Procedūra : 2008/2217(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0199/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0199/2009

Debates :

PV 22/04/2009 - 18
CRE 22/04/2009 - 18

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.33
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0307

ZIŅOJUMS     
PDF 201kWORD 142k
1.4.2009
PE 416.379v02-00 A6-0199/2009

par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā

(2008/2217(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Gilles Savary

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā

(2008/2217(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25, septembra Zaļo grāmatu „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā Komisijas 2001. gada 12. septembra Balto grāmatu „Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks izlemt” (COM(2001)0370),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns” (COM(2007)0607),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 17. septembra paziņojumu „Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem” (COM(2007)0541),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumu „Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam — Komisijas nostāja attiecībā uz augsta līmeņa darba grupas CARS 21 nobeiguma ziņojumu — Ieguldījums ES stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2007)0022),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā – ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (COM(2006)0336),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. jūnija paziņojumu „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā — Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats” (COM(2006)0314),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 15. februāra paziņojumu „Par viedā automobiļa iniciatīvu „Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem”(COM(2006)0059),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 11. janvāra Paziņojumu “ Par pilsētvides tematisko stratēģiju” (COM(2005)0718),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumus un pamatnostādnes un Eiropas Parlamenta nostājas par struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, kā arī par Septīto pētniecības pamatprogrammu,

–   ņemot vērā pārskatīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ekoloģiski tīru un energoefektīvu autotransporta līdzekļu veicināšanu (COM(2007)0817),

–   ņemot vērā 2008. gada 9. jūlija rezolūciju "Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru"(1)

–   ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju "Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem"(2)

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju(3),

–   ņemot vērā 1988. gada 12. oktobra rezolūciju par gājēju aizsardzību un Eiropas Gājēju tiesību hartu(4),

–   ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu,(5)

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors(6),

–   ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Eiropas dinamisma saglabāšanu – ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai(8)

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūcija par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors(9)

–   ņemot vērā 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos(10) (Dzelzceļu drošības direktīva),

–   ņemot vērā Direktīvu 2000/40/EK, ar kuru paredz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējām drošības konstrukcijām(11)

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par bez konkrēta termiņa vairākkārt atliktā rīcības plāna publicēšanu saistībā ar pilsētu transportu,

–   ņemot vērā juridisko pamatuEK līguma 70. līdz 80. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0199/2009),

A.  tā kā pilsētu transportam ir ļoti liela nozīme visā transporta jomā un ka tāpēc EK līguma 70. līdz 80. pants ir juridiskais pamats, kas nosaka, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstis kopīgi atbild par šo jomu;

B.   tā kā daudzas Eiropas Savienības ar vairākām nozarēm saistītas vai modālās direktīvas un regulas ietekmē pilsētu transportu un tās jāsaskaņo, izmantojot īpašu pieeju pilsētu transporta problēmām;

C.  tā kā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomē pieņemtajā Eiropas klimata plānā noteikti vērienīgi plāni 2020. gadā par 20 % samazināt energoresursu patēriņu, par 20 % samazināt fosīlo energoresursu samazināšanu un par 20 % apgādi ar atjaunojamiem energoavotiem, tā kā šos mērķus nevar sasniegt bez piemērotas stratēģijas attiecībā uz pilsētu transportu;

D.  tā kā pētniecības un attīstības programmai CIVITAS ir lieli panākumi, kas norāda uz vietējo pašvaldību un transporta organizēšanas sabiedrību interesi par Eiropas Savienības investīcijām novatoriskos pilsētas transporta projektos;

E.   tā kā kohēzijas fondi un struktūrfondi finansē pilsētu mobilitātes programmas, taču tiem ir divkāršs trūkums, no vienas puses, attiecībā uz tiem nav Eiropas Savienības stratēģijas un mērķu pilsētu mobilitātes jomā, no otras – to piešķiršana Eiropas Savienības teritorijā nav vienlīdzīga;

F.   tā kā pilsētu teritorijas ir moduļu saslēgumu un Eiropas transporta tīklu savienojuma īpaši centri, kuriem jāveicina vispārējo mērķu sasniegšana attiecībā uz ilgtspējīgu mobilitāti Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības pilsētu tīklu ilgtspējīga konkurētspēja;

G.  tā kā pilsētas ir būtiskas uzņēmējdarbības vietas un kravu pārvadājumi ir būtiski saistībā ar iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, vienlaikus tie saskaras ar problēmām nelielo uzglabāšanas platību un ierobežoto piegādes laika limitu dēļ;

H.  tā kā subsidiaritātes principa un pašvaldību tiesību teritoriālās plānošanas jomā ievērošana neļauj paredzēt reglamentējošu Eiropas Savienības politiku, bet ļauj Eiropas Savienībai izstrādāt tādu rosinošu stratēģiju, kāda ir tās reģionālā un kohēzijas politika, iepriekš neuzspiežot konkrētus risinājumus;

I.    tā kā modālās politikas nevar risināt pilsētu teritoriju problēmas, bet tās var risināt, izmantojot pieeju, kurā ņemti vērā lietotāji un integrētās pārvietošanās sistēmas;

J.    tā kā efektīvu un ilgtspējīgu pilsētas transporta politiku gan Eiropas pilsoņu, gan Eiropas ekonomikas labā varēs panākt, tikai nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi starp preču pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem un starp dažādiem transporta veidiem;

K.  tā kā transporta pieprasījuma samazināšanu ievērojami veicinātu pilsētplānošana, kurā būtu ņemtas vērā sabiedrības demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, radot dzīvokļu piedāvājumus senioriem pilsētu centros un nodrošinot iedzīvotājiem dzīvesvietām tuvas iepirkšanās iespējas;

L.   tā kā ir nepieciešams, lai būtu stabilas stratēģijas attiecībā uz pārvietošanos pilsētās, lai uzlabotu tās instrumentus, izveidojot moduļu savstarpējās apmaiņas platformas, kā arī integrējot dažādās pārvietošanās sistēmas;

M.  tā kā ir nepieciešama ticama un sistemātiskāka statistika, kas ļauj novērtēt politiku vietējā līmenī un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz pārvietošanos pilsētās;

N.  tā kā no tautsaimniecības un tehnoloģiskā aspekta Eiropas Savienības konkurētspējai un ārējai tirdzniecībai ir ļoti svarīgas dažādās tehnikas, kas ieviestas pilsētu transportā;

O. tā kā nākamo Eiropas Parlamenta vēlēšanu termiņš liek Eiropas Parlamentam ievērot parlamentāro diskusiju grafiku par Komisijas izziņoto rīcības plānu attiecībā uz pilsētu transportu,

1.   pauž nožēlu, ka Komisijas izziņotais rīcības plāns attiecībā uz mobilitāti pilsētās nav publicēts, var atbalstīt atšķirīgas iniciatīvas, taču uzstāj, ka nepieciešama saskanīga pieeja; tāpēc nolemj turpināt patstāvīgo ziņojumu, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, izstrādājot priekšlikumus Eiropas Savienības rīcības plānam par mobilitāti pilsētās;

2.   atgādina, ka pilsētas transports ir pakļauts subsidiaritātes principam, tomēr uzsver, ka vietējās varas iestādes nevar atrisināt šos uzdevumus bez sadarbības un koordinācijas Eiropas mērogā un ka tādēļ Komisijai jānodrošina izpēte un tiesiskais regulējums, jāfinansē pētniecība un jāveicina un jāizplata paraugprakse, pamatojoties uz principu, ka tā pieejama visiem visās valodās;

3.   aicina Komisiju publicēt krājumu ar saistošajām šīs nozares Eiropas reglamentējošiem noteikumiem un ierosināt reģioniem un pilsētām kopēju atsauces sistēmu, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar attīstības stratēģiju plānošanu un īstenošanu;

Paātrināt pētījumus un jauninājumus mobilitātes jomā pilsētās

4.   izsaka priekšlikumu nekavējoties Eurostat uzsākt statistikas un datu bāzes uzlabošanas programmu par mobilitāti pilsētās, jo īpaši iekļaujot:

- datus par transporta kustību, tostarp par „vieglajiem” pārvietošanās veidiem (velosipēdiem, iešanu kājām utt.),

- statistiku par gaisa piesārņojumu un troksni, pētījumus par nelaimes gadījumiem, sastrēgumiem, satiksmes traucējumiem,

- kvantitatīvu un kvalitatīvu statistiku par transporta pakalpojumiem un to nodrošināšanu,

5.   iesaka nekavējoties izveidot Eiropas interneta portālu un forumu par pārvietošanos pilsētās, lai atvieglotu informācijas, paraugprakses un novatoriskas pieredzes apmaiņu un izplatīšanu, jo īpaši „vieglās” pārvietošanās jomā;

6.   iesaka saistībā ar Eiropas Mobilitātes nedēļu ieviest ikgadēju Eiropas Savienības balvu, iekļaujot CIVITAS balvas, lai atzīmētu īpašu un izplatāmu iniciatīvu vai projektus pilsētas transporta jomā;

7.   iesaka izveidot jaunu CIVITAS paaudzi (CIVITAS IV), saistībā ar projektu konkursiem, cita starpā iekļaujot:

- papildu pakalpojumus, kas saistīti ar multimodālu transportu (tarifikācija utt.),

- programmas attiecībā uz pilsētu transporta ergonomiku (ērtībām),

- jauninājumus saistībā ar piekļuvi multimodālam transportam, jo īpaši personām ar ierobežotu mobilitāti (PIM),

- integrētas informācijas programmas lietotājiem par pilsētu transporta tīklu, kas viņiem ļauj optimizēt pārvietošanos un to pielāgot atbilstīgi neparedzētiem gadījumiem tīklā;

8.   iesaka stiprināt pētījumu programmu un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu (ITS) attīstību, nodrošināt to labāku koordināciju ar pilsētu iedzīvotāju un vietējo iestāžu vajadzībām un mērķiem un tos orientēt uz:

-    integrētām informācijas un transporta plūsmas pārvaldības sistēmām,

-    kaitīgas iedarbības un nelaimes gadījumu samazināšanu,

-    savstarpēji savietojamu jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, tostarp satelīttehnoloģiju un tuvā lauka sakaru tehniku (NFC)(12) , izmantojot GSM informācijas sniegšanai lietotājiem un integrēto brauciena biļešu izsniegšanai,

-    sabiedriskā transporta drošību un drošumu;

-    jaunas pilsētas transportlīdzekļu paaudzes izstrādi;

-    jauninājumiem efektīviem kravu pārvadājumiem, īpaši izplatīšanai pilsētu teritorijās;

9.   aicina palielināt valstu un Eiropas finansējumu ITS pielietojumiem, lai vietējās iestādes varētu plašāk izmantot ITS;

Veicināt dažādu pārvietošanās veidu optimizāciju, uzlabojot pilsētplānošanu

10. prasa, lai integrētās pieejas princips tiktu veicināts saistībā ar pārvaldību, kas balstās uz partnerību, kas apvieno pilsētu, piepilsētu, valsts un Eiropas līmeņa dalībniekus un kas ņem vērā ar transportu saistītus jautājumus: sociālo integrāciju, troksni, drošību, konkurētspēju, vidi utt.; atkārtoti prasa, lai integrētas pieejas īstenošana būtu obligāta programmu izstrādē un ar struktūrfondiem saistītu projektu izvēlē;

11. iesaka īstenot ilgtspējīga pilsētu transporta plānus, kas iekļauti aglomerācijās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem, iekļaujot:

-    mobilitātes diagnosticēšanu, mobilitātes rādītājus un mērķus, kā arī to ietekmi uz tautsaimniecību, sociālo jomu un vidi,

-    transporta tīklu attīstības un savstarpējās savietojamības plānu, kas ir saskaņots ar reģionālā transporta plāniem un pilsētattīstības politiku,

-    „vieglās” pārvietošanās zonu attīstību (veloceliņi un gājēju zonas utt.), kas pilnībā iekļauti sabiedriskā transporta sistēmā,

-    multimodālas maiņas platformu un autostāvvietu galveno shēmu,

-    mobilitātes tīkla pilsētās pārvaldības un tā savstarpējās savietojamības pielāgošanas programmu lietotājiem ar ierobežotu mobilitāti,

-    pilsētas loģistikas galveno shēmu, iekļaujot iespēju izmantot publisko infrastruktūru kravu pārvadājumiem,

-   pilsoņu tiešas līdzdalības procedūru,

12. iesaka izveidot pastāvīgu Eiropas transporta organizācijas pārstāvošo iestāžu forumu par pilsētu transporta pārvaldību, iekļaujot lietotāju un pilsoņu apvienības un pārvadātāju profesionālās apvienības, lai apmainītos ar paraugpraksi un to izplatītu;

13. iesaka Eiropas finansējumu pilsētu transporta jomā pakļaut nosacījumam par integrētu pilsētu mobilitātes plānu (pārvietošanās plānu pilsētās) pastāvēšanu;

14. mudina to Eiropas pilsētu, kurās ir vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, sabiedrisko transportu, kustību un stāvvietas organizējošās iestādes sadarboties un integrēt darbību atbilstošās teritorijās, ņemot vērā iedzīvotāju un kravas plūsmas un respektējot vietējās īpatnības;

15. mudina organizējošās iestādes brīvprātīgi noteikt uz nākotni vērstus saskanīgus siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanas mērķus, īstenojot mobilitātes politiku, kas izklāstīta transporta plānos (sk. 7. pantu), un šos mērķus izmantot par pamatu īpašus pienākumus attiecībā uz rezultātiem valsts vai privātajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem;

16. ierosina novērtēt pieredzi tarifu integrēšanā (tostarp projektu „Savietojama tarifu pārvaldība”), informācijā par moduļu savstarpējo savietojamību un savstarpēji saistītām organizācijas iestādēm Eiropas Savienības pilsētu aglomerācijās, lai atvieglotu apmaiņu ar paraugpraksi;

Eiropas Savienības pievienotā vērtība: pamudinājums uz ilgtspējīgu mobilitāti pilsētu teritorijās

17. mudina Komisijā izveidot mobilitātes pilsētās novērošanas centru, taču nevēlas, lai tiktu veidota vēl viena aģentūra;

18. pauž nožēlu, ka pašreizējā atbalsta laikposmā — no 2007. līdz 2013. gadam — no visiem transporta nozarei piešķirtajiem struktūrfondu līdzekļiem (EUR 82 000 000 000) pilsētu transportam ir paredzēti tikai 9 % (EUR 8 000 000 000); uzskata, ka šī summa ir pārāk maza, lai varētu atbilstoši risināt uzdevumus, kas vienlaikus paredz Eiropas pilsētām pielāgotu mobilitāti un vides un klimata aizsardzību;

19. stingri iesaka saistībā ar 2014.–2020. gada finanšu plānu izpētīt tādu Eiropas Savienības finanšu instrumentu, kas būtu paredzēts mobilitātei pilsētās (integrēta programma līdzīga Marco-Polo) un ļautu līdzfinansēt:

-    plānus saistībā ar pārvietošanos pilsētās, lai mudinātu paplašināt to īstenošanu,

-    daļu investīciju tādos transporta veidos, kas atbilst Eiropas Savienības mērķiem attiecībā uz vidi, sociālo un tautsaimniecības jomu;

iesaka šo finansējumu piešķirt kā pamudinājumu, pamatojoties uz konkursiem atbilstoši konkursu noteikumiem Eiropas Savienībā;

20. pieprasa Komisijas ziņojumu par reglamentētām piekļuves zonām pilsētu vidē, lai novērtētu to ietekmi uz mobilitāti, dzīves veidu, emisijām un ārējām sekām, veselību un drošību, ņemot vērā, ka ir nepieciešama sodīšanas sistēma par noziedzīgiem un nenoziedzīgiem satiksmes pārrobežu pārkāpumiem;

21.  iesaka izbraukšanas vietās, ja tās atrodas Eiropas Savienībā, stacijās un lidostās, ieviest informācijas un galveno Eiropas Savienības pilsētu – galamērķu pilsētas transporta dokumentu pārdošanas tīklu;

22. iesaka noteikt pilsētas transporta, iekļaujot gājējus, velosipēdistus un preču un pakalpojumu piegādātājus, „lietotāju hartu”, arī attiecībā uz ielu sadalījumu, lai samazinātu pašreizējo nevienlīdzību;

23. uzskata, ka uz īsiem maršrutiem koncentrēta pilsētas koncepcija ir vispiemērotākā, lai pilsētās ieviestu videi un klimatam nekaitīgu mobilitāti;

24. mudina Komisiju un vietējās pašvaldības intensificēt un paplašināt iniciatīvu saistībā ar dienu bez auto, līdzīgu Eiropas dienai bez auto;

25. aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar saskaņotu pieeju attiecībā uz zaļajām zonām un vienotas Eiropas zaļās zonas emblēmas izstrādi, lai nepieļautu, ka katrā pilsētā vai dalībvalstī tiek izstrādātas atšķirīgas pieejas, tādējādi radot ievērojamas neērtības pilsoņiem un uzņēmumiem;

26. uzskata, ka pilsētu mobilitātes plānā jāietver arī starppilsētu tīklu veidošana, lai nodrošinātu savienojumu starp lielām pilsētām, to ekonomisko attīstību, atvieglotu pasažieru un preču ātru pārvadāšanu;

Pilsētu transports: industrijas un Eiropas tehnoloģijas, kas būtu jāatspoguļo Lisabonas stratēģijā un Eiropas Savienības tautsaimniecības atveseļošanas plānā

27. iesaka īstenot Eiropas Savienības aprīkojuma standartizācijas un sertifikācijas politiku drošības un veselības, ērtību (troksnis, vibrācijas), tīklu savstarpējas savietojamības (autobusu josla, vilciens – tramvajs) jomā, piekļuves jomā cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti vai bērnu ratiņiem, „vieglo” transportlīdzekļu jomā, kā arī ekoloģiski tīro transportlīdzekļu (autobusi, taksometri u.c.) jomā, pamatojoties uz oglekļa daudzumu un analīzi par ietekmi, ko pārvadātājiem un lietotājiem radīs izmaksas;

28. iesaka pastāvīgi rūpēties par to, lai pareizi pieņemtā lēmumā izmaksas būtu proporcionālas ieguvumiem un būtu paredzēta iespēja nodrošināt pabalstus lietotājiem ar ierobežotām ekonomiskām iespējām (invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, sociālo pabalstu saņēmējiem).

29. iesaka izstrādāt pamatnostādnes par obligātajām kvalitātes prasībām pakalpojumiem, novērtējumam un lietotāju un pilsoņu līdzdalībai saistībā ar pilsētas transporta tīklu atvēršanu konkurencei atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1370/2007;

30. iesaka saistībā ar Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānā atbrīvotajiem kredītiem lielu šo kredītu daļu piešķirt, lai finansētu investīcijas un jau notiekošos darbus pilsētu transporta un sabiedriskā transporta jomā, kurus var nekavējoties finansēt un kuri pabeidzami līdz 2009. gada 31. decembrim;

31. atzīmē, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas attīstības programmu struktūrfondu līdzekļi pirmām kārtām tiek piešķirti ilgtspējīgiem infrastruktūru projektiem; neatlaidīgi aicina dalībvalstis un reģionus ievērojamu šo līdzekļu daļu piešķirt videi nekaitīgam pilsētas transportam;

32. prasa Komisijai pieņemt zināšanai šajā rezolūcijā paustos priekšlikumus, kā arī Eiropas Parlamenta pausto vēlmi, lai Komisija nāk klajā ar iniciatīvu šajā jomā, lai pēc iespējas drīzāk tā taptu par rīcības plānu;

o

o        o

33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0356.

(2)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0311.

(3)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0057.

(4)

OV C 290, 14.11.1988., 51. lpp.

(5)

Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0007.

(6)

OV C 187 E, 24.7.2008., 154. lpp.

(7)

OV C 175 E, 10.7.2008., 556. lpp.

(8)

OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

(9)

OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.

(10)

OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

(11)

OV L 203, 10.8.2000., 9. lpp.

(12)

NFC – Near Field communication ir datu apmaiņas tehnoloģija nelielā attālumā, kas sniedz radio identifikācijas iespēju.


PASKAIDROJUMS

Kopš 1957. gada Romas līguma transporta politika ir viena no nozīmīgākajām Kopienas kompetencēm. Transporta politiku nosaka EK līguma V sadaļa (70.–80. pants), šī kompetence ir sadalīta starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību, tā tiek īstenota saskaņā ar EK līguma 251. pantu (koplēmuma procedūra).

Tā kā 2005. gadā 60% eiropiešu dzīvoja pilsētu teritorijās un tā kā viņu skaits 2020. gadā sasniegs 80%, pilsētu transports ir nozīmīga cilvēku un preču pārvadājumu sastāvdaļa Eiropā.

Daudzi Eiropas transversālie tiesību akti, piemēram, Gaisa kvalitātes direktīva (Direktīva Nr. 2008/50/EK, kas pieņemta 2008. gada 21. maijā), SPSS regula (2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007), Videi nekaitīgu transportlīdzekļu pirkšanas direktīva (2005/0283/EK, ko Parlaments pieņēma 2008. gada 22. oktobrī) vai līdzīgi, piemēram, direktīvas un regulas par dzelzceļa un lidostu drošību, par maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūru izmantošanu (Direktīva 2001/14/EK un Direktīva 2004/49/EK), direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu drošības uzlabošanu (Direktīva 2000/40/EK) un dažādas ceļu, dzelzceļu un gaisa transporta iekārtu normas ir ietekmējuši pilsētu transportu, lai arī Savienība šajā saistībā nav izveidojusi īpašu stratēģiju.

I. Pilsētu transports: aktuāla tēma

Tomēr ir jāņem vērā divas īpašas Komisijas iniciatīvas attiecībā uz pilsētu transportu:

- CIVITAS programma (izveidota 2002. gadā), kas ar Pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai kredītu finansē pētniecību un jaunradi pilsētu transporta jomā. CIVITAS līdz šim ir palīdzējusi vairāk nekā četrdesmit Eiropas pilsētām, kurām ir piešķirts finansējums līdz par 100 miljonu eiro apjomā (visām iniciatīvām kopā piešķirtais budžeta apjoms ir vairāk nekā 300 miljoni eiro), un, balstoties uz to, ir izveidots pastāvīgs pieredzes apmaiņas un labākās prakses forums.

- saistībā ar transporta politikas orientāciju uz ilgtspējīgu mobilitāti Baltā grāmata „Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu”, ko Komisija publicēja 2001. gadā pēc komisāra Loyola de Palacio iniciatīvas, paredzēja pilsētas transporta problemātikas integrāciju Eiropas ilgtspējīgas mobilitātes politikā, ko tā nosaka. Tas saistīts ar „īstenas virziena maiņas uzsākšanu kopējā transporta politikā un par jaunu ambīciju noteikšanu kopējā transporta politikā: ilgtspējīgi sabalansēt sadali starp transporta veidiem un attīstīt pārvadātāju sadarbību, pilnībā apkarot sastrēgumus un mūsu darbības centrā izvirzīt drošību un pakalpojumu kvalitāti, pilnībā saglabājot tiesības uz mobilitāti”, un tajā ir izstrādāti vairāk nekā 60 priekšlikumi saistībā ar dažādiem transporta veidiem (dzelzceļa, autoceļu, jūrasceļu, gaisa ceļu).

Eiropas pilsētu tīklu, kā arī pilsētu transportu dalībnieku (organizatorisko iestāžu, pārvalžu, būvētāju) un izmantotāju asociāciju lielās cerības komisāru Jacques Barrot pamudināja 2007. gada jūnijā pasludināt Komisijas iniciatīvu šajā jomā, kuru pārņēma un apstiprināja viņa amata pēctecis Antonio Tajani, kurš vēlējās to izvirzīt par sava pilnvaru perioda prioritāti.

II. Eiropas Savienības intereses

rīkoties pilsētu transporta jomā

1. Zaļā grāmata „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru”: Komisijas iniciatīva un Parlamenta rezolūcija, gaidot rīcības plānu

2007. gada 25. septembrī Komisija publicēja Zaļo grāmatu par pilsētu transportu —„Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru”. Par to notika plašas apspriedes, kuru rezultāti netika ne izplatīti, ne arī darīti zināmi atklātībai līdz pat šim brīdim.

2008. gada 9. jūlijā Eiropas Parlaments nobalsoja par šo rezolūciju, kas papildina šo Zaļo grāmatu (pēc Reinhard Rack 2008. gada 12. jūnija ziņojuma), kas norāda uz šādiem pārdomu virzieniem:

- skaidra Eiropas Savienības atbildības jomu robežu noteikšana;

- to jomu uzskaitīšana, kurās ir nepieciešama Eiropas Savienības rīcība:

* vispārējas un integrētas pieejas izveide,

* uzticamu un salīdzināmu datu vākšana un izplatīšana,

* „Eiropas pilsētu mobilitātes platformas” izveide,

* dažādu transporta veidu ārējo izmaksu izvērtēšana.

- labākās prakses izplatīšana un apmaiņa;

- projektu finansēšanai ar Eiropas Savienības kredītiem turpmāk ir jābūt vēl vairāk atkarīgai no noteikumiem un prasībām attiecībā uz ilgtspējīgu transportu un vides aizsardzību.

Saskaņā ar Komisijas politiskajiem paziņojumiem šī Parlamenta rezolūcija ir saistīta ar Rīcības plāna projekta gaidīšanu, ar kuru nebija iespējams iepazīstināt līdz 2008. gada beigām, kā tas sākotnēji bija paredzēts.

2. Eiropas Parlaments pārņem Rīcības plāna pilsētu transportam iniciatīvu

Tā kā Komisija nav publicējusi Rīcības plāna projektu, un, ņemot vērā tuvojošās 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Eiropas Parlaments, atbildot uz Transporta komitejas priekšlikumu, izņēmuma kārtā nolēma ex nihilo izveidot šo iniciatīvas ziņojumu par Rīcības plānu.

3.Eiropas Savienības transporta politikas būtiska sastāvdaļa

Jautājums par pilsētu transportu ilgstoši nevar būt atsvešināts no Eiropas Savienības transporta politikas, jo tas nosaka:

- cilvēku un preču mobilitāti, piemērojot pārvietošanās brīvības principu, kas ir Eiropas iekšējā tirgus izveides pamatā;

- dažādu pārvadātāju apmaiņas centru organizēšanu starp gaisa, jūras, upju, autoceļu un dzelzceļa transportiem Savienības teritorijā;

- pilsētu zonu sakarus ar Transeiropas transporta tīkliem un 30 prioritāro projektu, kas ir iekļauti 2004. gada TEN-T plānošanā, labu realizēšanu.

Tās neesamība Savienības transporta politikā radītu strupceļu vienā no tās būtiskajām teritoriālajām un sociālajām dimensijām.

Turklāt Eiropas Savienība nevar neatzīt tās inženierijas un dažādo transporta rūpniecības nozaru ekonomiskās konkurētspējas problēmas, kas ir saistītas ar to piemērošanos ilgtspējīgas mobilitātes stratēģijai un tehniskajiem centieniem, kas saistīti ar ilgtspējīgas mobilitātes mērķi.

4. Pilsētu transporta iekļaušana Klimata plāna mērķos

Kopš 2001. gada Baltās grāmatas publicēšanas Eiropas Savienība ir nolēmusi pēc 2007. gada Eiropadomes sanāksmes nospraust sev īpaši vērienīgu mērķi — palielināt energoefektivitāti par 20%, samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas par 20% un sasniegt 20% atjaunojamo enerģiju proporciju kopējā enerģijas patēriņā līdz 2020. gadam.

Autoceļu transporta nozīmīgā daļa, dominējot pilsētu zonās siltumnīcas efektu izraisošu gāzu ražošanā (40%  no transporta), kā arī nozīmīgās pārslodzes, satiksmes negadījumu, sastrēgumu un iedzīvotāju dzīves vides respektēšanas problēmas leģitimē Eiropas iniciatīvu saskaņā ar tās transporta un vides tiesisko pamatu un ar Padomes politiskajiem mērķiem.

III. Eiropas Savienības loma attiecībā uz pilsētu transportu

· Subsidiaritātes principa stingra ievērošana

Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu, gan federālās, gan tās, kuras nav federālas, ievēro brīvas pašvaldību pārvaldīšanas principu (bieži tas ir noteikts konstitūcijā). Vietējās pašvaldības un asamblejas var brīvi noteikt savu pilsētu un piepilsētu transporta politiku, programmas, investīcijas.

Tātad Eiropas Savienība nevar apsvērt jebkādu norādījumu došanu pašvaldībām attiecībā uz transporta politiku. Tomēr Eiropas Savienība to izdarīja pēc ilgām debatēm par šo principu diskusijas laikā par Regulu(1) (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, Eiropas Savienība ir dibināta, lai veicinātu pilsētu transporta dalību vispārējā tās vides aizsardzības un cīņas pret klimata izmaiņām mērķu sasniegšanā ar visiem līdzekļiem, kas tai ļautu dot pievienoto vērtību vietējiem lēmumiem.

· Pieeja „ar lietotāja palīdzību”

Veicināt pilsētu mobilitāti, lai tā kļūtu ilgtspējīgāka, vienlaikus ir:

- iedarbošanās uz sabiedriskās telpas lietotāju uzvedību, lai viņus mudinātu uzlabot un dažādot viņu pārvietošanās veidus atkarībā no dzīves veida un pilsētu telpas īpašajiem ierobežojumiem;

- fiziska un kvalitatīva pārvietošanās un pilsētu transporta veidu piedāvājuma piemērošana dzīves vides uzlabošanas, Eiropas Savienības klimata un vides mērķu ievērošanas, diversifikācijas, fiziskās un cenu pieejamības visām sabiedrības daļām, pārvietošanās veidu drošības un komforta mērķiem.

· Pieeja „pārvietošanās pilsētās shēmu” aspektā

Pārvietošanās shēmu un individuālā un sabiedriskā transporta veidu sarežģītība un savstarpējā atkarība pilsētās tikai tehnisku, ar transporta veidu saistītu pieeju padara ļoti ierobežojošu.

Gluži otrādi, ir jādomā „integrētu pārvietošanas sistēmu” aspektā, saistot vieglos pārvietošanās veidus un dažādotus un savstarpēji papildinošus transporta veidus.

Īpaša uzmanība tiks vērsta uz pakalpojumu un iekārtu kvalitāti, kā arī uz cenu, tehnisko un tīklu starp dažādiem transporta veidiem funkciju integrāciju.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  (20.2.2009)

Transporta un tūrisma komitejai

par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā

(2008/2217(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jean Marie Beaupuy

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka ilgtspējīga Eiropas stratēģija attiecībā uz mobilitāti pilsētā ir nepieciešama, lai Eiropas Savienība varētu sasniegt nosprausto mērķi — līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 %; pauž nožēlu par Komisijas kavēšanos publicēt rīcības plānu, ko sākotnēji bija paredzēts izdarīt 2008. gada beigās;

2.   uzskata, ka uz īsiem maršrutiem koncentrēta pilsētas koncepcija ir vispiemērotākā, lai pilsētās ieviestu videi un klimatam nekaitīgu mobilitāti;

3.   atgādina, ka pilsētas transports ir pakļauts subsidiaritātes principam, tomēr uzsver, ka vietējās varas iestādes nevar atrisināt šos uzdevumus bez sadarbības un koordinācijas Eiropas mērogā un ka tādēļ Komisijai jānodrošina izpēte un tiesiskais regulējums, jāfinansē pētniecība un jāveicina un jāizplata laba prakse saskaņā ar kritērijiem, ko var izpildīt visi, un visās ES valodās; prasa Komisijai publicēt šajā jomā piemērojamu Eiropas līmeņa reglamentējošu noteikumu krājumu un piedāvāt reģioniem un pilsētām konsekventas atsauces sistēmas, kas varētu tiem atvieglot lēmumu pieņemšanu saistībā ar plānošanu un attīstības stratēģiju īstenošanu;

4.   uzskata, ka ir svarīgi pilsētu mobilitātes plānā ietvert arī tādu starppilsētu tīklu izveidi, kuri ļautu savienot lielās pilsētas, nodrošināt to ekonomisko attīstību un ātrus pasažieru un kravu pārvadājumus un veicināt tūrismu;

5.   prasa, lai integrētās pieejas princips tiktu veicināts saistībā ar pārvaldību, kas balstās uz partnerību, kas apvieno pilsētu, piepilsētu, valsts un Eiropas līmeņa dalībniekus un kas ņem vērā ar transportu saistītus jautājumus: sociālo integrāciju, troksni, drošību, konkurētspēju, vidi utt.; atkārtoti prasa, lai integrētas pieejas īstenošana būtu obligāta programmu izstrādē un ar struktūrfondiem saistītu projektu izvēlē;

6.   pauž nožēlu, ka pašreizējā atbalsta laikposmā — no 2007. līdz 2013. gadam — no visiem transporta nozarei piešķirtajiem struktūrfondu līdzekļiem (EUR 82 000 000 000) pilsētu transportam ir paredzēti tikai 9 % (EUR 8 000 000 000); uzskata, ka šī summa ir pārāk maza, lai varētu atbilstoši risināt uzdevumus, kas vienlaikus paredz Eiropas pilsētām pielāgotu mobilitāti un vides un klimata aizsardzību;

7.   konstatē, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas attīstības programmu struktūrfondu līdzekļi pirmām kārtām tiek piešķirti ilgtspējīgiem infrastruktūru projektiem; neatlaidīgi aicina dalībvalstis un reģionus ievērojamu šo līdzekļu daļu piešķirt videi nekaitīgam pilsētas transportam;

8.   prasa Komisijai izstrādāt instrumentus, kas atvieglotu ilgtspējīgas integrētas transporta politikas īstenošanu un novērtēšanu:

- palīdzēt dalībvalstīm un pilsētām uzlabot teritoriālās plānošanas ilgtspējību un pilsētas un piepilsētu transporta plānošanu, it īpaši īstenojot plānus attiecībā uz mobilitāti pilsētā; šajā sakarībā aicina uzņēmējus pilnvērtīgi piedalīties šajā stratēģijā, izmantojot sagatavotos mobilitātes plānus;

- veicināt integrētas pieejas un uz partnerību balstītas pārvaldības īstenošanu, izstrādājot vadlīnijas, kas paredzētas dalībniekiem attiecīgajā teritorijā, un veicot izpēti par neintegrētas pieejas izmaksām;

- noteikt atbilstošus un saskaņotus rādītājus un izveidot pilsētas transportu raksturojošu statistikas datu tabulas, kas ļautu veikt pilsētu salīdzinošu novērtējumu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Maria Petre, Markus Pieper, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Bernard Soulage, Catherine Stihler, Margie Sudre, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emanuel Jardim Fernandes, Stanisław Jałowiecki, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Flaviu Călin Rus, Richard Seeber, László Surján, Iuliu Winkler

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Wolf Klinz, Sepp Kusstatscher, Toine Manders


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

1

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Luis de Grandes Pascual, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Gilles Savary, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Marie Panayotopoulos-Cassiotou

Juridisks paziņojums - Privātuma politika