ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju

29.4.2009 - (COM(2009)0066 – C6‑0071/2009 – 2009/0027(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Jean Lambert

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju

(COM(2009)0066 – C6‑0071/2009 – 2009/0027(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0066),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 63. panta 1. un 2. punktu un 66. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6–0071/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6‑0279/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  Stresses that the provisions of Point 47 of the Interinstitutional Agreement of 17 May 2006 on budgetary discipline and sound financial management[1] (IIA) will apply for the setting-up of the European Asylum Support Office; stresses that, should the legislative authority decide in favour of the setting-up of such an agency, Parliament will enter into negotiations with the other arm of the budgetary authority with a view to coming to a timely agreement on the financing of the agency in line with the relevant provisions of the IIA;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Praktiskā sadarbība patvēruma jomā paredz palielināt dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesu konverģenci šajā jomā Eiropas tiesiskā regulējuma ietvaros. Pēdējos gados jau ir veikti daudzi praktiskās sadarbības pasākumi, jo īpaši izveidota kopēja pieeja attiecībā uz izcelsmes valstu informāciju un kopēja Eiropas patvēruma mācību programma.	(5) Praktiskā sadarbība patvēruma jomā paredz palielināt dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesu konverģenci un kvalitāti šajā jomā Eiropas tiesiskā regulējuma ietvaros. Iepriekšējos gados jau ir veikti daudzi praktiskās sadarbības pasākumi, jo īpaši izveidota kopēja pieeja attiecībā uz izcelsmes valstu informāciju un kopēja Eiropas patvēruma mācību programma.
Pamatojums
Birojam vajadzētu arī strādāt pie tā, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti visās dalībvalstīs, bet ne tikai konverģenci.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs atbalsta solidaritātes mehānismu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt (brīvprātīgi un koordinēti) labāku dalībvalstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu uz citām dalībvalstīm, vienlaicīgi rūpējoties, lai patvēruma sistēmas netiktu ļaunprātīgi izmantotas.	(6) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs atbalsta saistošu solidaritātes mehānismu ieviešanu, kuru mērķis ir atbilstīgi nediskrecionāriem, pārredzamiem un skaidriem noteikumiem veicināt labāku dalībvalstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu uz citām dalībvalstīm, vienlaicīgi rūpējoties, lai patvēruma sistēmas netiktu ļaunprātīgi izmantotas.
Pamatojums
Formulējuma „brīvprātīgi” pievienošana nekādā veidā nepalīdzēs izrādīt solidaritāti ar dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēmas ir īpaši un nevienmērīgi noslogotas.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai saņemtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos īpašās zināšanas un atbalstu, Birojam būtu jārīkojas ciešā sadarbībā ar viņu. Tālab Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos loma būtu pilnībā jāatzīst un viņš būtu pilnībā jāpiesaista Biroja darbam. Birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic uzdevumus patvēruma jomā, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, un jāizmanto šo dienestu resursi un īpašās zināšanas, kā arī sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Biroju, lai nodrošinātu tā uzdevuma izpildi.	(9) Lai saņemtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un nevalstisko organizāciju īpašās zināšanas un atbalstu, Birojam būtu jārīkojas ciešā sadarbībā ar viņu. Tālab Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un nevalstisko organizāciju loma būtu pilnībā jāatzīst un tie būtu pilnībā jāpiesaista Biroja darbam. Birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic uzdevumus patvēruma jomā, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, un jāizmanto šo dienestu resursi un īpašās zināšanas, kā arī sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Biroju, lai nodrošinātu tā uzdevuma izpildi.
Pamatojums
Neatkarīgi eksperti patvēruma jomā, piemēram, nevalstiskas organizācijas (NVO), praktizējoši juristi, tiesneši un akadēmiskie līdzstrādnieki var sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbā, lai nodrošinātu, ka tas īsteno mērķus labi funkcionējošas kopējas Eiropas patvēruma sistēmas radīšanā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Lai efektīvi kontrolētu Biroja darbību, Komisijai un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām tā valdē. Ja iespējams, Biroja valdes sastāvā būtu jābūt to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par patvēruma politiku, vai to pārstāvjiem. Padomei būtu jāuztic pilnvaras, kas nepieciešamas, lai izstrādātu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, noteiktu pārredzamas darba procedūras Biroja lēmumu pieņemšanai un ieceltu izpilddirektoru. Lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos pilnībā piesaistītu Biroja darbam, un ņemot vērā viņa īpašas zināšanas patvēruma jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos būtu jābūt Biroja valdes loceklim bez balsstiesībām.	(14) Lai efektīvi kontrolētu Biroja darbību, Komisijai un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām tā valdē. Ja iespējams, Biroja valdes sastāvā būtu jābūt to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par patvēruma politiku, vai to pārstāvjiem. Padomei būtu jāuztic pilnvaras, kas nepieciešamas, lai izstrādātu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, noteiktu pārredzamas darba procedūras Biroja lēmumu pieņemšanai un ieceltu izpilddirektoru. Lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos pilnībā piesaistītu Biroja darbam, un ņemot vērā viņa īpašas zināšanas patvēruma jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos būtu jābūt Biroja valdes loceklim bez balsstiesībām. Ņemot vērā Biroja uzdevumu raksturu un izpilddirektora lomu, Eiropas Parlaments jāiesaista uz šo amatu izvirzīto kandidātu atlases procesā.
Pamatojums
EPAB izpilddirektoram ir uzticētas vairākas galvenās funkcijas, tostarp kompetence sagatavot ziņojumus par izcelsmes valstīm. Ir svarīgi, lai šajā amatā ieceltā persona atbilstu augstākajiem standartiem profesionālās kompetences un neatkarības ziņā. Sekmējot Parlamenta iesaistīšanos iecelšanas procedūrā, tiktu nodrošināta lielāka demokrātiskā atbildība. Šāda veida iesaistīšanās neradītu pretrunas ar Eiropas Parlamenta kā budžeta uzraudzītāja lomu, jo šāda procedūra jau ir ieviesta citā ES aģentūrā, proti, Pamattiesību aģentūrā (FRA).
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.	(16) Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Par biroja finansēšanu būtu jāvienojas budžeta lēmējiestādei, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. pantā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1. Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. 1 OJ C 139, 14.6.2006, p. 1.
Pamatojums
Apsvērumā, kurā apskatīti budžeta jautājumi, vajadzētu iekļaut atsauci par vienošanās nepieciešamību starp abām budžeta lēmējiestādēm attiecībā uz Biroja finansēšanu, kā tas prasīts Iestāžu nolīgumā.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Lai labi veiktu savu uzdevumu un, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Birojam būtu jāsadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 168/2007. Birojam būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.	(17) Lai labi veiktu savu uzdevumu un, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Birojam būtu jāsadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 168/2007. Birojam būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Kopienas tiesiskajiem standartiem attiecībā uz patvērumu.
Pamatojums
Biroja sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vajadzētu notikt tikai un vienīgi ar mērķi nodrošināt, ka tiek ievēroti starptautiskie un Kopienas tiesiskie standarti attiecībā uz patvērumu.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai labi veiktu savu uzdevumu, Birojam būtu jābūt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, proti, Dānijas, Norvēģijas, Īslandes un Šveices līdzdalībai. Birojs var arī, vienojoties ar Komisiju, noslēgt darba vienošanās atbilstīgi Līguma noteikumiem ar citām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās pieņem un piemēro Kopienas tiesību aktus. Tomēr Birojam nekādā negadījumā nevajadzētu attīstīt autonomu ārējo politiku.	(18) Lai labi veiktu savu uzdevumu, Birojam būtu jābūt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, proti, Dānijas, Norvēģijas, Islandes un Šveices līdzdalībai. Birojs var arī, vienojoties ar Komisiju, noslēgt darba vienošanās ar citām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās pieņem un piemēro Kopienas tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Kopienas tiesiskajiem standartiem attiecībā uz patvērumu. Tomēr Birojam nekādā negadījumā nevajadzētu attīstīt autonomu ārējo politiku.
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, kā notiek sadarbība ar trešām valstīm, kurai vajadzētu aprobežoties ar atbilstības nodrošināšanu starptautiskajiem un Kopienas tiesiskajiem standartiem attiecībā uz patvērumu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Attiecībā uz Biroju vajadzētu piemērot Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1 (Finanšu regulu), un jo īpaši tās 185. pantu.
Pamatojums
Birojs tiek izveidots kā decentralizēta Eiropas Savienības aģentūra, un to finansē saskaņā ar Iestāžu nolīgumu. To vajadzētu atspoguļot Lēmumā minētajos juridiskajos pamatos.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Birojam nav nekādas tiešas vai netiešas ietekmes dalībvalstu iestāžu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz starptautiskās aizsardzības individuālajiem pieteikumiem.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 4. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) iegūst informāciju, izmantojot visus būtiskos informācijas avotus, jo īpaši valstiskos un nevalstiskos, par patvēruma meklētāju un to personu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, izcelsmes valstīm;	(a) pārredzamā un objektīvā veidā iegūst svarīgu, ticamu, precīzu un aktualizētu informāciju, izmantojot visus būtiskos informācijas avotus, tostarp valsts organizācijas un nevalstiskas organizācijas, kā arī starptautiskas organizācijas un ES iestādes, par patvēruma meklētāju un to personu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, izcelsmes valstīm;
Pamatojums
Tā kā informācijai jābūt iegūtai no visiem svarīgajiem avotiem, ziņojumu sagatavošanu arī vajadzētu veikt, balstoties uz visiem svarīgajiem avotiem. Tas aptver ne tikai valsts iestāžu un nevalstisku organizāciju, bet arī starptautisku organizāciju, piemēram, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sniegto informāciju, kā arī ES iestāžu ziņojumus, piemēram, EP komiteju ziņojumi par vizītēm trešās valstīs, no kurām varētu ieceļot patvēruma meklētāji. Informāciju vajadzētu vākt pārredzamā un objektīva veidā, un to nevajadzētu ietekmēt politiski.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 4. pants – b punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) pārvalda un pilnveido portālu, kurā iekļauta izcelsmes valstu informācija, un nodrošina šā portāla uzturēšanu;	(b) pārvalda un pilnveido portālu, kurā iekļauta izcelsmes valstu informācija, un nodrošina šā portāla uzturēšanu, kā arī nodrošina tā pieejamību un pārredzamību;
Pamatojums
Vajadzētu nodrošināt, ka kopējais portāls ir pieejams ne tikai dalībvalstīm, bet arī tiem, kuri lūdz patvērumu. Lai nodrošinātu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas struktūru vienlīdzību, kā arī ņemot vērā izcelsmes valsts informācijas nozīmīgumu statusa noteikšanā, ir svarīgi, ka patvēruma meklētāji un viņu advokāti piekļūst tai pašai informācijai, kas ir pieejama iestādēm patvēruma jomā.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 4. pants – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) analizē izcelsmes valstu informāciju un sagatavo ziņojumus par izcelsmes valstīm.	(d) objektīvi analizē izcelsmes valstu informāciju un sagatavo ziņojumus par izcelsmes valstīm saskaņā ar a) punktu, cenšoties ieviest vienotus vērtēšanas kritērijus.
Pamatojums
Tā kā informācijai jābūt iegūtai no visiem svarīgajiem avotiem, ziņojumu sagatavošanu arī vajadzētu veikt, balstoties uz visiem svarīgajiem avotiem. Tas aptver ne tikai valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju, bet arī starptautisko organizāciju, piemēram, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos, sniegto informāciju, kā arī ES iestāžu ziņojumus, piemēram, EP komiteju ziņojumi par vizītēm trešās valstīs, no kurām varētu ieceļot patvēruma meklētāji. Informāciju vajadzētu vākt pārredzamā un objektīva veidā, un to nevajadzētu ietekmēt politiski.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un jebkādus citus pasākumus, kas saistīti ar instrumentu un mehānismu īstenošanu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju Eiropas Savienībā pārvietošanu Kopienas iekšienē, balstoties uz brīvprātības principu.	Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un jebkādus citus pasākumus, kas saistīti ar instrumentu un mehānismu īstenošanu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju Eiropas Savienībā pārvietošanu Kopienas iekšienē.
Pamatojums
Ja pārdalīšana notiks tikai „balstoties uz brīvprātības principu”, tas nekādā veidā nepalīdzēs izrādīt solidaritāti ar dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēmas ir īpaši un nevienmērīgi noslogotas.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Birojs izveido un izstrādā mācības, kas paredzētas visu valstu pārvaldes iestāžu un tiesu pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu dienestiem, kuri ir kompetenti patvēruma jomā.	1. Birojs ciešā sadarbībā ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un attiecīgām nevalstiskām organizācijām izveido un izstrādā mācības, kas paredzētas visu valstu pārvaldes iestāžu un tiesu pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu dienestiem vai nevalstiskām organizācijām, kuri ir kompetenti patvēruma jomā.
Pamatojums
Gan ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos, gan nevalstiskās organizācijas var piedāvāt augstas kvalitātes apmācību, kā arī paši gūt labumu no tās. Dažas dalībvalstīs nevalstiskās organizācijas tiek oficiāli iesaistītas patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesā.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Birojs pārvalda un pilnveido Eiropas patvēruma programmu.	2. Birojs pārvalda un pilnveido Eiropas patvēruma programmu, kurā paredz apmācību vismaz starptautiskajos tiesību aktos bēgļu un cilvēktiesību jomā, kā arī attiecībā uz standartiem un ES tiesību kopumu patvēruma jomā.
Pamatojums
Eiropas patvēruma programmā jāiekļauj pamatīga apmācība starptautiskajos tiesību aktos bēgļu un cilvēktiesību un standartu jomā, jo tie ir ES tiesību kopuma pamatā patvēruma jomā.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Specifiskās mācības jo īpaši attiecas uz	4. Specifiskās vai tematiskās mācības jo īpaši attiecas uz
Pamatojums
Vispārēja apmācība ir iekļauta Eiropas patvēruma programmā. Iepriekš iekļautais saraksts ir specifisku un tematisku apmācību apvienojums.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 6. punkts – 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Birojs rīko patvēruma intervences rezervē iekļautajiem ekspertiem, kā minēts 15. panta 3. punktā, specifiskas mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un kompetencēm, kā arī regulāras praktiskās nodarbības minētajiem ekspertiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts gada darba programmā.	6. Birojs rīko patvēruma intervences rezervē iekļautajiem ekspertiem, kā minēts 15. pantā, specifiskas mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un kompetencēm, kā arī regulāras praktiskās nodarbības minētajiem ekspertiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts gada darba programmā.
Pamatojums
Priekšlikumā nav 15. panta 3. punkta.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 6. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Birojs var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.	7. Birojs var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm un nevalstiskām organizācijām to teritorijā.
Pamatojums
Skat. pamatojumu 16. grozījumam.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu Eiropas Savienībā.	Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā solidaritātes un sloga sadales principus.
Pamatojums
Ir svarīgi uzsvērt solidaritātes un sloga sadales principus saistībā ar informācijas apmaiņu un pasākumiem, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 7. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Birojs savu pilnvaru ietvaros un atbilstīgi 47. pantam var izveidot sadarbības formas ar trešām valstīm par tehniskiem jautājumiem, kas attiecas jo īpaši uz trešo valstu resursu stiprināšanu reģionālās aizsardzības programmu ietvaros.	Birojs savu pilnvaru ietvaros un atbilstīgi 47. pantam var veicināt trešo valstu resursu stiprināšanu reģionālās aizsardzības programmu ietvaros.
Pamatojums
Tādējādi tiek precizēts sadarbības apjoms ar trešām valstīm.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai varētu izvērtēt īpaši noslogoto valstu vajadzības, Birojs, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Birojam sniegto informāciju, vāc visu lietderīgo informāciju, kas ļauj identificēt, sagatavot un noteikt steidzamos pasākumus, lai rastu risinājumu īpašajam noslogojumam, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (…/…), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm.	1. Lai varētu izvērtēt īpaši noslogoto valstu vajadzības, Birojs, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citu attiecīgo organizāciju Birojam sniegto informāciju, vāc visu lietderīgo informāciju, kas ļauj identificēt, sagatavot un noteikt steidzamos pasākumus, lai rastu risinājumu īpašajam noslogojumam, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (…/…), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm.
Pamatojums
Citas attiecīgās organizācijas, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) arī spēj sniegt lietderīgu un papildinošu informāciju saistībā ar dalībvalstu vajadzībām.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Birojs sistemātiski pārbauda un analizē, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pieejamās struktūras un cilvēkresursus jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā, kā arī uzņemšanas iespējas patvēruma jomā dalībvalstīs, lai veicinātu dažādu valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par patvēruma jautājumiem, ātru un ticamu savstarpējo informācijas sniegšanu.	2. Birojs sistemātiski pārbauda un analizē, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pieejamās struktūras un cilvēkresursus jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā un saistībā ar palīdzību sākotnējā informācijas vākšanā, lai atbalstītu dalībvalstis sava statusa noteikšanā, kā arī uzņemšanas iespējas patvēruma jomā dalībvalstīs, lai veicinātu dažādu valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par patvēruma jautājumiem, ātru un ticamu savstarpējo informācijas sniegšanu.
Pamatojums
Svarīgi ir pieejamie cilvēkresursi ne tikai rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā, bet arī personāla skaits, kas paredzēts, lai palīdzētu noorganizēt sākotnējās intervijas, jo tas neizbēgami ietekmēs lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 10. pants – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ievieš agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras mērķis ir paziņot dalībvalstīm par iespējamu masveida starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju ierašanos;	(a) ievieš agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras mērķis ir paziņot dalībvalstīm un Komisijai par iespējamu masveida starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju ierašanos;
Pamatojums
Pieminot šādu agrīnas brīdināšanas sistēmu, jāatsaucas uz attiecīgo Kopienas tiesību aktu, kurā ir runa par pārvietoto personu masveida pieplūdumu, kuru vidū arī var būt pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai, kaut arī šis tiesību akts tieši nereglamentē brīdināšanas sistēmu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 10. pants – aa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) apspriežoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un ņemot vērā nediskrecionārus, pārredzamus un skaidrus noteikumus, pēc Komisijas priekšlikuma ievieš saistošu solidaritātes mehānismu, lai nodrošinātu to dalībvalstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu, kurās valsts patvēruma sistēmas ir īpaši un nevienmērīgi noslogotas;
Pamatojums
Šajā pantā jāiekļauj arī shēma, kas paredz starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Birojs reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Birojs jo īpaši izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai veicinātu dalībvalstu zināšanas par esošajām paraugpraksēm un lai uzlabotu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.	1. Birojs reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Birojs jo īpaši izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai veicinātu dalībvalstu zināšanas par esošajām paraugpraksēm un lai uzlabotu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka ziņojumu iesniedz attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu plašāku tajā iekļautās informācijas izmantošanu un atskaitītos citām ES iestādēm.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Birojs, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, pēc 30. pantā minētās valdes atzinuma, ciešā sadarbībā ar savām darba grupām un Komisiju varēs sagatavot tehniskus dokumentus par patvēruma jomā esošo Kopienas instrumentu, piemēram, pamatnostādņu un darbības rokasgrāmatu, īstenošanu.	2. Birojs, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, pēc 30. pantā minētās valdes atzinuma, ciešā sadarbībā ar savām darba grupām un Komisiju varēs sagatavot tehniskus dokumentus par patvēruma jomā esošo Kopienas instrumentu, piemēram, pamatnostādņu un darbības rokasgrāmatu, īstenošanu. ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos jāuzņemas ES pamatnostādņu izstrādāšanas vadība, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Izskatot tēmas, par kurām jau ir ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos izstrādātas pamatnostādnes, tās tiek izmantotas par pamatu praktiskai sadarbībai, lai samazinātu praksē esošās atšķirības.
Pamatojums
ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos jau izstrādājis vairākas pamatnostādnes par dažādiem tiesību aktu jautājumiem bēgļu jomā, kā arī praktiskiem jautājumiem, un tam ir pieredze šajā jomā, kuru vajadzētu izmantot, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem un samazinātu praksē esošās atšķirības.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Birojs var sagatavot ziņojumus par ES tiesību kopuma patvēruma jomā īstenošanas specifiskiem aspektiem, kas saistīti ar starptautisko aizsardzību.
Pamatojums
Eiropas Parlaments ir ieinteresēts, lai tiktu īstenoti tiesību akti, kuru izstrādāšanā tas bijis iesaistīts.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalstis nespēj nodrošināt specifiskas zināšanas, kas būtiski nepieciešamas Biroja darbības īstenošanai, tas var veikt vajadzīgos pasākumus, lai šādas zināšanas iegūtu no attiecīgiem ekspertiem un organizācijām, balstoties uz Apspriežu foruma specifiskajām zināšanām.
Pamatojums
Lai Birojs varētu efektīvi darboties, tam jābūt iespējai vajadzības gadījumā piesaistīt ārējus ekspertus, īpaši gadījumos, ja dalībvalstu rīcībā nav šo specifisko zināšanu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Biroja valde ieceļ izpilddirektoru uz pieciem gadiem, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina Biroja valdes izvēlēto kandidātu nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.	1. Atbilstīgi šajā pantā paredzētajai sadarbības procedūrai Biroja valde ieceļ izpilddirektoru uz pieciem gadiem. Direktoru ieceļ, ņemot vērā viņa personīgos nopelnus, pieredzi patvēruma jomā, kā arī administratīvās un pārvaldības iemaņas. Sadarbības procedūra notiek šādi:
	a) pamatojoties uz sarakstu, ko piedāvā Komisija pēc aicinājuma izvirzīt kandidatūras un pārredzamas atlases procedūras, pirms iecelšanas kandidātus lūdz uzstāties Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšā un atbildēt uz jautājumiem;
	b) pēc tam Eiropas Parlamentam un Padomei jāsniedz atzinums un jāpaziņo, kam dod priekšroku;
	c) Valde ieceļ direktoru, ņemot vērā šos atzinumus.
Pamatojums
EPAB izpilddirektors būs kompetents sagatavot ziņojumus par izcelsmes valstīm. Ir svarīgi, lai šajā amatā ieceltā persona atbilstu augstākajiem standartiem profesionālās kompetences un neatkarības ziņā. Sekmējot Parlamenta iesaistīšanos iecelšanas procedūrā, tiktu nodrošināta lielāka demokrātiskā atbildība. Šāda veida iesaistīšanās neradītu pretrunas ar Eiropas Parlamenta kā budžeta uzraudzītāja lomu, jo šāda procedūra jau ir ieviesta citā ES aģentūrā, proti, Pamattiesību aģentūrā (FRA).
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 28. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Biroja valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) var uzaicināt izpilddirektoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.	3. Biroja valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina izpilddirektoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.
Pamatojums
Ar šo grozījumu Eiropas Parlamenta loma direktora pilnvaru termiņa iespējamā pagarināšanā tiek saskaņota ar sākotnējās iecelšanas noteikumiem.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 32. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Vietējām iestādēm ir svarīga nozīme un zināšanas patvēruma politikas jomā, un tās ir jāiekļauj konsultatīvajā forumā.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Birojs ir Kopienas struktūra. Tam ir juridiskas personas statuss.	1. Birojs ir Kopienas struktūra, kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu. Tam ir juridiskas personas statuss.
Pamatojums
Pantā, kurā noteikta Biroja juridiskā definīcija un statuss, vajadzētu pievienot atsauci uz Finanšu regulas pamatnoteikumu par decentralizēto aģentūru izveidošanu, saskaņā ar kuru Birojs jāveido.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz Biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.	1. Birojs attīsta labu administratīvo praksi, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāka līmeņa pārredzamību savā darbībā. Uz Biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikuma 13. apsvērumā un 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka Birojam jāveic savi uzdevumi apstākļos, kas dod tam iespēju būt par references centru atbilstīgi, cita starpā, „tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamībai”. Ir svarīgi, lai Birojs strādātu pārredzami, nodrošinot attiecīgo dokumentu pieejamību plašākai sabiedrībai. Šajā saistībā lietderīgs modeli ir sniegts regulas, ar ko izveido Pamattiesību aģentūru, 17. pantā.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Biroja darbībām, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai, un vienojoties ar Komisiju, Birojs atvieglo dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par tehniskiem aspektiem jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm iestādēm, un atbilstīgi Līguma attiecīgajiem noteikumiem.	2. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Biroja darbībām, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai, un vienojoties ar Komisiju, Birojs savu pilnvaru robežās atvieglo dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par tehniskiem aspektiem jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm iestādēm, un atbilstīgi Līguma attiecīgajiem noteikumiem.

• [1]               OJ C 139, 14.6.2006, p. 1.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) izveidošanas mērķis ir nodrošināt nepieciešamo speciālistu atbalstu, lai palīdzētu radīt konsekventu un kvalitatīvu Kopējo Eiropas patvēruma politiku. Dalībvalstīm sadarbojoties ad-hoc, ir panākts zināms progress, taču tas nenodrošina ne konsekventu pieeju, ne pastāvīgu atbalstu, ne tādu solidaritātes mehānismu izstrādāšanu un nodrošināšanu, kas tiek atzīti par būtiskiem, sniedzot atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašiem sarežģījumiem. Referente ir pārliecināta par pievienoto vērtību, kas būtu īpaši jūtama savstarpējas uzticēšanās un atbildības sadales ziņā un ko gūtu dalībvalstis, izveidojot minēto atbalsta biroju.

Uz šāda biroja nepieciešamību tika norādīts 2004. gada Hāgas programmā: tika prognozēts, ka tas nodarbotos ar dalībvalstu sadarbības koordinēšanu jautājumos, kas attiecas uz Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Uz šo apņemšanos norādīts vairākkārt. 2008. gada septembrī Eiropas Padome pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu un vienojās „[..] 2009. gadā izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kura uzdevums būs vienkāršot informācijas, pētījumu rezultātu un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī veicināt pārvaldes iestāžu praktisku sadarbību, izskatot patvēruma pieteikumus.”

Arī Eiropas Parlaments ir atzinis, ka nepieciešama lielāka konsekvence pozīcijā par patvēruma acquis[1] īstenošanu un to pieņemšanas kvalitāti. Pieteikumu skaits, ko iesnieguši vienas izcelsmes valsts pārstāvji un kas tikuši apstiprināti, krasi atšķiras starp dalībvalstīm, šādi radot jautājumu par to, cik kvalitatīva ir un kā tiek interpretēta informācija par pieteikumu iesniedzēju izcelsmes valstīm; grūtības var radīt arī pieteikumu novēlota izskatīšana; dažām dalībvalstīm (īpaši tām, kas atrodas pie ES dienvidu robežas) rodas grūtības ievērojamā cilvēku skaita dēļ, kuri ierodas noteiktos laikos, un ir problemātiski noteikt, kuriem pieteikumu iesniedzējiem ir vajadzīga aizsardzība; atšķiras arī uzņemšanas apstākļu kvalitāte, īpaši slēgta tipa centros. Iepriekš minētie ir tikai daļa no Parlamenta minētajiem jautājumiem.

Šo iemeslu dēļ arī Parlaments atbalstīja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja[2] izveidi. Ierosinot grozījumus Komisijas priekšlikumā, referente ņēmusi vērā Parlamenta prasības. Tās ietver nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības[3], piedāvājot atbalstu personu izvietošanā un iekšējā, brīvprātīgā to personu pārvietošanā, kurām nepieciešama aizsardzība, nodrošinot speciālistu komandu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām problēmām, veicot apmācības augstu kopēju standartu ietvaros un apvienojot informāciju par izcelsmes valstīm.

Kopumā referente uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir pieņemams. Tas nosaka minētā biroja mērķi, tā īpašos uzdevumus attiecībā uz praktisko sadarbību, atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām grūtībām, kā arī attiecībā uz patvēruma atbalsta grupām un informācijas vākšanu un publicēšanu. Iekļautas ir arī tehniskas iedaļas par EASO organizēšanu, finansēšanu un personāla komplektēšanu, kā arī iedaļa par vispārējiem noteikumiem, kas ietver attiecības ar trešām valstīm un citām Kopienas struktūrām, piemēram, FRONTEX un FRA, un starptautiskām struktūrām.

Referente uzskata, ka nepieciešamās izmaiņas Eiropas Bēgļu fonda budžetā nodrošinās adekvātu jaunās aģentūras finansējumu tās darbības sākotnējā posmā, piesaistot finansējumu no tās fonda daļas, kas piešķirta dalībvalstu sadarbībai, šādi aizstājot līdzšinējo ad-hoc sadarbību ar stabilu iestādi, kas paredzēta, lai apmierinātu vajadzību pēc nepārtraukta atbalsta. Finansējuma pārdale neietekmē nacionālo sadali. Referente arī atzinīgi vērtē īpašo priekšlikumā iekļauto nosacījumu par finansiālo atbalstu UNHCR, ņemot vērā lomu, kāda tam paredzēta EASO ietvaros.

Nedaudzās jomās referente ierosina grozījumus. Pirmkārt, skaidri formulēt, ka EASO darbībā nepieciešams ievērot kritērijus, kas noteikti starptautiskajos tiesību aktos par aizsardzību un cilvēktiesībām, kā arī ES tiesību kopumu. Otrkārt, attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm, nepieciešams ievērot lielāku noteiktību nekā šobrīd, lai nodrošinātu, ka tiek attīstīta šo valstu spēja pašām taisnīgi risināt bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu. Svarīgi arī nodrošināt, ka informāciju par izcelsmes valstīm sagatavo personas ar atbilstošu kompetences līmeni, un šī informācija ir pārredzama un objektīva. Jāpaplašina arī kompetento NVO loma attiecībā uz valdi un iespējamu speciālistu grupu iesaistīšanu. Tā kā EASO ir aģentūra, nozīmīgs ir arī jautājums par Eiropas Parlamenta lomu. Referente apzinās pašreiz par šo tematu notiekošās diskusijas un iespējamo spriedzi, ko radītu EP piešķirtās budžeta pārraudzības tiesības, tomēr viņa uzskata, ka ir iespējama zināma mūsu pozīcijas nostiprināšana.

Ņemot vērā šī priekšlikuma izskatīšanas grafiku, Parlaments apzinās nepieciešamību ātri panākt rezultātus, jo EASO darbībai varētu būt diezgan svarīga loma progresa veicināšana citās Kopējās Eiropas Patvēruma politikas jomās, kurās šobrīd tiek ieviestas izmaiņas. Referente ir pārliecināta, ka iespējams panākt savlaicīgu vienošanos par efektīvu priekšlikumu, kas ļautu EASO uzsākt darbību līdz 2010. gada beigām.

• [1]  , Giusto Catania, Jean Lambert, Martine Roure, Hubert Pirker, Barbara Kudrycka
• [2] , Giusto Catania, Jean Lambert, , Hubert Pirker, Barbara Kudrycka
• [3]  Hubert Pirker ziņojums

Budžeta komitejaS ATZINUMS (23.4.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju
(COM(2009)0066 – C6‑0071/2009 – 2009/0027(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

ĪSS PAMATOJUMS

Vajadzība izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju tika konstatēta jau 2004. gadā Hāgas programmā. 2008. gada septembrī Eiropadome vienojās par tā izveidošanu 2009. gadā saistībā ar Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu. Eiropas Parlaments vairākkārt atbalstījis tā izveidošanu.

Lai gan referents atbalsta politiskos mērķus, kuru īstenošanai tiek veidota aģentūra, viņš tomēr vēlas vērst uzmanību uz dažiem ar budžetu saistītiem jautājumiem.

1. Komisija ir novērtējusi, ka birojam laika posmam no 2010. gada līdz 2013. gadam būs vajadzīgs finansējums apmēram EUR 40,250 miljonu apmērā. Ir paredzēts, ka birojs pārņems dažus uzdevumus, kas pašreiz uzticēti Eiropas Bēgļu fondam, tādēļ Komisija vērtē, ka apmēram EUR 24 miljoni būs pieejami, pārnesot līdzekļus, kas pašreiz paredzēti Eiropas Bēgļu fondam. Dažus biroja uzdevumus kopumā 7,3 miljonu apmērā pašreiz finansē ar Eiropas migrācijas tīkla starpniecību. Tādējādi jauns finansējums, kas patiešām nepieciešams, būtu EUR 8,86 miljonu apmērā visam laika posmam, kas nešķiet pārmērīgs, ja apsveram, ka laika posmam, par kuru Komisija izdarījusi aprēķinus, rezerves 3A izdevumu kategorijā kopumā sasniedz 176 miljonus. Tādējādi priekšlikums, šķiet, atbilst pašreizējai finanšu shēmai, pat ja Komisija vēl nav iekļāvusi Eiropas Patvēruma atbalsta biroju Eiropas Parlamentam 2009. gada janvārī iesniegtajā finanšu plānojuma dokumentā.

Turklāt referents vēlētos atgādināt, ka decentralizēto aģentūru veidošana izraisa tādu darbības fondu izmantošanu, lai segtu administratīvos izdevumus. Vajadzētu risināt jautājumu par aģentūru daļas no izdevumiem finansēšanu, izmantojot 5. izdevumu kategoriju. Ierobežotās pieejamās rezerves 3.a izdevumu kategorijā pastiprina argumentu, lai tā rīkotos, tā kā citas Eiropas Parlamenta prioritātes varētu nebūt iespējams finansēt. Referents cer, ka iestāžu darba grupa par regulatīvajam aģentūrām ļaus turpināt diskusijas šajā jomā.

2. Referents uzskata, ka Komisijas iesniegtajā ietekmes novērtējumā ir būtiski trūkumi. Tā analīze liecina par to, ka citu trūkumu starpā lēmuma pieņemšanai izmantotais kritērijs, kura rezultātā izdarīts secinājums, ka vislabāk būtu izveidot decentralizētu aģentūru, ir tās „politiskās īstenošanas iespējas”. Pamatot secinājumu ar šādu kritēriju nozīmē to pašu, kā teikt „labāk ir izveidot aģentūru, jo likumdevējs vēlas izveidot aģentūru” ... Neskarot likumdevējas iestādes politiskās izvēles tiesības, kurai jāpieņem galīgais politiskais lēmums, nav pieņemami, ka ietekmes novērtējums balstās uz šādu pieņēmumu. 5. pantā iestāžu pamatnostādnēs par kopējo pieeju ietekmes novērtējumam noteikts, ka „ietekmes novērtējuma mērķis ir sniegt tehniskus un analītiskus datus politiska lēmumam pieņemšanai, nevis iepriekš ietekmēt lēmēju gribu pamatot savu lēmumu”.

Tā nav pirmā reize, kad Komisija iesniedz pretrunīgu ietekmes novērtējumu vai izmaksu un ieguvumu analīzi. Referents uzskata, ka Parlamentam vajadzētu apsvērt iespēju par to, ka turpmāk ietekmes novērtējumi vai izmaksu un izdevumu analīzes attiecībā uz jaunu aģentūru izveidošanu tiktu nosūtīti Revīzijas palātai, lai tā varētu sniegt atzinumu par ietekmes novērtējumu atbilstību ar mērķi izvairīties no šāda veida situācijām.

3. Referents vēlētos uzsvērt, ka EP politiska spiediena rezultātā Komisijas priekšlikumā iekļauts īpašs pants, nosakot, ka pasākumi saistībā ar biroja atrašanās vietu, aprīkojums, kas jānodod tā rīcībā, kā arī noteikumi, ko piemēro attiecībā uz Biroja pārvaldību un tā personālu un tā ģimenes locekļiem, jāparedz mītnes nolīgumā starp Biroju un uzņēmēju dalībvalsti. Vajadzētu uzsvērt, ka uzņēmējai dalībvalstij jānodrošina vislabākie iespējamie nosacījumi Biroja labai darbībai, tostarp transports un izglītošana.

Lai izvairītos no papildu izdevumiem sakarā ar mītnes pārcelšanu, kā tas, piemēram, notika gadījumā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru, referents vēlētos nodrošināt, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs sāks strādāt pēc tā iekārtošanas vietā, par kuru dalībvalstis vienojušās, ka tā ir Biroja atrašanās vieta, pat ja tas notiek pagaidu apstākļos.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2.a punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	2.a uzskata, ka Komisijas iesniegtais ietekmes novērtējums, lai pamatotu priekšlikumu, ir ļoti pretrunīgs; lūdz Komisiju pārskatīt tās ietekmes novērtējumu pirms likumdošanas procedūras pabeigšanas; paredz pārbaudīt iespēju, lai turpmāk ietekmes novērtējumi attiecībā uz jaunu aģentūru izveidošanu tiktu nosūtīti Revīzijas palātai, kurai jāsniedz atzinums par likumdošanas priekšlikuma atbilstību pirms tā iesniegšanas;
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2.b punkts (jauns)
Normatīvās rezolūcijas projekts	Grozījums
	2.b uzsver, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. panta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu; uzsver, ka tad, ja likumdevēja iestāde lems par labu šādas aģentūras izveidei, Parlaments sāks sarunas ar budžeta lēmējinstitūcijas otru lēmējiestādi, lai savlaicīgi vienotos par šīs aģentūras finansēšanu atbilstoši attiecīgajiem Iestāžu nolīguma noteikumiem;
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.	(16) Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Par biroja finansēšanu vienojas budžeta lēmējiestāde, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. pantā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību1. Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.
	1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Apsvērumā, kurā apskatīti budžeta jautājumi, vajadzētu iekļaut atsauci par vienošanās nepieciešamību starp abām budžeta lēmējiestādēm attiecībā uz Biroja finansēšanu, kā tas prasīts Iestāžu nolīgumā.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18.a) Attiecībā uz Biroju vajadzētu piemērot Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1 (Finanšu regulu), un jo īpaši tās 185. pantu;
	1OV L 248, 16.2.7.2002., 1. lpp.
Pamatojums
Birojs tiek izveidots kā decentralizēta Eiropas Savienības aģentūra, un to finansē saskaņā ar Iestāžu nolīgumu. To vajadzētu atspoguļot Lēmumā minētajos juridiskajos pamatos.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 40. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Birojs ir Kopienas struktūra. Tam ir juridiskas personas statuss.	1. Birojs ir Kopienas struktūra, kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu. Tam ir juridiskas personas statuss.
Pamatojums
Pantā, kurā noteikta Biroja juridiskā definīcija un statuss, vajadzētu pievienot atsauci uz Finanšu regulas pamatnoteikumu par decentralizēto aģentūru izveidošanu, saskaņā ar kuru Birojs jāveido.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Birojs savu darbību uzsāk vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.	Birojs savu darbību uzsāk vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka dalībvalstis savlaicīgi ir vienojušās par tā atrašanās vietu, kurā ir nodrošināta pamata infrastruktūra, lai birojs šajā atrašanās vietā sāktu darboties.
Pamatojums
Šī papildinājuma mērķis ir novērst situācijas, kurās kāda aģentūra uz noteiktu laiku tiek izveidota vietā, kas nav tās galīgā atrašanās vieta, un tādējādi rodas papildu izdevumi, kas saistīti ar atrašanās vietas pārcelšanu, kā tas bija gadījumā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vēlākais trīs gadu laikā pēc 51. pantā noteiktās dienas Birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par saviem sasniegtajiem rezultātiem, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi Biroja valde, vienojoties ar Komisiju. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.	1. Vēlākais trīs gadu laikā pēc 51. pantā noteiktās dienas Birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par saviem sasniegtajiem rezultātiem, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi Biroja valde, vienojoties ar Komisiju. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, vai slēgt aģentūru, izbeidzot tās darbību, gadījumā, ja tā kopējās patvēruma politikas īstenošanā kļuvusi nevajadzīga, tostarp šādu pasākumu finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.
Pamatojums
Vajadzētu apsvērt arī aģentūras darbības izbeigšanas iespēju, kā tas ir attiecībā uz visām aģentūrām.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
Atsauces	COM(2009)0066 – C6-0071/2009 – 2009/0027(COD)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 9.3.2009
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Jutta Haug 20.9.2004
Izskatīšana komitejā	31.3.2009		22.4.2009
Pieņemšanas datums	22.4.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Reimer Böge, Costas Botopoulos, Paulo Casaca, Vasilica Viorica Dăncilă, Brigitte Douay, Göran Färm, Szabolcs Fazakas, Vicente Miguel Garcés Ramón, Salvador Garriga Polledo, Ingeborg Gräßle, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Ville Itälä, Anne E. Jensen, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Liene Liepiņa, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Jan Mulder, Gianni Pittella, Margaritis Schinas, Esko Seppänen, Gary Titley, Helga Trüpel
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bárbara Dührkop Dührkop, Michael Gahler, Marusya Ivanova Lyubcheva, José Javier Pomés Ruiz, Paul Rübig, Peter Šťastný
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erna Hennicot-Schoepges, Astrid Lulling, Manolis Mavrommatis, Jean Spautz

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
Atsauces	COM(2009)0066 – C6-0071/2009 – 2009/0027(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	18.2.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 9.3.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 9.3.2009		DEVE 9.3.2009		BUDG 9.3.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	AFET 17.3.2009		DEVE 19.3.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Jean Lambert 21.1.2009
Izskatīšana komitejā	16.3.2009		16.4.2009		27.4.2009
Pieņemšanas datums	27.4.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emine Bozkurt, Mihael Brejc, Michael Cashman, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Kinga Gál, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Roselyne Lefrançois, Claude Moraes, Vladimir Urutchev
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Simon Busuttil, Elisabetta Gardini, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Nicolae Vlad Popa, Charles Tannock, Johannes Voggenhuber
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Mariela Velichkova Baeva, Carmen Fraga Estévez, Anne E. Jensen, Helmuth Markov, Manolis Mavrommatis, Alexandru Nazare, Markus Pieper, Willem Schuth, Gabriele Zimmer
Iesniegšanas datums	29.4.2009