ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem
5.3.2009 - (COM(2008)0469 – C6‑0295/2008 – 2008/0160(COD)) - ***I
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Diana Wallis
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem
(COM(2008)0469 – C6‑0295/2008 – 2008/0160(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0469),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. un 133. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0295/2008),
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6‑0118/2009),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums –1. apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1) Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembra deklarācijā par no roņiem iegūtu produktu aizliegumu Eiropas Savienībā1 prasīja, lai Komisija nekavējoties izstrādātu regulu, ar ko tiek aizliegts visu Grenlandes un pūšļdeguna roņu izstrādājumu imports, eksports un tirdzniecība. Eiropas Parlaments 2006. gada 12. oktobra rezolūcijā par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā2 aicināja Komisiju ierosināt pilnībā aizliegt roņu izstrādājumu importu. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada 17. novembra Ieteikumā Nr. 1776 (2006) par roņu medībām ieteica aicināt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras nodarbojas ar roņu medībām, aizliegt visas nežēlīgās medību metodes, kas negarantē tūlītēju dzīvnieku nāvi bez ciešanām, un aizliegt dzīvnieku apdullināšanu ar tādiem instrumentiem kā hakapikiem, nūjām un šaujamieročiem, kā arī veicināt iniciatīvas ar mērķi aizliegt tirgot roņu izstrādājumus. |
|
|
_________ 1 OV C 306 E, 15.12.2006., 194. lpp. 2 OV C 308 E, 16.12.2006., 170. lpp. |
Pamatojums | |
Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā Komisija tiek aicina ierosināt pilnībā aizliegt roņu izstrādājumu importu, turklāt Parlamenta rakstiskajā deklarācijā par roņu izstrādājumu aizliegšanu Eiropas Savienībā, kuru parakstījuši 425 deputāti, ir izteikts mudinājums iesniegt priekšlikumu aizliegt tirdzniecību ar roņu izstrādājumiem, kā arī Eiropas Padomes ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas veicināt iniciatīvas ar mērķi aizliegt roņu izstrādājumu tirdzniecību, un tā daļēji norāda uz ierosinātās regulas nepieciešamību. | |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Roņveidīgie ir dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas, bailes un citādas ciešanas. |
(1) Roņi ir jutīgi dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas, bailes un citādas ciešanas. Ir aizliegts komerciālos nolūkos dalībvalstīs importēt atsevišķu sugu (Grenlandes un zilmuguraino roņu) ronēnu ādas un no tām iegūtus izstrādājumus1. |
|
|
_______ 1 Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/129/EEK par noteiktu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs (OV L 91, 9.4.1983., 30. lpp.). |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Roņveidīgos medī Kopienā un ārpus tās un izmanto tādu izstrādājumu un priekšmetu ieguvei kā, piemēram, gaļa, eļļa, trāns, kažokādas un no tām izgatavoti priekšmeti, kurus komerciāli pārdod dažādos tirgos, tostarp Kopienā. |
(2) Roņu komerciālas medības notiek gan Kopienā, gan ārpus tās, lai iegūtu tādus izstrādājumus un priekšmetus kā gaļa, eļļa, trāns, kažokādas un no tām izgatavoti priekšmeti, kurus komerciāli pārdod dažādos tirgos, tostarp Kopienas tirgū. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Roņveidīgo medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu — paust nopietnas bažas, jo ir pamats uzskatīt, ka roņveidīgos, iespējams, nogalina un dīrā, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa secināts, ka ir roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas, tomēr ir ziņots, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni1. |
(3) Roņu medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu —, paust nopietnas bažas, jo ir skaidri pierādījumi, ka roņiem, kurus nogalina komerciālās medībās, nepārtraukti tiek sagādātas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
|
1 Dzīvnieku veselības un labturības darba grupas pēc Komisijas pieprasījuma sagatavotais zinātniskais atzinums par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa. The EFSA Journal (2007) 610, 1.–122. lpp. |
|
Pamatojums | |
Eiropas pilsoņiem bažas rada tirdzniecība, kas ietver savvaļas dzīvnieku ciešanas, nevis tikai ciešanas, kuras ir novēršamas. Nenovēršamas ciešanas varētu būt ļoti ievērojamas. Jautājums šeit nav par to, vai daži roņi tiek nogalināti humāni, bet gan par to, vai viņus vispār var nogalināt humāni apkārtējā vidē, kur notiek komerciālas roņu medības. | |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) Komisija 2007. gadā pilnvaroja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) noteikt visatbilstošākās vai piemērotākās roņu nogalināšanas metodes, kas maksimāli samazina novēršamas sāpes, mokas un ciešanas, taču tā neprasīja, lai EFSA izvērtētu, vai roņu nogalināšana komerciālās medībās ir humāna un vai to varētu padarīt humānāku, ņemot vērā apstākļus, kādos medības notiek. |
Pamatojums | |
Komisija neprasīja, lai EFSA izvērtētu, vai roņu komerciālās medībās pašlaik notiek humāni, bet gan lūdza noteikt visatbilstošākās nogalināšanas metodes, kas cik vien iespējams samazinātu nevajadzīgas sāpes, mokas un ciešanas. EFSA ziņojumā ieteiktās nogalinātās metodes un regulas projekts neparedz humānu nogalināšanu, kā to definētu jebkura atzīta veterināra iestāde. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3b) Komisija ir saņēmusi tūkstošiem vēstuļu, e–pasta vēstuļu un lūgumrakstu, kuros pausti plaši ES pilsoņu protesti pret roņu izstrādājumu neregulētu tirdzniecību, kas padara nogalināšanu nehumānu. |
Pamatojums | |
Šis papildinājums atspoguļo pēdējos gados Eiropas pilsoņu un citu cilvēku pausto sabiedrības vēršanos pret roņu izstrādājumu tirdzniecību. Tas ir ņemts no paskaidrojuma raksta, kas pievienots Komisijas iesniegtajam regulas projektam. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Reaģējot uz bažām par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa, vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas vai plāno pieņemt tiesību aktus, kas reglamentē no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību, aizliedzot to importu un ražošanu, bet citās dalībvalstīs tirdzniecība ar šādiem izstrādājumiem netiek ierobežota. |
(4) Reaģējot uz bažām par roņu nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa, vairākas dalībvalstis, tostarp Austrija, Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija un Vācija, kā arī ārpuskopienas valstis — Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Meksika, Panama un Šveice, pamatojoties galvenokārt uz ētiskiem apsvērumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību, ir pieņēmušas vai plāno pieņemt tiesību aktus, kas reglamentē roņu izstrādājumu tirdzniecību, aizliedzot to importu un ražošanu, bet citās dalībvalstīs tirdzniecība ar šādiem izstrādājumiem netiek ierobežota. |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu tiek izcelti dzīvnieku labturības apsvērumi saistībā ar spēkā esošajiem dalībvalstu ierobežojumiem roņu izstrādājumu tirdzniecībai. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Lai novērstu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību, ir jāparedz saskaņoti noteikumi, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus. Šajā ziņā lietderīgs ir aizliegums laist tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus. |
(6) Lai novērstu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību un kliedētu Eiropas pilsoņu bažas par dzīvnieku labturību, ņemot vērā arī dabas aizsardzības jautājumus, ir jāparedz saskaņoti noteikumi, pamatojoties uz šiem apsvērumiem. Šajā ziņā lietderīgs ir aizliegums laist tirgū roņu izstrādājumus. Attiecībā uz izstrādājumiem, ko inuīti ieguvuši roņu medībās, ir atbilstīgi paredzēt ierobežotu atkāpi no vispārējā aizlieguma laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās roņu izstrādājumus. |
Pamatojums | |
54. Šīs regulas nolūks ir kliedēt bažas par dzīvnieku labturību un kopumā risināt dabas aizsardzības jautājumus. Ir svarīgi uzsvērt šos apsvērumus, it īpaši — lai nodrošinātu atbilstību konkrētiem noteikumiem PTO kontekstā. | |
53. Ņemot vērā Parlamenta rakstisko deklarāciju, ir svarīgi skaidri definēt, kāda tirdzniecība inuītu kopienām ir atļauta tradicionālos nolūkos. Atsauce uz citām vietējām kopienām liecina, ka šie noteikumi ir objektīvi un nediskriminējoši. | |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību un to iespējamu saglabāšanu saistībā ar tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Vārda “novēršamas” svītrošana ir pamatota, jo visi pierādījumi liecina, ka ES iedzīvotāji pauž bažas par ciešanām, ko roņiem sagādā medību laikā, nevis tikai ciešanām, kuras ir novēršamas. Nenovēršamas ciešanas varētu būt ļoti smagas, ņemot vērā to, ka jēdziens nav kvantificējams. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Tomēr vajadzētu paredzēt iespēju noteikt atkāpes no vispārējā aizlieguma laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, ciktāl tiek ievēroti atbilstoši nosacījumi, kuru pamatā ir dzīvnieku labturības apsvērumi. Tālab jāparedz kritēriji, kuru ievērošanai būtu jānodrošina, ka roņveidīgie tiek nogalināti un dīrāti, neradot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Jebkuru šādu atkāpi jāpiešķir Kopienas līmenī tā, lai visā Kopienā tiktu piemēroti vienoti nosacījumi attiecībā uz tirdzniecību, kas īpaši atļauta saskaņā ar šīm atkāpēm, un lai iekšējais tirgus turpinātu darboties bez sarežģījumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Roņu komerciālas medības pēc būtības ir nehumānas, jo humānas nogalināšanas metodes nevar tikt reāli un konsekventi piemērotas tādos apkārtējās vides apstākļos, kādos medības notiek. Turklāt roņu komerciālas medības notiek attālās vietās, un tūkstošiem cilvēku tās veic plašās, grūti pieejamās teritorijās, tāpēc roņu medību efektīva uzraudzība nav iespējama. Līdz ar to tikai vispārējs aizliegums bez Komisijas ierosinātajām atkāpēm atbilstu pilsoņu pieprasījumiem izbeigt roņu izstrādājumu tirdzniecību. | |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) No roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus drīkst laist tirgū, importēt, vest tranzītā vai eksportēt tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas šajā sakarā paredzēti šajā regulā. Tomēr, ja no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus laiž tirgū, importē vai eksportē atbilstoši atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, šiem izstrādājumiem ir jāatbilst arī attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tostarp attiecīgi noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu. Šī regula nedrīkst ietekmēt saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam , kas skar no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu iznīcināšanu sabiedrības un dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ. |
svītrots |
|
1 OV L 273, 10.10.2002, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 523/2008 (OV L 153, 12.6.2008., 23. lpp.). |
|
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 11. apsvērums, kur paredzēta atkāpe attiecībā uz dažām nogalināšanas metodēm, tad ir jāsvītro arī šis apsvērums. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Nedrīkst ciest to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras tradicionāli nodarbojas ar roņveidīgo medībām iztikas nodrošināšanai. Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa. Medības ir ienākumu avots un palīdz nodrošināt mednieka iztiku. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkstētu attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no tādiem roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tiem nodrošināt iztiku. |
(13) Šī regula nedrīkstētu negatīvi ietekmēt to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras nodarbojas ar roņu medībām iztikas nodrošināšanai, jo medības iztikas nodrošināšanai ietver tikai personisko vai ģimenes patēriņu un neietver Kopienas iekšējo tirdzniecību. Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa, un šādā kontekstā tās tiek aizsargātas saskaņā ar ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām. Roņu izstrādājumi, kuri iegūti medībās, ko veic inuītu kopienas, un kuri ienāk Kopienas tirgū personiskām vajadzībām, kultūras apmaiņas nolūkos, piemēram, izglītībai vai ceremonijām, un neliela apjoma tirdzniecībai, būtu jāatļauj saskaņā ar šo regulu, ja vien ir ievēroti atbilstošie nosacījumi attiecībā uz dzīvnieku labturību un ja attiecīgās varas iestādes var šos nosacījumus reāli piemērot. Tālab būtu jāparedz kritēriji, kuru ievērošana nodrošinātu, ka roņus nogalina un nodīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(13a) Roņu izstrādājumus drīkstētu laist tirgū, importēt, vest tranzītā vai eksportēt tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas šajā sakarā paredzēti šajā regulā. Tomēr, ja roņu izstrādājumus laiž tirgū, importē vai eksportē atbilstoši atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, šiem izstrādājumiem būtu jāatbilst arī attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tostarp attiecīgi noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu. Šī regula nedrīkst ietekmēt saistības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam1, kas skar roņu izstrādājumu iznīcināšanu sabiedrības un dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ. |
|
|
___________ 1 OV L 273, 10.10.2002, 1. lpp. |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Jāparedz atbilstošas prasības, lai nodrošinātu, ka atkāpes no tirdzniecības aizliegumiem saskaņā ar šo regulu var pareizi īstenot. Tālab jāparedz noteikumi attiecībā uz sertificēšanas shēmām, kā arī marķēšanu un etiķetēšanu. Ar sertificēšanas shēmām būtu jānodrošina, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi tiek sertificēti kā tādi, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti un nodīrāti saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas tiek reāli piemērotas un kuru mērķis ir nodrošināt, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 11. apsvērums, kur paredzēta atkāpe attiecībā uz dažām nogalināšanas metodēm, tad ir jāsvītro arī šis apsvērums. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Konkrētāk, Komisijai vajadzīgas pilnvaras pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas procedūras, lai varētu efektīvi iesniegt un apstrādāt pieprasījumus atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti šīs regulas noteikumi par sertificēšanas shēmām, marķēšanu un etiķetēšanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, cita starpā papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai arī jābūt pilnvarām lemt par atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, šo atkāpju apturēšanu vai atcelšanu. Tā kā šos pasākumus pieņem, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās shēmas vadību, piemērojot to katram gadījumam atsevišķi, pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadības procedūru. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 11. apsvērums, kur paredzēta atkāpe attiecībā uz dažām nogalināšanas metodēm, tad ir jāsvītro arī šis apsvērums. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 18. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(18) Dalībvalstīm regulāri jāziņo par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. |
(18) Dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm, kur notiek roņu medības, būtu regulāri jāziņo par šīs regulas ietekmi uz kultūru, ekonomiku, sabiedrību un roņu labturību, ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un ietekmi. |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi par no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. |
Ar šo regulu paredz saskaņotus noteikumus, aizliedzot roņu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. Drīkst tirgot tikai tādus roņu izstrādājumus, kuri iegūti no inuītu vai citu vietējo kopienu medībām iztikas nodrošināšanai, kā daļu no komerciālas apmaiņas starp šādām kopienām kultūras, izglītojošos un/vai ceremoniju izpildīšanas nolūkos. |
Pamatojums | |
Šajā grozījumā noteikts izņēmums attiecībā uz roņu izstrādājumiem, ko inuīti ieguvuši medībās un kas ir daļa no nekomerciālas kultūras apmaiņas. Tā kā medības iztikas nodrošināšanai ietver tikai personisko vai ģimenes patēriņu un neietver roņu izstrādājumu laišanu tirgū, importēšanu vai eksportēšanu, šādi roņu izstrādājumi, kas iegūti medībās iztikas nodrošināšanai, neietilpst regulas darbības jomā. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. „roņveidīgais” ir I pielikumā uzskaitīto roņveidīgo sugu īpatnis; |
1. „ronis” ir roņveidīgo kārtas īpatnis; |
Pamatojums | |
Ja atsevišķas roņu sugas netiktu iekļautas regulas darbības jomā, tas varētu izraisīt papildu sarežģījumus, kā arī identifikācijas problēmas un risku, tādējādi radot nepilnības noteikumos. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. „no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņveidīgajiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
2. „roņu izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, orgāni, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
Pamatojums | |
Skaidrības labad tiek iekļauti arī roņu orgāni. | |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
|
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. „laišana tirgū” ir preču laišana Kopienas tirgū, tādējādi padarot tās pieejamas trešām personām par samaksu vai bez tās; |
3. „laišana tirgū” ir preču laišana Kopienas tirgū, tādējādi padarot tās pieejamas trešām personām par samaksu; |
Pamatojums | |
Priekšlikumā definīcija ir pārāk plaša, un tajā ir aizliegta ne tikai tirdzniecība, bet arī jebkāda preču nodošana („padarot pieejamas”), pat ja tas notiek bez samaksas. Tādējādi būs aizliegts nosūtīt kādu īpatni pētniecības laboratorijai. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
3.a „inuīti” ir inuītu dzimtenes, proti, to arktisko un subarktisko reģionu, kur pašlaik vai tradicionāli inuītiem ir vietējo tiesības un intereses, iezemieši, ko inuīti ir atzinuši par savas tautas locekļiem, un tie ietver inupiātus, jupikus (Aļaska), inuītus, inuvialuītus (Kanāda), kalaalītus (Grenlande) un jupikus (Krievija); |
Pamatojums | |
Šī definīcija sasaucas ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijas (169/1989) 1. panta 2. punktu, vienlaikus iekļaujot galvenos aspektus no definīcijas, kas dota Inuītu polārās konferences (ICC) hartas 6. un 7. pantā. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. „imports” ir jebkāda preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, izņemot importu, kas |
4. „imports” ir jebkāda preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, izņemot tikai tādu preču importu, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personiskajām vajadzībām; šādu preču veids un daudzums nedrīkst norādīt uz to, ka tās ieved komerciālos nolūkos; |
|
(i) ir neregulārs un |
|
|
(ii) kurā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām; |
|
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu precizē, ka personiskajām vajadzībām ievesto preču daudzums un veids nedrīkst norādīt uz to, ka tās ieved komerciālos nolūkos. Precizējums ir nepieciešams, lai nepieļautu iespēju tirgoties ar personiskajām vajadzībām paredzētajām precēm bez minēto preču daudzuma vai veida ierobežojuma. | |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. „atkāpes pieprasītāji” ir tās valstis, tostarp dalībvalstis, kas pieprasa atkāpi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, kuru teritorijā vai jurisdikcijā tiek nogalināti un dīrāti roņveidīgie, no kuriem iegūst izstrādājumus, kā arī tās valstis, kuru jurisdikcijā ietilpst personas, kas nogalina un dīrā roņveidīgos, ja nogalināšana un dīrāšana notiek citas valsts teritorijā. Pieņemot 5. panta 5. punktā minētos īstenošanas pasākumus, Komisija, ievērojot šīs regulas mērķus, lems vai un kādos apstākļos ir iekļaujamas struktūras, kas nav valstis. |
svītrots |
Pamatojums | |
Ņemot vērā grozījumus attiecībā uz šā priekšlikuma būtību un darbības jomu, definīcija „atkāpes pieprasītāji” nav nepieciešama. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a „tracionālas medības” ir roņu komerciālas medības, ko tradicionāli veic inuītu kopienas; |
Pamatojums | |
7.a un 7.b punktā minētās definīcijas ir pievienotas, lai skaidri norādītu, ko nozīmē izņēmums, kurš jāpiemēro tikai izstrādājumiem, kas iegūti komerciālās medībās, kuras veiktas iztikas nodrošināšanas nolūkā personiskam vai ģimenes patēriņam. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.b „iztikas nodrošināšanas nolūki” ir ierastie vai tradicionālie veidi, kādā inuītu kopienas izmanto roņu izstrādājumus tiešam personiskajam vai ģimenes patēriņam kā pārtiku, mītni, kurināmo, apģērbu un darbarīkus, kā arī lai no neēdamiem roņu blakusproduktiem, kas ņemti personiskajam vai ģimenes patēriņam, izgatavotu un pārdotu amatniecības izstrādājumus, un arī apmaiņai ar roņiem vai to daļām, ja apmaiņa ir ierobežota un komerciāla, vai arī lai dalītos personiskajam vai ģimenes patēriņam. |
Pamatojums | |
7.a un 7.b punktā minētās definīcijas ir pievienotas, lai skaidri norādītu, ko nozīmē izņēmums, kurš jāpiemēro tikai izstrādājumiem, kas iegūti komerciālās medībās, kuras veiktas iztikas nodrošināšanas nolūkā personiskam vai ģimenes patēriņam. | |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ir aizliegts laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus. |
1. Ir aizliegts laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās roņu izstrādājumus. |
Pamatojums | |
Neattiecas uz tekstu latviešu valodā. | |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tām nodrošināt iztiku. |
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro roņu izstrādājumiem, kuri iegūti medībās, ko veic inuītu kopienas, ja tie ir roņu izstrādājumi, kurus tirgo kā daļu no neliela apjoma komerciālas apmaiņas, kas ir nozīmīga personiskām un iztikas vajadzībām vai kultūras, izglītojošiem vai ceremoniju izpildīšanas nolūkiem. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 4. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. pants |
svītrots |
|
Nosacījumi laišanai tirgū, importam, tranzītam un eksportam |
|
|
1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus ir atļauts, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
|
|
(a) šie izstrādājumi ir iegūti no roņveidīgajiem, kas nogalināti un nodīrāti valstī, vai ko nogalinājušas vai nodīrājušas personas, uz kurām attiecas piemēroti tiesību akti vai citas prasības, reāli nodrošinot, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas; |
|
|
(b) attiecīgās iestādes nodrošina a) apakšpunktā minēto tiesību aktu vai citu prasību reālu piemērošanu; |
|
|
(c) pastāv piemērota shēma, saskaņā ar kuru roņu izstrādājumus, tostarp roņādas un citas no roņiem iegūtas izejvielas, ko izmanto šādu izstrādājumu ražošanā, sertificē kā izstrādājumus, kas iegūti no roņiem, uz kuriem attiecas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi; un |
|
|
(d) a), b) un c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpilde ir pierādīta ar |
|
|
(i) sertifikātu un |
|
|
(ii) marķējumu vai etiķeti, ja ar sertifikātu nepietiek, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, |
|
|
saskaņā ar 6. un 7. pantu. |
|
|
2. Dalībvalstis nekavē tādu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu tirgū, importu un eksportu, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. |
|
Pamatojums | |
Roņu komerciālas medības pēc būtības ir nehumānas, jo humānas nogalināšanas metodes nevar tikt reāli un konsekventi piemērotas tādos apkārtējās vides apstākļos, kādos medības notiek. Turklāt roņu komerciālas medības notiek attālās vietās, un tūkstošiem cilvēku tās veic plašās, grūti pieejamās teritorijās, tāpēc roņu medību efektīva uzraudzība nav iespējama. Līdz ar to tikai vispārējs aizliegums bez Komisijas ierosinātajām atkāpēm atbilstu pilsoņu pieprasījumiem izbeigt roņu izstrādājumu tirdzniecību. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 5. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. pants |
svītrots |
|
Atkāpes |
|
|
1. Atkāpi piešķir tiem atkāpes pieprasītājiem, kas Komisijai var pietiekami pierādīt, ka 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. |
|
|
2. Komisija izvērtē 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpildi, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. |
|
|
3. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atkāpes aptur vai atceļ, ja vairs netiek pildīts kāds no minētā punkta nosacījumiem. |
|
|
4. Komisija piešķir atkāpes un lemj par to apturēšanu vai atcelšanu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru. |
|
|
5. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus attiecībā uz Komisijai iesniedzamajiem pieteikumiem, tostarp prasībām par pierādījumiem, lai iegūtu atkāpi. To darot, Komisija ņem vērā atšķirīgos apstākļus, kas var būt dažādu valstu teritorijās. |
|
|
Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 4. pants, kur paredzētā atkāpe, tad ir jāsvītro arī šis pants. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 6. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. pants |
svītrots |
|
Sertifikāti |
|
|
1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļā minētie sertifikāti atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem: |
|
|
(a) sertifikātos ir norādīta visa attiecīgā informācija, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka no roņveidīgajiem iegūts izstrādājums vai izstrādājumi, uz ko attiecas šis sertifikāts, atbilst 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam; un |
|
|
(b) tos apstiprina neatkarīga struktūra vai valsts iestāde, apliecinot sertifikātā norādītās informācijas pareizību. |
|
|
2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai. Komisija jo īpaši var noteikt, kāda informācija ir jānorāda un kādas prasības par pierādījumiem ir jāiesniedz, lai apliecinātu, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts. |
|
|
Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 4. pants, kur paredzētā atkāpe, tad ir jāsvītro arī šis pants. | |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. pants |
svītrots |
|
Marķēšana un etiķetēšana |
|
|
1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minēto marķējumu vai etiķeti piestiprina tā, lai tas būtu saprotams, neizdzēšams un labi saskatāms. |
|
|
2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, kuri jāievēro attiecībā uz marķēšanu un etiķetēšanu, kā arī apstākļus, kādos marķējums un etiķete jāpiestiprina. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. pants |
svītrots |
|
Grozījumi pielikumos |
|
|
Komisija var grozīt pielikumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītroti pielikumi, tad ir jāsvītro arī šī teksta daļa. | |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tiek svītroti atkāpju noteikumi un līdz ar tiem – sertificēšanas un marķēšanas noteikumi. Tomēr regulatīvā kontroles procedūra joprojām attiecas uz prasībām par izcelsmes apliecinājumu izstrādājumiem, kurus inuīti ieguvuši no roņiem, ko iztikas nodrošināšanas nolūkā nomedījušas inuītu kopienas. | |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 11. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu. |
1. Dalībvalstis līdz ...* un tad ik pēc trijiem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu. |
|
|
1.a Dalībvalstis, kur notiek roņu medības, ik pēc trīs gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs regulas ietekmi uz kultūru, ekonomiku, sabiedrību un roņu labturību, ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. |
|
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā piecu gadu pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. |
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc katra attiecīgā pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi. |
|
|
________ * Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
Pamatojums | |
Divu gadu laikā ir iespējams noteikt regulas īstenošanas problēmas un risināt tās. | |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Regulas 3. un 4. pants ir piemērojams 6 mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas, izņemot, ja 3. panta 3. punktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētie īstenošanas pasākumi šajā dienā nav spēkā, un minētajā gadījumā 3. un 4. pantu piemēro nākamajā dienā pēc šo īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā. |
Regulas 3. pantu piemēro no ...*. |
|
|
* 6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
Pamatojums | |
Grozījums izdarīts tāpēc, ka ir svītrots 4. pants un citi panti. | |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums I pielikums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Pielikums svītrots |
Pamatojums | |
Grozījums izdarīts tāpēc, ka regula tiek piemērota visām roņveidīgo sugām (sk. 2. pantu). | |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums II pielikums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Pielikums svītrots |
Pamatojums | |
Tā kā tiek svītrots 4. pants, kur paredzētā atkāpe, tad ir jāsvītro arī šis pielikums. | |
PASKAIDROJUMS
Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par to, ka Eiropas Savienībā jāaizliedz no roņiem iegūti produkti, 2006. gada 15. septembrī parakstīja 425 Parlamenta deputāti un līdz ar to tā kļuva par rezolūciju, sakarā ar kuru bija nepieciešama Komisijas rīcība.
Rezolūcija pati par sevi ir diezgan īsa un formulējumā tieša. Tomēr tajā skaidri izklāstīti divi galvenie politiskie apsvērumi — pirmkārt, Eiropas Savienībā aizliegt noteiktu to produktu tirdzniecību, kas iegūti roņveidīgajiem, un, otrkārt, respektēt Arktikas pamatiedzīvotāju tradīcijas un kultūru; šis apsvērums atkal nesen atkārtoti iekļauts Parlamenta 2008. gada 9. oktobra rezolūcijā par Arktikas pārvaldību.
Tomēr rakstiskās deklarācijas analīze liecina, ka ar to nevarētu panākt autoru izvirzītos dzīvnieku labturības mērķus. Piemēram, rakstiskajā deklarācijā nav ietvertas vairākas tādas roņveidīgo sugas, kā pogainais ronis, kuru lielos daudzumos medī Kanādā un Grenlandē, un Namībijas jūras kotiks, roņveidīgo suga, kuru galvenokārt medī Namībijā, kas ir trešā lielākā roņveidīgo dzīvnieku ādu eksportētāja pasaulē.
Pieņemot regulas priekšlikumu par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, Komisija pamatoti centusies un mēģinājusi ņemt vērā Parlamenta ieceres, kas minētas tā rezolūcijā. Neraugoties uz to, normatīvais priekšlikums diemžēl iesniegts bez iespējas apspriest Zaļo vai Balto grāmatu attiecībā uz labākajām metodēm, kā sasniegt rakstiskajā deklarācijā izvirzītos mērķus. Tādēļ referents uzskata, ka ziņojuma projekta posmā Parlamentam ir svarīgi izmantot iespēju pilnībā apsvērt politisko virzienu iespējas un to sekas. Tas jo īpaši sakāms par ietekmi uz iekšējo tirgu un sekām starptautiskā vai PTO līmenī, kādas var būt jebkuram aizliegumu noteicošam priekšlikumam.
Komisijas priekšlikuma struktūras trūkumi
Pašreizējais regulas priekšlikums veidots, pamatojoties uz labi iecerētu, tomēr pretrunīgu, politisko mērķu kopumu, un tādēļ referents šaubās, vai pašreizējā priekšlikuma struktūra ir atbilstoša Parlamenta rezolūcijas mērķu sasniegšanai un, vēl jo svarīgāk, ES pilsoņu bažu novēršanai.
Atbildot uz Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju, Komisija pareizi konstatē nepārprotami lielu vēlēšanos nodrošināt visaugstākos dzīvnieku labturības standartus attiecībā uz roņveidīgo medīšanu, dīrāšanu un nogalināšanu komercproduktu iegūšanai. Tā kā vairums šo darbību, kuras tā mēģina regulēt, notiek ārpus Eiropas Savienības — Grenlandē, Namībijā, Kanādā un Krievijā — un ņemot vērā ES ierobežoto kompetenci šajā jomā, Komisija ierosina noteikt šo produktu tirdzniecības aizliegumu.
Tomēr papildus vēlmei nodrošināt augstus dzīvnieku labturības standartus Parlaments savā rezolūcijā pauda arī vēlmi respektēt inuītu kopienu kultūru, tradīcijas un pašnodrošinājuma dzīvesveidu. Mēģinot respektēt šo politisko izvēli, Komisijas priekšlikumā arī vispārējam aizliegumam ir paredzēts tā sauktais inuītu izņēmums.
Tā kā Parlamenta rezolūcijā iekļauts šāds divkāršs politiskais mērķis, uz kuru Komisija attiecīgi atbild regulas priekšlikuma projektā, izvirzītā priekšlikuma struktūras pamatā ir pretruna.
No vienas puses, regulas darbības jomas dažās interpretācijās inuītu izņēmumu varētu piemērot lielākajai daļai pārdodamo produktu, līdz ar to nepanākot priekšlikumā minētos dzīvnieku labturības nolūkus. No otras puses, politiskais instruments aizlieguma veidā tik ļoti traucēs jebkādu tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem (tāds galu galā ir aizlieguma mērķis), ka izņēmums kļūst nelietderīgs tām inuītu kopienām, kuru atbalstam tas galvenokārt paredzēts.
Turklāt, lai gan Komisijas priekšlikuma 3. panta virsraksts ir „Aizliegumi”, nav skaidrs, vai ar šo priekšlikumu tiek sasniegts izvirzītais mērķis. Pašreizējā regulas priekšlikuma struktūra paredz, ka sākumā nosaka vispārēju aizliegumu jeb nepieļaujamību laist tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, pēc tam — ar inuītu izņēmumu — pirmā preču daļa tiek pilnībā atbrīvota no aizlieguma. Neraugoties uz aizliegumu, regulas turpinājumā pēc tam veidota aizlieguma nosacījumu un atkāpju sistēma, kura atļauj iekšējā tirgū laist sertificētas preces, kuras atbilst attiecīgām pielikumā noteiktām labturības normām. Līdz ar to, izmantojot šos nosacījumus, kāda valsts, piemēram, Kanāda, var neattiecināt uz sevi šo tirdzniecības aizliegumu vai nepieļaujamību.
Ņemot vērā regulas priekšlikuma struktūras pamatā esošo un sākotnējo pretrunu un pievienotos izņēmuma un atkāpju nosacījumus, jāšaubās, vai šāds tā sauktais aizlieguma instruments ir pareizais sākuma punkts Parlamenta rezolūcijā izvirzīto politisko mērķu sasniegšanai.
ES starptautisko saistību ievērošana
Papildus bažām, ka priekšlikums nesasniedz Parlamenta rezolūcijā izvirzītos politiskos mērķus, ir vairāki būtiski jautājumi par to, vai priekšlikums atbilstu PTO noteikumiem. Piemēram, ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Grenlandes tirdzniecībai ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, relatīvi lielu daļu nodrošina inuītu medības spēcīgs ir arguments par to, ka priekšlikums, kurā saglabāts inuītu izņēmums, ir diskriminējošs pret citām valstīm, praktiski nodrošinot priekšrocības lielam roņveidīgo medniecības apjomam Grenlandē.
Turklāt pastāv bažas, vai šāds tirdzniecības aizliegums, ar vai bez izņēmumiem, var būt attiecīgi pamatots saskaņā ar PTO noteikumiem. Vispārējais izņēmums no Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kurš, šķiet, vislabāk atbilst tirdzniecības aizlieguma pamatojumam priekšlikumā un uz kuru Komisija arī atsaucas paskaidrojumā, ir noteikts XX panta a) punktā, ka ir „nepieciešams aizsargāt sabiedrības morāli”. Lai pamatotu aizlieguma nepieciešamību ar vajadzību aizsargāt sabiedrības morāli, jāpierāda, ka šādi pasākumi ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai. Iepriekšējos PTO noteikumos bija noteikts šādi: „vai PTO atbilstošs alternatīvais pasākums, kuru attiecīgā dalībvalsts samērīgi varētu piemērot, ir pieejams, vai arī mazāk PTO neatbilstošs pasākums ir samērīgi pieejams[1]. Šajā ziņā varētu iebilst, ka pietiek ar sertifikācijas vai marķēšanas sistēmu, kas nodrošina atbilstošu sabiedrības informēšanu, lai aizsargātu sabiedrības morāli, un ka tirdzniecības aizlieguma nepieciešamība nav pierādīta, ņemot vērā, ka alternatīvie pasākumi nav pienācīgi izmēģināti un apsvērti.
Ja arī trešās valstis vai dalībvalstis ir ieviesušas no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu aizliegumus, ir bijis risks, ka tos var apstrīdēt. Turklāt, tā kā neviens aizliegums nav bijis pārbaudīts saskaņā ar PTO noteikumiem, nav pārliecības, ka tie izturēs PTO pārbaudi. Tas attiecas arī uz tādu ilgtermiņa aizliegumu, kāds ir spēkā ASV, kurš no tā priekšvēstures viedokļa lielākoties pamatojas uz bažām par bioloģisko daudzveidību viendabīgā vietējā tirgū.
Iekšējais tirgus
Komisijas priekšlikums pamatojas uz EK līguma 95. pantu, ar ko Kopienai piešķirtas tiesības veikt saskaņošanas pasākumus valstu tiesību aktiem, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. Tā kā no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecības atšķirības Eiropas Savienībā ir acīmredzamas, pilnīgs no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecības aizliegums var nebūt atbilstošais līdzeklis, lai sasniegtu mērķi nodrošināt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību šajā aspektā.
Līdz šim, ja aizliegumi ieviesti, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu, piemēram, suņu un kaķu kažokādu vai tabakas reklāmas aizliegums, šie aizliegumi ir pamatoti attiecībā uz iekšējo tirgu, ja tie veicina citu produktu aprites uzlabošanos Kopienas iekšienē, proti, preses un citu plašsaziņas līdzekļu brīvu apriti tabakas reklāmas aizlieguma gadījumā, un citu kažokādas apģērbu izstrādājumu un piederumu apriti attiecībā uz suņu un kaķu kažokādu aizliegumu. No roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirgus īpatnība ir tā, ka nav citu izstrādājumu, kurus šis aizliegums veicinātu.
Visbeidzot jāatzīst, ka medniecības prakses regulēšana pati par sevi ir dalībvalstu un trešo valstu kompetencē. Eiropas Savienība nevar pieņemt tiesību aktus šajā jomā. Tāpēc Kopienas kompetence ierobežojas ar produktu aprites kontroli iekšējā tirgū, un mēģinājumus ietekmēt medniecības praksi kādā valstī, vai tā būtu dalībvalsts, vai trešā valsts, var vadīt tikai tirgus pieprasījums un patērētāju spiediens.
Alternatīvs pasākums
Ja Parlaments neatkāpjas no abiem sākotnēji izvirzītajiem politiskajiem mērķiem attiecībā uz dzīvnieku labturību un ietekmes uz inuītu kopienu samazināšanu, tad argumentēti labāku priekšlikumu varētu balstīt uz iedarbīgu etiķetēšanas un marķēšanas sistēmu, kurā varētu izmantot dažus pašreizējā priekšlikuma mehānismus, taču neizmantojot iespējami maldinošu nosaukumu vai struktūru par vispārēju aizliegumu vai nepieļaujamību.
Līdz ar to referents uzskata, ka ar atbilstoši un iedarbīgi veidotu obligātu marķēšanas sistēmu būtu lielāka iespēja sasniegt abus Parlamenta politiskos mērķus, ļaujot sabiedriskajai domai ar informētu patērētāju palīdzību daudz efektīvāk atbalstīt augstus dzīvnieku labturības standartus, vienlaicīgi atbalstot inuītu kopienas. Šāds priekšlikums arī vairāk atbilstu ES un starptautiskajām tirdzniecības tiesībām, tā palielinot juridisko noteiktību un samazinot riskus, ka dalībvalstis vai trešās valstis sāks juridiskus strīdus. Tāpēc referents ir labojis priekšlikumu, lai ierosinātu šādu sistēmu, un, kā minēts iepriekš, arī lai izraisītu plašas diskusijas.
Vislabākajā gadījumā šajā ziņojuma projektā ierosinātos jautājumus varētu iesniegt darba dokumenta vai iespējamo risinājumu dokumenta veidā, bet pašreizējam likumdošanas procesam atvēlētajā laikā vienīgā iespēja bija iesniegt pilnīgi pamatotu alternatīvu priekšlikumu.
- [1] WT/DS161/AB/R un WT/DS169/AB/R, Koreja – pasākumi, kas ietekmē svaigas, atdzesētas un saldētas liellopu gaļas importu, pieņemts 2000. gada 11. decembrī, 164. un 166. punkts.
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (26.1.2009)
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem
(COM(2008)0469 – C6‑0295/2008 – 2008/0160(COD))
Atzinumu sagatavoja: Frieda Brepoels
ĪSS PAMATOJUMS
1. Vispārīga informācija
Roņveidīgo medības
Roņveidīgie galvenokārt mīt polāro, daļēji polāro un mēreno apgabalu piekrastēs. Pašlaik medī vismaz 15 no 33 roņveidīgo sugām. Medījamo dzīvnieku skaits sasniedz apmēram 15 līdz 16 miljonus.
Katru gadu plaša mēroga medībās komerciālā nolūkā nogalina apmēram 900 000 roņveidīgo (šajā skaitā nav iekļauta nejaušā, neveiksmīgā un nereģistrētā dzīvnieku nogalināšana), 60 % no tiem nogalina Kanādā, Grenlandē un Namībijā. Arī Norvēģija un Krievija ir galvenās valstis, kas nodarbojas ar plaša mēroga roņveidīgo medībām komerciālos nolūkos. Kopienā ar roņveidīgo medībām nelielā apjomā nodarbojas Zviedrija, Somija un Apvienotā Karaliste (Skotija) galvenokārt zivju krājumu pārvaldības un kaitēkļu apkarošanas nolūkā.
Ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, tirgojas gan Kopienā, gan arī ārpus tās.
Sabiedrībā pieaugošās bažas
Roņveidīgie ir jutīgi zīdītāji, kas spēj izjust bailes, sāpes, mokas un citādas ciešanas. Bieži atzīst, ka roņveidīgo medībās pielietotie paņēmieni ir necilvēciski un nežēlīgi. Tieši no dzīvnieku labturības viedokļa roņveidīgo medības pēdējos gados ir izraisījušas ievērojamas bažas sabiedrībā.
1) Dažādas sabiedriskās domas aptaujas vairākās ES dalībvalstīs pierāda, ka lielākajai daļai ES pilsoņu ir noraidoša nostāja pret plaša mēroga roņveidīgo medībām komerciālos nolūkos un pret šo medību paņēmieniem, turklāt vairākums atbalsta tirdzniecības ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, pilnīgu aizliegumu. Arī starptautiskajā mērogā, pat tādās roņveidīgo medību valstīs kā Kanādā, ir vērojama nozīmīga pretestība pret roņveidīgo medībām komerciālos nolūkos.
2) Dažas ES dalībvalstis, reaģējot uz savu pilsoņu bažām par dzīvnieku labturību, jau ir pieņēmušas tiesību aktus, kas aizliedz tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem; līdzīgus tiesību aktus izstrādā arī citās valstīs. Starptautiskajā mērogā vēl citas valstis ir veikušas līdzīgus pasākumus, kuri arī galvenokārt pamatojas uz sabiedriskās morāles un ētikas apsvērumiem attiecībā uz dzīvnieku labturību. Piemēram, ASV šo aizliegumu iekļāva 1972. gadā pieņemtajā Jūras zīdītājdzīvnieku aizsardzības likumā.
3) Rakstiskajā deklarācijā 38/2006 (ar 425 parakstiem), kuru pieņēma 2006. gada 26. septembrī, Eiropas Parlaments aicināja aizliegt visu no Grenlandes roņiem un zilmugurainajiem roņiem iegūto izstrādājumu importu, eksportu un tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot, ka šī regula neietekmē inuītu tradicionālās roņveidīgo medības.
4) Pabeigusi ietekmes novērtējumu, Eiropas Komisija 2008. gada 23. jūlijā publicēja priekšlikumu regulai. Pamatojoties uz Līguma 95. un 133. pantu, regulas projekts paredz tirdzniecības aizliegumu, neattiecinot to uz inuītu kopienām. Tomēr tas paredz arī būtiskas atkāpes, lai atļautu tirdzniecību ar tādiem izstrādājumiem, kas iegūti, nesagādājot roņveidīgajiem nenovēršamas sāpes vai mokas.
2. Atzinuma sagatavotājas nostāja
Pilnīgs aizliegums
Roņveidīgo medības notiek nomaļos, plašos un grūti sasniedzamos apgabalos ārkārtīgi bargos klimatiskajos apstākļos un uz nedroša ledus. Katru gadu neatkarīgie novērotāji apliecina, ka šie īpašie apstākļi rada nopietnus šķēršļus tā sauktās trīspakāpju medību procedūras veikšanai (apdullināšana, pārbaude, atasiņošana). To apstiprina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums. Turklāt šo apstākļu dēļ, kuros nav iespējams veikt pārbaudes, atbildīgās iestādes faktiski nevar nodrošināt efektīvu uzraudzību un piemērot likumu. Apstāklis, ka šīm pašām iestādēm jāizsniedz sertifikāti un marķējumi, varētu radīt vairākas praktiskas problēmas un varētu neizdoties izpildīt Eiropas pilsoņu un Eiropas Parlamenta ierosinātās prasības. Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir neizpildāms un pierāda, ka Eiropas sabiedriskās morāles principus var pietiekami aizstāvēt tikai saskaņā ar Parlamenta 2006. gada prasību, pilnībā aizliedzot tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, izņemot ierobežotu apjomu inuītu kopienās. Turklāt tikai aizsardzība valstu tiesību aktu augstākajā līmenī nodrošinās ierosinātās saskaņošanas likumību.
Trīs mērķi
Atzinuma sagatavotāja ir cieši pārliecināta, ka tirdzniecības ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, pilnīgo aizliegumu, izņemot ierobežotu apjomu inuītu kopienās, var pamatot, balstoties uz turpmāk minētajiem trim mērķiem:
1) sabiedriskā morāle: vienīgā atbilde uz Eiropas pilsoņu plaši paustajām bažām ir pilnīgs aizliegums;
2) dzīvnieku labturība: ierosināto pasākumu mērķis ir pārtraukt tādu medību paņēmienu izmantošanu, kas uzskatāmi par nežēlīgiem;
3) ietekme uz vidi: roņveidīgo skaita samazināšanās un zināmu sugu iespējamās izmiršanas novēršana. Pašreizējā komerciālo medību kopējā pieļaujamā norma (KPN) ir noteikta virs pastāvīgā limita. Taču KPN nav iekļauta nejaušā, neveiksmīgā un nereģistrētā dzīvnieku nogalināšana. Turklāt pašreizējās klimata pārmaiņas un globālā sasilšana var izraisīt roņveidīgo mazuļu mirstības tempa pieaugumu.
Konkrēti priekšlikumi
Tādēļ atzinuma sagatavotāja ierosina Komisijas priekšlikumā svītrot atkāpes un pieprasa pilnībā aizliegt tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. Turklāt viņa ierosina ierobežot izņēmuma noteikumus attiecībā uz inuītiem. Šādi izņēmuma noteikumi ir starptautiski atzīti, piemēram, Starptautiskajā Vaļu medību komisijā, ASV Jūras zīdītājdzīvnieku aizsardzības likumā un 27 ES dalībvalstu dažādos tiesību aktos. Šā priekšlikuma saskaņošana ar ASV spēkā esošajiem tiesību aktiem varētu veicināt saskaņotu starptautisku rīcību pret komerciālajām roņveidīgo medībām.
Attiecībā uz iespējamo PTO ekspertīzi atzinuma sagatavotāja uzskata, ka aizliegumu var pamatot ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XX panta a) apakšpunktu (sabiedriskās morāles principu aizstāvība), jo Eiropas sabiedrība plašā mērogā ir uzskatāmi paudusi savas bažas par morāli un tās ir fiksētas dokumentāli; un nav pieejami dzīvotspējīgi tirdzniecību mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem varētu atbilstīgi reaģēt uz šīm bažām. Aizliegums, ko vienlīdzīgi piemēro visām ES dalībvalstīm un trešajām personām, nav diskriminējošs. Pašlaik šajā jomā nav spēkā esošas PTO judikatūras. Tomēr tas ir vājš arguments, lai pilnīga tirdzniecības aizlieguma vietā pieņemtu neīstenojamus pasākumus.
GROZĪJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums -1. apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1) Eiropas Parlaments aicināja Komisiju ierosināt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importa pilnīgu aizliegumu saskaņā ar 70. punktu 2006. gada 12. oktobra rezolūcijā par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā1. |
|
|
1 OV C 308E, 16.12.2006., 170. lpp. |
Pamatojums | |
Izdarot šo grozījumu, tekstā ir ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā, un šajā rezolūcijā Komisijai ir izteikts aicinājums ierosināt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importa pilnīgu aizliegumu. | |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums –1.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1a) Eiropas Parlaments 2006. gada 26. septembrī pieņēma rakstisku deklarāciju par izstrādājumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, aizliegšanu Eiropas Savienībā1. |
|
|
1 Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0369. |
Pamatojums | |
Tekstā ir ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par izstrādājumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, aizliegšanu Eiropas Savienībā, un šajā deklarācijā ir izteikts mudinājums iesniegt priekšlikumu aizliegt tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem. | |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums –1.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(-1b) Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada 17. novembra ieteikumā Nr. 1776 aicināja dalībvalstis, inter alia: |
|
|
a) aizliegt visas nežēlīgās medību metodes, kas negarantē tūlītēju dzīvnieku nāvi bez ciešanām, un aizliegt dzīvnieku apdullināšanu ar tādiem instrumentiem kā hakapikiem, nūjām un šaujamieročiem, kā arī |
|
|
b) veicināt iniciatīvas, kuru nolūks ir aizliegt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importu un tirdzniecību. |
Pamatojums | |
Izdarot šo grozījumu, ir norādīta atsauce uz Eiropas Padomes ieteikumu, kurā tā mudina dalībvalstis veicināt iniciatīvas ar mērķi aizliegt no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu tirdzniecību un kurā daļēji norāda uz ierosinātās regulas nepieciešamību. | |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Roņveidīgie ir dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas bailes un citādas ciešanas. |
(1) Roņveidīgie ir jutīgi dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas, bailes un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Šāds teksta formulējums precīzi ataino vispārzināmu jēdzienu, ar ko raksturo dzīvniekus, kuri jūt sāpes, stresu un kuriem ir arī citas jūtas. | |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Roņveidīgo medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu — paust nopietnas bažas, jo ir pamats uzskatīt, ka roņveidīgos, iespējams, nogalina un dīrā, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa secināts, ka ir roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas, tomēr ir ziņots, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni. |
(3) Roņveidīgo medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu —, paust nopietnas bažas, jo roņveidīgie, kurus nogalina un dīrā komerciālā nolūkā veiktās medībās, visnotaļ cieš sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Jautājums šeit nav par to, vai roņveidīgos teorētiski var nogalināt humāni, bet gan par to, vai viņus vispār var nogalināt humāni apkārtējā vidē, kur notiek roņveidīgo medības. Teksts ir dzēsts, lai neradītu neskaidrības. | |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību un to iespējamo saglabāšanu saistībā ar tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Eiropas pilsoņu paustais satraukums par dzīvnieku labturību un to iespējamo saglabāšanu liecina par Eiropas sabiedrības morālo atbildību. Regulā ir jāpiemin gan dzīvnieku labturība, gan to saglabāšana, jo šie apsvērumi ir šīs regulas pieņemšanas svarīgākie iemesli. | |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Nenovēršamas ciešanas varētu būt ļoti ievērojamas, ņemot vērā to, ka jēdziens nav kvantificējams. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Tomēr vajadzētu paredzēt iespēju noteikt atkāpes no vispārējā aizlieguma laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, ciktāl tiek ievēroti atbilstoši nosacījumi, kuru pamatā ir dzīvnieku labturības apsvērumi. Tālab jāparedz kritēriji, kuru ievērošanai būtu jānodrošina, ka roņveidīgie tiek nogalināti un dīrāti, neradot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Jebkuru šādu atkāpi jāpiešķir Kopienas līmenī tā, lai visā Kopienā tiktu piemēroti vienoti nosacījumi attiecībā uz tirdzniecību, kas īpaši atļauta saskaņā ar šīm atkāpēm, un lai iekšējais tirgus turpinātu darboties bez sarežģījumiem. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šā apsvēruma svītrošana ir loģiska, jo no regulas ir svītroti noteikumi par atkāpēm no regulas prasībām. Cf. Salīdzināt ar 4. panta un turpmāko pantu pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 12. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(12) No roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus drīkst laist tirgū, importēt, vest tranzītā vai eksportēt tikai tad, ja tie atbilst nosacījumiem, kas šajā sakarā paredzēti šajā regulā. Tomēr, ja no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus laiž tirgū, importē vai eksportē atbilstoši atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, šiem izstrādājumiem ir jāatbilst arī attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tostarp attiecīgi noteikumiem par dzīvnieku veselību un pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu. Šī regula nedrīkst ietekmēt saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam1, kas skar no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu iznīcināšanu sabiedrības un dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ. |
svītrots |
|
OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 523/2008 (OV L 153, 12.6.2008., 23. lpp.). |
|
Pamatojums | |
Šā apsvēruma svītrošana ir loģiska, jo no regulas ir svītroti noteikumi par atkāpēm no regulas prasībām. Salīdzināt ar 4. panta un turpmāko pantu pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Nedrīkst ciest to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras tradicionāli nodarbojas ar roņveidīgo medībām iztikas nodrošināšanai. Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa. Medības ir ienākumu avots un palīdz nodrošināt mednieka iztiku. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkstētu attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no tādiem roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tiem nodrošināt iztiku. |
(13) Šai regulai nebūs negatīvas ietekmes uz to inuītu kopienu ekonomiskām un sociālām pamatinteresēm, kuras nodarbojas ar roņveidīgo medībām iztikas nodrošināšanas nolūkos, kā noteikts 2. pantā. Šajā regulā paredzētajiem aizliegumiem nebūtu jāattiecas uz izstrādājumiem, kuri iegūti no roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas medī iztikas nodrošināšanas nolūkos. |
Pamatojums | |
This amendment acknowledges an exception for seal products derived from Inuit hunts that are traded as part of a non-commercial cultural exchange. Because subsistence hunting (as that term is normally and properly understood) by its nature involves personal or family consumption only, and does not involve placing seal products on the market or importing or exporting them, seal products from these subsistence hunts do not fall within the Regulation, which deals with international trade. However, this amendment recognizes that in some instances, Inuit seal products may enter or exit the EU as part of a non-commercial, cultural exchange. This amendment allows that trade to continue to preserve tradition and culture. | |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Jāparedz atbilstošas prasības, lai nodrošinātu, ka atkāpes no tirdzniecības aizliegumiem saskaņā ar šo regulu var pareizi īstenot. Tālab jāparedz noteikumi attiecībā uz sertificēšanas shēmām, kā arī marķēšanu un etiķetēšanu. Ar sertificēšanas shēmām būtu jānodrošina, ka no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi tiek sertificēti kā tādi, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti un nodīrāti saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas tiek reāli piemērotas un kuru mērķis ir nodrošināt, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šā apsvēruma svītrošana ir loģiska, jo no regulas ir svītroti noteikumi par atkāpēm no regulas prasībām. Salīdzināt ar 4. panta un turpmāko pantu pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Konkrētāk, Komisijai vajadzīgas pilnvaras pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas procedūras, lai varētu efektīvi iesniegt un apstrādāt pieprasījumus atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti šīs regulas noteikumi par sertificēšanas shēmām, marķēšanu un etiķetēšanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, cita starpā papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai arī jābūt pilnvarām lemt par atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, šo atkāpju apturēšanu vai atcelšanu. Tā kā šos pasākumus pieņem, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās shēmas vadību, piemērojot to katram gadījumam atsevišķi, pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadības procedūru. |
svītrots |
Pamatojums | |
Ja atzinuma sagatavotājas ierosinātos grozījumus pieņem, šis apsvērums kļūst lieks. | |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi par no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. |
Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi, ar kuriem aizliedz no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. |
Pamatojums | |
Papildinot tekstu ar vārdiem “ar kuriem aizliedz”, to saskaņo ar atzinuma sagatavotāja ierosinātajām priekšlikuma izmaiņām, proti, ar atkāpju svītrošanu. | |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. „roņveidīgais” ir I pielikumā uzskaitīto roņveidīgo sugu īpatnis; |
1. „roņveidīgie” ir visu roņveidīgo sugu īpatņi (roņi, ausroņi, valzirgi); |
Pamatojums | |
Šī regula ir jāattiecina uz visiem roņveidīgajiem. Tāpēc definējums ir mainīts, jo I pielikumu ir ierosināts svītrot. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. „no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņveidīgajiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
2. „no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņveidīgajiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, orgāni, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
Pamatojums | |
Mainot jēdziena “no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” definīciju, uz inuītiem attiecināmo izņēmumu piemēro no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importam, eksportam un tirdzniecībai ES iekšienē. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. „imports” ir jebkāda preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, izņemot importu, kas |
4. „imports” ir jebkāda preču ievešana Kopienas muitas teritorijā, izņemot importu, |
|
(i) ir neregulārs un |
|
|
(ii) kurā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām; |
kurā ietilpst tikai tādas preces, ko ceļotāji vai viņu ģimenes izmanto personīgām vajadzībām; tādu preču veids un daudzums nedrīkst norādīt uz to, ka tās ieved komerciālā nolūkā; |
Pamatojums | |
Šajā grozījumā precizē, ka personīgajām vajadzībām ievesto preču daudzums un veids nedrīkst norādīt uz to, ka tās ieved komerciālā nolūkā. Precizējums ir nepieciešams, lai nepieļautu iespēju tirgoties ar personīgajām vajadzībām paredzētajām precēm bez minēto preču daudzuma vai veida ierobežojuma. | |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. „atkāpes pieprasītāji” ir tās valstis, tostarp dalībvalstis, kas pieprasa atkāpi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, kuru teritorijā vai jurisdikcijā tiek nogalināti un dīrāti roņveidīgie, no kuriem iegūst izstrādājumus, kā arī tās valstis, kuru jurisdikcijā ietilpst personas, kas nogalina un dīrā roņveidīgos, ja nogalināšana un dīrāšana notiek citas valsts teritorijā. Pieņemot 5. panta 5. punktā minētos īstenošanas pasākumus, Komisija, ievērojot šīs regulas mērķus, lems vai un kādos apstākļos ir iekļaujamas struktūras, kas nav valstis. |
svītrots |
Pamatojums | |
Šā punkta svītrošana ir loģiska, jo no regulas ir svītroti noteikumi par atkāpēm no regulas prasībām. Salīdzināt ar 4. panta un turpmāko pantu pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a “tradicionālas medības” ir roņveidīgo medības, ko nekomerciālā nolūkā parasti veic inuītu kopienas. |
Pamatojums | |
Šis jaunais definējums precizē 3. panta 2. punktā noteikto izņēmumu, ko attiecina uz inuītu kopienām. | |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.b “iztikas nodrošināšana” ir no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu ierasta un tradicionāla lietošana inuītu kopienās personiskam vai ģimenes patēriņam, izmantojot tos pārtikā, pajumtes nodrošināšanā, kā kurināmo, apģērbu un darbarīkus; pārtikā nelietojamo no roņveidīgajiem iegūto izstrādājumu blakusproduktu izmantošana personiskajam vai ģimenes patēriņam, lai izgatavotu un pārdotu mājamatniecības izstrādājumus; roņveidīgo vai to daļu izmantošana par apmaiņas priekšmetiem, ja šādu apmaiņu veic ierobežotā apjomā un nekomerciālā nolūkā, vai arī daloties ar roņveidīgajiem vai to daļām nolūkā izmantot tās personiskajam vai ģimenes patēriņam. |
Pamatojums | |
Šis jaunais definējums precizē 3. panta 2. punktā noteikto izņēmumu, ko attiecina uz inuītu kopienām, un tas atbilst ASV Likumam par jūras zīdītāju aizsardzību. | |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tām nodrošināt iztiku. |
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu kopienas tradicionāli medī iztikas nodrošināšanas nolūkos. |
Pamatojums | |
Formulējums “iztikas nodrošināšanas nolūkos” ir precīzāks nekā Komisijas ierosinātais teksts un atbilst arī formulējumam ASV Likumā par jūras zīdītāju aizsardzību. | |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 4. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4. pants |
svītrots |
|
Nosacījumi laišanai tirgū, importam, tranzītam un eksportam |
|
|
1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, laist tirgū un importēt Kopienā, vest tranzītā caur Kopienu vai eksportēt no tās no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus ir atļauts, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
|
|
(a) šie izstrādājumi ir iegūti no roņveidīgajiem, kas nogalināti un nodīrāti valstī, vai ko nogalinājušas vai nodīrājušas personas, uz kurām attiecas piemēroti tiesību akti vai citas prasības, reāli nodrošinot, ka roņveidīgos nogalina un dīrā, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas; |
|
|
(b) attiecīgās iestādes nodrošina a) apakšpunktā minēto tiesību aktu noteikumu vai citu prasību reālu izpildi; |
|
|
(c) pastāv piemērota shēma, saskaņā ar kuru no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus, tostarp roņādas un citas no roņveidīgajiem iegūtas izejvielas, ko izmanto šādu izstrādājumu ražošanā, sertificē kā izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, uz kuriem attiecas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi; un |
|
|
(d) a), b) un c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpilde ir pierādīta ar |
|
|
(i) sertifikātu un |
|
|
(ii) marķējumu vai etiķeti, ja ar sertifikātu nepietiek, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, |
|
|
saskaņā ar 6. un 7. pantu. |
|
|
2. Dalībvalstis nekavē tādu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu tirgū, importu un eksportu, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. |
|
Pamatojums | |
Seal hunts occur in remote, widespread and poorly accessible areas, under extreme weather conditions and on unstable ice. Each year independent observers witness that these specific conditions form a severe obstacle to comply with the so-called three-step procedure (stunning, checking, bleeding). The EFSA opinion confirms this. Moreover, the same unverifiable conditions make effective monitoring and enforcement by the responsible authorities virtually impossible. The fact that those same authorities should provide certificates and labels would raise a lot of practical problems and would fail to meet the requirements asked for by European citizens and the European Parliament. The rapporteur therefore considers the Commission's proposal unenforceable and argues that the European public moral can only be sufficiently protected by a full ban on trade in seal products with a limited exemption for Inuit communities, in line with the Parliament's request of 2006. Therfore, the provisions for derogations are deleted. | |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 5. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. pants |
svītrots |
|
Atkāpes |
|
|
1. Atkāpi piešķir tiem atkāpes pieprasītājiem, kas Komisijai var pietiekami pierādīt, ka 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. |
|
|
2. Komisija izvērtē 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpildi, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. |
|
|
3. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atkāpes aptur vai atceļ, ja vairs netiek pildīts kāds no minētā punkta nosacījumiem. |
|
|
4. Komisija piešķir atkāpes un lemj par to apturēšanu vai atcelšanu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru. |
|
|
5. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus attiecībā ar Komisijai iesniedzamajiem pieteikumiem, tostarp prasībām par pierādījumiem, lai iegūtu atkāpi. To darot, Komisija ņem vērā atšķirīgos apstākļus, kas var būt dažādu valstu teritorijās. |
|
|
Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Salīdzināt ar 4. panta pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 6. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
6. pants |
svītrots |
|
Sertifikāti |
|
|
1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļā minētie sertifikāti atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem: |
|
|
(a) sertifikātos ir norādīta visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka no roņveidīgajiem iegūts izstrādājums vai izstrādājumi, uz ko attiecas šis sertifikāts, atbilst 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam; un |
|
|
(b) tos apstiprina neatkarīga struktūra vai publiska iestāde, apliecinot sertifikātā norādītās informācijas pareizību. |
|
|
2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai. Komisija jo īpaši var noteikt, kāda informācija ir jānorāda un kādas prasības par pierādījumiem ir jāiesniedz, lai apliecinātu, ka 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums ir izpildīts. |
|
|
Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Salīdzināt ar 4. un 5. panta pamatojumu. Regulas 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija pieņems visus pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu izņēmumu attiecībā uz inuītu kopienām, tostarp prasības par pierādījumiem attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izstrādājumiem, kurus inuīti ieguvuši no roņveidīgajiem. | |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. pants |
svītrots |
|
Marķēšana un etiķetēšana |
|
|
1. Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minēto marķējumu vai etiķeti piestiprina tā, lai tas būtu saprotams, neizdzēšams un labi saskatāms. |
|
|
2. Komisija pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, kuri jāievēro attiecībā uz marķēšanu un etiķetēšanu, kā arī apstākļus, kādos marķējums un etiķete jāpiestiprina. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Salīdzināt ar 4., 5. un 6. panta pamatojumu. | |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 8. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. pants |
svītrots |
|
Grozījumi pielikumos |
|
|
Komisija var grozīt pielikumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
|
Pamatojums | |
Tā kā ir ierosināts svītrot pielikumus, šis pants kļūst nevajadzīgs. | |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Atsauce uz 9. panta 2. punktu bija minēta tikai 5. panta 4. punktā. Tā kā 5. panta 4. punkts ir svītrots, 9. panta 2. punkts kļūst nevajadzīgs. | |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu. |
1. Dalībvalstis trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu. |
Pamatojums | |
Noteiktais piecu gadu periods, lai iesniegtu pirmo ziņojumu, ir pārāk ilgs. | |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā piecu gadu pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. |
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc katra attiecīgā pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums I pielikums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
I PIELIKUMS |
svītrots |
|
2. pantā minētās roņveidīgo sugas |
|
|
1. Arctocephalus pusillus pusillus; |
|
|
2. Callorhinus ursinus; |
|
|
3. Cystophora cristata; |
|
|
4. Erignathus barbatus; |
|
|
5. Eumetopias jubatus; |
|
|
6. Halichoerus grypus; |
|
|
7. Histrophoca fasciata; |
|
|
8. Odobenus rosmarus rosmarus; |
|
|
9. Odobenus rosmarus divergens; |
|
|
10. Pagophilus groenlandicus; |
|
|
11. Phoca largha; |
|
|
12. Phoca vitulina; |
|
|
13. Phoca vitulina richardii; |
|
|
14. Pusa caspica; |
|
|
15. Pusa hispida; |
|
|
16. Pusa sibirica; |
|
|
17. Zalophus californianus. |
|
Pamatojums | |
Saskaņā ar 2. panta 1. punkta grozījumu šo regulu piemēro visām roņu dzimtas sugām. Tāpēc I pielikums kļūst nevajadzīgs. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums II pielikums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
II PIELIKUMS |
svītrots |
|
Tiesību aktu noteikumu un citu spēkā esošu prasību, kas minētas 5. panta 2. punktā, piemērotības novērtēšanas kritēriji |
|
|
1. DZĪVNIEKU LABTURĪBAS PRINCIPI |
|
|
Dzīvnieku labturības principi ir paredzēti attiecīgajos tiesību aktos vai citās prasībās. |
|
|
2. MEDĪBU RĪKI |
|
|
Ir noteikti roņveidīgo nogalināšanā izmantoto ieroču parametri. Tiesību aktos vai citās prasībās ir nepārprotami noteikts, kādus ieročus ir atļauts izmantot mazuļu apdullināšanai un/vai nogalināšanai un kādus ieročus atļauts izmantot pieaugušu roņveidīgo apdullināšanai un/vai nogalināšanai. |
|
|
3. PĀRLIECINĀŠANĀS PAR NESAMAŅU UN NĀVI, IZMANTOJOT ATBILSTOŠAS UZRAUDZĪBAS METODES |
|
|
Prasības par atbilstošu uzraudzības metožu izmantošanu ir konkrēti izklāstītas, un tādējādi medniekam ir pienākums pārliecināties, ka roņveidīgais dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu, pirms to atasiņo un pirms tiek nogalināts nākamais roņveidīgais. |
|
|
4. APDULLINĀTU DZĪVNIEKU ATASIŅOŠANA |
|
|
Visi dzīvnieki jāatasiņo tūlīt pēc pienācīgas apdullināšanas, t.i., pirms tiek apdullināts cits roņveidīgais dzīvnieks. |
|
|
5. MEDĪBU APSTĀKĻI |
|
|
Ir paredzētas prasības, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais un/vai mednieks atrodas pietiekoši stabilā pozīcijā un mērķi var pienācīgi saskatīt. Ir reglamentēti arī citi attiecīgajām medībām būtiski faktori. |
|
|
6. MEDNIEKU APMĀCĪBA |
|
|
Ir jānosaka, kādā līmenī ir mednieka prasmes un zināšanas par roņveidīgo dzīvnieku bioloģiju, medību metodēm un trīspakāpju procedūru, tostarp jānosaka medību līdzekļu praktiskās prasmes, piemēram, ir vajadzīgi šaušanas testi. Trīspakāpju procedūra ir metode, kas ietver efektīvu sišanu/šaušanu, efektīvu uzraudzību (izmantojot mirkšķināšanas refleksu vai galvaskausa iztaustīšanu, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu vai beigts) un efektīvu atasiņošanu, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais dzīvnieks ir nogalināts, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un ciešanas. |
|
|
7. NEATKARĪGA UZRAUDZĪBA |
|
|
Ir paredzēta medību uzraudzības un novērošanas sistēma, nodrošinot regulāru medību pārraudzību un inspektoru neatkarību. |
|
|
8. TREŠO PERSONU UZRAUDZĪBAS IESPĒJAS |
|
|
Ir iespējama trešās personas veikta medību uzraudzība ar minimāliem administratīviem vai loģistikas šķēršļiem. |
|
|
9. ZIŅOŠANAS PRASĪBAS |
|
|
Gan medniekiem, gan inspektoriem ir noteiktas skaidras ziņošanas prasības, kas aptver to, kur un kad dzīvnieki tiek nogalināti un kādi ieroči un munīcija tiek izmantota. Jāziņo arī par vairākiem attiecīgiem vides aizsardzības faktoriem. |
|
|
10. Sankcijas un prasību ievērošana |
|
|
Tiek vākta un sistematizēta statistikas informācija par medībām, spēkā esošo prasību neievērošanas gadījumiem un saistītajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem. |
|
Pamatojums | |
Tā kā ir svītrots noteikums par iespējamām atkāpēm, vairs nav nepieciešamības noteikt kritērijus, lai novērtētu tiesību aktu noteikumu un citu prasību piemērotību. | |
Salīdzināt ar 4. panta un turpmāko pantu pamatojumu. | |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tirdzniecība ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2008)0469 – C6-0295/2008 – 2008/0160(COD) |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
IMCO |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 4.9.2008 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Frieda Brepoels 1.10.2008 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
1.12.2008 |
|
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
22.1.2009 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
43 0 1 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Dimitrios Papadimoulis, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Amalia Sartori, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Inés Ayala Sender, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews |
|||||||
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (18.2.2009)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tirdzniecību ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem
(COM(2008)0469 – C6‑0295/2008 – 2008/0160(COD))
Atzinumu sagatavoja: Véronique Mathieu
ĪSS PAMATOJUMS
Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma mērķis ir aizliegt izstrādājumu, kas ir iegūti no roņveidīgajiem, laišanu tirgū, importēšanu un tranzītu Kopienā, kā arī eksportu no tās. Šo produktu tirdzniecība joprojām būtu atļauta, ja tiktu izpildīti daži nosacījumi par roņveidīgo nogalināšanas metodēm saskaņā ar dzīvnieku labturības noteikumiem. Priekšlikums izslēdz inuītu kopienas no regulas darbības jomas.
Divas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus, lai ieviestu šāda veida aizliegumu, un, pastāvot riskam, ka no roņveidīgajiem izstrādājumu Eiropas tirgus sašķelsies, Komisija nolēma rīkoties, vēl jo vairāk tāpēc, ka daļa sabiedrības uztraucas par veidu, kādā tiek nogalināti šie dzīvnieki.
Tā kā līgumi neparedz nekādu Kopienas kompetenci saistībā ar savvaļas dzīvnieku labturību un medību tiesiskais regulējums nav Kopienas likumdošanas varas vispārējā kompetencē , Komisija nolēma apiet šo tiesiskā pamata neesamību, aprobežojoties ar tirdzniecības aspektu. Lai to izdarītu, Komisija ierosina pilnīgu aizliegumu, kas ir papildināts ar striktām atkāpēm.
Šis priekšlikums izraisa vairākus jautājumus. Pirmkārt, ir jāuzsver, ka roņveidīgo medību aizstāvji un opozicionāri dažādi interpretē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, uz ko balstās Komisija, lai iegūtu zinātnisku pamatojumu. Pētījumā vairākkārt ir uzsvērts, ka „ir maz informācijas, kas būtu zinātniski derīga, pamatīga un objektīva” un ka ir tikai „neliels skaits pētījumu”, kuri būtu izmantojami.
Taču, neskatoties uz šo aspektu, galvenā problēma ir aizlieguma vispārējais raksturs. Pret ko gan protestē dzīvnieku aizsardzības NVO, ja ne pret medībām komerciālos nolūkos, kuras tiek veiktas lielos apjomos, vērtējot pēc medību zonas lieluma vai nogalināto dzīvnieku daudzumu? Attēli ar tūkstošiem masveidā nogalinātu dzīvnieku uztrauc daļu sabiedrības, tie ir arī pamatā dažās dalībvalstīs ieviestajam aizliegumam. Pēc NVO domām, komerciālas medības, kurās galvenais ir rezultāts, var izraisīt nekontrolējamas pārmērības.
Bet ko tad var konstatēt? Komisijas priekšlikums aizliedz jebkādās medībās iegūtu produktu laišanu tirgū, lai arī kāds būtu medību apjoms – 100 vai 300 000 nogalinātu roņveidīgo, lai arī kāda būtu platība – daži kvadrātkilometri vai tūkstošiem kvadrātkilometru, lai arī kāds būtu mērķis – komercija vai kaitīgo dzīvnieku likvidēšana, lai arī kāds būtu medību veids – neregulāri medījošs mednieks vai profesionāli mednieki. Komisija plāno aizliegt pat dzīvnieku bezmaksas nodošanu trešām personām, kas nozīmē, ka pat parauga aizsūtīšana uz pētniecības laboratoriju būtu aizliegta!
Neierobežojot šo vispārējo aizliegumu tikai ar komerciālām medībām un nedefinējot, kas ir „komerciālas medības”, pastāv risks, ka Komisijas priekšlikums dažos gadījumos var panākt nevis izvirzīto mērķi, tas ir, samazināt dzīvnieka ciešanas, bet gan pretēju rezultātu.
Dažos gadījumos roņveidīgos medī nevis komerciālos nolūkos, bet gan lai tos likvidētu, jo tie tiek uzskatīti par kaitīgiem dzīvniekiem, kas apdraud zivju krājumus. Šādā gadījumā pat tiešā patērēšana ir otršķirīga. Ja regula būtu jāpiemēro tāda, kāda tā ir, mednieks nevarētu gūt nekādu ekonomisku labumu no sava medījuma, lai cik neliels tas arī būtu. Pastāvētu risks ar šo tirdzniecības aizliegumu palielināt malumedniecību un tādējādi mudinātu mednieku šauti uz dzīvnieku, neuztraucoties par to, kura ķermeņa daļa tiek skarta, kā arī nepārbaudot, vai dzīvnieks ir miris vai ne.
Turklāt kas notiktu, ja roņveidīgo populācijas neregulētu un šie dzīvnieki, klimata sasilšanas rezultātā pārvietojoties uz dienvidiem, nokļūtu zonās, kur tie nepārprotami radītu draudus citu sugu izdzīvošanai? Pilnīga tirdzniecības aizlieguma rezultātā būtu atļauta tikai to nogalināšana. Tas būtu pretrunā ar visiem pasākumiem, kas saistīti ar racionālas dabas resursu izmantošanas principiem, kuri iesaka dzīvnieku, ja tas reiz ir nogalināts, izmantot iespējami pilnīgāk.
Ir jānošķir liela apjoma komerciālas medības no neregulārām medībām, kas pēc definīcijas var attiekties tikai uz nelielu dzīvnieku skaitu. Šādu mērķi būtu vienkārši sasniegt, precīzi definējot komerciālas medības un specifiski identificējot tos izstrādājumus, kas iegūti no neregulārām medībām un kurus varētu pārdot tikai vietējā vai reģionālā līmenī.
GROZĪJUMI
Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 3.a atsauce (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 26. septembra deklarāciju par no roņiem iegūtu produktu aizliegumu Eiropas Savienībā 1, |
|
|
_______ 1 OV C 306 E, 15.12.2006., 194. lpp. |
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) Roņveidīgie ir dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas bailes un citādas ciešanas. |
(1) Roņveidīgie ir dzīvnieki, kas spēj izjust sāpes, mokas, bailes un citādas ciešanas. Ir aizliegts komerciālā nolūkā dalībvalstīs importēt atsevišķu sugu (Grenlandes un zilmuguraino roņu) ronēnu ādas un no tām iegūtus izstrādājumus 1. |
|
|
_______ 1 Padomes 1983. gada 28. marta Direktīva 83/129/EEK par noteiktu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs (OV L 91, 9.4.1983., 30. lpp.). |
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Roņveidīgos medī Kopienā un ārpus tās un izmanto tādu izstrādājumu un priekšmetu ieguvei kā, piemēram, gaļa, eļļa, trāns, kažokādas un no tām izgatavoti priekšmeti, kurus komerciāli pārdod dažādos tirgos, tostarp Kopienā. |
(2) Roņveidīgo komerciālas medības notiek gan Kopienā, gan ārpus tās tādu izstrādājumu un priekšmetu ieguvei kā, piemēram, gaļa, eļļa, trāns, kažokādas un no tām izgatavoti priekšmeti, kurus komerciāli pārdod dažādos tirgos, tostarp Kopienā. |
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Savvaļas dzīvnieku labturības, kā arī medību reglamentēšana vai organizēšana nav Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Līgumos tiem nav paredzēts nekāds juridiskais pamats. |
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Roņveidīgo medības rosinājušas visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības locekļus, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu — paust nopietnas bažas, jo ir pamats uzskatīt, ka roņveidīgos, iespējams, nogalina un dīrā, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa secināts, ka ir roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas, tomēr ir ziņots, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni. |
(3) Kaut gan savvaļas dzīvnieku labturības prasības, kā arī medību noteikumi nav Savienības kompetencē, atsevišķi roņveidīgo dzīvnieku komerciālo medību aspekti, jo īpaši jauno roņu apdullināšana ar nūjām vai hakapikiem, ir rosinājuši visus, kam rūp dzīvnieku labturība — sabiedrības daļu, valdības, kā arī Eiropas Parlamentu — paust nopietnas bažas, jo ir pamats uzskatīt, ka roņveidīgos, iespējams, nogalina un dīrā, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā par roņveidīgo nogalināšanu un dīrāšanu no dzīvnieku labturības viedokļa secināts, ka roņveidīgos ir iespējams nogalināt ātri un efektīvi, neradot novēršamas sāpes vai ciešanas, tomēr ir ziņots, ka praksē nogalināšana ne vienmēr notiek efektīvi un humāni. |
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Lai novērstu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību, ir jāparedz saskaņoti noteikumi, vienlaikus ņemot vērā dzīvnieku labturības apsvērumus. Šajā ziņā lietderīgs ir aizliegums laist tirgū no roņveidīgajiem iegūtus izstrādājumus. |
(6) Lai novērstu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību un ņemtu vērā bažas par dažiem nogalināšanas veidiem, kuras pauž daļa sabiedrības, ir jāparedz saskaņoti noteikumi. Lai sasniegtu šos mērķus, lietderīgs ir aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri nogalināti komerciālās medībās. |
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņveidīgajiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem novēršamas sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
(10) Šajā regulā paredzētie dažādie aizliegumi ir atbilde uz sabiedrības locekļu paustajām bažām par dzīvnieku labturību saistībā ar iespējamu tādu izstrādājumu laišanu tirgū Kopienā (tostarp importējot no trešām valstīm), kas iegūti no roņiem, kuri, iespējams, ir nogalināti un nodīrāti, sagādājot tiem sāpes, mokas un citādas ciešanas. |
Pamatojums | |
Vārda “novēršamas” svītrošana ir pamatota, jo visi pierādījumi liecina, ka ES iedzīvotāji pauž bažas par ciešanām, ko roņveidīgajiem sagādā medību laikā, nevis tikai ciešanām, kuras ir novēršamas. Nenovēršamas ciešanas varētu būt ļoti ievērojamas, ņemot vērā, ka jēdziens nav izsakāms skaitļos. | |
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(11a) Dažās valstīs roņveidīgos uzskata par kaitīgiem dzīvniekiem, kas rada ievērojamus zivsaimniecības resursu zaudējumus. Pastāv risks, ka vispārējs tirdzniecības aizliegums maz ietekmēs nogalināto dzīvnieku skaitu, toties tas var gan veicināt malu medības, gan radīt situāciju, ka tad, ja vairs nav nekādu stimulu dzīvniekus nogalināt pienācīgā veidā, tas notiek, neievērojot dzīvnieku labturību. |
Pamatojums | |
Dažos reģionos roņveidīgo medībām ir tikai viens mērķis — iznīcināt dzīvniekus, ko uzskata par kaitīgiem. Tāpēc ar tirdzniecību saistītie jautājumi ir otršķirīgi un tie neietekmēs nogalināto dzīvnieku skaitu. Turpretim, ja izzustu ekonomiski stimuli, tad veids, kādā dzīvniekus nogalina, varētu būt pilnīgi citāds, proti, netiktu ņemtas vērā viņu ciešanas. | |
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 13. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13) Nedrīkst ciest to inuītu kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras tradicionāli nodarbojas ar roņveidīgo medībām. Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa. Medības ir ienākumu avots un palīdz nodrošināt mednieka iztiku. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkstētu attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no tādiem roņveidīgajiem, ko inuītu kopienas medī tradicionālās medībās un kas palīdz tiem nodrošināt iztiku. |
(13) Nedrīkst ciest to inuītu kopienu vai no nerūpnieciskās zvejas atkarīgo kopienu ekonomiskās un sociālās pamatintereses, kuras, vērtējot pēc nogalināto dzīvnieku skaita, nelielā apjomā nodarbojas ar roņveidīgo medībām, lai nodrošinātu iztiku, regulētu kaitīgo dzīvnieku populācijas vai aizsargātu zivsaimniecības resursus. Medības ir inuītu sabiedrības locekļu neatņemama kultūras un identitātes sastāvdaļa, un šādā kontekstā tās tiek aizsargātas saskaņā ar ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām. Medības var būt ienākumu avots, palīdzēt nodrošināt mednieka iztiku vai būt daļa no sugu līdzsvara uzturēšanas pasākumiem. Tādējādi šajā regulā paredzētie aizliegumi nedrīkstētu attiekties uz izstrādājumiem, kuri iegūti no šādos veidos nomedītiem roņveidīgajiem un kurus izmanto reliģiskiem nolūkiem, tiešam patēriņam, apmaiņai bez maksas vai komerciāliem mērķiem vietējā vai reģionālā mērogā. |
Pamatojums | |
Ne tikai inuītu kopienās roņveidīgo medības uzskata par nozīmīgu iztikas avotu; arī dažu nelielo, no zvejas atkarīgo piekrastes kopienu locekļi medī šādā veidā ļoti nelielā apjomā, lai savus ienākumus nodrošinātu un saglabātu, aizsargājot zivsaimniecības resursus no plēsoņām. | |
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 16. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16) Konkrētāk, Komisijai vajadzīgas pilnvaras pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas procedūras, lai varētu efektīvi iesniegt un apstrādāt pieprasījumus atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti šīs regulas noteikumi par sertificēšanas shēmām, marķēšanu un etiķetēšanu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, cita starpā papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai arī jābūt pilnvarām lemt par atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, šo atkāpju apturēšanu vai atcelšanu. Tā kā šos pasākumus pieņem, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās shēmas vadību, piemērojot to katram gadījumam atsevišķi, pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadības procedūru. |
(16) Konkrētāk, Komisijai vajadzīgas pilnvaras pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas procedūras, lai varētu efektīvi iesniegt un apstrādāt pieprasījumus atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti šīs regulas noteikumi par sertificēšanas shēmām, marķēšanu un etiķetēšanu, jo īpaši prasības par to izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu, kuri iegūti no roņveidīgajiem. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, cita starpā papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai arī jābūt pilnvarām lemt par atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem tirdzniecības aizliegumiem, šo atkāpju apturēšanu vai atcelšanu. Tā kā šos pasākumus pieņem, lai nodrošinātu šajā regulā paredzētās shēmas vadību, piemērojot to katram gadījumam atsevišķi, pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadības procedūru. |
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 1. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi par no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu laišanu Kopienas tirgū, importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. |
Ar šo regulu tiek noteikti saskaņoti noteikumi par tādu izstrādājumu laišanu tirgū, kuri izgatavoti no komerciālās medībās iegūtiem roņveidīgajiem, par šo izstrādājumu importu Kopienā, tranzītu caur to vai eksportu no Kopienas. Šī regula neattiecas uz cita veida medību apstākļiem un organizēšanu, kas ir valsts iestāžu kompetencē. |
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. „no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņveidīgajiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
2. „roņu izstrādājumi” ir visi izstrādājumi, pārstrādāti vai nepārstrādāti, kas atvasināti vai iegūti no roņiem, tostarp gaļa, eļļa, trāns, orgāni, neapstrādātas kažokādas un kažokādas, miecētas vai apdarinātas, tostarp kažokādas, kas saliktas plātnēs, krustos un līdzīgās formās, kā arī priekšmeti no roņu kažokādām; |
Pamatojums | |
Izdarot izmaiņas definīcijā par to, kas ir no roņveidīgajiem iegūti izstrādājumi, izņēmumu, kas attiecas uz inuītiem, piemēro no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu importam, eksportam un tirdzniecībai Eiropas Savienībā. | |
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
2.a „komerciālas medības” ir medības, ko organizē plašā mērogā, vērtējot pēc medību teritorijas un/vai nogalināto dzīvnieku skaita, un ko veic šādam mērķim algotas personas, lai regulāri un ilgstoši komerciālos nolūkos apgādātu no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu pārstrādes uzņēmumus; |
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. „laišana tirgū” ir preču laišana Kopienas tirgū, tādējādi padarot tās pieejamas trešām personām par samaksu vai bez tās; |
3. „laišana tirgū” ir preču laišana Kopienas tirgū, tādējādi padarot tās pieejamas trešām personām par samaksu; |
Pamatojums | |
Priekšlikumā definīcija ir pārāk plaša, un tajā ir aizliegta ne tikai tirdzniecība, bet arī jebkāda preču nodošana („padarot pieejamas”), pat ja tas notiek bez samaksas. Tādējādi būs aizliegts nosūtīt kādu sugas īpatni pētniecības laboratorijai. | |
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 2. pants – 6.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
6.a „inuīti” ir inuītu dzimtenes — to arktisko un subarktisko reģionu, kur pašlaik vai tradicionāli inuītiem ir vietējo iedzīvotāju tiesības un intereses — iezemieši, ko inuīti ir atzinuši par saviem tautiešiem, un tie ir inupiāti, jupiki (Aļaskā), inuīti, inuvialuīti (Kanādā), kalaalīti (Grenlandē) un jupiki (Krievijā). |
Pamatojums | |
Atbilstīgi definīcijai SDO Konvencijas (169/1989) 1. panta 2. punktā un ICC (Inuit Circumpolar Conference) Hartas 6. un 7. pantā ir jādefinē, kas ir inuīti. | |
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.a „tradicionāli veiktas medības” ir roņveidīgo medības, ko inuītu kopienas īsteno tradicionālos veidos nekomerciālos nolūkos vai kas notiek tikai ierobežoti vietējā mērogā; |
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 2. pants – 7.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
7.b „iztikas nodrošināšana” ir no roņveidīgajiem iegūtu izstrādājumu ierasta un tradicionāla lietošana inuītu vai no nerūpnieciskās zvejas atkarīgajās kopienās, paredzot tos izmantot tiešam personiskam vai ģimenes patēriņam pārtikai, mājoklim, dedzināmu produktu ieguvei, apģērbu, darbarīku vai amatniecības ražojumu darināšanai, roņveidīgo vai to ķermeņa daļu pārdošanai vai apmaiņai vietējā vai reģionālā mērogā. |
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu kopienas tradicionāli medī un kas palīdz tām nodrošināt iztiku. |
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, kurus inuītu vai no nerūpnieciskās zvejas atkarīgās kopienas tradicionāli medī ierobežota skaita medībās, lai nodrošinātu iztiku vai reglamentēti un kontrolēti regulētu roņveidīgo populācijas, tādējādi samazinot zivsaimniecības resursiem nodarītos zaudējumus un darot to saskaņā ar valsts plānu par dabas resursu līdzsvara pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. |
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts – i) daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
i) sertifikātu un |
i) sertifikātu, kurā norādīta dzīvnieka nogalināšanas diena, mēnesis un gads, kā arī reģions un valsts, kur tas noticis, un |
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d) apakšpunkts – 2.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Ja šīs regulas 3. panta 2. punktā minētos izstrādājumus pārdod, jābūt iespējai tos nepārprotami identificēt pēc etiķetes, kuru izsniegušas kompetentas valsts iestādes un kurā norādīts dzīvnieka nogalināšanas gads un vieta, kā arī, ja nepieciešams, mednieka vai par medībām atbildīgās personas vārds vai identifikācijas līdzeklis. |
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus attiecībā ar Komisijai iesniedzamajiem pieteikumiem, tostarp prasībām par pierādījumiem, lai iegūtu atkāpi. To darot, Komisija ņem vērā atšķirīgos apstākļus, kas var būt dažādu valstu teritorijās. |
5. Komisija pieņem visus vajadzīgos pasākumus šā panta īstenošanai, piemēram, pasākumus attiecībā ar Komisijai iesniedzamajiem pieteikumiem, tostarp prasībām par pierādījumiem, lai iegūtu atkāpi. To darot, Komisija ņem vērā atšķirīgos apstākļus, kas var būt dažādu valstu teritorijās, un nodrošina, ka šie pasākumi nepazemina dzīvnieku labturības līmeni, kāds panākts šajās valstīs. |
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 5. pants – 5. punkts 1.a daļa (jauna) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
Komisija pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasījumu noraida, lēmumu pienācīgi pamato. Komisija izstrādā arī nosacījumus, ar kādiem pieprasītāji var pārsūdzēt noraidošu lēmumu, kā arī paredz šādas apelācijas iesniegšanas termiņu. |
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 18. panta 1. punktu. |
1. Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 18. panta 1. punktu un kurā ir iesaistīti gan novērotāji, gan attiecīgo trešo valstu pārstāvji. |
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu. |
1. Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem Komisijai nosūta ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai īstenotu šo regulu, un aprakstīta tās ietekme uz ekonomiku un sabiedrības dzīvi, kā arī uz roņveidīgo labturību, jo īpaši ņemot vērā 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. |
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā piecu gadu pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. |
2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā piecu gadu pārskata perioda beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un ietekmi. |
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Šī regula stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Regulas 3. un 4. pants ir piemērojams 6 mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas, izņemot, ja 3. panta 3. punktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētie īstenošanas pasākumi šajā dienā nav spēkā, un minētajā gadījumā 3. un 4. pantu piemēro nākamajā dienā pēc šo īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā. |
Regulas 3. un 4. pants ir piemērojams 24 mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas, izņemot, ja 3. panta 3. punktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 2. punktā un 7. panta 2. punktā minētie īstenošanas pasākumi šajā dienā nav spēkā, un minētajā gadījumā 3. un 4. pantu piemēro nākamajā dienā pēc šo īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā. |
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums II pielikums – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ir noteikti roņveidīgo nogalināšanā izmantoto ieroču parametri. Tiesību aktos vai citās prasībās ir nepārprotami noteikts, kādus ieročus ir atļauts izmantot mazuļu apdullināšanai un/vai nogalināšanai un kādus ieročus atļauts izmantot pieaugušu roņveidīgo apdullināšanai un/vai nogalināšanai. |
Ir noteikti roņveidīgo nogalināšanā izmantoto ieroču un munīcijas parametri. Tiesību aktos vai citās prasībās ir nepārprotami noteikts, kādus ieročus un munīciju ir atļauts izmantot šaušanai un iespējamai apdullināšanai, lai nogalinātu roņveidīgos, ņemot vērā to sugu un vecuma kategoriju. |
Pamatojums | |
Dažu sugu roņu mazuļu ādu vai no tiem iegūtu izstrādājumu ievešana Eiropas Savienībā ir aizliegta kopš 1983. gada, tāpēc atsauce uz roņu mazuļiem nav vajadzīga. Turklāt ir jāprecizē, ka nogalināt apdullinot drīkst tikai tad, ja dzīvnieks nav miris pēc šāviena. | |
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums II pielikums – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Prasības par atbilstošu uzraudzības metožu izmantošanu ir konkrēti izklāstītas, un tādējādi medniekam ir pienākums pārliecināties, ka roņveidīgais dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu, pirms to atasiņo un pirms tiek nogalināts nākamais roņveidīgais. |
Prasības par atbilstošu uzraudzības metožu izmantošanu ir konkrēti izklāstītas, un tādējādi medniekam ir pienākums iespējami drīz un pirmām kārtām pārliecināties, ka roņveidīgais dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu, pirms to atasiņo. |
Pamatojums | |
Komerciālās medībās ir vēlams, lai šāvējs nebūtu tā persona, kas pārliecinās par dzīvnieka nāvi, jo pastāv risks, ka starp šaušanu un rezultāta konstatēšanu var paiet pārāk ilgs laiks, tomēr pēc šaušanas vissvarīgāk ir iespējami drīz pārliecināties, ka dzīvnieks ir miris. Ja tiek ievērota Komisijas ieteiktā secība, nogalinātais dzīvnieks ir jāatasiņo nekavējoties pēc tā nāves konstatēšanas, un tas nozīmē, ka cits dzīvnieks varētu agonizēt, kamēr mednieks veic atasiņošanu. | |
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums II pielikums – 4. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Visi dzīvnieki jāatasiņo tūlīt pēc pienācīgas apdullināšanas, t.i., pirms tiek apdullināts cits roņveidīgais dzīvnieks. |
Visi dzīvnieki jāatasiņo iespējami drīz pēc tam, kad pārbaudot konstatēts, ka dzīvnieks ir miris vai atrodas neatgriezeniskas nesamaņas stāvoklī. |
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums II pielikums – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ir paredzētas prasības, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais un/vai mednieks atrodas pietiekoši stabilā pozīcijā un mērķi var pienācīgi saskatīt. Ir reglamentēti arī citi attiecīgajām medībām būtiski faktori. |
Medību apstākļi ir atkarīgi no dalībvalstu noteikumiem, kuros tomēr vajadzētu paredzēt prasības, kas ļauj nodrošināt, ka šaušana notiek labvēlīgos apstākļos un ka mērķi var pienācīgi saskatīt. |
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums II pielikums – 6. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ir jānosaka, kādā līmenī ir mednieka prasmes un zināšanas par roņveidīgo dzīvnieku bioloģiju, medību metodēm un trīspakāpju procedūru, tostarp jānosaka medību līdzekļu praktiskās prasmes, piemēram, ir vajadzīgi šaušanas testi. Trīspakāpju procedūra ir metode, kas ietver efektīvu sišanu/šaušanu, efektīvu uzraudzību (izmantojot mirkšķināšanas refleksu vai galvaskausa iztaustīšanu, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks ir neatgriezeniski zaudējis samaņu vai beigts) un efektīvu atasiņošanu, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais dzīvnieks ir nogalināts, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un ciešanas. |
Medniekam ir nepieciešamas labas prasmes un zināšanas par roņveidīgo dzīvnieku bioloģiju, medību metodēm un trīspakāpju procedūru, tostarp jānosaka praktiskās prasmes un zināšanas par medību līdzekļiem, šaušanas paņēmieniem un ballistiku, kuras iegūtas valsts noteikumos paredzētajās nodarbībās. Trīspakāpju procedūra ir metode, kas ietver efektīvu sišanu/šaušanu, efektīvu uzraudzību (izmantojot mirkšķināšanas refleksu vai galvaskausa iztaustīšanu, lai konstatētu, ka dzīvnieks ir beigts vai neatgriezeniski zaudējis samaņu, un pretējā gadījumā to pienācīgi apdullinot) un efektīvu atasiņošanu, lai nodrošinātu, ka roņveidīgais dzīvnieks ir nogalināts, nesagādājot novēršamas sāpes, mokas un ciešanas. |
Pamatojums | |
Nogalināšanas paņēmienam jābūt šaušanai ar šauteni, izmantojot atbilstīgu munīciju; šaušanas rezultātā lielākajā daļā gadījumu dzīvnieka nāve ir tūlītēja. Apdullināšanu var izmantot tikai tad, ja dzīvnieks nav nogalināts ar lodi un ir jāizbeidz tā ciešanas. | |
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums II pielikums – 7. punkts - virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
7. Neatkarīga uzraudzība |
7. Neatkarīga uzraudzība un novērošana |
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums II pielikums – 7. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ir paredzēta medību uzraudzības un novērošanas sistēma, nodrošinot regulāru medību pārraudzību un inspektoru neatkarību. |
Ir paredzēta medību uzraudzības un novērošanas sistēma, nodrošinot regulāru medību pārraudzību un inspektoru neatkarību. Šo uzraudzību var nodrošināt policija vai krasta apsardzes dienests. |
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums II pielikums – 8. punkts – virsraksts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
8. TREŠO PERSONU UZRAUDZĪBAS IESPĒJAS |
8. IESPĒJAS TREŠĀM PERSONĀM NOVĒROT MEDĪBAS |
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums II pielikums – 8. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ir iespējama trešās personas veikta medību uzraudzība ar minimāliem administratīviem vai loģistikas šķēršļiem. |
Ir iespējama trešās personas veikta medību novērošana ar minimāliem administratīviem vai loģistikas šķēršļiem. Novērošanas nosacījumus paredz valsts noteikumos. Tomēr trešo personu piedalīšanās nedrīkst būt traucējoša vai radīt jebkādu risku vai papildu izmaksas medniekiem. |
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums II pielikums – 9. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Gan medniekiem, gan inspektoriem ir noteiktas skaidras ziņošanas prasības, kas aptver to, kur un kad dzīvnieki tiek nogalināti un kādi ieroči un munīcija tiek izmantota. Jāziņo arī par vairākiem attiecīgiem vides aizsardzības faktoriem. |
Gan medniekiem, gan inspektoriem ir noteiktas skaidras ziņošanas prasības. |
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums II pielikums – 10. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Tiek vākta un sistematizēta statistikas informācija par medībām, spēkā esošo prasību neievērošanas gadījumiem un saistītajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem. |
Tiek vākta un sistematizēta statistikas informācija par medībām, spēkā esošo prasību neievērošanas gadījumiem un saistītajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kā arī par šo noteikumu ietekmi uz roņveidīgo medībām. |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tirdzniecība ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2008)0469 – C6-0295/2008 – 2008/0160(COD) |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
IMCO |
|||||||
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 4.12.2008 |
|
|
|
||||
|
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Véronique Mathieu 9.9.2008 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
10.11.2008 |
19.1.2009 |
17.2.2009 |
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
17.2.2009 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
29 5 1 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Vincenzo Aita, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Albert Deß, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, María Isabel Salinas García, Sebastiano Sanzarello, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Donato Tommaso Veraldi |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Katerina Batzeli, Ilda Figueiredo, Béla Glattfelder, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Maria Petre, Markus Pieper, Struan Stevenson, Vladimír Železný |
|||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Hélène Goudin, Ewa Tomaszewska, Peter Šťastný |
|||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tirdzniecība ar izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2008)0469 – C6-0295/2008 – 2008/0160(COD) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
23.7.2008 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
IMCO 4.12.2008 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 4.9.2008 |
ENVI 4.9.2008 |
AGRI 4.12.2008 |
PECH 4.9.2008 |
||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
INTA 2.2.2009 |
PECH 8.9.2008 |
|
|
||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Diana Wallis 7.10.2008 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
10.11.2008 |
21.1.2009 |
11.2.2009 |
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
2.3.2009 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 7 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Hélène Goudin, Martí Grau i Segú, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Pierre Jonckheer, Alexander Graf Lambsdorff, Kurt Lechner, Toine Manders, Catiuscia Marini, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Bill Newton Dunn, Karin Riis-Jørgensen, Giovanni Rivera, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Marianne Thyssen, Jacques Toubon |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Cremers, Joel Hasse Ferreira, Manuel Medina Ortega, Diana Wallis |
|||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Richard Corbett, Ingeborg Gräßle, Jörg Leichtfried, Véronique Mathieu, Peter Skinner |
|||||||