ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību

13.3.2009 - (COM(2008)0838 – C6‑0473/2008 – 2008/0245(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Emmanouil Angelakas

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību

(COM(2008)0838 – C6‑0473/2008 – 2008/0245(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0838),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 162. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0473/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0134/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai nodrošinātu EK līguma 158. pantā noteikto ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķu izpildi, intervences jāvērš uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā to definē spēkā esošie valsts tiesību akti.	(4) Lai nodrošinātu EK līguma 158. pantā noteikto kohēzijas politikas mērķu izpildi, sociālā kohēzija jāatbalsta ar intervences pasākumiem.
Grozījums  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas Revīzijas palāta 2007. gada pārskatā ir ieteikusi likumdevējām iestādēm un Komisijai būt gatavām no jauna apsvērt turpmāko izdevumu programmu projektus, pienācīgi izvērtējot, kā vienkāršot pamatu attaisnoto izmaksu aprēķināšanai un vairāk izmantot vienreizējos maksājumus vai vienotas likmes maksājumus tā vietā, lai atlīdzinātu „reālās izmaksas”.
Grozījums  3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Lai nodrošinātu to darbību vadības, izpildes un kontroles nepieciešamo vienkāršošanu, par kurām tiek saņemts atbalsts no ERAF, īpaši ja tās ir saistītas ar atmaksāšanas sistēmām, kuru pamatā ir rezultāti, ir lietderīgi pievienot attaisnoto izmaksu trīs papildu veidus, proti, netiešās izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienības izmaksu vienotas likmes standarta shēmas.
Grozījums  4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Lai nodrošinātu juridisko skaidrību attiecībā uz izdevumu atbilstību, šie attaisnoto izmaksu papildu veidi jāattiecina uz visiem piešķīrumiem no ERAF. Tādēļ piemērošana ir jānosaka ar atpakaļejošu datumu — 2006. gada 1. augustu, t. i., no dienas, kad spēkā stājās Regula (EK) Nr. 1080/2006.
Grozījums  5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1080/2006 7. pants – 1.a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1a. Izdevumi saistībā ar energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamas enerģijas izmantošanu esošos mājokļos, atbalstot mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, ir atbilstīgi visās dalībvalstīs.	1.a Katrā dalībvalstī izdevumiem saistībā ar energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamas enerģijas izmantošanu esošos mājokļos var izmantot līdz pat 4 % no kopējā ERAF piešķīruma.
	Dalībvalstis, lai atbalstītu sociālo kohēziju, valsts tiesību normās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 4. punktu nosaka atbilstīgo mājokļu kategorijas.
Grozījums 6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts Article 1 – point 2 a (new) Regula (EK) Nr. 1080/2006 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a iekļauj šādu punktu: „3.a Turpmāk norādītās izmaksas ir atbilstīgas atbalstam no ERAF, kā noteikts 1. punktā, ja tās veiktas saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem, un saskaņā ar turpmāk paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem — piešķīrumu gadījumā: i) netiešās izmaksas, kas norādītas, pamatojoties uz vienotu likmi — līdz 20 % no tiešajām darbības izmaksām, ii) vienotas likmes izmaksas, ko aprēķina, piemērojot vienības izmaksu vienotas likmes standarta shēmas, ko noteikusi konkrētā dalībvalsts; iii) vienreizēji maksājumi, lai segtu kādas darbības visas izmaksas vai arī to daļu. Šā punkta i), ii) un iii) daļā minētos variantus var apvienot vienīgi tad, ja katrs no tiem attiecas uz attaisnoto izmaksu atšķirīgu kategoriju vai ja tos vienā un tajā pašā darbībā izmanto dažādiem projektiem. Šā punkta i), ii) un iii) daļā minētās izmaksas nosaka iepriekš uz taisnīga, objektīva un pierādāma aprēķina pamata. Šā punkta iii) daļā minētais vienreizējais maksājums nepārsniedz EUR 50 000”.
Grozījums  7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .	Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .
	Šīs regulas 1. panta 2.a punktu piemēro no 2006. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.	Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PASKAIDROJUMS

Reaģējot uz pastāvošo finanšu krīzi un Eiropas ekonomikas attīstības palēninājumu, Eiropas Komisija 26. novembrī iepazīstināja ar visaptverošu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

ES kohēzijas politika kā reālās ekonomikas lielākais investīciju avots sniedz būtisku ieguldījumu šajā plānā. Vairāk nekā 65% tās kopējā piešķīruma 2007.–2013. gadam jau ir paredzēts investēt Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai noteiktajās četrās prioritārajās jomās. Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka ir veikti gan likumdošanas, gan nenormatīvi pasākumi, lai paātrinātu projektu faktisku īstenošanu un lai ekonomikā uzlabotu uzticēšanos un dinamiku.

Ņemot to vērā, Komisija iepazīstināja ar priekšlikumiem pārskatīt trīs pašreiz spēkā esošas ES struktūrfondu regulas, kas attiecas uz 2007.–2013. gadu: Vispārīgo regulu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) regulu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) regulu. Šo tiesību aktu izmaiņu vispārīgais nolūks ir uzlabot naudas plūsmu un likviditāti dalībvalstīs, atvieglot finansēšanas tehnisko instrumentu lietošanu, vienkāršot un paplašināt vienotas likmes un vienreizējo maksājumu izmantošanu, kā arī paplašināt atbalsta iespējas investīcijām mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamās enerģijas izmantošanā.

Komisijas priekšlikums – ERAF regula

Komisija ieviesa vienu grozījumu ERAF regulas (1080/2006) 7. pantā („Izdevumu atbilstība”), lai visas ES dalībvalstis un reģioni varētu izmantot ES struktūrfondu atbalstu investīcijām mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamās enerģijas izmantošanas pasākumos.

Līdz ar to ERAF var izmantot, lai līdzfinansētu dalībvalstu, reģionālo vai pašvaldību varas iestāžu plānus uzlabot mājokļus, piemēram, ielikt dubultas rūtis, izolēt sienas vai uzstādīt saules bateriju paneļus, vai arī novecojušus karstā ūdens katlus aizstāt ar energoefektīvākiem. Šis pasākums būs piemērojams visai ES–27, un sākotnēji tas bija paredzēts tikai mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni.

Jāatceras, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulu ERAF jau atbalsta intervences pasākumus mājokļu sektorā, arī energoefektivitātes jomā, taču tikai jaunajās dalībvalstīs (ES–12) un ar vairākiem nosacījumiem. ERAF praktiski varēja izmantot tikai ēku, kas atrodas nolaistos pilsētas rajonos, koplietojamajām daļām (vai visai ēkai, ja tā ir sociālais mājoklis).

Priekšlikumā nav paredzēts palielināt finansējumu un tas neietekmē Kopienas budžetu. Tas tikai ļauj dalībvalstīm, ja tās vēlas, mainīt savas prioritātes un pārstrādāt savas darba programmas, lai finansētu pasākumus šajā jomā.

Padomes kompromiss par ERAF regulu

Padomei ļoti ierobežotā laikā izdevās jau pirmajā lasījumā panākt kompromisu par ERAF regulas pārskatīšanu. Padomes Strukturālo pasākumu darba grupa apsprieda vairākas izmaiņas Komisijas priekšlikumā par mājokļiem, proti:

· izslēgt atsauci uz „mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem”, kas bija problemātiska kaut vai tādēļ, ka dalībvalstu tiesību aktos šis termins ir definēts dažādi. Tā vietā ir noteikts, ka intervences pasākumiem mājokļu sektorā ir jāatbalsta sociālā kohēzija, ļaujot dalībvalstīm pašām noteikt, kurām mājokļu kategorijām piešķirams finansējums.

· noteikt, ka izdevumi pastāvošo mājokļu energoefektivitātes uzlabojumiem un atjaunojamās enerģijas izmantojumam nedrīkst pārsniegt 4 % no kopējā ERAF piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij.

Padome saglabāja Komisijas priekšlikumā ietverto atšķirību, proti, jaunā veida intervences pasākumiem mājokļu sektorā ir jābūt pieejamiem visās ES dalībvalstīs, bet „jaunās” dalībvalstis (ES–12) joprojām varēs finansēt arī cita veida ar mājokļiem saistītos izdevumus saskaņā ar pastāvošajiem ERAF noteikumiem (un nepārsniedzot 3 % ERAF piešķīruma attiecīgajai darba programmai vai 2 % kopējā ERAF piešķīruma dalībvalstij). Kopējie ar mājokļiem saistītie izdevumi katrā jaunajā dalībvalstī saskaņā ar dažādiem noteikumiem un nosacījumiem drīkst sasniegt 6 % kopējā ERAF piešķīruma valstij.

Padome nolēma ERAF regulā ietvert arī jaunu punktu, lai nodrošinātu nepieciešamo administratīvo vienkāršošanu darbību vadībai, uzraudzībai un kontrolei. Šo jauno punktu, ko Eiropas Komisija sākotnēji piedāvāja iekļaut tikai ESF regulā (1081/2006), Padome iekļāva arī ERAF regulā, lai nodrošinātu viendabību noteikumos, kas attiecas uz struktūrfondiem.

Jaunais noteikums saskan ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu[1] vienkāršot pamatu atbilstīgo izmaksu aprēķināšanai un plašāk pielietot vienreizējos maksājumus vai vienotas likmes maksājumus tā vietā, lai atlīdzinātu „reālās izmaksas”. Tam būtu jāvienkāršo izdevumu deklarēšana, kā arī jāievieš atlīdzības sistēma, kas būtu vairāk balstīta uz rezultātiem. Jaunais noteikums būtu sevišķi noderīgs darbības izdevumu samazināšanai, turklāt tas valsts iestādēm ļautu projektus un pasākumus sagatavot ātrāk un efektīvāk.

Saskaņā ar jauno noteikumu visām ERAF dotācijām atbilstīgi valstu tiesību aktiem papildus ir ieviestas trīs atbilstīgo izmaksu formas: netiešās izmaksas (līdz 20 % no darbības tiešajām izmaksām), vienreizējie maksājumi (līdz EUR 50 000) un vienības izmaksu vienotas likmes shēmas.

ERAF regulas pārskatīšanas priekšlikuma novērtējums

Referents ļoti atzinīgi vērtē piedāvāto ERAF regulas izmaiņu, kas attiecas uz investīcijām mājokļu sektora energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantojumā un uz visām ES dalībvalstīm.

Jaunais pasākums ne vien sniegs ieguldījumu ES konkurētspējas veicināšanā un jaunu darba vietu radīšanā visā ES, bet arī var veicināt ES enerģijas un klimata pārmaiņu stratēģijas mērķu sasniegšanu, jo ir aprēķināts, ka mājokļi vien rada 40 % ES siltumnīcefekta gāzu izmešu un ka pārāk daudz enerģijas tajos tiek patērēts veltīgi neefektīvas apkures, gaisa kondicionēšanas sistēmu un apgaismojuma dēļ. Komisija uzskata, ka līdz 2020. gadam rentabls enerģijas ietaupījums mājokļu sektorā varētu sasniegt 28 %.

Jāuzsver, ka lēmums atbalstīt ēku energoefektivitātes investīcijas ir tikai un vienīgi dalībvalstu ziņā, jo šī joma nav ES kompetencē. Tomēr šis jaunais pasākums saskaņā ar subsidiaritātes principu sniegtu dalībvalstīm iespēju veikt šādas investīcijas ar ES struktūrfondu atbalstu, lēmumu par tā izmantošanu atstājot dalībvalstu ziņā.

Paplašināt ERAF mājokļu atbilstības noteikumu ietvarus, iekļaujot tajos arī darbības “vecajās” dalībvalstīs, bija viena no Eiropas Parlamenta prasībām, kas bija izteikta tā 2007. gada 10. maija rezolūcijā par “mājokļiem un reģionālo politiku”. Sākotnēji Komisija iebilda pret šādu paplašinājumu. Žēl, ka bija nepieciešams finansiālās krīzes radītais stimuls, lai šādu pasākumu ieviestu visai Savienībai.

Referents arī uzskata, ka Padomē panāktais kompromiss ir labāks par Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Atsauces uz “mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem”, kam šīs investīcijas bija sākotnēji paredzētas, izslēgšana ir pareizs pasākums. Dalībvalstīm jādod tiesības pašām saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt atbilstīgo mājokļu kategorijas, tādējādi nosakot savus kritērijus (pamatojoties, piemēram, uz investīcijas saņemošā rajona ģeogrāfiskajām īpatnībām, teiksim, ja tā ir sala vai kalnu reģions).

Turklāt ir godīgi noteikt 4 % griestus šāda veida izdevumiem, jo tas neļaus dalībvalstīm nepareizi izmantot jauno noteikumu, pārorientējot neproporcionālu daļu sava ERAF piešķīruma šāda veida investīcijām. Ir būtiski pieminēt, ka neseni dati par jaunajām dalībvalstīm (kas jau kopš pašreizējā plānošanas perioda sākuma varēja izmantot investīcijas mājokļu sektorā) parāda, ka lielākajā daļā valstu šīs investīcijas nav sasniegušas pat 1 % no kopējā ERAF piešķīruma valstij, nesasniedzot noteiktos 2 % griestus.

Referents uzskata, ka jaunais noteikums par vienotas likmes un vienreizējo maksājumu plašāku izmantošanu noteikti ļoti pozitīvi ietekmēs struktūrfondu ikdienas vadību. Šā iemesla dēļ jaunos noteikumus, pat ja tie iesniegti tikai krīzes laikā, Eiropas Parlaments pilnībā atbalsta, jo tas jau vairākas reizes ir aizstāvējis šādas vienkāršošanas nepieciešamību un ir bijis sevišķi aktīvs pēdējos divos gados, norādot uz turpmākas vienkāršošanas nepieciešamību un atkārtoti aicinot Komisiju steidzīgi veikt tam nepieciešamos pasākumus.

Eiropas Parlamentam tomēr jāuzskata šis par pirmo nozīmīgo soli vairāku pasākumu sērijā, kas būs jāveic, lai vienkāršotu ES kohēzijas politikas īstenošanas mehānismus. Komisija izveidoja darba grupu, kam jāpārskata pašreiz spēkā esošās struktūrfondu regulas 2007.–2013. gadam, kā arī Komisijas regula šo regulu īstenošanai. Līdz ar to Parlaments turpmākajos mēnešos cer sagaidīt vēl kādus Komisijas priekšlikumus vienkāršošanai. Tas, vai gaidāmie priekšlikumi būtu jāievieš kā konkrēti normatīvi grozījumi šajās regulās, vēl ir sīkāk jāanalizē. Referents cer uz šādu notikumu attīstību, lai gaidāmos priekšlikumus varētu ieviest jau šā plānošanas perioda otrajā pusē.

Eiropas Parlamenta ziņojums

Šo regulu pārskatīs saskaņā ar koplēmuma procedūru, kas Eiropas Parlamentam un Padomei dod vienādas tiesības grozīt Komisijas priekšlikumu.

REGI komitejas 2009. gada 19. janvāra viedokļu apmaiņā ar prezidentvalsti Čehijas Republiku, ko pārstāvēja premjerministra vietnieks Jiří Čunek, un ar reģionālās politikas komisāri Danuta Hübner tika stingri uzsvērts, ka Parlamentam jāpanāk ātra vienošanās, jo sevišķi tādēļ, ka Padomes attiecīgā darba grupa panāca konsensu tikai triju secīgu sanāksmju laikā. Būtiskākais piedāvātais arguments bija tas, ka regulu grozījumos ieviestie jaunie noteikumi ir Savienības pilsoņu interešu labad jāīsteno nekavējoties, jo sevišķi tāpēc, ka tiesību aktu paketes pārskatīšanas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst esošos šķēršļus, tostarp arī likviditātes problēmas.

Referents pilnībā apzinās šīs problēmas aktualitāti un nepieciešamību koplēmuma procedūru noslēgt jau pirmajā lasījumā, ņemot vērā, ka:

· šie ir ārkārtas apstākļi, kam nepieciešami ārkārtas pasākumi, un ES reakcijai uz finanšu krīzi jābūt gan efektīvai, gan savlaicīgai;

· Padomes grozītais Komisijas priekšlikums ir ļoti labs kompromiss, kam var būt ļoti pozitīvs praktiskais efekts;

· Komisija sagatavo papildu priekšlikumus struktūrfondu vadības pastāvošo noteikumu turpmākai vienkāršošanai.

Šī iemesla dēļ referents ir nolēmis neiesniegt jaunus grozījumus, priekšlikumus vai papildinājumus Padomes kompromisa tekstam, jo tad šīs regulas pieņemšanai būtu nepieciešami vēl vairāki neformāli trialogi un, iespējams, arī otrs lasījums. Līdz ar to, ņemot vērā problēmas aktualitāti un nenoliedzamo nepieciešamību nodrošināt Savienības pilsoņus ar ātru atbildi krīzei, ziņojuma projektā iekļauti tie grozījumi, kas atbilst tikai Padomes nostājai.

Pirms šīs tiesību aktu paketes pieņemšanas plenārsēdē Parlaments lūdza Eiropas Komisiju publiski darīt zināmu tās nodomu 2010. gadā izvērtēt reformas, ko veiks pēc tam, kad būs pieņemtas šīs trīs pārskatītās regulas.

Virsraksts	Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā (grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu)
Atsauces	COM(2008)0838 – C6-0473/2008 – 2008/0245(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.12.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 13.1.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.1.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 19.1.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Emmanouil Angelakas 19.1.2009
Izskatīšana komitejā	19.1.2009		12.2.2009
Pieņemšanas datums	9.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Marian Harkin, Jim Higgins, Mieczysław Edmund Janowski, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Iosif Matula, Markus Pieper, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Domenico Antonio Basile, Jan Březina, Den Dover, Ramona Nicole Mănescu, Samuli Pohjamo, Christa Prets, László Surján

• [1]  sk. Revīzijas palātas 2007. gada ziņojumu

PROCEDŪRA

Virsraksts	Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā (grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu)
Atsauces	COM(2008)0838 – C6-0473/2008 – 2008/0245(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.12.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 13.1.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.1.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	ITRE 19.1.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Emmanouil Angelakas 19.1.2009
Izskatīšana komitejā	19.1.2009		12.2.2009
Pieņemšanas datums	9.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Marian Harkin, Jim Higgins, Mieczysław Edmund Janowski, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Sérgio Marques, Yiannakis Matsis, Iosif Matula, Markus Pieper, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Domenico Antonio Basile, Jan Březina, Den Dover, Ramona Nicole Mănescu, Samuli Pohjamo, Christa Prets, László Surján
Iesniegšanas datums	13.3.2009