ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

8.4.2009 - (COM(2009)0035 – C6‑0049/2009 – 2009/0010(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Eugenijus Maldeikis

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā

(COM(2009)0035 – C6‑0049/2009 – 2009/0010(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0035),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 156. pantu un 175. panta 1. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0049/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6‑0261/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās atsauces summas atbilstību daudzgadu finanšu shēmai var nodrošināt, tikai pārskatot daudzgadu finanšu shēmu;

3.  atkārtoti pauž vēlmi veikt pārrunas ar Padomi, lai rastu risinājumu attiecībā uz atsauces summu; atgādina, ka jāizvairās no jebkādas līdzekļu pārvietošanas, kura negatīvi ietekmētu citas ES politikas, samazinot tām paredzētos līdzekļus;

4.  atgādina, ka gada apjoms tiks noteikts ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] 37. pantā;

5.  atgādina, ka likumdošanas procesu var pabeigt tikai tad, kad panākta vienošanās par programmas finansēšanu;

6.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ja finansiālo atbalstu nevar piešķirt sarakstā iekļautajiem projektiem tādēļ, ka tajos trūkst progresīvas virzības un gatavības veikt ieguldījumus 2009. un 2010. gadā, Komisijai būtu ne vēlāk kā 2009. gada 1. septembrī jāiesniedz jauns priekšlikums par enerģētikas projektu, jo īpaši tādu, kas saistīti ar energoefektivitāti (piemēram, progresīvām pilsētām) un atjaunojamo enerģiju, atbilstību un atlases kritērijiem, lai novirzītu neizmantoto finansējumu šiem projektiem. Komisijai būtu cieši jāuzrauga šādi projekti, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku līdzekļu pārdali.
Pamatojums
Ja noteiktie projekti nav sagatavoti tā, lai tajos veiktu ieguldījumus nākamo divu gadu laikā, ir jānodrošina, ka šiem projektiem paredzēto finansiālo palīdzību var izmantot citos atbilstīgos projektos, kuri atbilst kritērijiem, kā tas noteikts 1. panta 1. daļā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja otrā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto izveidoto apakšprogrammu un noteikto projektu īstenošanā līdz 2010. gada 1. septembrim nav sasniegts atsevišķo juridisko saistību posms tādēļ, ka projekti nav pietiekami labi sagatavoti, šādiem projektiem piešķirtos, bet neizmantotos līdzekļus pārdala un piešķir papildu apakšprogrammām un projektiem energoefektivitātes (piemēram, progresīvo pilsētu projektiem) un atjaunojamās enerģijas jomā.
Pamatojums
Ja noteiktie projekti nav sagatavoti tā, lai tajos veiktu ieguldījumus nākamo divu gadu laikā, ir jānodrošina, ka šiem projektiem paredzēto finansiālo palīdzību var izmantot citos atbilstīgos projektos, kuri atbilst kritērijiem, kā tas noteikts 1. daļā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir 3 500 miljoni euro, ko sadala šādi:	1. Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir xxxx miljoni euro, ko sadala šādi:
a) starpsavienojumu projekti gāzes un elektroenerģijas jomā: EUR 1,750 milj.;	a) starpsavienojumu projekti gāzes un elektroenerģijas jomā: EUR xxxx miljoni;
b) jūras vēja enerģijas projekti: EUR 500 milj.;	b) jūras vēja enerģijas projekti: EUR xxxx miljoni;
c) oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 250 milj.	c) oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR xxxx miljoni;
	1.a Atsevišķas juridiskās saistības, kuras attiecas uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem projektiem un, kuras uzņemoties, īsteno 2009. un 2010. gadā noteiktās budžeta saistības, panāk līdz 2010. gada 1. septembrim.
	1.b Ja, projektu īstenojot, nesasniedz ieguldījumu fāzi un nevar uzņemties 1.a punktā minētās atsevišķās juridiskās saistības, atsevišķajam projektam rezervētos līdzekļus nekavējoties piešķir projektiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā.
	Komisija ne vēlāk kā 2009. gada 1. septembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par atbilstību un atlases kritērijiem, kas piemērojami projektiem energoefektivitātes (piemēram, progresīvu pilsētu) un atjaunojamās enerģijas jomā.
2. Saistību apropriācijas, kas atbilst tādam saistību apjomam, kurš atcelts tāpēc, ka projekti, kuriem šāds apjoms bija paredzēts, netika īstenoti vai tos īstenoja tikai daļēji, izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejamas 2010. un 2011. gadā, ja tas ir svarīgi EEPEA mērķu sasniegšanai.
3. Šā panta 2. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē, vai vajadzīgs apropriācijas no jauna darīt pieejamas. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra finanšu gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna darītas pieejamas.
4. Budžeta lēmējinstitūcija sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja šajā laikā nav pieņemts lēmums, priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.
5. Saistību apropriācijas, kuras no jauna padarītas pieejamas, nevar pārnest uz nākamo finanšu gadu. Juridiskas saistības, kas attiecas uz saistību apropriācijām, kuras ir no jauna darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim. N gada beigās no jauna pieejamo saistību apropriāciju neizlietoto atlikumu atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.
Pamatojums
Jāatbalsta arī vietējās un reģionālās iniciatīvas, kuras var īstenot salīdzinoši viegli un ātri.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija informē Eiropas Parlamentu par dalībvalstu izveidotajām kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 20. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus atlases kritērijus:	1. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:
a) pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;	a) gatavību, kas izpaužas tā, ka līdz 2010. gada beigām priekšlikuma īstenošanā ir sasniegta ieguldījumu fāze un ir notikuši ievērojami kapitālizdevumi;
b) finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam;	b) to, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē projekta īstenošanu;
c) skaidrība par to, kādas atļaujas vajadzīgas attiecīgā projekta būvniecībai un darbībai ierosinātajā teritorijā(-s), kā arī stratēģija minēto atļauju iegūšanai.
2. Izvērtējot priekšlikumus, kuri saņemti saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija piemēro šādus piešķiršanas kritērijus:
a) pieprasītais finansējums par tonnu samazināmā CO2 pirmajos 5 darbības gados (īpatsvars — 40 %);
b) attiecīgā projekta sarežģītība un novitāte, tostarp ar to saistītās pētniecības darbības, kā arī atbalsta saņēmēju izteiktā apņēmība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķiem un struktūrām darīt zināmus citiem Eiropas uzņēmējiem attiecīgajā projektā iegūtos tehniskos rezultātus (īpatsvars — 40 %);
d) pārvaldības plāna pareizība un piemērotība, tostarp attiecībā uz tajā ietverto zinātnisko, inženierzinātnisko un tehnisko informāciju un datiem, kā arī ierosinātā koncepta gatavība panākt projekta darbību līdz 2015. gada 31. decembrim (īpatsvars — 20 %).
Pamatojums
Regulā skaidri un nepārprotami jāprecizē tie aspekti, kas jāņem vērā projekta priekšlikuma finanšu plāna novērtējumā. Vispārējs formulējums šajā pantā, iespējams, pienācīgi nepalīdz Eiropas Komisijai izdarīt izvēli attiecībā uz CCS projektu priekšlikumiem.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 23. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Cits EEPEA finansējums un instrumenti	EEPEA finansējums, ko piešķir ar inovatīvo finanšu instrumentu palīdzību
1. Daļu no Kopienas finansējuma, kas paredzēts pielikumā uzskaitītajiem projektiem, var novirzīt Eiropas Investīciju bankas resursu attiecīgajam instrumentam. Šāds ieguldījums nepārsniedz EUR 500 milj.	1. Daļu no Kopienas finansējuma novirza attiecīgajam instrumentam, piemēram, Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda (EIF) vai citu valsts finanšu iestāžu sniegtam aizdevumam, garantijai, pašu kapitāla vai citam finanšu produktam, ar kura palīdzību nodrošina ilgtermiņa kreditēšanu, tādējādi atbalstot projektus gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un progresīvo pilsētu jomās. Šāda ieguldījuma summa ir EUR 500 miljoni. Attiecīgā finanšu iestāde iegulda līdzvērtīgu summu.
Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu vai citu finanšu instrumentu, tostarp pārvaldības izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām, nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu instrumentā, un nevar radīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu.	2. Kopienas atbildība attiecībā uz aizdevumu garantiju instrumentu vai citu finanšu instrumentu, tostarp pārvaldības, izmaksām un citām atbilstīgām izmaksām nepārsniedz Kopienas ieguldījuma summu instrumentā, un nevar radīt nekādas citas saistības pret Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Īpašu uzmanību velta tam, kā EIB atbilstoši pētniecības un izstrādes projektu riska dalīšanas finanšu mehānismam attīsta finanšu mehānismu, kas paredzēts, lai sniegtu finansiālo palīdzību šajā regulā ietvertajiem projektiem enerģētikas jomā.
2. 3.Komisija, rīkojoties saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru, lemj par EEPEA finansējuma apjomu, ko piešķir minētajam instrumentam. Komisija un Eiropas Investīciju banka paraksta saprašanās memorandu, kurā precizē minētā lēmuma īstenošanas nosacījumus un metodes.	3. Komisija, EIB, EIF un citas valsts finanšu iestādes, kas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus, paraksta saprašanās memorandu, kurā precizē minēto instrumentu īstenošanas nosacījumus un metodes.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija stingri izvērtē katra ierosinātā projekta finansiālos aspektus, lai nepieļautu Kopienas līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija veic EEPEA novērtējumu, lai izvērtētu apropriāciju izmantošanas efektivitāti un programmas devumu Kopienas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā.	1. Komisija veic EEPEA novērtējumu, lai izvērtētu apropriāciju izmantošanas efektivitāti un programmas devumu Kopienas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā. Komisija iesniedz šīs izvērtēšanas rezultātus budžeta lēmējinstitūcijai.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo pārskatu par projektiem, kuriem ir piešķirts finansējums vai kuru īstenošanā finansējums ir iztērēts.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Komisija līdz 2010. gada 31. martam turpina izvērtēt EEPEA, lai novērtētu apropriāciju efektivitāti.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Komisija, konstatējot, ka projektu nevar finansēt, nekavējoties novirza līdzekļus projektiem energoefektivitātes (piemēram, progresīvo pilsētu) vai atjaunojamās enerģijas jomā. Komisija pēc tam, kad tā ir informējusi Eiropas Parlamentu un ņēmusi vērā tā atzinumu, izstrādā priekšlikumus saskaņā ar 1. un 3. pantu.

• [1]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (31.3.2009)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
(COM(2009)0035 – C6‑0049/2009 – 2009/0010(COD))

Atzinumu sagatavoja: Mario Mauro

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums Programmai ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas jomā, ir daļa no ekonomikas atveseļošanas plāna, kurā paredzēts EUR 30 miljardu piešķīrums (EUR 30 000 000 000).

Šis priekšlikums ir saistīts ar priekšlikumu regulai par lauku attīstības veicināšanu un platjoslas sakaru ieviešanu lauku reģionos. Kopējā piešķīruma summa ir EUR 5 miljardi, no kuriem EUR 3,5 miljardi paredzēti enerģētikas nozarei un EUR 1,5 miljardi — lauku attīstībai.

Komisija savā priekšlikumā paziņoja, ka tā „ir iesniegusi priekšlikumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu (MFF) 2007.-2013. gadam, lai 1.A kategorijas ietvaros atrastu papildlīdzekļus, ievērojot kopējo summu, kas noteikta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1] (..).” Komisija „ierosina tos līdzekļus, kas nav nepieciešami 2. kategorijas ietvaros attiecībā uz 2008. gadu, pārvietot uz 1.A kategoriju, šādi iegūstot līdzekļus EUR 3,5 miljardu apmērā, kas nepieciešami projektiem enerģētikas jomā (EUR 1,5 miljardi 2009. gadā un EUR 2,0 miljardi 2010. gadā).”

                                                                                        EUR miljonos

Izdevumu veids	Iedaļas Nr.		2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	Kopā
Darbības izdevumi
Saistību apropriācijas (CA)	8.1	A	1498,8	1998,8						3497,6
Maksājumu apropriācijas (PA)		B	75	1012	750	1024	362	212	62,6	3497,6
Administratīvie izdevumi bāzes finansējuma ietvaros
Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA)	8.2.4	C	1,2	1,2						2,4
KOPĒJAIS BĀZES FINANSĒJUMS
Saistību apropriācijas		a+c	1500	2000						3500
Maksājumu apropriācijas		b+c	76,2	1013,2	750	1024	362	212	62,6	3500

Atzinuma sagatavotājs norāda, ka bāzes finansējumā nav iekļauti papildu EUR 18 miljoni par administratīvajiem izdevumiem, un vēlētos, lai Komisija precizē šā priekšlikuma izstrādāšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus.

Lai gan Eiropadome 2008. gada decembrī atbalstīja šo iniciatīvu, Padome līdz šim vēl nav panākusi nekādu vienošanos. Budžeta komiteja atkārtoti apstiprinājusi nepieciešamību pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu vairāku iemeslu dēļ.

Priekšlikums regulai paredz izveidot Programmu enerģētikas nozares projektu finansēšanai, atbalstot projektus, kam ir nozīmīga loma ekonomikas atjaunošanā, energoapgādes drošības veicināšanā un siltumnīcas efektu izraisošu izplūdes gāzu samazināšanā.

Padome ir pārskatījusi Komisijas iesniegto atbilstīgo projektu sarakstu, lai apmierinātu to dalībvalstu prasības, kuras lūdza visaptverošāku projektu sarakstu.

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu. Kaut arī ES budžetam tiek uzlikts liels finansiālais slogs, šim projektam ir tik liela nozīme ekonomikas atveseļošanā, ka tas jāīsteno jebkādā iespējamā veidā.

Ņemot vērā veiktās izmaiņas Komisijas priekšlikuma pielikumā, kas tika izsniegts Padomes Budžeta komitejas sanāksmē 2009. gada 19. februārī, referents nevar nosaukt precīzu piešķīruma summu, kas nepieciešama programmas finansēšanai.

Attiecībā uz piešķīrumu izcelsmi 2009.–2010. gada enerģētikas nozares projektiem, referents vēlas noskaidrot, kā savienot šo avotu ar iespējamo risku, ko radītu strauja lauksaimniecības produkcijas cenu (t. i., piena cenu) samazināšanās un kā rezultātā būtu nepieciešams piešķīrums lauksaimniecības nozares īstermiņa veicināšanai.

Atzinuma sagatavošanas laikā referents vēl nebija informēts par jebkādu noteiktu vienošanos, kas panākta Padomē attiecībā uz programmai piešķirto galīgo summu. Šobrīd ir zināms, ka lēmumu pieņems Eiropadome 2009. gada 19.–20. martā.

Daži grozījumi tomēr vēl nav pietiekami izstrādāti, lai tos jau varētu iekļaut Komisijas priekšlikumā, ņemot vērā, ka pārrunu priekšmets var mainīties dažu dienu laikā.

Ierosinātie grozījumi attiecas uz bāzes finansējuma un MFF savienojamību. Referents tāpat kā Komisija uzskata, ka nepieciešams pārskatīt MFF, lai atrastu finansējumu kredītiem EUR 3,5 miljardu apjomā, kas paredzēti enerģētikas nozares projektu kreditēšanai.

Referents arī uzsver nepieciešamību neatņemt 2. kategorijai visus iespējamos ierobežojumus, ņemot vērā nestabilo situāciju lauksaimniecības tirgos. Enerģētikas nozarē īstenotie projekti nedrīkst radīt kaitējumu nevienai no citām ES īstenotajām politikām, kam arī jāsniedz atbilstošs finansējums.

Turklāt referents uzsver, ka Padomē notikušo sarunu rezultātā nepieciešams sniegt skaidru, visaptverošu un detalizētu finansēšanas priekšlikumu un informāciju par jebkādu šī priekšlikuma ietekmi uz gada budžetu. Tādēļ viņš iesniedz grozījumu, norādot uz nepieciešamību attiecībā uz budžeta procedūras izstrādi ņemt vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 38. punktu.

Cits referenta iesniegtais grozījums attiecas uz Komisijas pienākumu informēt Parlamentu par novērtējumu, ko tā veic katra finanšu gada sākumā, lai prognozētu, vai anulētās saistības, kas attiecas uz prognozētajiem kredītiem, varētu kļūt par programmai pieejamām apropriācijām.

Visbeidzot, referents iesniedz grozījumu, kurā viņš lūdz Komisiju informēt Parlamentu par kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām, ko izveidojušas dalībvalstis un par ko informēta tikai Komisija.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās atsauces summas atbilstību daudzgadu finanšu shēmai var nodrošināt, tikai pārskatot daudzgadu finanšu shēmu;
Grozījums Nr.  2 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.b atkārtoti pauž vēlmi veikt pārrunas ar Padomi, lai rastu risinājumu attiecībā uz atsauces summu; atgādina, ka nedrīkst pieļaut nekādu līdzekļu pārvietošana, kas negatīvi ietekmētu citas ES politikas, samazinot tām paredzētos līdzekļus;
Grozījums Nr.  3 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.c punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.c atgādina, ka gada apjoms tiks noteikts ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. panta noteikumiem;
Grozījums Nr.  4 Normatīvās rezolūcijas projekts 1.d punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	1.d atgādina, ka likumdošanas procesu var pabeigt tikai tad, kad panākta vienošanās par programmas finansēšanu;
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir 3 500 miljoni euro, ko sadala šādi:	1. Finanšu piešķīrums EEPEA īstenošanai 2009. un 2010. gadam ir XXX miljoni euro, ko sadala šādi:
a) starpsavienojumu projekti gāzes un elektroenerģijas jomā: EUR 1,750 milj.;	a) starpsavienojumu projekti gāzes un elektroenerģijas jomā: EUR XXX miljoni;
b) jūras vēja enerģijas projekti: EUR 500 milj.;	b) jūras vēja enerģijas projekti: EUR XXX miljoni;
c) oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 250 milj.	c) oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR XXX miljoni.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saistību apropriācijas, kas atbilst tādam saistību apjomam, kurš atcelts tāpēc, ka projekti, kuriem šāds apjoms bija paredzēts, netika īstenoti vai tos īstenoja tikai daļēji, izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejamas 2010. un 2011. gadā, ja tas ir svarīgi EEPEA mērķu sasniegšanai.	2. Saistību apropriācijas, kas atbilst tādam saistību apjomam, kurš atcelts tāpēc, ka projekti, kuriem šāds apjoms bija paredzēts, netika īstenoti vai tos īstenoja tikai daļēji, izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejamas nākamajā — attiecīgi 2010. un 2011. — gadā, ja tas ir svarīgi EEPEA mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 2. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē, vai vajadzīgs apropriācijas no jauna darīt pieejamas. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra finanšu gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna darītas pieejamas.	3. Šā panta 2. punkta nolūkā Komisija katra finanšu gada sākumā pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē, vai vajadzīgs apropriācijas no jauna darīt pieejamas. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, kuru iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra finanšu gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna darītas pieejamas.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija informē Eiropas Parlamentu par dalībvalstu izveidotajām kontroles, pārvaldības un uzraudzības sistēmām.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 27. pants – 2.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	2.a Komisija stingri izvērtē katra ierosinātā projekta finansiālos aspektus, lai nepieļautu Kopienas līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija veic EEPEA novērtējumu, lai izvērtētu apropriāciju izmantošanas efektivitāti un programmas devumu Kopienas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā.	1. Komisija veic EEPEA novērtējumu, lai izvērtētu apropriāciju izmantošanas efektivitāti un programmas devumu Kopienas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā; Komisija iesniedz šīs izvērtēšanas rezultātus budžeta lēmējinstitūcijai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
Atsauces	COM(2009)0035 – C6-0049/2009 – 2009/0010(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.2.2009
Referents (-i)        Iecelšanas datums	Mario Mauro 10.2.2009
Izskatīšana komitejā	11.3.2009		30.3.2009
Pieņemšanas datums	30.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Richard James Ashworth, Reimer Böge, Simon Busuttil, Paulo Casaca, Szabolcs Fazakas, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Catherine Guy-Quint, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Gérard Onesta, Nina Škottová, László Surján, Gary Titley
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Călin Cătălin Chiriţă

• [1]               COM(2008)0859, 10.12.2008.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (30.3.2009)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
(COM(2009)0035 – C6‑0049/2009 – 2009/0010(COD))

Atzinumu sagatavoja: Rumiana Jeleva

app

ĪSS PAMATOJUMS

Ø Ievads

Eiropas Komisijas priekšlikumā ir runa par divām politikas jomām, viena no tām ir ekonomika un otra — energoapgādes drošība. Arguments par labu tūlītējai rīcībai ir reakcija uz Eiropas Padomes aicinājumu Komisijai iesniegt sarakstu ar konkrētiem projektiem[1], stimulēt Eiropas ekonomiku, ņemot vērā gan nepieciešamību nodrošināt adekvātu ģeogrāfisko līdzsvaru, gan ātru īstenošanu.

Vienlaikus ar finansiālo krīzi un globālo lejupslīdi Eiropa ir cietusi no milzīgām nekontrolējamām jēlnaftas cenu svārstībām, kā arī no būtiskiem un atkārtotiem gāzes piegādes pārtraukumiem no Krievijas. Atklājās arī tas, ka par spīti lejupslīdei ir noteikti nepieciešams nodrošināt, ka ieguldījums attīstībā un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana turpinās mērķiem atbilstošā tempā.

Tādā veidā Komisijas priekšlikums par ieguldījumiem balstās uz trīs pīlāriem, proti:

v Gāzes un elektrības tīklu savstarpēja savienošana,

v Oglekļa uztveršana un uzglabāšana,

v Jūras vēja enerģijas projekti.

Tādēļ šis priekšlikums satur procedūras un finansiālās palīdzības sniegšanas metodes, lai veicinātu ieguldījumu tāda Eiropas integrēta enerģētikas tīkla veidošanā, kurš spēj nodrošināt pilnveidotu piegādes drošību, uzlabojot Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas politiku.

Šāda visas Eiropas apvienotā enerģētikas tīkla veidošana nav jauna. Eiropas Savienība jau finansē elektrības un gāzes pārvades infrastruktūras projektus, kuriem ir Eiropas nozīme. Gada budžets 25 miljonu eiro apmērā tiek izlietots galvenokārt priekšizpētes atbalstīšanai. Lielākā daļa projektu darbojas pāri valstu robežām, vai arī tie ietekmē vairākas ES dalībvalstis. Šis priekšlikums ir jāredz kā papildus plānam, precīzi iekļaujoties ES enerģētikas politikā.

Ø Piegādes drošība un daudzveidība un oglekļa emisijas kontrole

Oglekļa emisijas kontrole un alternatīvu atjaunojamo energoresursu pilnveidošana ir galvenie mērķi visās Eiropas politikas jomās. Ja visos pārvaldes līmeņos netiks veikti reālistiski, ātri un efektīvi pasākumi, Savienība nespēs īstenot izvirzītos mērķus samazināt oglekļa emisiju līdz 2020. gadam vai arī nodrošināt dominējošu konkurētspēju enerģētikas nozarē globālajā tirgū, kad ekonomika būs atveseļojusies. Uzmetot paviršu skatienu enerģijas avotiem visā Savienībā, skaidri redzams, ka paredzamā nākotnē akmeņogles un akmeņogļu atvasinājumi arī turpmāk būs galvenie enerģijas avoti elektrības un tērauda ražošanai. Pašlaik termoelektrocentrāles veido 20 % no ES CO2 emisijas un Eiropas enerģētikas nozare paredz uzcelt 40 jaunas termoelektrocentrāles nākamo piecu gadu laikā[2]. Attiecībā uz šādu varbūtību oglekļa uzglabāšanas tehnoloģija ir ne tikai iespēja, bet arī reāla un neapšaubāma nepieciešamība.

Protams, tādu tehnoloģiju izveide, kuras spējīgas ražot elektrību, racionāli izmantojot vēja un saules enerģiju, ir ne tikai jāturpina, bet arī jāpaātrina, un jāatbalsta īpaši tie projekti, kuriem ir vislielākās iespējas tikt īstenotiem īsā vai vidēji ilgā laikā. Tomēr būtu vēlams domāt, ka šīs tehnoloģijas spēs nodrošināt visas Eiropas enerģijas vajadzības noteikta grafika ietvaros. Tās ir plaša spektra enerģijas ražošanas tehnoloģijas, kuras Savienībai būtu noderīgas. Šis Komisijas priekšlikums ir tūlītēja reakcija, lai apmierinātu vajadzības pēc enerģētikas politikas pieņemšanas un saskaņošanas atbilstoši pašreizējam stāvoklim.

Vispasaules un vietējās ekonomikas un finanšu nosacījumi nebūt nesekmē lielākas investīcijas enerģētikas pētniecībā un infrastruktūras projektos. Tomēr, lai nākotnē nodrošinātu energoapgādes drošību visā Savienībā, ir nepieciešams valsts rezerves krājumu vispārējs līmenis, kā arī iespēja nodrošināt resursus vietās un reģionos, kuros kāda iemesla dēļ rodas problēmas ar piegādi vai pieejamību. Skatoties no šī viedokļa un lai izvairītos no enerģijas trūkuma, ar kuru dažas dalībvalstis vairākkārt saskārušās nesenā pagātnē, jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu ieguldījumu energoapgādes jomā.

Tādēļ, uzņemoties šo iniciatīvu, Savienība ne tikai paātrina tādu projektu attīstību, kas cieši saistīti ar energoapgādes drošību, bet arī rada vai saglabā darbavietas augsti specializētā un tehniski modernizētā nozarē, kura ir ļoti svarīga visiem Eiropas reģioniem.

Ø ES energoapgādes ģeopolitika

Kā viena no lielākajām naftas, gāzes un akmeņogļu importētājām ES ir nozīmīga starptautiskajā enerģijas tirgū [3], bet tās atkarība no importētās enerģijas eksponenciāli pieaugs nākamo 20 gadu laikā. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi[4], ka, ja nekas netiks darīts, ES enerģijas atkarība pieaugs no 50 % 2000. gadā līdz 70 % 2030. gadā. Galvenās gāzes piegādātājas Savienībai ir Krievija ar (30 %), Alžīrija (25 %) un Norvēģija (25 %), turklāt tiek prognozēts, ka atkarība no Krievijas avotiem pieaugs līdz 80 % 2030. gadā. Vēsturisku un ģeogrāfisku iemeslu dēļ tās dalībvalstis, kuras kādreiz bijušas pakļautas Padomju Savienības ietekmei, visvairāk skar pretrunīgās metodes, ar kurām Krievija panāk savus līguma noteikumus[5].

Kamēr nedroša gāzes piegāde ir bijis plaši atspoguļots temats ziņās visā Eiropā, Savienības atkarība no naftas importa no Tuvajiem Austrumiem palielināsies divas reizes nākamo divdesmit gadu laikā. Tai pašā laikā 66 % no ES nepieciešamajām akmeņoglēm tiks importētas. Zaļajā grāmatā Eiropas Komisija skaidri uzsver ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un drošas energoapgādes nozīmi Eiropai un to, ka 27 valstu enerģētikas politiku līdzāspastāvēšana un sarunas ar ārējiem enerģijas piegādātājiem ir neizdevīgas ekonomikai. Un tāpēc arguments par labu kopējai ārējai enerģētikas politikai pakāpeniski ir kļuvis par vēl pārliecinošāku patreiz pastāvošajā ārkārtējā finanšu un ekonomikas situācijā.

Protams, ar agrāk vēl nebijušiem valdības izdevumu apjomiem, ko pasaules ekonomika ir piedzīvojusi pēdējos mēnešos, ir nepieciešams precīzi plānot pieejamo finansējumu, kas ietekmē tos projektus, kuri var nodrošināt optimālu drošību gan piegādes, gan arī ilgtspējas un oglekļa emisijas samazināšanas ziņā.

Ø Projektu izvēle un budžeta izmaiņas

Eiropas Komisija sniedz mums informāciju [6], ka, lai panāktu tūlītēju ietekmi uz ekonomisko krīzi, ir nepieciešams sagatavot sarakstu ar projektiem, kuri nekavējoties varētu saņemt finansiālo palīdzību. To projektu izvēle, kurus nosaka Eiropas Komisija kopā ar budžeta izmaiņu sekām, ir ļoti tehniska. Parlaments noteikti var ierosināt grozījumus projektu sarakstam, bet lielākā daļa no tiem būtu balstīti uz tādu projektu atkārtotu iesniegšanu, kurus Komisija vai dalībvalstis dažādu iemeslu neizvēlējās. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka turpināt šādā garā būtu neproduktīvi, jo, kā minēts iepriekš, būtiska nozīme ir ātrumam. Tas pats lielā mērā attiecas uz katram projektam piešķirtajām summām. Bez detalizētas informācijas, kura nepieciešama, lai novērtētu ierosināto summu atbilstību, nav jēgas tos mainīt.

Ø secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto — neatliekamību, ar kuru šīs lietas jārisina, kā arī pašsaprotamos uzlabojumus Eiropas ekonomikā, energoapgādes drošību un oglekļa emisijas samazināšanu, būtu tūlīt un ātri jāīsteno šis tiesību akts. Atzinuma sagatavotāja stingri iesaka pieņemt šo priekšlikumu bez grozījumiem.

*******

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ierosināt Komisijas priekšlikuma apstiprināšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
Atsauces	COM(2009)0035 – C6-0049/2009 – 2009/0010(COD)
Atbildīgā komiteja	ITRE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 19.2.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Rumiana Jeleva 9.3.2009
Izskatīšana komitejā	9.3.2009
Pieņemšanas datums	30.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Gerardo Galeote, Gábor Harangozó, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Sérgio Marques, Maria Petre, Elisabeth Schroedter, Catherine Stihler, Margie Sudre, Oldřich Vlasák
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Domenico Antonio Basile, Emanuel Jardim Fernandes, Samuli Pohjamo
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jorgo Chatzimarkakis, Dragoş Florin David, Siiri Oviir

• [1]  Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksme.
• [2]  Avots: Climate Action
• [3]  Avots: Source EurActiv.
• [4]  Zaļā grāmata par energoapgādi, 2000. gada novembris.
• [5]  Skatīt sekas Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā 2006. un 2009. gada ziemās.
• [6]  Skatīt COM (2009)0035, 7. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā
Atsauces	COM(2009)0035 – C6-0049/2009 – 2009/0010(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	28.1.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 19.2.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.2.2009		CONT 19.2.2009		ENVI 19.2.2009		REGI 19.2.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	CONT 17.2.2009		ENVI 11.2.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Eugenijus Maldeikis 16.2.2009
Izskatīšana komitejā	19.3.2009		30.3.2009
Pieņemšanas datums	31.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 4 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Avril Doyle, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Bernhard Rapkay, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jill Evans, Ona Juknevičienė, Willem Schuth
Iesniegšanas datums	8.4.2009