005/0042A

2nd reading by Council pending

 

Proposal for a Decision establishing a Programme for Community action in the field of Health and Consumer protection 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

L 404 30.12.2006

Final legislative act: Decision No 1926/2006/EC of the European Parliament and of the Council of 18 December 2006 establishing a programme of Community action in the field of consumer policy (2007-2013)

 

 

 

 

 

 

 

 

EUROPEAN CULTURE AND CITIZENSHIP

190

202

213

217

222

226

231

1.501

 

COM(2004) 471 final

CULT, Gröner

Proposal for a Decision of the European Parliament and of the Council creating the “Youth in action” programme for the period 2007-2013

 

111

126

128

131

133

141

145

915

COD/2004/0152

COM(2006) 228 final

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

120

123

125

126

128

130

133

885

Procedure ended and published in OJ

L 327 24.11.2006

Final legislative act: Decision No 1714/2006/EC of the EP and of the Council of 15/11/2006

 

 

 

 

 

 

 

885

 

COM(2005) 116 final

Proposal for a Decision establishing for the period 2007-2013 the programme "Citizens for Europe" to promote active European citizenship

21

28

30

35

38

40

43

235

COD/2004/004

CULT, Takkula

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended and published in OJ

L 378 27.12.2006

Final legislative act: Decision No 1904/2006/EC of the EP and of the Council of 12/12/2006

 

 

 

 

 

 

 

215

 

COM(2004) 469 final

Proposal for a Decision of the European Parliament and of the Council establishing the Culture 2007 programme (2007-2013)

45

47

51

57

62

69

77

408

COD/2004/0150

CULT, Graca Moura

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended and published in OJ

L 372 27.12.2006

Final legislative act : Decision 1855/2006/EC of the EP and of the Council establishing the Culture Programme

 

 

 

 

 

 

 

400

 

MEDIA

86

103

107

110

114

116

118

754

 

COM(2004) 470 final

Proposal for a Decision of the European Parliament and of the Council concerning the implementation of a programme of support for the European audiovisual sector (MEDIA 2007)

105

112

133

150

171

184

200

1.055

COD/2004/0151

CULT, Heironimi

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, published in OJ

L 327 24.11.2006

Final legislative act : Decision No 1718/2006/EC of the EP and of the Council of 15/10/2006

 

 

 

 

 

 

 

755

RAPID RESPONSE & PREP. INSTRUMENT FOR MAJOR EMERGENCIES

16

18

19

19

20

20

20

132

 

COM(2005) 113 final

Proposal for a Council Regulation establishing a Rapid Response and Preparedness Instrument for major emergencies

 

16

25

25

25

25

27

30

173

CNS/2005/0052

ENVI, Papadimoulis

Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, published in OJ

L 071 10.03.2007

Final legislative act : Council Decision 2007/162/EC, Euratom of 5/03/2007 establishing a Civil Protection Financial Instrument

 

 

 

 

 

 

 

134

 

HEADING 4 - The EU as a global partner

 

 

 

 

 

INSTRUMENT FOR PRE-ACCESSION

1.266

1.396

1.494

1.635

1.798

1.945

2.032

11.565

 

COM(2004) 627 final

Proposal for a Council Regulation establishing an Instrument for Pre-accession Assistance (IPA)

1.486

1.699

1.806

2.059

2.389

2.543

2.671

14.653

CNS/2004/0222

AFET, Szent-Ivanyi

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, published in OJ

L 210 31.07.2006

Final legislative act : Council Regulation (EC) No 1085/2006 of 17/07/2006 establishing an IPA

 

 

 

 

 

 

 

11.468

 

EUROPEAN NEIGHBOURHOOD & PARTNERSHIP INSTRUMENT (ENPI)

1.475

1.515

1.586

1.655

1.757

1.921

2.055

11.967

 

COM(2004) 628 final

AFET, Szymanski L 310 09.11.2006

Proposal for a Regulation on a European Neighbourhood and Partnership Instrument (ENPI)

1.433

1.569

1.877

2.083

2.322

2.642

3.003

14.929

COD/2004/0219

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

1.475

1.515

1.587

1.655

1.757

1.922

2.056

11.967

Procedure ended, published in OJ

Final legislative act : Regulation (EC) No 1638/2006 of the EP and of the Council of 24/10/2006

 

 

 

 

 

 

 

11.181

 

DEVELOPMENT COOPERATION & ECONOMIC COOPERATION INSTRUMENT (DCEC)

2.122

2.230

2.336

2.440

2.516

2.631

2.777

17.053

 

COM(2004) 629 final

DEVE, Mitchell

Proposal for a Regulation establishing a financial instrument for development co-operation and for economic co-operation (DCECI)

2.462

6.011

6.426

6.897

7.206

7.471

7.756

44.229

COD/2004/0220 and CNS/2006/0807

Procedure ended, published in OJ

 

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

2.149

2.230

2.336

2.440

2.516

2.619

2.763

17.053

 

L 378 27.12.2006

L 405 30.12.2006

Final legislative act :

Regulation (EC) No 1905/2006 of the EP and of the Council of 18/12/2006 establishing a financing instrument for development cooperation

Council Regulation (EC) No 1934/2006 of 21/12/2006 establishing a financing instrument for cooperation with industrialised and other high-income countries and territories

 

 

 

 

 

 

 

17.069

INSTRUMENT FOR STABILITY

246

290

373

409

459

504

598

2.879

 

COM(2004) 630 final

Proposal establishing an instrument for stability 1

345

460

524

665

743

822

896

4.455

COD/2004/0223

AFET, Beer

Revised proposal: Adaptation following agreement of 17 May 2006 on the Financial Framework 2007-2013

 

 

 

 

 

 

 

 

Procedure ended, published in OJ

L 327 24.11.2006

Final legislative act : Regulation (EC) No 1717/2006 of the EP and of the Council of 15/11/2006

 

 

 

 

 

 

 

524

 

Darba dokuments par daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu — pašreizējais stāvoklis un perspektīvas

1.  Priekšsēdētāju konference savā 2008. gada 6. marta sanāksmē nolēma pilnvarot Budžeta komiteju sastādīt iniciatīvas ziņojuma projektu par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu. Sešas komitejas ir paudušas vēlmi sniegt atzinumu (AFET, DEVE, CONT, ITRE, REGI un AGRI).

2.  Ņemot vērā patstāvīgo ziņojumu, referents iepazīstina ar vēl vienu darba dokumentu, kurā ir atjaunināti apsvērumi par termiņa vidusposma pārskata īstenošanu pašreizējā politiskajā un organizatoriskajā kontekstā, kā arī iespējamiem rīcības variantiem.

1. Līdzšinējie sasniegumi

3.  Pagājuši trīs gadi, kopš 2005. gada decembra Eiropadomes secinājumi „aicināja Komisiju veikt pilnīgu plaša mēroga pārskatu, kurā būtu ietverti visi ES izdevumu aspekti, to skaitā Kopējā lauksaimniecības politika, un resursi, to skaitā Apvienotās Karalistes atlaide, un 2008./2009. gadā sniegt ziņojumu”.

4.  Divas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā iekļautās deklarācijas — 1. deklarācija par iestāžu nolīguma darbības novērtējumu un 3. deklarācija par iestāžu nolīguma pārskatu — atspoguļo šos secinājumus, iesaistot Eiropas Parlamentu. Tādēļ „pārskata īstenošanā” ietilptu trīs komponenti, kuriem atvēlēts precīzs laika grafiks:

2008-2009

Komisijas priekšlikumi

2009. gada beigas

Iestāžu nolīguma novērtējums

2010-2011

Tiesību aktu termiņa vidusposma novērtējums

5.  Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību un 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir spēkā gandrīz trīs gadus. Ir radusies nepieciešamība pēc vairākām nozīmīgām izmaiņām, un rasts risinājums 2008. un 2009. gada ikgadējās procedūras kontekstā saskaņā ar trim pīlāriem, kurus Parlaments izstrādāja savā 2006. gada maija rezolūcijā(4):

–       politisko prioritāšu un finansiālo vajadzību saskaņošana;

–       budžeta struktūras modernizēšana;

–       ES budžeta īstenošanas kvalitātes uzlabošana.

6.  Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Iestāžu nolīguma noslēgšanu uzsvēra, ka „vienošanās, kuru visas trīs institūcijas panāca 2006. gada 4. aprīlī, bija vienīgais kompromiss, kuru tās varēja panākt šī līmeņa sarunās, atzina, ka sarunas beigušās ar vairākiem joprojām neatrisinātiem jautājumiem, un uzskatīja, ka tie jāizskata 2008.–2009. gada pārskatā un, cik iespējams, ikgadējo budžeta procedūru gaitā”.

7.  Referents 2007. gada septembrī iepazīstināja komiteju ar darba dokumentu(5), kurā viņš pauž uzskatu, ka pārskatos būtu jāietver trīs pīlāri:

- atlikušo jautājumu atrisināšana, kurus nav bijis iespējams pietiekamā mērā atrisināt pašreizējās DFS ietvaros;

- tiesību aktos paredzētais termiņa vidusposma novērtējuma izvērtējums un to reformu analīze, par kurām panākta vienošanās;

- nākamās DFS sagatavošana pēc 2013. gada.

8.  Tika izskatīts arī priekšlikums līdz 2015. gadam veikt nepieciešamās korekcijas, balstoties uz „pietiekamu un vērienīgu pārskatu”. Šāds rīcības variants nozīmētu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pagarināšanu līdz minētajam laikam, lai nodrošinātu vienlaicīgumu ar Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņiem.

9.  Turklāt vairākos gadījumos, īpaši nesenākajā no tiem — 12. novembra konferencē —, referents sniedza pārskata definīciju, uzsverot, ka būtu jāatšķir atsevišķu programmu pārskats pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, tai skaitā izpildes kvalitātes uzlabošanas procedūras, no nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanas pēc 2013. gada.

10.  2006. gadā konstatētie trūkumi jau ir parādījušies daudzgadu finanšu shēmas otrajā gadā (2007/B'2008) pēc tam, kad dalībvalstis bija vienojušās darboties Eiropas Parlamenta norādītajā un Komisijas atbalstītajā virzienā, lai nodrošinātu pienācīgu Kopienas finansējumu Galileo un EIT (1.a izdevumu kategorijas ietvaros). Trešajā gadā 4. izdevumu kategorijas hroniskā finansējuma trūkuma dēļ tika nolemts papildināt ārkārtas palīdzības rezervi, lai ļautu ES dot ieguldījumu pārtikas mehānisma instrumentā pret pārtikas cenu celšanos pasaulē.

11.  2008. gada 26. novembrī Komisija pieņēma priekšlikumu pārskatīt un mainīt 1.a izdevumu kategorijas griestus par EUR 5 miljardiem, kas ir daļa no ES atveseļošanas plāna EUR 30 miljardu apmērā, kuru mobilizēs ES līmenī, lai reaģētu uz ekonomisko un finanšu krīzi.

12.  2009. gada sākumā finanšu shēmai pievienoti līdzekļi kopā EUR 2,96 miljardu apmērā, kā visas trīs institūcijas vienojās 2006. gada maijā.

kad

kas

summa (miljardos EUR)

2007

Galileo + EIT

1,6 — pārskatīšana

0,6 — elastīgums

2008

Pārtikas mehānisms

0,42 — elastīgums

0,34 — ārkārtas palīdzības rezerves papildināšana

Kopējais papildu finansējuma apmērs

2.96

13.  Finanšu un ekonomiskā krīze ietekmēs dalībvalstu NKI, kas turpmākajos gados samazināsies. Tā kā NKI ir galvenā pašu resursu sastāvdaļa (65 %), ES budžets varētu kļūt ļoti noslogots, ja Iestāžu nolīguma 16. punktā paredzētais 2 % deflators(6) būtu pretrunā ekonomiskajām prognozēm.

14.  2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmā paredzēta iespēja sākt izstrādāt vai atjaunot lielāko daļu attiecīgo ES tiesību aktu. Šie tiesību akti paredz programmu novērtēšanu termiņa vidusposmā. Daži no šiem novērtējumiem tika sākti 2007. gadā, bet citi aizkavējās. Tas nozīmē, ka ātrāk par 2010. gadu (agrākais) nebūs iespējams izveidot nevienu lietderīgu novērtējumu.

2. Jaunākās norises iestādēs

· Komisijas iniciatīvas

15.  2008. gada 3. novembrī Komisija organizēja konferenci „Budžeta reformēšana un Eiropas pārveidošana”(7), kuru atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Pöttering un komisāre Dalia Grybauskaitė un kurā bija reģistrējušies vairāk nekā 600 dalībnieku. Turklāt vairāki Eiropas Parlamenta deputāti piedalījās apaļā galda diskusijās, to skaitā arī Budžeta komisijas priekšsēdētājs un pastāvīgais referents pašu resursu jautājumos. Šī konference iezīmēja Komisijas paredzētā pārskatīšanas procesa pirmo posmu. Komisija bija sākusi šī temata apspriešanu 2007. gada septembrī. Kopā 305 autori iesniedza 284 viedokļus:

94 viedokļi no sabiedriskā/ valsts sektora, tostarp 26 viedokļi no dalībvalstīm;

55 viedokļi no NVO;

41 viedoklis no dažādām privātā sektora interešu grupām un sociālajiem partneriem;

38 viedokļi no universitātēm un akadēmiskiem ekspertiem;

35 viedokļi no atsevišķiem pilsoņiem 13 dalībvalstīs;

21 viedoklis no citiem avotiem (kurus nebija iespējams klasificēt).

16.  Savā 2008. gada 18. decembra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hans‑Gert Pöttering Eiropas Komisijas priekšsēdētājs rakstīja:

„Šī konference parādīja to, ka šī jautājuma nozīme tiek plaši atzīta, radot platformu jaunām idejām un sniedzot jauno tendenču jaunu analīzi. Kopā ar sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem viedokļiem tas veido nozīmīgu pamatu mūsu turpmākajam darbam.”

17.  Šo konsultāciju galveno secinājumu kopsavilkums sniegts Komisijas dokumentā(8) (sk. turpmāk).

- Gatavība reaģēt uz mainīgām vajadzībām: daudzi dalībnieki uzskata ES budžetu drīzāk par politisku kompromisu rezultātu nevis labi apsvērtu lēmumu par līdzekļu sadali, kas būtu vērsts uz Eiropas mērķu sasniegšanu. ES budžeta veidošanā būtu jāvadās pēc politikas un pareizas ES izdevumu paredzamās pievienotās vērtības analīzes. Komisijai būtu jānosaka, kādā izlietojumā ierobežotie finanšu resursi var sniegt vislabākos rezultātus.

- Nepieciešamība pēc elastīgākiem instrumentiem, kas ļautu ātri pieņemt lēmumus jaunu iniciatīvu atbalstīšanai, lai arī pārāk liels elastīgums varētu apdraudēt daudzgadu finanšu shēmas stabilizējošo funkciju.

- Pareizais līdzsvars starp nepieciešamību pēc stabilitātes un nepieciešamību pēc elastīguma daudzgadu finanšu shēmas ietvaros: tika minēti argumenti par labu īsāka perioda (5 gadi) noteikšanai, lai varētu labāk pieskaņot ES budžetu mainīgajām vajadzībām.

- ES izdevumu pievienotā vērtība, tostarp lielā mērā ar mērķi stāties pretī dominējošajam globalizācijas izaicinājumam, uzlabojot Eiropas konkurētspēju pasaulē, nodrošinot enerģijas piegādi, veicinot zināšanu un pakalpojumu ekonomiku, kas pielāgojas demogrāfiskajām tendencēm, īstenojot līdzsvarotu migrācijas politiku, risinot ar drošības apdraudējumiem saistītos jautājumus un uzturot pastāvošo sociālo modeli.

- Jāvadās pēc „Eiropas pievienotās vērtības” principa, kas balstīts uz subsidiaritātes un samērīguma principiem.

- Prioritātes norāda uz plašu atbalstu pārorientācijai; daudzi no saņemtajiem viedokļiem atbalsta izdevumu samazināšanu lauksaimniecības jomā (tas attiecas galvenokārt uz 1. pīlāru) un izdevumu palielināšanu pētniecības tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas jomā. Ievērojams atbalsts piešķirts kohēzijai, lai arī atšķiras viedokļi par to, kā tā būtu jāreformē, vienlaikus uzsverot reģionālo atšķirību mazināšanu.

- Attiecībā uz pašu resursiem saņemtajos viedokļos minēta nepieciešamība pēc reformas, virzoties uz sistēmu, kura būtu taisnīga, efektīva, vienkārša, pārredzama, objektīva un ilgtspējīga. Lai gan ir minēti arī alternatīvi modeļi, NKI resurss, šķiet, ir vispopulārākais variants, likvidējot pastāvošās korekcijas.

18.  Komisijas procesa 2. posmā būs izklāstītas galvenās nostādnes, pēc kurām būtu jāveido nākamā finanšu shēma, arī balstoties uz konferences rezultātiem.

19.  Lai gan kalendārais grafiks vēl nav apstiprināts, šie priekšlikumi no pašreizējā Komisijas sastāva varētu būt pēdējie, un tādēļ ar tiem varēs iepazīstināt 2009. gada rudenī, joprojām ievērojot Iestāžu nolīgumā noteikto kalendāro grafiku. Priekšlikumu apspriešana tad būs jaunā Komisijas sastāva un jaunā Parlamenta ziņā.

20.  Lai gan šajā apspriešanā ar vairākiem plašiem un detalizētiem priekšlikumiem piedalījās ievērojams skaits dalībvalstu, dalībvalstu galvenā uzmanība līdz pat 2009. gada otrajai pusei būs veltīta institucionālajiem procesiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jaunās Komisijas izveidi un valsts parlamenta vēlēšanām dažās no dalībvalstīm.

21.  Tomēr kādā rakstā, kas nesen tika publicēts ES galvenajos laikrakstos, gan Čehijas, gan Zviedrijas prezidentūra izsaka kopīgu vēlmi risināt jautājumu par ES budžeta pārskatīšanu visa 2009. gada laikā; šāda risinājuma mērķi vēl nepieciešams noskaidrot.

· Lisabonas līguma ietekme

22.  Saskaņā ar 2008. gada decembra Eiropadomes secinājumu 1.–4. punktu Īrijas referendumu būtu iespējams pabeigt līdz pašreizējā Komisijas sastāva darbības termiņa beigām. Pieņemot, ka notikumi risināsies šādi, Lisabonas līgums varētu stāties spēkā 2010. gada sākumā.

23.  Jaunais līgums piešķirs Eiropas Savienībai vairākas jaunas kompetences, tostarp jaunu budžeta procedūru, kuras sekas varētu atspoguļoties jaunā politikā un jaunās programmās, kurām varētu būt nepieciešams atbilstīgs finansējums, lai varētu ievērot jaunos tiesiskos pamatus. Tās attiecas galvenokārt uz 1.a pozīciju („Kosmosa un pētniecības politika, jaunatne, sports, sabiedrības veselība”), 3.b pozīciju („Sadarbība tieslietās”) un 4. pozīciju („Humānā palīdzība un Eiropas ārējās darbības dienests”). Noskaidrojies, ka divas no šīm pozīcijām (1.a un 4) ir saņēmušas nepietiekamu finansējumu jau pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

3. Secinājumi un iespējas

24.  Referents uzskata, ka vairākas neskaidrības, kas saistītas ar pašreizējo politisko, ekonomisko un organizatorisko kontekstu, piemēram,

- Eiropas Parlamenta vēlēšanas;

- jaunās Komisijas iecelšana;

- jaunā Īrijas referenduma sagatavošanas stadija; ratifikācijas procesa rezultāti;

- jaunā Līguma iespējamā stāšanās spēkā un neratificēšanas sekas budžeta jomā;

- Finanšu un ekonomiskās krīzes politiskā ietekme, kā arī tās iespējamā ietekme uz ES budžetu gada perspektīvā un daudzgadu perspektīvā,

ir nozīmīgi izaicinājumi, kuri neļauj pieņemt detalizētas nostājas, kas būtu vērstas uz drosmīga pārskata izveidi, tādā termiņā, kādā jāveic iepazīstināšana ar iniciatīvas ziņojumu.

25.  Tomēr viņš uzskata, ka šis Parlamenta sastāvs ir veicis ļoti lielu ieguldījumu, tostarp ar Pagaidu komitejas saistībā ar paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem no 2007. līdz 2013. gadam darbu, kā arī ar gada budžetiem un tiem sekojušo likumdošanas darbu. Tādēļ pastāvīgajā ziņojumā būtu jāatspoguļo arī pašreizējie sasniegumi un jāuzsver vēl palikušie trūkumi, kas kopā veidotu šī Parlamenta atstāto mantojumu nākamajam Parlamentam.

· Turpmāk izklāstīti iespējamie varianti patstāvīgajam ziņojumam.

1. variants

26.  Ziņojumā varētu

- prognozēt Lisabonas līguma ietekmi uz ES politiku, tostarp uz tās kvantitatīvajiem aspektiem, un konstatēt nepieciešamību pēc drosmīga pārskata pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros;

- izdarīt politiskus secinājumus pēc budžeta pārskatīšanas konferences un sagatavot ceļu turpmākajiem Komisijas priekšlikumiem, atrodot risinājumus tiem jautājumiem, kas jāatrisina pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, kā arī tiem jautājumiem, kas jāatrisina pēc tam;

- sniegt politisku redzējumu par to, kāda varētu būt nākamā daudzgadu finanšu shēma, balstoties uz pagātnes pieredzi.

2. variants

27.  Ziņojumā varētu

- ņemt vērā pašreizējo politisko un institucionālo kontekstu;

- ievērot, ka pašreizējā stadijā priekšlikumu izvirzīšana varētu būt traucējoša;

- pagaidīt, līdz Komisijas priekšlikumi tiek izskatīti nākamajā Parlamenta sastāvā.

3. variants

28.  Ziņojumā varētu izmantot trīspakāpju pieeju:

1. solis:

- atgādināt, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēma nav tik drosmīga, kā Parlaments būtu varējis gaidīt;

- atgādināt, ka šī shēma ir ļāvusi nodrošināt to ES tiesību aktu kontinuitāti, kuru termiņa vidusposma novērtējums tiks veikts tikai vēlāk (2010.–2011. gadā);

- uzsvērt, ka Iestāžu nolīguma 3. deklarācijā paredzētais pārskats ir ilglaicīgs process, jo Iestāžu nolīgumā ietverti nepieciešamie nosacījumi, lai, kad tas nepieciešams, varētu koriģēt daudzgadu finanšu shēmu (elastīgums, pārskatīšana, pozīciju papildināšana) un ka šie instrumenti ir tikuši aktivizēti ikreiz, kad tas bijis nepieciešams (Galileo, Pārtikas mehānisms, Atveseļošanas plāns?)

- norādīt dažus nozīmīgus principus, kurus jaunais Parlaments varētu pārņemt kā pamatu darbam, piemēram:

- izvairīties no „Ziemassvētku eglītes efekta”;

- koncentrēt izdevumus uz dažām galvenajām jomām, ievērojot pašreizējos griestus;

- piemērot Eiropas pievienotās vērtības kritērijus atbilstīgi subsidiaritātes un samērīguma principiem;

- palielināt funkcionējošās jaudas, īpaši elastīgumu kategoriju ietvaros, kā arī pāri to robežām. Viena iespēja būtu izmantot Iestāžu nolīguma 1. deklarācijas sniegtās iespējas (skat. turpmāk), lai nodrošinātu lielāku elastīgumu, kas ļautu finansēt dažas nozīmīgas politiskās prioritātes (enerģētika, platjoslas sakari). Turklāt šī iespēja ļautu Eiropas Parlamentam uzņemties zināmu iniciatīvu un sagatavoties jauniem Komisijas priekšlikumiem.

„Attiecībā uz Iestāžu nolīguma 7. punktu Komisija līdz 2009. gada beigām sagatavos ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, kurš nepieciešamības gadījumā būs papildināts ar atbilstīgiem priekšlikumiem.”

2. solis:

- ja tiek ratificēts Lisabonas līgums, — tādu korekciju ieteikšana, kas būtu saistītas ar Līguma paredzētajiem uzdevumiem un jaunajām politikas jomām;

3. solis:

- sagatavot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (ko organizētu nākamais Parlaments), pārņemot pašreizējā Līguma pamatshēmu, kā arī likumdošanas programmu termiņa vidusposma novērtējumu rezultātus.

(1)

P6_TA-PROV(2006)0570.

(2)

SEC(2007)42/2-05-1772.

(3)

Pieņemtie teksti, P6_TA (2006)0210.

(4)

P6_TA(2006)0210, Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, 1. punkts.

(5)

PE 392.301_V.03.00.

(6)

(7)

Konferences materiāli atrodami Komisijas tīmekļa vietnē .

(8)

SEC(2008)2739.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (24.2.2009)

Budžeta komitejai

par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Michael Gahler

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta Budžeta komitejas īstenoto trīspakāpju pieeju vidusposma pārskatīšanai un uzsver, ka prioritāte jāpiešķir 4. izdevumu kategorijas finansējuma pastāvīgās nepietiekamības risināšanai, veicot nepieciešamos pielāgojumus pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (MFF), tostarp paredzot atbilstīgu finansējumu Eiropas Ārējās darbības dienestam;

2. norāda uz Komisijas līdz šim paveikto saistībā ar finanšu shēmas pārskatīšanu un 4. izdevumu kategorijas stāvokļa novērtēšanu un mudina Komisiju šajā sakarībā ierosināt īstermiņa risinājumus attiecībā uz pašreizējo MFF, kā arī risinājumu variantus jaunajā MFF, kurā būtu finansiāli jānostiprina 4. izdevumu kategorija un jānovērš finansējuma pastāvīgā nepietiekamība, tādējādi Eiropas Savienībai sniedzot iespēju izpildīt ārējās darbības saistības;

3. īpaši uzsver — ņemot vērā to darbību būtību, ko finansē saskaņā ar 4. izdevumu kategoriju, — ka jāizveido elastīguma mehānisms, ar kuru ES varētu reaģēt uz neparedzētām situācijām, nesamazinot finansējumu, kas paredzēts pašreizējiem politikas virzieniem un programmām ārlietu jomā, un vienlaikus pilnībā ievērojot budžeta iestādes tiesības;

4. uzsver nodomu veltīt īpašu uzmanību tam, lai attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju meklētu īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus vienlaikus ar jaunās Komisijas izvirzīšanas un apstiprināšanas procesu;

5. atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas turpmāku padziļināšanu, izmantojot Austrumu partnerību un Savienību Vidusjūrai; taču norāda, ka Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenti steidzami jānodrošina ar pietiekamu finansējumu, lai šos divus satvarus padarītu stabilus un uzticamus to dalībniekiem; atkārtoti uzsver, ka visa Eiropas kontinenta stabilitāte, drošība un labklājība ir atkarīga no šīs politikas īstenošanas;

6. norāda, ka ES saskaras ar risināmiem uzdevumiem energoapgādes drošības jomā, un mudina Komisiju paredzēt atbilstīgus līdzekļus, kas ES ļautu mazināt tās neaizsargātību šajā jomā;

7. norāda, ka jānovērš plaisa starp finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā (DCI) pašreizējo akcentu uz palīdzību attīstībai un Tūkstošgades attīstības mērķiem, no vienas puses, un nepieciešamību atbalstīt sadarbību ar trešām valstīm ar oficiālo attīstības palīdzību (ODA) nesaistītu darbību finansēšanai, no otras puses; tāpēc aicina Komisiju ierosināt atbilstīgus grozījumus pašreizējos tiesību aktos un saistībā ar jauno MFF paredzēt resursus, lai pastāvīgi un pienācīgi finansētu tās darbības jaunattīstības valstīs, kas nav saistītas ar ODA sadarbību;

8. uzsver, ka, sagatavojot jauno MFF, jebkura izdevumu racionāla pārskatīšana cieši jāsaista ar ieņēmumu reformu tā, lai Eiropas Savienība saņemtu nepieciešamos līdzekļus tās pienākumu izpildei un risinātu uzdevumus, kas gaidāmi nākotnē; uzskata, ka nākamajai finanšu shēmai jāatbilst Komisijas un Parlamenta pilnvaru termiņiem, lai stiprinātu tās demokrātisko leģitimitāti; turklāt uzsver, ka visiem ārējām darbībām paredzētajiem finanšu līdzekļiem būtu jābūt integrētiem ES budžetā, jo īpaši Eiropas Attīstības fondam un ATHENA mehānismam.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Hänsch, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ioan Mircea Paşcu, João de Deus Pinheiro, Pierre Pribetich, Flaviu Călin Rus, Jacek Saryusz-Wolski, Marek Siwiec, Geoffrey Van Orden, Andrzej Wielowieyski, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrew Duff, Glyn Ford, Christoph Konrad, Jean Spautz


Attīstības komitejaS ATZINUMS (18.2.2009)

Budžeta komitejai

par Finanšu shēmas 2007.–2013. gadam termiņa vidusposma pārskatu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Thijs Berman

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  konstatē, ka pašreizējo finanšu plānu izdevumu modeļiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) dažādās pozīcijās ir atšķirīgi īstenošanas līmeņi, jo vairākās pozīcijās (piemēram, 2. pozīcijā) ievērojama līdzekļu daļa nav iztērēta, bet citās (piemēram, 4. pozīcijā) — rezerves ir jau pilnībā izsmeltas; uzskata, ka šī situācija liecina par to, ka ir nepieciešama lielāka elastība, pārvietojot apropriācijas no vienas pozīcijas uz otru;

2.  īpašu uzmanību pievērš bīstamajai finanšu situācijai 4. pozīcijā, ko izraisījušas nesen radušās vajadzības, kuras nevarēja paredzēt DFS izstrādes laikā, piemēram, saistībā ar Palestīnu, Kosovu un Gruziju; uzskata, ka šo problēmu var risināt, vienīgi veicot visaptverošu DFS pārskatīšanu un tās rezultātā palielinot 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu 2010.–2013. gadam;

3.  atzīmē, ka, lai gan vajadzības, kas radušās saistībā ar pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs, tika risinātas pašreizējo finanšu plānu ietvaros, šis bija ļoti sarežģīts un grūts process, kuru nedrīkst atkārtot; turklāt atzīmē, ka jaunattīstības valstīs droši vien radīsies jaunas, neparedzētas un steidzamas vajadzības, tostarp vajadzības, kas saistītas ar satricinājumiem pasaules finanšu tirgos, un vispārējo klimata pārmaiņu izraisītas ārkārtējas situācijas, kuras vissmagāk skar valstis ar zemākiem ienākumiem;

4.  norāda, ka demokrātiskas pārbaudes process liecina par to, ka ir nepieciešams jauns finansēšanas instruments vai arī jāpārveido jau pastāvošais instruments, piešķirot papildu resursus, lai aptvertu darbības, kas nav saistītas ar oficiālo attīstības palīdzību, valstīs, uz kurām attiecas finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, un ka to pienācīgi var sasniegt tikai palielinot 4. pozīcijas maksimālo apjomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alessandro Battilocchio, Thijs Berman, Thierry Cornillet, Corina Creţu, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, José Ribeiro e Castro, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Renate Weber, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emilio Menéndez del Valle


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (18.2.2009)

Budžeta komitejai

par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Herbert Bösch

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka Komisijai kā Eiropas Savienības izpildiestādei ir jāatskaitās par paveikto; tādēļ aicina Komisiju rast atbilstīgu līdzsvaru starp finanšu revīzijām (pareizība un likumība) un darbības revīzijām (izmaksu lietderība);

2.  norāda, ka „dalītu pārvaldību” tieši nosaka EK līguma 5. pants un īstas „ES pārvaldības” trūkums; atgādina, ka pašreizējos apstākļos pastāv liels risks, ka konkrētas dalībvalsts intereses var gūt virsroku pār ES kopīgām interesēm; uzskata, ka ir jāizveido ES akreditācija dalībvalstu iestādēm, kuras veic ar dalītu pārvaldību saistītus uzdevumus;

3.  uzsver vairākkārt pausto aicinājumu ieviest dalībvalstu pārvaldības deklarācijas, lai veicinātu dalībvalstu pārskatatbildību; pauž nožēlu par Komisijas nepietiekamajām pūlēm nodrošināt labvēlīgus apstākļus šāda instrumenta ieviešanai; uzskata, ka Komisijas rīcības trūkums šajā jomā ir pretrunā mērķim, ka budžets jāpārvalda atbilstoši visaugstākajiem standartiem, kā norādīts tās 2007. gada 12. septembra paziņojumā „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā” (SEC(2007)1188, 5. lpp.);

4.  uzskata — ja nav iespējums pilnībā nodrošināt pārskatatbildību konkrētā politikas jomā, šī politika jāmaina vai, iespējams, jāatceļ; pauž pārliecību — tāpat kā politikas formulējums, mērķi, naudas summa un konkrēti tiesību akti, arī pilnīga tās institūcijas atbildība, kurai uzticēta izpilde, jāiekļauj lēmuma pieņemšanas procesā kā obligāts elements;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Revīzijas palāta Atzinumā Nr. 2/2004(1) ir ieviesusi jēdzienu „pieļaujams kļūdas risks”; aicina Komisiju iesniegt budžeta lēmējiestādēm dažādas alternatīvas, norādot pārbaužu izmaksas saistībā ar dažādiem kļūdas līmeņiem; uzskata, ka „pieļaujams kļūdas risks” būs jādiferencē atkarībā no programmu veida, sarežģītības un pārvaldības metodēm;

6.  uzskata, ka Revīzijas palātai ir jāizvērtē Komisijas izmaksu aprēķina kvalitāte.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

9

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Herbert Bösch, Paulo Casaca, Antonio De Blasio, Szabolcs Fazakas, Ingeborg Gräßle, Nils Lundgren, Ashley Mote, Jan Mulder

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Valdis Dombrovskis

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Roselyne Lefrançois

(1)

OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (9.10.2008)

Budžeta komitejai

par Finanšu shēmas 2007.–2013. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Paul Rübig

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē finanšu shēmas 2007.–2013. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu un Komisijas publiskās apspriedes par budžeta reformu; uzskata, ka budžetam jābūt galvenajam instrumentam, kas nodrošina efektīvu ES politikas mērķu sasniegšanu;

2.   uzskata, ka efektīva ES kohēzijas politikas vēršana uz šo mērķu sasniegšanu ir līdzeklis ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai reģionos, uzsverot, ka ir jāveicina piešķirto Kopienas līdzekļu straujāka izmantošana;

3.   tā kā ES politikas prioritātes nepārtraukti attīstās līdz ar globalizāciju, demogrāfiskajām pārmaiņām, tehnoloģiju attīstību, nepieciešamību pēc drošiem un daudzveidīgiem enerģijas piegādes avotiem un līdz ar klimata pārmaiņām, uzskata, ka vissvarīgāk ir pārvērtēt un pilnveidot ES izdevumus tā, lai nodrošinātu vislielāko pievienoto vērtību un ES pasākumu efektivitāti;

4.   ir pārliecināts, ka šī termiņa vidusposma pārskatīšana ir ļoti nozīmīga ES budžetam, jo tā sniedz iespēju labāk atspoguļot pilsoņu prioritātes, ņemot vērā ES mērķi kļūt par konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu un efektīvu globālu ekonomiku; uzskata, ka tāpēc ir nepieciešams vēl vairāk palielināt jauninājumiem, klimata un enerģētikas politikai, infrastruktūrai, izglītībai un apmācībai paredzētos līdzekļus;

5.  uzsver, ka ES lielākās problēmas enerģētikas jomā, kā arī stingri noteiktais mērķis samazināt emisijas visā pasaulē rada nepieciešamību attīstīt lētas un atjaunīgas energotehnoloģijas ar zemām oglekļa emisijām; tāpēc uzskata, ka budžetā ir jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna mērķus; norāda, ka tas nav jāfinansē, pārvirzot finansējumu, kas piešķirts Kopienas pētniecības un jauninājumu programmām;

6.   aicina Komisiju analizēt, kā varētu izmantot jaunās finansēšanas iespējas, lai paātrinātu Eiropas nozīmes projektu īstenošanu atjaunojamo energoresursu jomā un jo īpaši:

i)    vajadzīgās tīkla infrastruktūras izveidi, lai attīstītu jūras vēja un enerģijas potenciālu;

ii)    pieslēguma mezglu izveidi ar Vidusjūras valstīm, lai pilnībā izmantotu lielo vēja un saules siltuma elektroenerģijas potenciālu ES dienvidu valstīs un to kaimiņvalstīs;

iii)   uz biomasu balstītas komunālās apkures un dzesēšanas tīklu izmantošanu apvienojumā ar plašu pastāvošā dzīvojamā fonda modernizācijas programmu;

7.   uzsver, ka energoefektivitāte ir nozīmīgs līdzeklis enerģijas trūkuma novēršanai un izmaksu lietderības ziņā visefektīvākais veids, lai ātri gūtu panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, turklāt tai ir vislielākais izmaksu lietderības potenciāls emisiju samazināšanas jomā vidējā termiņā; aicina Komisiju apsvērt, kā energoefektivitātes sasniegšanas nolūkā vislabāk papildināt dalībvalstu pasākumus un citus politikas instrumentus ar ES budžeta līdzekļiem, un aicina piešķirt papildu līdzekļus gan ražotāju, gan patērētāju energoefektivitātes iniciatīvām; ir pārliecināts, ka lielāks ieguldījums ir īpaši nepieciešams energoefektivitātes uzlabošanai būvniecības nozarē;

8.   stingri uzsver, ka pētījumi un jauninājumi ir svarīgi, lai izveidotu dinamisku uz zināšanām balstītu ES ekonomiku, ko virza izaugsme un darbavietu radīšana; uzsver, ka finansējuma lielāka pieejamība ir veiksmīgas pētījumu un jauninājumu politikas priekšnosacījums; ir pārliecināts, ka jomas, kurās nepieciešams finansējums, ir mainījušās līdz ar izmaiņām pasaulē; tāpēc mudina pētniecības un izstrādes finansējumu vērst uz nākotnes tirgus iespējām un jaunajām globālajām problēmām, piemēram, vides tehnoloģijām un enerģiju;

9.    ir pārliecināts, ka augstākas zinātniskās kvalitātes panākšanai ir nepieciešami arvien lielāki ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā; uzskata, ka Septītās pamatprogrammas budžets pētniecības infrastruktūrai laikposmā no 2007.–2013. gadam neatbilst nedz Eiropas pētniecības vajadzībām, nedz iespējām; ir pārliecināts, ka finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanas kontekstā šai jomai ir jākļūst par nozīmīgu prioritāti;

10. atgādina, ka MVU rada vairāk nekā pusi no Eiropas Savienības IKP, tie ir 99 % no visiem ES uzņēmumiem un nodrošina divas trešdaļas visu darbavietu ES un tādējādi ir lielākais ES ekonomikas sektors; uzskata, ka Lisabonas mērķi ir sasniedzami vienīgi ar mērķtiecīgu un atbilstīgi finansētu MVU politiku, kurā uzmanība pievērsta finansējumam, regulējumam un atbalstam uzņēmējdarbības stiprināšanai, kā arī MVU dalībai pētījumu, jauninājumu, tehnoloģiju un publiskā iepirkuma jomā; uzskata, ka plānotais Mazo uzņēmumu akts ir nozīmīgs MVU atbalsta instruments un ka tam vajadzīgs atbilstīgs līdzekļu palielinājums;

11. aicina Komisiju novērtēt Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, kā arī pārējo uzņēmējdarbības un jauninājumu atbalsta pasākumu efektivitāti un pievienoto vērtību; ir pārliecināts par nepārtraukta un pieaugoša atbalsta un resursu nepieciešamību un par vajadzību labāk integrēt šādas programmas, kas nodrošina galvenos finanšu instrumentus MVU attīstībai ES; uzsver, ka jauninājumu jomā MVU ir jāmudina saskaņot darbību ar universitātēm un pētniecības centriem, lai veicinātu zināšanu nodošanu un pētījumu rezultātu ātru komercializēšanu;

12. norāda, ka energoefektivitāte un klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par galvenajām ES prioritātēm, bet tās nav pietiekami un saskaņoti atainotas ES budžetā; uzskata, ka budžeta pozīcijas vai īpašu apakšpozīciju izveide investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai būtu viens no iespējamiem uzlabojumiem papildus to mērķu iekļaušanai pašreizējās programmās, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām;

13.  uzsver, ka Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un iniciatīva JEREMIE ir svarīgas, lai novērstu MVU finansējuma tirgus nepilnības, un aicina pieejamos resursus virzīt uz faktiskajām MVU vajadzībām, piemēram, jaunu „mezanīna” instrumentu atbalstam; norāda, ka MVU īpaši smagi ietekmē novēloti maksājumi, tāpēc ir jāvairās no kavējumiem, ieviešot efektīvu un pārredzamu uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu maksājumu veikšanu paredzētajā laikā;

14. norāda, ka ES izdevumu efektīva pārvaldība ir jāuzskata par prioritāti; norāda, ka ļoti svarīgi ir līdzekļus piešķirt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pastāvīgu rezultātu novērtējumu; uzskata, ka tāpēc ir jāstiprina spēcīga un efektīva publiskā un privātā sektora partnerība;

15. norāda, ka ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai izveidotu savstarpēji nesaistītus Eiropas enerģētikas tīklus, kam ir nozīmīga loma stratēģiskajā enerģētikas politikā un Eiropas e-pakalpojumu izveidē, īpašu vērību veltot datu aizsardzībai; ņemot vērā ES mērķus klimata pārmaiņu jomā, ir pārliecināts, ka Eiropas enerģētikas tīkla finansējums ir jāvirza uz tādu zemas oglekļa emisijas infrastruktūru kā viedie enerģētikas tīkli, lai palielinātu ES elektrības un gāzes sistēmas efektivitāti, elastību, drošību, uzticamību un kvalitāti;

16. uzsver, ka ir nepieciešams novirzīt finanšu līdzekļus ES regulatoram, kas nodarbojas ar kodoldrošību un kas veido un pārrauga vienotus noteikumus, procesus un standartus darbam ar kodolmateriāliem un avāriju pārvaldībai;

17.  norāda, ka ES emisiju tirdzniecības sistēma (ETS) tiks pilnībā pārskatīta; uzsver, ka uzņēmumi, kurus skar ETS izsoles, ir jāiesaista lēmuma pieņemšanā par to, kā izmantot izsolē iegūtos līdzekļus;

18. konstatē, ka īpaši pētniecības un izstrādes un MVU atbalsta jomā efektīvākie un rentablākie atbalsta veidi varētu būt aizdevumi apvienojumā ar dotācijām; ir pārliecināts, ka, veicot budžeta pārskatīšanu, būtu jāapsver inovatīvas finansēšanas metodes izaugsmes atbalstam;

19. uzsver, ka liela nozīme ir uzlabotai koordinācijai starp ES un trešām valstīm, īpaši ar mērķi izveidot pasaules mēroga partnerības sistēmu un veicināt zināšanu nodošanu tādām valstīm, kam ir stratēģiska nozīme ES enerģijas piegāžu drošības uzlabošanā; ir pārliecināts, ka šim mērķim ir jābūt atspoguļotam budžetā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.10.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Nicole Fontaine, Norbert Glante, András Gyürk, David Hammerstein, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Manuel António dos Santos, Juan Fraile Cantón, Neena Gill, Pierre Pribetich, Silvia-Adriana Ţicău, Vladimir Urutchev

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Javier Pomés Ruiz


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (27.1.2009)

Budžeta komitejai

par 2007.– 2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Rumiana Jeleva

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ES kohēzijas politika joprojām ir Eiropas integrācijas procesa fundamentāls balsts un tai ir aktīva loma nevienlīdzības un nepietiekamas attīstības mazināšanā,

1.  uzskata, ka daudzus gadus ES reģionālā politika ir pierādījusi Eiropas sabiedrībai savu unikālo pievienoto vērtību, efektīvi veicinot ekonomisko un sociālo kohēziju visā ES un tajā pašā laikā palīdzot sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā un Gēteborgas ilgtspējīgas attīstības mērķus; tādēļ nepiekrīt nekādiem mēģinājumiem atkārtoti nacionalizēt šo Kopienas politiku; atkārtoti pauž savu pastāvīgo nostāju, ka kohēzijas politikai ir jāattiecas uz visu ES teritoriju un lielākā daļa pieejamo finanšu resursu ir jānovirza mazāk attīstītu reģionu vajadzībām;

2.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi garantēt pienācīgu finansējumu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā laika posmam pēc 2013. gada, lai būtu iespējams ne tikai sekmīgi veikt tradicionālos kohēzijas politikas uzdevumus, bet arī risināt virkni jaunu visā pasaulē aktuālu problēmu, kuras aptver lielas teritorijas, piemēram, klimata un demogrāfiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, pielāgošanās globalizācijai, lauku teritoriju atveseļošana, energoefektivitāte un iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētās, kā to paredz Komisijas Ceturtais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2007)0273); tādēļ uzskata, ka ar piešķirtajiem 0,35 % no ES IKP nepavisam nepietiks šīs politikas finansēšanai;

3.   uzskata, ka ES kohēzijas politikai ir jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai Kopiena varētu panākt patiesu konverģenci un sekmīgi novērst starpreģionālo un reģionālo nevienlīdzību un pastāvošo nevienlīdzību tādās jomās kā nodarbinātība, transporta infrastruktūra, pieejamība, inovācijas iespējas, kā arī tehnoloģisko plaisu starp attīstītākajiem un mazāk attīstītajiem reģioniem; uzsver jo īpaši to, ka kohēzijas politikas uzdevums ir palīdzēt tādiem reģioniem kā kalnu apvidi, salas, reti apdzīvoti reģioni un robežreģioni pārvarēt savus pastāvīgos ģeogrāfiskos un strukturālos trūkumus; turklāt uzskata, ka stabila un pareizi finansēta kohēzijas politika ir būtiski svarīgs priekšnoteikums, lai turpmākā paplašināšanās noritētu sekmīgi;

4.  uzsver nepieciešamību vienkāršot struktūrfondu īstenošanas procedūras, īpaši pārvaldības un kontroles sistēmas, vienlaikus apkarojot krāpšanu un nelikumības un nodrošinot pienācīgas finanšu kontroles sistēmas; norāda uz to, ka sistēmas sarežģītība zināmā mērā ir vainojama pie tā, ka dalībvalstis nepilnīgi izmanto pieejamos resursus; atzinīgi vērtē Komisijas nesen iesniegtos priekšlikumus saistībā ar finanšu krīzi pārskatīt ES kohēzijas politiku, tostarp konkrētus priekšlikumus attiecīgo procedūru vienkāršošanai, un ar nepacietību gaida jaunāko Komisijas priekšlikumu paketi par vienkāršošanas pasākumiem, kuru paredzēts iesniegt 2009. gada sākumā; uzskata, ka šie pasākumi ir jāīsteno nekavējoties un ar tiem jānodrošina, ka ir nepārprotami nošķirti ES, tās dalībvalstu un reģionālo un pašvaldību iestāžu pienākumi un kompetences;

5.  norāda, ka Komisija pirmo reizi ir iesaistījusies sistemātiskā 2000.–2006. gada darbības programmu efektivitātes vērtēšanā; ar lielu interesi gaida šīs vērtēšanas rezultātus, kas uzskatāms par nopietnu mēģinājumu noteikt kohēzijas politikas pasākumu efektivitāti; tomēr norāda, ka pašlaik ir ļoti grūti pilnībā apzināt kohēzijas politikas faktisko pozitīvo ietekmi, jo pilnīgie veikto pasākumu rezultāti būs saskatāmi tikai vēlāk un nav iespējams tos izmērīt tikai ekonomiskos jēdzienos;

6.  uzsver, ka kohēzijas politiku nav jāuzskata tikai par instrumentu citu nozaru politiku mērķu sasniegšanai, jo tā pati par sevi ir Kopienas politika ar ievērojamu pievienoto vērtību;

7. atzīst, ka pašreizējā finanšu krīze ir ievērojami mainījusi ekonomisko un finansiālo situāciju daudzās dalībvalstīs; norāda, ka šīs krīzes rezultātā var mainīties dalībvalstu investīciju prioritātes un līdz ar to var rasties vajadzība pielāgot vairākas darbības programmas; uzsver, ka dalībvalstis var saskarties arī ar likviditātes problēmām, kas neļaus tām veikt dalībvalstu iemaksas strukturālu pasākumu un programmu īstenošanai; mudina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai kopīgiem spēkiem atdzīvinātu Eiropas ekonomiku;

8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kas paredz grozīt pašreizējo 2007.–2013. gada struktūrfondu tiesisko regulējumu, lai vienkāršotu šo sistēmu, kā arī paātrinātu un sekmētu dalībvalstīm paredzēto maksājumu izpildi; uzskata, ka priekšlikumi ir nozīmīgs pirmais solis, kas jāsper, lai palīdzētu dalībvalstīm centienos apkarot pašreizējās ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi; līdz ar to atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pagarināt norēķinu termiņu par 2000.–2006. gada darbības programmām;

9. uzsver, ka ES finansējuma pamatmērķis ir uzlabot ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt ES līdzekļu optimālu pārvaldību; ņemot to vērā, atgādina par vajadzību nodrošināt labu pārvaldību, kā arī to, cik svarīgi ir apkarot krāpšanu, korupciju un organizēto noziedzību, kas tiešā veidā pārkāpj ES budžeta pamatā esošos principus; tādēļ atzinīgi vērtē OLAF centienus šajā jomā;

10. saistībā ar teritoriālo kohēziju ierosina ievērojami paaugstināt Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi gan politikas, gan finanšu ziņā, kā arī nodrošināt papildu finansējumu nākamajam plānošanas periodam; atzinīgi vērtē Komisijas nesenos centienus pastiprināt teritoriālo sadarbību, izveidojot vairākvalstu sadarbības struktūras valstīm, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām; ar lielu interesi pieņem zināšanai Baltijas jūras valstu stratēģiju, kura parāda, ka nākotnē varētu apsvērt līdzīgu stratēģiju izveidi citiem reģioniem vai teritorijām, piemēram, Melnās jūras reģionam;

11. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par visaptverošu sistēmu pārejas posma palīdzības sniegšanai laika periodā pēc 2013. gada tiem reģioniem, kuri pārsniegs 75 % IKP slieksni; uzskata, ka īpaši svarīgi ir atsevišķi aplūkot šos „pārejas reģionus”, jo to attīstība joprojām būs pārejas posmā, un tādēļ attiecībā uz tiem jānosaka skaidrāks statuss un pārredzami noteikumi, kā arī jānodrošina lielāka noteiktība saistībā ar pārejas atbalsta piešķiršanu no struktūrfondiem nākamajā plānošanas periodā; uzskata, ka pārejas noteikumi jāparedz arī dalībvalstīm, kas beidz izmantot Kohēzijas fondu, lai konsolidētu sasniegtos konverģences līmeņus;

12. ar interesi pieņem zināšanai debates par nākamās finanšu shēmas plānošanu pieciem gadiem (pašreizējo septiņu gadu vietā), jo šie termiņi sakritīs ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņiem; tomēr apzinās lielos sarežģījumus saistībā ar struktūrfondu daudzgadu programmu īstenošanu tik īsā plānošanas periodā; ierosina kohēzijas politiku plānot desmit gadu periodam, būtiski pārskatot tiesisko un darbības regulējumu pēc pirmajiem pieciem gadiem;

13. uzsver Eiropas Investīciju bankas un citu iestāžu finansēto jauno iniciatīvu Jaspers, Jeremie un Jessica pozitīvo ietekmi un aicina nākamajā finanšu shēmā paplašināt šīs iniciatīvas;

14. atgādina, ka sarunās par regulām 2007.–2013. gada struktūrfondiem Parlaments neformālās triju pušu sarunās nāca klajā ar priekšlikumu neizmantotos līdzekļus, kas tiek zaudēti N+2 / N+3 noteikuma dēļ, ieskaitīt Kopienas kohēzijas budžetā (1.b izdevumu kategorija) un piešķirt citām darbības programmām, kurās ir labāki līdzekļu absorbcijas rādītāji, izveidojot jaunu Kopienas rezervi, kas darbotos kā atlīdzības mehānisms par panākto attīstību; pauž dziļu nožēlu, ka Padome tolaik šo priekšlikumu nepieņēma; aicina Komisiju nākamajā vidusposma pārskatīšanā atsaukties uz Parlamenta priekšlikumu un ierosina Komisijai iesākumā veikt analīzi par šī instrumenta praktiskās piemērošanas ietekmi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Antonio De Blasio, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Grażyna Staniszewska, Andrzej Jan Szejna, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Domenico Antonio Basile, Madeleine Jouye de Grandmaison, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Richard Seeber


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (21.1.2009)

Budžeta komitejai

par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu

(2008/2055(INI))

Atzinumu sagatavoja: Esther De Lange

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka lauksaimniecības politika ir vienīgā politikas joma, kuru lielā mērā finansē Kopiena, un tā rezultātā izdevumi lauksaimniecībai veido ievērojamu daļu no kopējā ES budžeta, kaut gan lauksaimniecības izdevumi relatīvā izteiksmē ir samazinājušies;

2.  pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja tiek aicināta paust nostāju par 2007.   –2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma novērtējumu, iepriekš nesaņemot Komisijas ziņojumu, lai varētu ņemt vērā konkrētu pašreizējās finanšu situācijas novērtējumu un pirmās prognozes;

3.  uzsver, cik grūti ir sagatavot finanšu prognozes Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz tirgu pārvaldības pasākumiem pasaules ekonomikas un finanšu krīzes un saspringtās tirgus situācijas apstākļos, kā arī ņemot vērā izejmateriālu, tostarp lauksaimniecības izejmateriālu, cenas, ar kurām arvien biežāk notiek spekulācijas starptautiskā līmenī;

4.  uzsver, ka paustie viedokļi par samērā augsto lauksaimniecības izdevumu daļu Kopienas budžetā maldina sabiedrību, jo lauksaimniecības piemaksas ir ļoti niecīga summa, ja to pretstata dalībvalstu kopējam IKP;

5.  atgādina, ka maksimālās summas kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir noteiktas līdz 2013. gadam un ka lauksaimniecības budžeta noturība līdz 2013. gadam bija galvenā prasība, pieņemot vērienīgo KLP reformu 2003. gadā un lielākajai daļai dalībvalstu veicot šīs politikas „veselības pārbaudi” 2008. gadā, jo ilgtermiņa plānošana ir būtiski svarīga lauksaimniecības nozarē;

6.  uzsver, ka lauksaimniecības ražojumu cenās pēdējā laikā vērojamas spēcīgas svārstības un ka maldās tie, kuri, pamatojoties uz pārtikas produktu cenu straujo pieaugumu pēdējos gados, uzskata, ka lauksaimniecības piemaksas vairs nav nepieciešamas un ka ar saražotās produkcijas pārdošanu vien var nodrošināt stabilus, paredzamus ienākumus lauksaimniekiem;

7.  norāda, ka šo iemeslu dēļ jaunas prioritātes saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu var finansēt tikai, izmantojot jaunus finansējuma avotus vai pašreizējās programmās pārskatot esošās prioritātes un izdevumu līmeņus; tādēļ uzsver, cik ļoti ir nepieciešams nodrošināt pietiekamas rezerves dažādās sākotnējā budžeta kategorijās, lai būtu iespējams īstenot Parlamenta prioritātes; pauž nožēlu par to, ka 2005. gadā, apspriežot budžetu, otrā pīlāra pasākumiem tika piešķirts pārāk mazs finansējums;

8.  pauž nožēlu par augstajām modulāciju likmēm, par kurām vienojās dalībvalstis saskaņā ar KLP „veselības pārbaudi”, un prasa, lai Komisija, pārskatot finanšu shēmu, paredz vairāk papildu līdzekļu lauku teritoriju attīstībai, tādējādi radot iespēju segt no KLP otrā pīlāra izrietošās vajadzības;

9.  tomēr brīdina, ka pašreizējā rezerve lauksaimniecības budžetā nebūs ilglaicīga, jo arvien lielākā mērā budžets būs jāizmanto jauno dalībvalstu pakāpeniskai iekļaušanai, saistībā ar lauksaimniecības tirgu nepastāvību, dzīvnieku un augu veselības riskiem, nesenajām horizontālajām un nozares reformām un citiem saskaņā ar KLP pieņemtiem pasākumiem konkrētu sabiedrības grupu atbalstam, tādēļ šī rezerve varētu būt iztērēta šī plānošanas perioda beigās; tādēļ uzsver, ka pašreizējo rezervi nevajadzētu strukturāli izmantot;

10.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz informēt Parlamentu par papildu finansējumu, kurš varētu būt nepieciešams lauksaimniecības jomā, ja līdz 2013. gadam Horvātija vai citas valstis pievienotos ES vai arī lauksaimniecības vadlīnijas paredzētu jaunus izdevumus;

11.  norāda, ka Lisabonas līgums neievieš izmaiņas KLP mērķos, kas ir šādi: lauksaimniecības ražīguma palielināšana, pienācīgu dzīves apstākļu nodrošināšana lauksaimniecībā nodarbinātajiem, tirgus stabilizēšana, piegāžu pieejamības nodrošināšana un rūpes par to, lai piegādes sasniedz patērētājus par pieņemamu cenu; tomēr norāda, ka KLP dažādās reformas un citas Kopienas politikas jomas rada lauksaimniecībai jaunus uzdevumus saistībā ar produktu kvalitāti, vides aizsardzību, klimata pārmaiņu novēršanu, patērētāju veselību un lauksaimniecības teritorijas plānošanu, izraisa pārmaiņas ražošanas metodēs un tā rezultātā var samazināties ražīgums; uzsver, ka Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktie mērķi jāņem vērā arī ES lauksaimniecības politikā;

12.  norāda, ka tādu dabas resursu kā augsne, ūdens, gaiss, klimats un bioloģiskā daudzveidība saglabāšana joprojām ir mērķis, kas pildāms saskaņā ar 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes lēmumu;

13.  vērš uzmanību uz to, ka citi svarīgi pasaules lauksaimniecības tirgus dalībnieki pēdējā laikā ir uzlabojuši savu lauksaimniecības politiku (piemēram, ASV lauksaimniecības likums);

14.  uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai būtiski svarīga ir satura un finansējuma ziņā spēcīga ES kopējā lauksaimniecības politika, vienlaikus garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pārredzamu pārtikas apriti kopējā iekšējā tirgū, kā arī lauku apgabalu dzīvotspēju; turklāt uzskata, ka lauku rajonu elastības veicināšanai un dzīves apstākļu uzlabošanai tajos ir jābūt svarīgai prioritātei, lai novērstu iedzīvotāju pārcelšanos uz lielajām pilsētām un turpmāku urbanizāciju;

15.  uzsver, ka lauksaimniecības ražošanai ir milzīga pievienotā vērtība, jo tā piegādā izejmateriālus pārstrādes nozarei un tādējādi dod ieguldījumu reģiona ekonomikas un sociālajā kohēzijā un ES līdzsvarotā attīstībā; norāda, ka tādēļ jāsaglabā un atbilstošos gadījumos jāpaaugstina atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, jo tie rada motivāciju lauksaimniecības ražošanas apjomu palielināšanai;

16.  uzskata, ka programmā attiecībā uz finanšu shēmu laika posmam pēc 2013. gada pirms nepieciešamo budžeta līdzekļu piešķiršanas jānosaka atbilstoši politikas pasākumi un to konkrētie mērķi;

17.  tomēr strikti iebilst pret atgriešanos pie lauksaimniecības politikas nacionalizācijas; taču uzskata, ka saistībā ar subsidiaritātes principu jānodrošina zināma brīvība dalībvalstīm un reģioniem attiecībā uz reģionālo lauksaimniecības politiku, lai pasākumus varētu pieskaņot atbilstoši specifiskai situācijai; uzsver, ka lauksaimniecības politikas būtība nepieļauj konkurences noteikumu pārkāpumus iekšējā tirgū un rada ietaupījumus Eiropas nodokļu maksātājiem;

18. brīdina par draudiem saistībā ar iespējamo līdzfinansējuma ieviešanu pirmajā pīlārā, jo obligāto prasību ievērošanu visticamāk nebūs iespējams nodrošināt, ja vienas valsts parlaments nevēlēsies piešķirt līdzekļus valsts līdzfinansējumam, tādējādi ievērojami izkropļojot konkurenci un de facto graujot KLP, kā tas minēts Eiropas Komisijas 2008. gada 9. jūnija vēstulē.

19. uzsver, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas panākumi un tās akceptēšana ir lielā mērā atkarīga arī no birokrātijas mazināšanas un regulatīvi administratīvo noteikumu ierobežošanas;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis Manuel Capoulas Santos, Giovanna Corda, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Konstantinos Droutsas, Constantin Dumitriu, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Sebastiano Sanzarello, Agnes Schierhuber, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Witold Tomczak, Andrzej Tomasz Zapałowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Esther De Lange, Ilda Figueiredo, Christa Klaß, Roselyne Lefrançois, Jan Mulder, Maria Petre, Brian Simpson, Kyösti Virrankoski


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Richard James Ashworth, Glenn Bedingfield, Reimer Böge, Costas Botopoulos, Daniel Dăianu, Vasilica Viorica Dăncilă, Valdis Dombrovskis, James Elles, Göran Färm, Szabolcs Fazakas, Vicente Miguel Garcés Ramón, Salvador Garriga Polledo, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Wiesław Stefan Kuc, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Alexandru Nazare, Gérard Onesta, Esko Seppänen, Nina Škottová, Theodor Dumitru Stolojan, László Surján, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Juan Fraile Cantón, Vytautas Landsbergis, Esther De Lange, Manolis Mavrommatis, Juan Andrés Naranjo Escobar, Paul Rübig, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Margarita Starkevičiūtė, Peter Šťastný, Janusz Wojciechowski, Zbigniew Zaleski

Juridisks paziņojums - Privātuma politika