ZIŅOJUMS par ES aģentūru finanšu pārvaldību un kontroli
19.3.2009 - (2008/2207(INI))
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Christofer Fjellner
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES aģentūru finanšu pārvaldību un kontroli
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. oktobra ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)2579),
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojumu „Eiropas aģentūras — turpmākā virzība” (COM(2008)0135),
– ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē[1],
– ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[2],
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[3], un it īpaši tās 96. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2008 par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās,
– ņemot vērā Reglamenta 71. pantu un V pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0148/2009),
A. tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta izpratnē un kas ir daļa no lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 96. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma 3. punktu;
B. tā kā Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā iepriekš minēto Komisijas paziņojumu, ir atsākuši projektu par vienotu pamatprincipu noteikšanu attiecībā uz aģentūrām un ir izveidojuši iestāžu darba grupu,
Ievads
1. norāda, ka 2007. gadā Eiropas Revīzijas palāta veica revīziju 23 decentralizētajās aģentūrās, 3 izpildaģentūrās un Energoapgādes aģentūrā — struktūrā, kas izveidota saskaņā ar Euratom līgumu; norāda, ka 2007. gadā decentralizētajām aģentūrām no Kopienas budžeta piešķirto subsīdiju summa bija EUR 452 000 000; uzsver, ka vairāk nekā EUR 1 000 000 000 aģentūru budžetos ir iekļauti kā citi ieņēmumi, piemēram, pašu ieņēmumi no maksām, EBTA valstu iemaksas, kā arī Kopienas programmu īpašās iemaksas;
2. konstatē, ka to aģentūru skaits, uz kurām attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis — no 8 aģentūrām 2000. gadā uz 21 decentralizētu aģentūru un 3 izpildaģentūrām 2007. gadā, izņemot 3 aģentūras, kurās Revīzijas palāta veic revīziju, bet to budžeta izpildi neapstiprina Parlaments;
3. norāda, ka decentralizēto aģentūru amatu sarakstos budžeta lēmējinstitūcija ir apstiprinājusi 3487,5 amata vietas; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas iesniegtajiem dokumentiem papildus 961,5 amata vietām, ko aizpilda līgumdarbinieki vai valstu eksperti, ir aizpildītas 2823 amata vietas;
4. atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;
5. vēlreiz norāda, ka Kopienas tiesību aktos nav noteikta aģentūras juridiskā definīcija, un atbalsta definīciju, saskaņā ar kuru aģentūras ir „struktūras, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas”[4]; atgādina, ka šī definīcija ir piemērota trim aģentūru kategorijām, proti, decentralizētajām aģentūrām, izpildaģentūrām un citām struktūrām;
6. šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka termins „decentralizētās aģentūras” ir vispārējs termins, ar ko apzīmē tradicionālās aģentūras; uzskata, ka termins „regulatīvās aģentūras”, ko aizvien biežāk lieto kā vispārēju terminu, ir maldinošs, jo ne visām decentralizētajām aģentūrām ir regulatīvas funkcijas;
7. atgādina, ka ES likumdevēja iestāde izveido decentralizētās aģentūras dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus, izmantotu speciālistu kompetenci, veiktu regulatīvas un uzraudzības funkcijas;
8. uzskata, ka decentralizēto struktūru budžeta izveide un attiecīgā budžeta izpildes novērtēšana ir Budžeta komitejas galvenie pienākumi;
9. mudina Revīzijas palātu izvērtēt šīs trīs aģentūru kategorijas savā nākamajā gada pārskatā, lai nodrošinātu pārredzamību;
10. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi finanšu disciplīnas uzlabošanos salīdzinājumā ar 2006. gadu, lai gan dažās aģentūrās attiecībā uz darbā pieņemšanu un iepirkumiem joprojām ir trūkumi, kuri jārisina kredītrīkotājiem;
11. pauž nožēlu, ka daudzās aģentūrās Revīzijas palāta ir atkārtoti konstatējusi nopietnas problēmas, kas saistītas ar iepirkuma noteikumu un Civildienesta noteikumu īstenošanu; nav gatavs samierināties, ka šie trūkumi netiek novērsti gadiem ilgi; uzskata, ka, pārskatot Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, šīs problēmas netiks atrisinātas un ir rūpīgi jāpārbauda tiesiskais regulējums;
12. atzīmē Komisijas paziņojumu par to, ka ir piešķirts viss nepieciešamais atbalsts tām aģentūrām, kas vēlas pāriet uz ABAC (uzkrājumu grāmatvedība); norāda, ka dažos gadījumos aģentūras uzskatīja šo atbalstu par nepietiekamu;
Budžeta plānošana un izpilde
13. norāda, ka pārskatītajā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 tika risināts jautājums par aģentūru pārmērīgi lielajiem līdzekļu pieprasījumiem un tajā ir iekļauti noteikumi, kas uzsver aģentūru pienākumu kopā ar maksājumu pieprasījumiem iesniegt precīzas prognozes par faktiskajām naudas līdzekļu vajadzībām gada laikā, lai izvairītos no nevajadzīgas naudas līdzekļu kustības;
14. mudina Komisiju apsvērt standarta samazinājuma iespēju, lai samazinātu budžeta pārpalikumus zema izpildes līmeņa un ilgstoši augsta neaizpildīto amata vietu skaita gadījumā un tādējādi izraisītu arī piešķirto ieņēmumu samazināšanos;
15. šajā kontekstā norāda uz grūtībām, ar ko decentralizētajām aģentūrām nākas saskarties, pieņemot darbā augsti kvalificētu personālu un ekspertus; aicina Komisiju un Eiropas Personāla atlases biroju sniegt šīm aģentūrām lielāku atbalstu;
16. mudina Komisiju turpināt pārbaudīt aģentūru budžeta izpildi 2008. un 2009. gadā un atbilstīgi koriģēt aģentūru budžeta priekšlikumus;
17. atzinīgi vērtē Komisijas centienus kopš 2009. gada provizoriskā budžeta projekta (PBP) Kopienas iemaksu aprēķinos sistemātiski ņemt vērā jaunākos zināmos pārpalikumus (saistībā ar 2009. gada PBP tie būtu n–2 gada pārpalikumi); lai uzlabotu pārredzamību un efektivitāti, aicina Komisiju vienmēr sniegt detalizētu informāciju par to, kā tiek aprēķināti un uzskaitīti visi aģentūru rīcībā esošie piešķirto ieņēmumu veidi, it īpaši tie, kas rodas no iepriekšējo gadu budžeta pārpalikumiem;
18. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pildīt budžeta lēmējinstitūcijas prasību ņemt vērā piešķirtos ieņēmumus, sagatavojot decentralizēto aģentūru 2009. gada PBP; uzskata, ka tas neapšaubāmi ir solis pretī lielākai budžeta pārredzamībai;
19. pievērš uzmanību tam, ka pašreizējā piešķirto ieņēmumu instrumentu izmantošana joprojām apdraud ES fondu budžeta pārredzamību un finanšu pareizu pārvaldību, jo piešķirto ieņēmumu novērtēšana joprojām ir sarežģīta un to dažādo veidu, rašanās gadu un piešķiršanas procedūru dēļ šos ieņēmumus nevar pilnīgi precīzi integrēt budžeta plānošanā un pārvaldībā;
20. norāda, ka 2007. gadā aptuveni EUR 550 000 000 no Kopienas programmu līdzekļiem izlietoja trīs izpildaģentūras; papildus šīm darbības apropriācijām vēl EUR 47 000 000 tika izlietoti administratīvām vajadzībām, t. i., lai nodrošinātu attiecīgās izpildaģentūras darbību; norāda, ka šajās aģentūrās strādāja 119 pagaidu darbinieki un 279 līgumdarbinieki;
21. atkārtoti norāda, ka daļa līdzekļu no darbības programmu finansējuma tiek izlietoti tīri administratīvu darbību finansēšanai; aicina Budžeta kontroles komiteju cieši uzraudzīt, kā turpmāk tiks izmantoti ārpakalpojumi Komisijas administratīvo pienākumu izpildei;
22. norāda, ka Euratom Apgādes aģentūra darbojas kā administratīva Komisijas vienība, kas atspoguļots arī budžeta nomenklatūrā un ko apliecina fakts, ka aģentūras ģenerāldirektors ir Komisijas darbinieks;
Finanšu noteikumu un Civildienesta noteikumu ievērošana
23. kā nopietnu problēmu min to, ka vairākas aģentūras ir atkārtoti kritizētas par noteikumu, piemēram, Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, neievērošanu, it īpaši publiskā iepirkuma jomā, kā arī Civildienesta noteikumu neievērošanu; uzskata — šādas situācijas galvenais iemesls ir tas, ka noteikumi galvenokārt domāti lielākām iestādēm un vairumam mazāko aģentūru trūkst „kritiskās masas”, lai pildītu šīs normatīvās prasības;
24. pauž nožēlu, ka Komisija nav radusi ātru risinājumu, lai gan Parlaments to pieprasīja rezolūcijās par aģentūru 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un tādēļ atkārtoti aicina Komisiju rast ātru risinājumu efektivitātes uzlabošanai, apvienojot vairāku aģentūru administratīvās funkcijas;
25. mudina Komisiju vairāk censties sniegt visu nepieciešamo administratīvo palīdzību salīdzinoši mazām aģentūrām un it īpaši — jaunizveidotām aģentūrām; ņemot vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi, prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk izstrādā aģentūrām īpašas pamatnostādnes par finanšu noteikumu piemērošanu saistībā ar darbinieku darbā pieņemšanu, publisko iepirkumu u. c.;
26. šajā kontekstā ļoti rūpīgi vērtēs Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas pasūtīto pētījumu „Izdevība un iespējas veidot ES aģentūru kopējo atbalsta dienestu”;
Iekšējā revīzija
27. pauž gandarījumu, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2007. gada darbības pārskatā atcēla iepriekšējā gadā iekļauto atrunu, proti, paziņojumu, ka tas līdzekļu trūkuma dēļ nevar reizi gadā veikt katras operatīvās regulatīvās aģentūras revīziju;
28. atzinīgi vērtē praktisko sadarbību starp Komisijas iekšējo revidentu un aģentūru iekšējiem revidentiem un citām personām, kas atbildīgas par iekšējo revīziju;
29. atgādina, ka Parlaments rezolūcijās par aģentūru 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu aicināja aģentūras sniegt informāciju par to, vai un kādā veidā tās ievēro Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 ietverto prasību iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei un Komisijai gada ziņojumu par iekšējām revīzijām; pauž nožēlu par to, ka šādus ziņojumus Parlamentam ir iesniegušas tikai divas aģentūras (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra), lai gan 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana attiecas uz 21 aģentūru;
Aģentūru darbības novērtējums
30. konstatē, ka Komisija ir veikusi pasākumus saistībā ar rezolūcijām par aģentūru 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un 2008. gada septembrī ir pabeigusi:
a) pārskatu par regulatīvo aģentūru novērtēšanu, ietverot tajā jau novērtēto aģentūru sarakstu un būtiskāko rezultātu kopsavilkumu,
b) dokumentu par pašreizējo situāciju un plānošanu attiecībā uz decentralizēto aģentūru novērtēšanu;
c) ārēja darbuzņēmēja sagatavotu pētījumu „Metapētījums par decentralizētajām aģentūrām — novērtējuma rezultātu šķērsanalīze”;
31. ir pārliecināts, ka decentralizēto aģentūru novērtēšanas process, ko sākusi un pārrauga Komisija un kas jāpabeidz līdz 2009. gada beigām, palīdzēs izvērtēt aģentūru trūkumus un nepilnības; ir gandarīts, ka Komisija ir izveidojusi atsauces grupu, lai sāktu pētījumu;
32. atgādina iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā iekļauto nodomu veikt decentralizēto aģentūru horizontālu novērtēšanu, kuras rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem 2009.–2010. gadā; aicina Komisiju nodrošināt aģentūru novērtējumu lielāku pārredzamību gan pašu aģentūru, gan ieinteresēto pušu labā;
Disciplinārās procedūras
33. atgādina, ka Parlaments rezolūcijās par aģentūru 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu aicināja aģentūras apsvērt aģentūru disciplinārlietu padomes izveidi; norāda, ka vērojams progress, tomēr joprojām ir grūtības, it īpaši tādēļ, ka nav viegli atrast darbiniekus, kuriem būtu attiecīga amata pakāpe, lai tie varētu kļūt par padomes locekļiem; aicina aģentūras informēt par budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, vai aģentūru disciplinārlietu padomes izveide ir vai nav iespējama, un, ja nav, tad iesniegt alternatīvu risinājumu;
Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2008
34. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas iepriekš minētā īpašā ziņojuma savlaicīgo publicēšanu un mudina decentralizētās aģentūras iekļaut darba kārtībā ziņojumā norādītos trūkumus, kā arī rīkoties saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem;
35. norāda, ka tiesību aktos, uz kuriem pamatojas ES aģentūras, skaidri jānosaka aģentūru uzdevumi un kompetence, kā arī jāuzsver uz rezultātiem balstītas pieejas nozīme aģentūru darbā;
36. uzsver, ka aģentūrām jāsagatavo daudzgadu darba programmas saskaņā ar Kopienas daudzgadu stratēģiju attiecīgajā jomā; attiecīgajā darba programmā jānosaka skaidri, konkrēti un izmērāmi mērķi, kas veidotu pamatu darbībām, resursiem, pieejām un grafikiem, lai nodrošinātu plānoto rezultātu sasniegšanu; uzsver, ka darba programmai jāiekļaujas budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātajā aģentūras budžetā;
37. prasa, lai ES aģentūru valdes maksimāli saskaņotu uzdevumu plānošanu un resursus (gan finanšu, gan cilvēkresursus), ieviešot budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un pārvaldību pēc darbības jomām (ABB/ABM), un uzsver, ka uz aģentūrām attiecas pareizas finanšu pārvaldības princips un budžeta disciplīna;
38. norāda, ka jāveic riska novērtējums par katras aģentūras darbu, lai optimizētu izdevumus un cilvēkresursu pārvaldību;
39. iesaka Revīzijas palātai turpināt regulāri veikt aģentūru darbības revīzijas, kā arī vēl vairāk uzmanības pievērst aģentūru iekšējai efektivitātei un novērtēt, cik lielā mērā palātas ieteikumi tiek ņemti vērā;
Iestāžu dialogs par vienotiem pamatprincipiem attiecībā uz aģentūrām
40. atgādina iepriekš minētajā rezolūcijā iekļautos ierosinājumus, proti, ka iestāžu grupai cita starpā būtu jārisina jautājums par vienotu modeli aģentūru atskaitēm par darbību attiecīgajā finanšu gadā;
41. atzinīgi vērtē Priekšsēdētāju konferences 2008. gada 18. decembra lēmumu izvirzīt 5 deputātus, kuri pārstāvēs Parlamentu iestāžu darba grupā par regulatīvo aģentūru darbības nozīmi;
42. uzskata, ka iepriekš minētā rezolūcija par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē ir Parlamenta delegācijas mandāts darbam iestāžu darba grupā;
43. uzstāj, ka ir jānosaka obligāti kopīgie standarti attiecībā uz jaunu decentralizēto aģentūru izveidi nākotnē;
44. tajā pašā laikā aicina Komisiju un aģentūras darīt pieejamu aģentūru finanšu dokumentāciju (nodrošinot tās pilnīgumu, salīdzināmību un aktualitāti) Komisijas un decentralizēto aģentūru izveidotajā kopīgajā tīmekļa vietnē Komisijas iekštīklā;
45. aicina iestāžu darba grupu, ņemot vērā 2007. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, izskatīt:
budžeta izpildes problēmu iemeslus, it īpaši lejupējas pieejas trūkumu attiecībā uz aģentūru budžetu un personālresursiem,
to, kāpēc darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūras noteikumu ievērošana atkārtoti rada problēmas daudzās aģentūrās,
secinājumus, ko varētu izdarīt no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai īpašās pieredzes saistībā ar aģentūrām,
to, kā aģentūru politikas īstenošanu varētu padarīt izmaksu ziņā efektīvāku, piemēram, apvienojot vairāku aģentūru administratīvās funkcijas;
jautājumu par to, kā varētu uzlabot Komisijas dažādās atbalsta darbības un pakalpojumus, lai ātrāk apmierinātu aģentūru vajadzības;
°
° °
46. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0495.
- [2] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
- [3] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
- [4] Sk. argumentus, kas izvērsti Eiropas Parlamenta Budžeta palīdzības nodaļas 2006. gada decembra pētījumā par aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu.
Budžeta komitejas atzinums (24.2.2009)
Budžeta kontroles komitejai
par Eiropas Savienības aģentūru finanšu pārvaldību un kontroli
(2008/2207(INI))
Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug
IEROSINĀJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
Ievads
1. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam par paveikto darbu attiecībā uz lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629);
2. vēlreiz norāda, ka Kopienas tiesību aktos nav noteikta aģentūras juridiskā definīcija, un atbalsta definīciju, saskaņā ar kuru aģentūras ir „struktūras, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas”[1]; atgādina, ka šī definīcija ir piemērota trijām aģentūru kategorijām: decentralizētajām aģentūrām, izpildaģentūrām un citām struktūrām;
3. šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka termins „decentralizētās aģentūras” ir vispārējs termins, ar ko apzīmē tradicionālās aģentūras; uzskata, ka termins „regulatīvās aģentūras”, kas aizvien biežāk tiek lietots kā vispārējs termins, ir maldinošs, jo ne visām decentralizētajām aģentūrām ir regulatīvas funkcijas;
4. atgādina, ka decentralizētās aģentūras izveido ES likumdevēja iestāde dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus, izmantotu speciālistu kompetenci, veiktu regulatīvas un uzraudzības funkcijas;
5. uzskata, ka decentralizēto struktūru budžeta izveide un attiecīgā budžeta izpildes novērtēšana ir Budžeta komitejas galvenie pienākumi;
Ietekme uz 2007. gada budžetu
6. norāda, ka 2007. gadā Eiropas Revīzijas palāta veica revīziju 23 decentralizētajās aģentūrās, 3 izpildaģentūrās un Energoapgādes aģentūrā — struktūrā, kas izveidota ar Euratom līgumu;
7. atzīmē, ka 2007. gadā decentralizētajām aģentūrām no Kopienas budžeta piešķirto subsīdiju summa bija EUR 452 000 000; uzsver, ka vairāk nekā EUR 1 000 000 000 aģentūru budžetos ir iekļauti kā citi ieņēmumi, piemēram, pašu ieņēmumi no maksām, EBTA valstu iemaksas, kā arī Kopienas programmu un citas īpašās iemaksas;
8. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pildīt budžeta lēmējinstitūcijas atkārtoti izteikto prasību ņemt vērā piešķirtos ieņēmumus, sagatavojot decentralizēto aģentūru PBP 2009. gadam; uzskata, ka tas neapšaubāmi ir solis ceļā uz lielāku budžeta pārredzamību; taču atkārtoti norāda, ka tām aģentūrām, kas lielā mērā ir atkarīgas no maksu radītiem ieņēmumiem, vēl aizvien vajadzētu ļaut izmantot piešķirto ieņēmumu instrumentu, lai tām nodrošinātu nepieciešamo budžeta elastību;
9. norāda, ka decentralizētajām aģentūrām budžeta lēmējinstitūcija amatu sarakstos ir apstiprinājusi 3487,5 amata vietas; atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas iesniegtajiem dokumentiem 2823 amata vietas aizņem ierēdņi un vēl 961,5 amata vietas — līgumdarbinieki vai valstu eksperti;
10. šajā sakarībā norāda uz grūtībām, ar ko decentralizētajām aģentūrām nākas saskarties, cenšoties pieņemt darbā augsti kvalificētu personālu un ekspertus; aicina Komisiju un EPSO sniegt šīm aģentūrām spēcīgāku atbalstu;
11. šajā kontekstā ļoti rūpīgi vērtēs Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas pasūtīto pētījumu „Izdevība un iespējas veidot ES aģentūru kopējo palīgdienestu”;
12. atzīmē, ka 2007. gadā aptuveni EUR 550 000 000 no Kopienas programmu līdzekļiem izlietoja trīs izpildaģentūras; izlietojot darbības apropriācijas, vēl EUR 47 000 000 tika izlietoti administratīvām vajadzībām, t. i., lai nodrošinātu attiecīgās izpildaģentūras darbību; norāda, ka šajās aģentūrās strādāja 119 pagaidu darbinieki un 279 līgumdarbinieki;
13. atkārtoti norāda, ka darbības programmu finansējuma summas tiek izlietotas tīri administratīvu darbību finansēšanai; aicina Budžeta kontroles komiteju cieši uzraudzīt, kā turpmāk tiks izmantoti ārpakalpojumi Komisijas administratīvo pienākumu izpildei;
14. atzīmē, ka Euratom Energoapgādes aģentūra darbojas kā administratīva Komisijas vienība, kas atspoguļots arī budžeta nomenklatūrā un ko apliecina fakts, ka aģentūras ģenerāldirektors ir Eiropas Komisijas darbinieks;
15. mudina Revīzijas palātu, lai nodrošinātu pārredzamību, izvērtēt šīs trīs aģentūru kategorijas savā nākamajā gada pārskatā;
Iestāžu savstarpējais dialogs
16. atzinīgi vērtē Priekšsēdētāju konferences 2008. gada 18. decembra lēmumu izvirzīt 5 deputātus, kuri pārstāvēs Eiropas Parlamentu iestāžu darba grupā par regulatīvo aģentūru darbības nozīmi;
17. uzskata, ka Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūcija par stratēģiju regulatīvo aģentūru institucionālo aspektu noteikšanai nākotnē[2] ir Parlamenta delegācijas mandāts darbam iestāžu darba grupā;
18. uzstāj, ka ir jānosaka obligāti kopīgie standarti attiecībā uz jaunu decentralizēto aģentūru izveidi nākotnē;
19. ir pārliecināts, ka decentralizēto aģentūru novērtēšanas process, ko sākusi un pārrauga Komisija un kas jāpabeidz līdz 2009. gada beigām, palīdzēs noteikt aģentūru trūkumus un nepilnības; ir gandarīts, ka Komisija ir izveidojusi atsauces grupu, lai sāktu pētījumu;
20. sagaida, ka iestāžu darba grupas paveiktais parādīs, kādas ir decentralizēto aģentūru pozitīvās īpašības Eiropas Savienības administratīvajā struktūrā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
23.2.2009 |
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
17 0 0 |
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Richard James Ashworth, Reimer Böge, Costas Botopoulos, Göran Färm, Vicente Miguel Garcés Ramón, Salvador Garriga Polledo, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Gérard Onesta, László Surján, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter |
||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Paul Rübig |
||
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
|
||
- [1] Sk. argumentus, kas izvērsti Eiropas Parlamenta Budžeta palīdzības vienības 2006. gada decembra pētījumā par aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0495.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
16.3.2009 |
|
|
|
||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
16 3 0 |
||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jean-Pierre Audy, Herbert Bösch, Costas Botopoulos, Mogens Camre, Paulo Casaca, Antonio De Blasio, Christofer Fjellner, Ingeborg Gräßle, Aurelio Juri, Dan Jørgensen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Nils Lundgren, Marusya Ivanova Lyubcheva, Hans-Peter Martin, Ashley Mote, Jan Mulder, Bart Staes, Søren Bo Søndergaard |
|||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Vasilica Viorica Dăncilă, Edit Herczog |
|||||