ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (pārstrādātā versija)
19.3.2009 - (COM(2008)0778 – C6‑0412/2008 – 2008/0222(COD)) - ***I
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Anni Podimata
(Pārstrādāšana – Reglamenta 80.a pants)
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (pārstrādātā versija)
(COM(2008)0778 – C6‑0412/2008 – 2008/0222(COD))
(Koplēmuma procedūra – pārstrādāšana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0778),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0412/2008),
– ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],
– ņemot vērā Juridiskās komitejas 2009. gada 11. marta vēstuli, kas adresēta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6‑0146/2009),
A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt to ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) Direktīvas 92/75/EEK darbības jomā ietilpst tikai sadzīves tehnika. Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā ir pierādīts, ka, paplašinot direktīvas darbības jomu, to attiecinot uz tiem ar energopatēriņu saistītajiem ražojumiem, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu, tiktu uzlabotas potenciālās sinerģijas starp spēkā esošajiem tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK, un radīti papildu enerģijas ietaupījumi un ieguvumi no vides aizsardzības viedokļa. |
(2) Direktīvas 92/75/EEK darbības jomā ietilpst tikai sadzīves tehnika. Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā ir pierādīts, ka, paplašinot direktīvas darbības jomu, to attiecinot uz tiem ar energopatēriņu saistītajiem ražojumiem, tostarp būvmateriāliem, kas lietošanas laikā tieši vai netieši nozīmīgi ietekmē enerģijas patēriņu, tiktu uzlabotas potenciālās sinerģijas starp spēkā esošajiem tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK. Šī direktīva papildina un nekādā gadījumā neskar Direktīvas 2005/32/EK piemērošanu. Mērķtiecīgi īstenojot holistisku pieeju un radot papildu enerģijas ietaupījumus un ieguvumus no vides aizsardzības viedokļa, šī direktīva ir jāskata kā daļa no vēl plašāka tiesiskā regulējuma, kas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti2. |
|
|
1 OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp. 2 OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi akcentēt, ka šī direktīva ir daļa no krietni plašākas ES energoefektivitātes politikas, ko īsteno, lai sasniegtu reālus rezultātus, piemēram, līdz 2020. gadam par 20 % samazinātu energopatēriņu Kopienā. | |
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes prezidentvalsts secinājumos ir uzsvērts, ka Kopienā jāpanāk tāds energoefektivitātes palielinājums, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu Kopienā, un prasīts pilnībā un ātri īstenot galvenās jomas, kas noteiktas Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana”. Rīcības plānā akcentēja milzīgās iespējas taupīt enerģiju ražojumu nozarē. |
Pamatojums | |
Šis jaunais apsvērums palīdzētu nodrošināt pareizo kontekstu īstenošanas pasākumiem, kurus veiks atbilstīgi šai direktīvai. Uzsvērta arī nepieciešamība ātri strādāt, lai uzlabotu ES energoefektivitāti. | |
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2b) Turklāt, lai veicinātu energoefektivitāti un energotaupību, ir svarīgi, ka ES un dalībvalstis par tiesiski saistošu padara mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu, kā arī ierosina un īsteno saskaņotus pasākumus, lai to sasniegtu. |
Pamatojums | |
Šī direktīva ir daļa no plašākas ES energoefektivitātes politikas, kuru konkretizē, pieņemot saistošu ES energotaupības mērķi 20 % apmērā līdz 2020. gadam. | |
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3) Precīza, būtiska un salīdzināma informācija par specifisku enerģijas patēriņu attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, var ietekmēt galalietotāja izvēli par labu ražojumiem , kas patērē mazāk enerģijas vai, kurus izmantojot, tiek netieši patērēts mazāk enerģijas vai citu nozīmīgu resursu , tādējādi mudinot ražotājus veikt pasākumus to ražoto ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa samazināšanai. Tas netieši sekmē arī šo ražojumu efektīvāku izmantošanu. Šīs informācijas trūkuma gadījumā tirgus mehānismi vien nenodrošinās enerģijas un citu nozīmīgu resursu racionālu patēriņu šiem ražojumiem ; |
(3) Precīzai, būtiskai un salīdzināmai informācijai par specifisku enerģijas patēriņu attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, jāietekmē galalietotāja izvēle par labu ražojumiem, kas patērē mazāk enerģijas vai, kurus izmantojot, tiek netieši patērēts mazāk enerģijas vai citu nozīmīgu resursu, tādējādi mudinot ražotājus veikt pasākumus to ražoto ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa samazināšanai. Tam netieši vajadzētu sekmēt arī šo ražojumu efektīvu izmantošanu, lai sekmīgāk sasniegtu ES mērķi par 20 % samazināt energopatēriņu. Šīs informācijas trūkuma gadījumā tirgus mehānismi vien nenodrošinās enerģijas un citu nozīmīgu resursu racionālu patēriņu šiem ražojumiem ; |
Pamatojums | |
Šī direktīva ir paredzēta, lai rosinātu ražotāju laist tirgū energoefektīvas preces un piedāvāt galalietotājiem informāciju, kas tiem vajadzīga, lai salīdzinoši novērtētu, kā tie izmanto enerģiju. | |
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3a) tā kā ēkas veido 40 % no ES energopatēriņa un tā kā Direktīvas 2002/91/EK pārskatīšanas mērķis ir sekmēt rentablākus ēku kopējās energoefektivitātes uzlabojumus, tādēļ, iekļaujot dažus ar enerģiju saistītus būvizstrādājumus šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāatbalsta privātās mājsaimniecības, lai tās, veicot ēku pārbūvi, izvēlētos energoefektīvākos un rentablākos materiālus. |
Pamatojums | |
Lai samazinātu emisijas, pašreiz tiek pārskatīta Ēku energoefektivitātes direktīva (2002/91/EK). Pozitīvi jāvērtē tas, ka daži būvizstrādājumi (piemēram, logi) būs šīs direktīvas darbības jomā, jo tā tiks nodrošināta viegli saprotama enerģijas marķējuma shēma šādiem ražojumiem, kas ļaus privātām mājsaimniecībām, veicot pārbūvi, izvēlēties energoefektīvākos un rentablākos materiālus. Lai pilnīgi skaidri parādītu, ka šīs direktīvas darbības jomā ietilps daži būvizstrādājumu veidi, precīzi jāpiemin šādi materiāli kā ražojumu grupa. | |
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(3b) Lai nodrošinātu pārredzamību ražotajiem un skaidrību tiešajiem lietotājiem, Komisijai jāaktualizē to I pielikumā minēto būvmateriālu saraksts, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā un uz kuriem turpmāk attieksies dalībvalsts īstenošanas pasākumi. |
Pamatojums | |
Nav pilnībā skaidrs, kuri būvizstrādājumi tiks iekļauti šīs direktīvas darbības jomā (piemēram, ar energopatēriņu saistīti ražojumi, logi). Tādēļ ir vajadzīgs Komisijas novērtējums par to, kuri būvizstrādājumi varētu ietilpt šajā definīcijā, lai saglabātu juridisko noteiktību. | |
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4) Informācijai ir būtiska nozīme tirgus mehānismu darbībā, un tādēļ nepieciešams ieviest vienotu marķējumu visiem viena veida ražojumiem, lai potenciālajiem pircējiem sniegtu standartizētu papildinformāciju par šo ražojumu izmaksām enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa izteiksmē un lai nodrošinātu, ka potenciālie galalietotāji, kas neredz izstādītos ražojumus un tādējādi neredz arī marķējumu, saņemtu šo informāciju; lai tas noritētu efektīvi un veiksmīgi, marķējumam jābūt viegli pamanāmam galalietotājiem, vienkāršam un precīzam. Šim nolūkam enerģijas patēriņš un cita informācija par katru ražojumu veidu mērāma atbilstoši saskaņotiem standartiem un metodēm. |
(4) Informācijai ir būtiska nozīme tirgus mehānismu darbībā, un tādēļ nepieciešams ieviest vienotu marķējumu visiem viena veida ražojumiem, lai potenciālajiem pircējiem sniegtu standartizētu papildinformāciju par šo ražojumu izmaksām enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa izteiksmē un lai nodrošinātu, ka potenciālie galalietotāji, kas neredz izstādītos ražojumus un tādējādi neredz arī marķējumu, saņemtu šo informāciju; lai tas noritētu efektīvi un veiksmīgi, marķējumam jābūt viegli pamanāmam galalietotājiem, vienkāršam un precīzam. Šim nolūkam pašreizējais marķējuma izkārtojums ir jāsaglabā kā pamats galapatērētāju informēšanai par ražojumu energoefektivitāti. Enerģijas patēriņš un cita informācija par katru ražojumu veidu mērāma atbilstoši saskaņotiem standartiem un metodēm. |
Pamatojums | |
Atzīstot, ka tam ir izšķiroša nozīme, lai marķējums atbilstu jaunākajiem mūsdienu tehnoloģijas sasniegumiem, tikpat svarīgi ir arī garantēt sekmīgu direktīvas darbības jomas paplašināšanu, nodrošinot galalietotājiem pazīstamu formātu, kas ļaus tiem viegli un ātri izdarīt labāko izvēli. Šī iespēja darbojas kā papildu motivācija, jo, lai izdarītu izvēli, nav vajadzīga ilgstoša un sarežģīta tirgus izpēte. | |
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) Dalībvalstīm ir jāuzrauga atbilstība minētajai direktīvai, jo īpaši ņemot vērā piegādātāju un tirgotāju pienākumus. |
(5) Dalībvalstīm ir regulāri jāuzrauga atbilstība minētajai direktīvai, un attiecīgā informācija jāiekļauj ziņojumā, kas tām reizi divos gados ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši ņemot vērā piegādātāju un tirgotāju pienākumus. |
Pamatojums | |
Straujās tehnoloģiju attīstības dēļ dalībvalstīm ir regulāri jākontrolē ražojumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu, ka galalietotāji saņem precīzu informāciju. | |
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6) Ieviešot pilnīgi brīvprātīgu sistēmu, tikai atsevišķus ražojumus marķētu vai tiem pievienotu standarta informāciju par preci, kas varētu radīt neskaidrības dažiem galalietotājiem. Tādējādi pašreizējai sistēmai jānodrošina enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa norādīšana, izmantojot etiķetes un standarta speciālas zīmes uz visiem attiecīgajiem ražojumiem. |
(6) Ieviešot pilnīgi brīvprātīgu sistēmu, tikai atsevišķus ražojumus marķētu vai tiem pievienotu standarta informāciju par preci, kas varētu radīt neskaidrības dažiem galalietotājiem vai pat viņus maldināt. Tādējādi pašreizējai sistēmai jānodrošina enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņa norādīšana, izmantojot obligātas etiķetes un standarta speciālas zīmes uz visiem attiecīgajiem ražojumiem. |
Pamatojums | |
Ja ES vēlas saglabāt vadošās pozīcijas saistībā ar centieniem mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, tādām iniciatīvām kā šī noteikti ir jākļūst obligātām, lai ierobežotā laikā sasniegtu iespējami labākus rezultātus. | |
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7) Ar energopatēriņu saistītie ražojumi to izmantošanas laikā ietekmē dažādu enerģijas veidu patēriņu, starp kuriem nozīmīgākie ir elektroenerģija un gāze. Tāpēc šī direktīva attiecas uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kas lietošanas laikā ietekmē jebkāda veida enerģijas patēriņu. |
(7) Ar energopatēriņu saistītie ražojumi to izmantošanas laikā tieši vai netieši ietekmē dažādu enerģijas veidu patēriņu, starp kuriem nozīmīgākie ir elektroenerģija un gāze. Tāpēc šī direktīva attiecas uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kas izmantošanas laikā tieši vai netieši ietekmē jebkāda veida enerģijas patēriņu, atbilstīgi ES energoefektivitātes uzlabošanas, atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) veicināšanas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķiem. |
Pamatojums | |
Eiropas mērķis „20/20/20 līdz 2020. gadam”, ar ko paredz par 20 % samazināt emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus par 20 % uzlabojot energoefektivitāti un garantējot, ka 20 % no kopējā energopatēriņa nodrošina atjaunojamie enerģijas avoti, ir jāpatur prātā kā pārstrādātās direktīvas stūrakmens. | |
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8) Īstenošanas pasākums jāattiecina vienīgi uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kuri izmantošanas laikā nozīmīgi ietekmē enerģijas patēriņu vai attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus un uz kuriem attiecināma palielinātas efektivitātes prasība, ja uz etiķetes norādītā informācija mudina galalietotājus iegādāties energoefektīvākus ražojumus . |
(8) Īstenošanas pasākums jāattiecina uz tiem ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, kuri izmantošanas laikā tieši vai netieši nozīmīgi ietekmē enerģijas patēriņu vai attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus, ja uz etiķetes norādītā informācija mudina galalietotājus iegādāties energoefektīvākus ražojumus. |
Pamatojums | |
Jēdziens "nozīmīgs" ir pārāk neskaidrs, tāpēc, lai precizētu, jānorāda gan uz ražojumiem, kuri reāli patērē enerģiju (tiešā ietekme), gan uz tiem, kuri nepatērē enerģiju, taču palīdz taupīt enerģiju (netiešā ietekme). Šajā pašā kontekstā ir riskanti iekļaut norādi uz ražojumiem, „uz kuriem attiecināma palielinātas efektivitātes prasība”, jo nav skaidrs, kas un kādā veidā par to lemj. | |
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(8a) Tā kā ēkas veido 40 % no ES energopatēriņa un tā kā ES saistībā ar Kioto protokolā pausto apņemšanos ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu, ir svarīgi noteikt prioritāti īstenošanas pasākumu izstrādei attiecībā uz būvizstrādājumiem, piemēram, logiem. |
Pamatojums | |
ES mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt energopatēriņu var sasniegt tikai tad, ja tiek atjaunots vairāk ēku, jo tās veido 40 % no ES energopatēriņa. Individuālie patērētāji regulāri atjauno privātās ēkas, tādēļ prioritārā kārtībā jāizstrādā vienkārša un saprotama energomarķējuma shēma būvizstrādājumiem. | |
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9) Vairākās dalībvalstīs ir spēkā publiskā iepirkuma noteikumi, kuros minēta prasība līgumslēdzējām iestādēm iepirkt energoefektīvus ražojumus. Vairākas dalībvalstis ir arī ieviesušas stimulējošus pasākumus saistībā ar energoefektīviem ražojumiem. Atkarībā no dalībvalsts kritēriji ražojumiem, kas atbilst publiskā iepirkuma noteikumiem vai stimulējošiem pasākumiem, var būtiski atšķirties. Nosakot energoefektivitātes klasi kā rādītāju konkrētiem ražojumiem, kā izklāstīts šīs direktīvas īstenošanas pasākumos, var samazināt publiskā iepirkuma un stimulējošo pasākumu fragmentāciju un palielināt energoefektīvu ražojumu popularitāti. |
(9) Pakāpeniski ir jāpalielina to dalībvalstu skaits, kurās ir spēkā publiskā iepirkuma noteikumi ar prasību līgumslēdzējām iestādēm iepirkt energoefektīvus ražojumus, līdz ir sasniegts mērķis aptvert visu Eiropas Savienības teritoriju. Tas pats jāattiecina uz vairākām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas stimulējošus pasākumus saistībā ar energoefektīviem ražojumiem. Lai novērstu traucējumus tirgū un lai gan atkarībā no dalībvalsts kritēriji ražojumiem, kas atbilst publiskā iepirkuma noteikumiem vai stimulējošiem pasākumiem, var būtiski atšķirties, tiem jāatbilst Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem attiecībā uz energoefektivitāti. Nosakot energoefektivitātes klasi kā rādītāju konkrētiem ražojumiem, kā izklāstīts šīs direktīvas īstenošanas pasākumos, var samazināt publiskā iepirkuma un stimulējošo pasākumu fragmentāciju un palielināt energoefektīvu ražojumu popularitāti. |
Pamatojums | |
Tā kā energoefektivitāte ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības „20/20/20” mērķa elementiem, visām dalībvalstīm ir obligāti jāiesaistās šo centienu īstenošanā. | |
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(11) Viens no stimulējošiem pasākumiem, ko dalībvalstis drīkst paredzēt energoefektīvu ražojumu popularizēšanai var būt valsts atbalsts. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem. |
(11) Viens no stimulējošiem pasākumiem, ko dalībvalstis drīkst paredzēt energoefektīvu ražojumu popularizēšanai var būt valsts atbalsts. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. panta noteikumiem. Tomēr uz valsts atbalstu vides aizsardzības jomā, jo īpaši energotaupības jomā, kas kalpo Eiropas kopējām interesēm, attiecas atbrīvojumi saskaņā ar dažādiem Kopienas instrumentiem un tajos paredzētajiem noteikumiem1. |
|
|
OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp. |
Pamatojums | |
Valsts atbalsts energoefektivitātei nerada traucējumus tirgū, jo energoefektivitāte ir Eiropas kopējās interesēs. | |
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(12a) Šīs direktīvas noteikumi par reklāmas saturu jāuzskata par ārkārtas pasākumu. Tādēļ šie noteikumi nedrīkst citā veidā ierobežot reklāmu saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem. |
Pamatojums | |
Saistīts ar 4. panta 2.a punktu (jaunu). Svarīgi, lai reklāmu neierobežotu vairāk, nekā tas obligāti nepieciešams. Viegli izraisīt lavīnas efektu, ja paredz noteikumus tādā jomā kā reklāma. Tādēļ svarīgi norādīt, ka, lai gan noteikumi par reklāmu šīs direktīvas kontekstā tiek uzskatīti par atbilstošiem no galalietotāja viedokļa, tas neattaisno reklāmu ierobežojošu noteikumu ieviešanu citos tiesību aktos. | |
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14) Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, norādītu ar energopatēriņu saistītu ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu. Pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. |
(14) Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, norādītu ar energopatēriņu saistītu ražojumu enerģijas un citu nozīmīgu resursu patēriņu to izmantošanas laikā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā Lēmuma 1999/468/EK ar 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisijai reizi divos gados ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam ziņojums par ES kopumā un par katru dalībvalsti atsevišķi, tajā ietverot izsmeļošu informāciju par īstenošanas pasākumu pieņemšanu, kā arī standarta informāciju par precēm. |
Pamatojums | |
Eiropas Parlamentam ir jāsaņem informācija par stratēģiju izvēli un procedūru, kuru Komisija izvēlas īstenot, lai pildītu savus institucionālo uzdevumus. Šis ziņojums arī nodrošinās dalībvalstīm objektīvu informāciju, ko tās var izmantot, lai salīdzinoši novērtētu savus darbības rādītājus. | |
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(15a) Dalībvalstīm, īstenojot šīs direktīvas atbilstošos noteikumus, jāizvairās no tādu pasākumu piemērošanas, ar kuriem tiek radītas nepamatotas birokrātiskas un apgrūtinošas saistības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un iespēju robežās jāņem vērā īpašās MVU vajadzības, kā arī ierobežotie finanšu un administratīvie resursi. |
Pamatojums | |
MVU nav tādu pašu finanšu un administratīvo resursu kā lielākiem uzņēmumiem. Turklāt MVU ir īpaši jutīgi pret birokrātiskām un smagnējām sistēmām. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu, jāņem vērā MVU nestabilā situācija. | |
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Ar šo direktīvu izveido sistēmu valstu pasākumu saskaņošanai saistībā ar galalietotājiem paredzēto informāciju , konkrēti, izmantojot etiķetes un informāciju par precēm, par enerģijas un citu nozīmīgus resursu patēriņu un papildinformāciju attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, tādējādi ļaujot galalietotājiem izvēlēties energoefektīvākus ražojumus. |
1. Ar šo direktīvu izveido sistēmu valstu pasākumu saskaņošanai saistībā ar galalietotājiem paredzēto informāciju, konkrēti, izmantojot etiķetes un informāciju par precēm, par enerģijas un citu nozīmīgus resursu patēriņu to izmantošanas laikā un papildinformāciju attiecībā uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, tādējādi ļaujot galalietotājiem izvēlēties energoefektīvākus ražojumus. |
Pamatojums | |
Skaidri jānosaka, ka šī direktīva attiecas uz ražojumiem, kuri saistīti ar energopatēriņu un kuri to izmantošanas laikā būtiski ietekmē energopatēriņu un attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus. | |
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Šī direktīva attiecas uz ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu un kuri to izmantošanas laikā būtiski ietekmē enerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus. |
2. Šī direktīva attiecas uz ražojumiem, tostarp būvizstrādājumiem, kas saistīti ar energopatēriņu un kuri to izmantošanas laikā tieši vai netieši būtiski ietekmē enerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus. |
Pamatojums | |
Jēdziens "nozīmīgs" ir pārāk neskaidrs, tāpēc, lai precizētu, jānorāda gan uz ražojumiem, kuri reāli patērē enerģiju (tiešā ietekme), gan uz tiem, kuri nepatērē enerģiju, taču palīdz taupīt enerģiju (netiešā ietekme). | |
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– “būvizstrādājums” ir ar energopatēriņu saistīts ražojums, kuru izmanto ēku būvniecībā un/vai atjaunošanā; |
Pamatojums | |
Ar šo grozījumu, atsaucoties uz Ia pielikumu, kuru Komisijai jāaktualizē saskaņā ar šīs Direktīvas 1. panta 3. punktu (jaunu), cenšas precizēt būvizstrādājumu definīciju. | |
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. ievilkums | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
– “papildinformācija” ir cita informācija par ražojuma darbību un īpašībām, kas ir saistītas vai palīdz tā enerģijas vai citu nozīmīgu resursu patēriņa novērtēšanā; |
– “papildinformācija” ir cita informācija par ražojuma darbību un īpašībām, kas ir saistīta ar tā enerģijas patēriņu laika vienībā vai citu nozīmīgu resursu patēriņu vai palīdz to novērtēt, pamatojoties uz mērāmiem datiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ražojuma izgatavošanu vai jebkuru citu nozīmīgu vides aspektu; |
Pamatojums | |
Galalietotājiem ir vajadzīga visa attiecīgā informācija, kas tiem palīdzēs izlemt, kuru ražojumu lietot. Tā kā izvēles kritēriji ir atšķirīgi (ne visi lems pēc finanšu kritērijiem), ir svarīgi sniegt viņiem izsmeļošu informāciju. Šī informācija arī darbojas kā izglītojošs līdzeklis, kas ļauj galalietotājiem labāk saprast, kā viņu izvēle ietekmēs vidi. | |
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– “tieša ietekme” ir to ražojumu ietekme, kuri reāli patērē enerģiju; |
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5.b ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– “netieša ietekme” ir to ražojumu ietekme, kuri nepatērē enerģiju, taču palīdz taupīt enerģiju, turklāt šo ražojumu efektivitātes novērtējums balstās uz objektīviem un neatkarīgiem parametriem, kuros neņem vērā klimata svārstības; |
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 7.a ievilkums (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
– “galalietotājs” ir juridiska vai fiziska persona, kas izmanto ražojumu profesionāliem vai personīgiem mērķiem. Šī persona ir ražojuma tiešais lietotājs un jo īpaši persona, kurai ražojums ir izstrādāts, un tā var nebūt persona, kas iegādājas ražojumu. Šī definīcija attiecas uz individuāliem lietotājiem un lietotāju grupām. Ja valsts iestādes iegādājas ar energopatēriņu saistītus ražojumus, arī tās uzskata par galalietotājiem šīs direktīvas nolūkā; |
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(b) ražojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, citu etiķešu, zīmju, simbolu vai uzrakstu izvietošana , kas neatbilst šīs direktīvas prasībām un citiem īstenošanas pasākumiem , ir aizliegta, ja šāda izvietošana var maldināt vai radīt neskaidrības galalietotājiem saistībā ar enerģijas vai attiecīgā gadījumā citu nozīmīgu resursu patēriņu ; |
(b) ražojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, citu etiķešu, zīmju, simbolu vai uzrakstu izvietošana , kas neatbilst šīs direktīvas prasībām un citiem īstenošanas pasākumiem , ir aizliegta, ja šāda izvietošana var maldināt vai radīt neskaidrības galalietotājiem saistībā ar enerģijas vai attiecīgā gadījumā citu nozīmīgu resursu patēriņu to izmantošanas laikā; |
Pamatojums | |
Skaidri jānosaka, ka šī direktīva attiecas uz ražojumiem, kuri saistīti ar energopatēriņu un kuri izmantošanas laikā būtiski ietekmē energopatēriņu un attiecīgā gadījumā citus nozīmīgus resursus. | |
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) etiķešu un speciālo zīmju sistēmas ieviešanu attiecībā uz enerģijas patēriņu vai taupīšanu papildina izglītojošas un reklāmas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt apdomīgāku enerģijas patēriņu no galalietotāju puses; |
c) etiķešu un speciālo zīmju sistēmas ieviešanu attiecībā uz enerģijas patēriņu vai taupīšanu papildina izglītojošas un reklāmas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un galalietotāju apdomīgāku enerģijas patēriņu; |
Pamatojums | |
Marķēšanas sistēmas izglītojošā funkcija ir ārkārtīgi svarīga, un, cerams, palīdzēs veidot vispārēju enerģijas patēriņa ziņā atbildīgāku attieksmi. | |
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts– 1. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai veicinātu sadarbību starp iestādēm, kas atbildīgas par šīs direktīvas īstenošanu, kā arī informācijas apmaiņu to starpā, lai palīdzētu šīs direktīvas darbībā. |
d) tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai veicinātu sadarbību starp ES un valstu iestādēm, kas atbildīgas par šīs direktīvas īstenošanu, kā arī informācijas apmaiņu to starpā, lai palīdzētu šīs direktīvas darbībā. |
Pamatojums | |
ES iestāžu un dalībvalstu savstarpējā koordinācija ir ļoti nozīmīga direktīvas sekmīgai īstenošanai. | |
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja dalībvalsts konstatē, ka ražojums neatbilst visām attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā un tās īstenošanas pasākumos saistībā ar etiķetēm un speciālo zīmi, piegādātājam ir pienākums padarīt ražojumu atbilstīgu minētajām prasībām saskaņā ar dalībvalsts izvirzītajiem nosacījumiem. |
2. Ja dalībvalsts konstatē, ka ražojums neatbilst visām attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā un tās īstenošanas pasākumos saistībā ar etiķetēm un speciālo zīmi, piegādātājam ir pienākums padarīt ražojumu atbilstīgu minētajām prasībām saskaņā ar dalībvalsts izvirzītajiem efektīgajiem un samērīgajiem nosacījumiem. Attiecībā uz ražojumiem, kas jau ir iegādāti, patērētājiem ir tiesības, kuras jau izklāstītas Kopienas un valsts tiesību aktos par patērētāju tiesību aizsardzību, tostarp tiesības uz atlīdzināšanu vai ražojuma nomaiņu. |
|
Ja ir pietiekami pierādījumi par ražojuma iespējamo neatbilstību, attiecīgā dalībvalsts veic nepieciešamos preventīvos pasākumus. |
Ja ir pietiekami pierādījumi par ražojuma iespējamo neatbilstību, attiecīgā dalībvalsts konkrētā laikposmā veic nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, ņemot vērā zaudējumus, ko izraisa prasību neievērošana. |
|
Ja neatbilstība turpinās, dalībvalsts pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt attiecīgā ražojuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā vai izņemt to no tirgus. Ja ražojumu laišana tirgū tiek aizliegta vai tie tiek izņemti no tirgus, par to nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis. |
Ja neatbilstība ir pastāvīga, dalībvalsts pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt attiecīgā ražojuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā vai izņemt to no tirgus. Ja ražojumu laišana tirgū tiek ierobežota, aizliegta vai tie tiek izņemti no tirgus, par to nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis. |
Pamatojums | |
„Atsaukšana” ir pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ bīstamu produktu, ko ražotājs vai izplatītājs jau ir piegādājis vai darījis pieejamu patērētājiem, un „izņemšana no aprites” ir pasākums ar mērķi nepieļaut patērētājam bīstama produkta izplatīšanu, izstādīšanu un piedāvāšanu saskaņā ar direktīvu par produktu vispārēju drošību (Direktīva 2001/95/EK). Jānosaka stingrāki tirgus uzraudzības noteikumi, lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas izpildi. Jāprasa dalībvalstīm, konstatējot noteikumu neizpildi, vērsties pret tiem piegādātājiem un tirgotājiem, kuri šos noteikumus nepilda. | |
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3. Ik pēc diviem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sīki izklāsta izpildes pasākumus un atbilstības līmeni tās teritorijā. |
3. Reizi divos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sīki izklāsta izpildes pasākumus un atbilstības līmeni to teritorijā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie ziņojumi būtu pieejami sabiedrībai. |
|
Komisija drīkst sīkāk noteikt, kādam jābūt minēto ziņojumu kopējam saturam. Šādus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
Komisija drīkst sīkāk noteikt, kādam jābūt minēto ziņojumu kopējam saturam, šajā nolūkā nosakot obligātas prasības saskaņotam modelim. Šādus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. |
Pamatojums | |
Atbilstības ziņojumu sagatavošana un publicēšana ir veids, kā nodrošināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kas tām arī noder, lai salīdzinoši novērtētu savus darbības rādītājus. | |
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) galalietotāja uzmanība papildinformācijai un informācijai par elektroenerģijas, citu enerģijas formu un citu nozīmīgu resursu patēriņu saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem tiek pievērsta ar speciālu zīmju un etiķešu palīdzību, kas attiecas uz ražojumiem , kas tiek pārdoti, iznomāti, piedāvāti pirkšanai uz nomaksu vai demonstrēti galapatērētājiem tieši vai netieši, izmantojot tālpārdošanas veidus, tostarp internetu ; |
(1) galalietotāja uzmanība papildinformācijai un informācijai par elektroenerģijas, citu enerģijas formu un citu nozīmīgu resursu patēriņu to izmantošanas laikā saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem tiek pievērsta ar speciālu zīmju un etiķešu palīdzību, kas attiecas uz ražojumiem, kas tiek pārdoti, iznomāti, piedāvāti pirkšanai uz nomaksu vai demonstrēti galapatērētājiem tieši vai netieši, izmantojot tālpārdošanas veidus, tostarp internetu; |
Pamatojums | |
Skaidri jānosaka, ka šī direktīva attiecas uz ražojumiem, kuri saistīti ar energopatēriņu un kuri to izmantošanas laikā būtiski ietekmē energopatēriņu un attiecīgā gadījumā arī citus nozīmīgus resursus. | |
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2) 1. punktā minēto informāciju sniedz par integrētiem vai ekspluatācijā nodotiem ražojumiem tikai tad, ja šāda prasība ir noteikta ar piemērojamo īstenošanas pasākumu; |
(2) Direktīvas 1. punktā minēto informāciju sniedz par integrētiem vai ekspluatācijā nodotiem ražojumiem tad, ja šāda prasība ir noteikta ar piemērojamo īstenošanas pasākumu; |
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2a) jebkura ar energopatēriņu saistīta ražojuma specifiska modeļa reklāma, kas ir saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem īstenošanas pasākumiem, tostarp tehniskajām specifikācijām, sniedz galalietotājiem vajadzīgo informāciju par energopatēriņu vai energotaupību, vai iekļauj norādi uz ražojuma enerģijas klasi; |
Pamatojums | |
Reklāmai ir galvenā nozīme, galalietotājiem pieņemot lēmumu par konkrēta ražojuma iegādi un/vai lietošanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi sniegt viņiem to pašu ar energopatēriņu saistīto informāciju, ko viņi atradīs pievienotu ražojumam. Jāatzīmē, ka līdzīgas darbības ir apstiprinātas citās ražojumu grupās (piem., vieglo automobiļu reklāmās tiek norādīts konkrētā modeļa oglekļa emisiju apjoms). | |
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.b punkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
(2b) ar energopatēriņu saistīto ražojumu veicināšanas tehniskā literatūra, kurā aprakstīti ražojuma specifiski tehniskie parametri, piemēram, tehniskās rokasgrāmatas un ražotājiem domātie reklāmas prospekti, un kura pieejama drukātā vai internetā publicētā veidā, sniedz galalietotājiem nepieciešamo informācija par energopatēriņu vai arī tajā ir atsauce uz ražojuma energomarķējumu; |
Pamatojums | |
Papildus informācijai jāpalīdz patērētājam, iegādājoties ražojumu, izdarīt informētu izvēli. | |
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3. punkts – 2. daļa | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu un Komisijas pieprasījuma piegādātāji iesniedz tehnisko dokumentāciju elektroniskā formā. |
Pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu un/vai Komisijas pieprasījuma piegādātāji ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā iesniedz tehnisko dokumentāciju elektroniskā formā. |
Pamatojums | |
Konkrēta laikposma noteikšana veicina marķēšanas sistēmas efektīvāku darbību. | |
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5) papildus etiķetēm piegādātāji nodrošina speciālu produkta zīmi katram ražojumam . |
(5) papildus etiķetēm piegādātāji nodrošina speciālu produkta zīmi. |
Pamatojums | |
Nodrošinot speciālu produkta zīmi katram ražojumam, varētu rasties pārāk daudz atkritumu. Jāparedz atļauja nodrošināt vienu produkta zīmi viena veida vairāku ražojumu piegādei. Tāpat vienā ražojumu brošūrā var iekļaut dažādu produktu vairāku veidu produktu zīmju informāciju. | |
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1) tirgotāji izvieto etiķetes pareizi un nodrošina, ka produktu brošūrā vai citos informatīvos dokumentos, kas ir kopā ar produktiem, kad tos tirgo galalietotājiem, ir speciālās zīmes. |
(1) tirgotāji izvieto etiķetes pareizi, skaidri redzamā un salasāmā veidā un nodrošina, ka produktu brošūrā vai citos informatīvos dokumentos, kas ir kopā ar produktiem, kad tos tirgo galalietotājiem, ir speciālās zīmes; |
Pamatojums | |
Ir svarīgi nodrošināt, lai marķējums būtu izvietots tā, ka galalietotājiem ir viegli to saskatīt un izlasīt. | |
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 7. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Ja ražojumi tiek piedāvāti pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai uz nomaksu pa pastu, pēc kataloga, internetā vai citā jebkādā veidā, kas nozīmē, ka potenciālais galalietotājs nevar redzēt izstādīto ražojumu, tad īstenošanas pasākumos paredzēts noteikums, ka informācija, kas norādīta etiķetē un speciālajā zīmē, potenciālajiem galalietotājiem jāsniedz pirms ražojuma pirkšanas. |
Ja ražojumi tiek piedāvāti pārdošanai, iznomāšanai vai pirkšanai uz nomaksu pa pastu, pēc kataloga, internetā, izmantojot telefonmārketingu vai jebkādā citā veidā, kas nozīmē, ka potenciālais galalietotājs nevar redzēt izstādīto ražojumu, tad īstenošanas pasākumos paredzēts noteikums, ka informācija, kas norādīta etiķetē un speciālajā zīmē, potenciālajiem galalietotājiem jāsniedz pirms ražojuma pirkšanas. Tālpārdošanas gadījumos īstenošanas pasākumos precizē veidu, kādā izvietojama etiķete un speciālā zīme. |
Pamatojums | |
Tā kā pastāvīgi tiek izstrādāti jauni tālpārdošanas veidi, ir jānodrošina zināma elastība īstenošanas pasākumiem, lai aptvertu visas iespējas. Taču būtība nemainās — energomarķējumam ir jābūt izdevīgam ikvienam galalietotājam neatkarīgi no tā, kā tas ražojumu ir ieguvis (nopircis, iznomājis, saņēmis lietošanā utt.). | |
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un neaizkavē tādu ražojumu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā to teritorijā, uz kuriem attiecas un kuri ietverti piemērojamajos īstenošanas pasākumos. |
1. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un neaizkavē tādu ražojumu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā to teritorijā, uz kuriem attiecas šī direktīva un piemērojamie īstenošanas pasākumi un kuri pilnībā atbilst šai direktīvai un piemērojamiem īstenošanas pasākumiem. |
Pamatojums | |
Lai atbilstības pieņēmums būtu pietiekams, ir jānodrošina, ka dalībvalstis patiešām pilda savu uzraudzības pienākumu. | |
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
2. Ja tām nav pierādījumu par pretējo, dalībvalstis uzskata, ka etiķetes un speciālās zīmes atbilst šīs direktīvas un īstenošanas pasākumu noteikumiem. Dalībvalstis pieprasa, lai piegādātāji sniedz pierādījumus 5. panta nozīmē par etiķetēs vai speciālajās zīmēs ietvertās informācijas precizitāti, ja ir pamats aizdomām par tās neprecizitāti. |
2. Ja dalībvalstis regulāri veic tirgus uzraudzību un ja tām nav pierādījumu par pretējo, tās uzskata, ka etiķetes un speciālās zīmes atbilst šīs direktīvas un īstenošanas pasākumu noteikumiem. Dalībvalstis pieprasa, lai piegādātāji sniedz pierādījumus 5. panta nozīmē par etiķetēs vai speciālajās zīmēs ietvertās informācijas precizitāti, ja ir pamats aizdomām par tās neprecizitāti. |
Pamatojums | |
Lai atbilstības pieņēmums būtu pietiekams, ir jānodrošina, ka dalībvalstis patiešām pilda savu uzraudzības pienākumu. | |
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas noslēdz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK minētos piegādes, būvdarbu un pakalpojumu valsts līgumus, kuri nav izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar tās 12. līdz 18. pantu, nedrīkst iepirkt ražojumus, kas neatbilst prasību minimumam par energoefektivitātes rādītājiem, kas noteikti piemērojamajā īstenošanas pasākumā. |
1. Līgumslēdzējas iestādes, kas noslēdz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK minētos piegādes, būvdarbu un pakalpojumu valsts līgumus, kuri nav izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar tās 12. līdz 18. pantu, nedrīkst iepirkt ražojumus, kas neatbilst obligātajām energoefektivitātes prasībām, kuras noteiktas ar piemērojamo īstenošanas pasākumu, cenšoties nodrošināt atbilstību augstākajai energoefektivitātes klasei, kas neatbilst 9. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
Pamatojums | |
Šajā pantā ir pilnībā ņemta vērā nepieciešamība katrai dalībvalstij veikt iepirkumus atbilstoši savām vajadzībām un finanšu stāvoklim. Vienlaikus, ja tām valsts iestādēm, kas masveidā iepērk un/vai lieto ražojumus un kas spēj ietekmēt noteiktus tirgus, nebūs noteikta kopīga un obligāta minimālā iepirkumu robežvērtība, tas varētu „anulēt” šīs direktīvas efektivitāti. Kopīga robežvērtība arī ievērojami palīdzēs piegādātājiem plānot savu ražošanu. | |
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
ba) iespējas taupīt enerģiju, |
Pamatojums | |
Vienam no iepriekšminētajiem kritērijiem ir jābūt enerģijas ietaupījumiem, jo tiem šajā direktīvā ir izšķiroša nozīme. | |
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
bb) jauninājumu veicināšana saskaņā ar Lisabonas stratēģijas programmu, |
Pamatojums | |
Vienam no iepriekšminētajiem kritērijiem ir jābūt ražojumu jauninājumu veicināšanai, jo tiem šajā direktīvā ir izšķiroša nozīme. | |
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 5. punkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
5. Veicot publisko iepirkumu vai stimuējošus pasākumus, dalībvalstis norāda energoefektivitātes rādītājus kā klases, kas definētas piemērojamajā īstenošanas pasākumā. |
5. Veicot publisko iepirkumu vai stimulējošus pasākumus, dalībvalstis norāda energoefektivitātes rādītājus kā klases, kas definētas piemērojamajā īstenošanas pasākumā. |
|
|
Stimulējošie pasākumi cita starpā var būt nodokļu atlaides gan galalietotājiem, kas lieto augstas energoefektivitātes ražojumus, gan ražotājiem, kuri izgatavo un popularizē šādas iekārtas, kā arī pievienotās vērtības nodokļa samazināšana materiāliem un konstrukciju elementiem, kas uzlabo ēku energoefektivitāti. Dalībvalstu ieviestiem stimulējošiem pasākumiem ir jābūt efektīviem un lietderīgiem. |
Pamatojums | |
Šajā jaunajā punktā sniegti tikai daži stimulējošo pasākumu piemēri, ko varētu izmantot, lai veicinātu energoefektīvu ražojumu izvēli. | |
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – b apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
b) starp tirgū pieejamiem ražojumiem, kam ir līdzvērtīga funkcionalitāte, ir būtiskas atšķirības energoefektivitātes rādītājos; |
svītrots |
Pamatojums | |
Gadījumos, kad ievērojami atšķiras darbības rādītāji ražojumiem, kuriem ir identiska funkcionalitāte, lietderīgāk būtu izstrādāt ekodizaina pasākumus un tādējādi pakāpeniski izņemt no tirgus mazāk efektīvos ražojumus. | |
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) Komisija ņem vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus un pašregulāciju, piemēram, brīvprātīgās vienošanās, kas, paredzams, ļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības; |
c) Komisija ņem vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus un pašregulāciju, piemēram, brīvprātīgās vienošanās, ja ir paredzams, ka tie ļaus sasniegt politikas mērķus ātrāk vai lētāk nekā obligātās prasības; |
Pamatojums | |
Ne vienmēr ir garantēts, ka brīvprātīgās vienošanās vai pašregulācija nodrošinās politikas mērķu efektivitāti. | |
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – a apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
a) ņem vērā tos vides parametrus, kas izklāstīti Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā, kas uzskatāmi par nozīmīgiem attiecīgajā īstenošanas pasākumā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK, un tas izmantošanas laikā ir nozīmīgi galalietotājiem; |
a) ņem vērā tos vides parametrus, kuri izklāstīti Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā, kas uzskatāmi par nozīmīgiem attiecīgajā īstenošanas pasākumā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK; |
Pamatojums | |
Lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar enerģiju patērējošu ražojumu ekodizaina direktīvu (tiek pārskatīta), kurā izmantota dzīves cikla pieeja, ir jāsvītro teikuma beigu daļa, jo galalietotājus varētu interesēt ražojuma kopējā ietekme uz vidi visā tā dzīves ciklā. | |
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
c) veic atbilstīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām; |
c) veic atbilstīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp ražotājiem un to piegādātājiem; |
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts – d apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
d) 4. pantā minētās etiķetes dizainu un saturu, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes visās ražojumu grupās; |
d) Direktīvas 4. pantā minētās etiķetes dizainu un saturu, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes visās ražojumu grupās un kas visos gadījumos ir skaidri redzams un salasāms, kā arī vienlaikus tajā tiek saglabāti pašreizējā marķējuma (ierobežotas skalas A līdz G kategorijas) pamatelementi, kas ir vienkārši un labi atpazīstami. Atbilstošos gadījumos marķējumā norāda arī tā derīguma termiņu; |
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 4. punkts – j apakšpunkts | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
j) vajadzības gadījumā etiķetes klasifikācijas derīguma termiņu; |
j) etiķetes klasifikācijas derīguma termiņu, kas nevar būt ilgāks par trīs gadiem, un klasifikācijas nākamās pārskatīšanas termiņu, ņemot vērā ražojuma inovācijas tempu; |
Pamatojums | |
Tā kā energoefektivitāte ir viens no galvenajiem līdzekļiem ES cīņā pret klimata pārmaiņām, ir ļoti svarīgi savlaicīgi ņemt vērā jaunāko tehnoloģijas attīstību. | |
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.a pants |
|
|
Īstenošanas prioritāšu saraksts |
|
|
Ne vēlāk ka sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija paziņo dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam to prioritāro ražojumu, tostarp būvizstrādājumu, sarakstu, kuri tiek piedāvāti marķēšanai, pamatojoties uz šo ražojumu ievērojamo energotaupības potenciālu. |
Pamatojums | |
Ir jāveic priekšizpēte, lai nodrošinātu, ka direktīvas īstenošanas pasākumi tiks veikti pareizajai ražojumu grupai, sasniedzot optimālus rezultātus. Komisijas pienākums ir sagatavot prioritāri marķējamo ražojumu sarakstu, un šis saraksts ir jāiesniedz dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam zināšanai un piezīmēm. | |
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 11.b pants (jauns) | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
|
11.b pants |
|
|
Darbības jomas paplašināšanas iespējamība |
|
|
Komisija ne vēlāk kā 2010. gadā veic priekšizpēti, lai konstatētu, vai, pieņemot īstenošanas pasākumus, marķējumā ir jāiekļauj arī informācija galalietotājiem par ražojuma ietekmi uz nozīmīgu energopatēriņu un citiem svarīgiem resursiem visā ražojuma dzīves ciklā. |
Pamatojums | |
Ir jāveic priekšizpēte, lai nodrošinātu, ka direktīvas īstenošanas pasākumi tiks veikti pareizajai ražojumu grupai, gūstot optimālus rezultātus. Komisijas pienākums ir sagatavot prioritāri marķējamo ražojumu sarakstu, un šis saraksts ir jāiesniedz dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam zināšanai un piezīmēm. | |
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 12. pants | |
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
Dalībvalstis paredz sankcijas, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un tās īstenošanas pasākumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā 13. panta 1. punktā noteiktajā datumā paziņo Komisijai par minētajiem valsts noteikumiem un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākajiem to grozījumiem. |
Dalībvalstis paredz sankcijas, kas piemērojamas, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un tās īstenošanas pasākumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstu pienākums ir arī stiprināt tiesisko aizsardzību pret marķējuma neatļautu lietošanu. Dalībvalstis ne vēlāk kā 13. panta 1. punktā noteiktajā datumā paziņo Komisijai par minētajiem valsts noteikumiem un nekavējoties paziņo tai par visiem turpmākajiem to grozījumiem. |
Pamatojums | |
Tā kā aizvien vairāk galalietotāju uzticas energomarķējuma sistēmai un izmanto to kā vienu no galvenajiem kritērijiem, pieņemot lēmumus, izšķiroša nozīme ir tam, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka marķējums netiek negodīgi izmantots. | |
- [1] OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
PASKAIDROJUMS
„LABĀKIEM PRODUKTIEM UN LABĀKAI IZVĒLEI”
1. MĒRĶIS — ENERGOEFEKTIVITĀTE
Globālie finansiālie satricinājumi ir parādījuši, cik trausla ir mūsu ekonomikas un valsts plānošana, kā arī norādījuši uz nopietniem esošās sistēmas trūkumiem, sastopoties ar jebkuru nopietnu krīzi. Tikai globāla solidaritāte un drosmīgi lēmumi ļaus pasaulei virzīties uz jaunu ilgtspējīgu nākotni un cīņu pret apdraudējumu, ka ekonomiskie satricinājumi apturēs zemu oglekļa emisiju ekonomikas veidošanu. Tieši šī iemesla dēļ vides aizsardzības jautājumi, jo īpaši energoefektivitāte, iegūst jaunu nozīmi, jo tie kļūst par vērtīgu līdzekli mūsu centienos reaģēt uz klimata pārmaiņām ekonomiski ilgtspējīgā veidā, un tai pašā laikā tie rada jaunas iespējas, kā vērsties pret šībrīža ekonomisko un sociālo krīzi.
Kā nesen norādīts laikraksta „Stern” publikācijā, „lejupslīdes un augstu naftas cenu laikā stimuli investēt energoefektivitātē un ieguldīšana atjaunojamās un citās zemu oglekļa emisiju nozarēs varētu palīdzēt stimulēt ekonomiku”.
Energoefektivitātes palielināšana ir ātrākais un rentablākais veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un palīdzēt ES ne tikai pildīt Kioto protokolā paredzētās saistības, bet arī saglabāt vadošās pozīcijas cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir jāmobilizē sabiedrība un politikas veidotāji kopā ar tirgus dalībniekiem un jāpārveido iekšējais enerģijas tirgus tādā veidā, lai nodrošinātu ES pilsoņus ar globāli visenergoefektīvāko infrastruktūru, ēkām, ierīcēm un procesiem.
Rentabla energoefektivitātes politika gan Eiropas, gan valstu līmenī varētu dot nozīmīgu ieguldījumu ES konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā, kas ir galvenie Lisabonas stratēģijas programmas mērķi. Pievēršanās enerģijas pieprasījumam un enerģijas izlietojumam ir daļa no ES enerģētikas politikas, un kā tāda tā ir daļa no prioritātēm, kas izklāstītas enerģētikas un klimata pārmaiņu jomas tiesību aktu kopumā.
ES šobrīd jūt deficītu. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka tirgus spēki ar laiku bez iejaukšanās rada visefektīvāko atrisinājumu. Šobrīd, ņemot vērā būtiskās sociālās un vides aizsardzības problēmas, ar kurām mums jāsaskaras, piemēram, energoresursu trūkums un klimata pārmaiņas, mēs zinām, ka tas neatbilst patiesībai. Šeit jāuzsver, ka, lai gan ir ļoti svarīgi samazināt patēriņa līmeni, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, ES robežās zināmu enerģijas līmeni var uzskatīt par nepieciešamu, lai sasniegtu pamata dzīves līmeni — tādu, lai varētu sasildīt vai atdzesēt mājokli un dzīvot komfortabli. Lai gan enerģija ir būtiska cilvēku vajadzība, realitātē daudzās ES valstīs nabadzīgiem cilvēkiem ir jāizvēlas starp lielu summu maksāšanu par enerģiju un parādu krāšanu vai rēķinu nemaksāšanu, kas nenovēršami novedīs pie citām sekām.
Pašreizējā situācijā ES steidzami meklē veidus, kā izkļūt no lejupslīdes. Veidus, kas radīs ilgstošu izaugsmi un stabilas darba iespējas. Ticu, ka energoefektivitāte ir daļa no risinājuma.
2. ENERĢIJAS PATĒRIŅA MARĶĒJUMA DIREKTĪVA
Enerģijas patēriņa marķējuma direktīvu jeb EPMD (92/75/EEK), kas ir bijusi spēkā vairāk kā piecpadsmit gadus, par veiksmīgu uzskata gan rūpniecības sektors, gan patērētāju organizācijas, bet tai pašā laikā tā nenodrošina mehānismus, kas ļautu sekot tehnoloģiju attīstībai un ražojumu inovācijām. Šī pārstrādāšanas procesa mērķis ir galvenokārt palielināt tās darbības jomu divos veidos: ļaut marķēt visas ar enerģiju saistītās preces mājsaimniecībā, kā arī tirdzniecības un rūpniecības sektorā; paplašināt tās īstenošanas jomu, ietverot visus ražojumus, kas vai nu paši patērē enerģiju, vai ir iemesls enerģijas patēriņam (piem., logi).
Ņemot vērā steidzamo vajadzību risināt klimata pārmaiņu jautājumu, sasniegt ES mēroga mērķi uzlabot energoefektivitāti par 20 % līdz 2020. gadam un racionalizēt ES pilsoņu un uzņēmumu enerģijas avotu izvēli un patēriņu, šobrīd spēkā esošās direktīvas darbības joma šķiet ierobežota. Apzinoties izaicinājumus un iespējas, ko rada ilgtspējīgas produkcijas veicināšana, mūsu galvenajam uzdevumam ir jābūt atbalstīt vispārējo mērķi, kas noteikts Komisijas paziņojumā par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu.
Komisija ir aprēķinājusi (Ietekmes novērtējums (SEC(2008)2861), ka enerģijas marķēšana ir devusi ikgadēju ieguldījumu enerģijas ietaupījumos aptuveni 3 miljonu tonnu naftas ekvivalenta apmērā, kas atbilst ikgadējam CO2 emisiju samazinājumam 14 miljonu tonnu apjomā 1996.–2004. gada periodā. EPMD darbības jomas paplašināšana, tajā ietverot visus ar enerģiju saistītos ražojumus, līdz 2020. gadam varētu radīt vēl 27 miljonu tonnu naftas ekvivalenta ietaupījumu, kas atbilst CO2 samazinājumam 80 miljonu tonnu apjomā salīdzinājumā ar „viss, kā ierasts” situāciju.
Galvenais direktīvas mērķis ir, uzlabojot informāciju par ražojumu enerģijas patēriņu un vides raksturlielumiem un palielinot informētību par izvēles ietekmi, dot gala patērētājiem iespēju izdarīt gudrāku un ilgtspējīgāku izvēli. Visi šie faktori var palīdzēt padarīt tirgu saudzīgāku videi un tādējādi aizsargāt dabas resursus un vidi. Saistībā ar šo ir jāizmanto dzīves cikla pieeja („no šūpuļa līdz kapam”), ietverot enerģiju, kā arī visus saistītos vides aspektus.
Mūsu mērķis ir virzīties uz tādu situāciju, kas būtu vienlīdz izdevīga gan tirgum (atbalstītu inovācijas un ilgtspējīgas tehnoloģijas, saglabātu ES ražotāju vadošās pozīcijas tirgū, radītu stimulus ražošanas procesa un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai), gan patērētājiem (plašāka ilgtspējīgu un energoefektīvu ražojumu izvēle, enerģijas ietaupījumi, kas samazina maksājumus par patērēto enerģiju), vienlaikus risinot klimata pārmaiņu problēmu.
· Darbības joma
EPMD ir jāskata kā daļa no plašāka tiesiskā regulējuma. Tādēļ ir nepieciešams rūpīgi pievērsties citiem atbilstošiem tiesību aktu priekšlikumiem, tādiem kā publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums, ekodizaina direktīva un ēku energoefektivitātes direktīva. Mums jāapsver, kādā veidā varam palielināt sinerģiju starp šīm direktīvām. Jāapsver, kā izveidot vienotu pieeju, lai radītu gan enerģijas, gan finansiālu ietaupījumu ziņā labākas ēkas un labākus ražojumus.
· Marķējuma veidi
Ir daudz dažādu priekšlikumu attiecībā uz marķējuma veidiem, viens no kuriem ir numurēta skala ar nenoteiktu pēdējo skaitli (piem., 1 līdz 7 vai 3 līdz 9 ar maksimālajām atzīmēm, kas mainās saskaņā ar jaunāko tehnoloģijas attīstību). Nesen veikts pētījums par patērētājiem ir parādījis, ka galapatērētāji visā ES ļoti labi pazīst līdzšinējo marķējuma veidu — A līdz G klases marķējumu. Tas skaidri apliecināja, ka vairums respondentu uzskata, ka A–G klasifikācijas skala ir vieglāk saprotama nekā numurētā. Lai nodrošinātu šīs direktīvas veiksmīgu darbību nākotnē un ņemot vērā tiesiskā regulējuma paplašināšanu, aptverot jaunas preču grupas, būs ļoti svarīgi arī turpmāk papildināt zināšanas, kas patērētājiem jau ir par A–G klašu marķējumu, tādējādi šo marķējuma formātu vajadzētu saglabāt kā pamatu patērētāju informēšanai par preču energoefektivitāti.
· Dalībvalstu pienākumi
Ir jāievieš stingrāki tirgus uzraudzības noteikumi, lai nodrošinātu pienācīgu un ES mērogā saskaņotu enerģijas patēriņa marķējuma direktīvas un tās īstenošanas noteikumu ieviešanu. Ir jāpieprasa dalībvalstīm precīzi noteiktā laikposmā veikt pasākumus (ņemot vērā ražojuma īpašības un enerģijas patēriņu) pret piegādātājiem un tirgotājiem, kuri šos noteikumus nepilda, un to darīt, lai konkrētos ražojumus izņemtu no tirgus neatbilstības gadījumā, nevis tikai tad, ja to neatbilstība ir pastāvīga.
Turklāt attiecībā uz ziņojumu, kas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai reizi divos gados un kurā sīki jāizklāsta izpildes pasākumi, uzskatām, ka šī ziņojuma saturs ir jāprecizē, iespējams, nosakot — varbūt brīvprātīgi — obligātas prasības saskaņotam standarta modelim.
· Tālpārdošana
Ir jānodrošina, ka galapatērētāji saņem izsmeļošu informāciju par konkrēto marķējumu pat tad, ja ražojums ir iegādāts, piem., internetā vai pa telefonu. Attiecībā uz šo aspektu obligāti ir jāievieš stingrāki noteikumi tālpārdošanai, pieprasot īstenošanas pasākumus, kuri precizē marķējuma formātu visiem tālpārdošanas veidiem.
· Prasības attiecībā uz informāciju
Attiecībā uz reklāmu uzskatām, ka ir ļoti svarīgi — saistībā ar visas nepieciešamās informācijas sniegšanu patērētājiem — visās ar enerģiju saistīto preču reklāmās sniegt to pašu informāciju, kas ir atrodama marķējumā. Šādas prasības attiecībā uz informāciju jau ir tikušas lietotas praksē citos gadījumos, piemēram, automašīnu reklāmas sniedz informāciju par konkrētā modeļa oglekļa dioksīda emisijām.
· Īstenošanas noteikumi
Īstenošanas noteikumi ir veidoti tā, lai ar etiķetēm un speciālajām zīmēm nodrošinātu galapatērētājus ar nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir investēt energoefektīvās ierīcēs, kurām tajā pašā laikā ir mazākas ekspluatācijas izmaksas, aicinām Komisiju sākt pētījumu par to, vai marķējumam — pieņemot atbilstošus īstenošanas noteikumus, —būtu galapatērētājiem jāsniedz informācija arī par visiem nozīmīgajiem ražojuma ietekmes veidiem uz vidi visā tā dzīves cikla laikā.
Galapatērētājiem ir jāspēj atšķirt nesen izstrādātus ražojumus no vecākiem ražojumiem, kas jau pieder augstākām marķējuma kategorijām. Direktīvas 11. panta 4. punkts paredz, ka īstenošanas noteikumiem ir precīzi jānosaka „marķējuma klasifikācijas derīguma termiņš [...]”, bet, lai padarītu šo noteikumu efektīvāku, to vajadzētu pārveidot tā, lai īstenošanas noteikumi konkretizētu vēlāko tā pārbaudes datumu. Šādā veidā, balstoties uz datiem, kas saņemti no mazumtirgotājiem, varētu regulāri pārbaudīt tirgus attīstību. Uzskatām, ka, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un/vai tirgus daļas A klasē, marķējums ir regulāri, vismaz reizi 2–3 gados, jāpārskata.
· Publiskais iepirkums
Tā kā publiskais sektors ir nozīmīgs enerģiju lietojošu un enerģiju taupošu preču pircējs, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas rādītu piemēru, radot rūpniecības nozarei un patērētājiem pārliecību par marķēšanas sistēmas priekšrocībām. Tas līdz ar iespēju ieviest precīzus un skaidrus stimulus (piem., nodokļu atvieglojumi gan patērētājiem, kas pērk visenergoefektīvākos ražojumus, gan uzņēmumiem, kuri ražo un popularizē šādas ierīces; pievienotās vērtības nodokļa samazināšana vai atcelšana materiāliem un konstrukciju elementiem, kuri uzlabo ēku energoefektivitāti) videi saudzīgāku ražojumu iegādei, varētu radīt vērtīgus enerģijas ietaupījumus, lai sasniegtu 2020. gadam noteiktos ES mērķus.
· Sankcijas
Pilnībā atbalstām to, ka dalībvalstīm vajadzētu noteikt sankcijas un izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai visas prasības tiktu ieviestas. Ir skaidri jānorāda, ka sankcijas tiks piemērotas arī jebkurā marķējuma neatļautas lietošanas gadījumā. Ir arī vērts apsvērt iespēju radīt tādu mehānismu, kad par pārkāpumu atklāšanu vienā dalībvalstī tiek ziņots visām dalībvalstīm, kur šis ražojums arī tiek tirgots ar nepareiziem nosacījumiem.
PIELIKUMS: JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE
Atsauce: D(2009)14327
Angelika Niebler
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētāja
LOW T06021
STRASBOURG
Temats: Priekšlikums pārstrādāšanai: Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm
(COM(2008)778 – C6‑0412/2008 – 2008/0222(COD))
Cienītā kundze!
Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar 80.a pantu par pārstrādāšanu, kā iekļauts Parlamenta Reglamentā ar 2007. gada 10. maija lēmumu.
Šā panta 3. punkts ir formulēts šādi:
“Ja komiteja, kuras pārziņā ir juridiskie jautājumi, uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.
Šajā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Reglamenta 150. un 151. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.
Taču izņēmuma gadījumā un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā”.
Pēc tam, kad Juridiskais dienests, kura pārstāvji piedalījās konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, izskatot pārstrādāto priekšlikumu un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, sniedza atzinumu, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas norādīti priekšlikumā vai konsultatīvās darba grupas atzinumā, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikumā ir iekļauta vienkārša esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību.
Turklāt, ņemot vērā 80.a panta 2. punktu un 80. panta 3. punktu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka augstāk minētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie labojumi bija vajadzīgi, lai panāktu priekšlikuma atbilstību pārstrādāšanas noteikumiem.
Noslēgumā, pēc jautājuma izskatīšanas 2009. gada 9. marta sanāksmē, Juridiskā komiteja ar 16 balsīm ,,par” un nevienam neatturoties[1] pieņēma ieteikumu Jūsu komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu, ievērojot sniegtos ierosinājumus un saskaņā ar 80.a pantu.
Ar cieņu
Giuseppe Gargani
Pielikumā: Konsultatīvās darba grupas atzinums
- [1] Piedalījās šādi komitejas locekļi: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Klaus-Heiner Lehne, Eva-Riitta Siitonen, Tadeusz Zwiefka, Neena Gill, Manuel Medina Ortega, Diana Wallis, Francesco Enrico Speroni, Monica Frassoni, Jean-Paul Gauzès, Kurt Lechner, Georgios Papastamkos, Gabriele Stauner, Ieke van den Burg, Vicente Miguel Garcés Ramón, Bill Newton Dunn.
PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS
|
GROUPE CONSULTATIF DES SERVICES JURIDIQUES
|
||
Briselē, 27.01.2009
ATZINUMS
ADRESĒTS EIROPAS PARLAMENTAM
PADOMEI
KOMISIJAI
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm
COM(2008)778 galīgā redakcija (13.11.2008.) – 2008/0222(COD)
Ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un īpaši tā 9. punktu, Konsultatīvā darba grupa, kurā ietilpst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, sapulcējās 2008. gada 26. novembrī un 4. decembrī, lai papildus citiem jautājumiem izskatītu iepriekš minēto priekšlikumu, ko bija iesniegusi Komisija.
Šajās sanāksmēs[1] Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma, ar ko tiek pārstrādāta 1992. gada 22. septembra Padomes Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, izskatīšanas rezultātā Konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, pieņēma šādus lēmumus:
1) Sekojošas pārstrādātās versijas priekšlikuma teksta daļas jāiekrāso pelēkā krāsā, ko izmanto, lai izceltu būtiskas izmaiņas:
- 2. pantā viss piektā ievilkuma teksts;
- 3. panta 1. punkta b apakšpunktā vārds “patērētājiem” (kas ir izcelts, pārsvītrojot to ar divām svītrām) un izteikums “galalietotājiem” (kas atrodas starp pielāgošanas rādītājbultiņām);
- 5. panta 6. punktā pēdējais teikums “Izmantotajām speciālajām zīmēm visādā ziņā ir jāatbilst šai direktīvai un īstenošanas direktīvu noteikumiem” (kas ir izcelts, pārsvītrojot to ar divām svītrām);
- 7. pantā vārdi “pircējs” un “pircējiem” (kas ir izcelti, pārsvītrojot tos ar divām svītrām) un izteikumi “galalietotājs” un “galalietotājiem” (kas atrodas starp pielāgošanas rādītājbultiņām);
- 11. panta 4. punktā vārdi “jo īpaši” (kas atrodas starp rādītājbultiņām).
2) Pēc datuma, kad notika iepazīstināšana ar pārstrādātās versijas priekšlikumu, Direktīva 92/75/EEK tika grozīta ar 2008. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1137/2008, ar ko vairākus instrumentus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā noteikto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru, kas tika publicēta 2008. gada 21. novembra Oficiālajā Vēstnesī, L 311, 1. lpp. Pamatojoties uz šo jauno aktu, ar kuru izdara grozījumus, pārstrādātās versijas teksta attiecīgajām daļām ir jāizskatās šādi:
- starp 1. panta 2. un 3. punktu Direktīvas 92/75/EEK 1. panta 2. punkta formulējumam, kura izsvītrošana ir ierosināta, ir jābūt “Šā panta sarakstu var papildināt ar citiem sadzīves tehnikas ierīču veidiem. Šos pasākumus, kuru mērķis ir labot nebūtiskus šīs direktīvas elementus, ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā”;
- starp 4. panta 1. un 2. punktu Direktīvas 92/75/EEK 2. panta 2. punkta formulējumam, kura izsvītrošana ir ierosināta, ir jābūt “Detaļas, kas attiecas uz etiķetēm un speciālo zīmi, definē direktīvās, kuras attiecas uz katru ierīču veidu un kuras pieņemtas, ievērojot šo direktīvu. Šos pasākumus, kuru mērķis ir labot nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 10. panta 2. punktā”;
- Direktīvas 92/75/EEK 9. panta, kura pilnīga izsvītrošana ir ierosināta, formulējumam ir jābūt:
“Komisija veic un tehniskajam progresam piemēro pasākumus attiecībā uz sistēmas izveidošanu un darbību, īstenojot direktīvas un ietverot jaunu sadzīves tehniku 1. panta 1. punkta sarakstā, ja ar to varētu sasniegt nozīmīgus enerģijas ietaupījumus.
Šie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, tostarp to papildinot, un minētos pasākumus pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta 10. panta 2. punktā.”
3) I pielikuma B daļā atbilstoši tiesību akta numuram „92/75/EEK” ir jānorāda 1993. gada 1. jūlijs kā transponēšanas termiņš un 1994. gada 1. janvāris kā piemērošanas termiņš. Norāde „2009/[*]/EK” ir jāizņem.
Izskatījusi priekšlikumu, Konsultatīvā darba grupa ir vienprātīgi secinājusi, priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem ir nosaukti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Konsultatīvā darba grupa arī ir secinājusi, ka attiecībā uz iepriekšējā akta negrozīto noteikumu un šo satura grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta precīza esošā teksta kodifikācija, nemainot tā būtību.
C. Pennera J.-C. Piris C.-F.Durand
Juriskonsults Juriskonsults Ģenerāldirektore
- [1] Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma versija angļu, franču un vācu valodā, un tā strādāja, pamatojoties uz angļu versiju, kas bija apspriežamā teksta pamatversija.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšana ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (pārstrādātā versija) |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2008)0778 – C6-0412/2008 – 2008/0222(COD) |
|||||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
13.11.2008 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 20.11.2008 |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
JURI 20.11.2008 |
|
|
|
||||
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
JURI 9.3.2009 |
|
|
|
||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Anni Podimata 10.12.2008 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
19.1.2009 |
11.2.2009 |
|
|
||||
|
Pieņemšanas datums |
9.3.2009 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 2 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jan Březina, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, Fiona Hall, David Hammerstein, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Dominique Vlasto |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alexander Alvaro, Pilar Ayuso, Ivo Belet, Françoise Grossetête, Marie-Noëlle Lienemann, Erika Mann, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Vladimir Urutchev, Lambert van Nistelrooij |
|||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Stavros Arnaoutakis, Elisabetta Gardini, Syed Kamall, Manolis Mavrommatis, Ulrike Rodust |
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
19.3.2009 |
|||||||