ZIŅOJUMS par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu

31.3.2009 - (2008/2216(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Anne E. Jensen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu (2008/2216(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu „Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā” (COM(2008)0886),

- ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (COM(2008)0887),

- ņemot vērā Komisijas 2001. gada 12. septembra Balto grāmatu „Eiropas transporta politika 2010. gadam — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2001)0370),

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 8. jūlija paziņojumu „Zaļāks transports” (COM(2008)0433),

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 8. jūlija paziņojumu „Ārējo izmaksu internalizācijas ieviešanas stratēģija” (COM(2008)0435),

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. septembra Zaļo grāmatu „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (COM(2007)0551),

- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. jūnija paziņojumu „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā: Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats” (COM(2006)0314),

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 17. septembra paziņojumu „Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem” (COM(2007)0541),

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 7. februāra paziņojumu „Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam — Komisijas nostāja attiecībā uz augsta līmeņa darba grupas CARS 21 nobeiguma ziņojumu „Ieguldījums ES stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai”” (COM(2007)0022),

- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 15. februāra paziņojumu „Par viedā automobiļa iniciatīvu „Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem”” (COM(2006)0059),

- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (COM(2006)0336),

- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. oktobra paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns” (COM(2007)0607),

- ņemot vērā Komisijas 2006. gada 11. janvāra paziņojumu „Par pilsētvides tematisko stratēģiju” (COM(2005)0718),

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumus un pamatnostādnes un Eiropas Parlamenta nostāju par struktūrfondiem, Kohēzijas fondu un 7. pētniecības pamatprogrammu,

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. oktobra nostāju par pārskatīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu[1],

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ieguldījumu 2008. gada pavasara sanāksmes darbā attiecībā uz Lisabonas stratēģiju[2],

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 11. marta rezolūciju par ilgtspējīgu transporta politiku Eiropā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku[3],

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam[4],

- ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par ceļu uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem[5],

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Eiropas dinamisma saglabāšanu — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā[6],

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors[7],

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par Eiropas rīcības plānu ceļu satiksmes drošībai — starpposma pārskats[8],

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par pilsētvides tematisko stratēģiju[9],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0227/2009),

A. tā kā automatizētās jeb intelektiskās transporta sistēmas (ITS) ir modernas lietotnes, kurās izmantotas transporta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), sniedzot novatoriskus pakalpojumus transporta veidu un satiksmes vadības jomā;

B.  tā kā ITS ir milzīgs potenciāls, lai efektīvāk izmantotu visus transporta veidus, kas var apmierināt Eiropas transporta politikā noteiktās vajadzības un izpildīt izvirzītos uzdevumus;

C. tā kā ceļu satiksmes sastrēgumi skar 10 % no autoceļu tīkla un to gada izmaksas sasniedz 1 % no ES IKP, satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir līdz pat 42 953 personām (2006. gadā), kas ievērojami pārsniedz vidusposma mērķi, proti, panākt samazinājumu līdz 25 000 negadījumiem 2010. gadā, un ceļu satiksme rada 72 % no kopējās transporta CO₂ emisijas, savukārt 40 % no Eiropas CO₂ autotransporta emisijas rada pilsētu satiksme;

D. tā kā praksē ir apstiprināta ITS būtiskā nozīme enerģijas patēriņa samazināšanā un zaļāka transporta panākšanā;

E.   tā kā intelektiskās lietotnes ir izstrādātas dažādiem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļa transports (ERTMS un TAF–TSI), jūras un iekšzemes ūdensceļu transports (LRITS, SafeSeaNet, VTMIS, RIS), gaisa transports (SESAR) un sauszemes transports, piemēram, mājlopu transportēšanai,

1.  uzsver, ka ITS ir galvenais instruments, lai pašreizējās infrastruktūras izmantošana būtu rezultatīvāka un lai transports būtu efektīvāks, drošāks, uzticams un videi draudzīgāks, tādējādi veicinot ilgtspējīgas iedzīvotāju mobilitātes un ekonomikas attīstību;

2.  uzsver labvēlīgo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kāda intelektiskām transporta sistēmām (ITS) ir visu reģionu, tostarp pilsētu teritoriju, ekonomiskās darbības uzlabošanā, radot nosacījumus savstarpējai pieejamībai, palielinot vietējo un starpreģionālo tirdzniecību un attīstot Eiropas Savienības iekšējo tirgu un sekmējot nodarbinātību saistībā ar pasākumiem, kas izriet no ITS ieviešanas;

3.  uzskata, ka ITS var uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo īpaši to iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētu teritorijās, kā arī dot ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, samazināt kaitīgo emisiju un vides piesārņojumu, paaugstināt satiksmes efektivitāti, uzlabot piekļuvi attālākos rajonos un īstenot prioritāti — samazināt satiksmes plūsmas intensitāti;

4.   pauž nožēlu par aizkavēšanos kopējās ITS īstenošanas struktūras izveidē ES un par nepietiekamu ITS ieviešanas koordināciju, ko galvenokārt rada sadarbspējas šķēršļi, nepietiekami efektīva visu iesaistīto pušu sadarbība un neatrisināti datu privātuma un saistību jautājumi;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu par ITS (rīcības plānu) kā kopīgu pasākumu un programmu sistēmu ar skaidri noteiktiem termiņiem rezultātu sasniegšanai;

6.   ir stingri pārliecināts, ka ir jāievieš instruments, ar ko veicina ITS pielietojumu transporta politikā; atbalsta likumdošanas instrumenta izstrādi, ar ko nosaka pamatu ITS ieviešanai, un prasa Komisijai nodrošināt pilnvērtīgāku informāciju par pašreizējo situāciju attiecībā uz rīcības plāna pasākumiem, finansējumu un programmas izstrādi, lai nodrošinātu skaidra pasākumu kopuma un termiņu paredzēšanu direktīvā, ar ko nosaka pamatu ITS ieviešanai;

7.   apzinās, ka ir piešķirts ierobežots Kopienas finanšu atbalsts (2008. gadā) iniciatīvai EasyWay, kas ir Eiropas mēroga projekts ITS ieviešanai galvenajos Eiropas ceļu tīkla (TERN) koridoros 21 ES dalībvalstī un kuru pārvalda valsts autoceļu iestādes un operatori sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem no valsts un privātā sektora;

Horizontālie jautājumi

8.   norāda, ka ITS ir jāievieš visos transporta veidos un attiecībā uz visiem ceļotājiem Eiropā, izmantojot koordinētu pieeju un Galileo lietotnes; stingri atbalsta to tūlītēju ieviešanu, lai veicinātu vairākveidu pārvadājumus starp valsts un privāto sektoru un sabiedriskā transporta sistēmā, uzlabojot vispārējo informētību un nostiprinot veiktspējas pārvaldību;

9.   mudina Komisiju un dalībvalstis risināt saistību jautājumu, kas rada lielus šķēršļus raitai un saskaņotai ITS attīstībai Eiropā;

10. uzskata, ka ITS izstrādē izšķiroša nozīme ir sadarbspējai, lai Eiropā nodrošinātu saskaņotu un efektīvu ITS ieviešanu; uzsver, ka gadījumā, ja tiek veikti ieguldījumi TERN (ceļu būve vai uzturēšana), jācenšas ieviest arī nepieciešamos ITS pakalpojumus;

11. tā kā Eiropas ITS tirgū jau ir plašs piedāvājums, aicina Komisiju noteikt prasības attiecībā uz ITS izmantošanas un pakalpojumu sniegšanas obligāto līmeni, kāds būtu jānodrošina visās dalībvalstīs un kāds ir nepieciešams ITS efektīvai ieviešanai, īstenošanai un darbībai;

12. uzskata, ka ir būtiski sagatavot tirgus pieprasījuma novērtējumu, iekļaujot arī faktiskās vajadzības, kuras pārsniedz ITS lietotņu un pakalpojumu obligāto līmeni, kā arī lielāku uzmanību pievērst ITS iekšējā tirgus aspektiem, izmantojot standartizāciju un izstrādājot atbilstīgu regulējumu;

13. uzsver, cik svarīga ir pārrobežu sadarbība gan pie ES ārējām robežām, gan arī tehniskajā un administratīvajā līmenī, jo tai ir izšķiroša nozīme ITS efektīvā ieviešanā ES;

Ceļu, satiksmes un ceļošanas datu optimāls pielietojums (1. darbība)

14. uzsver, ka ir jānodrošina datu un informācijas kritiskais apjoms vismaz šādās piecās pamatjomās, kas ir prasību minimums efektīvai ITS ieviešanai: satiksmes un ceļošanas informācija reālajā laikā; ceļu tīkla dati; digitālo karšu publiskie dati; dati par vispārējās satiksmes informācijas pakalpojumu minimumu un vairākveidu tiešo ceļojumu plānotāji;

15. aicina noteikt vispārējās satiksmes informācijas pakalpojumu minimumu, lai aptvertu Eiropas tīklu (TEN-T);

16. uzsver, ka nolūkā pieņemt un ieviest ITS plašā mērogā ir jāņem vērā gan informācija par transporta pakalpojumiem, gan dažādiem transporta līdzekļiem noteiktais grafiks;

17. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt reālā laika informāciju ceļotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem un padarīt šo informāciju precīzāku, uzticamāku un vienotāku, vienlaikus ievērojot Eiropas specifiskās (ģeogrāfiskās, kultūras un valodas) iezīmes un nodrošinot ģeogrāfisku nepārtrauktību;

18. uzskata, ka attiecībā uz ITS izstrādi ir būtiski garantēt privātā sektora piekļuvi ceļu, satiksmes un ceļošanas datiem, vienlaikus ievērojot privātumu un risinot intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu;

Satiksmes un kravu pārvaldības ITS pakalpojumu nepārtrauktība Eiropas transporta koridoros un konurbācijās (2. darbība)

19. uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotas, sadarbspējīgas un uzticamas ITS, saglabājot lietotāju tiesības brīvi izvēlēties ITS;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt un sasaistīt ITS ar ES pilsētu mobilitātes iniciatīvām, lai panāktu efektīvāku transporta mobilitāti un pārvaldības vienmērību un samazinātu sastrēgumus uz ceļiem, TEN-T koridoros, kravu pārvadājumu koridoros un konurbācijās;

21. uzskata, ka ir jānodrošina pārrobežu sadarbība un jāizstrādā programmas, lai efektīvi īstenotu un ieviestu ITS, piemēram, EasyWay projektu;

22. aicina Komisiju noteikt svarīgāko informāciju, transporta aprīkojumu un transportlīdzekļu standartus straujākai ITS ieviešanai, kā arī pasākumus, kas veicina saskaņotākas lielceļu infrastruktūras izveidi;

23. uzskata par svarīgu, ka katra transportlīdzekļa un infrastruktūras, kas atvasināta no ITS ieviešanas, ekonomisko izmaksu novērtējums tiek balstīts uz izmaksu un ieguvumu analīzi, aptverot visas saistītās (ekonomiskās, sabiedriskās un vides) izmaksas;

ITS pilsētu mobilitātei (2.a darbība)

24. atbalsta tādu procedūru un sistēmu attīstību, ar kurām lietotājus informē par pilsētas transporta pakalpojumiem un attiecīgo tīklu stāvokli, izmantojot, piemēram, GSM tehnoloģijas;

25. aicina izpētīt vienotā tarifa sistēmas, ko koordinētu attiecīgā reģiona iestādes, un jo īpaši aicina apzināt attiecīgos tehniskos aspektus;

26. mudina izstrādāt vairākveidu satiksmes tehnoloģijas, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem atvieglotu piekļuvi transportam un uzlabotu pārvietošanos pilsētā;

Ceļu drošums un drošība uz ceļiem (3. darbība)

27. aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavoties saskaņotai eCall lietotnes ieviešanai un integrācijai visās ES dalībvalstīs līdz 2010. gadam, līdzko būs pabeigtas standartizācijas pārbaudes;

28. uzskata, ka ITS lietotnēm un to ieviešanai:

-     jāpopularizē uzlabotās braukšanas atbalsta sistēmas (ADAS), kam piemīt pietiekams potenciāls ceļu drošības uzlabošanai, piemēram, elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC) un eCall, kas pašas par sevi varētu glābt līdz pat 6500 cilvēku gadā ES, ja tās pilnībā ieviestu;

-     jāveicina ceļu drošība, novēršot ātruma pārsniegšanu, braukšanu alkohola reibumā un braukšanu, nepiesprādzējot drošības jostu;

-     jāuzlabo veselības un drošības apstākļi, atbalstot pienācīgu un drošu autostāvvietu lietošanu, piedāvājot atbilstīgus pakalpojumus kravas automašīnu vadītājiem, izmantojot truckinform[10] portālu, un

-     kravu pārvadājumu jomā jāuzlabo autovadītāju un kravu aizsardzība no zādzībām, laupīšanām un uzbrukumiem, tādējādi cīnoties pret organizēto noziedzību, jo īpaši pierobežas apgabalos un saistībā ar starptautisko kravu pārvadājumiem trešās valstīs;

29. mudina Komisiju turpināt komunikācijas izmaksu samazināšanu, lai plašāk varētu izmantot komunikācijas un informācijas iekārtas, kuru pamatā ir telekomunikācijas;

30. atzinīgi vērtē „e-kravas” iniciatīvu un mudina Komisiju ieviest „viedkravas” principu, lai kravu pārvadājumiem piemērotu vairākveidu ITS pakalpojumu pieeju, īpašu uzmanību pievēršot bīstamo preču pārvadāšanai;

31. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst vienlīdz lielu uzmanību gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem, lai nepieļautu pasažieru pārvadājumu diskrimināciju, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju mobilitāti;

32. atbalsta atbilstīgus reglamentējošos noteikumus par cilvēka–mašīnas saskarni (HMI) un citiem ITS protokoliem un uzsver vajadzību risināt jautājumus par saistībām;

33. aicina Komisiju risināt jautājumu saistībā ar mazāk aizsargātiem transporta lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un aicina pilnveidot pasākumus, kas attiecas uz ADAS un citu sistēmu, piemēram, ITS un HMI, straujāku ieviešanu, piemērojot tās divriteņu transportlīdzekļiem saskaņā ar rīcības plānā ietvertajām apakšdarbībām;

34. aicina Komisiju pilnībā izmantot ITS potenciālu, lai, īstenojot profilaktiskus pasākumus, novērstu smoga un augstu ozona koncentrāciju, kā arī mazinātu trokšņa, cieto daļiņu, NOx un CO₂ emisiju;

Transportlīdzekļa integrācija transporta infrastruktūrā (4. darbība)

35. uzsver, ka ir svarīgi noteikt vienotu platformas arhitektūru attiecībā uz standartizētām saskarnēm un protokoliem, kas atvieglotu ITS, kooperatīvo sistēmu un infrastruktūras–infrastruktūras (I2I), transportlīdzekļa–infrastruktūras (V2I) un transportlīdzekļa–transportlīdzekļa (V2V) specifikāciju lietošanu;

36. aicina Komisiju īstenot ITS plānu, izmantojot vienotas platformas attiecībā uz ITS lietotnēm un ieviešanu un piedaloties privātajam un valsts sektoram, un aicina izveidot atbilstīgu sistēmu, lai risinātu ITS saistību jautājumus;

37. norāda, ka jāmudina rīkot mācības par ITS lietotnēm, lai uzlabotu lietotāju veiktspēju transporta jomā un atvieglotu cilvēka–mašīnas mijiedarbību;

38. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atklātu forumu, lai apmainītos ar informāciju un risinātu ITS jautājumus;

Datu drošības, aizsardzības un saistību jautājumi (5. darbība)

39. uzsver, ka ir jāievēro privātums, un uzskata, ka privātuma un datu drošības un aizsardzības jautājumi ir būtiski jau ITS izstrādes sākuma posmā, kas jāņem vērā arhitektūras un izpildes pasākumu izstrādes gaitā (tā dēvētais „privacy by design” princips (likuma par privātumu ievērošana plānošanā));

40. aicina visas ITS lietotnēs iesaistītās puses ievērot EK direktīvas par personas datu aizsardzību un saziņas privātumu (Direktīva 95/46/EK[11] un Direktīva 2002/58/EK[12]) un aicina Komisiju nodrošināt datu pienācīgu izmantošanu ITS lietotnēs un ieviešanā;

41. uzskata, ka ITS lietotnēs ir jāizmanto anonīmi dati, lai netraucēti ieviestu ITS, vienlaikus nodrošinot privātumu un atbilstību EK tiesiskajam regulējumam par datu aizsardzību;

Sadarbība un koordinēšana ITS jomā Eiropā (6. darbība)

42. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt spēcīgu vadību un īstenu pārvaldību attiecībā uz ITS ieviešanu Eiropā;

43. mudina sekmēt valsts un Eiropas mēroga tiešo ceļojumu maršrutu plānotāju izstrādi, pienācīgi ņemot vērā sabiedriskā transporta sniegtās iespējas, kā arī mudina nodrošināt šādu plānotāju savstarpēju savienošanu visā Eiropā;

44. mudina Komisiju labāk izmantot ES iespējas, ko sniedz globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) programmas EGNOS un Galileo, un mudina uzlabot vairākveidu transporta savienojamību;

45. uzsver, ka šīs tehnoloģijas vajadzētu piemērot tā, lai novērstu transporta veidu savietojamības problēmas un lai nodrošinātu izvēles brīvību attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantošanu;

46. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka ITS plānošanas un ieviešanas procesā aktīvi jāiesaista vietējās un reģionālās varas iestādes un ieinteresētās puses, kas darbojas Eiropas teritorijā;

47  uzsver valsts un privātā sektora partnerības nozīmi ITS īstenošanā un aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai veicinātu un atvieglotu to izmantošanu;

48. aicina Komisiju sniegt pilnīgu paskaidrojumu par rīcības plāna finansējumu un tā programmu un aicina Padomi nodrošināt pietiekamu finansējumu;

49. mudina dalībvalstis, veicot struktūrfondu līdzekļu izmantošanas vidusposma pārskatīšanu, novērtēt pilsētu mobilitāti un satiksmes sastrēgumu mazināšanu, izmantojot intelektiskās transporta sistēmas, un iekļaut šos jautājumus prioritāšu sarakstā laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam;

50. norāda, ka ir labāk jāapzina un jāizmanto pilsētu teritoriju nozīmīgais potenciāls, un uzsver, cik būtiska ir lauku un attālāko rajonu nozīme līdzsvarotas attīstības un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu sasniegšanā;

51. uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai intelektiskos transporta tīklus ieviestu apvidos, kuros ir augsts tūrisma potenciāls, nolūkā atvieglot satiksmes plūsmu, samazināt negadījumu skaitu un palielināt drošību; uzskata, ka ITS sekmē reģionu, tostarp attālāku reģionu, ekonomikas attīstību;

52. uzsver to nozīmi, kāda ir starpreģionu, pārrobežu un starpvalstu sadarbībai, izstrādājot un ieviešot ITS, un mudina Komisiju izstrādāt labas prakses apmaiņas sistēmu, kas būtu plaši pieejama visās ES valodās, taču mudina dalībvalstis nodrošināt, ka reģioni apmainās ar informāciju par labāko praksi, lai sasniegtu divvirzienu mērķi, proti, nodrošinātu ITS tehnoloģijas nodošanu un novērstu sistēmas iekšēju fragmentāciju;

o

o o

53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Rīcības plāns intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai Eiropā, kas minēts Komisijas paziņojumā[13], nodrošina visaptverošu politikas sistēmu un nosaka rīcības saskaņotai ITS ieviešanai ES līmenī.

ITS ir modernas lietotnes, kurās izmanto transporta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un sniedz novatoriskus pakalpojumus transporta veidu un satiksmes pārvaldības jomā dažādiem lietotājiem, tādiem kā pasažieri, ceļa satiksmes infrastruktūras lietotāji un operatori, autoparka vadītāji un neatliekamās palīdzības dienesta operatori.

Uzdevumi un to formulējums

Ceļu satiksmes sastrēgumi, CO₂ emisijas pieaugums un mirstība uz ceļiem ir uzskatāmas par galvenajām problēmām, kuras jāpārvar Eiropas transportam, turpretim transporta efektivitāte, ilgtspējība, drošums un uzticamība kopā ar ieguvumiem no konkurētspējas ir faktori, kas veicina ITS ieviešanu Eiropā.

Komisija atzīmē, ka, lai gan ir izstrādātas un ieviestas atsevišķas lietotnes dažādiem transporta veidiem — ERTMS[14] un TAF-TSI[15] dzelzceļa transportam, LRTIS[16], SafeSeaNet un VTMIS[17] jūras transportam, upju informācijas sistēma iekšzemes ūdensceļiem un SESAR[18] gaisa transportam, — ceļu satiksmei nav līdzīgas, saskaņotas Eiropas mēroga sistēmas.

Neraugoties uz dažādu lietotņu izmantošanu, t.i., elektronisko nodevu iekasēšanu, maršruta navigāciju vai satiksmes pārvaldību, ITS attīstība ceļu satiksmē un tās kombinēšanā ar citiem transporta veidiem saglabā lēnu tempu un ir sadrumstalota, trūkstot nepārtrauktībai un saskaņotībai. Lai novērstu nesaskanīgu ITS lietotņu un pakalpojumu rašanos reģionālā, valstu vai ES līmenī un nodrošinātu efektīvāku ITS ieviešanu Eiropas Savienībā, tiek piedāvāts rīcības plāns.

Sešas prioritārās darbības

Rīcības plāns paredz kopēju sistēmu Eiropas Savienībā ITS ieviešanai ceļu satiksmē, tostarp saskarnes ar citiem transporta veidiem. Tas risina ģeogrāfiskās nepārtrauktības, pakalpojumu un sistēmu sadarbspējas un ITS standartizācijas jautājumus.

Rīcības plāns ietver konkrētas darbības ar noteiktiem termiņiem sešu prioritāro darbību jomā.

1. Ceļu, satiksmes un ceļošanas datu optimāls pielietojums — ES reālā laika un ceļojumu informācija (2010. gads), autoceļu dati (2012. gads) un digitālo karšu dati (2011. gads), vispārējās satiksmes informācijas minimums (2012. gads) un tiešo ceļojumu plānotāji, kas ietver vairākus transporta veidus (2009.–2012. gads).

2. Satiksmes un kravu pārvaldības ITS pakalpojumu nepārtrauktība Eiropas transporta koridoros un konurbācijās — ITS pakalpojumu nepārtrauktība (2011. gads), e-krava (2010. gads), multimodāla Eiropas ITS sistēmas arhitektūra (2010. gads) un pilsētas transporta mobilitāte (2010. gads), ceļu nodevu iekasēšanas elektroniskā sistēma (2012.–2014. gads).

3. Ceļu drošuma un drošības uz ceļiem ITS lietotnes — uzlabotās autovadītāju palīdzības sistēmas (ADAS) un ar drošību un drošumu saistītas ITS sistēmas (2009.–2014. gads), eCall (2009. gads), cilvēka-mašīnas saskarne (HMI) (2010. gads), mazāk aizsargāti autoceļu lietotāji (2014. gads), drošas autostāvvietas (2010. gads).

4. Transportlīdzekļa integrācija transporta infrastruktūrā — transportlīdzeklī integrēta atvērtā platformas arhitektūra (2011. gads), kooperatīvās sistēmas (2010.–2013. gads), infrastruktūra–infrastruktūra (I2I) (2010. gads), transportlīdzeklis–infrastruktūra (V2I) (2011. gads), transportlīdzeklis–transportlīdzeklis (V2V) (2013. gads), pilnvarojums Eiropas standartizācijas organizācijai (2009.–2014. gads).

5. Datu drošības, aizsardzības un saistību jautājumi — datu drošība un aizsardzība (2011. gads), saistības (2011. gads).

6. Sadarbība un koordinēšana ITS jomā Eiropā — koordinēšanas tiesiskais regulējums (2008. gads), līdzekļu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam (2011. gads), pamatnostādnes par finansējumu (2010. gads), ITS sadarbības platforma par mobilitāti pilsētās.

Lai veiktu šīs prioritārās darbības, Komisija atsaucas uz dažādu pieejamu instrumentu izmantošanu, piemēram, finanšu atbalsts, standartizācijas iniciatīvas, leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, bet nenorāda tos katrai darbībai atsevišķi.

Piezīmes par rīcības plānu

Pirmo četru plānā ietverto darbību joma aptver konkrētās galvenās jomas, turpretim divas pēdējās vairāk attiecas uz horizontālajiem jautājumiem. Rīcības plāna mērķis ir risināt ģeogrāfiskās nepārtrauktības, pakalpojumu un sistēmu sadarbspējas un standartizācijas jautājumus. Neapšaubāmi, šie ir temati, kuriem piemīt pievienotā vērtība un kuri var radīt konstruktīvu iznākumu efektivitātes un tīra un droša transporta jomā.

Jāatzīmē, ka rīcības plānam pievienots direktīvas priekšlikums, ar kuru izveido ITS ieviešanas sistēmu transporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem. Šī sistēma ir politikas instruments, kas kopā ar rīcības plāna īstenošanu palīdz izstrādāt kopējas specifikācijas, kuras var tikt pieņemtas saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru.

Lai gan rīcības plāns neietver īpašu finansējumu tā īstenošanai, noteiktas darbības tiek finansētas no Kopienas instrumentiem. Piemēram, EasyWay iniciatīva (2007.–2009. gads) veicina atsevišķu ITS rīcības plāna rīcību jomu īstenošanu un ir projekts, ko finansē TEN-T programma Eiropas mēroga ITS ieviešanai galvenajos Eiropas ceļu tīkla (TERN) koridoros 21 ES dalībvalstī, kuru vada valsts ceļu iestādes un operatori sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem no valsts un privātā sektora.

Referentes viedoklis

Referente atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu, ar ko paredz virkni konkrētu rīcību ar noteiktiem termiņiem rezultātu sasniegšanai. ITS ir liels potenciāls, lai padarītu transporta sistēmu energoefektīvāku, mazāk noslogotu, drošāku un draudzīgāku videi.

ITS eksperti, kuri piedalījās nelielajā šā temata izskatīšanas sēdē, kas notika 2009. gada 22. janvārī Eiropas Parlamentā[19], pauda atzinību Komisijas rīcības plānam. Pienācis laiks izveidot kopēju ITS sistēmu un vairs nevilcināties ar visas Eiropas ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešanas plānu visiem transporta veidiem, darbojoties vienoti un saskaņoti.

Pasākumi un darbības transporta politikā ir vajadzīgas, lai nodrošinātu ITS pakalpojumu minimumu ES līmenī. Turklāt ir nepieciešams koordinēt dažādu pašreizējo iniciatīvu (e-call), iniciatīvu (EasyWay) vai pieņemto pasākumu (nodevu iekasēšanas elektroniskā sistēma) īstenošanu, lai nodrošinātu vienmērīgu un saskaņotu ITS ieviešanu visās ES dalībvalstīs.

ITS ieviešana var nodrošināt lielāku personas brīvību, saņemot pilnvērtīgāku informāciju. Reālā laika informācijai jāaptver visi transporta veidi (komodalitāte), un tā jānodrošina visiem pasažieriem un loģistikas darbībām. Tādējādi ir acīmredzama vajadzība sasniegt datu kritisko apjomu, lai palielinātu ITS izmantošanu. Pieņemot rīcības un pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotas, savstarpēji izmantojamas un uzticamas Eiropas ITS sistēmas, tiks saglabātas lietotāju tiesības brīvi izvēlēties ITS.

ADAS (ESC, e-Call) vai veselību un drošības nosacījumus uzlabojošu pakalpojumu ieviešana, piemēram, drošas stāvvietas kravas automobiļiem un komerciāliem transportlīdzekļiem, to jautājumu risināšana, kas saistīta ar mazāk aizsargātiem ceļu lietotājiem un HMI, tostarp portatīvās ierīces, ir nepieciešama, lai sasniegtu drošības un drošuma mērķus.

Integrējot principu „transportlīdzeklis–infrastruktūra”, ir būtiski izveidot atbilstīgu kooperatīvās mobilitātes sistēmu, kopējas specifikācijas I2I, V2I un V2V un ITS lietotņu platformas. Šajā ziņā atbildības un privātuma jautājumu risināšana ir galvenais pasākums netraucētai ITS ieviešanai.

Lai gan kopējie standarti un platformas ir nepieciešamas, lai atvieglotu cilvēkiem robežu šķērsošanu, ir būtiski uzsvērt, ka ITS nav instruments, ar kura palīdzību radīt novērošanas sabiedrību. Privātuma ievērošana un personas datu izmantošana saskaņā ar EK tiesisko regulējumu ir jāņem vērā visiem iesaistītajiem partneriem jau ITS izstrādes sākuma posmā.

Citi jautājumi, kas būtu jārisina, ir ITS finanšu atbalsts un iespējamība, mobilitāte pilsētās, apmācība, labāka GNSS programmas ES instrumentu izmantošana, labāka pārvaldība, uzraudzība un novērtēšana.

• [1]  Pieņemti teksti, P6_TA(2008)0509.
• [2]  Pieņemti teksti, P6_TA(2008)0057.
• [3]  Pieņemti teksti, P6_TA(2008)0087.
• [4]  Pieņemti teksti, P6_TA(2008)0007.
• [5]  Pieņemti teksti, P6_TA(2008)0311.
• [6]  OV C 175 E, 10.7.2008., 556. lpp.
• [7]  OV C 187 E, 24.7.2008., 154. lpp.
• [8]  OV C 244 E, 18.10.2007., 220. lpp.
• [9]  OV C 306 E, 15.12.2006., 182. lpp.
• [10]  www.truckinform.eu
• [11]  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
• [12]  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
• [13]  COM(2008) 0886.
• [14]  Eiropas Dzelzceļa transporta pārvaldības sistēma.
• [15]  Dzelzceļa kravu pārvadājumu savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas telemātikas lietotne.
• [16]  Kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēma.
• [17]  Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma.
• [18]  Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte.
• [19] http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/hearingsCom.do?language=EN&body=TRAN un http://www.europarl.europa.eu/wps-europarl-internet/frd/vod/player?eventId=20090122-0900-COMMITTEE-TRAN&language=en&byLeftMenu=researchcommittee

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (12.2.2009)

Transporta un tūrisma komitejai

par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu
(2008/2216(INI))

Atzinumu sagatavoja: Giovanni Robusti

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kāda automatizētām transporta sistēmām (ATS) ir visu reģionu, tostarp pilsētu teritoriju, ekonomiskās darbības uzlabošanā, radot nosacījumus savstarpējai pieejamībai, palielinot vietējo un starpreģionālo tirdzniecību un attīstot Eiropas Savienības iekšējo tirgu un sekmējot nodarbinātību saistībā ar darbībām, kas izriet no ATS ieviešanas;

2.  uzskata, ka ATS var uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo īpaši to iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētu teritorijās, kā arī dot ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, samazināt kaitīgās emisijas un vides piesārņošanu, paaugstināt satiksmes efektivitāti un īstenot svarīgo prioritāti — samazināt satiksmes plūsmas intensitāti;

3.  vēlas ieviest jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu energoefektivitāti gan reģionālajā, gan Kopienas līmenī;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka ATS plānošanas un ieviešanas procesā būtu aktīvi jāiesaista vietējās un reģionālās varas iestādes un ieinteresētās puses, kas darbojas Eiropas teritorijā;

5.  uzsver valsts un privātā sektora partnerības nozīmi ATS ieviešanā un aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai veicinātu un atvieglotu tās izmantošanu;

6.   cenšas veicināt integrētu pieeju, lai panāktu labāk koordinētu sadarbību starp dalībvalstīm, lai 2007.–2013. gadam plānotie reģionālās politikas pasākumu grafiki būtu saderīgi ar rīcības plānā noteikto mērķu panākšanu;

7.  norāda uz nepieciešamību labāk noteikt un izmantot pilsētu teritoriju svarīgo potenciālu un uzsver nozīmi, kāda lauku un attālākiem rajoniem var būt līdzsvarotas attīstības un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu panākšanā;

8.  uzskata, ka ATS tīklus ir ļoti svarīgi ieviest apvidos, kuros ir augsts tūrisma potenciāls, lai atvieglotu satiksmes plūsmu, samazinātu satiksmes negadījumus un palielinātu drošību; uzskata, ka ATS dod ieguldījumu reģionu, tostarp attālu reģionu, ekonomikas attīstībā;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā Eiropas ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirt lielāku nozīmi tām reģionālajām teritorijām, kuras ir vairāk ieinteresētas starpreģionu ūdensceļu un jūras transporta iespēju izmantošanā, un sagatavot priekšlikumus vēl ciešākai šī transporta veida un tradicionālo transporta veidu savienojamībai;

10. uzsver starpreģionu, pārrobežu un starpvalstu sadarbības nozīmi, izstrādājot un ieviešot ATS, un mudina Komisiju izstrādāt paraugprakses apmaiņas sistēmu, kas pieejama visās ES valodās, kā arī mudina dalībvalstis nodrošināt, ka reģioni dalās un apmainās ar paraugpraksi, lai panāktu divējādu mērķi — nodrošināt ATS tehnoloģijas nodošanu un novērst sistēmas iekšēju fragmentāciju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	12.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Catherine Stihler, Margie Sudre, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emanuel Jardim Fernandes, Stanisław Jałowiecki, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Flaviu Călin Rus, Richard Seeber, Iuliu Winkler
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Wolf Klinz, Sepp Kusstatscher, Toine Manders

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	31.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Luis de Grandes Pascual, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Marie Panayotopoulos-Cassiotou
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabeth Schroedter