Procedūra : 2008/2135(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0131/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0131/2009

Debates :

PV 23/03/2009 - 20
CRE 23/03/2009 - 20

Balsojumi :

PV 26/03/2009 - 4.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0189

ZIŅOJUMS     
PDF 226kWORD 193k
12.3.2009
PE 409.788v03-00 A6-0131/2009

par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu

(2008/2135(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Sajjad Karim

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu

(2008/2135(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 7. septembrī parakstīto Indijas un ES stratēģisko partnerattiecību kopīgās rīcības plānu, īpaši iedaļu par tirdzniecības un investīciju veicināšanu, un tās pārskatīto variantu,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ES un Indijas uzņēmēju 4. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2003. gada 29. novembrī, un īpaši ES un Indijas kopīgo iniciatīvu par tirdzniecības un investīciju veicināšanu,

–   ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma ES un Indijas apaļā galda 9. sanāksmē, kas notika Haidarabadā 2005. gada 18.–20. septembrī,

–   ņemot vērā ES un Indijas augsta līmeņa darba grupas tirdzniecības lietās ziņojumu ES un Indijas 7. augstākā līmeņa sanāksmei, kas notika 2006. gada 13. oktobrī Helsinkos,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Marseļā 2008. gada 29. septembrī,

   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ES un Indijas uzņēmēju 9. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Parīzē 2008. gada 30. septembrī,

–   ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumu attiecībā uz Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS) un veselības aizsardzību, ko pieņēma 2005. gada 29. novembrī,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 1. decembra nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to patentu obligāto licencēšanu, kas ir saistīti ar farmaceitisko produktu ražošanu eksportēšanai uz tām valstīm, kurās pastāv veselības aizsardzības problēmas(1),

–   ņemot vērā saprašanās memorandu par divpusējo sadarbību starp Patentu, dizaina un preču zīmju galveno biroju, no vienas puses, un Eiropas patentu biroju, no otras puses, ko parakstīja 2006. gada 29. novembrī,

–   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionālajiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. marta paziņojumu “Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana — veidot Eiropu par izcilības paraugu uzņēmumu sociālās atbildības jomā” (COM (2006)0136),

–   ņemot vērā ESAO nodarbinātības statistiku 2008.–2007. gadā,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. februāra paziņojumu “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

–   ņemot vērā ASV un Indijas 2004. gada nolīgumu “Turpmākie pasākumi stratēģisko partnerattiecību veicināšanai” un vienošanos par kodolenerģijas izmantošanu civiliem mērķiem, kas tika panākta 2006. gada 2. martā, prezidenta Dž. Buša Indijas apmeklējuma laikā,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu, kas notika pēc PTO Ministru konferences Honkongā(2),

–   ņemot vērā PTO ceturtās Ministru konferences ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā, un īpaši tās 44. punktu par īpašo un diferencēto pieeju (Special and Differential Treatment — SDT),

–   ņemot vērā ES un Indijas Enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2006. gada 6. aprīlī Ņūdeli,

–   ņemot vērā ES un Indijas enerģētikas paneļdiskusiju, kas notika 2007. gada 20. jūnijā,

–   ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ES un Indijas attiecībām — stratēģiskās partnerattiecības(3),

–   ņemot vērā pētījumu par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām ES starptautiskajos nolīgumos, kuru uzdeva veikt Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejai(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē — ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā 2008. gada 19. maijā publicēto Komisijas ziņojumu par muitas konfiscētām viltotām precēm pie ES ārējās robežas 2007. gadā,

–   ņemot vērā ES un Indijas iespējamā brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) kvalitatīvo analīzi, ko veic Reģionālās integrācijas analīzes centrs Saseksā,

–   ņemot vērā ekonomisko analīzi par ES un Indijas iespējamā brīvās tirdzniecības nolīguma ekonomisko ietekmi, ko 2007. gada 15. martā uzdeva veikt Centre d'études prospectives et d'informations internationales (CEPII) un Centre d'initiatives et de recherches européennes en Méditerrannée (CIREM),

   ņemot vērā globālās analīzes ziņojumu un starpposma ziņojuma projektu par Eiropas Savienības un Indijas Republikas BTN tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējumu, ko veica ECORYS,

–   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par Eiropas Savienības ekonomiskajiem un tirdzniecības sakariem ar Indiju(5),

–   ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību(6)

–   ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulām Eiropas Savienības nolīgumos(7),

–   ņemot vērā 2007. gada 1. februāra rezolūciju par dalītu cilvēktiesībām Indijā(8),

–   ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju par Eiropu globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti(9),

   ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par pakalpojumu tirdzniecību(10),

   ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par iespējamo masu kapu atrašanos Indijas pārvaldītajā Kašmiras reģionā(11),

   ņemot vērā 23. septembra rezolūciju par gatavošanos ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmei (2008. gada 29. septembrī Marseļā)(12),

–   ņemot vērā Indijas valsts stratēģisko plānu (2007.–2013. gadam),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta delegācijas vizīti Ņūdeli 2008. gada novembrī,

–   ņemot vērā sarežģīto un lēno virzību sarunās ar Indijas iestādēm, salīdzinot sarunas, kas notiek ar Korejas Republiku un pat ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komiteja atzinumus (A6-0131/2009),

A. tā kā Eiropas Savienības prioritātei arī turpmāk ir jābūt uz noteikumiem pamatotai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kas izveidota ar PTO atbalstu un kas sniedz labākās izredzes godīgai un taisnīgai starptautiskai tirdzniecībai, ieviešot attiecīgus noteikumus un nodrošinot atbilstību tiem;

B.  tā kā Dohas attīstības programmai (DAP) ir izšķiroši svarīga nozīme gan Eiropas Savienībai, gan arī Indijai;

C. tā kā politiskie sakari ar Indiju tiek veidoti, pamatojoties uz 2004. gadā noslēgto stratēģisko partnerattiecību nolīgumu, 2005. gada kopīgās rīcības plānu, ko pieņēma 2005. gada septembrī ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmē un pārskatīja ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē Marseļā, un 1994. gadā noslēgto sadarbības nolīgumu; tā kā BTN ir jāveido un jāpaplašina, pamatojoties uz sadarbību, kas jau paredzēta sadarbības nolīguma 24. pantā;

D. tā kā Eiropas Savienība ar 2007. gadā investētajiem 10 900 miljoniem eiro ir Indijas lielākais ārvalstu tiešo investīciju (Foreign Direct Investment — FDI) avots, 2007. gadā Indijā 65 % no visām FDI plūsmām nāca no Eiropas Savienības; un tā kā Indijas FDI Eiropas Savienībā pieauga no 500 miljoniem eiro 2006. gadā līdz 9 500 miljoniem eiro 2007. gadā;

E.  tā kā 2000. gadā Indija bija Eiropas Savienības 17. lielākā tirdzniecības partnere, savukārt 2007. gadā — 9. lielākā; tā kā laikposmā starp 2000. un 2006. gadu ES preču tirdzniecība ar Indiju pieauga aptuveni par 80 %;

F.  tā kā 2008. gadā Pasaules Banka Indiju ierindoja 122. vietā (no 178 ekonomiski attīstītākajām valstīm) uzņēmējdarbības vides pieejamības nozīmē;

G. tā kā saskaņā ar 2007/2008 ANO Attīstības programmas ziņojumu par tautas attīstību Indija pēc sabiedrības attīstības rādītāja atrodas 128. vietā (no 177 valstīm), 35 % Indijas iedzīvotāju iztikai tērē USD 1 dienā, bet 80 % — mazāk par USD 2 dienā; tā kā no 108. jaunattīstības valstīm, kurām aprēķināts nabadzības rādītājs, pēc jaunattīstības valstu sabiedrības nabadzības rādītāja Indija atrodas 62. vietā; un tā kā Indijā ir viens no augstākajiem bērnu darba izmantošanas rādītājiem;

H. tā kā ekonomiskā nelīdzsvarotība Indijas štatos un līdz ar to bagātības un nacionālo ieņēmumu nevienmērīgs sadalījums prasa pieņemt saprātīgu papildu ekonomikas politiku, arī nodokļu saskaņošanu, un koncentrēt centienus veicināt iespējas nabadzīgākajos štatos, ļaujot tiem izmantot līdzekļus;

I.   tā kā Indija ir vienīgā lielākā valsts, kas ir vispārējo preferenču sistēmas (VPS) labumguvēja; tā kā Eiropas Savienības priekšrokas imports no Indijas 2007. gadā sasniedza 11 300 miljonus eiro, salīdzinot ar 9 700 miljoniem eiro 2006. gadā;

J.   tā kā abas puses ir atkārtoti apstiprinājušas savas saistības attiecībā uz tarifu samazināšanu un turpmāku uzņēmumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju; tā kā investīcijas ir jāveic rūpīgi un ar lielu gādību un ir rūpīgi jāizvērtē;

K. tā kā piekļuvei tirgum jānotiek vienlaikus ar pārredzamiem un piemērotiem noteikumiem un standartiem, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācija ir izdevīga;

L.  tā kā ir pienācīgi jāņem vērā faktori, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) atzīšanu, piemērotu un efektīvu aizsardzību, īstenošanu un ieviešanu, tostarp patenti, preču vai pakalpojumu zīmes, autortiesības un tamlīdzīgas tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ieskaitot cilmes vietas nosaukumus), dizainparaugi un integrālshēmu topogrāfija;

M. tā kā Indija ir viens no lielākajiem to viltoto zāļu avotiem, ko konfiscējuši dalībvalstu muitas dienesti (veido 30 % no kopējā daudzuma); tā kā standartiem neatbilstošas un viltotas zāles veicina rezistenci pret zālēm un palielina saslimstību un mirstību;

N. tā kā Sadarbības nolīguma 1. panta 1. punkts paredz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu; tā kā tas ir būtisks nolīguma elements,

O. tā kā saskaņā ar 2008. gada globālo bada rādītāju no 88 valstīm Indija atrodas 66. vietā (jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis); tā kā Indijas bada rādītājā konstatēts, ka neviens Indijas štats neietilpst kategorijā „zems bada līmenis” vai „mērens bada līmenis”; divpadsmit štatu ietilpst kategorijā „nopietns”; un četri štati — Pendžaba, Kerala, Harjana un Asama — pieskaitāmi kategorijai „smags”;

P.  tā kā BTN ir jāiekļauj obligātas un izpildāmas saistības attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem un ilgtspējīgu attīstību, kā arī starptautiski saskaņotu standartu efektīva īstenošana sociālajā un vides jomā kā vajadzīgs nosacījums, lai atbalstītu pienācīga darba veicināšanu, iekšzemē efektīvi ieviešot SDO būtiskākos darba standartus;

Q. tā kā Indija nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu; tā kā Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupa atcēla embargo Indijas kodolmateriālu tirdzniecībai un ASV Kongress apstiprināja ASV un Indijas Sadarbības nolīgumu kodolmateriālu jomā;

R.  tā kā ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē Marseļā tika parakstīts horizontālais nolīgums par aviāciju un Indija ierindojās 11. vietā attiecībā uz pasažieru satiksmi starp ES un citām valstīm; tā kā Eiropas Savienība un Indija pieņēma pārskatīto kopīgās rīcības plānu, paplašinot 2005. gada stratēģiskās partnerattiecības, lai iekļautu jaunas jomas, un tā kā Indijā ir izveidots Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģijas centrs,

Vispārēji jautājumi

1.  uzskata, ka BTN ir jābūt saderīgam ar PTO principiem un saistībām; uzskata, ka veiksmīga DAP joprojām ir gan Eiropas Savienības, gan arī Indijas tirdzniecības prioritāte un ka sarunas ar Indiju par BTN tādējādi papildina daudzpusējos noteikumus;

2.  atgādina, ka ES un Indijas stratēģiskās partnerattiecības tiek balstītas uz kopīgiem principiem un kopīgām vērtībām, kā norādīts 1994. gadā noslēgtajā EK un Indijas sadarbības nolīgumā un 2005. gada kopīgajā rīcības plānā; jaunajam, konkurences virzītajam BTN ir jāpapildina 1994. gadā noslēgtais sadarbības nolīgums, ar kuru tam ir jābūt juridiski un institucionāli saistītam;

3.  atzinīgi vērtē ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un pārskatīto kopīgo rīcības plānu; atgādina Eiropas Savienības un Indijas solījumu paātrināt BTN sarunas; mudina sarunu puses nodrošināt, ka tiek dots pietiekams laiks pamatīgākām apspriedēm ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot gan Indijas, gan Eiropas Savienības parlamentāriešus, lai jebkāds galīgais nolīgums būtu līdzsvarots un tajā būtu ievērotas visu iesaistīto ieinteresēto personu intereses un perspektīvas;

4.  aicina Indijas federālās un štatu valdības saskaņot politiku un procedūras, lai palielinātu potenciālos ieguvumus;

5.  pamatojoties uz abu ekonomiku papildināmību, norāda uz iespējamo ES un Indijas tirdzniecības un investīciju apjoma pieaugumu nākotnē, kā arī uz lielajām uzņēmējdarbības iespējām, kas izriet no BTN; uzskata, ka ES un Indijas BTN kopumā ir progresīvs, taču iesaka novērtēt pašreizējās nozaru īpatnības; turklāt uzsver, ka BTN jānodrošina, lai divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugums nāk par labu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam un palielina Indijas ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā, tostarp novēršot vides degradāciju;

6.  mudina puses arī risināt iespējamos BTN trūkumus un veidus, kādos tautas attīstību un dzimumu līdztiesību var negatīvi skart strauja tirgu atvēršana; atzīst valdību tiesības saglabāt vajadzīgo „politisko telpu” un reglamentējošās spējas, lai veidotu ekonomikas un sociālo politiku, kas kalpo neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, ieskaitot tirdzniecības pasākumus mazo tirgus dalībnieku aizsardzībai;

7.  uzsver, ka BTN ir jāietver pastāvīga uzraudzība un visaptveroša pārskata sistēma, lai noteiktu nolīguma sociāli ekonomisko ietekmi; aicina BTN noteikumus pielāgot atbilstoši minētā pārskata secinājumiem;

8.  aicina Komisiju kā BTN būtisku daļu ietvert vērienīgu ilgtspējīgas attīstības nodaļu, uz ko attiektos standarta strīdu izšķiršanas mehānisms;

Preču tirdzniecība

9.  atzinīgi vērtē daudzo brīvās tirdzniecības simulācijas mēģinājumu rezultātus, kas liecina, ka BTN palielina vispārējos eksporta un importa apjomus gan ES, gan Indijā; uzsver, ka pašreizējos vidējā pieauguma tempos divpusējās tirdzniecības apjoms līdz 2010. gadam pārsniegs 70 700 miljonus eiro, bet līdz 2015. gadam — 160 600 miljonus eiro;

10. atzīmē, ka Indijā piemērojamo tarifu vidējais rādītājs ir samazinājies līdz līmenim, kas pašreiz ir salīdzināms ar citām Āzijas valstīm, proti, Indijā piemērojamo tarifu vidējais rādītājs ir 14,5 %, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 4,1 %;

11. uzskata, ka ir svarīgi, ka BTN apstiprina Līguma par tehniskām barjerām tirdzniecībā un sanitārā un fitosanitārā nolīguma noteikumus; aicina Komisiju šajā sakarā risināt nenokārtotos jautājumus, piemēram, par dzīvnieku labturību;

12. atzīmē, ka Indija pauž bažas par mikrobioloģisko standartu saskaņošanas trūkumu ES, REACH ietekmi, dārgajiem sertifikātiem augļu eksportēšanai uz ES, PVN saskaņošanas trūkumu un dārgajām EK marķējuma atbilstības procedūrām, un uzsver, ka šie jautājumi ir jārisina BTN; aicina abas puses nodrošināt, ka regulējums un beztarifu barjeras tirdzniecībai (BTB) tiek vadīti, netraucējot vispārējo tirdzniecību; aicina gan Eiropas Savienību, gan Indiju sadarboties ciešāk to dažādajās darba grupās, lai panāktu tehnisko noteikumu un standartu pārskatāmāku satvaru; turklāt aicina Komisiju nodrošināt tehnisko palīdzību, lai atbalstītu Indijas ražotāju centienus sasniegt ES standartus, jo īpaši attiecībā uz veselības, vides un sociālo jomu ražošanā, tādējādi radot abpusēji izdevīgas situācijas;

13. atzīst, ka Indijas standartu režīms joprojām tiek izstrādāts; aicina Indijas standartu biroju un Zāļu standartu kontroles galveno organizāciju paaugstināt savus standartus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un palielināt caurskatāmību, uzlabojot testēšanas un sertifikācijas procedūras; pauž bažas par sanitāro un fitosanitāro pasākumu un standartu īstenošanu un uzraudzību; aicina Komisiju sniegt atbilstošu atbalstu kapacitātes un kvalificētu cilvēkresursu nostiprināšanai Indijas regulatīvajās iestādēs;

14. uzsver, ka BTN ir iekļauti saistoši strīdu izšķiršanas mehānismi, izmantojot individuālu pieeju, starpniecības nosacījumi par BTB, antidempingam, un kompensācijas nodevu pasākumi un vispārīga izņēmuma klauzula, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XX un XXI pantu;

15. aicina noteikt prioritāti tarifu samazinājumam attiecībā uz taisnīgu tirdzniecību un ilgtspējīgiem ražojumiem, attiecīgi grozot ES muitas kodeksus;

16. pamatojoties uz Eiropas Savienībā ieplūstošo viltoto preču pieaugošo daudzumu, aicina Indijas iestādes ļaut Eiropas Savienības muitas inspektoriem novērot un uzraudzīt kuģu kraušanu Indijas ostās importam uz Eiropas Savienību;

Pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmumi

17. atzīst, ka pakalpojumi ir visātrāk augošais Indijas ekonomikas sektors; atzīmē, ka Indija aktīvi interesējas par Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 1. režīma un 4. režīma liberalizāciju; Eiropas Savienība vēlētos pabeigt tirgus piekļuves un dalībvalstu režīmu liberalizāciju 3. režīmā lielākajai daļai pakalpojumu;

18. norāda, ka pakalpojumu liberalizācija nekādā ziņā nedrīkst traucēt pakalpojumu regulēšanas tiesības un jo īpaši spēcīgu sabiedrisko pakalpojumu saglabāšanu un attīstīšanu, kas ir būtisks attīstības, sociālā taisnīguma un demokrātijas elements;

19. atzīmē, ka saskaņā ar Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācijas datiem divpusējā pakalpojumu tirdzniecība līdz 2015. gadam, kad būs ieviests pakalpojumu BTN, pārsniegs 246 800 miljonus eiro;

20. atzīmē, ka pakalpojumu tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Indiju ir samērā nelīdzsvarota; ES eksportē 1,5 % savu pakalpojumu uz Indiju, kamēr Indija eksportē 9,2% no tās kopējiem eksporta apjomiem uz Eiropas Savienību;

21. aicina Indiju izstrādāt atbilstošus tiesību aktus datu aizsardzības jomā, kas Indijai dotu iespēju sasniegt tādas valsts statusu, kurā ir pienācīgs aizsardzības līmenis, lai ļautu pārsūtīt personas datus no Eiropas Savienības, pamatojoties uz un saskaņā ar ES tiesībām;

22. atzīmē, ka Indijā ir piektais pasaulē lielākais telekomunikāciju pakalpojumu tirgus un ka telekomunikāciju tirgus iepriekšējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par aptuveni 25 % gadā; telekomunikāciju sektorā atzinīgi vērtē ierobežojumu samazināšanu ārvalstu īpašumiem, tomēr pauž nožēlu, ka pašmāju politiskie ierobežojumi joprojām saglabājas; tāpēc aicina atvieglot licencēšanas ierobežojumus pakalpojumu sniedzējiem un novērst politiskās nostādnes neskaidrību par tarifa un starpsavienojumu režīmiem, kā arī uzsver vajadzību aizstāt vecos nozari reglamentējošos likumus ar jauniem, progresīviem tiesību aktiem, kuros iekļauti likumi kibernētikas jomā un jauna licencēšanas kārtība;

23. aicina attiecībā uz satelītu nozari Indiju iesaistīties dialogā ar ES uzņēmumiem un atvērt tiem savu tirgu, lai

(a) labāk atbalstītu valsts attīstības mērķus un atbilstu aizvien pieaugošajam iekšzemes pieprasījumam pēc mājsaimniecībām piegādātām (Direct-To-Home) televīzijas programmām un platjoslas pakalpojumiem, un

(b) atrisinātu drošības problēmas saistībā ar mobilo satelītu pakalpojumiem, radot jaunus tehniskos risinājumus, kas valsts iestādēm nodrošinātu piemērotāku kontroli pār mobilajiem satelītsakariem;

24. atzīmē Indijas solījumu ļaut ārvalstu juridiskajām firmām darboties Indijā; aicina Komisiju kopā ar Indijas iestādēm izpētīt juridisko pakalpojumu liberalizācijas iespēju un apjomu BTN;

25. atzīmē, ka visus BTN mērķus nevar sasniegt bez saistībām 4. režīmā; uzsver, ka ir milzīgs labums visas valsts un ES mēroga profesionālo kvalifikāciju akreditācijai, savstarpējas atzīšanas nolīgumiem un licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā gan ES, gan Indijā, ko vienkārši varētu ietvert BTN; tomēr prasa veikt padziļinātu situācijas analīzi attiecībā uz atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm;

26. prasa Indijai atvērtāku pieeju, piešķirot ES dalībvalstu pilsoņiem, uzņēmējdarbības speciālistiem un politiķiem daudzkārtējas ieceļošanas vīzas ar minimālo termiņu viens gads;

Investēšana

27. aicina Komisiju BTN iekļaut nodaļu par investīcijām, kas investoriem varētu nodrošināt viena informācijas punkta sistēmu;

28. atzinīgi vērtē Eiropas Uzņēmējdarbības un tehnoloģiju centra izveidošanu Deli, kura mērķis ir uzlabot starpuzņēmumu attiecības tirdzniecībā un sadarbību tehnoloģiju jomā Indijas un dalībvalstu starpā;

29. atgādina, ka investīcijas ir jāpamato ar labi izstrādātiem noteikumiem un normām; šajā sakarībā atgādina 2007. gada 13. marta rezolūciju „Korporatīvā sociālā atbildība — jauna partnerība”(13) un aicina Komisiju nodrošināt, ka ES reģistrētie starptautiskie uzņēmumi ar ražošanas iekārtām Indijā ievēro galvenos SDO standartus, sociālos un vides paktus un starptautiskos nolīgumus, lai panāktu pasaules mēroga līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

30. atzīst, ka BTN nodaļās par investīcijām bieži vien ir ietvertas saistības liberalizēt kapitāla plūsmu un atteikšanās no kapitāla kontroles; prasa Komisijai atturēties no šādu noteikumu iekļaušanas, ņemot vērā kapitāla kontroles nozīmi — jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm — lai samazinātu finanšu krīzes ietekmi;

Publiskie iepirkumi

31. atzīmē, ka Indija nevēlas BTN iekļaut publiskos iepirkumus;

Intelektuālā īpašuma tiesības, rūpniecības un tirdzniecības politika

32. atzinīgi vērtē Indijas apņemšanos izveidot spēcīgu IĪT režīmu un izmantot ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību elastību, lai panāktu atbilstību savām saistībām sabiedrības veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi zālēm; uzsver, ka šīm sarunām jābūt savienojamām ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un tradicionālajām zināšanām; aicina Komisiju un attiecīgās Indijas iestādes saskaņot rīcību, lai efektīvi risinātu cīņu pret viltošanu un jo īpaši — pret viltotām zālēm;

33. aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, ka BTN paredzētās saistības nekavē piekļuvi svarīgiem medikamentiem, kamēr Indijā rūpniecība tiek pārstrukturēta no vispārējas uz tādu, kas balstīta uz pētījumiem;

34.  atzinīgi vērtē to, ka Indija ir uzņēmusies palielināt savu valsts izdevumu daļu veselības jomā, un mudina šo tendenci turpināt, lai nodrošinātu atbilstošu piekļuvi efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši lauku apgabalos;

35. aicina Eiropas Savienību un Indiju kopīgi finansēt un atbalstīt tādus pasākumus un iniciatīvas kā zāļu cenu fondus, patentu kopfondus un citus alternatīvus mehānismus, lai atbalstītu piekļuvi un jauninājumus attiecībā uz zālēm, jo īpaši novārtā atstātu slimību gadījumā;

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

36. atzīst, ka ikviena BTN svarīgākā daļa ir nodaļa par būtisku attīstību un uz to attiecas standarta strīdu izšķiršanas mehānisms;

37. aicina Eiropas Savienību un Indiju nodrošināt, ka tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas netiek veicinātas vai nu uz vides standartu, vai darba tiesību pamatnormu vai profesionālās veselības un drošības likumdošanas un standartu pazemināšanas rēķina; obligāti ir jānodrošina piemērotas spējas darba tirgus un vides pārmaiņu uzraudzībai, tostarp šādu standartu ievērošana;

38.  aicina ratificēt un efektīvi piemērot SDO pamatkonvencijas;

39. pauž bažas par bērnu darba izmantošanu Indijā, jo ļoti bieži viņi tiek ekspluatēti bīstamos un neveselīgos darba apstākļos; prasa Komisijai risināt šo jautājumu BTN apspriedes laikā un prasa Indijas valdībai maksimāli palielināt centienus, lai izskaustu šīs parādības galvenos iemeslus, tādējādi likvidējot bērnu darbu;

40. atzinīgi vērtē to, ka ir spēkā jauns, 2006. gadā pieņemts Indijas likums par bērnu darbu, kurā noteikts, ka bērnus, kuri jaunāki par 14 gadiem, ir aizliegts nodarbināt kā mājkalpotājus vai pārtikas stendos, un aicina ES arī turpmāk rosināt Indiju ratificēt SDO Konvenciju Nr. 182 par smagāko bērnu darba veidu izskaušanu, Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, jo tas būtu konstruktīvs solis ceļā uz bērnu darba izskaušanu;

41. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāprasa, lai Indijas valdība novērstu uz parādu verdzību balstītu nodarbinātību, kas ir aktuāla miljoniem Indijas iedzīvotāju — pārsvarā no dalītu un adivāsu kopienām; atzīmē, ka šis jautājums netiek pienācīgi risināts administratīvās un politiskās gribas trūkuma dēļ;

42. mudina ES tās BTN ar Indiju iekļaut noteikumu, kas nodrošina, ka ES uzņēmumi, kuri izmanto speciālās ekonomiskās zonas, nevar neievērot darba ņēmēju pamattiesības un citas tiesības, kas izriet no SDO konvencijām, kuras Indija ir ratificējusi;

43. uzskata, ka ir jāizveido mehānisms, ar ko atzītas darba ņēmēju un darba devēju organizācijas varētu iesniegt pieprasījumus rīcībai, ko apstrādātu noteiktā laika posmā un kā rezultātā noteiktu pastāvīgus pārraudzības un pārbaudes noteikumus, lai saglabātu ietekmi darba ņēmēju tiesību pārkāpšanas gadījumos;

44. uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas ir būtisks BTN elements; pauž bažas par reliģisko minoritāšu un cilvēktiesību aizstāvju ilgstošo vajāšanu Indijā un pašreizējo cilvēktiesību un drošības situāciju Indijas pārvaldītajā Kašmiras reģionā;

45. aicina Padomi, Komisiju un Indiju nodrošināt, ka BTN nekaitē tādām neaizsargātām iedzīvotāju grupām kā dalīti un adivāsi un ka iespējamais labums no BTN tiek visiem sabiedrības locekļiem;

46. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Indijas apņemšanos sadarboties civilās kodolizpētes jomā; atzīmē, ka Indija nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) un ka Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupa Indijai ir piešķīrusi izņēmuma tiesības; aicina Indiju parakstīt KNL;

47. uzsver, ka valstīm ar komplicētām sabiedriskajām un ekonomiskajām attiecībām, kuras arvien vairāk no divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem pāriet uz sarežģītākām divpusējām tirdzniecības attiecībām, ir jānodrošina vispārēja vides stabilitāte un drošība; pauž bažas par drošības trūkumu Indijā; aicina Indiju nopietnāk attiekties pret daudzējādo politisko grupu dažādiem gan mazāk nozīmīgiem, gan ļoti nopietniem uzbrukumiem;

48. aicina Komisiju nākamajā sarunu kārtā apspriest ar Indijas iestādēm tīģerādu pastāvīgo nelegālo tirdzniecību ar Tibetu, kā rezultātā draud izzust Indijas tīģeri;

Eiropas Parlamenta nozīme

49. sagaida, ka Padome un Komisija saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu iesniegs BTN, lai Parlaments dotu savu piekrišanu

50. aicina Padomi un Komisiju apstiprināt Indijas apņemšanos apspriest ES BTN ar nākamo Indijas valdību pēc gaidāmajām vispārīgajām vēlēšanām;

Citi apsvērumi

51. atzīmē straujo inflācijas kāpumu Indijā; atzīst — lai Indija arī turpmāk būtu konkurētspējīga, turklāt aizvien nozīmīgāka Eiropas Savienības tirdzniecības partnere, tai ir jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūrā un ievērojami jāpalielina energoražošanas jauda; atzinīgi vērtē valdības plānu nākamajos piecos gados ieguldīt šajā jomā 500 miljardus ASV dolāru un aicina šajā vērienīgajā projektā cieši sadarboties gan privātās, gan valsts struktūras;

52. atzinīgi vērtē Indijas premjerministra atklāto jauno Srinagaras dzelzceļa līniju, kas savieno Baramullu un Kazigandu, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem vairākus tūkstošus jaunu darba vietu; uzskata, ka šāda veida tautsaimnieciskas iniciatīvas vairos Kašmiras iedzīvotāju izredzes uz pārticību un mieru nākotnē;

53. atzinīgi vērtē Indijas izaugsmi, kļūstot gan par līdzekļu devējvalsti, gan par attīstības palīdzības saņēmējvalsti;

54. novērtē sadarbības attīstību pētniecības un izstrādes jomā, tostarp saistībā ar ES finansēto pamatprogrammu; atzinīgi vērtē to, ka liels skaits Indijas studentu ar Erasmus Mundus programmas atbalstu mācās Eiropas universitātēs;

55. norāda — ja par Eiropas Savienības un Indijas ekonomiskās sadarbības pamatu nosaka Eiropas Savienības vispārējo vērtību sistēmu, šādas attiecības var kļūt par paraugu sadarbībai ar citām valstīm;

56. atzinīgi vērtē uzsākto konkrēto rīcību ES un Indijas sadarbībai kultūras jomā laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam, sevišķi izglītības, studentu apmaiņas, apmācības un starpkultūru dialoga jomā;

57. pauž bažas par preču cenu kāpumu pasaulē un šā procesa ietekmi uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tostarp Indijā, jo tas apdraud stabilu izaugsmi un palielina nevienlīdzību pasaulē; aicina Eiropas Savienību un Indiju saskaņot visaptverošu stratēģiju, lai vienoti risinātu šo jautājumu;

58. atzinīgi vērtē to, ka Indija ir guvusi ievērojamus panākumus, cenšoties nodrošināt vispārēju pamatizglītību, veiksmīgāk izskaust nabadzību un veicināt nekaitīga dzeramā ūdens pieejamību; taču norāda, ka Indijai joprojām neizdodas atbilstoši īstenot lielāko daļu ar veselību saistīto TAM, piemēram, attiecībā uz bērnu mirstību, mātes veselības aprūpi, bērnu nepietiekamu uzturu, kā arī mazināt saslimstību ar malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS; ir noraizējies par to, ka TAM vislēnāk tiek īstenoti attiecībā uz dalītiem un adivāsiem (pirmiedzīvotāju ciltis un tautas), kuri joprojām tiek diskriminēti mājokļa, izglītības, nodarbinātības, kā arī veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamības ziņā;

59. norāda — lai gan ir vērojama noturīga ekonomiskā izaugsme, joprojām pastāv milzīga nevienlīdzība, jo vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku nākas izdzīvot ar mazāk kā 2 ASV dolāriem dienā; ir īpaši noraizējies par to iedzīvotāju grupu stāvokli, kuriem liegtas jebkādas privilēģijas, sevišķi par sieviešu, bērnu, atstumtu grupu un diskriminācijas upuru, piemēram, dalītu, adivāsu un lauku iedzīvotāju stāvokli; uzsver, ka jānodrošina, lai BTN neierobežo pilnvaras, kas Indijas valdībai vajadzīgas, izskaužot nabadzību un nevienlīdzību; aicina Padomi un Komisiju sadarboties ar Indijas valdību, lai uzlabotu šo grupu stāvokli un izvērtētu turpmākos sadarbības pasākumus, kas palīdzētu novērst dzimumu un kastu diskrimināciju, atsaucoties uz iepriekšminēto rezolūciju par dalītu cilvēktiesībām Indijā;

60. uzsver, ka pieaugošā vides iznīcināšanas problēma Indijā kļūst arvien smagāka un tai var būt neiedomājamas ekonomiskas, sociālas un vides sekas, ko sevišķi izjutīs ļoti daudzie nabadzībā dzīvojošie indieši, un tāpēc uzsver īpašo vajadzību turpināt ES un Indijas sadarbību šajā jomā;

61. ļoti atzinīgi vērtē ekonomiskās izaugsmes ietekmi uz attīstību dažos Indijas reģionos un aicina Komisiju atbalstīt pētniecību par galvenajiem šādas ietekmes veidiem un veicinošām valsts un vietējā līmeņa politikas stratēģijām, lai sekmētu apmācības un paraugprakses apmaiņu starp reģioniem;

62. uzskata, ka ES īpaša uzmanība jāpievērš MVU sektoram Indijā, un tāpēc iesaka visās Eiropas Savienības un Indijas attīstības sadarbības programmās atbalstīt MVU ar pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt finansēt uz tirgu orientētus vietējos projektus, ko ierosinājuši iedzīvotāji;

63. atzinīgi vērtē to, ka visā Indijā aizvien vairāk ir pieejams mikrokredīts, kas atzīts par efektīvu līdzekli attīstībai, kuras virzošais spēks ir plašas tautas masas;

o

o o

64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Indijas valdībai un parlamentam.

(1)

   OV C 285 E, 22.11.2006., 79. lpp.

(2)

OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.

(3)

OV C 227 E, 21.09.2006., 589. lpp.

(4)

DGExP/B/PolDep/Study/2005/06.

(5)

OV C 306 E, 15.12.2006., 399. lpp.

(6)

OV C 175 E, 10.7.2008., 591. lpp.

(7)

OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.

(8)

OV C 250 E, 25.10.2007., 87. lpp.

(9)

OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0407.

(11)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0366.

(12)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0455.

(13)

OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Indija savas lielās teritorijas, iedzīvotāju skaita pieauguma par 2% gadā un dinamiskās ekonomiskās izaugsmes iepriekšējās divās desmitgadēs (8,8% gadā) dēļ ir atklājusies kā galvenais novators, izstrādātājs, kā arī augsto tehnoloģiju preču un pakalpojumu ražotājs un eksportētājs, un viena no pasaules kodollielvarām, kas var ietekmēt globālās ekonomikas virzienu un drošību, piešķirot Indijai lielāku atbildību daudzpusējos forumos, piemēram, ANO un PTO vai Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā un Āzijas reģionālajās organizācijās.

Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais ekonomikas bloks, bet Indija ir otra lielākā pasaules valsts iedzīvotāju skaita ziņā. ES ir Indijas galvenais ārvalstu investors un lielākais tirdzniecības partneris. Šiem abiem partneriem ir kopīgi daudzi ekonomiskie uzskati un mērķi. Tāpēc abiem partneriem ir svarīga ekonomiskās savienības veidošana. ES un Indijas rīcības plāns atzīst šo savstarpējo attiecību svarīgo aspektu, un šajā nolūkā Indija un ES veiksmīgi turpina kopīgās iniciatīvas, lai veicinātu sadarbību vairākās svarīgās jomās, kurās ietilpst tirdzniecība un investīcijas.

Vispārēji jautājumi

Izpildot Augstā līmeņa tirdzniecības grupas 2006. gadā sniegto norādījumu, Eiropas Savienība un Indija 2007. gada jūnijā uzsāka sarunas par vispārēju Brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN).

BTN ar Indiju ir daļa no Komisijas globālās Eiropas stratēģijas, un kopā ar līdzīgām sarunām, kurās ir iesaistīta Koreja un ASEAN valstis, ir kā atspēriena punkts daudzpusējai liberalizēšanai, bet ne klupšanas akmens.

Šis ziņojums aicina starp ES un Indiju noslēgt visaptverošu, pretenciozu un līdzsvarotu BTN, kas uzlabos tirgus piekļuvi precēm un pakalpojumiem, aptverot būtībā visu tirdzniecību, ieskaitot nosacījumus par regulatīvo caurskatāmību abpusējai tirdzniecībai un investīcijām svarīgās jomās, ieskaitot standartus un atbilstības novērtējumu, SPS, IPR, ieskaitot realizēšanu, tirdzniecības un muitas atvieglojumus, publiskos iepirkumus, un tirdzniecību un konkurenci, kā arī tirdzniecību un attīstību un cilvēktiesību klauzulu kā būtisku BTN elementu.

Tas arī atzīst, ka ES un Indijai par prioritāti arī turpmāk ir jāizvirza PTO ietvaros izveidota likumbāzēta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas piedāvā labākās perspektīvas godīgai un objektīvai starptautiskai tirdzniecībai, ieviešot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību tiem.

Preču tirdzniecība

Laikposmā starp 2000. un 2007. gadu ES preču tirdzniecības apjoms ar Indiju pieauga vairāk nekā divas reizes; eksports pieauga no 13,7 miljardiem eiro līdz 29,5 miljardiem eiro, savukārt imports pieauga no 12,8 miljardiem eiro līdz 26,3 miljardiem eiro. 2007. gadā Indijas eksports uz ES bija 2,4%, bet imports no ES — 1,8%, un Indija bija 9. lielākā ES tirdzniecības partnere.

Ir svarīgi, ka BTN apstiprina PTO nolīguma Par tirdzniecības tehniskajām barjerām nosacījumus, ievieš nosacījumus, kas atvieglo piekļūšanu otra partnera tirgum, un iekļauj nosacījumus par atzītu starptautisku standartu pieņemšanu attiecībā uz vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitāti, nevajadzīgiem ierobežojumiem, caurskatāmību un nediskriminēšanu.

Nolīgumā ir arī jāiekļauj nosacījumi attiecībā uz PTO Nolīguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu vispārējiem principiem.

Šai sakarā referents aicina Komisiju risināt nenokārtotos jautājumus, piemēram, par dzīvnieku labturību. Referents norāda, ka pašmāju lauksaimniecības produktu ražotāju aizsardzībai no konkurences nav jālieto veselības aizsardzības pasākumi un sanitārie un fitosanitārie ierobežojumi.

Referents atzīst, ka Indijas standartu režīms tiek pilnveidots, un Indijas standartu birojs ir ļoti attīstījies, bet uzsver, ka tā darbība joprojām ir jāuzlabo, paaugstinot tā standartus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un uzlabojot caurskatāmību.

Pakalpojumu tirdzniecība un uzņēmumi

Pakalpojumi ir visātrāk augošā Indijas ekonomikas daļa. Indija aktīvi interesējas par liberalizēšanu, īpaši GATS 1. režīmā (tālruņu informācijas centri, visu veidu programminženierija) un 4. režīmā (biznesa vīzas, programmnodrošinājuma speciālisti, grāmatveži un juristi abos virzienos), un, ka ES vēlētos pabeigt tirgus piekļuves un dalībvalstu režīmu liberalizāciju 3. režīmā lielākajai daļai pakalpojumu, panākt ārvalstu investīciju veicināšanas padomes apstiprinājuma atcelšanu un, lai tiktu atļauts, ka finanšu sektora meitasuzņēmumi atrodas pilnīgā īpašumā.

Kopumā Indijas pakalpojumus apgrūtina vairākas horizontālās barjeras, piemēram, novecojuši likumi, un tāpēc BTN izaicinājums ir ne tikai paātrināt Indijas pakalpojumu sektoru liberalizāciju, bet arī sekmēt vairāku papildu reformu īstenošanu, kas paredzētas regulēšanas kvalitātes uzlabošanai.

Indijas pakalpojumu sektorus var iedalīt trīs kategorijās — pirmkārt, sektori, kuros ir veikta būtiska liberalizācija, un kuros nav izteiktu šķēršļu (ar datoriem saistītie pakalpojumi un telekomunikācijas), otrkārt, sektori, kas ir mēreni liberāli, un kuros ir daži izteikti šķēršļi (celtniecība, veselības aprūpe, izglītība, apdrošināšana, izplatīšana, banku sektors un citi finanšu pakalpojumi), un treškārt, sektori, kas pārsvarā ārzemniekiem paliek nepieejami (juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība).

Indija ir lielākā plaša klāsta pakalpojumu eksportētāja 1. režīma ietvaros, un turklāt ir arī lielākā tradicionālo IT pakalpojumu piegādātāja. Indija tagad kļūst par BPO pakalpojumu galveno eksportētāju. Referents arī atzīmē, ka 1. režīmā Indija ir jau uzņēmusies saistības attiecībā uz profesionālajiem, datoru un saistītajiem veselības un izglītības, tūrisma, finanšu datu pārsūtīšanas un citiem biznesa pakalpojumiem.

Referents uzskata, ka Indija tādējādi, iespējams, mēģinās paplašināt apakšnozaru skaitu, iekļaujot pētījumus un izstrādi, dentālos un ar veselību saistītos sektorus, kā arī sektorus, kuru darbības pamatā tiek izmantoti tālruņu sakari.

Saskaņā ar firmas Boston Consulting nesen veikto pētījumu, izmantojot 1. režīmu, līdz 2020. gadam tiks izveidots 6 miljoni jaunu darba vietu un ieņēmumu summa pārsniegs 109,2 miljardus eiro. Tas atspoguļo šī pakalpojumu piegādes režīma nozīmi Indijai, un to, ka šis jautājums ir jārisina Brīvās tirdzniecības zonā.

Referents norāda, ka visus BTN mērķus nevar sasniegt bez 4. režīma, kuram pašlaik ir jāsaskaras ar vairākiem ierobežojumiem, piemēram, vīzu formalitātēm, aizliegumiem, algu paritātes nosacījumiem, diskriminējošu attieksmi un profesionālo kvalifikāciju neatzīšanu. Šo šķēršļu mazināšana sniegs ieguvumus ne tikai Indijai, bet arī tām ES dalībvalstīm, uz kurām Indijai veic importu. Referents norāda dalībvalstīm, ka 4. režīma problēma ir, kā padarīt iespējamu efektīvu piekļuvi, savstarpēja kvalifikāciju un licencēšanas prasību atzīšana, kā arī pieaugošais sektoru pārklājums 4. režīmā, uzturēšanās ilgums un izvairīšanās no sociālā nodrošinājuma pabalstu dubultās aplikšanas ar nodokļiem Indijas pakalpojumu speciālistiem ārvalstīs. Referents uzskata, ka ES dalībvalstīm tas ir delikāts jautājums, un maz ticams, ka tās daudz piekāpsies, tomēr uzsverot, ka šeit ir lielas priekšrocības.

Investēšana

ES ar aptuveni 20% no kopējām Indijas FDI plūsmām ir Indijai svarīgs FDI avots, un Indijas kopējās tiešās investīcijas kopuzņēmumos un pilnībā īpašumā esošajos meitasuzņēmumos ES (no 1996. gada aprīļa līdz 2006./2007.g) bija 4315,87 miljoni eiro, kā rezultātā ES kļuva par lielāko Indijas ārzemju investīciju mērķi; investīciju plūsmas starp ES un Indiju ir pieaugušas, neskatoties uz faktu, ka Indijas investīciju režīma dēļ daudzi ES uzņēmumi joprojām atturīgi raugās uz iespējām veikt investīcijas Indijā.

Referents atzīmē, ka Indija jau ir parakstījusi divpusējus Investīciju un aizsardzības nolīgumus ar 18  ES dalībvalstīm.

Viņš aicina Komisiju BTN iekļaut nodaļu par investīcijām, kas ir būtiska šī nolīguma daļa, taču ar to nav obligāti jāaizstāj esošie divpusējie nolīgumi, un līdz ar to veicinot abu sadarbības partneru tirgus izpētes procesu atvieglošanu, stimulējot un aizsargājot investīciju darījumus. Viņš uzskata, ka šāds nolīgums par investīcijām varētu nodrošināt vienota informācijas punkta izveidošanu abu sadarbības partneru investoriem, izskaidrojot viņiem atšķirības investīciju likumos un praksē, un sniedzot informāciju par visiem juridiskajiem aspektiem.

Publiskais iepirkums

Atšķirībā no ES, Indija nav parakstījusi pašreizējo Publiskā iepirkuma nolīgumu, un tāpēc uz to neattiecas šī nolīguma nosacījumi, tomēr tas nav pretrunā ar nolīgumu par publiskā iepirkuma caurskatāmību. Indijai ir savas problemātiskās jomas, piemēram, “valsts režīma” prasība, publiskā iepirkuma definīcija un ietvari un, iepirkuma metožu jautājums. Referents uzskata, ka ir svarīgi BTN iekļaut saistošu noteikumu sarakstu, ieskaitot atbilstošus nosacījumus attiecībā uz caurskatāmību, kas atbalsta efektīvu un caurskatāmu iepirkuma sistēmu izveidošanu.

Tirdzniecība un konkurence

Referents atzinīgi vērtē faktu, ka Indija nupat ir pieņēmusi jaunu konkurences likumu, kura redakcija tika plaši apsveikta, bet uzsver, ka nevar veikt tā izpildes novērtējumu, jo tas vēl nav ieviests. Viņš domā, ka ES BTN ir jāiekļauj formulējums, pamatojoties uz EK līguma 81. un 82. pantu, lai nodrošinātu saistības konkurences politikas jomā. Viņš turklāt atzīmē, ka cīņā pret dominances ļaunprātīgu izmantošanu, ko īsteno īpašnieku firmas, noderīgs līdzeklis var būt efektīvs un caurskatāms konkurences režīms un sadarbības līgums.

Intelektuālā īpašuma tiesības, rūpniecības un tirdzniecības politika

Indija pēdējos gados ir stiprinājusi savu intelektuālā īpašuma tiesību režīmu, un ir ieviesusi likumus, kas ir saderīgi ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību. Indija ir arī izrādījusi ciešu apņemšanos nodrošināt spēcīgu IPR režīmu. Tomēr attiecībā uz atsevišķiem IPR nosacījumiem joprojām pastāv dažas pretrunas un ir bažas par tā īstenošanas un ieviešanas režīmu.

Ir jānodrošina IPR likumu efektīva ieviešana, jāapmāca IPR amatpersonas un jāceļ viņu kapacitāte, jāļauj tiesībsargājošām iestādēm un tiesu varai novērst un sodīt IPR pārkāpumus, un jāmodernizē IPR biroji.

Šajā sakarībā konstruktīva iniciatīva ir Komisijas plāns ieviest TIDP II, kā TIDP turpinājumu (Tirdzniecības un rūpniecības attīstības projekts), kura mērķis IPR ir sniegt apmācību par IPR ieviešanu un paaugstināt informētību, lai aizsargātu uzņēmumus un klientus.

Referents atzinīgi vērtē kopīgā darba programmu sadarbībai starp pusēm patentu jomā, īpaši regulārās konsultācijas ekspertu līmenī par patentu izsniegšanas procedūru, apmācību un cilvēkresursu attīstību.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Ir svarīgi, ka brīvās tirdzniecības nolīgums atzīst, ka ilgtspējīga attīstība ir visaptverošs ES un Indijas mērķis, kura nolūks ir nodrošināt un veicināt starptautisko vides un sociālo nolīgumu un standartu ievērošanu.

Gan ES, gan arī Indijai ir jānodrošina, ka ārvalstu tiešās investīcijas neveicina vides, darba tiesību pamatnormu vai profesionālās veselības un drošības likumdošanas un standartu pazemināšanu.

Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas ir būtisks BTN elements. ES un Indijas augstākā līmeņa sanāksmē Marseļā ES un Indija atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos stimulēt konsultācijas ar Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību padomi un atbalstīt dialogu par cilvēktiesībām ar nolūku veicināt cilvēktiesību vispārēju izplatīšanu; Tomēr paliek bažas par reliģisko minoritāšu un cilvēktiesību aizstāvju ilgstošo vajāšanu Indijā un cilvēku nogalināšanu bez tiesas sprieduma, kā arī neoficiāliem masu kapiem Indijas pārvaldītajā Kašmiras reģionā. Referents aicina Indijas valdību ielaist valstī ANO īpašos ziņotājus, lai izpētītu šos masu kapus.

EP nozīme

Referents uzskata, ka, lai nolīgums būtu likumīgs un pieņemams sabiedrībai, Parlamentam ir jābūt cieši iesaistītam katrā sarunu stadijā, un jābūt iespējai izteikt savu viedokli par apspriežamā teksta pieņemamību. Viņš sagaida, ka Komisija un Padome iesniegs nolīgumu tādā formā, ka tiks prasīta Parlamenta piekrišana saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (9.12.2008)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu

(2008/2135(INI))

Atzinumu sagatavoja: Charles Tannock

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atgādina, cik nozīmīgas ir ES un Indijas stratēģiskās partnerattiecības, kuru stingro pamatu veido ne tikai ciešas ekonomiskās attiecības, bet arī kopīgas demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, pamattiesības, plurālisms, tiesiskums un daudzpusība; atzinīgi vērtē saistības, ko Indija ir uzņēmusies kopīgi ar ES, lai apkarotu terorismu un veicinātu mieru un drošību pasaulē; nosoda šausminošos 26. novembra uzbrukumus Mumbajā, Indijas komercdarījumu galvaspilsētā; aicina Indiju nekavējoties veikt pasākumus, lai uzlabotu visu tās iedzīvotāju un ārvalstu viesu drošību un lai sauktu pie atbildības visus šajās zvērībās iesaistītos; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar Indiju uzbrukumu izmeklēšanā;

2.   uzskata, ka ilgtermiņā Indijas kā tirdzniecības partneres nozīme tikai pieaugs un ka palielināsies tās ģeopolitiskā ietekme; tādēļ atzinīgi vērtē apņemšanos padziļināt ES un Indijas politiskās attiecības un sadarbību, ko abas puses pauda ES un Indijas 9. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2008. gada 29. septembrī Marseļā;

3.   atzīmē straujo inflācijas kāpumu Indijā; atzīst — lai Indija arī turpmāk būtu konkurētspējīga, turklāt aizvien nozīmīgāka ES tirdzniecības partnere, tai ir jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūrā un ievērojami jāpalielina energoražošanas jauda; atzinīgi vērtē valdības plānu nākamajos piecos gados ieguldīt šajā jomā 500 miljardus ASV dolāru un aicina šajā vērienīgajā projektā cieši sadarboties gan privātās, gan valsts struktūras;

4.   atzīmē Indijas un ASV partnerattiecību nolīgumu civilās kodolenerģijas jomā un Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupas piešķirtās izņēmumtiesības, kas ļauj citām valstīm sadarboties ar Indiju kodolenerģijas jautājumos un sniedz iespēju ES uzņēmumiem konkurēt Indijas kodolenerģijas tirgū; uzsver, ka šīs izņēmumtiesības atkārtoti apliecina Indijas saistības neizplatīt kodolieročus;

5.   atzinīgi vērtē Indijas premjerministra atklāto jauno Srinagaras dzelzceļa līniju, kas savieno Baramullu un Kazigandu, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem vairākus tūkstošus jaunu darba vietu; uzskata, ka šāda veida tautsaimnieciskas iniciatīvas vairos Kašmiras iedzīvotāju izredzes uz pārticību un mieru nākotnē;

6.   atzinīgi vērtē Indijas izaugsmi, kļūstot gan par līdzekļu devējvalsti, gan par attīstības palīdzības saņēmējvalsti;

7.   atzinīgi vērtē to, ka katru gadu tiek rīkots ES un Indijas dialogs cilvēktiesību jautājumos, taču pauž bažas par Indijas kavēšanos īstenot SDO darba standartus, jo īpaši saistībā ar bērnu darbu un parādu verdzību; aicina Indiju pastiprināt centienus, lai uzlabotu sieviešu stāvokli, un risināt ar nāvessodu un reliģisko minoritāšu vajāšanu un diskrimināciju saistītās problēmas, piemēram, attiecībā uz kristiešu stāvokli Orisā un cituviet;

8.  novērtē sadarbības attīstību pētniecības un izstrādes jomā, tostarp saistībā ar ES finansēto pamatprogrammu; atzinīgi vērtē to, ka liels skaits Indijas studentu ar Erasmus Mundus programmas atbalstu mācās Eiropas universitātēs;

9.   aicina Komisiju sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu pienācīgu uzmanību pievērst tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, beztarifu barjeras, spēkā esošie ierobežojumi veikt ārvalstu tiešos ieguldījumus būtiskās nozarēs un intelektuālā īpašuma tiesības;

10. norāda — ja par ES un Indijas ekonomiskās sadarbības pamatu nosaka Eiropas Savienības vispārējo vērtību sistēmu, šādas attiecības var kļūt par paraugu sadarbībai ar citām valstīm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

2

5

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angelika Beer, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Colm Burke, Marco Cappato, Philip Claeys, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Jas Gawronski, Klaus Hänsch, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Maria Eleni Koppa, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Johannes Lebech, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Vural Öger, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, Samuli Pohjamo, Bernd Posselt, Raül Romeva i Rueda, Christian Rovsing, Flaviu Călin Rus, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Marcello Vernola, Jan Marinus Wiersma, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Árpád Duka-Zólyomi, Martí Grau i Segú, David Hammerstein, Pierre Jonckheer, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Alexander Graf Lambsdorff, Erik Meijer


Attīstības komitejaS ATZINUMS (11.12.2008)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu

(2008/2135(INI))

Atzinumu sagatavoja: Filip Kaczmarek

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka devītajā Indijas un ES augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada 29. septembrī ES un Indija apņēmās stiprināt savstarpējo konsultāciju procesu ANO Cilvēktiesību padomē un uzturēt šo dialogu, lai veicinātu cilvēktiesību universālo būtību, kā noteikts publicētajā kopīgajā rīcības plānā; uzsver, ka ir svarīgi nenošķirt jautājumu par ES un Indijas tirdzniecības attiecību attīstīšanu no jautājuma par cilvēktiesību reformām Indijā, un atzinīgi vērtē reformu paplašināšanu, lai iekļautu arī pētniecību un sadarbību tādās jomās kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas;

2.   atzinīgi vērtē uzsākto konkrēto rīcību ES un Indijas sadarbībai kultūras jomā laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam, sevišķi izglītības, studentu apmaiņas, apmācības un starpkultūru dialoga jomā;

3.   pauž bažas par preču cenu kāpumu pasaulē un šā procesa ietekmi uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tostarp Indijā, jo tas apdraud stabilu izaugsmi un palielina nevienlīdzību pasaulē; aicina ES un Indiju saskaņot vispārēju stratēģiju, lai vienoti risinātu šo jautājumu;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Indija ir guvusi ievērojamus panākumus, cenšoties nodrošināt vispārēju pamatizglītību, veiksmīgāk izskaust nabadzību un veicināt nekaitīga dzeramūdens pieejamību; taču norāda, ka Indijai joprojām neizdodas atbilstoši īstenot lielāko daļu ar veselību saistīto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM), piemēram, attiecībā uz bērnu mirstību, mātes veselības aprūpi, bērnu nepietiekamu uzturu, kā arī mazināt saslimstību ar malāriju, tuberkulozi un HIV/AIDS; ir noraizējies par to, ka TAM vislēnāk tiek īstenoti attiecībā uz dalitiem un adivāsiem (pirmiedzīvotāju ciltis un tautas), kuri joprojām tiek diskriminēti mājokļa, izglītības, nodarbinātības, kā arī veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamības ziņā;

5.   norāda, ka, lai gan ir vērojama ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, joprojām pastāv milzīga nevienlīdzība, jo vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku nākas izdzīvot ar mazāk kā 2 ASV dolāriem dienā; ir īpaši noraizējies par to iedzīvotāju grupu stāvokli, kuriem liegtas jebkādas privilēģijas, sevišķi par sieviešu, bērnu, atstumtu grupu un diskriminācijas upuru, piemēram, dalitu, adivāsu un lauku iedzīvotāju stāvokli; uzsver, ka jānodrošina, lai brīvās tirdzniecības nolīgums neierobežo pilnvaras, kas Indijas valdībai vajadzīgas, izskaužot nabadzību un nevienlīdzību; aicina Komisiju un Padomi sadarboties ar Indijas valdību, lai uzlabotu šo grupu stāvokli un izvērtētu turpmākos sadarbības pasākumus, kas palīdzētu novērst dzimumu un kastu diskrimināciju, atsaucoties uz Parlamenta 2007. gada 1. februāra rezolūciju par dalitu cilvēktiesībām Indijā;

6.   uzsver, ka pieaugošā vides iznīcināšanas problēma Indijā kļūst arvien smagāka un tai var būt neiedomājamas ekonomiskas, sociālas un vides sekas, ko sevišķi izjutīs ļoti daudzie nabadzībā dzīvojošie indieši, un tāpēc uzsver īpašo vajadzību turpināt ES sadarbību ar Indiju šajā jomā;

7.  ļoti atzinīgi vērtē ekonomiskās izaugsmes ietekmi uz attīstību dažos Indijas reģionos un aicina Komisiju atbalstīt pētniecību par galvenajiem šādas ietekmes veidiem un veicinošām valsts un vietējā līmeņa politikas stratēģijām, lai veicinātu apmācības un paraugprakses apmaiņu starp reģioniem;

8.   uzskata, ka ES īpaša uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram Indijā, un tāpēc iesaka visās ES un Indijas attīstības sadarbības programmās atbalstīt MVU ar pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt finansēt uz tirgu orientētus vietējos projektus, ko ierosinājuši iedzīvotāji;

9.   atzinīgi vērtē to, ka Indijā aizvien vairāk ir pieejams mikrokredīts, kas atzīts par efektīvu līdzekli, lai veidotu attīstības procesu, kura virzošais spēks ir plašas tautas masas;

10. prasa, lai ES un Indijas sadarbība nodarbinātības un sociālās politikas jomā tiktu mērķtiecīgi īstenota, risinot problēmas, ko rada sieviešu diskriminācija darba attiecībās, piespiedu darbs un bērnu darbs (Indijā strādājošo bērnu skaits — aptuveni 150 miljoni — ir viens no lielākajiem pasaulē), lai ievērotu galvenos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba standartus un novērstu sociālo dempingu;

11. atzinīgi vērtē to, ka ir spēkā jauns, 2006. gadā pieņemts Indijas likums par bērnu darbu, kurā noteikts, ka bērnus, kas jaunāki par 14 gadiem, ir aizliegts nodarbināt kā mājkalpotājus vai pārtikas stendos, un aicina ES arī turpmāk rosināt Indiju ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 182 par smagāko bērnu darba veidu izskaušanu, Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu pieņemšanai darbā un Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, jo tas būtu konstruktīvs solis ceļā uz bērnu darba likvidēšanu;

12. mudina Komisiju sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu pieprasīt iekļaut nodaļu par ilgtspējīgu attīstību, kas noteiktu juridiski saistošus un īstenojamus minimālos sociālos un vides standartus;

13. uzsver, ka ES ir jāprasa, lai Indijas valdība novērstu uz parādu verdzību balstītu nodarbinātību, kas ir aktuāla miljoniem Indijas iedzīvotāju — pārsvarā no dalitu un adivāsu kopienām; tiek uzskatīts, ka šis jautājums netiek pienācīgi risināts administratīvās un politiskās gribas trūkuma dēļ;

14. mudina Eiropas Savienību veicināt Eiropas Savienībā reģistrētu uzņēmumu, kuri veic ieguldījumus un tirdzniecību ar Indiju, lielāku korporatīvo atbildību, tostarp pienākumu ievērot darba tiesības un cilvēktiesības, kā arī aizsargāt vidi, un vienlaikus mudina panākt vienošanos ar Indijas valdību par efektīvas sistēmas izveidi darbinieku tiesību uzraudzībai un par efektīvu pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu diskriminācijas novēršanu un samazinātu ietekmi uz vidi visai uzņēmējdarbībai, ko Eiropas Savienībā reģistrēti uzņēmumi veic Indijā;

15. mudina ES iekļaut brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Indiju noteikumu, kas nodrošina, ka ES uzņēmumi, kuri izmanto speciālās ekonomiskās zonas, nevar neievērot darba ņēmēju pamattiesības un citas tiesības, kas izriet no SDO konvencijām, kuras Indija ratificējusi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Alessandro Battilocchio, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Nirj Deva, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Horst Posdorf, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Johan Van Hecke

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Csaba Őry, Renate Weber

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fernando Fernández Martín, Francesco Ferrari, Zita Gurmai, Emilio Menéndez del Valle, Ramona Nicole Mănescu, Justas Vincas Paleckis, Leopold Józef Rutowicz


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

9

3

6

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kader Arif, Francisco Assis, Françoise Castex, Glyn Ford, Jacky Hénin, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Georgios Papastamkos, Peter Šťastný, Gianluca Susta

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Albert Deß, Sajjad Karim, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

André Brie, Timothy Kirkhope, László Surján

Juridisks paziņojums - Privātuma politika