Procedūra : 2008/0180(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0185/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0185/2009

Debates :

PV 05/05/2009 - 15
CRE 05/05/2009 - 15

Balsojumi :

PV 06/05/2009 - 6.11
CRE 06/05/2009 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0369

ZIŅOJUMS     *
PDF 369kWORD 795k
24.3.2009
PE 414.334v02-00 A6-0185/2009

par priekšlikumu Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā

(COM(2008)0553 – C6‑0451/2008 – 2008/0180(CNS))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Janusz Wojciechowski

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā

(COM(2008)0553 – C6‑0451/2008 – 2008/0180(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0553),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0451/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6‑0185/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā

Priekšlikums Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību kaušanas un nonāvēšanas laikā

Pamatojums

Atsaucoties uz priekšlikumā doto definīciju („kaušana” ir dzīvnieku nonāvēšana patēriņam), termins „nonāvēšana” šķiet neatbilstošs priekšlikumam par dzīvniekiem, kurus galvenokārt audzē lietošanai pārtikā. Vispār vārds „kaušana” attiecas tieši uz kaušanu un ar to saistītām darbībām un šķiet precīzāks šajā kontekstā, un tas būtu konsekventi jāizmanto visā priekšlikumā.

Kur tas ir vajadzīgs, vārds „nonāvēšana” būtu jāaizstāj ar vārdu „nokaušana” vai „kaušana” un darbības vārds „nonāvēt” — ar darbības vārdu „kaut”.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē, priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskā komiteja (SCAHW) 2001. gadā pieņēma ziņojumu par kažokādu iegūšanai audzējamo dzīvnieku aizsardzību, kurā ir iekļauta to kaušanas metožu analīze, kuras izmanto kažokzvēru fermās. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

Pamatojums

Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas ziņojumā ir iekļauta analīze par dažādu nonāvēšanas metožu, kuras izmanto kažokzvēru fermās ES, ietekmi uz dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamību ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.

(15) Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību arī uzsvērta nepieciešamību ievērot dalībvalstu likumdošanas vai administratīvos noteikumus un paražas, jo īpaši tās, kas saistītas ar reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām vai reliģiskas izcelsmes tradīcijām un reģionālo mantojumu, formulējot un īstenojot Kopienas politiku inter alia lauksaimniecības un iekšējā tirgus jomās. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt kultūras, reliģiskos un tradicionalos pasākumus, kur dzīvnieku labturības prasību ievērošana nelabvēlīgi ietekmētu attiecīgā pasākuma būtību.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Bez tam, kultūras tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu un to pamatā nav nolūka veikt ražošanu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku nonāvēšanu, kas notiek šajos pasākumos.

(16) Bez tam, kultūras tradīcijas vai reliģiskas izcelsmes tradīcijas liecina par mantotu, izveidotu vai ierastu domāšanas veidu, darbību vai uzvedību, kas faktiski ietver sevī kaut ko nodotu vai iegūtu no senčiem. Tās veicina senu sociālo saikņu kopšanu starp paaudzēm. Ar nosacījumu, ka šīs darbības neiespaido dzīvnieku izcelsmes produktu tirgu, ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt dzīvnieku kaušanu, kas notiek šajos pasākumos.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.a pants

Finanšu noteikumi

Iepriekšminētie jaunajie uzdevumi acīmredzami būtiski finansiāli ietekmēs ES uzņēmējus. Lai ievērotu šajā regulā paredzētos noteikumus, ir jāspēj sagadāt atbilstošus ES finanšu līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu ES nepieciešamo vadošo lomu dzīvnieku labturības jomā starptautiskajā vidē.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas. Tādējādi nav nepieciešams uzsvērt atšķirību starp atgriezeniskām un neatgriezeniskām apdullināšanas metodēm.

(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas.

Pamatojums

Dažas metodes, ko izmanto kažokzvēru apdullināšanai/kaušanai ar gāzi, ir atgriezeniskas, un dzīvnieki atgūst samaņu. Ja kaušanas procesā nav turpmāku darbību, piemēram, atasiņošanas, ir iespējams, ka dzīvnieki tiek sadalīti, būdami pie samaņas.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu.

(32) Regulā (EK) Nr. 854/2004 iekļauts to uzņēmumu saraksts, no kuriem atļauts Kopienā importēt īpašus dzīvnieku izcelsmes produktus. Kautuvēm izvirzītās vispārīgās un papildu prasības, kas ietvertas šajā regulā, jāņem vērā arī attiecībā uz minēto sarakstu. Komisijai ir jāuzrauga, lai gaļas un gaļas produktu imports no trešām valstīm, kas paredzēts iekšējam tirgum, atbilst šajā regulā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem.

Pamatojums

Atbilstība vieniem un tiem pašiem noteikumiem ir svarīga, lai izvairītos no tirgus kropļošanas.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras.

(33) Kautuves un tajās izmantotās iekārtas paredzētas noteiktai dzīvnieku kategorijai un daudzumam. Iekārtas ietilpības pārsniegšana vai tās izmantošana neparedzētiem mērķiem nelabvēlīgi iespaido dzīvnieku labturību. Tāpēc informāciju par šiem aspektiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un tām būtu jākļūst par daļu no kautuves novērtēšanas procedūras. Nelielām, regulāri kontrolētām kautuvēm, kurās nokauj līdz 50 mājlopu vienībām nedēļā vai līdz 150 000 mājputniem gadā un kuras galvenokārt nodarbojas ar pārtikas produktu pārdodošanu tieši gala patērētājiem, nav vajadzīgas sarežģītas atļauju saņemšanas procedūras, lai īstenotu šīs regulas pamatprincipus.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34a) Ir jānovērš ciešanas, kuras dzīvniekiem varētu rasties pirms kaušanas baiļu un stresa dēļ. Tāpēc ir atbilstoši jāiekārto kautuves, jāorganizē kautuvē veicamie pasākumi un jāsagatavo darbinieki, lai dzīvniekiem laika posmā no izkraušanas līdz kaušanai novērstu stresu, bailes un sāpes.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(35) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi kautuvju konstrukcijā, izvietojumā un izmantojamās iekārtās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni. Nepārtraukti ir jāveicina labāku apdullināšanas metožu izstrāde. Jāattīsta arī alternatīvu metožu pētījumi virsnormas cāļu kaušanai.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Nonāvēšana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādejādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi.

(37) Kaušana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādējādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi un efektīvi jāapdullina tūlīt pēc grieziena izdarīšanas.

Pamatojums

Protams, ir jāciena nokaušana reliģisku tradīciju dēļ. Taču, lai aizsargātu dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām, ir jāpiemēro pamatprasība apdullināt dzīvnieku tūlīt pēc grieziena izdarīšanas.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms kaušanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs un rūpnieciskās kažokzvēru audzētavās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms nonāvēšanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Būtu neloģiski šo noteikumu neattiecināt uz rūpnieciskām kažokzvēru audzētavām. Terminu „kaušana” šajā regulā definē kā „dzīvnieku nonāvēšanu cilvēku patēriņam”, un tāpēc no šā noteikuma darbības jomas tiktu izslēgti dzīvnieki, kurus nonāvē rūpnieciskās kažokzvēru audzētavās.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) tehnisku vai zinātnisku eksperimentu laikā, ko veic kompetentās iestādes uzraudzībā,

i) veicot pasākumus, kurus regulē ar Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem1;

 

__________

OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

Pamatojums

Kopienas tiesību aktos nav termina „tehnisks eksperiments”. Ir jāizdara atsauce uz Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu 86/609/EK. Tajā ir noteikts, ka izņēmumu piemēro ne vien dzīvniekiem, kuri mirst eksperimentu laikā, bet arī dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, vai citiem vārdiem sakot — ikvienam dzīvniekam, kuru izmanto vai paredz izmantot eksperimentā vai kurš ir jānonāvē pēc eksperimenta.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) medību laikā,

(ii) medību vai sporta zvejas laikā,

Pamatojums

Lai gan tikai 3. panta 1. punkts attiecas uz zveju, šķiet pamatoti no noteikuma vispārējās darbības jomas pilnībā izslēgt sprota zveju tāpat kā medības.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva) galvenajos reliģiskajos svētkos, kuri saistīti ar tradicionālo upurēšanu personiskam patēriņam, piemēram, Lieldienās vai Ziemassvētkos un tikai desmit dienu laikā pirms attiecīgo svētku dienām.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) daļēji pieradinātiem briežiem, kas nošauti uz lauka un apstrādāti, izmantojot medību dzīvnieku audzētavas iekārtas,

Pamatojums

Daļēji pieradināti brieži Ziemeļeiropā, kurus tur ekstensīvās ganībās, bieži vien tiek nonāvēti ar lodes šāvienu galvā uz lauka, kas atrodas tuvu apstrādes iekārtai. Šāda procedūra rada mazāk dzīvnieku labturības problēmu nekā sauvaļas briežu nonāvēšana.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) “radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nonāvē;

b) “radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izkraušanu, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nokauj;

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt, ka aizsardzības pasākumus attiecina arī uz dzīvnieku izkraušanu kautuvē.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

2. pants – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba) „kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras pienākums ir nodrošināt šīs regulas prasību ievērošanu, vai jebkura cita iestāde, kurai centrālā iestāde ir uzdevusi šā pienākuma pildīšanu.

Pamatojums

Ir jāiekļauj „kompetentās iestādes”definīcija, jo šis termins tekstā atkārtojas.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

2. pants – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

da) „bezsamaņa” ir bezsamaņas stāvoklis, kura laikā ir daļējs vai pilnīgs smadzeņu darbības pārtraukums, un pēc kura dzīvnieks nav spējīgs reaģēt uz normāliem kairinājumiem, tostarp sāpēm.

Pamatojums

Precīzāka „bezsamaņas” definīcija ir vajadzīga, lai labāk izprastu šo tekstu.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) “apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

(f) ) “apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

Pamatojums

Lielākā daļa, ja ne visas, pielikumā uzskaitītas apdullināšanas metodes izraisa lielākas vai mazākas sāpes, radot pretrunas starp definīciju un apstiprināto metodi.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

2. pants – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)“reliģisks rituāls” nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija, piemēram, islāms vai jūdaisms;

g) “reliģisks rituāls” nozīmē darbību virkni, kas saistīta ar dzīvnieku nokaušanu, ko paredz reliģija vai kuru iemesls ir noteikti reliģiskie svētki;

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

2. pants – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k) “kautuve” nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku kaušanai;

k) “kautuve” ir uzņēmums, kurā kauj un dīrā dzīvniekus, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā;

Pamatojums

Ierosinātā definīcija tiek aizstāta ar to, kura jau ir dota Regulā (EK) Nr. 853/2004. Šķiet pamatoti izmantot jau esošās definīcijas un neizdomāt jaunu definīciju katrai nākami regulai.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

2. pants – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(m) “kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, nutrijas un šinšillas;

(m) “kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, jenotsuņi, nutrijas, truši un šinšillas;

Pamatojums

Šīs sugas ES audzē kažokādu ieguvei un tāpēc ir jāiekļauj „kažokzvēru” definīcijā.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos tīrus un optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;

(a) dzīvniekiem tiek nodrošināts fizisks komforts un drošība, turot tos optimālā temperatūrā, un pasargājot no kritieniem vai paslīdēšanas;

Pamatojums

Prasība par dzīvnieku tīrību šķiet neatbilstoša, jo šis nosacījums jau ir iekļauts higiēnas regulā. Tas nav vēlreiz jānorāda. Tas ir higiēnas jautājums, kas nav konkrēti saistīts ar dzīvnieku labturību.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, baiļu, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;

(d) dzīvniekiem nav vērojamas sāpju, agresijas vai citas anormālas uzvedības pazīmes;

Pamatojums

Pasākumus var ieviest, lai novērstu ciešanas, bet nevis, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki neizrāda baiļu pazīmes, tas nav nedz praktiski iespējams, nedz reāli īstenojams.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) dzīvnieki tiek atturēti no savstarpēji naidīgas izturēšanās.

svītrots

Pamatojums

Termins „naidīga izturēšanās” ir ļoti neskaidrs un tāpēc to ir grūti ievērot un kontrolēt.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pieļaujama atkāpe no 1. punkta, ja attiecīgo metodi nosaka reliģiski rituāli — dzīvniekus var nonāvēt bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka nonāvēšana notiek kautuvē.

2. Saskaņā ar reliģiskiem rituāliem — dzīvniekus var kaut bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka kaušana notiek kautuvē.

Pamatojums

Komisijas ierosinātais teksts ir neskaidrs. Nav paskaidrota atkāpes būtība, un tā vai izraisīt neizpratni. Grozījuma nolūks ir viest skaidrību un saglabāt pašreizējā stāvokļa status quo attiecībā uz nokaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas reliģisku rituālu laikā.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskatoties uz to, dalībvalstis var nolemt šo atkāpi nepiemērot.

svītrots

Pamatojums

Dažādie pieļaujamie kaušanas paņēmieni ir jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka visas Kopienas procedūras atbilst vieniem un tiem pašiem labturības standartiem.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Apdullināšanu veic saskaņā ar metodēm, kas noteiktas I pielikumā.

1. Apdullināšanu veic saskaņā ar metodēm, kas noteiktas I pielikumā. Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstību, Komisija var apstiprināt jaunas apdullināšanas metodes, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas drošības iestādes novērtējumu, un saskaņā ar 22. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Pamatojums

22. apsvērumā ir teikts, ka Komisija var apstiprināt jaunas apdullināšanas metodes. Šajā grozījumā ir noteikta procedūra, kas jāievēro, nosakot vai jaunu apdullināšanas metodi apstiprināt vai neapstiprināt.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Personāls, kas atbildīgs par apdullināšanu, veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem nav vērojamas nekādas samaņas vai jutīguma pazīmes laika posmā starp apdullināšanas procesu un nāves apstiprināšanu.

2. Personāls, kas atbildīgs par apdullināšanu, veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem nav vērojamas nekādas samaņas vai jutīguma pazīmes laika posmā starp apdullināšanas procesu un nāvi.

Pamatojums

Termins „apstiprināšana”, šķiet, ietver tehnisku metožu nepieciešamību, kas neatbilst standartam un pamatotām praksēm, ko ievēro kautuves.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dzīvnieku atasiņošanu sāk iespējami drīz pēc apdullināšanas.

Pamatojums

Precizējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieka nāvi apdullināšanas laikā.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr visiem šādiem grozījumiem jānodrošina tāds dzīvnieku labturības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko piedāvā līdzšinējās metodes, un to apliecina zinātniski pierādījumi, kas publicēti atbilstošos starptautiski atzītos un zinātnieku novērtētos žurnālos.

Tomēr visiem šādiem grozījumiem jānodrošina tāds dzīvnieku labturības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko piedāvā līdzšinējās metodes, un kas ir pierādīts ar atbilstīgiem zinātniskiem pierādījumiem.

Pamatojums

Pamatjautājums ir zinātnisku pierādījumu nepieciešamība, kurus novērtēs saskaņā ar 22. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Var pieņemt Kopienas labas prakses rokasgrāmatas attiecībā uz metodēm, kas minētas I pielikumā saskaņā ar procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

4. Kopienas pamatnostādnes procedūru izstrādei un noteikumu īstenošanai attiecībā uz metodēm, kas minētas I pielikumā var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uzņēmējiem jāsastāda un jāizpilda tādas standarta darba procedūras, lai nodrošinātu, ka nonāvēšana un radniecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

2. Uzņēmējiem jāsastāda un jāizpilda tādas standarta darba procedūras, lai nodrošinātu, ka kaušana un radniecīgās darbības tiek veiktas saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Šajā nolūkā kautuves var izmantot Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā noteiktās procedūras.

Pamatojums

Lai vienkāršotu administratīvās procedūras, šajā regulā noteiktās procedūras ir jāapvieno ar citām līdzīgām procedūrām higiēnas paketē.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Standarta darba procedūrām jābūt pieejamām kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma.

3. Standarta darba procedūras dara pieejamas kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma. Oficiālajam veterinārārstam sniedz rakstisku paziņojumu par jebkurām izmaiņām standarta darba procedūrās.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Kompetentā iestāde var grozīt standarta darba procedūras, ja tās noteikti neatbilst šajā regulā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem un prasībām.

Pamatojums

Tam ir jābūt mehānismam, ar ko kompetentā iestāde var piespiest uzņēmēju grozīt standarta darba procedūras, kuras nav atbilstošas.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms viņu sapīšanas;

(a) apiešanās ar dzīvniekiem sapīšanas, apdullināšanas vai kaušanas nolūkā;

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana.

(f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana un/vai 4. panta 2. punktā norādītā kaušanas metode.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa) kažokzvēru kaušana.

Pamatojums

Nav iemesla, kāpēc visiem darbiniekiem, kuri iesaistīti dzīvnieku kaušanā kažokzvēru audzētavās, nepiemērotu tādus pašus kritērijus kā tiem darbiniekiem, kuri nodarbināti kautuvēs.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kažokzvēru nonāvēšanu uzrauga persona, kurai izsniegts 18. pantā minētais kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts, kas aptver visas viņa vadībā veiktās darbības.

svītrots

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir izvairīties no atkārtošanās.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

8. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) dzīvnieku vai svara kategorijas, kurām paredzēta iekārtas lietošana;

(a) dzīvnieku sugu vai svara kategorijas, kurām paredzēta iekārtas lietošana;

Pamatojums

Termins „sugas” ir piemērotāks tehnisks termins.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

8. pants – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca) apkopes un kalibrēšanas metodes šādai iekārtai.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kaušanas procesa laikā ir pieejama atbilstoša rezerves apdullināšanas iekārta, kuru uz vietas un nekavējoties izmanto gadījumā, ja sākotnēji izmantotā apdullināšanas iekārta sabojājusies.

2. Kaušanas procesa laikā ir pieejama atbilstoša rezerves apdullināšanas metode, kuru uz vietas un nekavējoties izmanto gadījumā, ja sākotnēji izmantotā apdullināšanas iekārta sabojājusies. Ja rezerves apdullināšanas metode attiecas uz nepārvietojamām iekārtām, piemērota būs pārvietojamā iekārta.

Pamatojums

Dažām no I pielikumā norādītājām apdullināšanas metodēm nav vajadzīgas iekārtas, bet tās ir ļoti piemērotas kā rezerves apdullināšanas metodes.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Dzīvniekus nedrīkst sapīt, ja darbinieks, kas atbildīgs par apdullināšanu vai kaušanu, nav gatavs to veikt.

Pamatojums

Dzīvnieku sapīšana varētu izraisīt stresu dzīvniekiem un ir svarīgi, lai sapīšanas iekārtā vai boksā pavadītais laiks būtu iespējami īss.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Prasības, kas minētas šīs regulas II un III nodaļā, ir attiecināmas uz Regulas (EK) Nr. 854/2004 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķu īstenošanu.

Tādu kautuvju vai uzņēmumu pārbaužu gaitā, kas ir tikušas vai tiks apstiprinātas trešās valstīs, lai varētu eksportēt uz Eiropas Savienību saskaņā ar tās tiesību aktiem, Komisijas eksperti nodrošina, lai 5. pantā minētie dzīvnieki būtu kauti ievērojot humānu apiešanos kaušanas laikā, kas ir vismaz ekvivalenta šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

 

No trešās valsts importētajai gaļai pievienoto veterināro sertifikātu papildina ar apliecinājumu par minētās prasības ievērošanu.

Pamatojums

Beidzamās tabulas labajā pusē ir iekļauta prasība, kas ir noteikta spēkā esošajā Direktīvā 93/119/EK par to, ka atbilstības apliecinājumu par „humānu apiešanos kaušanas laikā” ir jāuzrauga apstiprinātai iestādei, kura atbild par gaļas importēšanai Kopienā. Lai pastiprinātu 32. apsvērumā teikto, sakarā ar gaļas importa pieaugumu Kopienā būtu piemēroti ievērot direktīvas formulējumu, nekavējoties to darot pieejamu darbiniekiem jebkurā līmenī.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Pasākumi importēšanai no trešām valstīm

Komisija uzrauga, lai gaļas un gaļas produktu imports no trešām valstīm, kas paredzēts patēriņam starptautiskajā tirgū, atbilstu šīs regulas noteikumiem.

Pamatojums

Gaļas ražošanas nosacījumiem un metodēm ir jāatbilst Kopienas tiesību aktiem, ņemot vērā negodīgas konkurences novēršanu starp ražotājiem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šīs regulas izpildes nolūkos kompetentā iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantā, katrā kautuvē apstiprina:

2. Šīs regulas izpildes nolūkos kompetentā iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantā, lai apstiprinātu katru kautuvi, ņem vērā pārtikas nozares uzņēmuma sniegto informāciju par:

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) maksimālo katras kaušanas līnijas caurlaidspēju;

svītrots

Pamatojums

„Maksimālā kaušanas līnijas caurlaidspēja” ir jāsvītro, jo tas ir saistīts ne vien ar dzīvnieku labturības ievērošanu, bet arī citu aspektu, piemēram, pēckaušanas veterinārās analīzes ievērošanu. Piemēram, Regulas (EK) Nr. 854/2004 (higiēnas pakete) I pielikumā ir noteikts, ka „Kaušanas līnijas ātrumam … jābūt tādam, lai varētu pienācīgi veikt ekspertīzi”.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem un zaķveidīgajiem.

(c) katras izvietošanas platības maksimālo ietilpību, kas paredzēta zirgiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvniekiem, kā arī mājputniem, skrējējputniem un zaķveidīgajiem.

Pamatojums

Ir iekļauti skrējējputni, jo tie netiek uzskatīti par mājputniem saskaņā ar higiēnas paketes noteikumiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uzņēmēji nodrošina, ka dzīvnieki, kurus nonāvē bez apdullināšanas, ir mehāniski sapīti.

2. Uzņēmēji nodrošina, ka attiecīgos gadījumos un reliģisku rituālu laikā, kad dzīvniekus nokauj bez apdullināšanas, tie ir mehāniski sapīti.

Pamatojums

Sākotnējais formulējums pieļauj dažādu interpretāciju. Turklāt šī prasība nav pilnībā īstenojama reālos apstākļos, nokaujot mājputnus reliģisku rituālu laikā.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) izmantojot elektrisko strāvu, kas neapdullina un nenonāvē dzīvniekus kontrolētos apstākļos, sevišķi izmantojot tādu elektriskās strāvas triecienu, kas neiedarbojas uz smadzenēm.

svītrots

Pamatojums

Zema sprieguma elektroimobilizācija pēc apdullināšanas un pirms atasiņošanas var novērst bīstamus dzīvnieku muskuļu refleksus, kas izraisa daudzus negadījumus darba vietā kautuves darbiniekiem.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neraugoties uz iepriekšminēto, apakšpunkti a) un b) neattiecas uz važām, kuras izmanto mājputniem.

Neraugoties uz iepriekšminēto, apakšpunkti a) un b) neattiecas uz važām, kuras izmanto mājputniem un zaķveidīgajiem.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzņēmēji pieņem un īsteno atbilstošas uzraudzības procedūras, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka kaušanai paredzētie dzīvnieki patiešām tikuši sekmīgi apdullināti no apdullināšanas procesa pabeigšanas brīža līdz nāves iestāšanās apstiprināšanai.

1. Uzņēmēji pieņem un īsteno atbilstošas uzraudzības procedūras, lai pārliecinātos un apstiprinātu, ka kaušanai paredzētie dzīvnieki patiešām tikuši sekmīgi apdullināti no apdullināšanas procesa pabeigšanas brīža līdz nāves iestāšanās apstiprināšanai. Dzīvniekiem jābūt mirušiem pirms tiek veikta jebkura potenciāli sāpīga kautķermeņa sadalīšanas procedūra vai apstrāde.

Pamatojums

Pienācīgi apdullinātiem dzīvniekiem nebūtu jābūt jutīguma pazīmēm atasiņošanas vietā. Ikviens dzīvnieks, kurš izrāda jutīguma pazīmes, ir nekavējoties atkārtoti jāapdullina. Nevienu kaušanas procedūru nedrīkst veikt pirms dzīvnieks ir miris.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Kažokzvēru audzēšanas uzņēmumi kompetentajai iestādei iepriekš paziņo, kad dzīvnieki tiks kauti, lai oficiālais veterinārārsts varētu pārbaudīt, vai tiek ievērotas šajā regulā noteiktās prasības un standarta darba procedūras.

Pamatojums

Vairākums dzīvnieku kažokzvēru audzētavās tiek kauti īsa perioda laikā pēc tam, kad viena metiena zvēriem nomainījusies pirmā ziemas spalva. Cits kaušanas periods parasti ir pēc vaislas sezonas. Tādējādi atšķirībā no citu kautuvju darbības, kurās tā notiek visu gadu, kažokzvēru audzētavās kaušana notiek tikai dažas dienas. Ir būtiski šo laiku paziņot kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt uzraudzību.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Kopienas labas prakses rokasgrāmatas attiecībā uz uzraudzības procedūrām kautuvēs var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 22. panta 2. punktā.

5. Kopienas pamatnostādnes procedūru izstrādei un noteikumu īstenošanai attiecībā uz uzraudzības procedūrām kautuvēs var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 22. panta 2. punktā.

Pamatojums

Sīki izstrādātas prasības par ZINĀTNISKU NOVĒRTĒJUMU nav šā priekšlikuma piemērošanas jomā. Iespējams, ka jaunu ES apstiprinātu apdullināšanas metožu atzīšana ir pienācīgi jānovērtē, proti, jāapstiprina neatkarīgām valsts iestādēm.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

13. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda iepriekš minētās uzraudzības procedūras un standarta darba procedūru ievērošanu.

Pamatojums

Oficiālo veterinārārstu nozīme ir svarīga šīs regulas pienācīgai piemērošanai.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

14. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– 1. Uzņēmēji atbild par šajā regulā paredzēto noteikumu ievērošanu.

Pamatojums

Uzņēmēji un uzņēmumi ir atbildīgi par noteikumu ievērošanu, bet ne nodarbinātie.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzņēmēji katrai kautuvei nozīmē dzīvnieku labturības inspektoru, kas atbild par to, lai attiecīgajā kautuvē nodrošinātu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem. Viņam vai viņai tieši jāziņo uzņēmējam par jautājumiem, kas attiecas uz dzīvnieku labturību.

1. Uzņēmēji katrai kautuvei nozīmē dzīvnieku labturības inspektoru, kas atbild par to, lai attiecīgajā kautuvē pārraudzītu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem. Viņam vai viņai tieši jāziņo uzņēmējam par jautājumiem, kas attiecas uz dzīvnieku labturību.

Pamatojums

Uzņēmēji un uzņēmumi ir atbildīgi par noteikumu ievērošanu, bet ne nodarbinātie.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Šā panta 1. un 4. punkts neattiecas uz kautuvēm, kurās nokauj mazāk par 1000 mājlopu vai 150 000 mājputnu vienībām gadā.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neattiecas uz kautuvēm, kurās nokauj līdz pat 50 mājlopu vienībām nedēļā vai 150 000 mājputnu vienībām gadā un kurās ir nodarbināti tikai paša uzņēmuma darbinieki.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kompetentā iestāde un uzņēmēji, kas iesaistīti piespiedu nokaušanas darbībās, pirms darbības uzsākšanas izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem.

svītrots

Plānotās nonāvēšanas metodes un attiecīgās standarta darba procedūras, ar ko nodrošina atbilstību šajā regulā minētajiem noteikumiem, iekļauj ārkārtas situāciju vadības plānā, ko pieprasa Kopienas tiesību akti dzīvnieku veselības jomā, balstoties uz varbūtējiem notikumiem un plānā paredzētajām situācijām par slimības uzliesmojuma apmēriem un vietu.

 

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta īstenošanas nolūkā un ārkārtas apstākļos kompetentā iestāde var pieļaut atkāpi no viena vai vairākiem šīs regulas noteikumiem, ja tā uzskata, ka izpilde varētu iespaidot cilvēku veselību vai būtiski paildzināt slimības apkarošanas procesu.

3. Šā panta īstenošanas nolūkā un nepārvaramu iemeslu gadījumos kompetentā iestāde var pieļaut atkāpi no viena vai vairākiem šīs regulas noteikumiem, ja tā uzskata, ka izpilde varētu iespaidot cilvēku veselību, būtiski paildzināt slimības apkarošanas procesu vai vēlāk būt pretēja dzīvnieku labturībai.

Pamatojums

„Nepārvarami iemesli” ir juridiski noteikts un precīzi definēts jēdziens, kas dod iespēju kompetentajām iestādēm bez jebkādas diskriminācijas sniegt atbalstu attiecīgajiem dzīvnieku audzētājiem. Turklāt ir jābūt atsaucei uz dzīvnieku labturību, lai iekļautu gadījumus, kad, piemērojot šīs regulas noteikumus, dzīvniekiem varētu tikt radītas lielākas ciešanas.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Viena gada laikā pēc piespiedu nokaušanas beigu datuma kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojums par rezultātiem un nodrošina tā publisku pieejamību, sevišķi ar globālā tīmekļa starpniecību.

svītrots

Šis ziņojums obligāti ietver:

 

(a) piespiedu nokaušanas iemeslus;

 

(b) nonāvēto dzīvnieku skaitu un sugu;

 

(c) izmantotās apdullināšanas un nonāvēšanas metodes;

 

(d) konstatēto problēmu apraksts un, ja iespējams, rastie risinājumi, lai novērstu vai samazinātu attiecīgo dzīvnieku ciešanas;

 

(e) visas atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 3. punktu.

 

Pamatojums

Dalībvalstis Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam nosūta visu šajos pantos norādīto informāciju, kad tiek īstenota likvidācijas programma un dzīvniekus nonāvē veselības apsvērumu dēļ. Šo punktu ir svītro, lai novērstu dubultu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas nonāvēšanas gadījumā persona, kas atbildīga par attiecīgajiem dzīvniekiem, veic visu iespējamo, lai nonāvētu dzīvnieku tik ātri, cik vien iespējams.

Ārkārtas kaušanas gadījumā persona, kas atbildīga par attiecīgajiem dzīvniekiem, veic visu iespējamo, lai nokautu dzīvnieku tik ātri, cik vien iespējams, neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VI nodaļas I daļā izklāstītos noteikumus, attiecībā uz ārkārtas nonāvēšanu ārpus kautuvēm.

Pamatojums

Saskaņošana ar „higiēnas paketes” noteikumiem.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17. pants

 

References centri

 

1. Katra dalībvalsts izveido nacionālo references centru (turpmāk tekstā “references centrs”) šādu uzdevumu izpildei:

svītrots

(a) nodrošināt zinātniskās un tehniskās zināšanas saistībā ar kautuvju apstiprināšanu;

 

(b) izvērtēt jaunās apdullināšanas metodes;

 

(c) aktīvi aicināt uzņēmējus un citas ieinteresētās personas izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas šīs regulas īstenošanai, kā arī publicēt un izplatīt šādas rokasgrāmatas un kontrolēt to izmantošanu;

 

(d) izstrādāt vadlīnijas kompetentai iestādei šīs regulas īstenošanas nolūkā;

 

(e) akreditēt struktūras un organizācijas kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanai, kā minēts 18. pantā;

 

(f) sazināties un sadarboties ar Komisiju un citiem references centriem, lai apmainītos ar tehniskajiem un zinātniskajiem datiem un izplatītu informāciju par labāko praksi, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu.

 

2. Viena gada laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma dalībvalstis Komisijai un citām dalībvalstīm iesniedz detalizētu informāciju par saviem references centriem, un šo informāciju publisko internetā.

 

3. References centrus var izveidot kā tīklu, ko veido atsevišķas organizācijas ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta visu 1. punktā uzskaitīto uzdevumu izpilde katrā attiecīgajā dalībvalstī.

 

Dalībvalstis var norīkot organizāciju, kas atrodas ārpus tās teritorijas, veikt vienu vai vairākus no šiem uzdevumiem.

 

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanu, kas apstiprina neatkarīga gala eksāmena nokārtošanu; šā eksāmena priekšmetiem jābūt saistītiem ar attiecīgo dzīvnieku kategoriju un jāatbilst darbībām, kas uzskaitītas 7. panta 2. punktā, un priekšmetiem, kas minēti IV pielikumā;

b) to, lai ikviena persona, kas atbild par 6. pantā noteikto standarta darba procedūru izstrādi un ievērošanu, tiktu atbilstīgi sagatavota;

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) šā panta a) apakšpunktā minētajiem mācību programmas kursiem un b) apakšpunktā minētā eksāmena satura un variantu apstiprināšanu.

svītrots

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kompetentā iestāde var deleģēt kursu un gala eksāmena organizēšanu, kā arī kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu izdošanu atsevišķai struktūrai vai organizācijai,

Ir jāizstrādā mācību programmas, un nepieciešamības gadījumā tās jāīsteno uzņēmumam pašam vai kompetentās iestādes apstiprinātai organizācijai.

a) kurai ir zināšanas, personāls un aprīkojums, lai to īstenotu;

Šis uzņēmums vai organizācija izdod kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus šajā jomā.

b) kas ir neatkarīga un brīva no jebkādiem interešu konfliktiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izdošanu;

Kompetentā iestāde nepieciešamības gadījumā var izstrādāt un īstenot mācību programmas un izdod kvalifikāciju apliecinošus sertifikātus.

c) kuru ir akreditējis references centrs.

 

Detalizēta informācija par šādām struktūrām un organizācijām ir publiski pieejama, it īpaši internetā.

 

Pamatojums

Tā kā ir vēlams ievērot to pašu skatījumu, kāds ir higiēnas paketes regulās, apmācībai ir jābūt uzņēmēju atbildības jomā. Uzņēmumiem ir jāpiešķir iespēja izstrādāt un īstenot mācību programmas, kuru saturu ir apstiprina kompetentā iestāde.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kvalifikāciju apliecinošos sertifikātos norāda, kādām dzīvnieku kategorijām un kādām darbībām, kas uzskaitītas 7. panta 2. vai 3. punktā, tie derīgi.

3. Dalībvalstis ieceļ atbildīgo kompetento iestādi, lai apstiprinātu 2. punktā norādīto mācību programmu saturu.

Pamatojums

Tā kā ir vēlams ievērot to pašu skatījumu, kāds ir higiēnas paketes regulās, apmācībai ir jābūt uzņēmēju atbildības jomā. Uzņēmumiem ir jāpiešķir iespēja izstrādāt un īstenot mācību programmas, kuru saturu apstiprina kompetentā iestāde.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti nav derīgi ilgāk par pieciem gadiem.

svītrots

Pamatojums

Kvalifikācijas sertifikātiem ir jābūt derīgiem uz nenoteiktu laiku nevis tikai piecus gadus.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti nav derīgi ilgāk par pieciem gadiem.

Kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti ir derīgi neierobežotu laiku. Kvalifikācijas sertifikātu īpašniekiem ir regulāri jāpiedalās mācībās.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras uzkrājušas atbilstošu, nepārtrauktu profesionālo pieredzi vismaz [desmit] gadu garumā.

2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras ir atbilstīgi sagatavotas un uzkrājušas atbilstošu profesionālo pieredzi vismaz divpadsmit mēnešus pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Pārējas posmā atbilstoša apmācība un vismaz 12 mēnešus ilga profesionālā pieredze atbilst nepieciešamajām garantijām.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija ne vēlāk par 2013. gada 1. janvāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu par pārvietojamo kautuvju izmantošanas noteikumu un nosacījumu izveidi Eiropas Savienībā, nodrošinot visu piesardzības pasākumu ievērošanu šajās pārvietojamās vienībās, lai neapdraudētu dzīvnieku labturību.

Pamatojums

Pārvietojamās lopkautuvēs tiek mazināts stress, ko izraisa iekraušanas un pārvadāšanas darbības, ko veic ar dzīvniekiem pirms nokaušanas, un tādējādi tiek ierobežots gaļas kvalitātes pazemināšanās risks. Viegli ievainojamiem dzīvniekiem, piemēram, dēšanas spēju zaudējušu dējējvistu un augstas laktācijas govīm, šādas kautuves ir svarīgs līdzeklis, lai novērstu apgrūtinošu transportēšanu, kura bieži izraisa kaulu lūzumus vai kritienus. Turklāt ar tām nodrošina ekoloģiskus ieguvumus, samazinot vides degradēšanos.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – I tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atgremotāji līdz 10 kg, mājputni un zaķveidīgie.

Atgremotāji, mājputni un zaķveidīgie.

Pamatojums

Paņēmienu, kurā izmanto necaururbjošu triecienpistoli, plaši izmanto visā pasaulē (ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Brazīlijā un citās valstīs) un Eiropas Savienībā. Šī ierīce ir pakāpeniski uzlabota un pašlaik, ja apmācīts personāls to pienācīgi lieto saskaņā ar ražotāja konkrētajiem ieteikumiem, nerada nekādas problēmas. Tas ir vienīgais paņēmiens, kurš pasargā dzīvnieka smadzenes.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – I tabula – 2. sleja – galvenie parametri - 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dzīvnieka lielumam un sugai atbilstošs lādiņa stiprums un diametrs.

Dzīvnieka lielumam un sugai atbilstošs lādiņa stiprums un diametrs (kontaktplāksnes metode).

 

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – 2. tabula – 2. sleja – nosaukums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvas un muguras elektriskā nonāvēšana

Galvas un sirds vai galvas un muguras elektriskā apdullināšana vai kaušana

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – 2. tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visas sugas, izņemot jērus vai sivēnus, kas mazāki par 5 kg dzīvsvarā, un liellopus.

Visas sugas.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – 3. tabula – 2. sleja – dzīvnieku kategorija

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cūkas un mājputni.

Cūkas, mājputni un kažokzvēri.

Pamatojums

Izmantojot oglekļa dioksīdu var nodrošināt dzīvnieku labturības prasību izpildi un saglabāt zemas kaušanas izmaksas.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

I pielikums – II. nodaļa – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.1a. Lai apdullinātu vai kautu mājlopus kautuvē nedrīkst izmantot oglekļa dioksīda koncentrāciju, kas pārsniedz 30 %. Šādu koncentrāciju var izmantot tikai, lai nonāvētu pārpalikušos cāļus slimību kontroles nolūkā.

Pamatojums

The Scientific Panel on Animal Health and Welfare of the European Food Safety Authority concluded that more than 30% of CO2 is aversive for poultry and may cause pain and respiratory distress before loss of consciousness. Accordingly, the use of concentrations of CO2 above 30% should not be permitted on conscious animals in commercial slaughterhouses but only for disease control on farms and killing of surplus chicks. Only one gas mixture containing over 30% of CO2 has been established by scientific research as being relatively humane and an exception for this is included in point 7.3. Any other gas mixture with a concentration of CO2 over 30% must be approved for use under the terms of the Regulation before being used.

CO2 is not an acceptable method for ducks and geese as, being aquatic birds, they are highly resistant to gassing techniques.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

II pielikums – 2.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.3. Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam ar līdzenu grīdu un stingrām malām, lai nepārtrauktu apdullināšanai un nonāvēšanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.

2.3. Starp ierobežojošo aploku un eju, kas ved uz apdullināšanas vietu, jābūt uzgaidāmajam aplokam, lai nepārtrauktu apdullināšanai un kaušanai paredzēto dzīvnieku plūsmu un izvairītos no nepieciešamības kopējiem dzīt dzīvniekus no turienes. Uzgaidāmajam aplokam jābūt projektētam tā, lai dzīvnieki neiesprūstu un nemīdītos.

Pamatojums

Iestādēm uz vietas un attiecīgajam uzņēmējam ir jāpieņem lēmumi par aploku konstrukciju un uzbūvi un boksu plānojumu.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sapīšanas kastēm un triecienpistolēm jābūt aprīkotām ar ierīci, kas dzīvnieka galvai neļautu kustēties ne horizontālā, ne vertikālā virzienā.

svītrots

Pamatojums

Tādu ierīču izmantošana, kuras ierobežo dzīvnieka galvas horizontālās un vertikālās kustības, var palīdzēt precīzi veikt apdullināšanu atsevišķos gadījumos. Tomēr citos gadījumos, kad dzīvnieka lielums ir atšķirīgs, tas var būt pretēji. Regulai ir jādod pārtikas nozares operatoram rīcības brīvība pieņemt tādu sistēmu, kura darbojās attiecīgās kautuves konkrētajos apstākļos.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.3. Liellopu sapīšanai nedrīkst izmantot iekārtas, kurās dzīvnieki tiek apgriezti kājām gaisā vai nostādīti citā nedabiskā pozīcijā.

svītrots

Pamatojums

Šis aizliegums nav savienojams, citā starpā, ar noteikumiem, kuri ļauj izmantot kaušanas metodes saskaņā ar reliģiskajiem rituāliem.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektriskās apdullināšanas iekārtas:

 

a) ietver skaņas vai vizuāla signāla devēju, kas rāda, cik ilgu strāvas impulsu dzīvnieks ir saņēmis;

 

b) ir pievienotas ierīcei, kas nolasa spriegumu un strāvas stiprumu un ir novietota tā, lai šīs vērtības būtu skaidri nolasāmas aparāta lietotājam.

Pamatojums

Šie noteikumi ir iekļauti spēkā esošajā direktīvā, bet ne regulas priekšlikumā. Tie ir vajadzīgi, lai apdullināšanas iekārtas darbinieks zinātu, cik ilgi iekārta ir darbināta un cik liels spriegums un strāva tiek izmantoti. Tāpēc šie noteikumi ir jāiekļauj šajā regulā.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

II pielikums – 4.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2. Elektriskajiem aparātiem jānodrošina pastāvīga strāvas plūsma.

svītrots

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

II pielikums – 7.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.2. Mājputniem paredzētajām iekārtām jābūt projektētām un uzbūvētām tā, lai dzīvnieki tiktu novirzīti līdz gāzes kamerām transportēšanas grozos, tos neizkraujot.

7.2. Dzīvi cāļi ir jānogādā gāzes kamerā vai nu transportēšanas grozos vai uz konveijera lentām.

Pamatojums

Šie pasākumi ir pretrunā ar pašreiz izmantotajām sistēmām, kuras ir uzrādījušas (zinātniski pamatotu) pozitīvu ietekmi uz dzīvnieku labturību. Šo noteikumu iekļaušana varētu būt kaitējoša dzīvnieku labturībai draudzīgajām apdullināšanas metodēm un uzņēmējiem, kuri ir veikuši ieguldījumus šādās iekārtās. Ierosinātais teksts atbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksam, kurā teikts: ,,Dzīvi cāļi ir jānogādā gāzes kamerā vai nu transportēšanas grozos vai uz konveijera lentām”.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1.2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2. Dzīvniekus pēc to atvešanas izkrauj, cik ātri vien iespējams, un pēc tam nokauj bez liekas kavēšanās.

svītrots

Mājputnu un zaķveidīgo gadījumā kopējais transportēšanas laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

 

Zīdītāju gadījumā, izņemot zaķveidīgos, kopējais transporta laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt:

 

(a) 19 stundas attiecībā uz dzīvnieku mazuļiem;

 

(b) 24 stundas attiecībā uz zirgiem un cūkām;

 

(c) 29 stundas attiecībā uz atgremotājiem.

 

Pēc šā termiņa beigām dzīvniekus jāizvieto, jāpabaro un pēc tam attiecīgi jādod pietiekošs daudzums barības ar noteiktiem intervāliem. Šādos gadījumos dzīvniekus nodrošina ar guļvietas segumu vai ekvivalentu materiālu, kas garantē komforta līmeni, kas piemērots katrai sugai un attiecīgajam dzīvnieku skaitam. Šim materiālam jāgarantē adekvātu urīna un izkārnījumu absorbēšanu.

 

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1.5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.5 Kaušanai paredzētajiem dzīvnieku mazuļiem, laktācijas piena lopiem, mātītēm, kas dzemdējušas transportēšanas laikā vai dzīvniekiem, kuri transportēti konteineros, ir priekšroka salīdzinājumā ar pārējiem dzīvniekiem. Ja to nodrošināt nav iespējams, jārada apstākļi, kas atbrīvotu viņus no ciešanām, jo īpaši:

svītrots

(a) slaucot piena lopus intervālos, kas nav garāki par 12 stundām;

 

(b) nodrošinot atbilstošus apstākļus zīdīšanai un jaundzimušo dzīvnieku labturībai gadījumā, ja kāda mātīte ir dzemdējusi;

 

(c) nodrošinot ūdeni gadījumos, ja dzīvnieki piedzimuši konteineros.

 

Pamatojums

Tā kā šādi dzīvnieku transportēšanas nosacījumi ir pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem, šis aspekts nebūtu jāiekļauj priekšlikumā par kaušanu.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1.7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām, astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;

c) pacelt vai vilkt dzīvniekus aiz galvas, ausīm, ragiem, kājām (izņemot mājputnus un zaķveidīgos), astes vai vilnas, vai apieties ar viņiem veidos, kas radītu neizbēgamas sāpes vai ciešanas;

Pamatojums

Mājputnus un zaķveidīgos parasti paceļ aiz kājām un tur aiz pēdām. Pašreizējā tehnoloģijas stāvoklī praktiski nav iespējams pacelt mājputnus citā veidā.

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.8.a Elektriskās apdullināšanas iekārtas nedrīkst izmantot dzīvnieku imobilizācijai vai, lai piespiestu dzīvniekus kustēties.

Pamatojums

Šis noteikums ir iekļauts spēkā esošajā direktīvā (B pielikums, 4. punkts), bet nav iekļauts ierosinātajā regulā. Tas ir vajadzīgs, lai novērstu elektriskās apdullināšanas ierīces ļaunprātīgu izmantošanu un tāpēc būtu jāiekļauj šajā regulā.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1.8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.8b Dzīvniekus, kuri nav spējīgi pārvietoties, nedrīkst vilkt uz kaušanas vietu, bet tie ir jānokauj tur, kur tie atrodas.

Pamatojums

Ja dzīvnieks nav spējīgs pārvietoties un tiek vilkts un kaušanas vietu, viņam tiek radītas lielas ciešanas. Šie dzīvnieki būtu jānonāvē tur, kur tie atrodas. Līdzīgs noteikums ir iekļauts spēkā esošajā direktīvā, bet nav iekļauts ierosinātajā regulā.

Grozījums Nr.  90

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1. Katram dzīvniekam jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.

2.1. Izņemot lielus mājdzīvniekus, kurus saprātīgu laika posmu tur atsevišķā iežogojumā, katram dzīvniekam ir jābūt pietiekami daudz vietas, lai stāvētu, apgultos un apgrieztos.

Pamatojums

Turot lielus mājdzīvniekus atsevišķos iežogojumos saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, ir iespējams nodrošināt, lai tie nedrūzmējas un ir aizsargāti. Tas nav kaitējoši dzīvnieku labturībai ar nosacījumu, ka aplokā pavadītais laiks nepārsniedz saprātīgu laika posmu.

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Apdullināšana ar triecienpistoli

 

Triecienpistole jānovieto tā, lai nodrošinātu, ka šāviņš iekļūst smadzeņu garozā. Īpaši, ir aizliegta liellopu šaušana pakausī. Aitas un kazas drīkst šaut pakausī, ja ragu dēļ to nevar izdarīt pieras daļā. Šādos gadījumos šāviens jāveic tūliņ aiz ragu pamatnes un jātēmē mutes virzienā, asiņošanai jāsākas 15 sekunžu laikā pēc šāviena izdarīšanas.

 

 

2.a2 Ja izmanto triecienpistoli, tās lietotājam pistole jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka triecienu nesošais elements pēc katra šāviena pilnībā ievelkas un ieņem agrāko stāvokli. Ja tā nenotiek, instrumentu nedrīkst izmantot, iekams tas nav salabots.

Pamatojums

Šie noteikumi ir iekļauti spēkā esošajā direktīvā, bet nav iekļauti ierosinātajā regulā. Tie ir lietderīgi, lai nodrošinātu, ka apdullināšana ar triecienpistoli ir efektīva un attiecīgi tas ir jāiekļauj regulā.

Grozījums Nr.  92

Regulas priekšlikums

III pielikums – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.b Dzīvnieku sapīšana

 

Dzīvnieku nedrīkst ievietot apdullināšanas iekārtā un tā galvu nedrīkst ievietot iekārtā, kas ierobežo dzīvnieka kustības, ja vien darbinieks, kas apdullinās dzīvnieku, ir gatavs to veikt, tiklīdz dzīvnieks ir ievietots apdullināšanas iekārtā vai tiklīdz tā galva ir piesieta.

Pamatojums

Sapīšana var izraisīt stresu dzīvniekiem un ir svarīgi, lai sapīšanas iekārtā vai boksā pavadītais laiks būtu iespējami īss.

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1. Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku.

3.1. Ja viena un tā pati persona ir atbildīga par dzīvnieku apdullināšanu, važošanu, pacelšanu un atasiņošanu, tad šī persona visas minētās darbības veic secīgi ar vienu dzīvnieku pirms procedūras atkārtošanas ar nākamo dzīvnieku. Šo prasību nepiemēro, ja tiek izmantota dzīvnieku apdullināšana grupā.

Pamatojums

Šī prasība nav piemērota kautuvēm, kurās dzīvniekus apdullina grupā vai relatīvi mazas jaudas kautuvēm, kurās apdullināšanu veic vienā posmā. Procedūra, kura ļauj ievērot pēc iespējas īstāku laiku starp apdullināšanu un atasiņošanu, ir labāka.

Grozījums Nr.  94

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3.1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1a. Dzīvnieku atasiņošana ir jāsāk tūlīt pēc apdullināšanas un jāveic tādā veidā, lai veiktu ātru un pilnīgu atasiņošanu.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai atasiņošana notiktu nekavējoties pēc apdullināšanas un dzīvniekam būtu pēc iespējas mazāka iespēja atgūt samaņu pirms nāves. Šis noteikums ir iekļauts spēkā esošajā direktīvā, bet nav iekļauts ierosinātajā regulā. Ierosinātais grozījums atjauno šo noteikumu.

Grozījums Nr.  95

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3.2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2a Laikā starp asinsvadu pārgriešanu un atasiņošanas beigām dzīvniekus nedrīkst tālāk apstrādāt vai veikt elektrisku stimulāciju, un nekādā gadījumā:

 

a) ne ātrāk par 120 sekundēm attiecībā uz tītariem vai zosīm;

 

b) ne ātrāk par 90 sekundēm attiecībā uz citiem mājputniem;  

 

c) ne ātrāk par 30 sekundēm attiecībā uz apdullinātiem liellopiem;

 

d) ne ātrāk par 120 sekundēm attiecībā uz liellopiem, kas nav apdullināti;

 

e) ne ātrāk par 20 sekundēm attiecībā uz aitām, kazām, cūkām un briežiem.

 

Pamatojums

Ir svarīgi, ka dīrāšanas procedūras un elektriska stimulācija dzīvniekiem netiek veiktas pirms dzīvnieki ir beigti. Šāds noteikums ir iekļauts spēkā esošajā direktīvā, bet nav iekļauts ierosinātajā regulā. Ierosinātais grozījums atjauno šo noteikumu. Lielākā daļa doto skaitļu ir smelti no Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  96

Regulas priekšlikums

III pielikums – 3.3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.3. Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānonāvē.

3.3. Putnus nedrīkst nokaut ar automātiskajiem kakla nocirtējiem, ja nav iespējams pārliecināties, vai kakla nocirtēji ir sekmīgi pārgriezuši asinsvadus. Ja tas nav izdevies, putns nekavējoties jānokauj.

Pamatojums

Arī šie dzīvnieki būs paredzēti lietošanai pārtikā.

Grozījums Nr.  97

Regulas priekšlikums

IV pielikums – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa) kažokzvēru kaušana.

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

 

Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti.

 

Apdullināšanas un/vai kaušanas metožu rezerves varianti.

 

Apdullināšanas un/vai kaušanas iekārtu ekspluatācija.

 

Apdullināšanas efektivitātes kontrole.

Pamatojums

Ir svarīgi izklāstīt darbības, kurās darbiniekiem, kas iesaistīti dzīvnieku nonāvēšanā kažokzvēru fermās, ir jābūt kompetentiem.


PASKAIDROJUMS

Pašreizējā situācija

Katru gadu Eiropas Savienībā tiek nonāvēti 360 miljoni cūku, liellopu, aitu un kazu, kā arī vairāk nekā 4 miljardi mājputnu. Turklāt vairāk nekā 330 miljoni viendienas cāļu tiek nonāvēti inkubatoros, un tiek nonāvēti aptuveni 25 miljoni kažokzvēru. Arī infekcijas slimību dēļ tiek nonāvēti miljoniem dzīvnieku.

Daudzi no audzētajiem dzīvniekiem tiek pakļauti procedūrām, kas rada nevajadzīgas ciešanas ne tikai audzēšanas un transportēšanas laikā, bet arī kaušanas vai nonāvēšanas laikā, kā arī ar to saistītu darbību laikā. Pieaug patērētāju un ražotāju interese par dzīvnieku labturību Eiropā.

Dzīvnieku labturības aizsardzība to kaušanas un nonāvēšanas un ar to saistīto darbību laikā ir noteikta ar Direktīvu 93/119/EK. Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis dažādās pakāpēs ievieš Direktīvas 93/119/EK noteikumus. Tas izraisa bažas attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt dzīvnieku labturību un tam ir negatīva ietekme uz konkurenci starp uzņēmumiem iekšējā tirgū. Turklāt 2004. gadā pieņēma jaunu kopienas regulējumu, tā saukto „higiēnas paketi”, ar ko ieviesa tirgus dalībnieku atbildību par pārtikas kvalitāti.

No Direktīvas 93/119/EK stāšanās spēkā dienas nav ieviesti nekādi uzlabojumi, bet tajā pašā laikā ir attīstījusies apdullināšanas, kaušanas un nonāvēšanas metožu tehnoloģija.

Komitejas ierosinājuma mērķis un piemērošanas joma

Komitejas ierosinātā regulējuma galvenais mērķis ir dzīvnieku labturības uzlabošana patēriņa vajadzībām audzēto dzīvnieku nonāvēšanas laikā, kā arī kažokzvēru un dzīvnieku nonāvēšanas laikā infekcijas slimības epidēmijas gadījumā vai citu sabiedrības veselību apdraudējuma apstākļu gadījumā vai vides apsvērumu dēļ. Komitejas ierosinājuma mērķis ir arī apdullināšanas, kaušanas un nonāvēšanas metožu jauninājumu veicināšana, kā arī iekšējā tirgus labāka saskaņošana.

Galvenā izmaiņa ierosinātajā regulējumā ir tiesību bāzes maiņa no direktīvas uz regulu, kas ļaus labāk saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, palielinās iekšējā tirgus konkurētspēju un paātrinās jaunu apdullināšanas, kaušanas un nonāvēšanas metožu ieviešanu. Jaunais tiesiskais regulējums nosaka uzņēmumu atbildību par dzīvnieku labturību, vienlaikus dodot lielāku elastību jaunu standartu ieviešanā šajā jomā. Uzņēmumi ir atbildīgi par darba standarta procedūru izstrādāšanu un ieviešanu, par dzīvnieku labturību inspektora noteikšanu, un viņiem ir jānodrošina, ka darbiniekiem, kas ir atbildīgi par nonāvēšanu un to saistītām darbībām, ir pienācīga kvalifikācija, pieprasot iziet apmācību un iegūt kvalifikācijas sertifikātu, kā arī ir jāveic apdullināšanas procesa efektivitātes pārbaudes uzraudzība. Noteikumā ir ietverta atkāpe maziem uzņēmumiem. Ierosinājumā ir paredzēta references centru izveide, lai sniegtu zinātniskus un tehniskus padomus saistībā ar dzīvnieku labturību, veiktu apdullināšanas metožu novērtēšanu un sniegtu atbalstu regulas īstenošanā.

Ierosinājumam ir pievienots apdullināšanas un nonāvēšanas metožu saraksts kopā ar informāciju attiecībā uz īpašām prasībām. Jaunais dzīvnieku labturības aizsardzības plāns, kas attiecas uz dzīvnieku labturību nonāvēšanas laikā ietver pamatprincipu, ka dzīvnieki pirms nonāvēšanas ir jāapdullina.

Ierosinājumā ir prasīts sapīšanas iekārtu un apdullināšanas iekārtu ražotājiem sniegt instrukcijas par šo iekārtu izmantošanu un ekspluatāciju, lai to izmantošanas laikā nodrošinātu optimālus dzīvnieku labturības apstākļus.

Komisija, ņemot vērā pilsoņu pamattiesības, ierosinājumā paredz atkāpes attiecībā uz dzīvnieku nokaušanu saskaņā ar reliģiskiem rituāliem.

Eiropas Parlamenta referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un pauž gandarījumu, ka tas īsteno uzdevumu paaugstināt dzīvnieku labturības standartus dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas laikā, kā arī ar to saistītu darbību laikā. Ierosinājums ir saskaņā ar Kopienas Dzīvnieku aizsardzības un labturības rīcības plāna un Dzīvnieku Veselības stratēģijas mērķiem un principiem.

Referents uzskata, ka nokaušanai laikā ir jāievēro iespējami augstāki humānie standarti pēc iespējas ierobežojot kaujamo dzīvnieku fiziskās un psihiskās ciešanas, tādējādi tiecoties uz nevajadzīgas nežēlības samazināšanu.

Kaujamo dzīvnieku ciešanu samazināšana ir jāuztver kā svarīgs Eiropas civilizācijas, kultūras un morāles izaicinājums, noteikuma, ka dzīvnieki jūt, cieš sāpes un bailes un nevar tikt uztverti kā materiāli priekšmeti, izpratnē. Eiropas civilizācijas kultūrā dzīvnieku ciešanām nevajadzētu palikt cilvēkam vienaldzīgām.

Ar gandarījumu ir jāpieņem regulas iniciatīva, kas tiecas uz kaujamo dzīvnieku samazināšanu. Līdz šim saistošais 1993. gada direktīvas tiesiskais regulējums nav pietiekams un nenodrošina vienveidīgu pieeju visā Eiropas Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs. Tiesiskā regulējuma aizstāšanas iniciatīva ar jaunu, tieši piemērojamu regulu ir pilnībā pamatota.

Regula aptver audzēto dzīvnieku pārtikas produktu, vilnas, ādas, kažoka un citu produktu iegūšanas mērķiem aizsardzību kaušanas un nonāvēšanas laikā. Ārpus tās regulējuma paliks eksperimentālo dzīvnieku nonāvēšana, kā arī nonāvēšana medību, kultūras un sporta pasākumu laikā, veterinārārsta veikta nonāvēšana tā amata pienākumu veikšanas laikā un putnu un cāļu nonāvēšana, ko īpašnieks veic ārpus kautuves savām vajadzībām. Atzīstot šo izņēmumu pamatotību, tomēr ir jāatzīst atsevišķs direktīvas regulējums attiecībā uz dzīvnieku, kas nav paredzēti saimnieciskiem mērķiem, nonāvēšanu. Tādam tiesiskajam regulējumam ir jāaptver eksperimentālo dzīvnieku u.c., kas minēti iepriekš, nonāvēšana un arī mājas un bez pajumtes palikušos dzīvniekus. To nonāvēšanai ir pēc iespējas vairāk jāaptver ciešanu samazināšanas nepieciešamība. Referents griežas pie Komitejas, lai tā sagatavotu atbilstošu direktīvu šajā jomā.

Referents pilnībā atbalsta pamatnoteikuma noteikšanu, ka nonāvēšanas un ar to saistīto darbību laikā dzīvniekiem tiek aiztaupītas visa veida nevajadzīgas sāpes, stress un ciešanas. Referents aicina uz tādu līdzekļu izveidošanu, kas nodrošinātu šī noteikuma ievērošanu.

Referents atzīst par pareizu noteikuma ieviešanu, ka nonāvēšanas metodēm ir jāizraisa tūlītēja dzīvnieku nāve vai apdullināšana.

Referents atzīst problēmu, kas saistīta ar dzīvnieku nonāvēšanu saskaņā ar rekiģiskiem rituāliem, kad reliģisku apsvērumu dēļ dzīvnieki pirms kaušanas netiek apdullināti. Atbilstošs risinājums būtu šo jautājumu atstāt valsts tiesību aktu ziņā. Vienlaikus referents norāda uz dialoga nepieciešamību reliģiskajām grupām, kas piemēro dzīvnieku nokaušanu saskaņā ar reliģisku rituālu, lai pieņemtu iespējamos pasākumus rituālu laikā kauto dzīvnieku ciešanu samazināšanai.

Referents pievērš uzmanību, ka ievērojama daudzums gaļas no rituālos nokautajiem dzīvniekiem nonāk pie pircējiem, kas nepraktizē šāda veida kaušanu. Parlaments saistībā ar to atbalsta noteikuma noteikšanu, ka gaļa, kas iegūta nokājot dzīvniekus saskaņā ar rituālu, ir atbilstoši jāmarķē, lai nodrošinātu informācijas pieejamību pircējiem, kuriem ir jābūt izvēles iespēja, vai tie vēlas lietot gaļu no dzīvniekiem, kas nav pirms tam apdullināti, vai to nevēlas.

Referents atzīst, ka neņemot vērā atkāpēm reliģisku iemeslu dēļ, dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas galvenajai metodei Eiropas Savienībā ir jābūt to iepriekšējai apdullināšanai tādā veidā, kas ir pilnībā efektīvs un kontrolējams.

Referents atzīst par atbilstošu darba standarta procedūru ieviešanu attiecībā uz dzīvnieku nonāvēšanu un ar to saistītām darbībām. Šīm procedūrām ir jāietver ražotāju ieteikumi un ir jānosaka galvenie apdullināšanas metožu pielietošanas parametri.

Referents atzīst par atbilstošu prasības ieviešanu, ka visas ar dzīvnieku kaušanas sagatavošanu un veikšanu saistītām darbībām ir jāveic personai, kurai ir atbilstoša, piemērotu apmācību rezultātā iegūta kvalifikācija. Svarīga ir arī noteikuma nodrošināšana, lai iekārtām, kas kalpo dzīvnieku kaušanai un sapīšanai pirms kaušanas, būtu atbilstošas ražotāja instrukcijas un šīs iekārtas pielietotu saskaņā ar šīm instrukcijām.

Par atbilstošu ir jāatzīst aizliegums lietot nežēlīgas un ciešanas palielinošas dzīvnieku saistīšanas metodes pirms to nonāvēšanas, tai skaitā tos iekārt un pacelt aiz nagiem vai kājām.

Referents atbalsta dzīvnieku apdullināšanas pirms kaušanas efektivitātes kontroles procedūru prasības ieviešanu līdztekus ar atbildības paredzēšanu par šīm procedūrām konkrētām personām.

Par īpaši svarīgu un nozīmīgu ir jāatzīst noteikums, ka katrā lielā kautuvē, veicot vismaz 1000 lielo dzīvnieku vai 150 tūkstošus putnu kaušanu gadā, ir jābūt noteiktai par dzīvnieku labturību atbildīgai personai, kuras pienākums būs dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas tiesiskā regulējuma piemērošanas nodrošināšana. Referents uzskata, ka tomēr šīs personas pakļautības kautuves vadītājam gadījumā, ir nepieciešams nodrošināt tā stāvokli, kurā tiks aizsargāts pret iespējamo spiedienu nepiemērot darbības, kas ietilpst tā pienākumos. Īpašajos noteikumos, kas nosaka šī darbinieka statusu, ir jāparūpējas par to, lai tā loma nebūtu fiktīva. Vienlaicīgi attiecībā uz mazākām kautuvēm, uz kurām neattiecas minētā darbinieka pieņemšanas prasība, ir precīzi jānosaka, ka dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanas pienākums attiecas uz šādas kautuves vadītāju.

Referents ar apmierinājumu pieņem noteikuma par dzīvnieku likvidācijas nepieciešamību slimības apkarošanas gadījumā pieņemšanu. Svarīgi ir, lai pirms likvidācijas tiktu ieviests atbilstošs, nepieciešamībām piemērots rīcības plāns. Vienlaicīgi ir jāuzsver, ka likvidācija vienmēr ir jāierobežo līdz nepieciešam, zinātniski pamatotam apmēram, kā arī ir jāveic nonāvējamo dzīvnieku ciešanu pēc iespējas vairāk samazinošā veidā.

Attiecībā uz dzīvnieka nonāvēšanu īpaši piemērota ir prasība, lai atbilstošā rīcība tiktu ieviesta pēc iespējas ātrāk, lai nepaildzinātu dzīvnieku ciešanas.

Par īpaši svarīgu ir jāatzīst valstu atbildīgo iestāžu izveidošanu, kas ir atbildīgi par pamatuzdevumu realizēšanu attiecībā uz pareizu rīcību kaušanas un nonāvēšanas laikā un kas citu starpā veiktu apdullināšanas metožu novērtēšanu un veiktu orgānu un iestāžu akreditāciju saistībā ar kvalifikācijas apliecinājumu izdošanu. Parlaments atzīst šo iestāžu lomu par galveno, ar noteikumu, ka tā netiks piešķirta jau pastāvošai institūcijai tādai kā veterinārā inspekcija, kā kārtējais uzdevums. Uzskata, ka šīm iestādēm ir jādarbojas atsevišķi. Var tām piešķirt arī atbilstošas kontroles tiesības attiecībā uz dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas noteikumu ievērošanu.

Referents atzīst par piemērotu regulā paredzēto procedūru kvalifikācijas apliecinājumu iegūšanai dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas darbību veikšanai.

Referents pieņem arī regulā ierosinātos rīcības noteikumus neatbilstības gadījumā, kopā ar kompetentās iestādes tiesībām apturēt ražošanu. Tomēr tam ir jābūt cieši saistītam ar kontroles veikšanas tiesību noteikšanu.

Referents pieņem nepieciešamību noteikt atbilstošus sodus par dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas rīcības noteikumu pārkāpšanu, norādot, ka tiem ir jābūt efektīviem, proporcionāliem un atturošiem no pārkāpuma izdarīšanas.

Atbalstot regulu, referents vienlaicīgi uzsver to, ka dzīvnieku kaušanas un nonāvēšanas rīcības prasību pieaugums noved pie izmaksu pieauguma (atbilstošu tehnisko prasību, apmācību, papildus darbinieku u.c. nodrošināšana). Izmaksu problēma var radīt barjeru regulas noteikumu ieviešanā. Komiteja neparedz šim mērķim nekādus izdevumus no Kopienas budžeta un uzliek finansējuma nodrošināšanas pienākumu uz dalībvalstīm un uzņēmējiem. Ir jāizsaka uztraukums pa to, vai šāds finansējuma modelis būs efektīvs. Ja dzīvnieku aizsardzība to nokaušanas laikā pamatojoties uz regulu kļūst par saistošu Eiropas Savienības tiesību normu, tad Eiropas Savienībai ir jānodrošina sava finansiālā līdzdalība šīs normas ieviešanā. No Kopienas budžeta jo īpaši ir jāfinansē pasākumi saistīti ar jaunu metožu popularizēšanu, darbinieku apmācību, palīdzības sniegšanu attiecībā uz atbilstošu metožu izstrādāšanu utt.

Referents pievērš arī uzmanību uz konkurētspēju. Izmaksu pieaugums, kas saistīts ar augstākām dzīvnieku aizsardzības normām to nokaušanas laikā, var pavājināt Eiropas gaļas tirgus konkurētspēju. Tādēļ ir jāpieņem pasākumi, kas ieviestu atbilstošus standartus importam ES tirgū. Dzīvnieku izcelsmes produktu importam ES tirgū ir jābūt atļautam tikai no tiem dalībniekiem, kas piemēro tādus pašus vai pietuvinātus standartus, kas minēti šajā regulā.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS  (2.2.2009)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā

(COM(2008)0553 – C6‑0451/2008 – 2008/0180(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Jens Holm

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienības lopkautuvēs katru gadu tiek nogalināti miljoniem tādu dzīvnieku kā cūkas, aitas, kazas un liellopi. Turklāt ES katru gadu tiek nogalināti četri miljoni mājputnu.

Daudzi no šiem dzīvniekiem tiek pakļauti lielām ciešanām ne tikai laikā, kad tos transportē uz lopkautuvēm, bet arī nonāvēšanas brīdī. Eiropas Savienībai ir pienākums veikt būtiskas pārmaiņas, lai samazinātu šīs ciešanas, ņemot vērā, ka liels skaits ES iedzīvotāju pieprasa dzīvnieku labturības aizsardzības standartu paaugstināšanu.

Gaļas patēriņa samazināšana būtu vistiešākais veids, kā samazināt ciešanas miljoniem dzīvnieku un tādējādi izbeigt dzīvnieku ekstensīvo nonāvēšanu. Šim būtu jābūt prioritāram jautājumam, lai radītu atsevišķas ātras pārmaiņas. Diemžēl maz ticams, ka gaļas patēriņš tuvākajā nākotnē varētu samazināties. Tāpēc ir būtiski, lai dzīvnieku ciešanas nonāvēšanas brīdī tiktu samazinātas līdz minimālam līmenim.

Atzinuma sagatavotājs tāpēc atbalsta Komisijas ierosinājumu Direktīvas 93/119/EK pārskatīšanai. Ierosinātā regula visā ES nosaka vienādu noteikumu minimumu attiecībā uz izturēšanos pret dzīvniekiem nonāvēšanas brīdī. Svarīgi norādīt, ka dzīvnieku labturības nodrošināšana, stresa un ciešanu samazināšana līdz minimālam līmenim nonāvēšanas brīdī ir attiecīgo uzņēmumu atbildība.

Tomēr atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Komisijas priekšlikumam nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Jāveicina pārvietojamu lopkautuvju izveide un izmantošana. Tas var būt efektīvs veids, lai samazinātu nepieciešamību dzīvniekus transportēt lielos attālumos visā Eiropā, un tādējādi samazinātu stresu, kādam dzīvnieki ir pakļauti šādu garu pārvadājumu laikā. Pārvietojamās lopkautuves bieži izmanto Norvēģijā. ES vajadzētu spēt virzīties tālāk, izmantojot Norvēģijas pieredzi.

Komisijas regulā noteikts, ka visās lopkautuvēs jāieceļ oficiāli dzīvnieku labturības inspektori, kuri uzņēmumiem pieprasa nodrošināt dzīvnieku labturību. Tomēr šis inspektors nevar un nedrīkst aizstāt kārtējās pārbaudes un inspekcijas, ko katrā dalībvalstī veic dalībvalsts varas iestādes. Pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, šīm pārbaudēm un inspekcijām drīzāk jābūt vēl biežākām un uzlabotām. Iespējama inspekciju finansēšanas metode varētu būt uzņēmuma līdzdalība, iemaksājot nelielu nodevu par katru saražoto gaļas kilogramu.

Atzinuma sagatavotājs turklāt vēlas uzsvērt, ka ir būtiski, lai neatkarīgi darbotos ierosinātie dalībvalstu references centri, jo šiem centriem jāsniedz specializētas zināšanas un tehniskā pieredze par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturības problēmām.

Jāprecizē, ka ierosinātajā regulā noteikts tikai noteikumu minimums. Atsevišķām dalībvalstīm ir ne tikai jāļauj piemērot augstāki dzīvnieku labturības standarti, bet tas pat jāveicina. Augstāki standarti varētu veicināt pakāpenisku dzīvnieku labturības aizsardzības uzlabošanu un vienlaikus dzīvnieku ciešanu maksimālu samazināšanu pirms nonāvēšanas un tās laikā.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē, priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir pieņēmusi divus atzinumus par labturības aspektiem saistībā ar zināmu sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galvenajām sistēmām, proti, 2004. gadā — par galveno komerciālo sugu dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem — un 2006. gadā — par komerciāli audzēto briežu, kazu, trušu, strausu, pīļu, zosu un paipalu apdullināšanas un nonāvēšanas galveno sistēmu labturības aspektiem. Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja (SCAHAW) 2001. gadā pieņēma ziņojumu par kažokādu ieguvei audzētu dzīvnieku labturību, tam pievienojot pārskatu par kažokzvēru audzētavās izmantotajām nonāvēšanas metodēm. Kopienas likumdošana šajā jomā ir jāpapildina, lai ņemtu vērā šos zinātniskos atzinumus. Ieteikumi pakāpeniski izbeigt ogļskābās gāzes lietošanu cūkām un mājputniem, kā arī mājputnu apdullināšanu ūdens peldē, priekšlikumā netika iekļauti, jo to ietekmes novērtējums atklāja, ka šobrīd tie ES nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Turklāt citus ieteikumus nevajadzētu iekļaut šajā regulā, jo tie attiecas uz tehniskajiem parametriem, kuri tiks iekļauti īstenošanas pasākumos vai labas prakses rokasgrāmatās. Ieteikumi par saimniecībās audzētām zivīm netika iekļauti priekšlikumā, jo šajā jomā bija nepieciešami papildu zinātniskie atzinumi un saimnieciskais novērtējums.

Pamatojums

SCAHAW pārskatā sniegta svarīga informācija, kas attiecas uz dzīvnieku nonāvēšanu ES kažokzvēru audzētavās.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Fizioloģiskajā ziņā zivis būtiski atšķiras no sauszemes dzīvniekiem, un mākslīgi audzētās zivis tiek nonāvētas pilnīgi citādā veidā, un teiktais jo īpaši attiecas uz kontroles procesu. Turklāt zivju apdullināšanas izpēte ir daudz mazāk attīstīta nekā citām saimnieciski audzētām sugām. Būtu jāizveido atsevišķi standarti nonāvēšanai paredzēto zivju aizsardzībai. Tāpēc noteikumi, kas piemērojami zivīm, pašlaik ierobežoti līdz pamatprincipu ievērošanai. Turpmākām iniciatīvām vajadzētu apsvērt gan ar likumdošanu saistītās, gan ar to nesaistītās iespējas, un tās varētu pieņemt Kopiena, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veikto zivju nonāvēšanas zinātniskā riska novērtējumu un ņemot vērā sociālās, ekonomiskās un administratīvās sekas.

(11) Fizioloģiskajā ziņā zivis būtiski atšķiras no sauszemes dzīvniekiem, un mākslīgi audzētās zivis tiek nonāvētas pilnīgi citādā veidā, un teiktais jo īpaši attiecas uz kontroles procesu. Turklāt zivju apdullināšanas izpēte ir daudz mazāk attīstīta nekā citām saimnieciski audzētām sugām. Tomēr piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāizveido atsevišķi standarti nonāvēšanai paredzēto zivju aizsardzībai. Tāpēc noteikumi, kas piemērojami zivīm, līdz minētajam laikam ir jāierobežo līdz pamatprincipu ievērošanai. Šajās turpmākajās iniciatīvās vajadzētu apsvērt gan ar likumdošanu saistītās, gan ar to nesaistītās iespējas, un tās varētu pieņemt Kopiena, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veikto zivju nonāvēšanas zinātniskā riska novērtējumu un ņemot vērā sociālās, ekonomiskās un administratīvās sekas.

Pamatojums

Attiecībā uz daudzām saimnieciski audzētām zivīm nav skaidrs, kura ir piemērotākā nonāvēšanas metode. Taču ir zinātniski pierādījumi (2004. gada 15. jūnija Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ziņojums), ka dažas metodes izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz zivju labturību, piemēram, stresu un nepatiku, tādējādi ir vajadzīgs ilgs laiks, lai zivis zaudētu samaņu.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. Medības notiek apstākļos, kādos nonāvēšana norit pavisam citādāk nekā mājdzīvniekiem, un uz tām attiecas speciāli tiesību akti. Tādēļ ir lietderīgi no šīs regulas darbības jomas izslēgt nonāvēšanu medību laikā.

14. Medības notiek apstākļos, kādos nonāvēšana norit pavisam citādāk nekā mājdzīvniekiem, un uz tām attiecas speciāli dalībvalsts tiesību akti. Tādēļ būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas nonāvēšana medību laikā, tās reglamentēšanu aizstājot ar dalībvalsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Medības ir dalībvalstu kompetenču jomā, un tās atbilstīgi atspoguļotas to tiesību aktos.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas. Tādējādi nav nepieciešams uzsvērt atšķirību starp atgriezeniskām un neatgriezeniskām apdullināšanas metodēm.

(24) Atkarībā no tā, kā kaušanas vai nonāvēšanas laikā tiek izmantotas apdullināšanas metodes, dažas no tām var izraisīt dzīvnieku nāvi bez sāpēm, mazinot stresu un ciešanas.

Pamatojums

Dažas metodes, ko izmanto kažokzvēru apdullināšanai un/vai nonāvēšanai ar gāzi, ir atgriezeniskas, un dzīvnieki atgūst samaņu. Tā kā nav turpmāku darbību nonāvēšanas procesā, piemēram, asins nolaišana, ir iespējams, ka dzīvniekiem novelk ādu, tiem esot pie samaņas.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Labi apmācīts un kvalificēts personāls uzlabo apstākļus, kādos tie atrodas. Ar dzīvnieku labturību saistītā kvalifikācija ietver pamata zināšanas par dzīvniekiem raksturīgo uzvedību un attiecīgo sugu vajadzībām, kā arī par pazīmēm, kas liecina par jutīgumu un esamību pie samaņas. Tā ietver arī tehnisko pieredzi par izmantojamām apdullināšanas iekārtām. Tāpēc personālam, kas nonāvē dzīvniekus lietošanai pārtikā, un cilvēkiem, kas pārrauga sezonas kažokzvēru nonāvēšanu, ir jābūt kvalifikāciju apliecinošam sertifikātam par atbilstību uzticētā darba veikšanai. Prasīt kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu no jebkura cita dzīvnieku nonāvēšanas personāla nebūtu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem.

(27) Labi apmācīts un kvalificēts personāls uzlabo apstākļus, kādos tie atrodas. Ar dzīvnieku labturību saistītā kvalifikācija ietver pamata zināšanas par dzīvniekiem raksturīgo uzvedību un attiecīgo sugu vajadzībām, kā arī par pazīmēm, kas liecina par jutīgumu un esamību pie samaņas. Tā ietver arī tehnisko pieredzi par izmantojamām apdullināšanas iekārtām. Tāpēc personālam, kas nonāvē dzīvniekus lietošanai pārtikā un kažokādu izgatavošanai, ir jābūt kvalifikāciju apliecinošam sertifikātam par atbilstību uzticētā darba veikšanai.

Pamatojums

Nav iemesla, kāpēc darbinieki, kuri strādā kažokzvēru audzētavās, būtu jāatbrīvo no prasības uzrādīt kvalifikācijas atbilstību apliecinošu sertifikātu.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Ir nepieciešamas vadlīnijas, kas uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju attiecībā uz kautuvju celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, šādi nodrošinot augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni un vienādu darbības platformu visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams, lai Kopiena pilnvarotu Komisiju pieņemt šādas vadlīnijas.

(36) Ir nepieciešamas vadlīnijas, kas uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju attiecībā uz kautuvju un kažokzvēru audzētavu celtniecību, projektēšanu un tehnisko aprīkojumu, šādi nodrošinot dzīvnieku aizsardzības augstu līmeni un vienādu darbības platformu visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams, lai Kopiena pilnvarotu Komisiju pieņemt šādas vadlīnijas.

Pamatojums

Nebūtu konsekventi šo noteikumu neattiecināt uz kažokzvēru audzētavām.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Nonāvēšana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādejādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi.

(37) Nonāvēšana bez apdullināšanas prasa precīzu kakla pārgriešanu ciešanu mazināšanai. Turklāt dzīvniekiem, kas nav mehāniski sapīti, pēc kakla pārgriešanas asiņošanas process palēninās, tādējādi nevajadzīgi paildzinot dzīvnieka ciešanas. Tāpēc dzīvniekus, kurus nonāvē bez apdullināšanas, jāsapin atsevišķi un efektīvi jāapdullina tūlīt pēc grieziena izdarīšanas.

Pamatojums

Protams, jāapsver nokaušana reliģisku tradīciju dēļ. Taču, aizsargājot dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām, jāpiemēro pamatprasība izdarīt apdullināšanu pēc grieziena izdarīšanas.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms kaušanas, uzturot vienotu un augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni.

(38) Zinātnes un tehnikas progresa rezultātā pastāvīgi notiek uzlabojumi attiecībā uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu kautuvēs un kažokzvēru audzētavās. Tāpēc ir svarīgi, ka Kopiena pilnvaro Komisiju veikt grozījumus prasībās, kas attiecas uz apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms nonāvēšanas, uzturot dzīvnieku aizsardzības vienotu un augstu līmeni.

Pamatojums

Nebūtu konsekventi šo noteikumu neattiecināt uz kažokzvēru audzētavām. Terminu „kaušana” šajā regulā definē kā „dzīvnieku nonāvēšanu cilvēku patēriņam”, un tāpēc no šā noteikuma varētu izslēgt dzīvniekus, kurus nonāvē kažokzvēru audzētavās.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Ir nepieciešamas vadlīnijas, kas uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju par apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms kaušanas, nodrošinot augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni un vienādu darbības platformu visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams, lai Kopiena pilnvarotu Komisiju pieņemt šādas vadlīnijas.

(39) Ir nepieciešamas vadlīnijas, kas uzņēmējus un kompetentās iestādes nodrošinātu ar specifisku informāciju par apiešanos ar dzīvniekiem un to sapīšanu pirms nonāvēšanas, nodrošinot dzīvnieku aizsardzības augstu līmeni un vienādu darbības platformu visiem uzņēmējiem. Tāpēc nepieciešams, lai Kopiena pilnvarotu Komisiju pieņemt šādas vadlīnijas.

Pamatojums

Sk. grozījuma Nr. 6 pamatojumu.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr attiecībā uz zivīm piemērojams ir tikai 3. panta 1. punkts.

Attiecībā uz zivīm uz laiku piemērojams ir tikai 3. panta 1. punkts. Tomēr piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu par aizsardzības standartiem attiecībā uz zivīm to nonāvēšanas laikā.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) “radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, apiešanos ar dzīvniekiem, izvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nonāvē;

b) “radniecīgas darbības” nozīmē, piemēram, izkraušanu, apiešanos ar dzīvniekiemizvietošanu, sapīšanu, apdullināšanu un atasiņošanu, ko veic apstākļos un vietā, kuros dzīvniekus nonāvē;

Pamatojums

Izkraušana ir šo radniecīgo darbību daļa, un tādēļ tā būtu jāmin definīcijā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

2. pants – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) “apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

f) “apdullināšana” nozīmē jebkuru tīši radītu procesu, kas izraisa samaņas un jušanas zudumu bez sāpēm, stresa vai ciešanām, ieskaitot jebkuru procesu, kas var novest līdz tūlītējai nāvei;

Pamatojums

Tā kā sāpju izjūtas ir subjektīvas, jāpiemēro tāds pats formulējums kā 3. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

2. pants – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j) “kaušana” nozīmē dzīvnieku nonāvēšanu cilvēku patēriņam;

j) “kaušana” nozīmē dzīvnieku nonāvēšanu cilvēku patēriņam vai kažokādu izgatavošanai;

Pamatojums

Ar kaušanas definīciju kažokzvērus izslēdz no daudziem priekšlikuma noteikumiem. Dzīvniekiem, kurus nogalina kažokādu dēļ, jāsniedz tāds pats aizsardzības līmenis kā citiem dzīvniekiem, uz ko attiecas šī regula.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

2. pants – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k) “kautuve” nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku kaušanai;

k) “kautuve” nozīmē jebkuru uzņēmumu, ko izmanto sauszemes dzīvnieku un kažokādas ieguvei audzētu dzīvnieku kaušanai;

Pamatojums

Kautuves definīcijā nepieciešams iekļaut kažokzvēru nonāvēšanu, jo pretējā gadījumā tos izslēgs no daudziem šīs ierosinātās regulas noteikumiem. Ja definīciju nemainīs, attiecībā uz kažokzvēriem nevarēs piemērot visu trešo nodaļu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

2. pants – m apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

m) “kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, nutrijas un šinšillas;

m) “kažokzvēri” nozīmē zīdītāju sugas dzīvniekus, kurus galvenokārt audzē kažokādas ieguvei, piemēram, ūdeles, seski, lapsas, jenoti, jenotsuņi, nutrijas, truši un šinšillas;

Pamatojums

Kažokādu ieguvei ES audzētu divu kažokzvēru sugu iekļaušana sarakstā veicina atbilstību.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dzīvniekiem nodrošina īpašu aizsardzību pirms un pēc atnešanās.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pieļaujama atkāpe no 1. punkta, ja attiecīgo metodi nosaka reliģiski rituāli — dzīvniekus var nonāvēt bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka nonāvēšana notiek kautuvē.

2. Pieļaujama atkāpe no 1. punkta, ja attiecīgo metodi nosaka reliģiski rituāli — dzīvniekus var nonāvēt bez iepriekšējas apdullināšanas ar nosacījumu, ka nonāvēšana notiek kautuvē un ka dzīvnieki tūlīt pēc grieziena izdarīšanas tiek efektīvi apdullināti.

Pamatojums

Protams, jāapsver nokaušana reliģisku tradīciju dēļ. Taču, aizsargājot dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām, jāpiemēro pamatprasība izdarīt apdullināšanu pēc grieziena izdarīšanas.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tomēr dalībvalstis attiecībā uz konkrētām dzīvnieku sugām var lemt par īpašām apdullināšanas metodēm, kuras dzīvniekiem radītu mazāk sāpju un ciešanu.

Pamatojums

Atsevišķās dalībvalstīs praksē piemēro stingrākus principus attiecībā uz apdullināšanas metodēm, nekā to paredz šajā regulas priekšlikumā. Tām jādod iespēja turpināt piemērot šīs metodes.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Turklāt ar 2014. gada 1. janvāri visā Kopienā attiecībā uz mājputniem jāaizliedz metode, kurā izmanto elektriskās strāvas plūsmu ūdens peldē.

Pamatojums

Ņemot vērā bažas, ko izteikusi EFSA par dzīvnieku labturību saistībā ar putnu apdullināšanu ar elektrisko strāvu ūdens peldē, šī metode jāizskauž.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Regulas I pielikumu var grozīt saskaņā ar procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.

3. Regulas I pielikumu var grozīt saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 22. panta 2.a punktā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – f a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa) kažokzvēru nonāvēšana

 

Pieņemot šo grozījumu, jāsvītro Komisijas priekšlikuma 7. panta 3. punkts.

Pamatojums

Nav iemesla, kāpēc visiem darbiniekiem, kuri iesaistīti dzīvnieku nonāvēšanā kažokzvēru audzētavās, nepiemērotu tādus pašus kritērijus kā tiem darbiniekiem, kuri nodarbināti lopkautuvēs.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Kažokzvēru nonāvēšanu uzrauga persona, kurai izsniegts 18. pantā minētais kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts, kas aptver visas viņa vadībā veiktās darbības.

svītrots

Pamatojums

Nav iemesla, kāpēc darbinieki, kuri strādā kažokzvēru audzētavās, būtu jāatbrīvo no prasības uzrādīt kvalifikācijas atbilstību apliecinošu sertifikātu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) maksimālo katras kaušanas līnijas caurlaidspēju;

a) maksimālo katras kaušanas līnijas un kažokzvēru audzētavas caurlaidspēju;

Pamatojums

Dzīvnieki kažokzvēru audzētavās tiek nogalināti īsa perioda laikā pēc tam, kad viena „metiena” zvēriem nomainījusies pirmā ziemas spalva, un tāpēc dažu dienu laikā varētu tikt nogalināti vairāki tūkstoši dzīvnieku. Ir būtiski nodrošināt šāda darbības veida maksimālos rādītājus, lai novērstu īsākā ceļa paņēmienus un nepietiekamu labturību.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot stingrākus noteikumus par tiem, kas noteikti III pielikumā.

Pamatojums

Atsevišķās dalībvalstīs ir stingrāki darbības noteikumi, nekā tie, ko paredz šajā regulas priekšlikumā. Tām jādod iespēja turpināt piemērot šos noteikumus.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

13. pants 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Uzņēmēji pārbauda un apstiprina, ka dzīvniekus, kurus nonāvē bez iepriekšējas apdullināšanas, efektīvi apdullina tūlīt pēc grieziena izdarīšanas un līdz brīdim, kad apstiprināta nāves iestāšanās.

Pamatojums

Protams, jāapsver nokaušana reliģisku tradīciju dēļ. Taču, aizsargājot dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām, jāpiemēro pamatprasība izdarīt apdullināšanu pēc grieziena izdarīšanas.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Oficiālais veterinārārsts regulāri katru dienu pārbauda iepriekš minētās uzraudzības procedūras pienācīgu izpildi un atbilstīgi reģistrē datus. Labturības pārbaudēs ietver arī to labturības indikatoru un galveno parametru kontroli, kuri aprakstīti standarta darba procedūrās.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā nav atsauces uz oficiālā veterinārārsta (OV) lomu uzraudzībā, kā tas jau noteikts Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Taču šīs regulas izpildē OV loma ir būtiska, un tāpēc tā skaidri jāuzsver.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

13. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Lai varētu veikt uzraudzību, kažokzvēru audzētavu uzņēmēji kompetentajai iestādei iepriekš paziņo par laiku, kad notiks dzīvnieku nonāvēšana.

Pamatojums

Vairākums dzīvnieku kažokzvēru audzētavās tiek nonāvēti īsa perioda laikā pēc tam, kad viena „metiena” zvēriem nomainījusies pirmā ziemas spalva. Cits nonāvēšanas periods parasti ir pēc vaislas sezonas. Tādējādi atšķirībā no citu kautuvju darbībām, kur tās notiek visu gadu, kažokzvēru audzētavās nonāvēšana notiek tikai dažu dienu laikā. Ir būtiski šo laiku paziņot kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt uzraudzību.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts izveido nacionālo references centru (turpmāk tekstā “references centrs”) šādu uzdevumu izpildei:

1. Katra dalībvalsts izveido nacionālo references centru (turpmāk “references centrs”), kurā darbojas neatkarīgi zinātnieki un citi eksperti dzīvnieku labturības zinātnes jomā, šādu uzdevumu izpildei:

Pamatojums

Jāaizsargā neatkarība un kompetence.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – f a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa) ja uzņēmējs nolēmis darba procesā izmantot parametrus, kuri neatbilst publiskotajām vadlīnijām vai labas prakses kodeksiem, šie parametri iepriekš jānovērtē.

Pamatojums

Jāievieš efektīvi pasākumi izpildes nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

19. pants – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) prasīt uzņēmējiem mainīt viņu standarta darba procedūras un palēnināt vai apturēt ražošanu;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 2018. gada 31. decembrim 11. panta 1. punkts piemērojams tikai jaunām kautuvēm vai jebkurai jaunai ēkai, projektam vai tehniskajam aprīkojumam saskaņā ar noteikumiem, kas minēti II pielikumā un kas nav stājušies spēkā pirms [šīs regulas piemērošanas/stāšanās spēkā] datuma.

1. Līdz 2018. gada 31. decembrim 11. panta 1. punkts piemērojams tikai jaunām kautuvēm vai jebkurai jaunai ēkai vai projektam saskaņā ar noteikumiem, kas minēti II pielikumā un kas nav stājušies spēkā pirms [šīs regulas piemērošanas/stāšanās spēkā] datuma.

Pamatojums

Attiecībā uz tehnisko aprīkojumu (piemēram, elektriskās apdullināšanas iekārtu, kas minēta II pielikuma 4. punktā) nav nepieciešams tāds pats atbrīvojums kā ēkai.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam bez eksāmenu kārtošanas personām, kuras uzkrājušas atbilstošu, nepārtrauktu profesionālo pieredzi vismaz [desmit] gadu garumā.

2. Līdz 2014. gada 31. decembrim dalībvalstis var nodrošināt kvalifikāciju apliecinošo sertifikātu izsniegšanu atbilstīgi 18. pantam pēc vienkāršotu eksāmenu kārtošanas personām, kuras uzkrājušas atbilstošu, nepārtrauktu profesionālo pieredzi vismaz [desmit] gadu garumā.

Pamatojums

Nepārtraukta profesionālā pieredze vismaz [desmit] gadu garumā nav kompetences garantija, un varētu būt, ka īstenībā tā saistīta ar sliktu praksi. Visi darbinieki, kas iesaistīti nonāvēšanas darbībās, ir jānovērtē, lai tiktu saglabāts tiesību akta gars.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, ar ko izveido noteikumus un nosacījumus par pārvietojamo kautuvju izmantošanu Kopienā, nodrošinot, ka tiek veikti visi piesardzības pasākumi šajās pārvietojamās vienībās, lai neapdraudētu dzīvnieku labturību.

Pamatojums

Pārvietojamās lopkautuvēs tiek mazināts stress, ko izraisa tās iekraušanas un pārvadāšanas darbības, ko veic ar dzīvniekiem pirms nokaušanas, un tāpēc mazinās risks, ka gaļas kvalitāte pazemināsies. Viegli ievainojamiem dzīvniekiem, piemēram, dēšanas spēju zaudējušu dējējvistu un augstas laktācijas govīm, šādas kautuves ir svarīgs līdzeklis, lai novērstu sāpīgu transportēšanu, kura izraisa kaulu lūzumus vai kritienus. Turklāt ar tām nodrošina ekoloģiskus ieguvumus, samazinot vides degradēšanos.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Nr.

Nosaukums

Apraksts

Dzīvnieku kategorija

Galvenie parametri

Šā pielikuma II nodaļas specifiskās prasības

2.

Galvas un

muguras

elektriskā

nonāvēšana

 

Ķermeņa pakļaušana strāvai, radot vispārīgu epileptisku formu uz elektroencefalogrammas

(EEG) (apdullināšana) un fibrilācija

vai sirds apstādināšana

(nonāvēšana).

 

Visas sugas, izņemot jērus

vai sivēnus, kas mazāki par 5 kg

dzīvsvarā, un liellopus.

 

Minimālais strāvas stiprums (A vai mA).

Minimālais spriegums (V).

Maksimālā frekvence (Hz).

Minimālais ekspozīcijas laiks.

Iekārtas kalibrācijas biežums.

Strāvas plūsmas optimizēšana.

Elektrisko šoku novēršana pirms apdullināšanas.

 

3. punkts.

 

4. punkts attiecībā uz lapsām un šinšillām.

 

 

Grozījums

Nr.

Nosaukums

Apraksts

Dzīvnieku kategorija

Galvenie parametri

Šā pielikuma II nodaļas specifiskās prasības

2.

Galvas un

muguras

elektriskā

nonāvēšana

 

Ķermeņa pakļaušana strāvai, radot vispārīgu

epileptisku formu uz elektroencefalogrammas (EEG)

(apdullināšana) un fibrilācija vai sirds apstādināšana

(nonāvēšana).

 

Visas sugas, izņemot jērus un sivēnus, kas mazāki par

5 kg dzīvsvarā, liellopus un kažokzvērus.

 

Minimālais strāvas stiprums (A vai mA).

Minimālais spriegums (V).

Maksimālā frekvence (Hz).

Minimālais ekspozīcijas laiks.

Iekārtas kalibrācijas biežums.

Strāvas plūsmas optimizēšana.

Elektrisko šoku novēršana pirms apdullināšanas.

 

3. punkts.

 

 

Pamatojums

The evidence is clear that electrocution of conscious foxes is not humane. It has been banned by New York State. Veterinarian Dr Butterworth says: ‘Electrocution requires considerable restraint, and use of electrodes inserted into orifices in some species. If cardiac arrest is induced without first inducing unconsciousness, then there is potential for severe pain and distress. Electrocution equipment presents hazards to the operator.’ The American Veterinary Medical Association disapproves of electrocution in this setting. It says: ‘Techniques that apply electric current from head to tail……are unacceptable.’ The same concerns arise for ‘ear to tail’ electrocution of chinchillas.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

I pielikums – I nodaļa – 3. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Nr.

Nosaukums

Apraksts

Dzīvnieku kategorija

Galvenie parametri

Šā pielikuma II nodaļas specifiskās prasības

1.

Augstas

koncentrā

cijas oglekļa

dioksīds

 

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur vairāk nekā 30 % oglekļa dioksīda.

Cūkas, mājputni un kažokzvēri.

 

Oglekļa dioksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Maksimālais intervāls starp apdullināšanas reizēm (cūkām).

6. punkts.

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

2.

Zemas

koncentrā

cijas

oglekļa

dioksīds

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur mazāk nekā 30 % oglekļa dioksīda.

Cūkas un mājputni.

Oglekļa dioksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Maksimālais intervāls starp apdullināšanas reizēm (cūkām).

 

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

3.

Inertās gāzes

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana inerto gāzu maisījumam,

piemēram, argonam un slāpeklim, kas satur mazāk par 2 % skābekļa.

 

Cūkas un mājputni.

Skābekļa koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Maksimālais intervāls starp apdullināšanas reizēm (cūkām).

 

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

4.

Oglekļa

monoksīds

(tīrs

avots)

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur vairāk nekā 4 % oglekļa monoksīda.

Kažokzvēri un sivēni.

Gāzes avota kvalitāte.

Oglekļa monoksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Gāzes temperatūra.

8. punkts.

5.

Oglekļa

monoksīds

kopā ar

citām gāzēm

 

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur vairāk nekā 1 % oglekļa monoksīda

kopā ar citām toksiskām gāzēm.

Kažokzvēri.

Oglekļa monoksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Gāzes temperatūra.

Gāzes filtrācija, ko iegūst no motora.

8. punkts.

9. punkts.

Grozījums

Nr.

Nosaukums

Apraksts

Dzīvnieku kategorija

Galvenie parametri

Šā pielikuma II nodaļas specifiskās prasības

1.

Augstas

koncentrā

cijas

oglekļa

dioksīds

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur vairāk nekā 30 % oglekļa dioksīda.

Cūkas un mājputni.

Oglekļa dioksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

6. punkts.

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

2.

Zemas

koncentrā

cijas

oglekļa

dioksīds

 

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur mazāk nekā 30 % oglekļa dioksīda.

Cūkas un mājputni.

Oglekļa dioksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Maksimālais intervāls starp apdullināšanas reizēm (cūkām).

 

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

3.

Inertās gāzes

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

piemēram, argonam un slāpeklim, kas satur mazāk par 2 % skābekļa.

 

Cūkas un mājputni.

Skābekļa koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Maksimālais intervāls starp apdullināšanas reizēm (cūkām).

 

7. punkts attiecībā uz mājputniem.

4.

Oglekļa

monoksīds

(tīrs

avots)

Pie samaņas esošu dzīvnieku pakļaušana gāzes maisījumam,

kas satur vairāk nekā 4 % oglekļa monoksīda.

Sivēni.

Gāzes avota kvalitāte.

Oglekļa monoksīda koncentrācija.

Pakļaušanas ilgums.

Gāzes temperatūra.

8. punkts.

Pamatojums

As high concentrations of CO2 are aversive for poultry, their use should not be allowed in abattoirs on conscious animals, but only for disease control on farms. The only exception could be the use of a biphasic method for broilers, with in the first phase mixture of 40% CO2, 30% oxygen, 30% Nitrogen for 30 seconds, followed once the birds are unconscious by 80% CO2 in air. Any other gas mixture with concentration of CO2 over 30% must be approved before use. CO2 is not a proper method for ducks and geese which are very resistant to gassing techniques. As high concentrations of CO2 are aversive for fur animals, it must be stated that CO2 must not be used for fur animals. The carbon monoxide has to come from a pure source only, if only filtered it could still be a cause of irritation and suffering for the animals. A preferable alternative to both carbon dioxide and pure source carbon monoxide is the use of argon.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

I pielikums – II nodaļa – 4.2. un 4.3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2 Lapsas

svītrots

Elektrodiem jābūt novietotiem pie mutes un taisnās zarnas izejas ar strāvas minimālo stiprumu 0,3 ampēri un minimālo spriegumu 110 volti vismaz trīs sekundes.

 

4.3 Šinšillas

 

Elektrodiem jābūt novietotiem no auss līdz astei ar minimālo strāvas stiprumu 0,57 ampēri vismaz 60 sekundes.

 

Pamatojums

Sk. grozījumu Nr. 17.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

I pielikums – 2. nodaļa – 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Augstas un zemas koncentrācijas oglekļa dioksīds, inertās gāzes vai gāzu sajaukumu kombinācija mājputniem

7. Augstas un zemas koncentrācijas oglekļa dioksīds, inertās gāzes vai gāzu sajaukumu kombinācija mājputniem

 

7.1. Augstas koncentrācijas oglekļa dioksīdu nedrīkt izmantot kautuvēs, bet vienīgi saimniecībās, lai nonāvētu virsnormas cāļus vai slimību izplatības ierobežošanas nolūkos.

 

7.2. Vienīgais izņēmums attiecībā uz 7.1. punktu ir gadījumos, ja izmanto divu fāžu metodi — pirmajā fāzē 30 sekundes izmantojot maisījumu, kurā ir 40 % CO2 , 30 % skābekļa un 30 % slāpekļa, un pēc tam, kad putni ir bezsamaņā, — 80 % CO2 gaisā.

Nekādos apstākļos gāzes nedrīkst iekļūt kamerā vai vietā, kurā paredzēta mājputnu apdullināšana vai nonāvēšana, tādā veidā, lai tiktu radīti apdegumi vai bailes no nosalšanas vai mitruma trūkuma.

7.3. Nekādos apstākļos gāzes nedrīkst iekļūt kamerā vai vietā, kurā paredzēta mājputnu apdullināšana vai nonāvēšana, tādā veidā, lai tiktu radīti apdegumi vai bailes no nosalšanas vai mitruma trūkuma.

 

7.4. Oglekļa dioksīdu neizmanto pīlēm un zosīm.

 

7.5. Putnus neatasiņo, pirms tie nav miruši.

Pamatojums

As high concentrations of CO2 are aversive for poultry, their use should not be allowed in abattoirs on conscious animals, but only for disease control on farms. The only exception could be the use of a biphasic method for broilers, with in the first phase mixture of 40% CO2, 30% oxygen, 30% Nitrogen for 30 seconds, followed once the birds are unconscious by 80% CO2 in air. Any other gas mixture with concentration of CO2 over 30% must be approved before use. CO2 is not a proper method for ducks and geese which are very resistant to gassing techniques. As high concentrations of CO2 are aversive for fur animals, it must be stated that CO2 must not be used for fur animals.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

I pielikums – II nodaļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Oglekļa monoksīds (tīrs avots vai samaisīts kopā ar citām gāzēm), ko lieto kažokzvēriem

svītrots

8.1 Dzīvniekus uzrauga bez pārtraukuma.

 

8.2 Dzīvniekus kamerā jāielaiž pa vienam, pārliecinoties, ka pirms katra nākamā dzīvnieka ielaišanas iepriekšējais ir bezsamaņā vai miris.

 

8.3 Dzīvniekiem jāpaliek kamerā tik ilgi, līdz tie ir miruši.

 

Pamatojums

Sk. grozījumu Nr. 19 un 20.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

I pielikums – II nodaļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Oglekļa monoksīds kopā ar citām gāzēm, ko lieto kažokzvēriem

svītrots

9.1 Gāzi, ko rada motors, kas speciāli pielāgots šim nolūkam, var izmantot ar nosacījumu, ka pārbaudēs pierādīts, ka izmantojamā gāze:

 

a) ir pietiekami atdzesēta;

 

b) ir pietiekami izfiltrēta;

 

c) ir brīva no kairinošiem komponentiem vai citas gāzes piejaukuma.

 

9.2 Dzīvnieku neievieto kamerā, kamēr nav sasniegta noteiktā minimālā oglekļa monoksīda koncentrācija.

 

Pamatojums

Sk. grozījumu Nr. 20.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1.-1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.-1. Pārvietošanas laikā ar dzīvniekiem apietas mierīgi. Tiem nodrošina atbilstīgu telpu kustībām un izmanto dzīvnieku bara instinktu. Ja nepieciešams, piemēram, attiecībā uz zirgiem, dzīvniekus tomēr ved atsevišķi.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.2 Dzīvniekus pēc to atvešanas izkrauj, cik ātri vien iespējams, un pēc tam nokauj bez liekas kavēšanās.

1.2. Dzīvniekus pēc to atvešanas izkrauj, cik ātri vien iespējams, un pēc tam nokauj bez liekas kavēšanās.

Mājputnu un zaķveidīgo gadījumā kopējais transportēšanas laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

Kopējais transportēšanas laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt:

Zīdītāju gadījumā, izņemot zaķveidīgos, kopējais transporta laiks un laiks starp izkraušanu un nokaušanu nedrīkst pārsniegt:

 

a) 19 stundas attiecībā uz dzīvnieku mazuļiem;

a) 6 stundas attiecībā uz dzīvnieku mazuļiem un dzīvniekiem, kurus nevar barot transportēšanas vai izvietošanas laikā;

b) 24 stundas attiecībā uz zirgiem un cūkām;

b) 12 stundas attiecībā uz visiem citiem dzīvniekiem.

c) 29 stundas attiecībā uz atgremotājiem.

 

Pēc šā termiņa beigām dzīvniekus jāizvieto, jāpabaro un pēc tam attiecīgi jādod pietiekošs daudzums barības ar noteiktiem intervāliem. Šādos gadījumos dzīvniekus nodrošina ar guļvietas segumu vai ekvivalentu materiālu, kas garantē komforta līmeni, kas piemērots katrai sugai un attiecīgajam dzīvnieku skaitam. Šim materiālam jāgarantē adekvātu urīna un izkārnījumu absorbēšanu.

Pēc šā termiņa beigām dzīvnieki jāizvieto, jāpabaro un pēc tam attiecīgi jādod pietiekošs daudzums barības noteiktos intervālos. Šādos gadījumos dzīvniekus nodrošina ar guļvietas segumu vai ekvivalentu materiālu, kas garantē komforta līmeni, kas piemērots katrai sugai un attiecīgajam dzīvnieku skaitam. Šim materiālam jāgarantē adekvāta urīna un izkārnījumu absorbēšana.

Pamatojums

Lai ievērotu dzīvnieku labturību, ir būtiski saīsināt transportēšanas un izvietošanas laiku. Dzīvniekiem, kurus nebaro transportēšanas un/vai izvietošanas laikā, piemēram, mājputniem, vēl vairāk jāsaīsina transportēšanas un/vai izvietošanas laiks.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. punkts – 1.5. daļa - c a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) piena lopus laktācijas periodā pārvietojamās kautuvēs jānonāvē 12 stundu laikā.

Pamatojums

Piena lopi, kuri laktācijas periodā netiek slaukti vismaz ik pēc 12 stundām, tiek pakļauti smagām ciešanām transportēšanas laikā, jo to pakaļkāju muskuļi nav pietiekami attīstīti, un transportēšanas laikā nepieciešama nepārtraukta piepūle, lai noturētu līdzsvaru. Tie bieži nokrīt transportlīdzekļos un pakļauti turpmākām ciešanām, kad šādā veidā nonāk lopkautuvēs. Tāpēc pārvietojamās kautuves ir jāpilnveido, nodrošinot to projektēšanu un aprīkošanu tā, lai pilnībā tiktu ņemta vērā dzīvnieku labturība. To ievērojot, jāpievieno šis papildinājums.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

IV pielikums - tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Kaušanas darbības, kas uzskaitītas 7. panta 2. punktā

Kvalifikācijas eksāmena tēmas

Visas darbības, kas uzskaitītas 7. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā.

Dzīvnieku uzvedība, dzīvnieku ciešanas, samaņa un jutīgums, dzīvnieku stress.

a) apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms viņu sapīšanas;

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

b) dzīvnieku sapīšana apdullināšanas vai nonāvēšanas nolūkā;

c) dzīvnieku apdullināšana;

Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas iekārtu ekspluatācija.

d) efektīvas apdullināšanas novērtēšana;

Apdullināšanas efektivitātes uzraudzība. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti.

e) dzīvu dzīvnieku iekāršana važās vai pacelšana;

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana.

Apdullināšanas efektivitātes uzraudzība. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti.

Grozījums

Kaušanas darbības, kas uzskaitītas 7. panta 2. punktā

Kvalifikācijas eksāmena tēmas

Visas darbības, kas uzskaitītas 7. panta 2. punkta a) līdz fa) apakšpunktā.

Dzīvnieku uzvedība, dzīvnieku ciešanas, samaņa un jutīgums, dzīvnieku stress.

a) apiešanās ar dzīvniekiem un to aprūpe pirms viņu sapīšanas;

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

b) dzīvnieku sapīšana apdullināšanas vai nonāvēšanas nolūkā;

c) dzīvnieku apdullināšana;

Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas iekārtu ekspluatācija.

d) efektīvas apdullināšanas novērtēšana;

Apdullināšanas efektivitātes uzraudzība. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti.

e) dzīvu dzīvnieku iekāršana važās vai pacelšana;

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

f) dzīvu dzīvnieku atasiņošana.

Apdullināšanas efektivitātes uzraudzība. Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti.

fa) kažokzvēru nonāvēšana

 

Apiešanās ar dzīvniekiem un to sapīšanas praktiskie aspekti.

 

Apdullināšanas metožu praktiskie aspekti.

 

Apdullināšanas/vai nonāvēšanas metožu rezerves varianti.

 

Apdullināšanas un/vai nonāvēšanas iekārtu

ekspluatācija.

 

Apdullināšanas efektivitātes uzraudzība.

 

Pamatojums

Sk. grozījumu Nr. 11, un lai konsekventi nodrošinātu visu nonāvēšanas praktisko aspektu attiecināšanu uz kažokzvēriem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Dzīvnieku aizsardzība nonāvēšanas laikā

Atsauces

COM(2008)0553 – C6-0451/2008 – 2008/0180(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

AGRI

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

20.11.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jens Holm

11.11.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

1.12.2008

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.1.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

1

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Dimitrios Papadimoulis, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews


PROCEDŪRA

Virsraksts

Dzīvnieku aizsardzība nonāvēšanas laikā

Atsauces

COM(2008)0553 – C6-0451/2008 – 2008/0180(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

19.11.2008

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

20.11.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

20.11.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Janusz Wojciechowski

6.10.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

2.12.2008

19.1.2009

16.2.2009

 

Pieņemšanas datums

16.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis Manuel Capoulas Santos, Joseph Daul, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Sebastiano Sanzarello, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Dimitar Stoyanov, Csaba Sándor Tabajdi, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Katerina Batzeli, Milan Horáček, Astrid Lulling, Sebastiano (Nello) Musumeci, Catherine Neris, Maria Petre

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Iratxe García Pérez, Leopold Józef Rutowicz

Iesniegšanas datums

24.3.2009

Juridisks paziņojums - Privātuma politika