ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

23.3.2009 - (SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa – Komisija
– Izpildaģentūras
Budžeta kontroles komiteja
Referents: Jean-Pierre Audy

Labojumi/Papildinājumi

Procedūra : 2008/2186(DEC)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0168/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0168/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 19
CRE 21/04/2009 - 19

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0289

1. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sir Robert Atkins, Angelika Beer, Bastiaan Belder, André Brie, Colm Burke, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Jas Gawronski, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Jana Hybášková, Anna Ibrisagic, Ioannis Kasoulides, Metin Kazak, Maria Eleni Koppa, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Vural Öger, Janusz Onyszkiewicz, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, João de Deus Pinheiro, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Pierre Pribetich, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Christian Rovsing, Flaviu Călin Rus, György Schöpflin, Marek Siwiec, Hannes Swoboda, Konrad Szymański, Charles Tannock, Inese Vaidere, Kristian Vigenin, Andrzej Wielowieyski, Jan Marinus Wiersma, Zbigniew Zaleski, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Martí Grau i Segú, Milan Horáček, Aurelio Juri, Alexander Graf Lambsdorff, Marios Matsakis, Nickolay Mladenov, Alexandru Nazare, Doris Pack, Athanasios Pafilis, Rihards Pīks, Jean Spautz

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emine Bozkurt, Ioannis Gklavakis, José Albino Silva Peneda, Antonios Trakatellis, Nikolaos Vakalis

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu[1],

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008)[2],

– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0629 un COM(2008)0628) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentus, kas pievienoti šiem ziņojumiem (SEC(2008)2580),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, par 2007. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2008)0499) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentus, kas pievienoti šim ziņojumam (SEC(2008)2361),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[3],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009), Komisijas progresa ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2007)0086) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šiem ziņojumiem (SEC(2007)0311),

– ņemot vērā pirmo pusgada ziņojumu par Komisijas rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai īstenošanas rezultātiem, kurš publicēts 2006. gada 19. jūlijā (SEC(2006)1009) saskaņā ar Parlamenta prasību, kas izteikta rezolūcijā, kura pievienota lēmumam par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[4],

– ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

– ņemot vērā komisāru D. Hübner un V. Špidla paziņojumu Komisijai, kurā sniegts starpposma ziņojums par rīcības plāna Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, izpildi (SEC(2008)2756), un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2008)2755),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2008)0110) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim ziņojumam (SEC(2008)0259),

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2007. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm[5], un tās īpašos gada ziņojumus,

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[6], ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008)0866) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim paziņojumam (SEC(2008)3054),

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5587/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas salīdzinošo vērtējumu,

– ņemot vērā Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[7], it īpaši tās V sadaļas 3. nodaļu par pensijām un invaliditātes pabalstu un XII pielikumu par Civildienesta noteikumu 83.a panta izpildes noteikumiem,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[8], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A6‑0168/2009),

A. tā kā saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus,

1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu[9],

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008)[10],

– ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2007. finanšu gada galīgos pārskatus[11],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[12],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009), Komisijas progresa ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2007)0086) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šiem ziņojumiem (SEC(2007)0311),

- ņemot vērā pirmo pusgada ziņojumu par Komisijas rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai īstenošanas rezultātiem, kurš publicēts 2006. gada 19. jūlijā (SEC(2006)1009) saskaņā ar Parlamenta prasību, kas izteikta rezolūcijā, kura pievienota lēmumam par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[13],

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

- ņemot vērā komisāru D. Hübner un V. Špidla paziņojumu Komisijai, kurā sniegts starpposma ziņojums par rīcības plāna Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, izpildi (SEC(2008)2756), un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2008)2755),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2007. finanšu gada pārskatiem, ar izpildaģentūras atbildēm[14],

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[15], ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2007. finanšu gada budžeta izpildi (5589/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[16], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus,[17] un it īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[18], un it īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumu, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[19],

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A6‑0168/2009),

A. tā kā saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus,

1. sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir šo lēmumu neatņemama daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu[20],

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008)[21],

– ņemot vērā Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2007. finanšu gada galīgos pārskatus[22],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[23],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[24],

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2007. finanšu gada pārskatiem, ar izpildaģentūras atbildēm[25],

– ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[26], ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2007. finanšu gada budžeta izpildi (5589/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[27], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[28], un it īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi,[29] un it īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību[30],

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. maija Lēmumu 2007/372/EK par Lēmuma 2004/20/EK grozīšanu, lai Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūru pārveidotu par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru[31],

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A6‑0168/2009),

A. tā kā saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus,

1. sniedz Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir šo lēmumu neatņemama daļa, nosūtīt Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6-0415/2008)[32],

– ņemot vērā Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras 2007. finanšu gada galīgos pārskatus[33],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[34],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[35],

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras 2007. finanšu gada pārskatiem, ar izpildaģentūras atbildēm[36],

– ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[37], ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2007. finanšu gada budžeta izpildi (5589/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[38], un it īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi[39], un it īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā — atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003[40],

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A6–0168/2009),

A. tā kā saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus,

1. sniedz Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, un rezolūciju, kas ir šo lēmumu neatņemama daļa, nosūtīt Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, III iedaļa – Komisija

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6-0415/2008)[41],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[42],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[43],

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

- ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kam pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes[44], kā arī tās īpašos gada ziņojumus,

– ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[45], ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5587/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas salīdzinošo vērtējumu,

– ņemot vērā Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[46], it īpaši tās V sadaļas 3. nodaļu par pensijām un invaliditātes pabalstu un XII pielikumu par Civildienesta noteikumu 83.a panta izpildes noteikumiem,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[47], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[48], un it īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A6–0168/2009),

A. tā kā saskaņā ar EK līguma 275. pantu Komisija ir atbildīga par kontu pārskata izveidi,

1. apstiprina kontu slēgšanu saistībā ar Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008)2359 – C6-0415/2008)[49],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008)0338),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008)0112),

– ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006)0194),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu)[50],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

– ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām[51],

- ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008)0097),

- ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kam pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes[52], kā arī tās īpašos gada ziņojumus,

– ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību[53], ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5587/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2007. finanšu gada budžeta izpildi (5589/2009 – C6‑0055/2009),

– ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

– ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

– ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas salīdzinošo vērtējumu,

– ņemot vērā Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[54], it īpaši tās V sadaļas 3. nodaļu par vecuma pensijām un invaliditātes pabalstu un XII pielikumu par Civildienesta noteikumu 83.a panta izpildes noteikumiem,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[55], un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[56], un it īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A6–0168/2009),

A. tā kā EK līguma 274. pantā noteikts, ka Komisija ir atbildīga par Kopienas budžeta izpildi un ka tai tas jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm;

B. tā kā Komisijai jādara viss iespējamais, lai pilnībā atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot finanšu pārvaldību, lai saņemtu pozitīvu Revīzijas palātas ticamības deklarāciju;

C. tā kā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 184. pantā ir noteikts, ka Finanšu regulu pārskata ikreiz, kad tas ir nepieciešams, un vismaz reizi trijos gados, un tā kā pašreizējais triju gadu laikposms beigsies 2010. gada 1. janvārī; tā kā šajā pašā pantā precizēts, ka Parlaments var pieprasīt, lai tiktu izmantota saskaņošanas procedūra;

D. tā kā šķiet, ka Eiropas Kopienu politiskā vara pār tām aģentūrām, kuras nav izpildaģentūras, kas ir viens no priekšnoteikumiem šo aģentūru pārskatu iekļaušanai Eiropas Kopienu konsolidētajos pārskatos, gadu no gada palielinās, un tā kā šo aģentūru vieta Kopienas darbības struktūru politiski organizatoriskajā shēmā kļūst aizvien grūtāk pamanāma;

E. tā kā atsevišķu Eiropas Savienības politikas virzienu īstenošanai ir raksturīga Kopienas budžeta „dalīta pārvaldība”, kuru kopīgi veic Komisija un dalībvalstis, pēdējām attiecīgi pārvaldot 80 % Kopienas izdevumu;

G. tā kā Revīzijas palāta gada pārskatā par 2007. finanšu gadu, novērtējot integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanā sasniegto progresu, uzsver, ka „ES izdevumu iezīme ir tāda, ka galvenais kļūdu risks pastāv galasaņēmēju līmenī [..]” (1.47. punkts);

H. tā kā ikgadējiem kopsavilkumiem par dalītas pārvaldības jomā pieejamām revīzijām un deklarācijām, kurus dalībvalstis iesniedz, piemērojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[57], būtu jābūt pirmajam solim virzībā uz dalībvalstu pārvaldības deklarācijām un jāsniedz būtisks ieguldījums Kopienas budžeta pārvaldības uzlabošanā, lai sasniegtu kopīgo pamatmērķi — iegūt pozitīvu ticamības deklarāciju par visiem ES izdevumiem;

I. tā kā pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu ES līmenī ieviesa Revīzijas palāta atzinumā Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli[58] un tā kā Revīzijas palāta paziņoja, ka jebkura kontroles sistēma ir kompromiss starp pārbaužu veikšanas izmaksām atkarībā no noteiktās intensitātes, no vienas puses, un ieguvumiem, ko šīs procedūras var nodrošināt, no otras puses. Kopienas kontekstā ieguvumi nozīmē līdzekļu izšķiešanas riska samazināšanu un kļūdu riska ierobežošanu līdz pieņemamam līmenim;

J. tā kā Revīzijas palāta gada pārskatā par 2007. gadu uzskata, ka „ir svarīgi pievērst uzmanību pārbaužu izmaksām — gan saistībā ar ES budžetu, gan dalībvalstu [..] budžetu” un ka „līdzsvars starp atsevišķu izdevumu jomu pārbaužu izmaksām un atlikušo risku ir tik svarīgs, ka tas ES iedzīvotāju vārdā jāatzīst politiskā līmenī (t. i., par to jārūpējas budžeta lēmējiestādēm un izpildes apstiprinātājiestādei)” (1.52. punkta b) un c) apakšpunkts), un tā kā Revīzijas palāta šī paša pārskata 2.42. punkta c) apakšpunktā iesaka „panākt virzību pieļaujamā riska koncepcijas izstrādē”;

K. tā kā Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 2005. gada 8. novembra sanāksmes secinājumu 5. punktā pausts viedoklis, ka integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai un šādām kontrolēm piemērojamo tiesību aktu vienkāršošanai ir būtiska nozīme, un tiek prasīts, lai Komisija novērtē kontroles izmaksas pa izdevumu jomām;

L. tā kā Padomes Slovēnijas prezidentūra 2008. gada jūnijā tiešā saistībā ar Padomes 2005. gada sanāksmes secinājumiem atzina, ka Parlamentam un Padomei būtu jānoslēdz nolīgums par atlikušajiem riskiem, kas būtu pieņemami pakārtotajos darījumos, ņemot vērā kontroles izmaksas un to sniegtos ieguvumus dažādās politikas jomās, kā arī atbilstīgo izdevumu summu[59];

M. tā kā — lai gan ir nepieciešams ārējā revidenta (Revīzijas palātas) un revidējamās iestādes (Komisijas) dialogs — nevar apstrīdēt to, ka, piemērojot starptautiskos revīzijas standartus, kam arī turpmāk jābūt budžeta kontroles vispārējai pamatsistēmai, revidentam jānovērtē riski, uz kuriem viņš balsta savu spriedumu par revīzijas procedūru izvēli;

N. tā kā kontroles izmaksas, protams, ir atkarīgas no pieļaujamā kļūdas līmeņa, kā arī no revidējamās vienības organizācijas sarežģītības un tās iekšējās revīzijas kvalitātes;

O. tā kā, piemērojot starptautiskos revīzijas standartus, ārējais revidents izvēlas pārbaudāmo elementu atlasei piemērotas metodes, lai apkopotu pierādījumus, kas ļauj sasniegt šo revīzijas pārbaužu mērķus; tā kā, metožu izvēlei esot atkarīgai no apstākļiem, tā it īpaši ir atkarīga no revīzijas riska un mērķa nodrošināt pārbaužu efektivitāti; tā kā, visbeidzot, ārējam revidentam jānodrošina tas, ka izmantotās metodes sniedz pietiekamus un atbilstošus pierādījumus šīs pārbaudes mērķu sasniegšanai;

P. tā kā jaunajās programmās Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ir saskaņojis rīcības programmas, jo īpaši ieviešot vienotas iekšējās revīzijas pieeju; šajā sakarībā pauž viedokli, ka dalībvalstu ex ante un ex post deklarācijas ir jauns sistēmu uzraudzības un kontroles papildu elements;

Q. tā kā ikgadējā budžeta apstiprināšanas procedūra ļauj Eiropas Parlamentam uzturēt tiešus kontaktus ar galvenajām personām, kas ir atbildīgas par šo pārvaldību, un, ņemot vērā Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultātus, pilsoņiem nodrošināt uzlabojumus ES izdevumu pārvaldībā, tādējādi radot stingrāku pamatu lēmumu pieņemšanai;

R. tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 83. pants paredz, ka pensiju maksājumus sedz no budžeta un ka dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu izmaksu atbilstīgi šo izdevumu finansēšanai noteiktajam sadales principam; tā kā darbinieki, veicot iemaksas pensiju fondā, iemaksā atpakaļ vispārējā budžetā 10,25 % no savām algām;

S. tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 83. pants nosaka dalībvalstu kopīgu garantiju, kas nozīmē to, ka šo garantiju var izmantot gadījumā, ja viena vai vairākas dalībvalstis nepilda savas saistības, bet kas tiešā veidā nenozīmē to, ka Kopienas var izvirzīt kreditora pretenzijas pret dalībvalstīm, kuras uzņēmušās šīs saistības;

T. tā kā 2007. gads bija gads, kad sāka izmantot sadarbības attīstības jomā finansēšanas instrumentu;

U. tā kā Padomei saistībā ar nākamo budžeta procedūru būtu jāņem vērā 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezultāti un ieteikumi un jāatbalsta iecerētās reformas, kuru mērķis ir pastiprināt dalībvalstu atbildību, lai galīgi atrisinātu Revīzijas palātas jau gadiem ilgi identificētās problēmas;

V. tā kā Komisijai, Padomei un Parlamentam sadarbībā ar Revīzijas palātu par kopīgu mērķi jānosaka pozitīvas ticamības deklarācijas iegūšana,

Komisijai izvirzītās prasības

1. tā kā Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību iepriekšējo gadu rezolūcijām par budžeta izpildes apstiprināšanu, prasa tai līdz 2009. gada 15. aprīlim izpildīt šādas prasības:

a) iesniegt Parlamentam dalībvalstu visu pieejamo gada kopsavilkumu kvalitātes izvērtējumu, tostarp Komisijas atbildi;

b) informēt par to, ko tā pagājušogad ir paveikusi, lai mudinātu dalībvalstis sagatavot valsts pārvaldības deklarācijas, ko tā apņēmās darīt savā 2008. gada 17. marta vēstulē;

c) informēt Parlamentu par stāvokli attiecībā uz lauksaimniecībai paredzēto izdevumu kontroli Grieķijā;

d) iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par nesen pieņemto rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, un tā īstenošanas datumu;

e) iesniegt objektīvu, skaidru un pilnīgu informāciju par savu spēju atgūt nepamatoti izmaksātas summas;

SVARĪGĀKIE SECINĀJUMI

2. atzinīgi vērtē Komisijas un dažu dalībvalstu panākto progresu ES līdzekļu efektīvākā izlietošanā un vispārējās kontroles vides uzlabošanā, kuru atspoguļo uzlabojumi Revīzijas palātas ticamības deklarācijā;

3. atzinīgi vērtē būtisko progresu revīziju jomā, kuras Komisijas pētniecības grupa veikusi Septītās pamatprogrammas pārvaldībā salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām; atkārtoti norāda, ka ir uzlabojusies kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļu pārvaldība, it īpaši pateicoties Integrētās administratīvās kontroles sistēmas (IAKS) darbībai; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2007. gadā Grieķija joprojām nepildīja saistības attiecībā uz IAKS ieviešanu;

4. uzskata, ka Komisija nav pietiekami nopietni ņēmusi vērā Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos un ka paziņojumi par šo abu kandidātvalstu gatavību paplašināšanās procesam ir bijuši maldinoši; pauž nožēlu, ka šīs maldinošās informācijas rezultātā ir izveidojusies situācija, ka dalībvalstīm ir piešķirti Kohēzijas fonda līdzekļi, lai gan pienācīgi nedarbojas to administratīvā un tiesiskā sistēma; uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā Kopenhāgenas kritērijus un ir maldinājusi sabiedrisko domu un Parlamentu par šo dalībvalstu gatavību pievienoties Eiropas Savienībai, tādējādi kaitējot ES reputācijai un kavējot šo valstu vienmērīgu attīstību;

5. atzīmē, ka 2007. gads bija 2000.–2006. gada daudzgadu programmu slēgšanas pirmais gads un ka tika atgūts daudz līdzekļu;

6. atzīmē būtiskus uzlabojumus finanšu pārvaldībā pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) jomā, kurā kļūdu līmenis 3 gadu laikā samazinājās par vairāk nekā 50 %; aicina Komisiju turpināt centienus vienkāršošanas jomā, lai galīgajiem saņēmējiem atvieglotu programmu izmantošanu;

7. ar gandarījumu atzīmē Komisijas centienus ar kohēzijas politiku saistīto līdzekļu jomā, lai īstenotu rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, kuru pieņēma 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā; pauž cerību, ka iepriekš minētā rīcības plāna īstenošanas pirmie rezultāti un vienkāršošanas centieni tiks atspoguļoti Revīzijas palātas 2008. gada pārskatā;

8. joprojām pauž bažas par ES veiktspējas trūkumu krīžu pārvaldībā; uzskata, ka Eiropas Savienība zaudē politiskās vadības, atpazīstamības un pārskatatbildības jomā, izmantojot starptautiskos uzticības fondus, kurus varēja pārvaldīt Komisija, ja tā būtu ņēmusi vērā ziņojumus par 2005. un 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un izveidojusi savu pēckrīžu instrumentu; pauž nopietnas bažas par atsevišķu ANO aģentūru izmantoto Kopienas līdzekļu kontroles trūkumu un šo aģentūru vilcināšanos nodrošināt to krāpšanas gadījumu pārbaudi, kuros iesaistīti Kopienas līdzekļi;

HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI

Ticamības deklarācija

9. atzīmē uzlabojumus atsevišķās ticamības deklarācijas daļās, tomēr pauž nožēlu, ka jau četrpadsmito gadu pēc kārtas ticamības deklarācijā, ko Revīzijas palāta sniegusi savā gada pārskatā par 2007. gadu, par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību iekļauts attiecīgās jomas speciālistu atzinums; atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka daudzās izdevumu jomās (lauksaimniecība un dabas resursi, kohēzija, pētniecība, enerģētika un transports, ārējā palīdzība, attīstība, paplašināšanās, izglītība un pilsonība) maksājumos vēl joprojām konstatēts daudz kļūdu, lai gan dažādā pakāpē;

10. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu ieņēmumos, administratīvajos izdevumos, ar ekonomikas un finanšu lietām saistītajos izdevumos un ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) saistītajos izdevumos būtisku kļūdu nav;

11. atzīmē, ka situācija, it īpaši kontroles sistēmu jomā, uzlabojas, tomēr nepietiekami un pārāk lēni;

Pārskatu ticamība

12. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sniegto ticamības deklarāciju, saskaņā ar kuru „Eiropas Kopienu gada pārskati visos būtiskos aspektos patiesi atspoguļo Kopienu finanšu stāvokli 2007. gada 31. decembrī, kā arī Kopienu darbību rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā” (1. nodaļas „Ticamības deklarācija” VII punkts); tomēr aicina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt Revīzijas palātas komentāriem, lai uzlabotu svarīgāko grāmatvedības datu vispusīgumu un precizitāti;

13. uzskata par anormālu to, ka gada pārskatos pašu kapitāla summa ir negatīva (- EUR 58,6 miljardi), un uzdod jautājumu, vai no dalībvalstīm saņemamās summas nevajadzētu uzrādīt kā parādsaistības, ņemot vērā to, ka aprēķinātie EUR 33,5 miljardi darbinieku pensijām ir konkrētas saistības; pauž nožēlu, ka pievienotās piezīmes par pārējām summām, kas jāsaņem no dalībvalstīm, — EUR 27,9 miljardu apmērā — nav pietiekami skaidras; atzīmē Komisijas grāmatveža paskaidrojumus, ka ir tikuši piemēroti starptautiskie grāmatvedības standarti, kas attiecas uz sabiedrisko sektoru; ierosina izpētīt iespēju izveidot Kopienas pensiju fondu, lai šīs finanšu saistības pret darbiniekiem uzticētu ārpakalpojumu sniedzējiem;

14. nesaprot, kāpēc gada pārskatos nav pārņemti Eiropas Kopienu saņemtie aktīvi, kas saistīti ar programmu „Galileo”, jo saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Eiropas Kosmosa aģentūra, kopuzņēmums „Galileo” un 2004. gadā izveidotā Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uzraudzības iestāde, kurai 2007. gada 1. janvārī bija jāpārņem bijušā kopuzņēmuma „Galileo” uzdevumi, attiecīgos līgumus parakstīja 2007. gada beigās; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz svarīgākajiem Eiropas projektiem („Galileo” un TEN), kuriem nepieciešams finansējums, kas pārsniedz daudzgadu finanšu shēmā paredzēto, un attiecībā uz to kontroli;

15. prasa izpētīt iespēju gada pārskatos iekļaut noteikumus par būtiskiem uzturēšanas un atjaunošanas darbiem saistībā ar Eiropas Kopienu nekustamā īpašuma fondu, ņemot vērā to, ka nav grafika ēku amortizācijai pa atsevišķām komponentēm, kurš atspoguļotu pamatlīdzekļu galveno elementu aizstāšanu pēc regulāriem intervāliem; uzskata, ka šie noteikumi par būtiskiem uzturēšanas un atjaunošanas darbiem jāpievieno daudzgadu uzturēšanas programmām, kuru mērķis ir ēku uzturēšanā labā stāvoklī;

16. prasa rūpīgi pārbaudīt, vai situācijā, kad nav kapitāla saiknes, Eiropas Kopienu politiskā vara aģentūrās, kas iekļautas pārskatu konsolidācijā, atbilst publiskā sektora starptautiskajos grāmatvedības standartos noteiktajām prasībām;

17. pauž bažas un šaubas par iespēju iecelt „bezkategorijas” vecākās amatpersonas AD 16 kategorijas pēdējā pakāpē, ja vien tas nav īpaši minēts personāla amatu sarakstā, un prasa Komisijai precizēt šādas iespējas Civildienesta noteikumos, ņemot vērā šo specifisko budžeta pozīciju;

Pakārtoto darījumu likumība

18. ar gandarījumu atzīmē, ka jomās, kurās Komisija ir ieviesusi atbilstošas kontroles un uzraudzības sistēmas (ieņēmumi, saistības un maksājumi, kas saistīti ar administratīvajiem un citiem izdevumiem, kā arī ekonomikas un finanšu lietām), attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību būtiskas kļūdas nav konstatētas (1. nodaļas „Ticamības deklarācija" IX punkts);

19. tomēr pauž nožēlu, ka būtiski svarīgās Kopienas budžeta pārvaldības jomās (ar lauksaimniecību saistīti izdevumi, izņemot ELGF, izdevumi kohēzijai, pētniecībai, enerģētikai un transportam, ārējām darbībām, izglītībai un kultūrai) Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi, ka sarežģītas vai neprecīzas juridiskās prasības, no vienas puses, izraisa daudz būtisku kļūdu galīgā saņēmēja līmenī, un, no otras puses, negatīvi ietekmē uzraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti, un ka šī sarežģītība samazina iespēju saņemt no Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju (1. nodaļas „Ticamības deklarācija” X un XI punkts); tādēļ prasa Komisijai veikt analīzi, lai noteiktu šo problēmu izplatību un rastu tām atbilstošus risinājumus; tādēļ uzsver nepieciešamību vienkāršot pamatā esošos noteikumus, lai varētu saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju;

20. aicina Komisiju vēl vairāk pastiprināt dalībvalstīm deleģētās kontroles uzraudzību un sniegt tām skaidrus norādījumus par to, kā novērst kļūdu rašanos un noteikt un labot tās, un uzstāj, lai Komisija gadījumos, kad dalībvalstu kontroles sistēmas joprojām ir neefektīvas, dara visu iespējamo, lai šīm valstīm liktu pildīt savas saistības un veikt nepieciešamos uzlabojumus, it īpaši piemērojot maksājumu pārtraukšanu un finanšu korekcijas;

Budžeta pārvaldība — finanšu korekcijas

21. pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā plānošanas laikposma sākumu saistību apropriāciju izlietojums 2007. gadā, kas ir 2007.–2013. gada plānošanas laikposma pirmais gads, ir ievērojami uzlabojies;

22. tomēr uzskata, ka dalītas vai decentralizētas pārvaldības jomā Komisijai pilnībā jāpiemēro Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un jāuzņemas galīgā atbildība par budžeta izpildi, un uzsver nepieciešamību, negaidot daudzgadu cikla beigas, veikt finanšu korekcijas, tiklīdz tiek atklāti dalībvalstu nenovērsti pārkāpumi;

Līdzekļu atgūšana

23. ar bažām konstatē nelikumīgi izmaksātu Kopienas līdzekļu atgūšanas problēmas un datu, kurus sniedz par kohēzijas politikas jomā dalībvalstu piemērotajiem korekcijas mehānismiem, slikto kvalitāti, atzīmējot, ka šie dati nereti ir pretrunīgi un nepilnīgi, un konstatē arī to, ka Revīzijas palāta apšauba lauksaimniecības jomā sniegtās informācijas ticamību (gada pārskata par 2007. gadu 3.26. un 5.44. punkts);

24. norāda arī uz nozīmi, kāda ir lēmumiem un galīgajiem korektīvajiem pasākumiem, lai no Kopienas finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav bijuši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un atkārto prasību norādīt precīzu budžeta pozīciju un gadu, uz kuru attiecas atsevišķās atgūtās summas, turpinot ievērot standartpraksi lauksaimniecības un dabas resursu jomā;

25. prasa Komisijai uzlabot daudzgadu atgūšanas sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp dalībvalstu līmenī, un apkopot datus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, it īpaši struktūrfondu līdzekļu izmantošanas jomās, lai varētu sniegt ticamus un starp dažādām politikas jomām un līdzekļu pārvaldības kārtībām salīdzināmus datus; prasa Komisijai piezīmēs par gada pārskatiem iekļaut atsauci uz Parlamentu, lai varētu gūt vispārēju priekšstatu;

26. ņemot vērā ilgstošās problēmas, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, prasa veikt sistēmas novērtējumu;

Maksājumu apturēšana

27. apliecina Komisijai, ka pilnībā atbalsta tiesību aktu par maksājumu apturēšanu stingru piemērošanu, un atzinīgi vērtē jau ierosinātos pasākumus līdzekļu nepārskaitīšanai gadījumos, kad Komisijai nav pilnīgas pārliecības par pārvaldības un kontroles sistēmu uzticamību dalībvalstī, kura ir līdzekļu saņēmēja;

Dalītas pārvaldības jomā pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkumi un dalībvalstu pārvaldības deklarācijas

28. atzinīgi vērtē dalībvalstu revīziju gada kopsavilkumu pieejamību kopš 2008. gada un novērtējumu un deklarācijas, kas sniegti to ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos par 2007. gadu, kuri saistīti ar struktūrfondu līdzekļiem, un prasa Komisijai īstenot nepieciešamos centienus, lai šos gada kopsavilkumus varētu publicēt kopā ar Komisijas atbildēm; uzskata, ka dalībvalstu sagatavotie gada kopsavilkumi ir publiski dokumenti, un tādēļ tie budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā ir jāiesniedz arī Parlamenta atbildīgajai komitejai;

29. ar bažām atzīmē, ka šo kopsavilkumu izklāsta līmenī konstatētās atšķirības un pievienotās vērtības trūkuma dēļ Revīzijas palāta tos vēl neuzskata par kontroles sistēmu darbības un efektivitātes uzticamu novērtējumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pārskatītos Komisijas norādījumus, kuru mērķis ir nodrošināt 2008. gada kopsavilkumu augstāku kvalitāti, un prasa Komisijai turpināt uzlabot dalībvalstīm sniegtos norādījumus attiecībā uz gada kopsavilkumu izstrādi; uzskata, ka atbilstoši sagatavoti gada kopsavilkumi samazinās uz vietas veicamo revīziju skaitu;

30. šajā kontekstā prasa Komisijai analizēt 2009. gadā saņemtos gada kopsavilkumus, lai optimizētu to pievienoto vērtību no ticamības viedokļa attiecībā uz dalībvalstu izmantoto iekšējās kontroles sistēmu darbību; aicina Komisiju arī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 86. panta 4. punktu gada pārskatā iekļaut dalībvalstu iesniegto gada kopsavilkumu analīzi, kā kritērijus izmantojot Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību noteikumus;

31. pauž nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu[60] izteikto prasību sagatavot un iesniegt Parlamentam un Padomei īpašu dokumentu, kurā, pamatojoties uz saņemtajiem gada kopsavilkumiem, būtu analizētas katras dalībvalsts sistēmu stiprās un vājās vietas Kopienas līdzekļu pārvaldības un kontroles jomā, kā arī veikto revīziju rezultāti; pauž nožēlu arī par to, ka Parlaments līdz šim vēl nav saņēmis no Komisijas pilnīgu informāciju par pirmo iesniegto gada kopsavilkumu novērtējumu un salīdzinošu analīzi; uzskata par būtiski svarīgu sniegt pārskatu par gada kopsavilkumu kvalitāti, lai nodrošinātu šī procesa pievienoto vērtību, it īpaši identificējot izplatītākās problēmas un norādot iespējamos risinājumus un paraugpraksi;

32. prasa Komisijai šo gada kopsavilkumu kvalitatīvo un kvantitatīvo novērtējumu regulāri sniegt darbības pārskatos un darīt šo informāciju pieejamu visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā; cer saņemt pirmo no šiem novērtējumiem līdz 2009. gada septembrim un prasa, lai šī kopsavilkumu analīze papildus ikgadējai oficiālai iesniegšanai Parlamentam tiktu izplatīta arī visām tām dalībvalstu parlamentārajām komitejām, kas atbild par valsts pārskatiem;

33. aicina Komisiju pēc trim gadiem veikt visaptverošu novērtējumu, analizējot gada kopsavilkumu pievienoto vērtību attiecībā uz ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kā arī iesaistīto revidentu neatkarības pakāpi;

34. uzskata, ka gada kopsavilkumiem, kas dalībvalstīm, piemērojot Iestāžu nolīguma 44. punktu, katru gadu jāsagatavo par pieejamām pārskatu kontrolēm un deklarācijām, būtu jābūt pirmajam solim virzībā uz valsts pārvaldības deklarāciju ieviešanu visās dalībvalstīs; prasa Komisijai informēt par šajā jomā paveikto, ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu, un steidzami uzsākt visus nepieciešamos centienus gada kopsavilkumu uzlabošanai, lai tiem būtu tāda pati politiskā nozīme kā dalībvalstu pārvaldības deklarācijām; uzskata, ka Komisijai būtu jāizmanto sava likumdošanas iniciatīva, lai sagatavotu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstu deklarācijas nosaka par obligātām;

35. atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Zviedrija un Dānija) ir uzņēmušās iniciatīvu atbalstīt dalībvalsts deklarācijas par Kopienas līdzekļu pārvaldību pieņemšanu, tomēr pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz šo iniciatīvu, lielākā daļa pārējo dalībvalstu ir pret tās ieviešanu, un par to, ka Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija un Vācija vēl nav veikušas nekādus pasākumus, lai izstrādātu efektīvu dalībvalstu deklarāciju sistēmu;

36. prasa, lai, piemērojot EK līguma 248. panta 3. punktu, dalītas pārvaldības kontroles jomā tiktu uzsvērta dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība; ierosina izpētīt iespēju dalībvalstu revīzijas iestādēm, rīkojoties ārēju neatkarīgu revidentu statusā un ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, izsniegt valsts revīzijas apliecinājumus par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kuri tiktu izsniegti dalībvalstu valdībām, ņemot vērā to sagatavošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procesā saskaņā ar atbilstošu iestāžu procedūru, kas vēl ir jāievieš;

Kontroles sistēmas

Rīcības plāns integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveidei

37. atzinīgi vērtē vispārējos panākumus rīcības plāna īstenošanā un to, ka lielākā daļa pasākumu ir īstenota un vairums rīcības plānā minēto trūkumu ir novērsti;

38. pauž bažas par Revīzijas palātas atkārtoti izteikto kritiku attiecībā uz kontroļu nepietiekamo kvalitāti dalībvalstīs; ar bažām atzīmē līdzekļu saņēmēju un dalībvalstu revīzijas iestāžu sūdzības par veikto pārbaužu skaitu un izmaksām;

39. ar bažām atzīmē arī līdzekļu saņēmēju pausto kritiku par rokasgrāmatu, vadlīniju, darba dokumentu un subsīdijām piemērojamo dalības noteikumu skaitu; pieprasa šo dokumentu konsolidāciju un diskusijas ar Parlamentu, lai vienkāršotu šos īstenošanas noteikumus;

40. apgalvo, ka kontroles sistēmas atspoguļo noteikumu sarežģītību dažādos līmeņos, kas dažkārt pārklājas; tādēļ mudina Komisiju paātrināt vienkāršošanu, tajā pilnībā iesaistot arī Parlamentu; tādus pašus centienus prasa īstenot arī dalībvalstīm un reģioniem;

41. prasa Komisijai pārskatīt vienotas likmes metodes izmantošanas nosacījumus, lai saņēmēju interesēs nodrošinātu lielāku uzticamību; uzskata par nepieņemamu izvēlēto vienoto likmju ex post apstrīdēšanu;

42. pauž nožēlu par rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveidei 4. darbības, kas paredz uzsākt iestāžu iniciatīvu par pamatprincipiem, kuri jāņem vērā attiecībā uz pakārtotajos darījumos pieļaujamiem riskiem, novēloto īstenošanu;

43. šajā kontekstā atgādina arī minētā rīcības plāna 10. darbības nozīmi, kuras mērķis ir īstenot kontroles izmaksu analīzi, jo ir jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp kontroles izmaksām un ieguvumiem;

44. sagaida arī, ka ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos atkal tiks iekļauta informācija par kontroles kvalitāti un tās uzlabošanu dalībvalstīs, un prasa Komisijai klasificēt pēc vērtējuma visas maksājumu aģentūras un sertificēšanas struktūras;

45. prasa Komisijai regulāri iesniegt integrētās iekšējās kontroles pamatsistēmas novērtējumu, kā arī prasa, lai gada darbības pārskatos un kopsavilkuma ziņojumā vēl labāk tiktu aptvertas Komisijas dienestu un dalībvalstu dalītās pārvaldības sistēmas, it īpaši tehniskās kvalitātes un ētisko apsvērumu jomā, piemēram, attiecībā uz dalībvalstu revīzijas iestāžu neatkarības pakāpi;

46. prasa Komisijai veikt pilnīgāku un visaptverošāku kontroles sistēmām paredzēto resursu izmaksu novērtējumu visās ES izdevumu jomās, kā Parlaments to ir prasījis savās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu iepriekšējos gados un ņemot vērā “rezultātu gūšanas” koncepciju;

47. prasa Komisijai arī, pamatojoties uz saņemtajiem gada kopsavilkumiem, analizēt katras dalībvalsts sistēmu stiprās un vājās vietas Kopienas līdzekļu administrēšanas un kontroles jomā un novērtēt dalībvalstu Kopienas līdzekļu kontroles sistēmu izmaksas; atgādina Komisijai tās apņemšanos uzlabot dalībvalstu gada kopsavilkumu kvalitāti, lai padarītu tos par noderīgiem instrumentiem kļūdu riska mazināšanai turpmākajos gados; prasa Komisijai ievērot šo apņemšanos;

48. uzskata, ka šīs salīdzinošās analīzes rezultāti jāiesniedz Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai 2009. gada beigās vai 2010. gada sākumā un ka tie jāizmanto kā pamats iestāžu dialogam par pieļaujamo kļūdas risku;

49. atzīmē, ka — lai gan saskaņā ar Revīzijas palātas atzinumu Nr. 4/2006 par projektu Padomes regulai, ar ko groza 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[61], „pieļaujamais riska līmenis” ir viens no pamatjēdzieniem saistībā ar integrētu iekšējo kontroli, kurš Revīzijas palātai jāņem vērā, kad tā sniedz ticamības deklarāciju, — vēl ir jādefinē šī pieļaujamā riska līmeņa noteikšanas veids;

Pieļaujamais kļūdas risks

50. atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu kā nopietnu metodoloģisko pamatu pieļaujamā riska līmeņa ekonomiskai analīzei un sagaida, ka Komisija pabeigs šo darbu, kad tā gatavos priekšlikumu par pieļaujamā riska līmeni pa budžeta jomām; atzīst, ka šajā kontekstā minētais paziņojums ir svarīgs kā sākotnējais pamats tīri ekonomiska rakstura pārdomām par „pieļaujamo riska līmeni” divās ES izdevumu jomās, proti, struktūrfondi un ELFLA; tomēr prasa, lai šis ārējā revidenta un revidējamās iestādes dialogs atbilstu starptautiskajiem revīzijas standartiem, saskaņā ar kuriem ārējam revidentam jānovērtē riski, uz kuriem viņš balsta savu spriedumu par revīzijas procedūru izvēli;

51. pauž nožēlu par Komisijas iepriekš minētajā paziņojumā uzrādītajām problēmām, ar kurām tai bija jāsaskaras, lai no dalībvalstīm iegūtu pietiekami ticamu informāciju, un uzskata, ka šis vērtējums kaitē ES tēlam;

52. apšauba dalībvalstu sniegto datu ticamību un prasa Komisijai apkopot jaunus statistikas datus un, izmantojot Revīzijas palātas tehnisko atbalstu, veikt to padziļinātu analīzi, tiklīdz būs skaidra 2007.–2013. gada laikposma noteikumu ietekme, un līdz 2011. gada beigām iesniegt šo analīzi Parlamentam un Padomei;

53. uzskata, ka pieļaujamā riska līmeņa noteikšana ir ļoti svarīga, bet sarežģīta; uzskata, ka pieļaujamajam riska līmenim jābūt cieši saistītam ar padziļinātu izpēti par Komisijas un dalībvalstu kontroles sistēmu izmaksu un efektivitātes līdzsvaru katrā no Kopienas izdevumu jomām;

54. ņemot vērā steidzamo nepieciešamību turpināt kontroles izmaksu un ieguvumu analīzi, prasa Komisijai, izmantojot Revīzijas palātas tehnisko atbalstu, sākt padziļinātu analīzi pētniecības, ārējo sakaru un administratīvo izdevumu jomā un sniegt par to ziņojumu līdz 2010. gada beigām;

55. uzskata, ka, nosakot pieļaujamo kļūdas līmeni, jāņem vērā arī kļūdu dēļ zaudētās ES līdzekļu summas;

56. ņemot vērā situācijas nopietnību, prasa Komisijai ātri sarīkot starptautisku konferenci, kurā piedalītos visi Kopienas līdzekļu pārvaldībā un kontrolē iesaistītie dalībnieki (personas, kas dalībvalstis Padomē pārstāv augstākajā līmenī, Komisijas, Revīzijas palātas un dalībvalstu revīzijas iestāžu pārstāvji, dalībvalstu parlamentu pārstāvji, kas atbild par dalībvalsts valdības pārraudzību, Eiropas Parlamenta pārstāvji un visi citi atbilstīgie budžeta izpildes apstiprināšanas procesa dalībnieki), lai uzsāktu vispārējas pārdomas par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sistēmu, par kuru jau 14 gadus tiek sniegta negatīva ticamības deklarācija, un paredzēt nepieciešamās reformas, lai pēc iespējas drīzāk iegūtu pozitīvu ticamības deklarāciju;

57. uzskata, ka šajā iestāžu konferencē vajadzētu nonākt pie konkrētiem priekšlikumiem par Kopienas izdevumu pārvaldības un kontroles uzlabošanu, pat atsevišķu aspektu zināma līmeņa saskaņošanu, un ierosina, lai Parlaments nākamās budžeta procedūras laikā piešķirtu Komisijai nepieciešamos līdzekļus izpētes veikšanai un minētās konferences rīkošanai;

58. prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumus par to, kā sasniegt mērķi saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju;

Pārredzamība

59. atgādina par Komisijas lēmumu izveidot lobistu brīvprātīgu reģistru un pēc gada novērtēt sistēmas darbību; ir informēts par Lisabonas līgumā paredzēto juridisko pamatu šādam obligātam reģistram; atgādina, ka Parlamenta pašreizējais reģistrs jau ir obligāts un iespējamais kopējais reģistrs arī būtu de facto obligāts, jo jebkurā gadījumā reģistrācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai iekļūtu Parlamentā;

60. pauž nožēlu par to, ka netika ņemts vērā tā aicinājums ieviest jaunu Komisijas locekļu rīcības kodeksu, lai uzlabotu un precīzāk definētu viņu individuālo un kopējo politisko atbildību un pārskatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un viņu politikas īstenošanu, ko veic tiem pakļautie dienesti;

61. atkārtoti atgādina, ka Komisija ir atbildīga par to datu pilnīguma, sameklējamības un salīdzināmības nodrošināšanu, kurus sniedz par ES līdzekļu saņēmējiem, un pauž nožēlu, ka šis mērķis vēl aizvien nav sasniegts;

62. atkārtoti atgādina to, cik liela nozīme ir pilnīgai pārredzamībai un atklātībai attiecībā uz Komisijas locekļu biroju darbiniekiem, kuri netiek pieņemti darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem;

63. atzīmē, ka, sākot ar 2007. finanšu gadu, ir obligāti jāpublicē ES līdzekļu saņēmēji; ar nožēlu atzīmē, ka Parlamentam nav vispārēja pārskata ne par saņēmēju un viņu projektu publicēšanu, ne par sīkāku tos raksturojošu informāciju; aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu publicēto datu lietderību, ņemot vērā paziņotos politiskos mērķus;

64. pauž pārsteigumu par to, ka Komisija no saviem ārpusbudžeta bankas kontiem, kas saistīti ar bijušo veikalu Economat, ir piedāvājusi EUR 1 500 000 Parlamenta fiziskās sagatavotības centram (COM(2008)0692); nepiekrīt šādam veidam, kā censties panākt Parlamenta piekrišanu budžetā neiekļautu summu izlietošanai, pārkāpjot budžeta lēmējinstitūcijas budžeta prerogatīvas, un aicina Komisiju pirms priekšlikumu izteikšanas par to, kā izlietot naudu no tās ārpusbudžeta bankas kontiem, kas saistīti ar bijušo veikalu Economat, šos līdzekļus iekļaut oficiālajā budžetā;

65. atgādina Komisijai to, ka pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jānodrošina plašākai sabiedrībai viegli pieejama visaptveroša datubāze, kurā būtu ietverta informācija par visiem ES līdzekļu galīgajiem saņēmējiem;

Finanšu regula

66. ar gandarījumu atzīmē, ka Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 pēdējās pārskatīšanas laikā uzsāktā vienkāršošana ir apliecinājusi cerēto ietekmi uz publiskajiem tirgiem;

67. tomēr piezīmē, ka pasākumi, kas veikti attiecībā uz subsīdijām, gaidīto efektivitāti uzrādījuši tikai daļēji; prasa, lai Komisija tam līdz 2010. gada 1. janvārim iesniegtu priekšlikumus pārskatītai un pilnībā konsolidētai Finanšu regulai ar atsevišķām izdevumu programmām veltītām nodaļām, kurās vienā visaptverošā avotā būtu apkopotas visas prasības, kas jāpilda programmas līdzekļu saņēmējiem, un turpmākai tās vienkāršošanai attiecībā uz subsīdiju piešķiršanu un kontroli; prasa nākamajā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 pārskatīšanā, ko veic reizi trijos gados, saskaņā ar šīs regulas 184. pantu izmantot saskaņošanas procedūru;

68. aicina Komisiju jau pašā sākumposmā iesaistīties apspriešanas procesā ar pārējām iestādēm, uz kurām attiecas Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

69. pauž bažas par OLAF darba apstākļiem; prasa Komisijai nodrošināt OLAF tūlītēju piekļuvi datubāzēm izmeklēšanas vajadzībām, lai tas nekavējoties varētu atklāt un veikt izmeklēšanu;

70. prasa arī nodrošināt, ka trešās valstis, kas ir ES līdzekļu saņēmējas, sniedz OLAF visu nepieciešamo palīdzību kontroles un pārbaužu veikšanas laikā uz vietas, kā arī visu atbilstošo informāciju par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā izmeklēšanu rezultātus; prasa Komisijai nodrošināt, lai visos nākotnē slēdzamajos līgumos tiktu iekļauts noteikums par iesaistīto valstu varas iestāžu pilnīgu sadarbību ar OLAF;

71. pauž nopietnas bažas par to, ka no visiem gadījumiem, kad OLAF ieteica, lai tiesu iestādes veiktu pārbaudi, tiesvedība ir notikusi tikai 6,7 %; ir informēts par to, ka 2007. gadā 60 % no veiktajām izmeklēšanām OLAF ieteica, lai tiesu iestādes veiktu pārbaudi; uzskata šo situāciju, kas vājina tiesiskumu un pilsoņu uzticību un no kā labumu var gūt tikai potenciālie krāpnieki, par nepieļaujamu; tādēļ nopietni iesaka Komisijai izmantot visus Līgumos paredzētos līdzekļus, lai nodrošinātu dalībvalstu varas iestāžu efektīvu sadarbību cīņā pret krāpšanu Kopienas līdzekļu izlietošanā;

72. ar bažām konstatē, ka laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam tikai 37 no 222 iekšējām izmeklēšanām tika ierosināta disciplinārlieta un ka tikai 2 no šīm 37 izmeklēšanām tika panākti reāli rezultāti, 3 izmeklēšanas tika pārtrauktas pierādījumu trūkuma dēļ un pārējās 32 izmeklēšanās (87 %) rezultātu vēl joprojām nav; prasa Komisijai uzsākt iekšējās izmeklēšanas ar tādu pašu stingrību kā ārējās izmeklēšanas un nodrošināt, ka šīs izmeklēšanas, kas vēl nav novedušas pie reālas disciplinārpārbaudes, sniedz rezultātus;

73. atkārtoti aicina Komisiju ieviest mehānismu OLAF un dalībvalstu informācijas apmaiņai par paveikto saistībā ar Kopienas izmeklēšanām krāpšanas novēršanai; it īpaši aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstu tiesu iestādes pēc tam, kad OLAF tām iesniedzis attiecīgos dokumentus un izmantojot progresa ziņojumus, regulāri informē OLAF par tiesvedības rezultātiem cīņā pret krāpšanu Kopienas līdzekļu izlietošanā;

NOZARU JAUTĀJUMI

Pašu resursi

74. atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju (sk. atbildi uz jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, E-5221/08) 2008. gada septembrī un oktobrī visas dalībvalstis pirmoreiz savos nacionālo kontu datos iekļāva netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu piešķīrumu; saskaņā ar šiem datiem netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu piešķīruma summu iekļaušanas rezultātā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu (ES-27) nacionālais kopienākums (NKI) 2007. gadā sasniedza EUR 149 200 000 000 (jeb 1,2 % no ES-27 NKI); līdz ar to, izmantojot šo jauno statistikas pieeju, NKI palielinās par ievērojami lielāku summu nekā viss Eiropas Savienības budžets kopumā;

75. atgādina 93. punktu 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija[62], kurā tas norādīja, ka piešķirtie netieši mērāmie finanšu starpniecības pakalpojumi automātiski tiks iekļauti gaidāmajā pašu resursu lēmumā, ņemot vērā Kopienas NKI pašu resursus, jo Komisija priekšlikumā Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (COM(2006)0099) šajā sakarībā neparedzēja ierobežojošas atrunas;

76. konstatē, ka arī Padome, kad tā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0099), pieņēma 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/463/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[63], tajā nenoteica nekādas ierobežojošas atrunas attiecībā uz netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu piešķīrumu; tādēļ sagaida, ka, stājoties spēkā jaunajam pašu resursu lēmumam un ar atpakaļejošu datumu — 2007. gada 1. janvāri, Kopienas pašu resursu aprēķinos tiks izmantoti NKI dati, kuros būs iekļauts netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu piešķīrums, un ka, pamatojoties uz šiem datiem, tiks pārrēķināti dalībvalstu veiktie un turpmāk veicamie maksājumi;

Lauksaimniecība un dabas resursi

77. ar bažām atzīmē Revīzijas palātas slēdzienu par to, ka šai politikas grupai deklarēto izdevumu pakārtotajos darījumos attiecībā uz likumību un/vai pareizību kopumā ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis (gada pārskata par 2007. gadu 5.13. punkts), un atzīmē arī Revīzijas palātas konstatētās problēmas galīgo saņēmēju līmenī un to, ka apmēram 20 % no šajā līmenī kontrolētajiem maksājumiem atkal ir izrādījušies nepareizi; tomēr norāda uz kļūdu biežuma samazināšanos un šo kļūdu ierobežoto finansiālo ietekmi (0,83 % no attiecīgajiem izdevumiem);

78. piekrīt Revīzijas palātas atzinumam, ka lauku attīstībai un it īpaši agrovides pasākumiem paredzētie līdzekļi ir sevišķi pakļauti augstākam kļūdu riskam un ka dažu dalībvalstu tiesību aktos iekļauto sarežģīto atbilstīguma noteikumu un neprecīzo definīciju dēļ, kas negatīvi ietekmē kontroles kvalitāti, atkal ir konstatēta nepietiekama kontrole; mudina Komisiju vienkāršot un pastiprināt kontroles noteikumus;

79. tomēr atzīmē Revīzijas palātas slēdzienu, ka integrētā pārvaldības un kontroles sistēma joprojām ir efektīva nelikumīgu izdevumu riska ierobežošanai, ja to pareizi īsteno, un ka reģistrētie dati par tiem maksājumiem saistībā ar vienreizējo maksājuma shēmu, kuri balstās uz piešķirtajām tiesībām, ir precīzi un ticami (gada pārskata par 2007. gadu 5.20. un 5.21. punkts);

80. tomēr pauž bažas par Revīzijas palātas izteikto kritiku attiecībā uz kļūdām reglamentējošo noteikumu interpretēšanā un par konstatējumu, ka — ja šīs kļūdas netiks novērstas — to vairāku gadu garumā uzkrātā ietekme būs būtiska, un prasa Komisijai pēc iespējas drīzāk veikt atbilstīgus pasākumus, kas ietvertu vismaz politikas vienkāršošanu un skaidrāku un konsekventu kontroles sistēmu nodrošināšanu, minēto kļūdu labošanai un 2009. gada beigās informēt Parlamentu par šajā jomā veiktajiem pasākumiem;

81. uzskata par nepieņemamu to problēmu esamību, kuras Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi integrētās pārvaldības un kontroles sistēmas piemērošanā Grieķijā, un atbalsta Komisija nodomu, par kuru tā paziņoja kompetentajai Parlamenta komitejai, stingri piemērot spēkā esošos tiesību aktus par maksājumu pārtraukšanu, ja Grieķijas valdība noteiktajā termiņā neatrisinās pašreizējās problēmas; prasa pārtraukt maksājumus, ja Grieķijas varas iestādes nevarēs pierādīt, ka līdz šīs rezolūcijas pieņemšanas dienai minētās problēmas jau bija atrisinātas;

82. ar bažām konstatē būtiskos trūkumus, kurus Revīzijas palātas atklājusi daudzu dalībvalstu kontroles sistēmās attiecībā uz lauku attīstību un kuru cēlonis ir tas, ka dalībvalstu tiesību aktos ir neprecīzi definēti atsevišķi atbilstības kritēriji un ka attiecīgie noteikumi nereti ir pārāk sarežģīti, tādējādi negatīvi ietekmējot kontroles kvalitāti;

83. pauž īpašu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta vairākās „vecajās” dalībvalstīs (Nīderlandē, Portugālē, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Spānijā) ir atklājusi neatbilstības vienreizējo maksājumu shēmas pārvaldības un kontroles sistēmās (gada pārskata par 2007. gadu 5.26. punkts) un zināmu skaitu sistēmisku trūkumu to atbilstības nosacījumu ievērošanas kontrolē, kurus piemēro platībatkarīgajam atbalstam, Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Nīderlandē (sk. gada pārskata par 2007. gadu 5.1.1. un 5.1.2. punktu); pieņem zināšanai Komisijas atbildes, ar ko tā apstrīd Revīzijas palātas izklāstīto situāciju;

84. neatlaidīgi prasa dalībvalstīm, sadarbojoties ar Komisiju, pastiprināt kontroli, it īpaši attiecībā uz atbilstības nosacījumu ievērošanu no līdzekļu saņēmēju puses; aicina Komisiju minētos nosacījumus padarīt pēc iespējas skaidrākus un vienkāršākus;

85. pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta 2007. gadā atkal konstatējusi tos pašus ierobežojumus noskaidrošanas sistēmā, piemēram, atbilstības noskaidrošanas retroaktīvo un daudzgadu raksturu un to, ka starp atgūtajām summām un faktiskajām nelikumīgi izmaksātajām summām nav iespējams noteikt nekādu ticamu korelāciju (gada pārskata par 2007. gadu 5.47. punkts);

86. uzskata, ka, ņemot vērā vairākus gadus pēc kārtas Revīzijas palātas izteikto nopietno kritiku par to pašu problēmu, Komisijai ir jāierosina attiecīgās sistēmas reformas pasākumi tā, lai būtu iespējams noteikt skaidru un ticamu saikni starp atgūtajām summām un faktiskajām nelikumīgi izmaksātajām summām un pēc iespējas nodrošināt, ka finanšu korekciju izmaksas sedz galīgie saņēmēji, nevis nodokļu maksātāji, un ka dalībvalstīm, kas nepilda savus pienākumus, tiek piemērotas fiksētas likmes korekcijas;

Subsīdijas zivsaimniecībai

87. atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas dalībvalstis nodevušas atklātībai publisko (ES un valsts) līdzekļu saņēmēju vārdus, attiecīgo darījumu nosaukumus, šo līdzekļu summas un Komisijas tīmekļa vietni, kurā norādītas saites uz dalībvalstu informācijas avotiem;

88. tomēr prasa Komisijai raudzīties, lai visas dalībvalstis ievērotu Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. panta b) apakšpunkta un 53.b panta 2. punkta d) apakšpunkta un Regulas (EK) Nr. 498/2007[64] 31. panta otrās daļas d) apakšpunkta noteikumus;

89. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu (COM(2008)0721), kura mērķis ir likumīgi ļaut pārtraukt vai samazināt atbalstu tām dalībvalstīm, kas pienācīgi nepiemēro kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumus;

90. tomēr prasa, lai Komisija ierosinātu arī to, lai dalībvalstis, kas pienācīgi neīsteno KZP noteikumus, tiktu izslēgtas no zivsaimniecības partnerības nolīgumiem;

91. prasa Komisijai ieviest ES tiesību aktus, kas visiem tiem kuģu īpašniekiem, kuri notiesāti par nopietniem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1447/1999[65], neļautu saņemt atbalstu no Eiropas Zivsaimniecības fonda un/vai saņemt zivsaimniecības partnerības nolīgumos paredzēto palīdzību;

92. prasa Komisijai nodrošināt, ka Kopienas atbalsts netiek izlietots, lai modernizētu tos zvejas flotes segmentus, kam raksturīga pārmērīga zvejas jauda;

93. atgādina Komisijai saistības, ko tā uzņēmusies ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kuru Eiropadome apstiprināja 2001. gada 21. jūnijā Gēteborgā un pārskatīja 2006. gada jūnijā Vīnē, — atcelt videi kaitīgas subsīdijas un līdz 2008. gadam ierosināt ceļvedi šo subsīdiju reformai katrā no nozarēm ar mērķi izskaust tās pavisam;

Kohēzija

94. ar lielām bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas aplēsi, ka vismaz 11 % no kopējās summas, kas atlīdzināta saistībā ar struktūrpolitikas projektiem, nevajadzēja atlīdzināt;

95. atzīmē, ka Komisija šos 11 % neapstrīd;

96. norāda, ka Revīzijas palātas veikto revīziju skaits šķiet niecīgs salīdzinājumā ar maksājumu skaitu galīgajiem saņēmējiem (piemēram, kohēzijas jomā Revīzijas palāta saskaņā ar gada pārskata par 2007. gadu 6.21. punktu ir pārbaudījusi tikai 180 starpposma maksājumus, lai gan maksājumu skaits galīgajiem saņēmējiem bija vairāki simti tūkstošu), tomēr apzinās, ka šī revīzijas metodoloģija atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem saskaņā ar viedokli, kas pausts ziņojumā par Revīzijas palātas salīdzinošo vērtējumu, kuru veica pieredzējušu finanšu un izpildes revidentu grupa, ko veidoja speciālisti no Austrijas, Kanādas, Norvēģijas un Portugāles augstākā līmeņa revīzijas iestādēm;

97. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Revīzijas palātas gada pārskatā minētajiem uzlabojumiem kontroles un uzraudzības sistēmu vispārējā novērtējumā un Komisijas pastāvīgajiem centieniem, pārvaldības un kontroles sistēmas gan dalībvalstu, gan Komisijas uzraudzības līmenī vēl nav pietiekami efektīvas, lai ierobežotu kļūdas risku, un prasa Komisijai 2010. gada sākumā Parlamentam sniegt pārskatu par 2009. gadā veiktajām papildu darbībām un to sākotnējo ietekmi saistībā ar iepriekš minēto rīcības plānu;

98. pauž nopietnas bažas par to, ka reģionālo un kohēzijas līdzekļu absorbcija ir sasniegusi nepieņemami zemu līmeni, un mudina Komisiju turpināt pārskatīšanas procedūru un nekavējoties vienkāršot spēkā esošos noteikumus;

99. atgādina Komisijai arī Revīzijas palātas ieteikumu — nemazinot ieguldīto līdzekļu efektivitāti, pēc iespējas izpētīt izdevumiem piemērojamos tiesību aktos paredzētās vienkāršošanas iespējas, un prasa tai apsvērt iespējas pieņemt jaunus vienkāršošanas pasākumus, tostarp sistēmas informatizēšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto vienkāršošanas darba grupu un sagaida, ka Komisija, pamatojoties uz šīs grupas darba rezultātiem, nāks klajā ar konkrētiem vienkāršošanas priekšlikumiem attiecībā uz 2007.–2013. gada laikposmu;

100. prasa Komisijai arī novērtēt kohēzijas politikas pozitīvo ietekmi pa dalībvalstīm un iesniegt tam ziņojumu par šīs politikas pievienoto vērtību ES līmenī;

101. ar bažām atzīmē, ka Eiropas Reģionālās attīstības fondā laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam 95,47 % no finanšu korekcijām attiecās uz Spāniju (59,07 %), Itāliju (31,97 %) un Apvienoto Karalisti (4,43 %); atzīmē, ka 4,53% no finanšu korekcijām attiecas uz 22 dalībvalstīm; prasa Komisijai savas kontroles prasības pielāgot atkarībā no kļūdu biežuma un nopietnības pakāpes dalībvalstīs, kur šīs kļūdas konstatētas visvairāk; prasa Komisijai arī informēt Parlamentu par tās reakciju uz augsto kļūdu līmeni šajās trijās dalībvalstīs;

102. ar bažām atzīmē, ka Kohēzijas fondā laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam 95,92 % no finanšu korekcijām attiecās uz Grieķiju (53,06 %) un Spāniju (42,86 %); atzīmē, ka 4,08% no finanšu korekcijām attiecas uz 23 dalībvalstīm; prasa Komisijai savas kontroles prasības pielāgot atkarībā no kļūdu biežuma un nopietnības pakāpes dalībvalstīs, kur šīs kļūdas konstatētas visvairāk; prasa Komisijai arī informēt Parlamentu par tās reakciju uz augsto kļūdu līmeni šajās divās dalībvalstīs;

103. ar bažām atzīmē, ka Sociālajā fondā laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam 84,28% no finanšu korekcijām attiecās uz Spāniju (46,42 %) un Itāliju (37,86%); atzīmē, ka 15,72 % finanšu korekciju attiecas uz 23 dalībvalstīm; prasa Komisijai savas kontroles prasības pielāgot atkarībā no kļūdu biežuma un nopietnības pakāpes dalībvalstīs, kurās šīs kļūdas konstatētas visvairāk; prasa Komisijai arī informēt Parlamentu par tās reakciju uz augsto kļūdu līmeni šajās divās dalībvalstīs;

104. augstu vērtē ceturkšņa ziņojumus, kurus Komisija 2008. gadā sniegusi par finanšu korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar pašas vai Revīzijas palātas veiktajām revīzijām; prasa Komisijai saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem turpināt piemērot finanšu korekcijas, lai novērstu jebkādus iepriekšējos posmos deklarētus nelikumīgus izdevumus, un īstenot stingras slēgšanas procedūras attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Sociālā fonda 2000.–2006. gada programmām, lai, slēdzot šīs programmas, šādi izdevumi tiktu lielā mērā no tām izslēgti; prasa arī Komisijai turpināt sniegt tam informāciju par piemērotajām finanšu korekcijām un, tiklīdz sākas slēgšanas process, — atlikuma kļūdas līmeņa novērtējumu šādi slēgtajās programmās;

105. prasa Komisijai arī turpmāk gada darbības pārskatos identificēt ar dalītu pārvaldību saistītās kontroles problēmas dalībvalstīs, tostarp maksātājas iestādes līmenī, lai noteiktu konkrētus trūkumus pa dalībvalstīm un programmām, kā arī prasa, lai rezerves tiktu tieši saistītas ar šīm problēmām; prasa, lai Komisija ik gadu izveido dalībvalstu klasifikāciju par katru no ES fondiem un iesniedz to Parlamentam kopā ar noteikto kļūdas līmeni, un prasa Revīzijas palātai izveidot tādu pašu sarakstu atbilstīgi veiktajām revīzijām;

106. prasa Komisijai kā iestādei, kurai uzticēta galīgā atbildība par Kopienas līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, stingri piemērot Kopienas noteikumus par maksājumu pārtraukšanu, ja kāda no dalībvalstīm nesniedz prasītās garantijas;

107. atzīmē, ka Revīzijas palātas gada pārskats par 2007. finanšu gadu aptver tikai 2000.–2006. gada projektus, jo 2007. gads galvenokārt bija sagatavošanās posms 2007.–2013. gada programmu īstenošanai; tādēļ uzsver, ka vēl nevar novērtēt jaunos 2007.–2013. gada plānošanas periodam piemērojamos noteikumus, kas ir vienkāršāki un stingrāki par tiem, kuri bija spēkā līdz 2006. gadam;

108. uzsver, ka kohēzijas politika vēl aizvien ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām; uzsver šīs politikas būtisko nozīmi Eiropas Savienības pasākumos, lai reaģētu uz finanšu krīzi, kā arī ekonomikas atveseļošanas plānā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās darbības, kas paredzētas, lai sekmētu un paātrinātu kohēzijas programmu īstenošanu;

109. norāda, ka šīm vienkāršošanas procedūrām ir svarīga nozīme, lai samazinātu administratīvo slogu valsts, reģionu un vietējā līmenī; tomēr uzsver, ka ir būtiski raudzīties, lai šīs vienkāršošanas procedūras nākotnē palīdzētu samazināt kļūdu līmeni;

110. atbalsta Komisijas nostāju attiecībā uz finanšu korekcijām, ka pārkāpumus var atklāt un novērst ar daudzgadu korektīvās sistēmas palīdzību; atzīmē, ka Komisija pastāvīgi pārbauda, vai dalībvalstu iesniegtie dati ir pilnīgi un precīzi un vai patiešām ir panākts acīmredzams progress attiecībā uz ticamas informācijas sniegšanu par dalībvalstu piemērotajām korekcijām;

111. pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatēto kļūdu līmeni un piezīmes par Revīzijas palātas un Komisijas atšķirīgo interpretējumu attiecībā uz summu, ko nevajadzēja atlīdzināt (it īpaši attiecībā uz noteikumiem par izdevumu atbilstību); uzsver, ka ir vajadzīgi papildu precizējumi, un prasa saskaņot to noteikumu skaidrojumu, kuri attiecas uz finanšu korekciju piemērošanu; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav iesniegušas gada deklarācijas par izdevumiem, kas veikti saistībā ar dalīto pārvaldību, to izdarīt iespējami drīz;

112. pauž zināmu gandarījumu par acīmredzamajiem statistiskajiem uzlabojumiem dalībvalstu kontroles sistēmās, tomēr pauž nožēlu, ka daudzas no šīm kontroles sistēmām joprojām ir pakļautas pārkāpumu riskam attiecībā uz atlīdzināmajām summām; uzskata, ka ir vēl vairāk jāuzlabo pirmās pakāpes kontroles efektivitāte gan valsts, gan zemākos līmeņos; šajā sakarībā uzsver Komisijas uzraudzības būtisko lomu;

113. norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā uzrādītais kļūdu līmenis ne vienmēr liecina par krāpšanu, un tāpēc aicina Komisiju un Revīzijas palātu turpmākajos dokumentos to skaidri nošķirt;

114. pauž nožēlu par kļūdām, kas visbiežāk konstatētas Eiropas sociālo fondu jomā, proti, nespēja pieradīt administratīvo vai ar personālu saistīto izdevumu pamatotību attiecībā uz konkrēto projektu, kā arī šo izmaksu un izdevumu pārāk augsta novērtēšana; tāpēc stingri atbalsta jaunos noteikumus saistībā ar finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, kuri vienkāršo procedūras un netiešās izmaksas ļauj deklarēt, pamatojoties uz vienotu likmi, proporcionāli tiešajām izmaksām; turklāt aicina dalībvalstis intensīvāk īstenot līdzekļu saņēmējiem paredzētos informatīvos pasākumus un uzlabot parastās pārvaldības kontroles, lai samazinātu kļūdu skaitu;

Iekšpolitika

115. pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju — lai gan Komisija tieši pārvalda ar iekšpolitiku saistītās darbības — vēl aizvien ir saglabājušās iepriekšējos gados konstatētās problēmas (kļūdas izmaksu atlīdzināšanā, piemērojamo noteikumu sarežģītība un efektīva sodu mehānisma trūkums), un aicina Komisiju turpināt centienus, lai vienkāršotu un precizētu proporcionalitātes noteikumus, ko piemēro dalītu izmaksu programmām;

Pētniecība

116. atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, kuram pateicoties kļūdu līmenis ir būtiski samazinājies: no 8,03 % 2006. gadā līdz 2,39 % 2007. gadā; šis būtiskais sasniegums apliecina Komisijas pētniecības grupas sekmes 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijas īstenošanā, sadarbojoties ar Parlamenta atbildīgo komiteju un Revīzijas palātu;

117. konstatē, ka 2007. gadā revīzijas sertifikātu sistēmas izmantošanas rezultātā samazinājies kļūdu līmenis — no 4,6 % attiecībā uz projektiem, kas tika īstenoti saistībā ar Piekto pamatprogrammu un kas netika pakļauti revīzijas sertifikātu sistēmai, līdz 2,5 % attiecībā uz projektiem, kuri tika īstenoti saistībā ar Sesto pamatprogrammu;

118. atzinīgi vērtē Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)3054), kurā cita starpā sniegta Pētniecības ģenerāldirektorāta un Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta pirmā kontroles izmaksu analīze ar mērķi atsākt iestāžu debates, lai panāktu kopēju vienošanos par pieļaujamo kļūdas risku Eiropas pētniecības politikas jomā;

119. prasa Komisijai arī turpmāk ievērot Septītajā pamatprogrammā noteiktās atlīdzināšanas iespējas un it īpaši turpināt analizēt šīs programmas noteikumu par vienotas likmes maksājumu procedūru piemērotību un saistībā ar termiņa vidusposma pārskatīšanu informēt kompetento Parlamenta komiteju par ieguldījumu, ko tā veikusi, lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem piemērojamos noteikumus un uzlabotu attiecīgo sistēmu;

120. pauž bažas par vēl neapstiprinātajiem metodoloģijas sertifikātiem (CoM un CoMAv) un mudina Komisiju izstrādāt saprotamus kritērijus, kas nepieciešami metodoloģijas sertifikātu apstiprināšanai attiecībā uz netiešajām un personāla izmaksām; uzskata, ka jāatļauj saņēmējiem izmantot vidējās personāla izmaksas un piemērot netiešo izmaksu aprēķināšanai noteikto metodoloģiju; prasa laikus sākt sertifikātu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lai nodrošinātu to, ka ir iespējams izlietot pētniecībai paredzētos līdzekļus;

121. atgādina, ka — lai vienkāršotu administratīvās procedūras un pieteikšanos subsīdiju saņemšanai — Parlaments ir prasījis izveidot tādu vienotu kontaktpunktu līdzekļu saņēmējiem, kurš būtu kompetents pieņemt lēmumu par jautājumiem, kas saistīti ar pētniecības pamatprogrammu;

122. kā priekšnoteikumu juridiskajai noteiktībai prasa Komisijai nepārrēķināt saistībā ar Sesto pamatprogrammu īstenoto projektu finanšu pārskatus, kurus Komisija jau ir apstiprinājusi un veikusi attiecīgos norēķinus, Sestās pamatprogrammas līguma parauga specifikācijā (II pielikumā) noteiktajām izmaksām piemērojot atbilstības kritērijus jaunā interpretējumā;

123. atzīmē, ka atsevišķās jomās Septītajai pētniecības un attīstības pamatprogrammai tiek piemērota divpakāpju procedūra; prasa Komisijai apspriest ar pētniecības organizācijām, vai būtu lietderīgi attiecināt šo procedūru arī uz citiem projektu veidiem, kuriem tādējādi varētu ievērojami samazināt ar projektu pieteikumu sagatavošanu saistītās izmaksas;

124. atzīmē, ka pētniecības jomā Komisija ir palielinājusi pētniecības struktūru, sadarbības modeļu un pārvaldības mehānismu skaitu; atgādina, ka tas bija iespējams tādēļ, ka 2007.–2013. gada finanšu plānā ir ievērojami palielināts pētniecībai un jauninājumiem paredzēto līdzekļu apjoms; aicina Revīzijas palātu izvērtēt iespējamās pārredzamības problēmas, ar ko var nākties saskarties budžeta lēmējinstitūcijai, un atšķirīgo attieksmi pret saņēmējiem saskaņā ar šiem modeļiem; prasa, lai ģenerāldirektors savā gada darbības pārskatā katrai no šīm struktūrām, modeļiem un mehānismiem veltītu vienu nodaļu ar mērķi informēt par līdzekļu izlietojumu un rezultātiem, ko iecerēts sasniegt, izmantojot šos publiskās/privātās sadarbības modeļus;

125. prasa Revīzijas palātai — ņemot vērā to, ka Komisijas revīzijas stratēģija aptver pamatprogrammas izdevumus četru gadu laikposmā, bet Revīzijas palātai savs pārskats jāsniedz ik gadu, — iesniegt daudzgadu tabulas, lai revīzijās konstatēto kļūdu finansiālā ietekme tiktu izklāstīta saskaņā ar Komisijas kontroles metodoloģiju;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

126. uzskata, ka budžeta pozīciju, kas attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs;

127. uzsver, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā ir 94,6 %, kas ir apmierinošs rezultāts, ņemot vērā to, ka 2007. gads bija jaunās 2007.–2013. gada finanšu shēmas pirmais gads un vides politikas jomā 2007. gadā tika pieņemtas un stājās spēkā jaunas programmas;

128. atzinīgi vērtē to, ka Kopienas Tabakas fonda budžeta izpildes līmenis ir 100 %; tādēļ pauž pārliecību, ka šis instruments, no kura piešķir finansiālu atbalstu projektiem, kas — jo īpaši ar informatīviem un izglītojošiem līdzekļiem — veicina sabiedrības izpratni par tabakas lietošanas kaitīgo ietekmi, darbojas efektīvi;

129. aicina Komisiju paplašināt palīdzību pieteikumu iesniedzējiem daudzgadu programmās, it īpaši paredzot pieteikumu iesniedzējiem īpašu apmācību, kā arī izsniedzot viegli lietojamas rokasgrāmatas;

130. atzinīgi vērtē centienus mērķtiecīgāk virzīt uzaicinājumus piedalīties konkursos un sniegt vairāk palīdzības pieteikumu iesniedzējiem, it īpaši ar sabiedrības veselību saistītajās programmās, lai panāktu, ka netiek iesniegti tādi projektu pieteikumi, kuri nepārprotami neatbilst finansējuma piešķiršanas kritērijiem vai kuriem ir zema kvalitāte, taču norāda, ka nepieciešams turpināt darbu, lai panāktu apmierinošu situāciju;

131. norāda, ka daļu no veselības aizsardzības rīcības programmas īsteno Veselības un patērētāju izpildaģentūra; šajā sakarībā atgādina Komisijai, ka programmas darbībai paredzētie līdzekļi jāizmanto tā, lai panāktu ļoti labu izmaksu un lietderīguma attiecību, jo šos līdzekļus izmanto arī administratīviem uzdevumiem;

132. uzsver, ka Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 administratīvo un finanšu noteikumu ievērošana nedrīkst izraisīt nevajadzīgu kavēšanos, piešķirot subsīdijas vai izraugoties finansējamos projektus, un prasa Komisijai turpināt centienus uzlabot administratīvās procedūras, kas ietekmē saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izpildi;

Iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība

133. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, kurā sniegts objektīvs iekšējā tirgus politikas, muitas politikas un patērētāju aizsardzības politikas novērtējums;

134. aicina dalībvalstis turpināt pilnveidot savas iekšējās kontroles sistēmas, lai nepieļautu nelegālu preču laišanu Kopienas tirgū; turklāt aicina Komisiju pārbaudīt 2007. gadā atklātos trūkumus patērētāju aizsardzības jomā;

135. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka muitas un norēķinu kontroles sistēmas darbojas labi; uzsver, ka — lai gan par muitas kontrolēm galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis — muitas nozare jāpārvalda tikai uzticamiem uzņēmējiem, lai novērstu risku, ka preces tiek ievestas iekšējā tirgū, nemaksājot nodokļus vai bez muitas novērtējuma;

136. atzinīgi vērtē centienus panākt budžeta 12 02 01. pozīcijas (Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība) izpildes līmeni 86 % apmērā; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli iemesls neizmantotiem maksājumiem ir tas, ka daži pētījumu līgumi tika parakstīti tikai gada beigās un ka 2007. gadā nebija maksājumu apropriāciju, kā bija plānots;

137. uzsver, ka budžeta 14 04 02. pozīcijas (Muita 2007) izpildes līmenis 55 % apmērā nav pietiekams un tāpēc nepieciešama labāka budžeta plānošana; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli lielākā daļa šīs budžeta pozīcijas attiecas uz IT ilgtermiņa līgumiem par pēc pasūtījuma piegādātiem ražojumiem un pakalpojumiem, kas apgrūtina precīzu finansiālu vajadzību novērtējumu un plānošanu; tomēr atzīst, ka 2008. gada budžeta rezultāti ar izpildes līmeni augstāku par 97 %, maksājumu apropriācijām ir labi;

138. atzīmē, ka budžeta 17 02 02. pozīcijas (Patērētāju aizsardzības programma) izpilde 77 % apmērā ir zemāka nekā iepriekšējos gados; turklāt atzīst, ka saskaņā ar Komisijas viedokli iemesli tam ir nesadalāmo apropriāciju nodošana no Veselības un patērētāju izpildaģentūras atpakaļ patērētāju aizsardzības programmai un dažas novēlotas saistības, kas tika izpildītas 2007. gada laikā, kā rezultātā maksājumi, kuri tika plānoti 2007. gadam, netika veikti; tādēļ aicina Komisiju uzlabot budžeta plānošanu šajā jomā;

Transports un tūrisms

139. konstatē, ka 2007. gada budžeta galīgi pieņemtajā un vēlāk finanšu gada laikā grozītajā versijā transporta politikai saistību apropriācijās kopsummā bija paredzēti EUR 1 322 667 000 un maksājumu apropriācijās — EUR 743 111 000; konstatē arī, ka no šīm summām:

- Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem saistību apropriācijās bija pieejami EUR 933 578 000 un maksājumu apropriācijās — EUR 369 665 000,

- satiksmes drošībai — EUR 15 348 000 saistību apropriācijās un EUR 14 500 000 maksājumu apropriācijās,

- programmai „Marko Polo” — EUR 56 890 000 saistību apropriācijās un EUR 10 425 000 maksājumu apropriācijās,

- transporta aģentūrām un Eiropas GNSS uzraudzības iestādei — EUR 113 631 000 saistību apropriācijās un EUR 114 716 000 maksājumu apropriācijās,

- satiksmes drošībai, tostarp izmēģinājuma projektam par drošību Eiropas ceļu tīklā, — EUR 6 000 000 saistību apropriācijās un EUR 6 578 000 maksājumu apropriācijās;

140. atzinīgi vērtē joprojām augsto gan saistību, gan maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni TEN-T projektos, abos gadījumos sasniedzot gandrīz 100 %, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīga finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, lai varētu pildīt šīs Kopienas saistības;

141. ar bažām atzīmē to saistību apropriāciju zemo izlietojuma līmeni, kas bija paredzētas satiksmes drošībai (55,95 %) un GNSS uzraudzības iestādei (33,24 % 3. sadaļā) — jomām, kurās liela daļa no 2007. gadā pieejamās summas, ko veidoja 2006. finanšu gada pārpalikums, tika pārnesta uz 2008. gadu; ar bažām atzīmē to maksājumu apropriāciju zemo izlietojuma līmeni, kuras tika piešķirtas iekšējam tirgum un transporta sistēmu optimizēšanai (47,48 %), pasažieru tiesību jomai (58,96 %), jo aizkavējās līgumu parakstīšana, un GNSS uzraudzības iestādei (33,24 % 3. sadaļā);

142. ar gandarījumu atzīmē, ka, atbildot uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2007 par Eiropas transporta tīklu (TEN-T)[66], pārrobežu projektiem piešķiramās finansiālās palīdzības maksimālā likme palielinājās līdz 30 % un finansējuma minimālā pieļaujamā summa — līdz EUR 1 500 000; turklāt norāda, ka ir uzlabota vērtēšanas procedūra projektu atlasei un ir nostiprināta uzraudzība, taču vienlaikus pauž nožēlu, ka vēl nav saskaņota struktūra darbu aprakstam un nav standartizēta tehniskā un finanšu uzraudzība;

143. ar gandarījumu atzīmē — Revīzijas palātas veiktā iekšējās kontroles standartu analīze tiešā saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību liecina, ka Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts nodrošina atbilstību pamatprasībām;

Kultūra un izglītība

144. atzīmē, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2007. gadu min izglītības un kultūras politikas jomā konstatēto kļūdas līmeni (9.11. punkts un 9.1. pielikums: kļūdas līmenis — no 2 līdz 5 %), bet nesniedz skaidrojumu par dažādo valsts aģentūru un izpildaģentūru darbības veidu un darba kvalitāti, kā arī par iemesliem, kāpēc būtu jāņem vērā to sniegtā informācija;

145. prasa Revīzijas palātai nākamajā gada pārskatā pamatīgāk analizēt dažādo aģentūru efektivitātes un uzturēšanas jautājumu izglītības un kultūras politikas jomā;

146. atzīmē, ka jaunajās programmās Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ir saskaņojis rīcības programmas un ieviesis vienotas iekšējās revīzijas pieeju; šajā sakarībā pauž viedokli, ka dalībvalstu ex ante un ex post deklarācijas ir jauns sistēmu uzraudzības un iekšējās kontroles faktors;

147. tomēr pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem ex ante deklarāciju procedūrā un par konstatējumu, ka šī procedūra sniedz tikai ierobežotu garantiju attiecībā uz konkrēto izdevumu pārvaldības kvalitāti (gada pārskata par 2007. gadu 9.16. punkts); taču norāda, ka ex ante deklarācija ir tikai viens no apliecinājuma dokumentiem, kurus Revīzijas palāta saņem revīzijas gaitā, lai varētu sagatavot savu atzinumu;

148. pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka dalībvalstu iestādes izmanto atšķirīgu pieeju, lai iegūtu pamatu ex ante ticamības deklarācijai, un ka informācijas apjoms, ko šīs iestādes sniegušas par izmantotajām procedūrām, ir ļoti atšķirīgs; prasa Komisijai sākt minēto deklarāciju saskaņošanu un pastāvīgi informēt par to Parlamentu un Revīzijas palātu;

149. pieņem zināšanai arī to, ka dalībvalstu iestādēm līdz 2008. gada 30. aprīlim bija jāiesniedz a posteriori ikgadējās ticamības deklarācijas par 2007. gadu; sagaida Revīzijas palātas novērtējumu saistībā ar 2008. gada ticamības deklarāciju revīziju;

150. pauž nožēlu par to, ka atsevišķas dalībvalstu iestādes un aģentūras nepilda savus pienākumus, tādējādi liekot Komisijai nosūtīt tām oficiālas atgādinājuma vēstules, un pilnībā atbalsta subsīdiju maksājumu pārtraukšanu, ja nav iesniegti galīgie ziņojumi;

151. mudina dalībvalstu valsts aģentūras un valsts iestādes, pildot savus pienākumus, ievērot Komisijas izstrādātos īstenošanas noteikumus; atzinīgi vērtē to, ka Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts uzskatīja — nav pamata uzturēt spēkā atrunu, kura attiecās uz valsts aģentūru kontroles mehānismiem, un atbalsta arī turpmāku stingru kontroli, veicot revīzijas;

152. atzinīgi vērtē to, ka samazinās novēlotu maksājumu skaits izglītības un kultūras jomā, un sagaida, ka Komisija arī turpmāk centīsies vēl vairāk samazināt šādu maksājumu skaitu;

153. pauž cerību, ka, Komunikācijas ģenerāldirektorātam 2007. gada beigās izveidojot kontroles sistēmu, vairs nevajadzēs iekļaut atrunu par ģenerāldirektorāta budžeta vadību, kas tika iekļauta attiecībā uz 2007. finanšu gadu;

154. prasa Komisijai sniegt papildu informāciju par administratīvo struktūru izveidi dalībvalstīs sadraudzības pilsētu pasākumu atbalstam, sevišķi attiecībā uz šādu struktūru nepieciešamību, ar tām saistītajām izmaksām un to mērķi;

155. prasa Komisijai izvērtēt, kā nodrošināt, lai programmā „Jaunatne darbībā” iesaistītu aizvien plašāku jauniešu mērķauditoriju, jo īpaši jauniešus, kuri auguši nelabvēlīgā vidē; šai nolūkā mudina jauniešu organizācijas, tostarp Eiropas Jaunatnes forumu, vēl aktīvāk strādāt, lai sasniegtu šādas mērķauditorijas grupas, uzlabot ziņojumu sniegšanas standartus un finansēšanas kritērijus, kā arī vairāk izplatīt jauniešu vidū informāciju par pašu programmu;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

156.atzīmē, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzēto budžeta maksājumu izpildes līmenis ir zemāks nekā 2006. gadā (60,41 % 2007. gadā un 86,26 % 2006. gadā); apzinās, ka tas ir arī tāpēc, ka 2007. gada maijā un jūnijā tika apstiprināti solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības pamatprogrammā iekļautie fondi un aizkavējās citu konkrētu programmu, piemēram, civiltiesību, narkotiku apkarošanas un informācijas programmu, īstenošana; norāda, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu ir samazinājies saistību izpildes līmenis (90,29 % 2007. gadā un 94,47 % 2006. gadā); aicina Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorātu censties nodrošināt saistību un maksājumu iespējami augstāku izpildes līmeni 2008. gadā;

157. konstatē, ka Komisijas veiktās pārbaudes pārraudzības sistēmām, kuras attiecas uz Eiropas Bēgļu fondu II, Revīzijas palāta ir novērtējusi kā daļēji efektīvas; pienācīgi ņem vērā Komisijas attiecīgās atbildes;

158. pauž nožēlu, ka pārraudzības un kontroles sistēmu apraksti, kuras dalībvalstis ir ieviesušas attiecībā uz Ārējo robežu fondu, Komisijai tika iesniegti tikai 2007. gada pēdējā ceturksnī, jo šī iemesla dēļ Komisija līdz 2007. gada beigām attiecīgās dalībvalstu sistēmas nevarēja novērtēt;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

159. atgādina Komisijai, ka saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un mērķis, kas attiecas uz visiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām;

160. atkārtoti lūdz Komisiju budžeta plānošanā pienācīgi ņemt vērā dzimumu līdztiesību kā vienu no pastāvīgajiem prioritārajiem mērķiem saskaņā ar principu, kas paredz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā Parlaments to prasījis 2003. gada 3. jūlija rezolūcijā par attiecīgo tēmu[67], un pauž nožēlu par Komisijas priekšizpētes aizkavēšanos šajā jautājumā;

161. pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārskatā par 2007. gada budžeta izpildi nav iekļauta informācija par to, vai budžets ir palīdzējis veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;

162. ierosina, lai Revīzijas palāta iekļautu dzimumu līdztiesības aspektu savos gada pārskatos un īpašajos ziņojumos, it īpaši noderīgu informāciju par nediskriminācijas principa ievērošanu attiecībā uz sievietēm un vīriešiem un par datu pieejamību pa dzimumiem;

Ārējās darbības

163. ar nopietnām bažām atzīmē to pašu Revīzijas palātas kritiku, kas tika izteikta jau iepriekšējos gados, it īpaši attiecībā uz maksājumiem galīgā saņēmēja līmenī;

164. atzīmē, ka pēdējā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 pārskatīšanā tikai nedaudz tika skarta ārējā palīdzība, un prasa pārskatīt šīs regulas IV sadaļu „Ārējā darbība”, lai to labāk pielāgotu īpašajiem tirgu apstākļiem un subsīdijām šajā jomā;

165. pauž dziļu nožēlu, ka Komisijai nav izdevies izveidot īstenu Eiropas instrumentu krīzes pārvaldības īstenošanai, kā tas bija prasīts saistībā ar 2005. un 2006. gada budžeta izpildes apstiprinājumiem; prasa nekavējoties to izdarīt un atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt iespēju, ka vajadzības gadījumā, kad tā piedalās vairāku līdzekļu devēju fondos, tā pati var šos fondus pārvaldīt;

166. prasa Komisijai nodrošināt pilnīgu ārējās palīdzības finansiālo pārredzamību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. līdz 56. pantu un pildīt savas saistības pret Parlamentu, kuras paredz, ka visām starptautiskajām organizācijām, kas saņem Kopienas līdzekļus, jāiesniedz Revīzijas palātai un Komisijas iekšējām revidentam visu attiecībā uz šo Kopienas līdzekļu izmantošanu veikto iekšējo un ārējo revīziju rezultāti; prasa arī nodrošināt OLAF piekļuvi attiecīgajiem datiem, ja rodas aizdomas par krāpšanu;

167. pieņem zināšanai to, ka, pamatojoties uz zināmu skaitu pieņēmumu („labākās aplēses”), Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta veikto pārbaužu kopējās izmaksas 2007. gadā bija EUR 25 000 000 jeb 3,2 % no humānajai palīdzībai šajā gadā paredzētajiem līdzekļiem; pauž nožēlu par to, ka Humānās palīdzības ģenerāldirektorātā nav riska pārvaldības mehānisma, un prasa sistemātiski integrēt šos mehānismus kontrolē;

168. konstatē, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šī aplēse aptver tikai daļu no izmaksām, kas saistītas ar Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta finansētajām humānās palīdzības sniegšanas darbībām, jo šis ģenerāldirektorāts sedz arī tos humānās palīdzības organizāciju veikto pārbaužu izdevumus, kuri ir iekļauti subsīdiju nolīgumu kopējās izmaksās;

169. konstatē, ka, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kontroles izmaksas veido trīs lielas kategorijas — to kontroles darbību izmaksas, kuras Komisijas dienesti veic mītnes vietā un delegācijās, Komisijas veikto ārējo revīziju izmaksas un līdzekļu saņēmēju nolīgto ārējo revidentu veikto izdevumu pārbaužu izmaksas —, EuropeAid sadarbības biroja pārvaldīto līdzekļu kontroles izmaksas 2007. gadā saskaņā ar Komisijas aplēsēm bija apmēram EUR 120 000 000;

170. prasa Revīzijas palātai to ņemt vērā, veicot aprēķinus nākamajā gada pārskatā, un izteikt viedokli gan par šo aplēsi, gan par šo kontroles sistēmu izmaksu un efektivitātes attiecību, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Savienības ārējo darbību īpašās iezīmes un ierobežojumus;

171. pauž nožēlu, ka Komisija pārskaitīja budžeta līdzekļus Kenijai uzreiz pēc 2007. gada 27. decembra vēlēšanām, tādējādi radot iespaidu, ka tā piedalās debatēs par vēlēšanu rezultātu likumību; atgādina 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par Keniju[68] un sagaida, ka Komisija to ņems vērā;

172. atzīmē, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā Revīzijas palāta novērtējusi kā daļēji efektīvas; pieņem, ka daudzas atklātās kļūdas attiecas uz avansa maksājumiem un pēc tam tiek novērstas, veicot galīgos maksājumus; tomēr aicina Komisiju veikt vajadzīgos uzlabojumus uzraudzības un atbilstības pārbaudes procedūrās, sevišķi īstenotāju organizāciju līmenī, tā, lai neradītu lieku administratīvo slogu galīgajiem līdzekļu saņēmējiem; atzīst arī Komisijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas līdz šim sasniegto progresu;

173. pauž nožēlu, ka joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz to Kopienas līdzekļu izlietojumu, kurus piešķir ar ANO organizāciju starpniecību; atbalsta Komisijas centienus rast risinājumu un nodrošināt, lai Revīzijas palāta savlaicīgi saņemtu visu pieprasīto informāciju; atzinīgi vērtē to, ka Komisija īsteno aizvien vairāk pārbaudes misiju saskaņā ar Eiropas Savienības un ANO Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu; sagaida, ka šīs misijas vēl vairāk uzlabos to līdzekļu pārredzamību un atpazīstamību, kurus Kopiena iegulda ANO vadītās darbībās;

174. aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot un precīzāk definēt nosacījumus un izpildes rādītājus, ko izmanto, sniedzot budžeta atbalstu trešām valstīm, lai noteiktu skaidrus, precīzus un izmērāmus vērtēšanas kritērijus, attiecīgā gadījumā ar konkrētu grafiku;

175. ņem vērā Revīzijas palātas secinājumu, ka steidzami jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu nepilnības ES līdzekļu pārvaldībā Bulgārijā, un ka ir jāturpina īstenot nepieciešamos uzraudzības mehānismus Turcijā; aicina šo valstu iestādes strādāt vēl aktīvāk, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajam regulējumam;

176. sagaida redzamus reālus rezultātus to jauno noteikumu piemērošanai, kuri attiecas uz izdevumu atbilstības pārbaudi ar ārējo revīziju palīdzību, ko veic līdzekļu saņēmēji vai Komisija;

177. pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2007 par Komisijas veikto CARDS programmas pārvaldību[69]; uzsver, cik nozīmīgas ir spēcīgākas stratēģiskās pamatnostādnes, kuras sagatavo Komisija, lai nodrošinātu, ka, cieši sadarbojoties un uzturot dialogu ar Parlamentu, mērķtiecīgi tiek izvēlētas galvenās intervences jomas saskaņā ar pirmspievienošanās atbalsta instrumentu; aicina Komisiju izstrādāt vispārēju stratēģiju, lai uzlabotu līdzdalību vietējā līmenī projektu izstrādes un īstenošanas procesā;

178. sagaida, ka tiks regulāri informēts par pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai konkretizētu svarīgās saistības, ko uzņēmās 2008. gada 22. oktobrī Briselē notikušās starptautiskās līdzekļu devēju konferences dalībnieki, proti, palīdzēt Gruzijai atgūties pēc konflikta un veicināt tās turpmāko attīstību;

179. vēlreiz prasa, lai Komisija regulāri iesniegtu Parlamentam konkrētu pasākumu plānu, kā palielināt Eiropas Savienības ārējo darbību sasaisti to ģeogrāfiskajā kontekstā atbilstīgi efektivitātes, atbildības un pārredzamības principiem;

Nevalstiskās organizācijas (NVO)

180. norāda uz NVO pieaugošo skaitu un lomu Kopienas līdzekļu pārvaldībā; prasa Komisijai novērtēt NVO mītnes vietai Briselē paredzēto darbības subsīdiju efektivitāti un stingri piemērot Finanšu regulā noteikto principu, kas paredz darbības subsīdiju pakāpenisku samazināšanu;

181. lūdz Komisijai līdz 2009. gada beigām sagatavot visu to NVO pilnīgu sarakstu, kuras saņēmušas ES finansējumu;

Attīstība

182. pieņem zināšanai Revīzijas palātas atkārtoto slēdzienu par to, ka Humānās palīdzības ģenerāldirektorātam ir jāuzlabo revīzijas stratēģija, nodrošinot to, ka tiek labāk aptvertas darbības to struktūru līmenī, kuras atbild par šīs stratēģijas īstenošanu, un it īpaši uz vietas visām partneru kategorijām (gada pārskata par 2007. gadu 8.33. punkta f) apakšpunkts);

183. mudina Komisiju saistībā ar tās 2007. gadā noteikto mērķi — lai katru projektu vismaz vienu reizi uz vietas pārbauda kāds eksperts, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams drošības apsvērumu vai apgrūtinātas piekļuves dēļ, — arī turpmāk pārliecināties par humānās palīdzības speciālistu pastāvīgu klātbūtni uz vietas, lai palielinātu Komisijas finansēto humānās palīdzības darbību ietekmi neatkarīgi no valsts un reģiona;

184. uzskata, ka saistībā ar projektu īstenošanu Komisijai jāraugās, lai tiktu stingri piemēroti pārskatu sniegšanas noteikumi, par kuriem 2007. gada aprīlī tika panākta vienošanās ar ANO, un lai finanšu pārskati tiktu sagatavoti saskaņā ar minētajiem noteikumiem;

185. apzinās nepietiekamu pārbaužu risku uz vietas tādās vietās, kur ir apgrūtināta piekļuve vai netiek ievērota humānās palīdzības neitralitāte, un it īpaši to, ka šis risks ir zināmā mērā saistīts ar humānās palīdzības sniegšanas mērķiem un ar t. s. „aizmirstajām krīzēm”;

186. pieņem zināšanai arī to, ka saskaņā ar Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatu par 2007. gadu Komisijas humānā palīdzība Irākai tika sniegta tikai ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas palīdzību ūdens aizsardzības un attīrīšanas jomā par summu EUR 7 800 000 apmērā;

187. uzskata, ka ir jāpēta iespējas, kā skaidrot finansējošo struktūru (Eiropas Attīstības fonda (EAF), Komisijas, Eiropas Investīciju bankas u. c.) lomu attīstības un ārējo darbību jomā, lai nodrošinātu Kopienas darbību labāku pārredzamību un piešķirto līdzekļu labāku revīziju; prasa veikt pētījumu par EAF iekļaušanu Kopienas budžetā, lai rosinātu politisko diskusiju par šo jautājumu;

188. vērš uzmanību uz Komisijas apņemšanos nodrošināt[70], lai 20 % no tās piešķirtās palīdzības tiktu novirzīti pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem; aicina Komisiju sniegt sīku informāciju par to, kā šis kritērijs tiks ievērots, izmantojot projektus, programmas un budžeta atbalstu; aicina nodrošināt lielāku saskaņotību starp tematiskajiem, valsts un reģionālajiem stratēģijas dokumentiem veselības aprūpes un izglītības jomā, it īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz budžeta atbalsta veidā;

189. uzsver, ka par prioritāti jāuzskata to bērnu, it īpaši bērnu ar invaliditāti, izglītošanai skolā, kuri ir no grūti sasniedzamām grupām valstīs ar satraucošiem rādītājiem Tūkstošgades attīstības mērķu jomā;

190. mudina Komisiju par prioritāti noteikt atbalstu partnervalstīm to centienos izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, it īpaši gadījumos, kad atbalstu sniedz kā budžeta atbalstu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par panākto progresu;

191. uzsver, ka pienācīga uzmanība jāpievērš Komisijas veikto pasākumu ilgtspējībai, tostarp skaidras stratēģijas formulēšanai attiecībā uz atbalsta pārtraukšanu, neapdraudot rezultātu, un izlietojuma uzraudzību; uzskata, ka stingrāka rezultātu izvērtēšana ir nozīmīgs faktors, lai nodrošinātu Eiropas Savienības attīstības sadarbības demokrātisko leģitimitāti;

192. atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā tika pieņemts Eiropas Savienības Rīcības kodekss attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā, kura mērķis ir pastiprināt Komisijas un dalībvalstu sadarbību un koordināciju; aicina Komisiju divkāršot pūles, lai nodrošinātu šī rīcības kodeksa patiesu īstenošanu, tostarp arī pievērsties pastāvošo problēmu risināšanai partnervalstu interesēs;

193. uzskata, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību un vietējām varas iestādēm pirms valstu stratēģijas dokumentu izstrādes saistībā ar finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā nav bijusi pietiekama, lai atbilstu juridiskajai prasībai, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1905/2006[71] 19. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru „stratēģijas dokumentus, ja iespējams, izstrādā, balstoties uz dialogu ar partnervalsti vai reģionu, piesaistot pilsonisko sabiedrību, reģionālās un vietējās varas iestādes”; šajā sakarībā uzskata, ka partnervalstu parlamentu līdzdalība ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu patiesu ieinteresētību šajā procesā; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai uzlabotu dialogu ar minētajām struktūrām dažādos plānošanas posmos;

Pirmspievienošanās stratēģija

Sadarbības un pārbaudes mehānisms

194. atgādina, ka pirmoreiz pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Komisija ir izveidojusi sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai, lai novērstu „[..] noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī lai pārraudzītu šajās jomās gūtos panākumus” (COM(2008)0063), un uzdod jautājumu par šī mehānisma efektivitāti un atbilstību un par budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniegtās informācijas ticamību;

195. atzīmē, ka par šī mehānisma pārvaldību ir atbildīgi vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti un biroji Ģenerālsekretariāta pārziņā; atzīmē, ka šo dienestu kopīgajā darbībā ir trūkumi; sagaida šīs sadarbības uzlabošanu un visu iesaistīto Komisijas dienestu novērtējumu sistemātisku iekļaušanu progresa ziņojumos; vēlas zināt, kādu mācību Komisija no tā gūst attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

Bulgārijai un Rumānijai paredzētie ES līdzekļi

196. konstatē, ka laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam Bulgārijas rīcībā tika nodoti EUR 650 000 000 no PHARE fonda, EUR 226 000 000 — no SAPARD fonda un EUR 440 500 000 — no ISPA fonda; savukārt tajā pašā laikposmā Rumānijas rīcībā tika nodoti EUR 1 346 500 000 no PHARE fonda, EUR 526 300 000 — no SAPARD fonda un EUR 1 040 500 000 — no ISPA fonda;

197. atgādina, ka Revīzijas palāta jau Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2006 par Phare ieguldījumu projektiem Bulgārijā un Rumānijā[72] konstatēja daudzas problēmas ES līdzekļu pārvaldībā, tostarp pārkāpumus konkursa uzaicinājumu rīkošanas un izdevumu pamatotības jomā, līdzekļu neizmantošanu paredzētajiem mērķiem, administratīvās veiktspējas trūkumu u. c.;

198. ar bažām atzīmē arī to, ka Komisijas loceklis, kas atbild par paplašināšanās jautājumiem, Budžeta kontroles komitejai savlaicīgi nesniedza pietiekamu informāciju par šo trūkumu apmēru;

199. ar lielām bažām atzīmē to, ka Komisija ir pārtraukusi maksājumus Rumānijai EUR 200 000 000 apmērā no lauksaimniecībai paredzētā finansējuma un Bulgārijā iesaldējusi EUR 250 000 000 PHARE fondam, EUR 105 000 000 — SAPARD fondam un EUR 115 000 000 ISPA fondam; norāda, ka Bulgārijai radušies galīgie zaudējumi saistībā ar PHARE ir EUR 220 000 000;

200. apzinās, ka uzticamas kontroles sistēmas trūkums un pārvaldības problēmas rada risku ES nodokļu maksātāju naudai; atzīst starplaikā īstenotos centienus novērst šīs problēmas; mudina dalībvalstis arī turpmāk īstenot visus vajadzīgos centienus, lai izpildītu ES prasības;

201. uzskata, ka Komisijai ir jāpalielina tehniskā palīdzība dalībvalstīm, lai stiprinātu to administratīvo veiktspēju; atgādina, ka pareiza ES līdzekļu pārvaldība ir ikvienas dalībvalsts pienākums un uzdevums, un atbalsta Komisijas īstenoto līdzekļu piešķiršanas pagaidu pārtraukšanu gadījumos, kad nedarbojas dalībvalstu pārvaldības sistēmas;

202. konstatē, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Bulgārijai no struktūrfondiem būtu jāsaņem EUR 6 853 000 un Rumānijai — EUR 19 200 000; pieprasa līdz situācijas noskaidrošanai papildus informācijai, kas sniegta gada darbības pārskatā un ziņojumos par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, sniegt ceturkšņa pārskatu par šo līdzekļu pārvaldību;

203. prasa Komisijai pastāvīgi informēt Parlamentu par tiesu sistēmas reformas un korupcijas apkarošanas jomā īstenoto centienu praktiskajiem rezultātiem un progresa ziņojumos iekļaut šajās jomās sasniegtā progresa kvantitatīvos kritērijus;

204. uzskata, ka ES iestādēm jāpiemēro nulles pielaides princips attiecībā uz ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un korupciju; prasa Komisijai garantēt nepamatoti izmaksāto summu efektīvu atgūšanu;

205. prasa OLAF iesniegt saistībā ar Bulgāriju veikto izmeklēšanu rezultātus;

206. piekrīt Komisijai, ka Bulgārijas nesen veiktās darbības un pasākumi jāpapildina ar ticamām un strukturāli korektīvām darbībām un visu ES līdzekļu pārvaldībā iesaistīto struktūru reformu pašos pamatos, nodrošinot līdzekļu pareizu un savlaicīgu izlietošanu un augstu pārredzamības līmeni; šajā kontekstā aicina Komisiju uzlabot koordināciju un saziņu ar valstu varas iestādēm un cieši uzraudzīt dažādo Bulgārijas iesniegto rīcības plānu īstenošanu un pastāvīgi par to informēt Parlamentu; prasa, lai Komisija sniedz Parlamentam īpašu ziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz visu ES līdzekļu pārvaldību un kontroli Bulgārijā par laikposmu līdz 2009. gada 15. jūlijam;

207. ņemot vērā iepriekšējo progresa ziņojumu un ar korupcijas apkarošanu saistītās neveiksmes, prasa, lai Komisija sniedz Parlamentam īpašu ziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz visu ES līdzekļu pārvaldību un kontroli Rumānijā, kā arī par korupcijas apkarošanā veiktajiem pasākumiem un gūtajiem panākumiem par laikposmu līdz 2009. gada 15. jūlijam;

Turcija, Horvātija, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Kosova un pārējās Rietumbalkānu valstis

208. atgādina kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs darbojošos Komisijas delegāciju atbildību šo valstu sagatavošanu ES līdzekļu pareizai izmantošanai; prasa, no vienas puses, krāpšanas novēršanas stratēģijas integrēt šajā pirmspievienošanās procesā un, no otras puses, apmācīt attiecīgos administratorus, izmantojot Komisijas un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu administratīvo iestāžu apmaiņas programmu;

209. aicina Komisiju pirmspievienošanās posmā uzņemties aktīvāku lomu attiecībā uz izdevumu kontroles sistēmām Turcijā, Horvātijā, Serbijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un pārējās Rietumbalkānu valstīs un prasa tai progresa ziņojumā par šīm valstīm sniegt Parlamentam sīkāku informāciju par šo jautājumu, it īpaši neveiksmju iemeslu sīkāku analīzi; aicina Komisiju, progresa ziņojumos novērtējot panākumus dažādu būtisko mērķu sasniegšanā, izmantot luksofora principu, proti, vērtējumus „zaļš”, „dzeltens” un „sarkans”;

210. pauž nožēlu par atklātajiem krāpšanas un sliktas pārvaldības gadījumiem saistībā ar Kosovas atjaunošanai piešķirtajiem ES līdzekļiem, kuru pārvaldību veica ANO aģentūras, kā arī par to, ka ANO nav veikusi nekādus pasākumus, lai reaģētu uz šiem nepārprotami atklātajiem gadījumiem; tomēr vēlas izteikt pateicību Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai, tās darbiniekiem Eiropā un vietējiem darbiniekiem par nereti sarežģītos apstākļos veikto darbu Kosovas iedzīvotāju labā;

211. prasa Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par to kontroles sistēmu efektivitāti, kuras Komisija ieviesa attiecībā uz Kosovas saņemtajiem ES līdzekļiem, kā arī par šo sistēmu darbības rezultātiem krāpšanas novēršanā, un prasa pārbaudīt, vai šim finansējumam tika pilnībā piemēroti attiecīgajām programmām paredzētie nolīgumu nosacījumi, tostarp pirmspievienošanās palīdzības instrumenta noteikumi[73] un Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002;

212. ierosina, lai Komisija pieprasa Kosovas valdībai šīs valsts revīzijas iestādes izdotu revīzijas apliecinājumu attiecībā uz ES līdzekļiem, it īpaši tiem, kas ir iekļauti budžetā;

213. atgādina, ka izmeklēšanas darba grupa, ko izveidoja, lai izmeklētu finanšu pārkāpumus un krāpšanu saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu Kosovā, beidza savu darbu 2008. gada augustā un ka tās nobeiguma ziņojumā cita starpā ir uzrādīta ANO personāla krimināla rīcība un ka vairākas starptautiskas garantijas tika izdotas, ANO šajā sakarā nesasniedzot nekādus rezultātus; prasa Komisijai izdarīt spiedienu, lai šīs garantijas tiktu izpildītas; turklāt prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par tiesiskajām darbībām, kas veiktas, reaģējot uz visiem atklātajiem gadījumiem; prasa, iesaistoties Komisijai un OLAF, izveidot nākamo organizāciju cīņai pret krāpšanu un pārkāpumiem;

Administratīvie izdevumi

214. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi nevienu būtisku kļūdu attiecībā uz administratīvo izdevumu likumību un pareizību;

Eiropas skolas

215. sagaida no Komisijas, ka tā nodrošinās, lai Beļģijas un Apvienotās Karalistes valdības ievērotu saistības, kas izriet no spēkā esošajiem starpvalstu nolīgumiem, proti, ka Beļģija iespējami drīz atvērs ceturto vai pat piekto Eiropas skolu, savukārt Apvienotā Karaliste nosūtīs pietiekami daudz skolotāju, un sagaida, ka tiks pārskatīti Berkendael/Laeken skolu pašreizējie uzņemšanas principi, lai novērstu to, ka bērniem ceļā uz skolu jāpavada nepieņemami ilgs laiks;

Decentralizācijas ietekme uz personālu

216. ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija pēc Parlamenta pieprasījuma 2007. gadā sāka to savu cilvēkresursu izpēti (SEC(2007)0530), kuri saistīti ar tās administratīvajām darbībām;

217. pauž vilšanos par nepietiekamo informāciju, kuru Komisija tam par šo no budžeta viedokļa būtiski svarīgo jomu iesniedza 2005. un 2006. gadā; atzīst starplaikā uzsāktos centienus attiecībā uz Komisijas tīmekļa vietnē sniegtās informācijas pārredzamību un gada pārskatu par personāla novērtējumu;

218. pauž bažas par to, ka gandrīz 32 % Komisijas personāla ir nodarbināti administratīvā atbalsta un koordinācijas jomā; atgādina, ka šajos statistikas datos vēl nav iekļauti budžeta jomā nodarbinātie 10 % personāla; prasa Komisijai no šiem datiem izdarīt secinājumus un sākt sava personāla pārstrukturēšanu, lai šajās jomās nodarbināto skaitu samazinātu par 20 %;

219. atzīmē, ka personāla mobilitāte sākumā bija koncepcija, kas attiecās uz jutīgajām amata vietām; pauž pārsteigumu par Komisijas pašreizējo praksi pakļaut visu savu personālu mobilitātei ik pēc 5, vēlākais 7, gadiem; pauž bažas, ka šāda mobilitātes noteikuma piemērošana samazinās Komisijas darba efektivitāti un kavēs pieredzes un zinātības uzkrāšanu; prasa Komisijai informēt Parlamentu, kā šo mobilitāti varētu ierobežot, to attiecinot tikai uz jutīgajām amata vietām;

Jautājumi saistībā ar Kopienas nekustamā īpašuma infrastruktūru

220. pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu Briselē Komisijas rīcībā esošās 61 ēkas pārvaldībā un tās nekustamā īpašuma fonda novērtēšanā;

221. aicina Komisiju pirms jebkādu jaunu projektu pieņemšanas saistībā ar tās nekustamā īpašuma fondu informēt Parlamentu par šiem projektiem un regulāri informēt tā Budžeta kontroles komiteju par visām iniciatīvām un jauniem lēmumiem attiecībā uz nekustamā īpašuma projektiem, tostarp konkursa uzaicinājumiem un sagatavošanas darbiem;

222. prasa OLAF to informēt par atklātajiem krāpšanas gadījumiem saistībā ar nekustamā īpašuma politiku un izskatīt iespējamos interešu konfliktus;

223. prasa Komisijai veikt ne tikai tās ēku, bet arī visu pārējo Eiropas Kopienu iestāžu ēku pārvaldības revīziju, izpētot iespēju izveidot kopēju nekustamā īpašuma pārvaldības struktūru;

Saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājumu veicamie pasākumi

224. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Kopienu gada pārskatos[74] par 2007. finanšu gadu Komisija ir nepilnīgi citējusi EK līguma noteikumus par pasākumiem, kas veicami, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinājumu, jo tā norādījusi tikai to, ka Parlaments, sniedzot apstiprinājumu par budžeta izpildi, var darīt zināmus konstatējumus, kurus tas uzskata par svarīgiem, bieži vien iesakot Komisijai veikt pasākumus attiecīgajās jomās; konstatē, ka šī piezīme atbilst patiesībai, tomēr Komisija aizmirsusi minēt, ka EK līguma 276. pants paredz arī to, ka Komisija dara visu nepieciešamo, lai reaģētu uz konstatējumiem attiecībā uz izdevumu izlietojumu, kuri ir neatņemama daļa no Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu; tādēļ atgādina Komisijai, ka budžeta izpildes apstiprinājumam pievienotajā rezolūcijā paustās prasības nav uzskatāmas par vienkāršiem, nesaistošiem ieteikumiem, bet gan par norādījumiem, kuri Komisijai, veicot budžeta izpildi, ir jāīsteno;

SECINĀJUMI PAR REVĪZIJAS PALĀTAS ĪPAŠAJIEM ZIŅOJUMIEM

I daļa. Īpašais ziņojums Nr. 6/2007 par tehniskās palīdzības efektivitāti iestāžu darbības uzlabošanā

225. uzskata, ka tehniskā palīdzība un citi ārējā atbalsta veidi, ko joprojām nosaka galvenokārt līdzekļu devēji un kas joprojām nav nedz efektīvi, nedz ilgtspējīgi, ir steidzami jāpārveido, šim nolūkam cita starpā veicinot projektu vietēju pārvaldību, efektīvāk koordinējot resursus starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību un starptautiskā līmenī, kā arī nodrošinot pietiekami daudz laika projektu īstenošanai;

226. šajā sakarībā norāda, ka Komisijas dienesti 2008. gada jūlijā apstiprināja pamatstratēģiju un darba plānu atbalsta efektivitātes mērķu sasniegšanai tehniskās sadarbības un projektu īstenošanas vienībās; tāpēc aicina Komisiju informēt Parlamentu par šīs stratēģijas īstenošanu, pirmoreiz līdz 2009. gada marta beigām un pēc tam reizi sešos mēnešos;

227. atzīmē, ka novēloti nosūtīta informācija par tehniskajai palīdzībai tērētajām summām, jo Komisija Revīzijas palātai to sniedza tikai nesen, pēc Revīzijas palātas īpašā ziņojuma publicēšanas; ir pārsteigts, ka šī informācija netika sniegta īpašā ziņojuma sagatavošanas laikā; atzīst, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas definīcija ir plaša un tāpēc praksē tā tiek atšķirīgi interpretēta; sagaida, ka Komisijas pieņemtās stratēģijas rezultātā tiks formulēta arī noderīgāka tehniskās palīdzības definīcija;

228. pauž nožēlu, ka “sadraudzības” instruments vēl netiek pilnībā izmantots ĀKK, Āzijas un Latīņamerikas valstīs; tādēļ aicina Komisiju līdz tās pašreizējā sastāva pilnvaru termiņa beigām ierosināt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un mudina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, kas nodrošinātu, ka šis instruments, to pielāgojot konkrētām vajadzībām, tiek plaši izmantots iepriekšminētajās valstīs, un prasa attiecīgi grozīt regulu par 10. EAF īstenošanu;

229. pauž nožēlu, ka Komisija gandrīz nemaz nepiemēro apturēšanas noteikumus, kas ļauj paātrināt iepirkuma procedūru; aicina Komisiju ar apdomu izmantot šo mehānismu, lai uzlabotu tehniskās palīdzības darbību īstenošanas grafiku;

230. uzskata par nepieņemamu, ka daži uzņēmumi, lai iegūtu tiesības parakstīt līgumu, ar nolūku izvēlas piedāvāt ekspertus ar interesantu curriculum vitae, lai gan zina, ka šie eksperti nevarēs uzņemties pienākumu izpildi; piekrīt Revīzijas palātai, ka attiecībā uz tehnisko palīdzību Komisija ir izmantojusi neatbilstīgus atlases kritērijus;

231. tāpēc prasa, lai Komisija krietni vairāk ņemtu vērā citus kritērijus (piemēram, Revīzijas palātas ierosinātos), nevis tikai izvērtētu grupas vadošā eksperta curriculum vitae; ierosina, ka to varētu darīt, piemēram, izveidojot tiesiskām prasībām atbilstīgu datubāzi, kurā iekļauti tie uzņēmumi, kas nav nodrošinājuši piedāvāto ekspertu, un tas savukārt pamatotu aizliegumu šiem uzņēmumiem noteiktu laiku piedalīties iepirkuma procedūrās; konstatē, ka Komisija ir pieņēmusi 2008. gada 17. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1302/2008 par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi[75] un 2008. gada 17. decembra Lēmumu 2008/969/EK, Euratom par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām[76], tomēr šie jaunie instrumenti neļauj izslēgt uzņēmumus, izmantojot minēto pamatojumu; turklāt norāda, ka šie aspekti ir iekļauti darba plānā (3. ass 13.–15. pasākums), un aicina Komisiju nekavējoties īstenot ar tiem saistītās darbības;

232. piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai nav konsekventas pieejas attiecībā uz partnervalstu publisko finanšu pārvaldības un iepirkuma sistēmu izmantošanu, un tas dažkārt ir klajā pretrunā Eiropas Savienības saistībām, ko tā uzņēmusies saistībā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti, kuru pieņēma 2005. gada 2. martā[77]; tāpēc mudina Komisiju nodrošināt šo saistību ātru īstenošanu, pamatojoties uz stratēģisko dialogu, ko paredz Akras augstākā līmeņa foruma un tam sekojošā laikposma darba virzieni un darba plāna pasākumi (1. ass, jo īpaši 20. pasākums);

233. aicina Komisiju iespējami atbilstīgāk īstenot pārredzamības iniciatīvas un ņemt vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra rezolūciju par pārredzamību finanšu jautājumos[78], kā arī iesaka izveidot datubāzi, kas sniegtu pārskatu par tehniskās palīdzības misijām un rezultātiem un ko varētu izmantot turpmākiem tehniskās palīdzības uzdevumiem un lai novērstu dublēšanos;

II daļa. Īpašais ziņojums Nr. 1/2008 par procedūrām, ko piemēroja 1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada lielo ieguldījumu projektu ex ante un ex post vērtēšanā

234. aicina Komisiju pārskatīt stingro apstiprināšanas procedūru, kas tiek piemērota lielajiem projektiem, tomēr iesaka tai racionalizēt lēmumu pieņemšanu, norādot faktiskās vērtības un tā izvairoties no šīs procedūras uzskatīšanas par pārlieku lielu „administratīvo slogu”, samazinot lēmumu pieņemšanas procesa ilgumu, lai tas būtu saprātīgs, un pēc iespējas ātrāk izveidojot autonomu lielo projektu nodaļu, kurai būtu horizontāla kompetence Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā; norāda uz to, ka ir svarīgi investēt programmatūrā, jo tas padarīs sistēmu pārredzamāku un vieglāk kontrolējamu; tajā pašā laikā šādu investīciju dēļ Komisija nedrīkst samazināt pārbaudes uz vietas;

235. aicina Komisiju ziņot par to, kā praktiski tiek piemēroti n+2 un n+3 noteikumi lielajiem projektiem, jo dažas dalībvalstis ir mēģinājušas apiet ERAF noteikumus (proti, n+2 noteikumu), apvienojot vairākus projektus tā, lai kopējā šo projektu summa būtu tikai nedaudz mazāka par lielo projektu robežvērtībām, un tad gaida, kamēr Komisija pieņem lēmumu par n+2 noteikuma piemērošanas atlikšanu;

236. vērš uzmanību uz to, ka ir attīstījusies „izvairīšanās no riska kultūra” un vēlas saprast, kā tas varēja notikt, atvirzot otrā plānā jauninājumu un augstas kvalitātes projektus, — šī prakse ir pilnīgā pretrunā Lisabonas stratēģijā noteiktajam Kopienas mērķim; uzskata, ka problēma ir nevis infrastruktūras investīciju finansēšanā, bet gan dalībvalstu iespējās izvairīties no „riskantām” investīcijām inovācijā;

237. pauž nožēlu par to, ka tā vietā, lai finansētu darbinieku izglītību un apmācību (Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā), Komisija finansē ārēju — Eiropas Investīciju bankas —struktūru (JASPERS), kas Komisijai nesniedz pārskatu par savu darbu; norāda dalībvalstīm, ka, ja tās nenodrošinās apmācības un izaugsmes iespējas saviem ekspertiem, tās būs atkarīgas no ārvalstu ārējo ekspertu grupām, kas attiecīgajām valstīm radīs ievērojamas netiešās izmaksas;

238. atbalsta iniciatīvu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība uzņemas pienākumu ex-post izvērtēt lielos projektus un noteikt šim nolūkam nepieciešamo informāciju (viendabīgi un salīdzināmi dati), kas dalībvalstīm jāapkopo un jānosūta paredzētajā termiņā; uzskata, ka uzraudzība jāorganizē šādi, jo pašlaik nav taustāmu pierādījumu, ka lieli, Kopienas finansēti projekti ir efektīvi un ka dalībvalstis saņemtos līdzekļus ir izmantojušas tik efektīvi un produktīvi, cik vien iespējams;

239. norāda, ka pašlaik informācija par lielajiem projektiem ir pieejama Komisijas gada pārskatā par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu tikai pēc tam, kad tā ir apstiprināta; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka tās tīmekļa vietnē iedzīvotājiem ir iespējams sekot līdzi ikviena liela projekta īstenošanai gaitai;

III daļa. Īpašais ziņojums Nr. 2/2008 par saistošo izziņu par tarifu

240. uzstāj, ka Komisijai jācenšas steidzami atrisināt aktuālās problēmas un nepilnības, jo to dēļ Eiropas Savienība var zaudēt tradicionālo pašu resursu ieņēmumus;

241. ņem vērā Komisijas atbildes, ka līdz ar 2008. gadā pieņemto[79] modernizēto Kopienas Muitas kodeksu (modernizētais KMK) saistošās izziņas par tarifu kļūs obligātas to turētājam, ka tēzaurs arī turpmāk tiks atjaunināts un ka lietotāja saskarne būs pieejama visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;

242. mudina Komisiju nodrošināt, lai domstarpības par tarifa klasifikāciju tiktu atrisinātas Kopienas tiesību aktos noteiktajos termiņos un vēlākais 5 mēnešu laikā, turklāt, ņemot vērā pašu resursu iespējamo zaudējumu, pieprasa Komisijai līdz 4 personām palielināt personālu, kas strādā ar saistošajām izziņām par tarifu un klasifikāciju, un noteikt, lai tas veiktu arī vairāk riska analīzes un rūpīgāk kontrolētu datu savlaicīgu ievadīšanu sistēmā dalībvalstīs, kā arī iespējamos gadījumus saistībā ar papildperiodu ļaunprātīgu izmantošanu un “tirdzniecību” ar saistošajām izziņām par tarifu;

243. prasa Komisijai līdz 2009. gada beigām informēt Parlamentu par visām iniciatīvām un pasākumiem, ko tā veikusi, pamatojoties uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kā arī par šo pasākumu īstenošanas norisi;

IV daļa. Īpašais ziņojums Nr. 3/2008 „Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: cik tas ir ātrs, efektīvs un elastīgs?”

244. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta kopumā pozitīvi novērtējusi Komisijas sasniegtos rezultātus saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārvaldību;

245. norāda, ka kritiku par fonda darbības “ātrumu” nevar attiecināt tikai uz Komisijas īstenoto fonda pārvaldību, jo ļoti bieži problēmas saistītas ar dalībvalstu nodrošinātās pārvaldības nepilnībām, kā arī ar pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas kvalitāti;

246. turklāt norāda, ka Parlaments 2006. gada 18. maija nostājā[80] atzinīgi novērtēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2005)0108), kurā izklāstīti vienkāršāki un skaidrāki kritēriji ātrākai tā aktivizēšanai, un norāda, ka līdz šim Padome vēl neko nav izdarījusi šī priekšlikuma sakarībā;

V daļa. Īpašais ziņojums Nr. 4/2008 par piena kvotu ieviešanu dalībvalstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā[81]

247. pauž nožēlu, ka valstu iestādēm ir jāveic ļoti daudzas pārbaudes, kas varētu būt virspusējas, un tāpēc nevarēs pārbaudīt, vai deklarētie tiešajā tirdzniecībā realizētie daudzumi ir ticami; atzinīgi vērtē Komisijas Regulu (EK) Nr. 228/2008[82], ar kuru līdz 1 % samazina to pārbaužu skaits, kas noteiktas ražotājiem, kuru produkcijas apjoms ir mazāks par 5000 kg;

248. uzskata, ka saskaņā ar dalītās pārvaldības principu Komisijai vajadzētu arī turpmāk uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu piena kvotu sistēmas ieviešanas efektīvu pārraudzību un labu pārvaldību;

249. aicina valstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, sagatavot pārbaudes pasākumu programmu katram 12 mēnešu periodam un pārbaudes veikt gan kvotu gadā, gan pēc tam, taču ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc attiecīgā gada beigām;

250. uzskata, ka vienkāršošanas nolūkā Komisijai vajadzētu prasīt, lai jaunās dalībvalstis ievērotu vispārējo principu, saskaņā ar kuru ir jāuzskaita visi tirgū laistie piena daudzumi;

251. prasa, lai Komisija aicinātu jaunās dalībvalstis labāk uzturēt savas datubāzes, kā to savā ziņojumā prasījusi Revīzijas palāta, un neveikt nevajadzīgas pārbaudes;

252. aicina Komisiju turpināt vērtēt attīstību piena nozarē, īpaši saistībā ar šīs nozares tirgu, ražotāju situāciju un ietekmi uz reģionālo attīstību, sevišķi vērtējot novērtējuma ziņojumus, kas iesniedzami līdz 2010. gada 31. decembrim un 2012. gada 31. decembrim, kā to paredz 2008. gada novembrī pieņemtā politiskā vienošanās par kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudēm”;

253. aicina Komisiju ievērot visus ar “veselības pārbaudi” saistītos Revīzijas palātas ieteikumus un apsvērt iespējamos uzlabojumus piena tirgus kopīgajā organizācijā un piena kvotu sistēmā, šajā nolūkā galveno uzmanību pievēršot:

a) atbalsta un pārejas pasākumiem reģionos, kuros lielākā daļa ražotāju ir mazās saimniecības;

b) stabila tiesiskā regulējuma un skaidru perspektīvu noteikšanai piena ražotājiem jaunajās dalībvalstīs, mudinot tos veikt ieguldījumus, kuriem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu darbību;

VI daļa. Īpašais ziņojums Nr. 5/2008 par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās

254. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un stingri iesaka Komisijai pieņemt zināšanai tajā konstatētās nepilnības, kā arī veikt pasākumus atbilstīgi Revīzijas palātas ieteikumiem;

255. prasa Komisijai izstrādāt un ieviest vispārēju pārvaldības sistēmu Eiropas Savienības “regulējuma” aģentūrām, pamatojoties uz tādiem skaidri noteiktiem kritērijiem kā pārredzamība, ekonomija, efektivitāte, rentabilitāte un labākās prakses apmaiņa; uzskata, ka Komisijai ir jāveido aktīva saziņa ar Eiropas Savienības aģentūrām un jāpalīdz to pārvaldības struktūrvienībām ieviest budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītu pārvaldību;

256. aicina Komisiju ieviest darboties spējīgu uzraudzības sistēmu Eiropas Savienības aģentūrām, kas ļautu tām savstarpēji apmainīties ar labāko praksi un metodoloģiju un kas ietvertu gan vispārējus, gan specifiskus rādītājus novērtējuma vajadzībām;

257. aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes aģentūru darbības labākai plānošanai, uzraudzībai, ziņojumu sagatavošanai un novērtēšanai, kā arī praksē pilnībā īstenot jēdzienu “rezultātu sasniegšana”, kas noteikts ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un ar aģentūrām paredzēto finanšu pamatregulu[83];

VII daļa. Īpašais ziņojums Nr. 6/2008 par Eiropas Komisijas sniegto rehabilitācijas atbalstu pēc cunami un orkāna „Mitch”

258. aicina Komisiju izdarīt visus vajadzīgos secinājumus no pieredzes, kas gūta pēc orkāna „Mitch” un cunami, lai labāk īstenotu turpmākos pasākumus; stingri iesaka Komisijai aktīvi darboties starptautiskā līmenī, lai novērstu sistēmiskus trūkumus starptautiskās palīdzības apjoma ziņā;

259. aicina Komisiju turpmākos rehabilitācijas pasākumos pievērst īpašu uzmanību šādiem jautājumiem: garantēt, ka finansējums ir atbilstīgs vajadzībām, ka atbalstu saņem pirmām kārtām dabas katastrofu skartie iedzīvotāji, tostarp trūcīgie ļaudis, sievietes un bērni, un ka gan līdzekļu devēju valstu nodokļu maksātājiem, gan dabas katastrofu skartajiem iedzīvotājiem ir pieejama izsmeļoša un precīza informācija par sniegtās palīdzības rezultātiem;

260. aicina augstākās publisko finanšu revīzijas iestādes un Revīzijas palātu intensīvāk sadarboties, pārbaudot, revidējot un novērtējot ar dabas katastrofām saistītā atbalsta līdzekļu izlietojumu;

261. aicina Komisiju pārskatīt savu NVO sarakstu, lai no tā svītrotu neuzticamas NVO, un noteikt tādu iepirkuma politiku, kas novērš iespēju šādām NVO piesavināties līdzekļus;

262. turklāt aicina Komisiju garantēt Eiropas Savienības piešķirtā atbalsta pietiekamu atpazīstamību, tomēr neapdraudot vispārējo efektivitāti un taisnīguma mērķus;

263. aicina ANO, Sarkano Krustu, Sarkano Pusmēnesi un visus pārējos līdzekļu devējus vienoties par sīki izstrādātu kontroles un revīzijas pamatsistēmu, lai:

a) paātrinātu un uzlabotu piešķirto līdzekļu vispārējo kontroli;

b) novērstu kontroles procedūru dublēšanos un fragmentāciju un samazinātu to izmaksas;

264. sagaida, ka Komisija ne vien pieņems Revīzijas palātas ieteikumus, bet arī norādīs iespējami agrāku datumu to īstenošanai;

265. turklāt uzskata, ka saistībā ar humāno atbalstu ir ļoti svarīgi, lai Komisija ievērotu atbalsta efektivitātes kritērijus, kas noteikti 2005. gada 2. martā parakstītajā Parīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti;

266. aicina Komisiju noteikt reāli izpildāmu un konkrētu datumu, līdz kuram līdzekļi ir pieejami, lai mudinātu saņēmējvalstis savlaicīgi īstenot apstiprinātos projektus;

267. uzskata ka dabas katastrofu gadījumā humānā palīdzība ir jāpiešķir bez politiskiem nosacījumiem; tomēr pauž viedokli, ka Komisijai ir jāpieprasa saņēmējvalstīm nodrošināt:

a) neierobežotu piekļuvi cietušajiem;

b) to, ka palīdzību atbrīvo no jebkādu nodokļu un muitas nodevas maksāšanas;

c) ka nevilcinoties tiks piešķirtas un netiks atteiktas vīzas attiecīgo atbalsta aģentūru starptautiskajam personālam;

d) ka saņēmējiem nebūs jāmaksā par piešķirtajām precēm un pakalpojumiem (vai ka visi šādi iegūtie ieņēmumi tiks novirzīti rehabilitācijai);

268. aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt atbalsta sniegšanu gadījumā, ja ir pārkāpts kāds no iepriekšminētajiem principiem;

VIII daļa. Īpašais ziņojums Nr. 7/2008 „Saprātīgas enerģijas programma 2003.–2006. gadam”

269. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas nopietno darbu un konstatējumus, kas pauž zināmu atzinību, taču arī kritiku par to, kā Komisija un Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra pārvalda programmu „Saprātīga enerģija Eiropai” laikposmam no 2003. līdz 2006. gadam; atzinīgi vērtē minētās aģentūras, Revīzijas palātas un Parlamenta ciešo un uz nākotni vērsto sadarbību;

270. saskaņā ar Revīzijas palātas veikto analīzi secina, ka izmaksas, ko sedz saņēmēji (par priekšlikumu sagatavošanu un pārskatiem), ir diezgan lielas, un, lai gan saprot, ka šīs izmaksas atšķiras no tīri administratīvām izmaksām, pauž atbalstu tam, lai arī tās tiktu ņemtas vērā un samazinātas atbilstīgi labāka regulējuma principiem;

271. uzskata, ka Revīzijas palātas konstatējumi varētu noderēt arī citu izpildaģentūru gadījumā; ar nepacietību gaida, kad saņems nākamo Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par izpildaģentūrām;

272. pauž nožēlu, ka ar šo programmu saistītajos projektos un pētījumos, kā arī vietējo enerģētikas aģentūru gadījumā ļoti maz tika iesaistītas jaunās dalībvalstis; taču pieņem, ka šo stāvokli daļēji var skaidrot ar to, ka programmas īstenošana bija sākusies vēl pirms ES-10 paplašināšanās kārtas; lai sasniegtu līdzsvarotu sadalījumu visā Eiropas Savienības teritorijā, prasa Komisijai aktīvi īstenot politiku, saskaņā ar kuru prioritāte tiek piešķirta enerģētikas aģentūru izveidei dalībvalstīs, kur attiecīgais process ir lēnāks;

IX daļa. Īpašais ziņojums Nr. 8/2008 „Vai savstarpēja atbilstība ir efektīvs nosacījums?”

273. uzskata, ka ir jāprecizē Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003[84] noteiktie mērķi, lai tie būtu konkrēti, izmērāmi, īstenojami, atbilstīgi un izpildāmi konkrētā termiņā, kā arī sistematizēti pēc loģiskas hierarhijas; uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš minēto, dalībvalstīm vajadzētu definēt pārbaudāmas prasības un standartus saimniecību līmenī;

274. uzskata, ka vajadzētu vienkāršot savstarpējās atbilstības pamatsistēmu, to attiecinot vienīgi uz galvenajiem elementiem saimniecību darbībās, ko tās veic, cenšoties panākt uzlabojumus, un precīzi nosakot paredzamos rezultātus, prasības un standartus;

275. aicina Komisiju precīzi nošķirt savstarpējo atbilstību un agrovidi; norāda, ka tādi lauku attīstības politikas elementi kā pienākums noteikt pārbaudāmus standartus būtu jāpiemēro arī nosacītībai;

276. uzskata, ka dalībvalstīs būtu jāievieš efektīva kontroles un sankciju sistēma, kas apliecinātu, ka lauksaimnieki ir nodrošinājuši vajadzīgo atbilstību; precizē, ka būtu jākontrolē vismaz 1 % saimniecību, kas ievēro ikvienas saistības, un sankciju sistēmas pamatā vajadzētu būt principam, saskaņā ar kuru maksājumu samazinājumi ir proporcionāli pārkāpuma smagumam vai tiek noteikti atkarībā no pārkāpuma smaguma;

277. aicina Komisiju īstenot stabilu uzraudzības sistēmu, lai novērtētu izpildi, šajā nolūkā definējot attiecīgus rādītājus un pamatlīmeņus; dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt izsmeļošu un ticamu informāciju Komisijai rūpīgākas analīzes veikšanai;

278. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus ne vēlāk kā saistībā ar budžeta pārskatīšanu un nākamo kopējās lauksaimniecības politikas reformu;

279. aicina Revīzijas palātu savā gada pārskatā (ticamības deklarācijā) ziņot par to, kā tiek ievēroti savstarpējās atbilstības nosacījumi;

X daļa. Īpašais ziņojums Nr. 9/2008 „ES atbalsta efektivitāte brīvības, drošības un tiesiskuma jomā Baltkrievijā, Moldovā un Ukrainā”

280. mudina Komisiju pilnībā izanalizēt iemeslus, kuru dēļ dažos Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā īstenotos projektos ir konstatētas nepilnības un nav sasniegti rezultāti, kā arī mudina Komisiju uzlabot Eiropas Savienības līdzekļu plānošanu, pārvaldību un kontroli šajās valstīs;

281. uzstāj, ka Komisijai arī turpmāk mērķtiecīgi jāpiešķir Eiropas Savienības līdzekļi konkrētām Moldovas, Baltkrievijas un Ukrainas prioritātēm, paturot prātā iepriekšējo projektu īstenošanas procesā sasniegto;

282. aicina Komisiju padarīt Kopienas finansējuma piešķiršanas procedūras elastīgākas, kas ļautu pielāgot projektu dokumentāciju, salīdzinošos kritērijus un mērķus, lai atspoguļotu valstu ekonomiskā un politiskā stāvokļa pārmaiņas;

283. prasa Komisijai nodrošināt Eiropas Savienības finansēto projektu ilgtspējību, skaidri definējot saistības, ko projekta izpildes noslēgumā ir uzņēmušās saņēmējvalstu valdības;

284. pauž nožēlu, ka Kopienas finansējums nebija pietiekami efektīvs gadījumos, kad dotācijas jauniem projektiem tika piešķirtas tiem pašiem līgumslēdzējiem, kaut gan bija konstatētas nepilnības projektu vadībā; tādējādi mudina Komisiju definēt skaidrus līgumslēdzēju atlases kritērijus un izvairīties no atkārtotiem Kopienas līdzekļu neapmierinošas pārvaldības gadījumiem;

285. iesaka Komisijai uzlabot saziņu ar Ukrainas, Moldovas un Baltkrievijas valdībām un veikt attiecīgus pasākumus, lai iedrošinātu saņēmējvalstis veidot un īstenot līdzekļu devēju efektīvu koordināciju un lai sniegtu tām šajā sakarībā vajadzīgo atbalstu;

286. mudina Komisiju vairāk uzmanības pievērst jautājumam par efektīvu kriminālvajāšanu cīņā pret organizēto noziedzību un izvērtēt iespējas, kā veicināt lielāku sabiedrības līdzdalību pretkorupcijas politikas īstenošanā, sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām jautājumos, kas saistīti ar tiesu iestādēm un labu pārvaldību;

XI daļa. Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 11/2008 par Eiropas Savienības atbalsta pārvaldību saistībā ar labības intervences krājumu glabāšanas darbībām

287. piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai, nosakot minimālo realizācijas cenu, vajadzētu ņemt vērā attiecīgās glabātavas ģeogrāfisko atrašanās vietu un jo īpaši labības partiju kvalitāti;

288. lai uzlabotu budžeta procedūru pārredzamību, prasa Komisijai padarīt pārredzamākas to darbību izmaksas, kuras nav tieši saistītas ar labības intervences krājumu glabāšanu; tādēļ ierosina programmu subsīdiju līdzekļus, piemēram, vistrūcīgāko personu vai bioetanola ražotāju atbalstam, piešķirt tieši attiecīgajām darbībām;

289. prasa dalībvalstīm un Komisijai novērtēt labības intervences krājumu uzglabāšanas darbību kontroles izmaksas; aicina Komisiju izveidot vairāk iniciatīvu dalībvalstīm, lai tās samazinātu savu intervences krājumu glabāšanas un kapitāla izmaksas un optimizētu šo krājumu realizācijas laikposmu;

290. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai vajadzētu stingrāk pārskatīt izmaksas, par kurām ziņojušas maksātājaģentūras, šajā nolūkā sistemātiski pārbaudot jebkuru savādu informāciju vai tendences; uzskata, ka inspekcijām uz vietas būtu jāietver arī izmantoto datu pārbaude un ka Komisijai būtu jāpārskata savas iepriekš noteiktās izmaksas attiecībā uz darbībām bez izmaiņām, lai nodrošinātu, ka tās nepārsniedz faktiskās izmaksas;

291. piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka būtu lietderīgi uz vietas pārbaudīt informāciju par izmaksām, kas saņemta no dalībvalstu maksātājaģentūrām; taču uzsver nepieciešamību nodrošināt kontroles pienākumu rentabilitāti;

292. pauž nožēlu, ka Kopienas līmenī nav izveidota stratēģiska labības rezerve nepietiekamam nodrošinājumam ar pārtiku; norāda, ka dalībvalstīm ir ļauts veidot stratēģiskās labības rezerves un ka tām par šīm rezervēm ir jāinformē Komisija; tomēr pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto šo iespēju, un uzskata, ka Komisijai vajadzētu izvērtēt ideju par Kopienas stratēģiskās rezerves veidošanu.

11.2.2009

Ārlietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 ‑ 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: István Szent-Iványi

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīmē, ka pārraudzības un kontroles sistēmas ārējo attiecību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā Revīzijas palāta novērtējusi kā daļēji efektīvas; pieņem, ka daudzas atklātās kļūdas attiecas uz avansa maksājumiem un pēc tam tiek novērstas, veicot galīgos maksājumus; tomēr aicina Komisiju veikt vajadzīgos uzlabojumus uzraudzības un atbilstības pārbaudes procedūrās, sevišķi īstenotāju organizāciju līmenī, tā, lai neradītu lieku administratīvo slogu galīgajiem līdzekļu saņēmējiem; taču atzīst Komisijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas līdz šim panākto progresu;

2. pauž nožēlu, ka joprojām trūkst pārredzamības attiecībā uz to Kopienas līdzekļu izlietojumu, kurus piešķir ar ANO organizāciju starpniecību; atbalsta Komisijas centienus rast risinājumu un nodrošināt, lai Revīzijas palāta savlaicīgi saņemtu visu pieprasīto informāciju; atzinīgi vērtē to, ka Komisija īsteno aizvien vairāk pārbaudes misiju saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA); sagaida, ka šīs misijas vēl vairāk uzlabos to līdzekļu pārredzamību un atpazīstamību, kurus Kopiena iegulda ANO vadītās darbībās;

3. aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot un precīzāk definēt nosacījumus un izpildes rādītājus, ko izmanto, sniedzot budžeta atbalstu trešām valstīm, lai noteiktu skaidrus, precīzus un izmērāmus vērtēšanas kritērijus, attiecīgā gadījumā ar konkrētu grafiku;

4. ņem vērā Revīzijas palātas secinājumu, ka steidzami jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu nepilnības ES līdzekļu pārvaldībā Bulgārijā, un ka ir jāturpina īstenot nepieciešamos uzraudzības mehānismus Turcijā; aicina šo valstu iestādes strādāt vēl aktīvāk, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajam regulējumam;

5. gaida, kad būs redzami reāli rezultāti jauno darba uzdevumu piemērošanai, pārbaudot izdevumu atbilstību ar ārējo revīziju palīdzību, kuras veic līdzekļu saņēmēji vai Komisija;

6. atzīmē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2007 par Komisijas veikto CARDS programmas pārvaldību; uzsver, cik nozīmīgas ir spēcīgākas stratēģiskās pamatnostādnes, kuras sagatavo Komisija, lai nodrošinātu, ka, cieši sadarbojoties un uzturot dialogu ar Parlamentu, mērķtiecīgi tiek izvēlētas galvenās intervences jomas saskaņā ar pirmspievienošanās atbalsta instrumentu; aicina Komisiju izstrādāt vispārēju stratēģiju, lai uzlabotu līdzdalību vietējā līmenī projektu izstrādes un īstenošanas procesā;

7. sagaida, ka tiks regulāri informēts par pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai pildītu svarīgo solījumu, kas dots starptautiskajā līdzekļu devēju 2008. gada 22. oktobra konferencē, proti, palīdzēt Gruzijai atgūties pēc konflikta un nodrošināt turpmāko attīstību;

8. vēlreiz prasa, lai Komisija regulāri iesniegtu Parlamentam konkrētu pasākumu plānu, kā palielināt ES ārējo darbību sasaisti to ģeogrāfiskajā kontekstā atbilstīgi efektivitātes, atbildības un pārredzamības principiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

18.2.2009

AttĪstĪbas komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Thijs Berman

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā 2007. gads bija pirmais instrumenta sadarbībai attīstības jomā (DCI) darbības gads;

1. vērš uzmanību uz Komisijas apņemšanos[85] censties nodrošināt, lai 20 % no tās piešķirtās palīdzības tiek novirzīti pamatizglītībai, vidējai izglītībai un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem; aicina Komisiju sniegt sīku informāciju par to, kā šis kritērijs tiks ievērots, izmantojot projektus, programmas un budžeta atbalstu; aicina nodrošināt lielāku saskaņotību starp tematiskajiem, valsts un reģionālajiem stratēģijas dokumentiem veselības aprūpes un izglītības jomā, it īpaši gadījumos, kad palīdzību sniedz budžeta atbalsta veidā;

2. uzsver, ka par prioritāti jāuzskata to bērnu, tostarp bērnu ar invaliditāti, iespējas apmeklēt skolu, kas nāk no grūti sasniedzamām grupām valstīs ar vājiem rādītājiem TAM jomā;

3. mudina Komisiju prioritēt atbalstu partnervalstīm to centienos izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, it īpaši gadījumos, kad atbalstu sniedz kā budžeta atbalstu, un aicina Komisiju regulāri ziņot par panākumiem;

4. norāda, ka pienācīga uzmanība jāpievērš Komisijas veikto pasākumu ilgtspējībai, tostarp skaidras stratēģijas formulēšanai attiecībā uz atbalsta pārtraukšanu, neapdraudot rezultātu, un izlietojuma uzraudzību; uzskata, ka stingrāka rezultātu izvērtēšana ir nozīmīgs faktors, lai nodrošinātu ES attīstības sadarbības demokrātisko leģitimitāti;

5. atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā tika pieņemts ES Rīcības kodekss attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā, kura mērķis ir pastiprināt Komisijas un dalībvalstu sadarbību un koordināciju; aicina Komisiju divkāršot pūles, lai nodrošinātu šī rīcības kodeksa patiesu īstenošanu, tostarp arī pievērsties pastāvošo problēmu risināšanai partnervalstu labā;

6. uzskata, ka apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību un vietējām varasiestādēm pirms valsts stratēģijas dokumentu izstrādes saskaņā ar DCI nav bijusi pietiekama, lai atbilstu juridiskajām prasībām, kas iestrādātas DCI regulas (EK) Nr. 1905/2006 19. panta 3. punktā, proti, ka „stratēģijas dokumentus, ja iespējams, izstrādā, balstoties uz dialogu ar partnervalsti vai reģionu, piesaistot pilsonisko sabiedrību, reģionālās un vietējās varas iestādes”; šajā sakarā uzskata, ka partnervalstu parlamentu līdzdalība ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu patiesu ieinteresētību šajā procesā; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai uzlabotu dialogu ar minētajām struktūrām dažādos plānošanas posmos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

12.2.2009

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Jan Andersson

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

3. nodaļa – Budžeta pārvaldība

1. norāda, ka 2007. gada budžeta izpildei Eiropas Revīzijas palāta (ERP) pievērsa īpašu uzmanību, jo tas bija pirmais jaunā plānošanas cikla (2007–2013) gads;

2. atzinīgi vērtē to, ka ERP pirmo reizi ir sniegusi pozitīvu ticamības deklarāciju attiecībā uz Komisijas budžeta izpildi;

3. taču ir noraizējies, ka attiecībā uz atsevišķām politikas jomām, tostarp kohēzijas politiku, ERP secināja, ka maksājumus būtiski ietekmējušas kļūdas un ka pārraudzības un kontroles sistēmas attiecīgajās jomās labākajā gadījumā ir bijušas tikai daļēji efektīvas;

4. tāpēc mudina Komisiju neatlaidīgi censties novērst trūkumus pārraudzības un kontroles jomā, izstrādājot un īstenojot iekšēju reformu programmu, kā arī kopīgi ar dalībvalstīm īstenojot rīcības plānu ES pārraudzības un kontroles sistēmu turpmākai pilnveidošanai;

6. nodaļa – Kohēzija

5. norāda, ka 2007. finanšu gadā 27 % no visiem maksājumiem šajā budžeta nodaļā tika veikti nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā; turklāt norāda, ka 84 % no visiem 2007. finanšu gadā veiktajiem maksājumiem joprojām attiecās uz 2000.–2006. gada plānošanas ciklu;

6. ir gandarīts, ka pēc korekcijām, ko veica, pieņemot budžeta grozījumus, maksājumu apropriācijas kohēzijas, tostarp nodarbinātības un sociālo lietu, politikas jomai tika izlietotas gandrīz 100 % apmērā;

7. pauž nožēlu par visbiežāk pieļautajām kļūdām, kas attiecās uz Eiropas Sociālo fondu un kas bija, pirmkārt, pierādījumu trūkums tam, ka netiešās izmaksas vai personāla izmaksas patiešām bija saistītas ar konkrēto projektu, un, otrkārt, pārspīlētas personāla izmaksas vai netiešās izmaksas; tāpēc stingri atbalsta jaunos finanšu shēmas noteikumus 2007.–2013. gada periodam, kuri vienkāršo procedūras un ļauj deklarēt netiešās izmaksas kā daļu no tiešajām izmaksām, pamatojoties uz vienotu likmi; turklāt aicina dalībvalstis straujāk īstenot līdzekļu saņēmējiem paredzētos informatīvos pasākumus un uzlabot pastāvīgo pārvaldību, lai samazinātu kļūdu skaitu;

8. atzinīgi vērtē 2008. gada 5. jūnijā publicētos norādījumus par vadības pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētām darbībām 2007.–2013. gada plānošanas periodam[86].

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

12.2.2009

Vides, sabiedrĪbas veselĪbas un pĀrtikas nekaitĪguma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Péter Olajos

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka budžeta pozīciju, kas attiecas uz vidi, sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu, izpildes līmenis kopumā ir apmierinošs;

2. uzsver, ka kopējais budžeta izpildes līmenis vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā ir 94,6 %, un tas ir apmierinošs rezultāts, ņemot vērā, ka 2007. gads bija jaunās 2007.–2013. gada finanšu shēmas pirmais gads un vides politikas jomā 2007. gadā tika pieņemtas un stājās spēkā jaunas programmas;

3. īpaši uzsver, ka LIFE + programmas saistību apropriāciju izpildes līmenis pārsniedza 98,87 %; šajā sakarībā norāda, ka 82 % saistību apropriāciju bija paredzēti projektiem dalībvalstīs, pilnībā ievērojot LIFE + regulu; norāda, ka maksājumu apropriācijas projektiem 2007. gadā samazinājās LIFE + regulas novēlotas pieņemšanas dēļ; tomēr pauž gandarījumu par izpildi vispārējā politikas atbalsta, saziņas, izpratnes veicināšanas un nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma jomā;

4. atzinīgi vērtē to, ka Kopienas Tabakas fonda budžeta izpildes līmenis ir 100 %; tādēļ pauž pārliecību, ka šis instruments, no kura piešķir finansiālu atbalstu projektiem, kas — jo īpaši ar informatīviem un izglītojošiem līdzekļiem — veicina sabiedrības izpratni par tabakas lietošanas kaitīgo ietekmi, darbojas efektīvi;

5. aicina Komisiju paplašināt palīdzību pieteikumu iesniedzējiem daudzgadu programmās, it īpaši paredzot pieteikumu iesniedzējiem specifisku apmācību, kā arī izsniedzot lietotājdraudzīgas rokasgrāmatas;

6. atzinīgi vērtē centienus mērķtiecīgāk virzīt uzaicinājumus piedalīties konkursos un sniegt vairāk palīdzības pieteikumu iesniedzējiem, it īpaši ar sabiedrības veselību saistītajās programmās, lai panāktu, ka netiek iesniegti tādi projektu pieteikumi, kuri nepārprotami neatbilst finansējuma piešķiršanas kritērijiem vai kuriem ir zema kvalitāte, tomēr norāda, ka nepieciešams turpināt darbu, lai panāktu apmierinošu situāciju;

7. norāda, ka daļu no veselības aizsardzības rīcības programmas īsteno Veselības un patērētāju izpildaģentūra (EAHC); šajā sakarībā atgādina Komisijai, ka programmas darbībai paredzētie līdzekļi jāizmanto ļoti lietderīgi, jo tos izmanto arī administratīviem uzdevumiem;

8. norāda, ka Finanšu regulas administratīvo un finanšu noteikumu ievērošana nedrīkstētu izraisīt nevajadzīgu kavēšanos, piešķirot finansējumu vai izraugoties finansējamos projektus, un aicina Komisiju turpināt centienus uzlabot administratīvās procedūras, kas ietekmē saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izpildi;

9. pamatojoties uz pieejamo informāciju, uzskata, ka Komisijai var sniegt izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2007. gada izdevumiem vides politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā.

ĪSS PAMATOJUMS

Šajā atzinumā aplūkota 2007. finanšu gada budžeta izpilde vides politikas, sabiedrības veselības politikas un pārtikas nekaitīguma politikas jomā.

Vide

2007. gads bija jaunās 2007.–2013. gada finanšu shēmas pirmais gads, un šajā gadā tika pieņemtas un stājās spēkā jaunas programmas vides politikas jomā, piemēram, LIFE + programma, ko pieņēma 2007. gada 9. jūnijā, un Civilās aizsardzības finanšu instruments, ko pieņēma 2007. gada 5. martā. Kopējais budžeta izpildes līmenis bija apmierinošs — 94,6 %.

LIFE + programmas īstenošana attiecībā uz saistību apropriācijām, neraugoties uz to, ka juridiskais pamats tika pieņemts vēlu — 2007. gada 23. maijā, ir uzskatāma par ļoti apmierinošu, un LIFE + darbības budžeta izpildes līmenis sasniedza 98,87 %.

Jaunajā Civilās aizsardzības instrumenta juridiskajā pamatā, ko pieņēma 2007. gada 5. martā, instrumenta darbības joma tika paplašināta, iekļaujot tajā gan cilvēku (galvenokārt), gan arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu, terora aktu un tehnisku, radioloģisku vai vides negadījumu apstākļos.

Saskaņā ar iepriekšējo juridisko pamatu noteiktais finansējuma apmērs 2006. gadā bija 7,01 miljoni EUR. Jaunajam 2007. gadā pieņemtajam finanšu instrumentam paredzētais apropriāciju apjoms bija 20,8 miljoni EUR (budžeta 07 04 01. un 19 06 05. pozīcija).

Ar reaģēšanu uz katastrofām saistītām jaunām darbībām lēmumā par finansējumu bija paredzēti 7,225 miljoni EUR, taču galīgais izpildes līmenis faktiski ir visai zems — mazāk nekā 1 %, kas izskaidrojams gan ar vēlu pieņemtu juridisko pamatu, gan ar to, ka šo līdzekļu reālais izlietojums ir tieši saistīts ar katastrofu biežumu, un šo apstākli ir ļoti grūti prognozēt iepriekš. Tomēr kopumā Civilās aizsardzības instrumenta budžeta izpildi var uzskatīt par apmierinošu.

Ar jaunajām programmām ir panāktas būtiskas izmaiņas instrumentos, kas paredzēti izdevumiem vides politikas jomā, un šīs izmaiņas galvenokārt izpaužas tādējādi, ka vairākus līdzšinējos instrumentus un iniciatīvas iekļauj jaunajā LIFE + programmā, civilās aizsardzības (un jūras piesārņojuma) darbības jomu paplašina ar Civilās aizsardzības finanšu instrumentu (kurā ietilpst arī atbalsts civilās aizsardzības pasākumiem trešās valstīs), kā arī lielāko daļu ārējo darbību novirza uz RELEX „saimē” ietilpstošo Komisijas ģenerāldirektorātu administrētajiem instrumentiem, atstājot DG ENV tiešā pārvaldībā tikai nedaudz ad hoc līdzekļu obligāto iemaksu veikšanai saistībā ar daudzpusējiem vides nolīgumiem.

Kopējais maksājumu apropriāciju izpildes līmenis vides jomā sasniedza 80,04 %, un tas ir nedaudz mazāk nekā 2006. gadā. Taču, ja ņem vērā nediferencēto apropriāciju maksājumus, tad izpildes līmenis sasniedz 84,57 %.

Sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

Maksājumu apropriāciju izpildes līmenis programmā „Sabiedrības veselība” 2007. gadā sasniedza 89 %, netika izmantoti 6,7 miljoni EUR, un tas daļēji ir saistīts ar pārlieku augstām aplēsēm par maksājumu apjomu, 2006. gada sākumā izstrādājot 2007. gada budžetu, un daļēji ar faktoriem, kas tieši saistīti ar maksājumu saņēmējiem.

Sabiedrības veselības budžeta pozīcijās maksājumu izpildes līmenis ir zemāks nekā saistību izpildes līmenis, bet tas lielākoties ir izskaidrojams ar to, ka maksājumu saņēmēji ne vienmēr ir spējuši pilnā apmērā izlietot visu tiem piešķirto budžetu. Līdz 2007. gada 15. oktobrim pēc maksājumu saņēmēju pieprasījuma izdarītais dotāciju apjoma samazinājums bija 1,3 miljoni EUR.

Tabakas fonda saistību apropriāciju izpildes līmenis ir ļoti apmierinošs (gandrīz 100 %). Šajā pozīcijā iekļautās apropriācijas ir „nediferencētās apropriācijas”, tāpēc to atspoguļojums varētu radīt kļūdainu iespaidu par nepietiekamu izpildi. Taču šajā pozīcijā nav konstatēta nepietiekama izpilde.

Pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā budžeta pozīcijas „Dzīvnieku slimību apkarošana” izpildes līmenis ir visai augsts, proti, 97,4 %.

Pārtikas nekaitīguma pasākumiem paredzēto saistību apropriāciju izpildes līmenis atsevišķos gadījumos ir zems. Ārkārtas fondu gadījumā zemais līmenis skaidrojams ar to, ka ārkārtas fondi ir īpaša budžeta pozīcija, kurā nepieciešamo līdzekļu apjomu ir ļoti grūti prognozēt. Šoreiz iemesls tam, ka izmantota tikai niecīga daļa apropriāciju, ir nelielais saslimšanas gadījumu skaits Eiropas Savienībā. Citos gadījumos, piemēram, budžeta pozīcijā „Pārtikas un dzīvnieku barības kontrole”, zemais izpildes līmenis ir saistīts ar pārlieku augstām maksājumu aplēsēm un pozīcijā „Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums” — ar pārlieku augstām aplēsēm par nepieciešamajiem apmācības pasākumiem un to izmaksām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

11.2.2009

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 - C6-0415/2008 - 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Bill Newton Dunn

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, kurš sniedz objektīvu novērtējumu par iekšējā tirgus politiku, muitas politiku un patērētāju aizsardzības politiku;

2. aicina dalībvalstis turpināt pilnveidot savas iekšējās kontroles sistēmas, lai nepieļautu nelegālu preču laišanu Kopienas tirgū; turklāt aicina Komisiju pārbaudīt 2007. gadā atklātos trūkumus patērētāju aizsardzības jomā;

3. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka muitas un norēķinu kontroles sistēmas darbojas labi; uzsver, ka lai gan par muitas kontrolēm galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, muitas nozare jāpārvalda tikai uzticamiem uzņēmējiem, lai novērstu risku, ka preces tiek ievestas iekšējā tirgū, nemaksājot nodokļus vai muitas vērtību;

4. atzinīgi vērtē centienus panākt budžeta 12 02 01. pozīcijas (iekšējā tirgus īstenošana un attīstība) izpildes līmeni 86 % apmērā ; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli iemesls neizmantotiem maksājumiem ir tas, ka daži pētījumu līgumi tika parakstīti tikai pašās gada beigās un ka nebija maksājumu, kā bija plānots 2007. gadā;

5. norāda, ka budžeta 14 04 02. pozīcijas (muita 2007) izpildes līmenis 55 % apmērā nav pietiekams un tāpēc nepieciešama labāka budžeta plānošana; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli lielākā daļa šīs budžeta pozīcijas attiecas uz IT ilgtermiņa līgumiem par pēc pasūtījuma piegādātiem ražojumiem un pakalpojumiem, kas apgrūtina precīzu finansiālu vajadzību novērtējumu un plānošanu; tomēr atzīst, ka 2008. gada budžeta rezultāti ar izpildes līmeni augstāku par 97 %, maksājumu apropriācijām ir labi;

6. norāda, ka budžeta 17 02 02. pozīcijas (patērētāju aizsardzības programma) izpilde 77 % apmērā ir zemāka nekā iepriekšējos gados; turklāt atzīst, ka saskaņā ar Komisijas viedokli iemesli tam ir nesadalāmo apropriāciju nodošana no Veselības un patērētāju izpildaģentūras atpakaļ patērētāju aizsardzības programmai un dažas novēlotas saistības, kuras tika izpildītas 2007. gada laikā, kā rezultātā maksājumi, kuri tika plānoti 2007. gadam, netika veikti; tādēļ aicina Komisiju pilnveidot budžeta plānošanu šajā jomā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

18.2.2009

Transporta un tūrisma komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Luca Romagnoli

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīmē, ka 2007. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada laikā grozītajā versijā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās kopsummā bija paredzēti EUR 1 322 667 000, un maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 743 111 000; turklāt atzīmē, ka no šīm summām:

- Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem saistību apropriācijās bija pieejami EUR 933 578 000 un maksājumu apropriācijās — EUR 369 665 000,

- transporta drošībai — EUR 15 348 000 saistību apropriācijās un EUR 14 500 000 maksājumu apropriācijās,

- programmai „Marko Polo” — EUR 56 890 000 saistību apropriācijās un EUR 10 425 000 maksājumu apropriācijās,

- transporta aģentūrām un Galileo uzraudzības iestādei — EUR 113 631 000 saistību apropriācijās un EUR 114 716 000 maksājumu apropriācijās,

- drošam transportam, tostarp izmēģinājuma projektam par drošību Eiropas ceļu tīklā — EUR 6 000 000 saistību apropriācijās un EUR 6 578 000 maksājumu apropriācijās;

2. atzinīgi vērtē joprojām augsto gan saistību, gan maksājumu apropriāciju izlietojuma līmeni TEN-T projektiem, kas abos gadījumos sasniedz gandrīz 100 %, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīga finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, lai varētu pildīt šīs ES saistības;

3. ar bažām atzīmē saistību apropriāciju zemo izlietojuma līmeni drošam transportam (55,95 %) un Galileo uzraudzības iestādei (33,24 % 3. sadaļā) — divām jomām, kurām liela daļa no summas, kas, pateicoties pārpalikumam no 2006. gada, bija pieejama 2007. gadā, tika pārnesta uz 2008. gadu; turklāt ar bažām atzīmē maksājumu apropriāciju zemo izlietojuma līmeni iekšējam tirgum un transporta sistēmu optimizēšanai (47,48 %), pasažieru tiesību jomai (58,96 %), jo ar novēlošanos tika parakstīti līgumi, un Galileo uzraudzības iestādei (33,24 % 3. sadaļā);

4. ar gandarījumu atzīmē, ka, atbildot uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2007 par Eiropas transporta tīklu (TEN-T)[87], pārrobežu projektiem piešķiramās finansiālās palīdzības maksimālā likme palielinājās līdz 30 % un minimālais finansējuma robežlielums — līdz EUR 1 500 000; turklāt norāda, ka ir uzlabota vērtēšanas procedūra projektu atlasei un ir nostiprināta uzraudzība, taču vienlaikus pauž nožēlu, ka vēl nav saskaņota struktūra darbu aprakstam un nav standartizēta tehniskā un finanšu uzraudzība;

5. ar gandarījumu atzīmē — Revīzijas palātas veiktā iekšējās kontroles standartu analīze tiešā saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību liecina, ka Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts nodrošina atbilstību pamatprasībām;

6. ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

25.2.2009

ReĢionĀlĀs attĪstĪbas komtiejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Jan Olbrycht

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ar interesi un atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ziņojumā konstatēto un ieteikumus tam, kā pareizi izmantojami struktūrfondi;

2. atzīmē, ka ERP ziņojums par 2007. gadu joprojām attiecas vienīgi uz 2000.–2006. gada projektiem, jo 2007. gads pamatā ir bijis sagatavošanās posms 2007.–2013. gada programmu īstenošanai; tāpēc uzsver, ka vēl nevar novērtēt jaunos 2007.–2013. gada plānošanas periodam piemērojamos noteikumus, kas ir vienkāršāki un stingrāki par tiem, kuri bija spēkā līdz 2006. gadam;

3. uzsver, ka kohēzijas politika vēl arvien ir viena no galvenajām ES politikas jomām; akcentē šīs politikas nozīmi, ES reaģējot uz finanšu krīzi, un to, ka tā ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna pamatelements; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās darbības, kas paredzētas, lai sekmētu un paātrinātu kohēzijas programmu īstenošanu;

4. atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana ir saistīta ar ļoti lielu risku, un uzsver — šis fakts ir jāņem vērā, vērtējot kļūdu līmeni; uzskata, ka efektīviem kontroles pasākumiem ir jābūt rentabliem un proporcionāli atbilstīgiem labas finanšu pārvaldības prasībām; uzsver, ka ir jāizvairās no liekas komplicētības, lai nekavētu programmu strauju īstenošanu;

5. uzsver nepieciešamību vienkāršot struktūrfondu īstenošanas procedūras, īpaši vadības un kontroles sistēmas; atzīmē, ka zināmā mērā arī komplicēta sistēma ir pārkāpumu iemesls daļā dalībvalstu; atzinīgi vērtē vienkāršošanas pasākumus, kurus Komisija ierosinājusi, pašreizējās finanšu krīzes kontekstā pārskatot noteikumus, kas piemērojami struktūrfondiem 2007.–2013. gadā; ar nepacietību gaida pēdējo Komisijas priekšlikumu kopumu, ko plānots iesniegt 2009. gada sākumā, par struktūrfondiem paredzētajiem vienkāršošanas pasākumiem;

6. norāda, ka šādas vienkāršošanas procedūras ir galvenais elements, lai samazinātu administratīvo slogu valsts, reģionu un vietējā līmenī; taču uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai šādas vienkāršošanas procedūras palīdzētu samazināt kļūdu iespējamību nākotnē;

7. uzsver to, cik nozīmīgs ir Komisijas 2008. gada 19. februārī pieņemtais rīcības plāns, lai pastiprinātu strukturālo darbību dalītas pārvaldības pārraudzību, kas izstrādāts kļūdu samazināšanai dalībvalstu maksājuma pieprasījumos; ir pārliecināts, ka šis jaunais rīcības plāns var būtiski uzlabot situāciju, cita starpā arī palīdzot dalībvalstīm attīstīt spēju pārbaudīt projekta izdevumu atbilstību; atzīmē, ka pirmajā progresa ziņojumā par minēto rīcības plānu iekļautie sākotnējie rezultāti liecina par labu progresu; taču uzsver, ka jebkādu reālu progresu varēs novērtēt ne ātrāk kā 2010. gadā;

8. jo īpaši atzīmē, ka pamatnostādņu dokumentā par vadības pārbaudēm, ko Komisija publicēja 2008. gada jūnijā saistībā ar rīcības plānu, ir uzsvērta preventīvo pasākumu nozīme, kurus veic pārvaldības iestādes, īstenojot efektīvu stratēģiju saziņai ar līdzekļu saņēmējiem; uzskata, ka visi līdzekļu saņēmējiem paredzētie informatīvie pasākumi ir noderīgi, lai samazinātu kļūdu skaitu, sevišķi tādā jomā kā izdevumu atbilstība;

9. atzinīgi vērtē Komisijas deklarēto nostāju attiecībā uz finanšu korekcijām, proti, ka pārkāpumus, iespējams, atklās un novērsīs ar daudzgadu korektīvās sistēmas palīdzību; atzīmē, ka Komisija pastāvīgi pārbauda, vai dalībvalstu iesniegtie dati ir pilnīgi un precīzi un vai patiešām ir panākts reāls progress, sniedzot ticamu apliecinājumu par dalībvalstu veiktajām korekcijām;

10. atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto pārredzamības iniciatīvu, kurai varētu būt lielāka nozīme, novēršot nākotnē iespējamās kļūdas;

11. ņem vērā ERP konstatēto kļūdu līmeni un piezīmes par to, ka ERP un Komisijai ir atšķirīgs viedoklis par summu, kura nav jāatlīdzina (sevišķi atšķirīgais viedoklis par noteikumiem, kas piemērojami izdevumu atbilstībai); uzsver, ka ir vajadzīgi papildu precizējumi, un prasa saskaņot to noteikumu skaidrojumu, kuri attiecas uz finanšu korekciju piemērošanu; turklāt aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, iespējami drīz iesniegt savas gada deklarācijas par izdevumiem, kas veikti, īstenojot dalīto pārvaldību;

12. pauž zināmu gandarījumu, ka dalībvalstu kontroles sistēmas ir uzlabojušās, par ko nepārprotami liecina statistika, taču pauž nožēlu, ka daudzās kontroles sistēmās dalībvalstīs joprojām ir iespējami ar atlīdzības maksājumiem saistīti pārkāpumi; uzskata, ka ir vēl vairāk jāuzlabo pirmā līmeņa kontroles efektivitāte gan valsts līmenī, gan tam pakārtotajos līmeņos; šai ziņā uzsver nozīmīgo pārraudzības pienākumu, ko pilda Komisija;

13. uzsver, ka ERP ziņojumā norādītais kļūdu līmenis nebūt nav attiecināms tikai uz krāpšanu, un tāpēc aicina Komisiju un ERP turpmākajos dokumentos to precīzi nošķirt.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

17.2.2009

KultŪras un izglĪtĪbas komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6‑0415/2008 – (2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. mudina dalībvalstu valsts aģentūras un valsts iestādes, pildot savus pienākumus, ievērot Komisijas izstrādātos īstenošanas noteikumus; atzinīgi vērtē to, ka Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts uzskatīja — nav pamata uzturēt spēkā atrunu, kura attiecās uz valsts aģentūru kontroles mehānismiem, un atbalsta arī turpmāku stingru kontroli, veicot revīzijas;

2. atzinīgi vērtē to, ka samazinās novēlotu maksājumu skaits izglītības un kultūras jomā, un sagaida, ka Komisija arī turpmāk centīsies vēl vairāk samazināt šādu maksājumu skaitu;

3. prasa Komisijai izpētīt, vai dažos apstākļos tiek prasīts atkāpties no Finanšu regulā noteiktā bezpeļņas noteikuma, lai līdzekļu saņēmēji varētu uzkrāt lielākus pašu resursus, nebaidoties, ka tādēļ varētu samazināties tiem sniegtais ES līdzfinansējums;

4. pauž cerību, ka, Komunikācijas ģenerāldirektorātam 2007. gada beigās izveidojot kontroles sistēmu, vairs nevajadzēs iekļaut atrunu par ģenerāldirektorāta budžeta vadību, kas tika iekļauta attiecībā uz 2007. finanšu gadu;

5. prasa Komisijai sniegt papildu informāciju par administratīvo struktūru izveidi dalībvalstīs sadraudzības pilsētu pasākumu atbalstam, sevišķi attiecībā uz šādu struktūru nepieciešamību, ar tām saistītajām izmaksām un to mērķi;

6. prasa Komisijai izvērtēt, kā nodrošināt, lai programmā „Jaunatne darbībā” iesaistītu aizvien plašāku jauniešu mērķauditoriju, jo īpaši jauniešus, kuri auguši nelabvēlīgā vidē; šajā nolūkā mudina jauniešu organizācijas, tostarp Eiropas Jaunatnes forumu, vēl aktīvāk strādāt, lai sasniegtu šādas mērķauditorijas grupas, uzlabot ziņojumu sniegšanas standartus un finansēšanas kritērijus, kā arī vairāk izplatīt jauniešu vidū informāciju par pašu programmu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

30.1.2009

PilsoŅu brĪvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 - C6-0415/2008 - 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Bárbara Dührkop Dührkop

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzīmē, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpai paredzēto budžeta maksājumu izpildes līmenis ir zemāks nekā 2006. gadā (60,41 % 2007. gadā un 86,26 % 2006. gadā); zina, ka tas ir arī tāpēc, ka 2007. gada maijā un jūnijā tika apstiprināti solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības pamatprogrammā iekļautie fondi un aizkavējās citu konkrētu programmu, piemēram, civiltiesību, narkotiku apkarošanas un informācijas programmu, īstenošana; norāda, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu ir samazinājies saistību izpildes līmenis (90,29 % 2007. gadā un 94,47 % 2006. gadā); aicina Brīvības, drošības un tiesiskuma ģenerāldirektorātu censties nodrošināt saistību un maksājumu iespējami augstāku izpildes līmeni 2008. gadā;

2. ņem vērā, ka Komisijas veiktās pārbaudes pārraudzības sistēmām, kuras attiecas uz Eiropas Bēgļu fondu II, Revīzijas palāta ir novērtējusi kā daļēji efektīvas; pienācīgi ņem vērā Komisijas attiecīgās atbildes;

3. pauž nožēlu, ka pārraudzības un kontroles sistēmu apraksti, kuras dalībvalstis ir ieviesušas attiecībā uz Ārējo robežu fondu, Komisijai tika iesniegti tikai 2007. gada pēdējā ceturksnī, jo šī iemesla dēļ Komisija līdz 2007. gada beigām attiecīgās dalībvalstu sistēmas nevarēja novērtēt.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

11.12.2008

SievieŠu tiesĪbu un dzimumu lĪdztiesĪbas komitejas atzinums

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu

(SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC))

III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Lissy Gröner

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā 2007. gads bija pasludināts par Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem un tajā īpaša uzmanība tika pievērsta dažāda veida diskriminācijai, ar ko bieži nākas saskarties sievietēm;

B. tā kā joprojām pastāv sieviešu un vīriešu nelīdztiesība un tādēļ budžeta līdzekļu izlietojums abus dzimumus ietekmē atšķirīgi,

1. atgādina Komisijai, ka saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana ir ES pamatprincips un mērķis, kas skar visus Kopienas pasākumus un politikas jomas;

2. atkārtoti prasa, lai Komisija pienācīgi ņem vērā dzimumu līdztiesību kā vienu no budžeta plānošanas prioritārajiem mērķiem saskaņā ar 2003. gada 3. jūlija rezolūcijā pausto prasību par dzimumu līdztiesības ievērošanu budžeta plānošanā, un pauž nožēlu par Komisijas priekšizpētes aizkavēšanos šajā jautājumā;

3. pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārskatā par 2007. gada budžeta izpildi nav iekļauta informācija par to, vai budžets ir palīdzējis veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;

4. ierosina, lai Revīzijas palāta iekļauj dzimumu līdztiesības aspektu savos gada pārskatos un īpašajos ziņojumos, it īpaši būtisku informāciju par nediskriminācijas principa ievērošanu attiecībā uz sievietēm un vīriešiem un par datu pieejamību par katru dzimumu atsevišķi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

[1] OV L 77, 16.3.2007. Labotā versija, OV L 203, 3.8.2007., 99. lpp.
[2] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[3] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[4] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
[5] OV C 286, 10.11.2008., 1. lpp.
[6] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[7] OV C 56, 4.3.1968., 1. lpp.
[8] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[9] OV L 77, 16.3.2007. Labotā versija, OV L 203, 3.8.2007., 99. lpp.
[10] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[11] OV C 278, 31.10.2008., 32. lpp.
[12] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[13] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
[14] OV C 311, 5.12..2008., 71. lpp.
[15] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[16] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[17] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
[18] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
[19] OV L 24, 27.1.2005., 35. lpp.
[20] OV L 77, 16.3.2007. Labotā versija, OV L 203, 3.8.2007., 99. lpp.
[21] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[22] OV C 278, 31.10.2008., 29. lpp.
[23] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[24] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
[25] OV C 286, 10.11.2008., 1. lpp.
[26] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[27] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[28] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
[29] OV L 297, 16.12.2004., 6. lpp.
[30] OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp.
[31] OV L 140, 1.6.2007., 52. lpp.
[32] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[33] OV C 278, 31.10.2008., 81. lpp.
[34] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[35] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
[36] OV C 311, 5.12.2008., 86. lpp.
[37] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[38] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
[39] OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
[40] OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp.
[41] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[42] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[43] OV C 216, 14.9.2007., 3. lpp.
[44] OV C 286, 10.11.2008., 1. lpp.
[45] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[46] OV C 56, 4.3.1968., 1. lpp.
[47] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[48] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
[49] OV C 287, 10.11.2008., 1. lpp.
[50] OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp.
[51] OV C 216, 14.9.2007, 3. lpp.
[52] OV C 286, 10.11.2008., 1. lpp.
[53] OV C 287, 10.11.2008., 111. lpp.
[54] OV C 56, 4.3.1968., 1. lpp.
[55] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
[56] OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
[57] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
[58] Eiropas Kopienu Revīzijas palātas Atzinums Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli un priekšlikums par Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu, OV C 107, 30.4.2004.
[59] Eiropas Savienības Padome, prezidentūras piezīme delegācijām „Uzlabota ES līdzekļu finanšu pārvaldība 10284/08 FIN 217”, 3.6.2008. (dokuments pieejams tikai angļu un franču valodā).
[60] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0133.
[61] OV C 273, 9.11.2006., 2. lpp.
[62] OV L 187, 15.7.2008., 25. lpp.
[63] OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
[64] Komisijas 2007. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 120, 10.5.2007., 1. lpp.)
[65] Padomes 1999. gada 24. jūnija Regula (EK) Nr. 1447/1999, ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.)
[66] OV C 94, 21.4.2006., 1. lpp.
[67] OV C 74 E, 24.3.2004., 746. lpp.
[68] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0018.
[69] OV L 285, 27.11.2007., 1. lpp.
[70] Komisijas deklarācija par DCI 5. pantu, Komisijas 2006. gada 24. oktobra paziņojuma Eiropas Parlamentam (COM(2006)0628) pielikums
[71] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.)
[72] OV C 174, 26.7.2006., 1. lpp.
[73] Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.)
[74] OV C 287, 10.11.2008., 9. lpp.
[75] OV L 344, 20.12.2008., 12. lpp.
[76] OV L 344, 20.12.2008., 125. lpp.
[77] Parīzē 2005. gada 2. martā notikušajā augstākā līmeņa forumā parakstījušas un pieņēmušas jaunattīstības valstis un līdzekļu devējas valstis, tostarp Eiropas Savienība, kā arī Āfrikas Attīstības banka, Āzijas Attīstības banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Amerikas Attīstības banka, ESAO Attīstības palīdzības komiteja, Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Banka.
[78] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0051.
[79] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.)
[80] OV C 297 E, 7.12.2006., 331. lpp.
[81] OV C 185, 22.7.2008.
[82] Komisijas 2008. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 228/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 595/2004 attiecībā uz piena piegāžu un tiešās tirdzniecības kontroļu biežumu (OV L 70, 14.3.2008., 7. lpp.)
[83] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.)
[84] Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.)
[85] Komisijas deklarācija par DCI 5. pantu, Komisijas 2006. gada 24. oktobra paziņojuma Eiropas Parlamentam (COM(2006)0628) pielikums.
[86] COCOF 08/0020/04-EN.
[87] OV C 94, 21.4.2006., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika