ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu MEDIA Mundus sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm

8.4.2009 - (COM(2008)0892 – C6‑0011/2009 – 2008/0258(COD)) - ***I

Kultūras un izglītības komiteja
Referente: Ruth Hieronymi

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido programmu MEDIA Mundus sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm

(COM(2008)0892 – C6‑0011/2009 – 2008/0258(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0892),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 150. panta 4. punktu un 157. panta 3. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0011/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6‑0260/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Lēmuma priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Eiropas Parlaments ir pastāvīgi uzsvēris, ka audiovizuālā nozare sniedz svarīgu ieguldījumu Eiropas uz jaunradi un zināšanām balstītā ekonomikā un ka tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā.	(2) Eiropas Parlaments ir pastāvīgi uzsvēris, ka audiovizuālā nozare sniedz svarīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, kas pamatojas uz zināšanām un jaunradi, un ka tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā, un tā ir svarīga vārda brīvības platforma.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Padome savā 2007. gada 16. novembra Rezolūcijā 2007/C 287 par Eiropas stratēģiju kultūrai pauda uzskatu, ka kultūra ir svarīgs starptautisko attiecību aspekts, un uzsvēra vajadzību palielināt tās nozīmi ES ārējo attiecību un attīstības politikā.	(4) Padome savā 2007. gada 16. novembra Rezolūcijā 2007/C 287 par Eiropas stratēģiju kultūrai pauda uzskatu, ka kultūra ir svarīgs starptautisko attiecību aspekts, un uzsvēra vajadzību palielināt tās nozīmi ES ārējo attiecību un attīstības politikā. Eiropas Parlaments 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos1 attiecībā uz UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu uzsvēra arī, ka ir svarīgi integrēt kultūras dimensiju visās politikas nostādnēs un programmās, tostarp ārējās politikas nostādnēs un attīstībā.
	___________ 1 P6_TA(2008) 0124.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Komisija, sniedzot atbalstu audiovizuālajai nozarei, ņem vērā Līguma 151. pantu, kurā ir noteikts, ka Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā.	(7) Kopiena, sniedzot atbalstu audiovizuālajai nozarei, ņem vērā Līguma 151. pantu, kurā ir noteikts, ka Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā, un vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi cienīt dažādas kultūras, lai sekmētu to daudzveidību.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Situācija starptautiskajā audiovizuālajā jomā pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami mainījusies, jo īpaši tādu tehnoloģisko sasniegumu ietekmē kā digitālā kinofilmu demonstrēšana, pieprasījumvideo un daudzkanālu digitālā televīzija. Tas ir veicinājis spēcīgu finansiālo izaugsmi un daudzsološus ieguldījumus, un līdz ar to arī stingru un pieaugošu pieprasījumu pēc lielāka audiovizuālā satura apjoma, piedāvājot vairākas iespējas uzņēmumiem. Attiecīgi ir radusies ievērojama un pieaugoša interese par tādu projektu izstrādi, kas saistīti ar dažādiem digitālo tehnoloģiju pielietojumiem. Turklāt pastāv cieša saikne starp starptautisko sadarbību projektu izstrādē un mūsu spēju popularizēt pasaulē Eiropas audiovizuālo jautājumu reglamentācijas modeli un konverģenci starp audiovizuālo un elektronisko sakaru iespējām.	(10) Situācija starptautiskajā audiovizuālajā jomā pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami mainījusies, un audiovizuālajā jomā pašlaik ir radušās jaunas problēmas, jo īpaši tādu tehnoloģisko sasniegumu ietekmē kā digitālā kinofilmu demonstrēšana, pieprasījumvideo (VOD) un daudzkanālu digitālā televīzija, izmantojot interneta protokola televīziju (IP TV) vai tīmekļa televīziju. Tas ir veicinājis spēcīgu finansiālo izaugsmi un daudzsološus ieguldījumus, un līdz ar to arī stingru un pieaugošu pieprasījumu pēc lielāka audiovizuālā satura apjoma, piedāvājot vairākas iespējas uzņēmumiem. Attiecīgi ir radusies ievērojama un pieaugoša interese par tādu projektu izstrādi, kas saistīti ar dažādiem digitālo tehnoloģiju lietojumiem. Turklāt pastāv cieša saikne starp starptautisko sadarbību projektu izstrādē un mūsu spēju popularizēt pasaulē Eiropas audiovizuālo jautājumu reglamentācijas modeli un konverģenci starp audiovizuālo un elektronisko sakaru iespējām.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Izplatīšanas nozare nosaka piedāvājumā esošo audiovizuālo darbu daudzveidību un patērētāju izvēli. Eiropas izplatītāji ir mazie uzņēmumi un tirgus struktūras, un sadrumstalotības dēļ tiem, atšķirībā no saviem vertikāli integrētajiem konkurentiem, ir nepietiekamas iespējas piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Turklāt ir radušies jauni tirgus dalībnieki un izplatīšanas platformas, kas veicina vai pieprasa lielāku audiovizuālā satura apjomu. Tāpēc ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu audiovizuālo darbu izplatīšanu, apriti un demonstrēšanu.	(16) Izplatīšanas nozare nosaka piedāvājumā esošo audiovizuālo darbu daudzveidību un patērētāju izvēli. Eiropas izplatītāji ir mazie uzņēmumi un tirgus struktūras, un sadrumstalotības dēļ tiem, atšķirībā no saviem vertikāli integrētajiem konkurentiem, ir nepietiekamas iespējas piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Turklāt ir radušies jauni tirgus dalībnieki un izplatīšanas platformas, kas veicina vai pieprasa lielāku audiovizuālā satura apjomu. Tāpēc ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu, apriti un demonstrēšanu trešās valstīs un trešo valstu audiovizuālo darbu izplatīšanu, apriti un demonstrēšanu Eiropā.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un atgūtu zaudētos, nodotos vai neatbilstoši izlietotos līdzekļus.	(19) Būtu jāsagatavo un jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un atgūtu zaudētos, nodotos vai neatbilstoši izlietotos līdzekļus.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma priekšlikums 1. nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. NODAĻA. PROGRAMMAS IZVEIDE, DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI	1. NODAĻA. PROGRAMMAS IZVEIDE, VISPĀRĒJIE MĒRĶI UN DARBĪBAS JOMA
Grozījums Nr.  8 Lēmuma priekšlikums 1. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Programmas izveide	Programmas izveide un vispārējie mērķi
Grozījums Nr.  9 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar šo tiek izveidota programma MEDIA Mundus (turpmāk „programma”), lai finansētu projektus starptautiskai sadarbībai ar profesionāļiem no trešām valstīm audiovizuālajā nozarē.	1. Ar šo lēmumu izveido programmu „MEDIA Mundus” (turpmāk „programma”), lai laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim finansētu projektus starptautiskai sadarbībai ar profesionāļiem no trešām valstīm audiovizuālajā nozarē.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Programma tiks īstenota no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.	svītrots
Grozījums Nr.  11 Lēmuma priekšlikums 1. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Programmas vispārējie mērķi ir palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, lai Eiropa varētu efektīvāk īstenot savu nozīmi kultūrā un politikā pasaules mērogā un lai nodrošinātu patērētājiem lielākas izvēles iespējas, kā arī kultūras daudzveidību.
Pamatojums
Lai nodrošinātu saskaņotību, Komisijas priekšlikuma 5. pantā minētie programmas vispārējie mērķi ir ietverti 1. pantā.
Grozījums Nr.  12 Lēmuma priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katrā projektā ir vismaz trīs partneri, un to mērķis ir veicināt starptautiskās tīklu izveides ietekmi.	2. Katrā projektā ir vismaz trīs partneri, un šo projektu mērķis ir veicināt starptautiska tīkla izveidi.
Grozījums Nr.  13 Lēmuma priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. pants Programmas mērķi	svītrots
1. Programmas vispārējais mērķis ir palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, dot Eiropai iespēju efektīvāk īstenot savu nozīmi kultūrā un politikā pasaules mērogā un palielināt patērētāju izvēli un kultūras daudzveidību.
2. Programmas īpašie mērķi ir šādi:
(a) palielināt informācijas apmaiņu un tirgus izpēti un – jo īpaši ar apmācības pasākumu un stipendiju palīdzību – veicināt starptautiska profesionāļu sadarbības tīklu izveidi, lai uzlabotu piekļuvi trešo valstu tirgiem un radītu uzticību un ilgtermiņa komercattiecības;
(b) palielināt audiovizuālo darbu konkurētspēju un starptautisko izplatīšanu visā pasaulē;
(c) palielināt audiovizuālo darbu apriti un veicināt to demonstrēšanu visā pasaulē, kā arī palielināt sabiedrības (jo īpaši jaunās paaudzes) pieprasījumu pēc kultūras ziņā dažādība audiovizuālā satura.
3. Īpašu uzmanību jāpievērš atbilstībai un kopdarbībai starp programmu un citiem attiecīgiem Kopienas politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām, jo īpaši MEDIA 2007 programmas koordinēšanai un īstenošanai un ārējās sadarbības programmām audiovizuālajā un kultūras nozarē ar trešām valstīm.
Pamatojums
Ir svītrots 5. pants par programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem. Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību, programmas vispārējie mērķi ir ietverti 1. pantā (grozījums Nr. 10), savukārt programmas trīs īpašie mērķi ir ietverti attiecīgi 6., 7. un 8. pantā (grozījums Nr. 15, Nr. 17 un Nr. 19).
Grozījums Nr.  14 Lēmuma priekšlikums 2. nodaļa – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. NODAĻA. PROGRAMMAS DARBĪBAS MĒRĶI	2. NODAĻA. PROGRAMMAS ĪPAŠIE MĒRĶI
Grozījums Nr.  15 Lēmuma priekšlikums 6. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācijas apmaiņa, apmācība un tirgus izpēte	Īpašais mērķis Nr. 1. Informācijas apmaiņa, apmācība un tirgus izpēte
Grozījums Nr.  16 Lēmuma priekšlikums 6. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācijas apmaiņas un apmācības jomā programmas darbības mērķi ir šādi:	Programmas mērķis ir palielināt informācijas apmaiņu un — jo īpaši ar apmācības pasākumu un stipendiju palīdzību — veicināt starptautiska profesionāļu sadarbības tīkla izveidi, lai uzlabotu piekļuvi trešo valstu tirgiem, pakāpeniski palielinātu uzticību un veidotu ilgtermiņa komercattiecības. Lai sasniegtu šo īpašo mērķi, programmas darbības mērķi ir šādi:
Pamatojums
Pamatojums ir tāds pats kā grozījumam Nr. 12.
Grozījums Nr.  17 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. nostiprināt Eiropas un 2. panta 4. punktā minēto valstu profesionāļu prasmes, lai uzlabotu viņu izpratni jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem, finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā ar attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem un tādējādi — jo īpaši ar stipendiju palīdzību — veicinātu sadarbības tīklu izveidi un ilgtermiņa komercattiecību izveidošanu un uzlabotu informētības līmeni un zināšanas par audiovizuālo darbu tirgiem, lai nodrošinātu un atvieglotu profesionāļu sadarbību audiovizuālajā jomā;	1. nostiprināt Eiropas un 2. panta 4. punktā minēto valstu profesionāļu prasmes, lai uzlabotu viņu izpratni jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem, tostarp autortiesībām, finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā ar attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem un tādējādi — jo īpaši ar stipendiju palīdzību — veicinātu sadarbības tīklu izveidi un ilgtermiņa komercattiecību izveidošanu un uzlabotu informētības līmeni un zināšanas par audiovizuālo darbu tirgiem, lai nodrošinātu un atvieglotu profesionāļu sadarbību audiovizuālajā jomā;
Grozījums Nr.  18 Lēmuma priekšlikums 7. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Konkurētspēja un izplatīšana	Īpašais mērķis Nr. 2. Konkurētspēja un izplatīšana
Grozījums Nr.  19 Lēmuma priekšlikums 7. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz audiovizuālo darbu konkurētspējas un izplatīšanas uzlabošanu ārvalstu tirgos programmas darbības mērķi ir šādi:	Programmas mērķis ir audiovizuālo darbu konkurētspējas un starptautiskās izplatīšanas uzlabošana ārvalstu tirgos. Lai sasniegtu šo īpašo mērķi, programmas darbības mērķi ir šādi:
Pamatojums
Pamatojums ir tāds pats kā grozījumam Nr. 12.
Grozījums Nr.  20 Lēmuma priekšlikums 8. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aprite	Īpašais mērķis Nr. 3. Aprite
Grozījums Nr.  21 Lēmuma priekšlikums 8. pants - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aprites jomā programmas darbības mērķi ir šādi:	Programmas mērķis ir uzlabot audiovizuālo darbu apriti un veicināt to demonstrēšanu visā pasaulē, kā arī palielināt sabiedrības (jo īpaši jaunās paaudzes) pieprasījumu pēc kultūras ziņā daudzveidīga audiovizuālā satura. Lai sasniegtu šo īpašo mērķi, programmas darbības mērķi ir šādi:
Pamatojums
Pamatojums ir tāds pats kā grozījumam Nr. 12.
Grozījums Nr.  22 Lēmuma priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants Darbības mērķu īstenošana	svītrots
1. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darbības, kas atbalstītas atbilstoši 6.–8. pantā minētajiem darbības mērķiem, papildina cita citu.
2. Pasākumus, kas izklāstīti 6.–8. pantā, īsteno saskaņā ar pielikuma noteikumiem.
Pamatojums
Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību, 9. pants “Darbības mērķu īstenošana” ir svītrots un apvienots ar 11. pantu “Šā lēmuma īstenošana” (grozījums Nr. 21).
Grozījums Nr.  23 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija ir atbildīga par šīs programmas īstenošanu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.	1. Komisija ir atbildīga par šīs programmas un tās mērķu īstenošanu saskaņā ar pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darbības, kas atbalstītas atbilstoši 6.–8. pantā minētajiem darbības mērķiem, papildina cita citu.
Grozījums Nr.  24 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, projektu izvēles kritēriju un procedūru definēšana;	(d) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturs un projektu atlases kārtība;
Grozījums Nr.  25 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) priekšlikumu atlase Kopienas līdzekļu piešķiršanai vairāk nekā 400 000 euro apmērā uz vienu labuma guvēju gadā;	(e) priekšlikumu atlase, lai piešķirtu Kopienas līdzekļus vairāk nekā:
	EUR 200 000 apmērā katram saņēmējam gadā 6. pantā noteiktā 1. īpašā mērķa gadījumā;
	EUR 300 000 apmērā katram saņēmējam gadā 7. pantā noteiktā 2. īpašā mērķa gadījumā;
	EUR 300 000 apmērā katram saņēmējam gadā 8. pantā noteiktā 3. īpašā mērķa gadījumā;
Grozījums Nr.  26 Lēmuma priekšlikums 11. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pieņem pasākumus un lēmumus par tādu dotāciju piešķiršanu, kas nav minētas 2. punkta e) apakšpunktā. Komisija sniedz Komitejai un Eiropas Parlamentam visu būtisko informāciju, tostarp par atlases lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, divu darbdienu laikā no šādu lēmumu pieņemšanas.	3. Komisija pieņem tādus lēmumus par atlasi, kas nav minēti 2. punkta e) apakšpunktā. Komisija sniedz Komitejai un Eiropas Parlamentam visu būtisko informāciju, tostarp par atlases lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, divu darbdienu laikā no šādu lēmumu pieņemšanas.
Grozījums Nr.  27 Lēmuma priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants Konsekvence un papildināmība
	Ieviešot šo programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārējo konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikām, programmām un darbībām, it īpaši — programmas “MEDIA 2007” koordināciju un ieviešanu audiovizuālajā un kultūras jomā trešās valstīs.
Pamatojums
Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību, ir izveidots atsevišķs punkts par konsekvenci un papildināmību, pamatojoties uz 5. panta 3. punktu.
Grozījums Nr.  28 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. vairojot izpratni par kultūras daudzveidības un multikulturālisma nozīmīgumu pasaulē;	3. vairojot izpratni par kultūras daudzveidības, kopīgo vērtību, kultūru dialoga un daudzvalodības nozīmīgumu pasaulē;
Grozījums Nr.  29 Lēmuma priekšlikums 14. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vēlākais līdz 2012. gada 30. jūnijam — paziņojumu par programmas turpināšanu,	(a) vēlākais līdz 2012. gada 31. janvārim — paziņojumu par programmas turpināšanu,
Grozījums Nr.  30 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nostiprināt Eiropas un trešo valstu profesionāļu prasmes, lai uzlabotu viņu izpratni jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem, finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā to ar attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem un tādējādi veicinātu tīklu izveidi un ilgtermiņa komercattiecību izveidošanu. Paaugstināt informācijas un audiovizuālo tirgu iepazīšanas līmeni, lai nodrošinātu un veicinātu sadarbību audiovizuālajā jomā starp Eiropas un trešo valstu profesionāļiem.	Nostiprināt Eiropas un trešo valstu profesionāļu prasmes, lai uzlabotu viņu izpratni jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem, tostarp autortiesībām, finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā to ar attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem un tādējādi veicinātu tīklu izveidi un ilgtermiņa komercattiecību izveidošanu. Paaugstināt informētības līmeni un zināšanas par audiovizuālo darbu tirgiem, lai nodrošinātu un veicinātu sadarbību audiovizuālajā jomā starp Eiropas un trešo valstu profesionāļiem.
Grozījums Nr.  31 Lēmuma priekšlikums Pielikums –1. daļa – 1. punkts – 1. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Atbalsts apmācības moduļu izstrādei un īstenošanai, iesaistot apmācāmos un pasniedzējus no Eiropas un trešām valstīm,	– Atbalsts apmācības moduļu izstrādei un īstenošanai, iesaistot apmācāmos un pasniedzējus no Eiropas un trešām valstīm:
īpašu izmanību pievēršot audiovizuālo darbu ražošanas, kopražošanas, izplatīšanas un demonstrēšanas apstākļiem attiecīgajos starptautiskajos tirgos.	(a) īpašu izmanību pievēršot audiovizuālo darbu ražošanas, kopražošanas, izplatīšanas un demonstrēšanas apstākļiem attiecīgajos starptautiskajos tirgos,
	(b) īpašu uzmanību pievēršot audiovizuālo darbu ražošanas, pēcapstrādes, izplatīšanas (tostarp jaunas izplatīšanas platformas, piemēram, VOD, IP TV, tīmekļa TV), tirdzniecības un arhivēšanas jauno tehnoloģiju iekļaušanai.
Grozījums Nr.  32 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Atbalsts apmācības moduļu izstrādei un īstenošanai, iesaistot apmācāmos un pasniedzējus no Eiropas un trešām valstīm, saistībā ar jaunu tehnoloģiju iekļaušanu audiovizuālo darbu ražošanai, pēcapstrādei, izplatīšanai (ieskaitot jaunas izplatīšanas platformas, piemēram, VOD, IPTV, Web TV), tirdzniecībai un arhivēšanai.	svītrots
Grozījums Nr.  33 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 1. daļa – 1. punkts – 4. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– Pasniedzēju apmācības veicināšana.	– Pasniedzēju apmācības veicināšana, rīkojot, piemēram, mācību kursus vai kopīgas apmācības, tādējādi padziļinot izpratni par audiovizuālo darbu tirgus darbības nosacījumiem, tiesisko regulējumu un finansēšanas sistēmām visās iesaistītajās valstīs.
Pamatojums
Skaidrības labad ir norādīti tādu pasākumu piemēri, kas saistīti ar pasniedzēju apmācību.

PASKAIDROJUMS

Situācija starptautiskajā audiovizuālajā jomā pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusies, īpaši tehnoloģiju attīstības, piemēram, daudzkanālu digitālās televīzijas, IP TV un tīmekļa televīzijas, digitālās kinofilmu demonstrēšanas, kā arī pieprasījumvideo (VOD) dēļ. Dažos ārzemju tirgos tas ir izraisījis lielu finansiālo izaugsmi, daudzsološus ieguldījumus un rezultātā — pieaugošu audiovizuālā satura pieprasījumu. Tomēr strukturālais vājums, kas ietekmē Eiropas darbu apriti ārzemju tirgos, un neatbilstoša Eiropas audiovizuālo uzņēmumu finansēšana kavē šo nozari gūt labumu no pasaules iespēju paplašināšanās.

Pēdējos gados Eiropas audiovizuālā nozarē ir vērojama samērā liela izaugsme un uzlabojumi, lai arī tajā ir radušās ar daudzas jaunas grūtības un pārmaiņas saistībā ar digitālās vides parādīšanos. Tomēr Eiropas audiovizuālo darbu aprite starptautiskajā tirgū joprojām ir ierobežota. Tie audiovizuālie darbi no trešām valstīm, kas nav tapuši Holivudas studijās, saskaras ar līdzīgu ierobežotas aprites Eiropas tirgos problēmu, lai gan ir pieprasījums pēc daudzveidīgāka audiovizuālā satura.

Ir kļuvis skaidrs, ka tāpēc par prioritāti ir jākļūst ES audiovizuālās nozares konkurētspējas palielināšanai vispasaules tirgū, kā arī patērētāju izvēles un kultūras daudzveidības palielināšanai Eiropas un starptautiskajos tirgos, to panākot it īpaši ar pašreizējām iespējām, ko sniedz digitālās un tiešsaistes tehnoloģijas.

“MEDIA 2007”

Tāpat kā iepriekšējās MEDIA programmas, “MEDIA 2007” programma pievēršas pasākumiem, kurus īsteno pirms un pēc ražošanas, it īpaši izplatīšanai un popularizēšanai. Ar EUR 755 miljonu budžetu septiņiem gadiem (2007–2013) šīs programmas mērķis ir atbalstīt Eiropas audiovizuālo sektoru, pielāgojot to jaunām grūtībām. Tādēļ“MEDIA 2007” programma ir pielāgota tā, lai ņemtu vērā pēdējos tehnoloģiju un ES tirgus jauninājumus, kas radušies digitālās revolūcijas un ES paplašināšanās dēļ, un tādējādi tā atspoguļo digitalizācijas rezultātus un risina īpašas audiovizuālo profesionāļu problēmas jaunajās dalībvalstīs.

Tiek sasniegti programmas mērķi saglabāt Eiropas kultūras daudzveidību un kultūrvēsturisko mantojumu, palielināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti un stiprināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju tiek sasniegti, savukārt filmas, kuras veidotas, izmantojot šīs programmas atbalstu, ir guvušas ievērojamus panākumus[1]. Tomēr tās kompetenču lokā netika ietverta audiovizuālo darbu izplatīšanas atbalsta starptautiskā dimensija.

Lai risinātu jaunas problēmas un grūtības, kas parādās līdz ar tirgu internacionalizāciju, ietekmējot Eiropas audiovizuālo sektoru, Eiropas Parlaments 2007. gada 13. decembrī 2008. gada budžetam pieņēma sagatavošanas darbību “MEDIA International”, kas pievēršas Eiropas Savienības attiecību ar trešo valstu audiovizuāliem tirgiem veidošanai, lai apmierinātu trešo valstu steidzamās vajadzības un uzlabotu vispārējo “MEDIA 2007” efektivitāti. Tas bija nepieciešams, jo “MEDIA 2007” tiesiskais pamats nepieļāva pasākumu piemērošanu sadarbībai ar trešām valstīm.

Sagatavošanas darbība “MEDIA International”

Darbībām 2008. gadā ir piešķirts budžets EUR 2 miljonu apmērā, un “MEDIA International” darbības ilgums būs līdz trim gadiem, lai izpētītu efektīvus veidus, kā strukturēt un stiprināt attiecības un tīklus starp ES un trešo valstu profesionāļiem audiovizuālajā nozarē abpusējam Eiropas industrijas un iesaistīto trešo valstu labumam. Šī sagatavošanas darbība ir UNESCO Konvencijas par kultūru daudzveidību, “MEDIA 2007” programmas, brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumu par kultūras sadarbību un citu spēkā esošu vai pašlaik apspriestu noslēgtu nolīgumu pārziņā. Pamatojoties uz savstarpējības principu, darbības, ar kurām ir plānots panākt starptautisku sadarbību audiovizuālajā nozarē, ietver nepārtrauktu apmācību, kinematogrāfijas darbu popularizēšanu, veicinot savstarpēju kinematogrāfijas darbu apriti un atbalstot starptautiskos kino tīklus.

Pirmais uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus tika izteikts 2008. gada pavasarī. Tika atlasīti astoņpadsmit projekti. Starp atlasītajiem projektiem bija tādi projekti kā “Cartoon Connection” projekts, uz kuru pamatojoties ES, Latīņamerikas valstu un Kanādas profesionāļiem organizēja kopīgas mācības par starptautisku kopražojuma multiplikācijas filmu veidošanu un finansēšanu, un projekts “Eiropas Producentu klubs”, kas atbalsta audiovizuālo darbu popularizēšanu un izplatīšanu, palīdzot uzņēmumiem piekļūt ārzemju finansējumam.

Eiropas Parlaments 2008. gada 18. decembrī apstiprināja EUR 5 miljonu budžetu sagatavošanas darbības “MEDIA International” otrajam darbības gadam (2009. gadam).

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kas tika izteikti 2009. gada februārī, ietver dažādas jomas, un to mērķis ir atbalstīt apmācību, kinematogrāfijas darbu popularizēšanu un izplatīšanu, veidojot ilgtermiņa sadarbību starp Eiropas un ārpuskopienas profesionāļiem, kā arī atbalstīt kinematogrāfijas darbu demonstrēšanu kinoteātros un audiovizuālo/kinematogrāfijas darbu potenciālās auditorijas palielināšanu.

Šī sagatavošanas darbība ir bruģējusi ceļu plašākai ES atbalsta programmai vispasaules sadarbībai audiovizuālajā nozarē, un tās rezultātā Komisija 2009. gada janvārī ir pieņēmusi priekšlikumu izveidot “MEDIA Mundus” programmu. Sagatavošanas darbības “MEDIA International” sākotnējie panākumi faktiski ir apliecinājuši to, cik nozīmīgs pasaulē ir spēcīgs pieprasījums pēc sadarbības ar Eiropas filmu nozari. Ierosinātās programmas struktūra ir diezgan līdzīga šai sagatavošanas darbībai.

Priekšlikums par programmas “MEDIA Mundus” izveidi

Audiovizuālo pakalpojumu globalizācijas kontekstā audiovizuālās politikas ārējai dimensijai ir aizvien lielāka nozīme. Tāpēc Komisijas priekšlikums par “MEDIA Mundus” programmas izveidi ir patiesa apņemšanās panākt efektīvu daudzpusību audiovizuālajā nozarē un veidot ES profesionāļu sadarbību ar starptautiskiem partneriem, lai audiovizuālās nozares gūtu savstarpēju labumu. Pastiprināta apmaiņa un sadarbība ar ārpuskopienas valstīm stiprinās Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju un radīs papildu pievienoto vērtību Eiropas darbu popularizēšanai, tirgus pieejamībai, darbu realizācijai, izplatīšanai un demonstrēšanai trešās valstīs.

Šis priekšlikums ir arī nozīmīgs solis UNESCO Konvencijas par kultūras daudzveidību kontekstā, jo tā būs pirmā starptautiska līmeņa programma, kas tieši īstenos Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Tā kā Eiropas un trešo valstu audiovizuālo profesionāļu iesniegto projektu finansēšanai laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam ir paredzēti EUR 15 miljoni, programma nodrošinās jaunas iespējas starptautiskajai sadarbībai audiovizuālajā nozarē un palielinās patērētāju izvēles iespējas, Eiropas un starptautiskajos tirgos ienesot kultūras ziņā daudzveidīgākus produktus. Sadarbība ar trešām valstīm īpaši palīdz dažās kultūras nozarēs un profesionāļiem jaunattīstības valstīs, kas saskaras ar grūtībām uzlabot zināšanas un infrastruktūru attiecībā uz izplatīšanas, tirdzniecības, popularizēšanas un demonstrēšanas iespējām, jo ierobežotā kultūras darbu un pakalpojumu aprite traucē kultūras nozaru tirgu attīstībai šajās valstīs.

Programma paredzēta projektiem, kuros piedalās vismaz trīs partneri, un katru no šīm partnerattiecībām koordinē viens ES profesionālis, turklāt šajās partnerattiecībās vismaz vienam partnerim ir jābūt no ārpuskopienas valsts (2. pants un 4. pants). Programmas mērķis ir palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, kā arī palielināt patērētāja izvēli un kultūras daudzveidību un nodrošināt Eiropas nozīmi pasaulē kultūras un politikas jomā (5. pants). Saistībā ar šo priekšlikumā ir noteikti trīs īpaši programmas mērķi, t. i., uzlabot informācijas apmaiņu, apmācības un tirgus izpēti, veicināt konkurētspēju un izplatīšanu, no vienas puses, un apriti, no otras puses. Šie trīs mērķi pamatojas uz darbības mērķiem (izklāstīti 6. pantā un 8. pantā) un darbībām (aprakstītas pielikumā), kas jāīsteno.

Referentes nostāja

Referente nemitīgi ir izteikusi savu atbalstu šādas programmas īstenošanai un vienmēr ir paudusi savu vēlmi nodrošināt pastāvīgu finansējumu starptautiskajai sadarbībai audiovizuālajā nozarē. Tāpēc referente atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tas varētu nodrošināt risinājumus, kuri atbilst īpašajām audiovizuālo nozaru vajadzībām un attiecas uz globālām problēmām, kas saistītas ar tehnoloģiju, tādējādi bruģējot ceļu efektīvākai UNESCO Konvencijas par kultūras daudzveidību īstenošanai.

Tomēr ir jāprecizē vairāki jautājumi. Lai dokuments būtu saskaņotāks un nodrošinātu konsekvenci, referente ierosina izdarīt vairākus grozījumus, lai uzlabotu priekšlikuma vispārējo struktūru, padarot to skaidrāku un efektīvāku.

Piemēram, 5. pants par programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem ir svītrots (grozījums Nr. 12). Labākai saskaņotībai vispārējie mērķi ir iekļauti 1. pantā (grozījums Nr. 10), un trīs īpašie programmas mērķi ir iekļauti attiecīgi 6. pantā, 7. pantā un 8. pantā (grozījums Nr. 15, grozījums Nr. 17 un grozījums Nr. 19).

Labākai saskaņotībai 9. pants par darbības mērķu īstenošanu arī ir svītrots (grozījums Nr. 20) un apvienots ar 11. pantu “lēmuma īstenošana” (grozījums Nr. 21).

Daži termini ir precizēti (grozījums Nr. 2). Referente dod priekšroku nevis terminam “globālie mērķi”, bet “vispārējie mērķi”, kas ir atbilstošāks (grozījums Nr. 10) termins, un nevis jēdzienam “starptautiskās tīklu izveides ietekme”, bet gan — “starptautiskā tīklu izveide” (grozījums Nr. 11).

Vispārējās pamatnostādnes un atlases kritēriji, kas minēti 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktos, lai grozītu nebūtiskus šā lēmuma elementus, ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā (grozījums Nr. 3, grozījums Nr. 4, grozījums Nr. 22, grozījums Nr. 23, grozījums Nr. 24 un grozījums Nr. 28), ja vien tiesību aktā tie netiks papildus precizēti un sīkāk izklāstīti.

• [1]  Piemēram, “Četrās sienās” (“Entre Les Murs”) un “Gomorra” 2008. gada Kannu festivālā saņēmušas apbalvojumus, attiecīgi — Zelta palmas zaru un Grand Prix.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Programma “MEDIA Mundus” sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm
Atsauces	COM(2008)0892 – C6-0011/2009 – 2008/0258(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	9.1.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 15.1.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.1.2009		DEVE 15.1.2009		BUDG 15.1.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	AFET 12.2.2009		DEVE 21.1.2009		BUDG 4.2.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Ruth Hieronymi 21.1.2009
Izskatīšana komitejā	9.3.2009
Pieņemšanas datums	2.4.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Věra Flasarová, Lissy Gröner, Ruth Hieronymi, Adrian Manole, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Thomas Wise
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erna Hennicot-Schoepges, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser
Iesniegšanas datums	8.4.2009