IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu
2.4.2009 - (14546/2/2008 – C6‑0022/2009 – 2007/0198(COD)) - ***II
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Alejo Vidal-Quadras
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu
(14546/2/2008 – C6‑0022/2009 – 2007/0198(COD))
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (14546/2/2008 – C6‑0022/2009),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0531),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0213/2009),
1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
PARLAMENTA GROZĪJUMI[2]*
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
---------------------------------------------------------
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[5],
tā kā:
(1) Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem lietotājiem Kopienā būtu izvēles iespējas – neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības iespējas, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurējošākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošuma un ilgtspējas pilnveidē.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā[7] ir devusi nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē.
(3) Taču patlaban pastāv šķēršļi tam, lai Kopienā elektroenerģiju varētu pārdot ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Īpaši jānorāda, ka visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība un ka joprojām saglabājas izolēti tirgi.
(4) Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā ,,Enerģētikas politika Eiropai” uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi un izveidot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem elektroenerģijas uzņēmumiem║ Kopienā. Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumos ,,Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas” un ,,Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (,,galīgais ziņojums”) parādīts, ka pašreizējie noteikumi un pasākumi nav pietiekams pamats un neparedz starpsavienojuma jaudu izveidi labi funkcionējoša, efektīva un atvērta iekšējā tirgus izveidei.
(5) Pilnībā īstenojot spēkā esošo regulatīvo sistēmu, Regulā (EK) Nr. 1228/2003 izklāstītā elektroenerģijas iekšējā tirgus regulatīvā sistēma būtu jāpielāgo atbilstoši minētajiem paziņojumiem.
(6) Jo īpaši ir vajadzīga ciešāka pārvades sistēmu operatoru sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Kopienā, tostarp starpsavienojuma jaudu izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst ▌galvenajām pamatnostādnēm, kas ir nesaistošas pēc būtības (turpmāk tekstā ,,galvenās pamatnostādnes”) un kuras izstrādājusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/… ║ par Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi [8][9]+(,,Aģentūra”). Aģentūrai būtu jāpiedalās tīkla kodeksu izskatīšanā, balstoties uz reālo situāciju, tostarp jāizskata to atbilstība nesaistošajām galvenajām pamatnostādnēm, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Aģentūrai būtu jāizvērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un Aģentūrai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu savus tīklus ekspluatēt atbilstoši šiem tīkla kodeksiem.
(7) Lai panāktu elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un lai būtu iespējams tirgot un piegādāt elektroenerģiju pāri robežām Kopienā, būtu jāizveido elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (,,elektroenerģijas PSOET”). Elektroenerģijas PSOET uzdevumi būtu jāveic atbilstoši Kopienas konkurences noteikumiem, kurus piemēro elektroenerģijas PSOET lēmumiem. Būtu precīzi jānosaka elektroenerģijas PSOET uzdevumi, un tā darba metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, reprezentativitāte un pārredzamība. Elektroenerģijas PSOET sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti, lai aizstātu vajadzīgos valstu tīkla kodeksus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmas operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Kopienas līmeņa tīkla kodeksiem un nesaistošiem 10 gadu tīkla attīstības plāniem. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāuzrauga tīkla efektivitāte reģionu līmenī. Sadarbībai reģionu līmenī vajadzētu būt savienojamai ar virzību uz konkurētspējīgu un efektīvu iekšējo elektroenerģijas tirgu.
(8) Visi tirgus dalībnieki ir ieinteresēti darbā, ko sagaida no elektroenerģijas PSOET. Tāpēc svarīga ir efektīva apspriešanās, un būtiskai nozīmei vajadzētu būt jau pastāvošajām struktūrām, kas izveidotas nolūkā sekmēt un vienkāršot apspriešanās procesu, piemēram, Elektroenerģijas pārvades koordinācijas apvienībai, valstu regulatoriem vai Aģentūrai.
(8a) Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību saistībā ar visu elektroenerģijas pārvades tīklu Kopienā, elektroenerģijas PSOET būtu jāsagatavo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina tīklu attīstības plāns. Šajā tīkla attīstības plānā būtu jāiekļauj perspektīvie elektroenerģijas pārvades tīkli un nepieciešamie reģionu starpsavienojumi, kas ir atbilstoši, ņemot vērā tirdzniecības vai piegādes drošumu.
(9) Ar šo regulu būtu jāparedz pamatprincipi attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vienlaikus nodrošinot pamatnostādņu pieņemšanu, kurās ir sīki izstrādāti turpmākie būtiskie principi un metodes, lai ļautu ātri pielāgoties izmaiņām apstākļos.
(10) Pārvadot elektroenerģijas pārrobežu plūsmas savos elektrotīklos, rodas izmaksas, par kurām atvērtā, konkurējošā tirgū pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsaņem kompensācija no to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas šīs pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.
(11) Maksājumi un ieņēmumi, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem, būtu jāņem vērā, nosakot valstu tīklu tarifus.
(12) Faktiski maksājamās summas par pārrobežu piekļuvi pārvades sistēmai var būtiski atšķirties atkarībā no attiecīgā pārvades sistēmas operatora, kā arī dēļ atšķirībām starp dalībvalstīs piemērojamajām tarifikācijas sistēmām. Tādēļ ir vajadzīgs konkrēts saskaņošanas līmenis, lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem.
(13) Būtu vajadzīga piemērota ilgtermiņa novietojumsignālu sistēma, kuras pamatā ir princips, ka elektrotīkla piekļuves maksu līmenim jāatspoguļo līdzsvars starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz elektrotīkla piekļuves maksu diferenciāciju starp ražotājiem un/vai patērētājiem.
(14) Nebūtu vēlams piemērot ar attālumu saistītos tarifus vai, ja ir atbilstoši novietojumsignāli, īpašu tarifu, kas jāmaksā tikai eksportētājiem vai importētājiem papildus vispārējai maksai par piekļuvi valsts elektrotīklam.
(15) Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoši un pārredzami maksājumi par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. Šo elektrolīniju pieejamās jaudas būtu jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst tīkla drošas darbības standartiem.
(16) Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļošanas, kas rodas, dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem lietojot atšķirīgus drošības, darbības un plānošanas standartus. Turklāt būtu jānodrošina pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz pieejamajām pārvades jaudām un drošības, darbības un plānošanas standartiem, kas ietekmē pieejamās pārvades jaudas.
(17) Tirgus novērošana, ko pēdējos gados veic valsts pārvaldes iestādes un Komisija, liecina, ka pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami, lai nodrošinātu reālu, labi funkcionējošu, atvērtu un efektīvu elektroenerģijas iekšējo tirgu.
(18) Nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un konstatēt vairumtirdzniecības cenu svārstību iemeslus. Tas nozīmē precīzāku informāciju par elektroenerģijas ražošanu, piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp par prognozēm, tīkla un starpsavienojumu jaudu, plūsmām un remontdarbiem, balansēšanu un rezerves jaudu.
(19) Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemērotas efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tālab kompetentajām iestādēm ▌vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operatīvajiem lēmumiem. Daudzus svarīgus lēmumus elektroenerģijas tirgū pieņem ražotāji un ▌informācijai saistībā ar tiem noteiktu laikposmu jābūt viegli pieejamai kompetentajām iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārrauga pārvades sistēmu operatoru atbilstība noteikumiem. Šī prasība nebūtu jāattiecina uz maziem ražotājiem, kas faktiski nespēj radīt tirgus izkropļojumus.
(20) Vajadzētu būt noteikumiem par to ieņēmumu izlietojumu, kurus gūst no pārslodzes vadības procedūrām, ja vien attiecīgā starpsavienojuma īpatnības nepamato atbrīvojumu no šiem noteikumiem.
(21) Pārslodzes problēmu vadībai būtu jāsniedz pareizi ekonomiskie signāli pārvades sistēmas operatoriem un tirgus dalībniekiem, un tā pamatā vajadzētu būt tirgus mehānismiem.
(22) Būtu jāveicina ieguldījumi svarīgā jaunā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lai līdzstrāvas starpsavienojumi, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvi ietekmētu konkurenci un piegādes drošumu, projekta plānošanas stadijā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un jāpieņem pārslodzes vadības noteikumi. Ja līdzstrāvas starpsavienojumi atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, Aģentūrai būtu jāizskata – kā galējais līdzeklis – atbrīvojuma pieprasījums, lai pilnībā izvērtētu pārrobežu ietekmi un vienkāršotu administratīvās procedūras. Turklāt, tā kā šādiem lieliem atbrīvotiem infrastruktūras projektiem ir īpašs riska profils, uzņēmumiem, kuriem ir piegādes un ražošanas intereses, vajadzētu būt iespējai attiecībā uz konkrētajiem projektiem izmantot pagaidu atkāpi no pilnīgas nodalīšanas noteikumiem. Atbrīvojumus, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1228/2003, turpina piemērot līdz paredzētajam beigu termiņam, kā noteikts lēmumā par atkāpes piešķiršanu.
(23) Lai nodrošinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus sekmīgu darbību, būtu jāparedz procedūras, kas ļauj Komisijai pieņemt lēmumus un pamatnostādnes cita starpā attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vajadzības gadījumā vienlaikus nodrošinot dalībvalstu regulatīvo iestāžu iesaistīšanu šajā procesā, izmantojot to Eiropas asociāciju. Regulatīvajām iestādēm kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir liela nozīme iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizā darbībā.
(24) Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajām pamatnostādnēm.
(25) Dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija būtu jāiesniedz Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli. Komisijai būtu jāvar vajadzības gadījumā pieprasīt būtisko informāciju tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem ar noteikumu, ka tiek informētas valstu kompetentās iestādes.
(26) Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.
(27) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[10].
(28) Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro sagatavot vai pieņemt pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Tā kā minētajiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, cita starpā to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru
(29) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot saskaņotu sistēmu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.
(30) Ņemot vērā to, kādus grozījumus pašlaik izdara Regulā (EK) Nr. 1228/2003, skaidrības un racionalizācijas labad attiecīgie noteikumi būtu jāpārstrādā, tos visus apvienojot vienā jaunas regulas tekstā,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pantsPriekšmets un darbības joma
Šīs regulas mērķis ir:
(a) paredzēt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū un ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpašās iezīmes. Tas būs saistīts ar kompensācijas mehānisma izveidi pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un saskaņotu principu noteikšanu maksai par elektroenerģijas pārrobežu pārvadi, kā arī starpsavienojumiem pieejamās jaudas piešķiršanu valstu pārvades sistēmām;
(b) veicināt labi funkcionējoša un pārredzama vairumtirdzniecības tirgus veidošanos, kam raksturīga augsta elektroenerģijas piegādes drošuma pakāpe. Ar to paredz mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.
2. pantsDefinīcijas
1. Šajā regulā piemēro definīcijas, kas paredzētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Direktīvā …/…/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[11][12]+, izņemot ,,starpsavienojuma” definīciju, kuru aizstāj ar šādu definīciju:
,,starpsavienojums” ir pārvades līnija, kas šķērso vai plešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu pārvades sistēmas.
2. Piemēro šādas definīcijas:
(a) ,,regulatīvās iestādes” ir Direktīvas .../.../EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu]++ 34. panta 1. punktā minētās regulatīvās iestādes;
(b) ,,pārrobežu elektroenerģijas plūsma” ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, ko izraisa ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju un/vai patērētāju darbības ietekme uz šīs valsts pārvades tīklu. Ja divu vai vairāku dalībvalstu pārvades tīkli pilnībā vai daļēji veido daļu no vienota kontroles bloka, tad tikai 13. pantā minētā kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem nolūkā kontroles bloku kā vienu veselu uzskata par tādu, kas veido daļu no vienas konkrētās dalībvalsts pārvades tīkliem, lai izvairītos no elektroenerģijas plūsmām kontroles blokos, kuras uzskatāmas par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un rada iemeslu izmaksāt kompensācijas atbilstoši 13. pantam. Attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes var izlemt, kurā no konkrētajām dalībvalstīm šis kontroles bloks kā viens vesels ir uzskatāms par tādu, kas veido daļu;
(c) ,,pārslodze” ir situācija, kad starpsavienojums, kas savieno valsts(-u) pārvades tīklus, nevar pārvadīt visas fiziskās elektroenerģijas plūsmas, kas rodas tirgus dalībnieku pieprasītās starptautiskās tirdzniecības rezultātā, jo nepietiek jaudas attiecīgajos starpsavienojumos un/vai valsts pārvades sistēmās;
(d) ,,deklarētais eksports” ir elektroenerģijas nosūtīšana vienā dalībvalstī, pamatojoties uz līguma pamatnoteikumiem par to, ka vienlaicīga atbilstoša elektroenerģijas saņemšana (deklarētais imports) notiks citā dalībvalstī vai trešā valstī;
(e) ,,deklarētais tranzīts” ir gadījums, kad notiek elektroenerģijas deklarētais eksports un kad darījumā norādītais ceļš ved caur valsti, kurā nenotiek ne elektroenerģijas nosūtīšana, ne arī vienlaicīga atbilstoša tās saņemšana;
(f) ,,deklarētais imports” ir elektroenerģijas saņemšana dalībvalstī vai trešā valstī vienlaicīgi ar elektroenerģijas nosūtīšanu (deklarēto eksportu) citā dalībvalstī;
(g) ,,jauns starpsavienojums” ir starpsavienojums, kas nav pabeigts līdz …[13]*.
3. pantsPārvades sistēmu operatoru sertifikācija
1. Komisija tūlīt pēc tā saņemšanas pārbauda ikvienu paziņojumu attiecībā uz lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][14]+ 10. panta 6. punktā. Divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei sniedz savu atzinumu par tā atbilstību Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu]+ 10. panta 2. punktam vai 11. pantam un 9. pantam.
Gatavojot pirmajā daļā minēto atzinumu, Komisija var lūgt Aģentūru sniegt atzinumu par valsts regulatīvās iestādes lēmumu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto divu mēnešu termiņu pagarina vēl par diviem mēnešiem.
Ja Komisija pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nav sniegusi atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.
2. Saņēmusi Komisijas atzinumu, valsts regulatīvā iestāde divos mēnešos pieņem galīgo lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, pilnībā ņemot vērā minēto atzinumu. Regulatīvās iestādes lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā.
3. Jebkurā procedūras brīdī regulatīvās iestādes un/vai Komisija var lūgt, lai pārvades sistēmas operators un/vai uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, sniedz visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.
4. Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.
5. Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][15]+ 9. panta 10. punktā, Komisija pieņem lēmumu par sertifikāciju. Regulatīvā iestāde izpilda Komisijas lēmumu.
4. pantsElektroenerģijas pārvades
sistēmu operatoru Eiropas tīkls
Visi pārvades sistēmu operatori sadarbojas Kopienas līmenī, izmantojot elektroenerģijas PSOET, lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus un pārrobežu tirdzniecības izveides pabeigšanu un funkcionēšanu un panāktu Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un tehnisko attīstību.
5. pantsElektroenerģijas PSOET izveide
1. Līdz … [16]* elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori iesniedz Komisijai un Aģentūrai izveidojamā elektroenerģijas PSOET statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar citām ieinteresētajām personām.
2. Aģentūra pēc oficiālas apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sistēmas lietotājus, tostarp patērētājus, divos mēnešos pēc to saņemšanas dienas sniedz Komisijai atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu.
3. Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu, ņemot vērā 2. punktā norādīto Aģentūras atzinumu, un trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas dienas.
4. Trīs mēnešos pēc Komisijas atzinuma saņemšanas dienas pārvades sistēmu operatori izveido elektroenerģijas PSOET, kā arī pieņem un publicē tā statūtus un reglamentu.
6. pantsTīkla kodeksu izveide
1. Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un citām attiecīgajām interesētajām personām sagatavo gada prioritāšu sarakstu, norādot 8. panta 6. punktā minētās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē.
2. Komisija prasa, lai Aģentūra pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, iesniedz ▌nesaistošu galveno pamatnostādņu (turpmāk ,,galvenās pamatnostādnes”) projektu, kurā saskaņā ar 8. panta 7. punktu paredzēti skaidri un objektīvi izstrādes principi tīkla kodeksiem, kas attiecas uz prioritāšu sarakstā noteiktajām jomām. Ar katru ▌galvenās pamatnostādnes projektu sekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību. Pēc Aģentūras pamatota pieprasījuma Komisija var minēto termiņu pagarināt.
3. Aģentūra vismaz divus mēnešus atklātā un pārredzamā veidā oficiāli apspriežas ar elektroenerģijas PSOET un citām attiecīgajām interesētajām personām par ▌galvenās pamatnostādnes projektu.
4. Ja Komisija uzskata, ka ▌galvenās pamatnostādnes projekts nesekmē nediskriminējošu, lietderīgu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, tā var lūgt Aģentūru pieņemamā termiņā pārskatīt ▌galvenās pamatnostādnes projektu un atkārtoti iesniegt to Komisijai.
5. Ja Aģentūrā neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz ▌galvenās pamatnostādnes projektu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 2. līdz 4. punktu, tad Komisija izstrādā attiecīgo nesaistošo galveno pamatnostādni.
6. Komisija prasa, lai elektroenerģijas PSOET pieņemamā termiņā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, iesniedz Aģentūrai tīkla kodeksu, kurā ievērota attiecīgā ▌galvenā pamatnostādne.
7. Trīs mēnešos pēc tīkla kodeksa saņemšanas dienas, kuru laikā Aģentūra var oficiāli apspriesties ar attiecīgajiem interesentiem, tā sniedz gāzes PSOET pamatotu atzinumu par tīkla kodeksu.
8. Elektroenerģijas PSOET var grozīt tīkla kodeksu, ņemot vērā Aģentūras atzinumu, un atkārtoti iesniegt to Aģentūrai.
9. Ja Aģentūra ir pārliecināta, ka tīkla kodeksā pilnībā ievērotas attiecīgās nesaistošās galvenās pamatnostādnes, tā iesniedz Komisijai tīkla kodeksu un iesaka pieņemamā laika periodā to pieņemt. Ja Komisija tīkla kodeksu nepieņem, tai jānorāda nepieņemšanas iemesli.
10. Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu, tad Komisija var prasīt, lai Aģentūra sagatavo tīkla kodeksa projektu, pamatojoties uz attiecīgo ▌ galveno pamatnostādni. Aģentūra, izstrādājot tīkla kodeksa projektu saskaņā ar šo punktu, var sākt turpmākas apspriedes. Aģentūra iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kas sagatavots saskaņā ar šo punktu, un iesaka to pieņemt.
11. Ja elektroenerģijas PSOET nav izstrādājis tīkla kodeksu vai ja Aģentūra nav izstrādājusi tīkla kodeksa projektu, kā minēts šā panta 10. punktā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc Aģentūras ierosinājuma saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemt vienu vai vairākus tīkla kodeksus 8. panta 6. punktā uzskaitītajās jomās.
Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tai vismaz divus mēnešus par kodeksa projektu apspriežas ar Aģentūru, elektroenerģijas PSOET un visām attiecīgajām interesētajām pusēm.
Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
12. Šis pants neskar Komisijas tiesības pieņemt un grozīt pamatnostādnes atbilstoši 18. pantam.
7. pantsGrozījumi tīkla kodeksos
1. Grozījumus saskaņā ar 7. pantu pieņemtajos tīkla kodeksos Aģentūrai var ierosināt personas, kas varētu būt ieinteresētas attiecīgajā tīkla kodeksā, tostarp elektroenerģijas PSOET, pārvades sistēmas operatori, sistēmas lietotāji un patērētāji. Aģentūra var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.
2. Aģentūra konsultējas ar visām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../...[par Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi[17]+] 10. pantu. Pēc šī procesa pabeigšanas Aģentūra var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šie ierosinājumi atbilst 6. panta 2. punktā minētajiem tīkla kodeksu mērķiem. Pēc šā procesa pabeigšanas Aģentūra var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šie ierosinājumi atbilst 6. panta 2. punktā minētajiem tīkla kodeksu mērķiem.
3. Komisija, ņemot vērā Aģentūras priekšlikumus, var pieņemt grozījumus jebkurā tīkla kodeksā, kas pieņemts saskaņā ar 6. pantu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
4. Ierosināto grozījumu izskatīšana saskaņā ar 23. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecas vienīgi uz aspektiem, kas saistīti ar šiem ierosinātajiem grozījumiem. Šie grozījumi neskar citus grozījumus, ko Komisija varētu ierosināt.
8. pantsElektroenerģijas PSOET uzdevumi
1. Elektroenerģijas PSOET pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 6. panta 6. punktu izstrādā tīkla kodeksus šā panta 6. punktā minētajām jomām.
2. Elektroenerģijas PSOET var izstrādāt tīkla kodeksus 6. punktā minētajām jomām, lai panāktu 4. pantā noteiktos mērķus. ▌ Šie kodeksi nav saistīti ar jomām, uz kurām attiecas Komisijas pieprasījums. Šos tīkla kodeksus iesniedz Aģentūrai atzinuma sniegšanai. Šis atzinums elektroenerģijas PSOET ir pienācīgi jāņem vērā.
3. Elektroenerģijas PSOET pieņem:
(a) kopīgas tīkla ekspluatācijas instrumentus, lai parastos un ārkārtas apstākļos nodrošinātu tīkla darbības koordināciju, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus,
(b) katru otro gadu — nesaistošu Kopienas 10 gadu tīkla attīstības plānu (,,tīkla attīstības plāns”), tostarp Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi,
(ba) ieteikumus tehniskās sadarbības koordinācijai starp Kopienu un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem,
(c) gada darba programmu,
(d) gada pārskatu,
(e) ikgadējās ziemas un vasaras ražošanas pietiekamības prognozes.
4. Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā Eiropas ražošanas pietiekamības prognoze aptver vispārēju elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam nākamajiem pieciem gadiem un laikposmam no pieciem līdz 15 gadiem no minētās prognozes dienas. Eiropas ražošanas pietiekamības prognozes pamatā ir valstu ražošanas pietiekamības prognozes, ko sagatavo katrs atsevišķs pārvades sistēmas operators.
5. Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā gada darba programmā ietver attiecīgajā gadā izstrādājamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla ekspluatācijas koordinēšanas plānu, kā arī pētniecības un izstrādes pasākumus, norādot orientējošu grafiku.
6. Šā panta 1. un 2. punktā minētie tīkla kodeksi, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālas īpatnības, aptver šādas jomas:
(a) tīkla drošības un uzticamības noteikumi, tostarp tehniskās pārvades rezerves jaudas un tīkla darbības drošība,
(b) tīkla pieslēguma ║noteikumi,
(c) trešo personu piekļuves noteikumi,
(d) datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumi,
(e) savstarpējas savietojamības noteikumi,
(f) operatīvās procedūras ārkārtas situācijās,
(g) jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības noteikumi,
(h) tirdzniecības noteikumi, kas attiecas uz tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un uz sistēmas balansēšanu,
(i) pārredzamības noteikumi,
(j) balansēšanas noteikumi, tostarp ar tīklu saistīti rezerves jaudas noteikumi,
(k) noteikumi par saskaņotām pārvades tarifu struktūrām, tostarp par novietojumsignāliem, un kompensācijas noteikumi starp pārvades sistēmu operatoriem, kā arī
(l) energoefektivitāte elektroenerģijas tīklos.
7. Tīkla kodeksus izstrādā ▌par pārrobežu tīklu aspektiem un tirgus integrācijas aspektiem, un tie neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu kodeksus par aspektiem, kas neietekmē pārrobežu tirdzniecību.
8. Elektroenerģijas PSOET pārrauga un izvērtē to, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, kā arī to ietekmi uz to piemērojamo noteikumu saskaņošanu, kuru mērķis ir veicināt tirgus integrāciju. Elektroenerģijas PSOET par konstatēto ziņo Aģentūrai, un izvērtējuma rezultātus ietver šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā gada pārskatā.
9. Elektroenerģijas PSOET dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra lūdz, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu.
10. Ik pēc diviem gadiem elektroenerģijas PSOET pieņem un publicē tīkla attīstības plānu. Šajā attīstības plānā ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi, Eiropas ražošanas pietiekamības prognozi un sistēmas elastības vērtējumu.
Tīkla attīstības plānā jo īpaši:
(a) ņem vērā valstu ieguldījumu plānus, ievērojot 12. panta 1. punktā minētos reģionālos ieguldījumu plānus un, attiecīgajā gadījumā, Kopienas tīklu plānošanas aspektus, tostarp pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem saskaņā ar Lēmumu Nr. 1364/2006/EK[18];
(b) attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumiem ņem vērā sistēmas lietotāju attiecīgās vajadzības un iekļauj ieguldītāju ilgtermiņa saistības, kā minēts Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[19]+] 8., 13. un 22. punktā;
(c) nosaka vajadzības veikt ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu. Tīkla attīstības plānam pievieno pārskatu par šķēršļiem, kurus rada dažādas apstiprinājuma procedūras un kuri kavē tīkla pārrobežu jaudas palielināšanu.
10.a Aģentūra sniedz atzinumu par valstu 10 gadu tīkla attīstības plāniem, lai novērtētu to atbilstību nesaistošam Kopienas mēroga 10 gadu tīkla attīstības plānam . Ja Aģentūra konstatē neatbilstības starp valsts 10 gadu tīkla attīstības plānu un nesaistošu Kopienas 10 gadu tīklu attīstības plānu, tā iesaka, ja tas ir atbilstoši, grozīt valsts tīkla attīstības plānu vai nesaistošo Kopienas 10 gadu tīkla attīstības plānu. Ja šāds valsts tīkla attīstības plāns ir izstrādāts saskaņā ar Direktīvas .../EK/ [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][20]+ 22. pantu, Aģentūra iesaka kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei grozīt valsts 10 gadu tīkla attīstības plānu saskaņā ar šīs direktīvas 22. panta 7. punktu un par to informēt Komisiju.
11. Pēc Komisijas pieprasījuma elektroenerģijas PSOET dara Komisijai zināmus savus apsvērumus par pamatnostādņu pieņemšanu, kā paredzēts 18. pantā.
9. pantsAģentūras veiktā pārraudzība
1. Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET veic 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētos uzdevumus, un sniedz Komisijai ziņojumu.
Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas PSOET īsteno tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 6. panta 1. līdz 10. punktu, bet kurus Komisija nav pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu. Ja elektroenerģijas PSOET nav īstenojusi šos tīklu kodeksus, Aģentūra elektroenerģijas PSOET prasa pamatotu paskaidrojumu par to, kāpēc tā nav tos īstenojusi. Aģentūra informē Komisiju par šo paskaidrojumu un sniedz par to savu atzinumu.
Aģentūra pārrauga un izvērtē, kā īsteno tīkla kodeksus un pamatnostādnes, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 6. panta 11. punktu, un kā tie iespaido piemērojamo noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu tirgus integrāciju, kā arī lai izvairītos no diskriminācijas, sekmētu lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību, un sniedz par to ziņojumu Komisijai.
2. Elektroenerģijas PSOET iesniedz Aģentūrai tīkla attīstības plāna projektu, gada darba programmas projektu, tostarp informāciju par apspriedēm, un citus 8. panta 3. punktā norādītos dokumentus, lai saņemtu Aģentūras atzinumu.
Divos mēnešos pēc saņemšanas dienas Aģentūra sniedz elektroenerģijas PSOET un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus, ja tā uzskata, ka elektroenerģijas PSOET iesniegtais gada darba programmas projekts vai tīkla attīstības plāna projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, lietderīgu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai trešo personu piekļuvei pietiekamu pārrobežu starpsavienojuma līmeni.
10. pantsApspriešanās
1. Izstrādājot tīkla kodeksus, tīkla attīstības plāna projektu un gada darba programmu, kā minēts 8. panta 1., 2. un 3. punktā, elektroenerģijas PSOET saskaņā ar 5. panta 1. punktā minēto reglamentu organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanās procesu ar visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, un jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv ieinteresētās personas. Šī apspriešanās aptver arī valstu regulatīvās iestādes un citas valsts iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, lietotājus, sistēmas lietotājus, sadales sistēmas operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.
2. Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.
3. Pirms 8. panta 1., 2. un 3. punktā minēto tīkla kodeksu un gada darba programmas pieņemšanas elektroenerģijas PSOET norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, elektroenerģijas PSOET norāda pamatojumu.
11. pantsIzmaksas
Izmaksas, kas saistītas ar 4. līdz 12. pantā minētajām elektroenerģijas PSOET darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un samērīgas.
12. pantsPārvades
sistēmu operatoru reģionālā sadarbība
1. Pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo sadarbību elektroenerģijas PSOET ietvaros, lai sekmētu 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālo ieguldījumu plānu un var pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz šo reģionālo ieguldījumu plānu.
2. Pārvades sistēmas operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu pārvaldību, un veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas koordinētu piešķiršanu ar nediskriminējošiem, uz tirgu vērstiem risinājumiem, pienācīgu uzmanību veltot ieguvumiem no netiešām izsolēm, lai gūtu īstermiņa piešķīrumus, un balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrāciju.
3. Lai panāktu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras. Katra dalībvalsts drīkst veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā. Šo pirmajā teikumā minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un elektroenerģijas PSOET ▌.
13. pantsKompensācijas mehānisms starp pārvades
sistēmu operatoriem
1. Pārvades sistēmu operatori saņem kompensāciju par izmaksām, kas radušās, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas pa to tīkliem.
2. Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju izmaksā to valsts pārvades sistēmu operatori, kurās rodas pārrobežu plūsmas, un to sistēmu operatori, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas.
3. ▌
Pirmo laika periodu, par kuru maksā kompensāciju, nosaka 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.
4. Saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija lemj par izmaksājamo kompensācijas maksājumu apjomiem.
5. Pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un tādu pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu, kas apzīmētas kā radušās un/vai saņemtas valsts pārvades sistēmās, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas fiziskajām plūsmām, kas faktiski izmērītas konkrētajā laika periodā.
6. Izmaksas, kas radušās pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām, ņemot vērā zudumus, ieguldījumus jaunā infrastruktūrā un attiecīgu esošās infrastruktūras izmaksu proporciju, ciktāl infrastruktūru lieto elektroenerģijas pārrobežu plūsmu pārvadei, jo īpaši ņemot vērā vajadzību garantēt piegādes drošumu. Nosakot radušās izmaksas, lieto atzītas standarta izmaksu aprēķināšanas metodes. Peļņu, ko tīkls gūst, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ņem vērā, lai samazinātu saņemto kompensāciju.
14. pantsMaksas par piekļuvi tīkliem
1. Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, ir pārredzamas, un tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl tās atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Šīs maksas nav saistītas ar attālumu.
2. ▌
Ja vajadzīgs, ražotājiem un/vai patērētājiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Kopienas līmenī un ņem vērā tīkla zudumu un izraisītās pārslodzes apjomu, un ieguldījumu infrastruktūrā izmaksas. ▌
3. Nosakot maksas par piekļuvi tīklam, ņem vērā:
(a) maksājumus un ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem;
(b) faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem laikposmiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem laikposmiem.
4. ▌ Tas neskar maksas par deklarēto eksportu un importu, kas rodas 16. pantā minētās pārslodzes vadības rezultātā.
5. Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem darījumiem deklarēto elektroenerģijas tranzītu gadījumā.
15. pantsInformācijas sniegšana
1. Pārvades sistēmu operatori ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai nodrošinātu tīklu drošību saistībā ar pārslodzes vadību.
2. Drošības, darbības un plānošanas standartus, kurus lieto pārvades sistēmu operatori, publisko. Publicētajā informācijā iekļauj vispārējo shēmu kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai, kas pamatota uz tīkla elektriskajiem un fizikālajiem rādītājiem. Šādas shēmas nodod apstiprināšanai regulatīvajām iestādēm.
3. Pārvades sistēmu operatori publicē pieejamās pārvades jaudas aprēķinus par katru dienu, norādot ikvienu pieejamo pārvades jaudu, kas jau ir rezervēta. Šīs publikācijas sagatavo norādītajos intervālos pirms elektroenerģijas transportēšanas dienas, un tajās jebkurā gadījumā iekļauj aprēķinus par nākamo nedēļu un mēnesi, kā arī pieejamās jaudas paredzētās drošības kvantitatīvo norādi.
4. Pārvades sistēmu operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un jaudas aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par balansēšanas jaudu un rezerves jaudu. Nelielas ražošanas un jaudas vienību pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.
5. Attiecīgie tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmu operatoriem vajadzīgos datus.
6. Ražošanas uzņēmumi, kuru īpašumā vai vadībā ir ražošanas līdzekļi, no kuriem vismaz vienam uzstādītā jauda ir vismaz 250 MW, piecus gadus glabā pieejamus valsts regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādei un Komisijai visus tos stundas datus par katru iekārtu, kas vajadzīgi nolūkā pārbaudīt visus operatīvos dispečervadības lēmumus un solītāju rīcību elektroenerģijas biržās, starpsavienojumu izsolēs, rezerves tirgos un ārpusbiržas tirgos. Glabājamā informācija par katru stundu un katru iekārtu ietver, bet neaprobežojas ar šiem datiem, par pieejamo ražošanas jaudu un ieplānotajām rezervēm, tostarp šo ieplānoto rezervju sadalījumu pa iekārtām, par laiku, kad notiek solīšana, un par laiku, kad notiek ražošana.
16 pants
Pārslodzes vadības vispārīgie principi
1. Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, uz tirgu balstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas vispirms risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, t.i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem.
2. Darījumu ierobežošanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama atkārtota nosūtīšana vai pretpakalpojumu sniegšana. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši.
Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu ierobežošanas gadījumu.
3. Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus.
4. Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus par to, vai viņi plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, nodod tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.
5. Pārvades sistēmas operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējā virzienā pa noslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu tā jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nekādā ziņā nedrīkst noraidīt darījumus, kas samazina pārslodzi.
6. Visus ieņēmumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem nolūkiem:
(a) piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai, un/vai
(b) starpsavienojumu jaudas saglabāšanai vai uzlabošanai, izmantojot ieguldījumus tīklā, jo īpaši jaunos starpsavienojumos.
Ja ieņēmumus nevar efektīvi izmantot pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, tos var – ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestāžu apstiprinājumu – līdz maksimālajai vērtībai, par ko lemj minētās regulatīvās iestādes, izmantot kā ieņēmumus, ko valsts regulatīvās iestādes ņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķina metodiku un/vai nosakot tīkla tarifus.
Pārējos ienākumus deponē atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos var izmantot šā punkta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētajiem nolūkiem. Aģentūrai jāsniedz informācija par otrajā apakšpunktā minētās regulatīvās iestādes apstiprinājumu.
17. pantsJauni starpsavienojumi
1. Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var uz noteiktu laiku atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 16. panta 6. punktā un Direktīvas …/…/EC [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][21]+ 9., un 31. pantā un 36. panta 6.un 8. punktā, ievērojot šādus nosacījumus:
(a) ieguldījumi veicina konkurenci elektroenerģijas piegādē;
(b) ar ieguldījumiem saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma ieguldījumi netiktu veikti;
(c) starpsavienojumam ir jābūt tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz juridiskās formas ziņā ir neatkarīga no pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots;
(d) no minētā starpsavienojuma lietotājiem iekasē maksu;
(e) kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta 19. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvā 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu[22], neviena to maksājumu komponente, kas veikti par attiecīgā starpsavienojuma savienoto pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, nav segusi nekādas kapitāla vai starpsavienojuma darbības izmaksu daļas;
(f) atbrīvojums nedrīkst kaitēt konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētās sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienojums.
2. Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienojumiem ar noteikumu, ka attiecīgā ieguldījuma izmaksas un risks ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un risku, kas parasti rodas, savienojot divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienojumu.
3. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienojumos.
4. Lēmumu par atbrīvojumu saskaņā ar 1.,2. un 3. punktu katrā atsevišķā gadījumā pieņem attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes. Atbrīvojums var attiekties uz visu jaunā starpsavienojuma jaudu vai esošā starpsavienojuma būtiski palielināto jaudu, vai arī kādu tās daļu.
Divu mēnešu laikā no atbrīvojuma pieprasīšanas dienas attiecīgajai regulatīvajai iestādei Aģentūra var iesniegt ieteikuma atzinumu tām regulatīvajām iestādēm, kuras varētu sniegt sava lēmuma pamatojumu.
Pieņemot lēmumu piešķirt atbrīvojumu, katrā atsevišķā gadījumā vērtē vajadzību paredzēt nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi starpsavienojumam. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, īpaši ņem vērā ierīkojamo papildu jaudu vai esošās jaudas modifikācijas, projekta grafiku un apstākļus attiecīgajā valstī.
Pirms atbrīvojuma piešķiršanas attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes lemj par jaudas pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem un mehānismiem. Pārslodzes vadības noteikumi ietver pienākumu neizmantoto jaudu piedāvāt tirgū, un iekārtas lietotājiem ir tiesības sekundārajā tirgū tirgot jaudas, par kurām tie noslēguši līgumu. Izvērtējot 1. punkta a), b) un f) apakšpunktā minētos kritērijus, ņem vērā jaudas piešķiršanas procedūras rezultātus.
Ja visas attiecīgās regulatīvās iestādes sešu mēnešu laikā ir panākušas vienošanos par atbrīvojuma lēmumu, tās par šo lēmumu informē Aģentūru.
Lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tostarp jebkādus šā punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē.
5. Šā panta 4. punktā minētos lēmumus Aģentūra pieņem ▌, ja:
(a) visas attiecīgās regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos no dienas, kad lūgums par šo atbrīvojumu bija iesniegts pēdējai no šīm regulatīvajām iestādēm; vai
(b) ir iesniegts attiecīgo regulatīvo iestāžu vienots lūgums.
Pirms lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējiem.
6. Neskarot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka – attiecīgi – regulatīvās iestādes vai Aģentūra oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par atbrīvojuma pieprasījumu. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu.
7. Saņemot katru atbrīvojuma pieprasījumu, regulatīvās iestādes tā kopiju nekavējoties informācijas nolūkos nosūta Aģentūrai un Komisijai. Attiecīgās regulatīvās iestādes vai Aģentūra (,,informējošās iestādes”) nekavējoties informē Komisiju par lēmumu un iesniedz tai visu uz šo lēmumu attiecīgo informāciju. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, tā lai tā varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Jo īpaši sniedz šādu informāciju:
(a) sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ ir piešķirts vai atteikts atbrīvojums, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato šāda atbrīvojuma nepieciešamību;
(b) analīze par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību;
(c) pamatojums attiecībā uz termiņu un attiecīgā starpsavienojuma kopējās jaudas daļu, par kuru piešķirts atbrīvojums;
(d) rezultāti apspriedēm ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.
8. Divu mēnešu laikā no nākamās dienas pēc paziņojuma saņemšanas atbilstīgi 7. punktam Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru prasa, lai informējošās iestādes groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Minēto divu mēnešu termiņu var pagarināt par diviem papildu mēnešiem, ja Komisija lūdz papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Sākotnējo divu mēnešu termiņu var arī pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan informējošās iestādes.
Paziņojumu uzskata par anulētu, ja pieprasījumā noteiktajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad vai nu pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un informējošo iestāžu piekrišanu to pagarina, vai arī ja informējošās iestādes pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tās uzskata paziņojumu par pilnīgu.
Informējošās iestādes viena mēneša laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atcelt atbrīvojuma lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.
Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli jutīgu informāciju.
Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai nav sākta starpsavienojuma būvniecība, un piecus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai starpsavienojums nav nodots ekspluatācijā, ja vien Komisija nenolemj, ka kavējums radies sakarā ar nozīmīgiem administratīviem šķēršļiem, ko persona, kurai šis atbrīvojums ir piešķirts, nevar ietekmēt.
9. Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1. punktā paredzēto nosacījumu piemērošanu un izklāstīt procedūru šā panta 4., 7. un 8. punkta piemērošanai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
18. pantsPamatnostādnes
1. Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem saskaņā ar 13. un 14. pantā noteiktajiem principiem paredz:
(a) informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas tiek saņemtas, kā noteikts 13. panta 2. punktā;
(b) informāciju par piemērojamo maksājumu procedūru, tostarp pirmā laikposma noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, kā noteikts 13. panta 3. punkta otrajā daļā;
(c) informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un veidu, par kurām atbilstoši 13. pantam ir jāizmaksā kompensācija, kā arī lai apzīmētu šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu pēc tā, vai tās rodas un/vai tiek saņemtas atsevišķu dalībvalstu pārvades sistēmās, kā noteikts 13. panta 5. punktā;
(d) informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un ieguvumus, kas rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, kā noteikts 13. panta 6. punktā;
(e) informāciju par kārtību tādu elektroenerģijas plūsmu gadījumā, kuras sākas vai tiek saņemtas valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, saistībā ar kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem;
(f) to valsts sistēmu dalību, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 13. pantam.
2. Atbilstoši 14. pantā noteiktajiem principiem pamatnostādnēs var noteikt arī turpmākus atbilstošus noteikumus par pamatprincipu pakāpenisku saskaņošanu, lai noteiktu maksas, kas piemērojamas ražotājiem un patērētājiem (slodzei) saskaņā ar valstu tarifu sistēmām, tostarp kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem atspoguļošanu valsts tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu.
Pamatnostādnēs paredz noteikumu par atbilstošiem un efektīviem saskaņotiem novietojumsignāliem Kopienas līmenī.
Šāda saskaņošana neliedz dalībvalstīm piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla piekļuves maksas, kuras sedz patērētāji (slodze), ir salīdzināmas visā to teritorijā.
3. Attiecīgā gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai, ietver arī:
(a) ziņas par informācijas sniegšanu saskaņā ar 15. pantā noteiktajiem principiem;
(b) ziņas par elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem;
(c) ziņas par ieguldījumus stimulējošiem noteikumiem attiecībā uz starpsavienojumu jaudu, tostarp uz novietojumsignāliem;
(d) sīkākas ziņas par 8. panta 6. punktā minētajām jomām.
Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un elektroenerģijas PSOET.
4. Pamatnostādnes par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas piešķiršanu un pārvaldību ir noteiktas I pielikumā.
5. Komisija var pieņemt pamatnostādnes par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem jautājumiem. Saskaņā ar 15. un 16. pantā izklāstītajiem principiem tā var grozīt šā panta 4. punktā minētās pamatnostādnes, jo īpaši paredzot sīki izstrādātas pamatnostādnes par visām praksē lietotajām jaudas piešķiršanas metodēm un nodrošinot, lai pārslodzes vadības mehānismu attīstība atbilstu iekšējā tirgus mērķiem. Attiecīgā gadījumā šādos grozījumos paredz kopīgus noteikumus par minimālajiem drošības un darbības standartiem tīkla darbībai un lietošanai, kā minēts 15. panta 2. punktā.
Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija pārliecinās, ka tās paredz obligāto saskaņošanas līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.
Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija norāda, kādas darbības tā ir veikusi attiecībā uz trešo valstu, kuras veido daļu no Kopienas elektroenerģijas sistēmas, noteikumu atbilstību attiecīgajām pamatnostādnēm.
Pirmoreiz pieņemot šīs pamatnostādnes, Komisija nodrošina, ka tās vienā pasākumu projektā ietver vismaz tos jautājumus, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā un 2. punktā.
19. pantsRegulatīvās iestādes
Regulatīvās iestādes, veicot savus pienākumus, nodrošina atbilstību šai regulai un pamatnostādnēm, kas pieņemtas atbilstoši 18. pantam. Ja tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai, tās sadarbojas viena ar otru, ar Komisiju un ar Aģentūru, kā noteikts Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][23]+ IX sadaļā.
20. pantsInformācijas sniegšana un konfidencialitāte
1. Dalībvalstis un regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkos.
Jo īpaši 13. panta 4. un 6. punkta nolūkos regulatīvās iestādes regulāri iesniedz informāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās valsts pārvades sistēmu operatoriem, kā arī datus un visu būtisko informāciju, kas attiecas uz fiziskajām elektroenerģijas plūsmām pārvades sistēmu operatoru tīklos un tīklu izmaksām.
Komisija nosaka pieņemamu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.
2. Ja dalībvalsts vai attiecīgā regulatīvā iestāde neiesniedz informāciju norādītajā termiņā atbilstoši šā panta 1. punktam, Komisija var tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkā.
Nosūtot informācijas pieprasījumu uzņēmumam, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese.
3. Komisija informācijas pieprasījumā norāda juridisko pamatojumu šādam pieprasījumam, informācijas iesniegšanas termiņu, pieprasījuma mērķi un 22. panta 2. punktā paredzētās sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas iesniegšanu. Komisija nosaka pieņemamu termiņu, ņemot vērā pieprasītās informācijas sarežģītību un nepieciešamās informācijas steidzamību.
4. Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji un, juridisko personu gadījumā, personas, kuras, pamatojoties uz tiesību aktiem vai minēto juridisko personu izveides dokumentu, ir pilnvarotas tās pārstāvēt, iesniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kuri ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var iesniegt informāciju savu klientu vārdā, un šajā gadījumā klients turpina būt pilnībā atbildīgs, ja iesniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.
5. Ja uzņēmums nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz. Tā norāda sankcijas, kas paredzētas 22. panta 2. punktā. Tā norāda arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu šo lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā.
Komisija vienlaikus nosūta sava lēmuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kuras teritorijā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai attiecīgā uzņēmuma juridiskā adrese.
6. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju lieto vienīgi 13. panta 4. punkta un 18. panta nolūkos.
Komisija neizpauž informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu un uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.
21. pants
Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus
Šī regula neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas izklāstīti šajā regulā un 18. pantā minētajās pamatnostādnēs.
22. pantsSankcijas
1. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis paredz normas attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. Šīs normas, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai līdz 2004. gada 1. jūlijam un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem. Līdz … [24]*tās paziņo Komisijai tās normas, kas neatbilst Regulā (EK) Nr. 1228/2003 paredzētajiem noteikumiem, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem iespaidojošiem grozījumiem.
2. Komisija var ar lēmumu piemērot uzņēmumiem sodanaudas, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai nolaidības dēļ iesniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu atbilstoši 20. panta 3. punktam, vai neiesniedz informāciju termiņā, kas noteikts ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 20. panta 5. punkta pirmajai daļai.
Nosakot sodanaudas apjomu, ņem vērā šā punkta pirmās daļas noteikumu neievērošanas smagumu.
3. Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, un lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.
23. pantsKomitejas procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas .../.../EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu][25]+ 46. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, ņemot vērā tā 8. pantu.
24. pantsKomisijas ziņojums
Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā, ko Komisija sniedz saskaņā ar Direktīvas …/…/EK [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu] [26]+ 47. panta 6. punktu, tā ziņo arī par pieredzi, kas uzkrāta šīs regulas piemērošanas gaitā. Ziņojumā īpaši izvērtē, cik sekmīga ir bijusi regulas piemērošana, nodrošinot nediskriminējošus un izmaksām atbilstošus elektrotīkla piekļuves nosacījumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli labi funkcionējošā elektroenerģijas iekšējā tirgū un sniegtu ieguldījumu ilgtermiņa piegādes drošumā, kādā mērā izmanto efektīvus novietojumsignālus. Vajadzības gadījumā ziņojumu papildina ar attiecīgiem priekšlikumiem un/vai ieteikumiem.
25. pantsAtcelšana
No …[27]* atceļ Regulu (EK) Nr.1228/2003.Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstību tabulu II pielikumā.
26. pantsStāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no ….*
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
vieta║
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Pamatnostādnes par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldību un piešķiršanu
1. Vispārīgi noteikumi
1.1. Pārvades sistēmu operatori (PSO) centīsies veikt visas komerciālās darbības, ieskaitot arī pārrobežu tirdzniecību.
1.2. Ja pārslodzes nav, nav nekādu ierobežojumu piekļuvei starpvalstu savienojumiem. Parasti piekļuvei pārrobežu pārvades sistēmām nav vajadzīga pastāvīga vispārēja piešķiršanas procedūra.
1.3. Ja plānotās komerciālās darbības nav savienojamas ar drošu tīklu darbību, PSO mazina pārslodzes atbilstoši tīkla darbības drošības prasībām, tajā pašā laikā cenšoties nodrošināt, ka jebkuras ar to saistītās izmaksas nepārsniedz ekonomiski izdevīgu līmeni. Gadījumos, kad nevar izmantot lētākus pasākumus, jāparedz koriģējoša atkārtota nosūtīšana vai pretpakalpojumu sniegšana.
1.4. Ja rodas strukturāla pārslodze, PSO nekavējoties pielieto atbilstīgus pārslodzes vadības noteikumus un izkārtojumus, kas ir iepriekš noteikti un saskaņoti. Pārslodzes vadības metodes nodrošina, ka fiziskās enerģijas plūsmas, kas saistītas ar piešķirto pārvades jaudu, atbilst tīkla drošības standartiem.
1.5. Metodes, kas pieņemtas pārslodzes vadībai, sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un PSO, veicina konkurenci un ir piemērotas pielietošanai reģionālā un visas Kopienas līmenī.
1.6. Pārslodzes vadībā neizmanto nekādas uz darījumiem balstītas atšķirības. Kādu konkrētu pārvades pakalpojuma pieprasījumu var atteikt tikai gadījumos, kad ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
(a) ja fiziskās enerģijas papildu plūsmas, ko rada šā pieprasījuma pieņemšana, rada situāciju, kad vairs nevar garantēt enerģijas sistēmas drošu darbību, un
(b) vērtība naudas izteiksmē, kas saistīta ar pārslodzes vadības procedūras pieprasījumu, ir zemāka nekā visiem pārējiem pieprasījumiem šāda paša pakalpojuma sniegšanai ar tādiem pašiem nosacījumiem, kurus ir paredzēts pieņemt.
1.7. Nosakot atbilstīgas tīkla jomas starp tām, kurās ir piemērojama pārslodzes vadība, PSO ir jāizmanto elektroenerģijas iekšējā tirgū valdošie izmaksu lietderības un negatīvās ietekmes samazināšanas principi. Jo īpaši PSO neierobežo starpsavienojumu jaudu, lai atrisinātu pārslodzes problēmas savas kontroles jomā, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams iepriekšminēto apsvērumu dēļ un vadīšanas drošuma labad[28]. Ja rodas tāda situācija, PSO to apraksta un nepārprotami izskaidro visiem lietotājiem. Šādu situāciju pieņem vienīgi tik ilgi, kamēr netiek rasts ilgtermiņa risinājums. PSO visiem sistēmas lietotājiem apraksta un nepārprotami izskaidro ilgtermiņa risinājumu metodoloģiju un projektus to īstenošanai.
1.8. Balansējot tīklu savā darbības zonā ar tīkla vadīšanas pasākumiem un ar novirzīšanu, PSO jāievēro šo pasākumu ietekme uz blakus esošo operatoru darbības zonām.
1.9. Līdz 2008. gada 1. janvārim izstrādā saskaņotus un darbībā drošus pārslodzes ikdienas vadības mehānismus pieslēguma mezglu sistēmām, lai veicinātu tirdzniecības iespējas un nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības līdzsvaru.
1.10. Valstu regulatīvās iestādes regulāri izvērtē pārslodzes vadības metodes, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai šīs regulas un šo pamatnostādņu principiem un noteikumiem, kā arī ar nosacījumiem, kurus saskaņā ar šiem principiem un noteikumiem izstrādājušas pašas regulatīvās iestādes. Šādā vērtējumā jāietver apspriešanās ar visiem tirgus dalībniekiem un speciāli pētījumi.
2. Pārslodzes vadības metodes
2.1. Pārslodzes vadības metodēm jābūt orientētām uz tirgu, lai veicinātu efektīvu pārrobežu tirdzniecību. Šim nolūkam jaudas jāpiešķir vienīgi ar tiešu (jauda) vai netiešu (jauda un enerģijas daudzums) izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpvalstu savienojumā. Diennakts tirdzniecībai var izmantot nepārtrauktu tirdzniecību.
2.2. Atkarībā no konkurences noteikumiem, pārslodzes vadības mehānismos jāiekļauj gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pārvades jaudu piešķiršana.
2.3. Ikvienā jaudas piešķiršanas procedūrā piešķir noteiktu pieejamo savstarpējā savienojuma jaudu, papildus ievērojot jebkādu atlikušo jaudu, kas iepriekš nav piešķirta un jebkādu jaudu, kas atlikusi no iepriekšējiem piešķīrumiem jaudas patērētājiem.
2.4. Lai veicinātu efektīvu un iedarbīgu konkurenci, PSO jāoptimizē jaudas stabilitāte, ņemot vērā iesaistīto PSO pienākumus un tiesības, kā arī tirgus dalībnieku pienākumus un tiesības. Tirgū var piedāvāt saprātīgu jaudas daļu, kurai ir mazāka stabilitāte, taču jebkurā gadījumā tirgus dalībniekiem ir jādara zināmi konkrēti nosacījumi enerģijas transportam pāri robežām.
2.5. Piekļuves tiesības ilgtermiņa un vidēja termiņa piešķīrumiem ir stabilas pārvades jaudu tiesības. Izvirzīšanas laikā tās ir pakļautas ,,izmanto vai zaudē”, kā arī ,,izmanto vai pārdod” principam.
2.6. PSO nosaka atbilstīgu struktūru jaudas sadalei dažādos laikposmos. Tajā var iekļaut minimālu starpsavienojuma jaudu ikdienas vai diennakts piešķīrumu rezervi. Šādu piešķīrumu struktūru pārskata atbildīgās reglamentācijas iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, PSO ievēro:
(a) tirgu raksturlielumus;
(b) darbības apstākļus, piemēram, stingri saskaņotos kopīgos plānus;
(c) dažādo esošajiem jaudas piešķiršanas mehānismiem pieņemto jaudu daļu procentuālo un laika grafiku saskaņošanas līmeni.
2.7. Jaudu piešķiršanā nedrīkst diskriminēt tirgus dalībniekus, kas izmanto savas tiesības slēgt divpusējus piegāžu līgumus, vai piedalīties enerģijas pārdošanas izsolēs. Piedāvājumi ar tiešu vai netiešu augstāko vērtību attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi.
2.8. Reģionos, kuros ir labi attīstīti finanšu termiņdarījumi elektroenerģijas tirgos un kur tie ir bijuši efektīvi, visas starpvalstu savienojuma jaudas var piešķirt netiešu izsoļu veidā.
2.9. Rezerves cenas jaudu piešķiršanas metodēs, ko nosaka šīs regulas 7. pantā paredzētais izņēmums, ir pieļaujamas vienīgi jauniem pieslēguma mezglu īpašniekiem, kas no tā gūst labumu.
2.10. Principā visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem ir atļauts piedalīties piešķiršanas procesā bez ierobežojumiem. Lai izvairītos no problēmu radīšanas vai saasināšanas jebkuram tirgus dalībniekam saistībā ar tā dominējošā stāvokļa iespējamu izmantošanu tirgū, atbilstīgās pārvaldes un/vai konkurences uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā drīkst uzlikt vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus konkrētiem uzņēmumiem sakarā ar dominējošo stāvokli tirgū.
2.11. Tirgus dalībnieki precīzi paziņo PSO par piešķirtās jaudas izmantošanu līdz konkrētam termiņam katrā laikposmā. Šis termiņš ir tāds, ka PSO neizmantoto jaudu var paredzēt piešķiršanai citiem tirgus dalībniekiem nākamajā laikposmā, tostarp diennakts jaudu sadalījumu.
2.12. Jaudas var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja PSO ir savlaicīgi saņēmusi informāciju par to. Ja PSO atsakās veikt jebkādu sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tam skaidri un nepārprotami par to jāinformē visus tirgus dalībniekus un jāpaziņo par to regulatīvajai iestādei.
2.13. Finanšu sekas pienākumu neievērošanai saistībā ar jaudu piešķiršanu tiek attiecinātas tiem, kas vainojami par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudas, kuras tie ir apņēmušies izmantot, vai gadījumos, ja konkrēti iegādātās jaudas netiek pārdotas sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdotas, tie zaudē tiesības uz šādām jaudām un maksā ar attiecīgajām izmaksām samērojamus sodus. Jebkuriem ar izmaksām samērojamiem soda maksājumiem par jaudu neizmantošanu jābūt pamatotiem un samērīgiem. Tāpat, ja PSO neizpilda savus pienākumus, tam ir jākompensē tirgus dalībniekiem jaudu izmantošanas tiesību zaudējums. Šim nolūkam neņem vērā nekādus sekojošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, savlaicīgi nosaka un pārskata attiecīgā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes.
3. Koordinācija
3.1. Jaudas piešķiršana starpvalstu savienojuma vietā jākoordinē un jāīsteno, izmantojot iesaistīto PSO parastās piešķiršanas procedūras. Ja komerciālā tirdzniecība starp divām valstīm (PSO) var ievērojami ietekmēt fiziskās plūsmas nosacījumus jebkurā trešā valstī (PSO), tad pārslodzes vadības metodes koordinē starp visiem iesaistītajiem PSO, izmantojot kopīgu pārslodzes vadības procedūru. Valsts regulatīvās iestādes un PSO nodrošina, ka vienpusēji netiek radīta neviena pārslodzes vadības metode, kurai ir ievērojama ietekme uz fizisko elektroenerģijas plūsmu citos tīklos.
3.2. Kopēja koordinēta pārslodzes vadības metode un jaudu piešķiršanas procedūra tirgum vismaz reizi gadā, mēnesī un dienu iepriekš starp valstīm turpmāk norādītajos reģionos tiks izmantota ne vēlāk kā no 2007. gada 1. janvāra:
(a) Ziemeļeiropa (t.i., Dānija, Zviedrija, Somija, Vācija un Polija),
(b) Ziemeļrietumeiropa (t.i., Beniluksa valstis, Vācija un Francija),
(c) Itālija (t.i., Itālija, Francija, Vācija, Austrija, Slovēnija un Grieķija),
(d) Centrālā un Austrumeiropa (t.i., Vācija, Polija, Čehijas Republika, Slovākija, Ungārija, Austrija un Slovēnija),
(e) Dienvidrietumeiropa (t.i., Spānija, Portugāle un Francija),
(f) Apvienotā Karaliste, Īrija un Francija,
(g) Baltijas valstis (t.i., Igaunija, Latvija un Lietuva).
Starpsavienojumam starp valstīm, kas ietilpst vairāk nekā vienā reģionā, izmantotās pārslodzes vadības metodes var būt vairākas, tādējādi nodrošinot savietojamību ar metodēm, ko izmanto citos reģionos, kuros šīs valstis ietilpst. Šādos gadījumos iesaistītie PSO ierosina metodi, ko pārskata attiecīgās regulatīvās iestādes.
3.3. Reģioni, kas minēti 2.8. punktā, visas starpvalstu savienojumu jaudas var sadalīt piešķīrumos nākamajai dienai.
3.4. Visos šajos septiņos reģionos definē savietojamas pārslodzes vadības procedūras, ņemot vērā patiesi integrēta iekšējā elektroenerģijas tirgus veidošanas perspektīvu. Tirgus dalībniekiem nedrīkst rasties ierobežojumi nesavietojamu reģionālo sistēmu dēļ.
3.5. Lai veicinātu godīgu un efektīvu konkurenci un pārrobežu tirdzniecību, PSO darbības koordinācijā 3.2. punktā noteiktajos reģionos jāiekļauj visi posmi no jaudas aprēķina un piešķīrumu optimizācijas līdz tīklu drošai ekspluatācijai, precīzi sadalot pienākumus un atbildību. Šāda koordinācija jo īpaši ietver:
(a) kopēja modeļa izmantošanu, kas efektīvi izmanto savstarpēji atkarīgas gredzenlīnijas, un pienācīgi ņemot vērā fizisko un komerciālo plūsmu atšķirības;
(b) jaudu piešķiršanu un piedāvāšanu, lai efektīvi izmantotu gredzenlīnijas;
(c) vienādus pienākumus jaudu īpašniekiem sniegt informāciju par to iecerēm jaudas izmantošanā, proti, jaudas piedāvāšanu (tiešās izsolēs);
(d) vienādus laikposmus un beigu termiņus;
(e) identiskas struktūras jaudu piešķiršanai atšķirīgos laikposmos (piemēram, 1 diennakts, 3 stundas, 1 nedēļa, u.c.) un pārdodamo jaudu daudzuma izteiksmē (jaudas apjoms MW, MhW, u.c.);
(f) līgumstruktūras viendabību ar visiem tirgus dalībniekiem;
(g) plūsmu verifikāciju, lai atbilstu tīkla drošības prasībām vadīšanas plānošanai un darbībām reālā laikā;
(h) atskaites un norēķinus par pārslodzes vadības darbībām.
3.6. Koordinācijā arī paredz informācijas apmaiņu starp PSO. Informācijas apmaiņas veids, laiks un biežums jāsaskaņo ar 3.5. punktā izklāstītajām darbībām un elektroenerģijas tirgu funkcionēšanu. Informācijas apmaiņa ļaus PSO īpaši izstrādāt labākās iespējamās prognozes par situāciju visā tīklā, lai novērtētu plūsmas savos tīklos un iespējamās starpsavienojumu jaudas. Ikviens PSO, kas vāc informāciju citu PSO labā, nodod līdzdalībniekiem datu vākšanas rezultātus.
4. Laikposms tirgus operācijām
4.1. Iespējamo pārvades jaudu piešķiršana notiek labu laiku iepriekš. Pirms katra šāda piešķīruma iesaistītie PSO kopīgi dara zināmu piešķiramās jaudas apjomu, vajadzības gadījumā ņemot vērā jaudas, kas ir atbrīvojušās jebkādu stabilu pārneses tiesību rezultātā un, ja, nepieciešams, ar to saistītus kopdaudzumus, uzrādot arī laikposmus, kuros jauda būs samazināta vai nebūs pieejama (piemēram, apkopes pasākumu gadījumā).
4.2. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, pārvades tiesību noteikšana notiek labu laiku iepriekš pirms visu atbilstīgo organizēto tirgu sanāksmēm un pirms informācijas sniegšanas par jaudām, kas tiks piešķirtas nākamās dienas vai vairākkārtēju diennakts piešķīrumu mehānismu ietvaros. Pārvades tiesību piešķiršana pretējā virzienā tiek summēta, lai efektīvi izmantotu pieslēguma mezglu.
4.3. Secīgie vairākkārtējie pieejamās pārvades jaudas diennakts piešķīrumi D dienai notiek D1 un D dienā, pēc saskaņā ar sniegtajiem norādītajiem vai nākamās dienas faktiskajiem ražošanas grafikiem.
4.4. Sagatavojot nākamās dienas darbības tīklā, PSO apmainās ar informāciju ar kaimiņos esošajiem PSO, ieskaitot to prognozes par tīkla topoloģiju, ražošanas vienību pieejamību un ģenerācijas vienību ražošanas apjoma prognozi un plūsmu noslodzi, lai optimizētu visa tīkla izmantošanu ar vadīšanas pasākumiem, kas atbilst tīkla drošas darbības noteikumiem.
5. Pārredzamība
5.1. PSO publicē visus atbilstīgos datus, kas saistāmi ar tīkla pieejamību, piekļūšanu tīkliem un to izmantošanu, ieskaitot ziņojumus par to, kur un kāpēc rodas pārslodze, pārslodzes likvidēšanā izmantojamās metodes un plānus pārslodzes turpmākai vadībai.
5.2. PSO publicē vispārēju apskatu par pārslodzes vadības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu pieslēguma mezglu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos, kas pamatoti uz tīkla elektriskajām un fizikālajām īpatnībām. Šo shēmu pārskata attiecīgo dalībvalstu regulatīvajās iestādes.
5.3. Izmantojamās pārslodzes vadības un jaudu piešķiršanas procedūras, kopā ar laikposmiem un procedūrām, ko izmanto jaudu pieprasījumos, piedāvāto produktu aprakstu un PSO un jaudu ieguvušās kompānijas pienākumus un tiesības, ieskaitot atbildību, kas rodas nepildot pienākumus, PSO sīki apraksta un padara plaši pieejamus visiem potenciāliem tīkla lietotājiem.
5.4. PSO publicēta un atklāti un publiski pieejama dokumenta neatņemama sastāvdaļa ir vadīšanas un plānošanas drošības pasākumu apraksts. Arī šo dokumentu pārskata valsts regulatīvās iestādes.
5.5. PSO sniedz visus atbilstīgos datus par pārrobežu tirdzniecību, pamatojoties uz labākajām iespējamām prognozēm. Lai šo pienākumu izpildītu, iesaistītie tirgus dalībnieki PSO sniedz attiecīgos datus. Veidu, kādā šāda informācija tiek publicēta, pārskata regulatīvās iestādes. PSO publicē vismaz:
(a) katru gadu: informāciju par pārvades infrastruktūras ilgtermiņa attīstību un tās ietekmi uz pārrobežu pārvades jaudām;
(b) katru mēnesi: nākamā mēneša un nākamā gada prognozes par tirgū pieejamām pārvades jaudām, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kas PSO ir pieejama prognozes aprēķinu sastādīšanas laikā (piemēram, vasaras un ziemas sezonu ietekme uz pārvades līniju jaudu, tīkla uzturēšana, ražošanas vienību esamība, u.c.);
(c) nedēļas laikā: nākamās nedēļas prognozes par tirgū pieejamām pārvades jaudām, ņemot vērā visu PSO aprēķina brīdī pieejamo attiecīgo informāciju par prognožu aprēķiniem (piemēram, meteoroloģisko prognozi, ziņas par plānotajiem remontdarbiem tīklā, ražošanas vienību esamību, u.c.);
(d) katru dienu: nākamās dienas un diennakts pārvades jaudas, kas pieejamas tirgū katrā tirgus laika vienībā, ņemot vērā visus kopējos piedāvājumus nākamajai dienai, nākamās dienas ražošanas grafikus, pieprasījuma prognozes un ziņas par plānotajiem remontdarbiem tīklā;
(e) jau piešķirto kopapjomu tirgus laikposmā, kā arī visus atbilstīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem jaudu var izmantot (piemēram, izsoles izpārdošanas cenu, pienākumus, kā izmantot jaudas, u.c.), lai noteiktu jebkādu atlikušo jaudu;
(f) piešķirto jaudu pēc iespējas ātrāk pēc ikviena piešķīruma, kā arī norādes par samaksāto cenu;
(g) kopējo izmantoto jaudu tirgus laika vienībās tūlīt pēc pārdošanas;
(h) pēc iespējas tuvāk reālajam laikam: kopējās realizētās komerciālās un fiziskās enerģijas plūsmas tirgus laika vienībās, ieskaitot PSO veikto korekcijas darbību rezultātu aprakstu (piemēram, ierobežošanu) tīkla vai sistēmas problēmu risināšanai;
(i) ex-ante informāciju par ieplānotiem pārtraukumiem enerģijas padevē un ex-post informāciju par iepriekšējā dienā plānotiem un neplānotiem enerģijas ražošanas vienību darbības pārtraukumiem, ja tie pārsniedz 100 MW.
5.6. Visai atbilstīgajai informācijai jābūt pieejamai tirgū savlaicīgi, lai to apspriestu sarunās par visiem darījumiem (piemēram, par laiku sarunām par gada piegāžu līgumiem rūpnieciskajiem patērētājiem vai par laiku, kad jāiesniedz priekšlikumi organizētajos tirgos).
5.7. PSO publicē atbilstīgo informāciju par pieprasījuma prognozēm un elektroenerģijas ražošanu 5.5. un 5.6. punktā minētajos laikposmos. PSO arī publicē atbilstīgu informāciju, kas vajadzīga līdzsvarojošajam pārrobežu tirgum.
5.8. Kad publicē prognozes, publicē arī ex-post informāciju par prognozes īstenotajām vērtībām, ko jāveic nākamajā laikposmā pēc prognozes beigu termiņa vai vismaz nākamajā dienā (D+1).
5.9. Visa PSO publicētā informācija ir brīvi pieejama viegli piekļūstamā veidā. Visiem datiem arī jābūt pieejamiem, izmantojot atbilstīgus un standartizētus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas jānosaka ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem. Šajos datos jāiekļauj informācija par iepriekšējiem laika periodiem vismaz divu gadu garumā, lai šādu informāciju varētu saņemt arī jaunpienācēji tirgū.
5.10. PSO regulāri apmainās ar pietiekami precīzu tīkla un plūsmas noslodzes datu kopām, lai sekmētu plūsmas noslodzes aprēķinus katram PSO tā konkrētajā teritorijā. Šo pašu datu kopu pēc attiecīga pieprasījuma dara zināmu regulatīvajām iestādēm un Komisijai. Regulatīvās iestādes un Komisija nodrošina šīs informācijas kopuma konfidencialitāti gan pašas, gan arī attiecībā uz jebkuru konsultatīvo iestādi, kas uz šo datu pamata veic to analītisku apstrādi.
6. Pārslodzes radīto ieņēmumu izmantošana
6.1. Pārslodzes vadības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ieņēmumi var rasties vienīgi pārslodzes rašanās gadījumā attiecīgajā laikposmā, atskaitot gadījumus, kad tiek izveidoti jauni pieslēguma mezgli, kuriem atvieglojumus paredz šīs regulas 7. pantā minētie izņēmumi. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata regulatīvās iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī rada šķēršļus pārslodzes mazināšanai.
6.2. Valstu regulatīvās iestādes ir atklātas attiecībā uz starpvalstu savienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā radušos ieņēmumu izmantošanu.
6.3. Ieņēmumus par pārslodzi sadala starp attiecīgiem PSO atbilstoši kritērijiem, par kuriem vienojušies atbilstošie PSO, un kurus pārskata atbilstīgās regulatīvās iestādes.
6.4. PSO iepriekš skaidri nosaka, kādiem mērķiem izmantos pārslodzes radītos ieņēmumus, ko tie varētu iegūt, un ziņo par šo ieņēmumu faktisko izmantošanu. Regulatīvās iestādes pārbauda, vai tāds izmantojums atbilst šai regulai un šīm pamatnostādnēm un vai kopējā pārslodzes radīto ieņēmumu summa, kas radusies pieslēgumu jaudu piešķiršanas rezultātā, tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim mērķiem, kas izklāstīti šīs regulas 16. panta 6. punktā.
6.5. Katru gadu un līdz katra gada 31. jūlijam regulatīvās iestādes publicē ziņojumu, kurā uzrāda ieņēmumus, kas saņemti 12 mēnešu laikposmā līdz tā paša gada 30. jūnijam, kā arī attiecīgo ieņēmumu izmantojumu, vienlaikus apstiprinot, ka izmantojums atbilst šai regulai un šīm pamatnostādnēm un ka kopējā pārslodzes ieņēmumu radītā summa tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim paredzētajiem mērķiem.
6.6. Pārslodzes radīto ieņēmumu izmantošanu ieguldījumiem, lai uzturētu vai palielinātu pieslēgumu jaudas, būtu vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kas dod savu ieguldījumu esošo un ar to saistītās pārslodzes mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu.
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Regula (EK) Nr. 1228/2003 |
Šī regula |
|
|
1. pants |
1. pants |
|
|
2. pants |
2. pants |
|
|
- |
3. pants |
|
|
- |
4. pants |
|
|
- |
5. pants |
|
|
- |
6. pants |
|
|
- |
7. pants |
|
|
- |
8. pants |
|
|
- |
9. pants |
|
|
- |
10. pants |
|
|
- |
11. pants |
|
|
- |
12. pants |
|
|
3. pants |
13. pants |
|
|
4. pants |
14. pants |
|
|
5. pants |
15. pants |
|
|
6. pants |
16. pants |
|
|
7. pants |
17. pants |
|
|
8. pants |
18. pants |
|
|
9. pants |
19. pants |
|
|
10. pants |
20. pants |
|
|
11. pants |
21. pants |
|
|
12. pants |
22. pants |
|
|
13. pants |
23. pants |
|
|
14. pants |
24. pants |
|
|
- |
25. pants |
|
|
15. pants |
26. pants |
|
|
Pielikums |
I pielikums |
|
- [1] Pieņemtie teksti, 18.6.2008., P6_TA(2008)0295.
- [2] * Politiski grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.Dienestu izdarīti tehniski labojumi un pielāgojumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts parastā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ║.
- [3] OV C 211, 19.8.2008., 23. lpp.
- [4] OV C 172, 5.7.2008., 55. lpp.
- [5] Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta … nostāja.
- [6] OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
- [7] OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.
- [8] OV L …
- [9] + OV: Lūdzu, ievietot numuru un datumu ║.
- [10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
- [11] OV L ...
- [12] + OV: Lūdzu, ievietot numuru un datumu ║.
- [13] * OV: Lūdzu, ievietot datumu – atceltās Regulas (EK) Nr. 1228/2003 spēkā stāšanās diena.
- [14] + OV: Lūdzu, ievietot numuru ║.
- [15] + OV: Lūdzu, ievietot numuru ║.
- [16] * OV: Lūdzu, ievietot šīs regulas piemērošanas dienu, proti, 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
- [17] + OV: Lūdzu, ievietot numuru un datumu ║.
- [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmums 1364/2006/EK , ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.).
- [19] + Lūdzu, ievietot numuru ║.
- [20] + Lūdzu, ievietot numuru ║.
- [21] + OV: Lūdzu, ievietot numuru║.
- [22] OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.
- [23] + OV: Lūdzu, ievietot numuru ║.
- [24] * OV: Lūdzu, ievietot datumu – šīs regulas piemērošanas diena.
- [25] + OV: Lūdzu, ievietot numuru║.
- [26] + OV: Lūdzu, ievietot numuru║.
- [27] * OV: Lūdzu, ievietot šīs regulas piemērošanas dienu, proti, 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
- [28] Ekspluatācijas drošība nozīmē ,,Pārvades sistēmas uzturēšana, ievērojot apstiprinātās drošuma robežas”.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā |
|||||||
|
Atsauces |
14546/2/2008 – C6-0022/2009 – 2007/0198(COD) |
|||||||
|
1. lasījuma datums EP – P numurs |
18.6.2008 T6-0295/2008 |
|||||||
|
Komisijas priekšlikums |
COM(2007)0531 - C6-0320/2007 |
|||||||
|
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu |
15.1.2009 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ITRE 15.1.2009 |
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Alejo Vidal-Quadras 9.10.2007 |
|
|
|||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.1.2009 |
12.2.2009 |
19.3.2009 |
30.3.2009 |
||||
|
Pieņemšanas datums |
31.3.2009 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
39 2 1 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Rebecca Harms, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Amalia Sartori, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Avril Doyle, Juan Fraile Cantón, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Vittorio Prodi, Bernhard Rapkay, Esko Seppänen, Vladimir Urutchev |
|||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Willem Schuth |
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
2.4.2009 |
|||||||