ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, (pārstrādātā redakcija)

29.4.2009 - (COM(2008)0820 – C6‑0474/2008 – 2008/0243(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Jeanine Hennis-Plasschaert
(Pārstrādāšana — Reglamenta 80.a pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, (pārstrādātā redakcija)

(COM(2008)0820 – C6‑0474/2008 – 2008/0243(COD))

(Koplēmuma procedūra — pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0820),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 63. panta 1. punktu un 1.a punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0474/2008),

–   ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2009. gada 3. aprīļa vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0284/2009),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi, kā arī Juridiskās komitejas apstiprinātie tehniskie pielāgojumi;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Attiecībā uz pakāpenisku kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu, kam ilgākā laikposmā vajadzētu izveidot visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienotu statusu attiecībā uz personām, kurām piešķirts patvērums, pašreizējā posmā, veicot vajadzīgos pilnveidojumus atbilstīgi gūtajai pieredzei, ir lietderīgi apstiprināt principus, uz kuriem pamatojas 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītā Konvencija, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm (Dublinas konvencija), kuras īstenošana ir veicinājusi patvēruma politiku saskaņošanas gaitu.
Pamatojums
Šis grozījums ir nepieciešams, jo pretējā gadījumā rodas atkāpe no viena no Dublinas sistēmas stūrakmeņiem, proti, no “vienīgās iespējas” principa (Eiropas Savienībā tikai vienu reizi īstenota starptautiskās aizsardzības pieteikuma pārbaude).
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Par patvēruma jomu atbildīgajiem dalībvalstu dienestiem ir jāsaņem praktiska palīdzība, lai nodrošinātu to ikdienas operatīvās prasības. Šajā ziņā svarīga nozīme būs plānotajam Patvēruma atbalsta birojam.
Pamatojums
Ir jānostiprina administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, lai tuvinātu valstu atšķirīgo praksi. Birojs dalībvalstīm sniegs atbalstu saskaņotākas un taisnīgākas patvēruma politikas piemērošanā, piemēram, nosakot labu praksi, rīkojot apmācības kursus vai koordinējot atbalsta grupas, kuru sastāvā ir valstu eksperti, un kuras dalībvalstis var izmantot, ja to teritorijā ievērojami palielinās patvēruma meklētāju skaits.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai atvieglotu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir jārīko personiska saruna un vajadzības gadījumā mutiski jāinformē pieteikuma iesniedzēji par šīs regulas piemērošanu.	(15) Lai atvieglotu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir jārīko individuālas pārrunas un mutiski jāinformē pieteikuma iesniedzēji par šīs regulas piemērošanu.
Pamatojums
Pieteikuma iesniedzēji visos gadījumos ir mutiski jāinformē par šīs regulas piemērošanu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Šajā regulā terminu „aizturēšana” nevajadzētu saistīt ar krimināltiesībām vai represīvām metodēm un ar to jāsaprot tikai administratīvs un pagaidu pasākums, kas līdzvērtīgs administratīvai aizturēšanai.
Pamatojums
Kā daudzkārt norādīts, ir svarīgi ievērot atšķirību starp administratīvās aizturēšanas procedūru, ko, pastāvot bēgšanas riskam, var piemērot patvēruma meklētājiem, no tādas aizturēšanas, ko veic tiesību pārkāpuma gadījumā, jo pret starptautisku patvēruma meklētāju nekad nedrīkst izturēties kā pret likumpārkāpēju.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jāpiemēro atbilstoši pamatprincipam, ka persona nav jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā pieprasa starptautisko aizsardzību. Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jo īpaši jāpiemēro atbilstoši Ženēvas Konvencijas 31. pantam un skaidri definētos ārkārtas apstākļos un atbilstoši garantijām, kas paredzētas Direktīvā […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai]. Turklāt ir jāierobežo aizturēšanas pielietošana, lai pārsūtītu personu uz atbildīgo dalībvalsti, un tai jāpiemēro proporcionalitātes princips attiecībā uz izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamajiem mērķiem.	(18) Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jāpiemēro atbilstoši pamatprincipam, ka persona nav jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā pieprasa starptautisko aizsardzību. Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jo īpaši jāpiemēro atbilstoši Ženēvas Konvencijas 31. pantam administratīvās aizturēšanas centros, kas atšķiras no penitenciārām iestādēm, un skaidri definētos ārkārtas apstākļos un atbilstoši garantijām, kas paredzētas Direktīvā […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai]. Turklāt ir jāierobežo aizturēšanas pielietošana, lai pārsūtītu personu uz atbildīgo dalībvalsti, un tai jāpiemēro proporcionalitātes princips attiecībā uz izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamajiem mērķiem.
Pamatojums
Sk. 31. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms ir jāpiemēro arī tad, ja Komisija uzskata, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizsardzības līmenis attiecīgajā dalībvalstī neatbilst Kopienas tiesību aktiem par patvērumu, jo īpaši saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem un piekļuvi patvēruma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saņem pienācīgu aizsardzību visās dalībvalstīs.	(22) Pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms ir jāpiemēro arī tad, ja Komisija uzskata, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizsardzības līmenis attiecīgajā dalībvalstī neatbilst Kopienas tiesību aktiem par patvērumu, jo īpaši saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un piekļuvi patvēruma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saņem pienācīgu aizsardzību visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Šis pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms ir ārkārtas pasākums, kas paredzēts, lai risinātu problēmas, kuras saistītas ar sevišķi lielu noslogojumu, vai pastāvīgas aizsardzības vajadzību.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22b) Komisijai periodiski jāpārbauda, cik sekmīgi norit kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ilgtermiņa attīstības un saskaņošanas uzlabošana, un jākonstatē, cik lielā mērā šo procesu sekmē solidārie pasākumi un pārsūtīšanu apturēšanas mehānisma pieejamība, un jāziņo par šā procesa attīstību.
	Ņemot vērā, ka Dublinas sistēma nav paredzēta kā mehānisms atbildības taisnīgai sadalīšanai starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas jomā un ka atsevišķas dalībvalstis ir pakļautas sevišķi lielām migrantu plūsmām, jo īpaši to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, ir būtiski apsvērt tiesiski saistošu instrumentu vajadzību un tādus ierosināt, lai nodrošinātu lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm un augstākus aizsardzības standartus. Šādiem instrumentiem būtu īpaši jāveicina citu dalībvalstu ekspertu norīkošana, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar pārmērīgi lielu patvēruma pieprasījumu skaitu un kurās pieteikuma iesniedzējiem nenodrošina pienācīgu aizsardzības standartu ievērošanu, un gadījumos, kad kādas dalībvalsts uzņemšanas iespējas nav pietiekamas, jāveicina personu, kurām piešķirta aizsardzība, pārvietošana uz citām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka attiecīgās personas tam piekrīt, un tiek ievērotas šo personu pamattiesības.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 2. pants – h apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) ”nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais, kurš ieradies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir atbildīgs par šo nepilngadīgo saskaņā ar likumu vai paražām, kamēr šāds pieaugušais nav uzņēmies faktisku gādību par viņu. Tas attiecas arī uz nepilngadīgajiem, kas palikuši bez pavadības pēc ierašanās dalībvalstu teritorijā;	h) „nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais, kurš ieradies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir par viņu atbildīgs saskaņā ar likumu vai paražām, kamēr šāds pieaugušais nav uzņēmies faktisku gādību par nepilngadīgo. Tas attiecas arī uz nepilngadīgajiem, kas palikuši bez pavadības pēc ierašanās dalībvalstu teritorijā;
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai visā tekstā ievērotu vienādu formulējumu.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 2. pants – i apakšpunkts – iii daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) pāru, kas minēti i) apakšpunktā, vai pieteikuma iesniedzēja precētie nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, ja viņu interesēs ir uzturēties kopā ar pieteikuma iesniedzēju;	iii) pāru, kas minēti i) apakšpunktā, vai pieteikuma iesniedzēja precētie nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos un ar nosacījumu, ka viņus nepavada laulātais, ja viņu interesēs ir uzturēties kopā ar pieteikuma iesniedzēju;
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 2. pants – i apakšpunkts – iv daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) pieteikuma iesniedzēja tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais un nav precējies vai ja viņš ir nepilngadīgais un ir precējies, bet viņa interesēs ir uzturēties kopā ar tēvu, māti vai aizbildni;	iv) pieteikuma iesniedzēja tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais un nav precējies vai ja viņš ir nepilngadīgais un ir precējies, un viņu nepavada laulātais, bet viņa interesēs ir uzturēties kopā ar tēvu, māti vai aizbildni;
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 2. pants – i apakšpunkts – v daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie neprecējušies brāļi vai māsas, ja tie ir nepilngadīgi un neprecējušies vai ja pieteikuma iesniedzējs un viņa brāļi vai māsas ir nepilngadīgi un precējušies, bet viena vai vairāku no viņiem interesēs ir uzturēties kopā;	v) pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie neprecējušies brāļi vai māsas, ja tie ir nepilngadīgi un neprecējušies vai ja pieteikuma iesniedzējs un viņa brāļi vai māsas ir nepilngadīgi un precējušies, un viņus nepavada laulātais, bet viena vai vairāku no viņiem interesēs ir uzturēties kopā;
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) to, ka pastāv tiesības piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesības pieprasīt izlabot nepareizus ar viņu saistītus datus vai izdzēst nelikumīgi apstrādātus ar viņu saistītus datus, tostarp tiesības saņemt informāciju par šo tiesību īstenošanas procedūrām un valsts datu aizsardzības iestāžu, kas izskata ar personas datu aizsardzību saistītas prasības, kontaktinformāciju.	g) tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesībām pieprasīt izlabot nepareizus ar viņu saistītus datus vai izdzēst nelikumīgi apstrādātus ar viņu saistītus datus, kā arī par šo tiesību īstenošanas procedūrām, un jāsniedz kontaktinformācija par 33. pantā minētajām iestādēm un valsts datu aizsardzības iestādēm, kas izskata ar personas datu aizsardzību saistītas prasības.
Pamatojums
Jāprecizē, ka pieteikuma iesniedzējs ir jāinformē ne tikai par tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesībām pieprasīt izlabot nepareizus ar viņu saistītus datus vai tos izdzēst, bet arī par šādu tiesību saturu un procesuālās kārtības gaitu, kādā pieteikuma iesniedzējs var iesaistīties. Turklāt, pievienojot par Dublinas sadarbību atbildīgo kompetento valsts iestāžu kontaktinformāciju, tiek ņemts vērā tas, ka par datu apstrādi atbildīgās personas pienākumos ietilpst izskatīt sūdzības saistībā ar personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vajadzības gadījumā, lai pieteikuma iesniedzējs pienācīgi saprastu sniegto informāciju, to sniedz mutiski pārrunās, ko rīko saskaņā ar 5. pantu.	Lai pieteikuma iesniedzējs pienācīgi saprastu sniegto informāciju, to sniedz mutiski pārrunās, ko rīko saskaņā ar 5. pantu.
Pamatojums
See justification Amendment 1.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalsts, kas īsteno atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu saskaņā ar šo regulu, dod pieteikuma iesniedzējiem iespēju personiskai sarunai ar personu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta šādu sarunu vadīt.	1. Dalībvalsts, kas īsteno atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu saskaņā ar šo regulu, uzaicina pieteikuma iesniedzējus uz individuālām pārrunām ar personu, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta šādas pārrunas vadīt.
Pamatojums
Ir būtiski skaidri norādīt, ka šādas pārrunas ir obligātas.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Personiskās sarunas mērķis būs atvieglot atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, jo īpaši lai pieteikuma iesniedzējam dotu iespēju sniegt attiecīgo informāciju, kas vajadzīga atbildīgās dalībvalsts pareizai noteikšanai, un lai mutiski informētu pieteikuma iesniedzēju par šīs regulas piemērošanu.	2. Individuālo pārrunu mērķis ir atvieglot atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, jo īpaši lai pieteikuma iesniedzējam dotu iespēju sniegt attiecīgo informāciju, kas vajadzīga atbildīgās dalībvalsts pareizai noteikšanai, kā arī mutiski informēt pieteikuma iesniedzēju par šīs regulas piemērošanu.
Pamatojums
Precīzāks teksta formulējums.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar visām šajā regulā paredzētajām procedūrām nepilngadīgo bez pavadības pārstāv un/vai viņam palīdz pārstāvis. Šis pārstāvis drīkst būt arī pārstāvis, kas minēts Direktīvas […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] 23. pantā.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar visām šajā regulā paredzētajām procedūrām nepilngadīgo bez pavadības pārstāv un/vai viņam palīdz pārstāvis, kura definīcija sniegta Direktīvas 2005/85/EK 2. panta i) apakšpunktā. Šis pārstāvis drīkst būt arī pārstāvis, kas minēts Direktīvas […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] 23. pantā.
Pamatojums
Šis grozījums ļauj precizēt jēdzienu „pārstāvis”, atsaucoties uz definīciju, kas iekļauta 2. panta i) apakšpunktā Direktīvā 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis valstu tiesību aktos nosaka procedūras, lai nepilngadīgajiem bez pavadības atrastu ģimenes locekļus vai citus radiniekus, kuri atrodas dalībvalstīs. Tās uzsāk nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļu vai citu radinieku atrašanu iespējami drīz pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, vienlaicīgi aizsargājot viņa intereses.	4. Dalībvalstis nosaka procedūras, lai nepilngadīgajiem bez pavadības atrastu ģimenes locekļus vai citus radiniekus, kuri atrodas dalībvalstīs, vajadzības gadījumā iesaistot starptautiskās vai citas attiecīgās organizācijas. Tās uzsāk nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļu vai citu radinieku atrašanu iespējami drīz pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, vienlaicīgi aizsargājot viņa intereses.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 6. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Saistībā ar šīs regulas piemērošanu un saskaņā ar Direktīvas 2005/85/EK 17. panta nosacījumiem dalībvalstis var izmantot medicīniskās apskates, lai noteiktu to nepilngadīgo vecumu, kuri ceļo bez pieaugušā pavadības.
	Ja izmanto medicīniskās apskates, dalībvalstis nodrošina, ka šādas apskates veic pamatoti un rūpīgi saskaņā ar zinātnisko un ētisko standartu prasībām.
Pamatojums
Pašreiz notiek debates par medicīnas apskašu pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm, līdz ar to šis jautājums jārisina arī saistībā ar plānoto Direktīvas 2005/85/EK pārskatīšanu. Ja dalībvalstis izmanto šādas apskates, tām jebkurā gadījumā jānodrošina, kas apskates veic saskaņā ar zinātniskajiem un ētiskajiem standartiem.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 2. punkta, lai nodrošinātu ģimenes vienotības principa un bērna interešu ievērošanu, atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 8. – 12. pantā noteiktajiem kritērijiem nosaka, pamatojoties uz situāciju, kas radusies, kad patvēruma meklētājs iesniedza visnesenāko starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šo punktu piemēro ar nosacījumu, ka par patvēruma meklētāja iepriekšējiem pieteikumiem vēl nav pieņemts lēmums pēc būtības.	svītrots
Pamatojums
Šāds noteikums pārāk sarežģī atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu un rada labvēlīgu vidi ļaunprātīgai izmantošanai.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, kuram citā dalībvalstī likumīgi atrodas radinieks, kurš var rūpēties par viņu, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, ja tas ir nepilngadīgā interesēs.	2. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, kuram citā dalībvalstī likumīgi neatrodas neviens cits ģimenes loceklis 2. panta i) apakšpunkta nozīmē, bet kuram kāda cita persona, kurai ar viņu ir radniecības saikne, likumīgi atrodas citā dalībvalstī un var rūpēties par viņu, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, ja tas ir nepilngadīgā interesēs.
Pamatojums
Ir jāprecizē šā punkta nozīme attiecībā uz iepriekšējo punktu.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja nepilngadīgajam nav ģimenes locekļu vai citu radinieku, dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais iesniedzis visnesenāko starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja tas ir nepilngadīgā interesēs.	4. Ja nepilngadīgajam nav ģimenes locekļu vai citu radinieku, dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 23. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Turpmāka starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši 6. panta 5. apakšpunktam Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu].	2. Turpmāka starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši 6. panta 5. apakšpunktam Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu].
Pamatojums
Pēc tam, kad saņemts pozitīvs iznākums no EURODAC sistēmas, nav nepieciešama ilga kavēšanās saistībā ar attiecīgās personas atpakaļuzņemšanu.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 23. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums nav iesniegts un ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nolemj veikt meklēšanu EURODAC sistēmā saskaņā ar 13. pantu Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu], pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši minētās regulas 13. panta 4. apakšpunktam.	3. Ja turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums nav iesniegts un ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nolemj veikt meklēšanu EURODAC sistēmā saskaņā ar 13. pantu Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu], pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši minētās regulas 13. panta 4. apakšpunktam. of that Regulation.
Pamatojums
Pēc tam, kad saņemts pozitīvs iznākums no EURODAC sistēmas, nav nepieciešama ilga kavēšanās saistībā ar attiecīgās personas atpakaļuzņemšanu.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, piekrīt uzņemt vai atpakaļuzņemt patvēruma meklētāju vai citu 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētu personu , tad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par lēmumu pārsūtīt viņu uz atbildīgo dalībvalsti un attiecīgi neizskatīt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šādu paziņojumu sniedz rakstiski valodā, kura personai, pamatoti spriežot, ir jāsaprot, un ne vēlāk kā piecpadsmit darba dienās no dienas, kad saņemta atbilde no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts.	1. Ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, piekrīt uzņemt vai atpakaļuzņemt patvēruma meklētāju vai citu 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētu personu , tad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par lēmumu pārsūtīt viņu uz atbildīgo dalībvalsti un attiecīgi neizskatīt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šādu paziņojumu sniedz rakstiski valodā, kura pieteikuma iesniedzējam, pamatoti spriežot, ir jāsaprot, un ne vēlāk kā 15 darba dienās no dienas, kad saņemta atbilde no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts.
Pamatojums
Sk. 49. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šis laika posms ir vismaz 10 darba dienas, sākot no paziņošanas datuma, kā noteikts 25. panta 1. punktā.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Apelācijas vai pārskatīšanas gadījumā attiecībā uz 25. pantā minēto pārsūtīšanas lēmumu šā panta 1. punktā minētā iestāde, rīkojoties ex officio, iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darba dienas no apelācijas iesniegšanas vai pārskatīšanas nolemj, vai attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts.	3. Apelācijas vai pārskatīšanas gadījumā attiecībā uz 25. pantā minēto pārsūtīšanas lēmumu šā panta 1. punktā minētā iestāde, rīkojoties vai nu saskaņā ar attiecīgās personas lūgumu, vai, gadījumā, ja šāds lūgums nav izteikts— ex officio, iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas no apelācijas iesniegšanas vai pārskatīšanas nolemj, vai attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 26. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, lai juridiskā palīdzība un/vai pārstāvība tiktu piešķirta bez maksas, ja attiecīgā persona nevar atļauties segt ar to saistītās izmaksas.	6. Dalībvalstis nodrošina, lai vajadzīgā juridiskā palīdzība un/vai pārstāvība pēc pieprasījuma tiek piešķirta bez maksas saskaņā ar Direktīvas 2005/85EK 15. panta 3. līdz 6. punktu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Neskarot 8. panta 2. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, un ja efektīvi nevar piemērot citus pasākumus ar mazāku piespiedu raksturu, dalībvalstis drīkst aizturēt patvēruma meklētāju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurai tiek piemērots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, tikai tad, ja pastāv ievērojams bēgšanas risks.	2. Neskarot 8. panta 2. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, dalībvalstis drīkst aizturēt patvēruma meklētāju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurai tiek piemērots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, to ievietojot ar ieslodzīšanu nesaistītā iestādē vienīgi gadījumā, ja citi piespiedu pasākumi ir izrādījušies neefektīvi, tikai tad, ja pastāv ievērojams bēgšanas risks.
Pamatojums
Formulējums „ievērojams bēgšanas risks” var radīt neskaidrības attiecībā uz formulējumu „bēgšanas risks”; the risk of absconding as such is defined in Article 2 point (l).
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 27. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod rakstiski, norādot tajā faktiskos un likumīgos iemeslus, jo īpaši precizējot iemeslus, kuri ir pamatā apsvērumam, ka pastāv ievērojams attiecīgās personas bēgšanas risks, kā arī norādot tās ilgumu.	7. Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod rakstiski, norādot tajā faktiskos un likumīgos iemeslus, jo īpaši precizējot iemeslus, kuri ir pamatā apsvērumam, ka pastāv attiecīgās personas bēgšanas risks, kā arī norādot aizturēšanas ilgumu.
Pamatojums
Sk. 16. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 27. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Katrā gadījumā, kad persona aizturēta saskaņā ar 2. punktu, tiesu iestāde atbilstošos starplaikos pārskata turpmāku aizturēšanu vai nu pēc attiecīgās personas lūguma, vai ex-officio. Aizturēšanas ilgumu nekad nepagarina nepamatoti.	8. Katrā gadījumā, kad persona aizturēta saskaņā ar 2. punktu, tiesu iestāde atbilstošos starplaikos pārskata lēmumu par aizturēšanu vai nu pēc attiecīgās personas lūguma, vai ex-officio. Aizturēšanas ilgumu nekad nepagarina nepamatoti.
Pamatojums
Termins „turpmāka aizturēšana” vienā tekstā ar terminu „aizturēšana” var radīt neskaidrības attiecībā uz to, kāds aizturēšanas veids tiek piemērots.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 27. pants – 10. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Nepilngadīgos nekad neaiztur, ja vien tas nav viņu interesēs, kā noteikts šīs regulas 7. pantā, un atbilstoši viņu situācijas atsevišķam izvērtējumam saskaņā ar 11. panta 5. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].	10. Nepilngadīgos nekad neaiztur, ja vien tas nav viņu interesēs, kā noteikts šīs regulas 6. panta 3. punktā, un atbilstoši viņu situācijas atsevišķam izvērtējumam saskaņā ar 11. panta 5. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].
Pamatojums
Bērna interešu ievērošana ir noteikta 6. panta 3. punktā, nevis 7. pantā.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 30.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	30.a pants Veids, kādā notiek pārsūtīšana
	1. Veicot pārsūtīšanu, dalībvalsts sekmē brīvprātīgu izceļošanu, nodrošinot pieteikuma iesniedzēju ar atbilstīgu informāciju.
	2. Ja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti veic, izceļošanu uzraugot vai izmantojot eskortu, dalībvalstis nodrošina, ka pārsūtīšana notiek humānā veidā, pilnībā ievērojot pamattiesības un neaizskarot cilvēka cieņu.
Pamatojums
Regulas 19. apsvērumā minētie noteikumi [Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti drīkst veikt, pielietojot brīvprātības principu, izceļošanu uzraugot vai izmantojot eskortu. Dalībvalstīm ir jāveicina brīvprātīga izceļošana un jānodrošina, ka izceļošanu uzraugot vai izmantojot eskortu, pārsūtīšana notiek humānā veidā, pilnībā ievērojot pamattiesības un neaizskarot cilvēka cieņu] ir jāietver regulas teksta saistošajā daļā.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 31. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja Komisija uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK, tad tā var nolemt saskaņā ar 4. punktā noteikto procedūru, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.	2. Ja Komisija uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], Direktīvai 2005/2/EK un Direktīvai 2004/85/EK, tad tā var nolemt saskaņā ar 4. punktā noteikto procedūru, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.
Pamatojums
Kvalificēšanas direktīva 2004/83/EK (par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu) ir ES patvēruma tiesību kopuma pamatinstruments, un līdz ar to ir jāiekļauj skaidra atsauce uz minēto tiesību aktu.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 31. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK, tad tā var pieprasīt, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.	3. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], Direktīvai 2005/85/EK un Direktīvai 2004/83/EK, tad tā var pieprasīt, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.
Pieprasījumu adresē Komisijai. Tajā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno sīku informāciju par situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kas liecina par iespējamu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK.	Pieprasījumu adresē Komisijai. Tajā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno sīku informāciju par situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kas liecina par iespējamu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], Direktīvai 2005/85/EK un Direktīvai 2004/83/EK.
Pamatojums
Sk. 20. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 31. pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) norādes par pasākumiem, kritērijiem un grafikiem, kas jāievieš, lai novērtētu virzību uz to apstākļu atrisināšanu, kuri konstatēti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 31. pants – 7.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Šā panta 1. un 3. punktā minētā dalībvalsts veic efektīvus un laikus īstenotus pasākumus, lai noregulētu stāvokli, kas izraisījis pārsūtīšanu apturēšanu uz laiku.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 31. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Pārsūtīšanas var apturēt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja pasākumu pamatā esošie apstākļi pēc sešiem mēnešiem joprojām pastāv, Komisija pēc pieprasījuma, ko iesniegusi 1. punktā minētā attiecīgā dalībvalsts, vai pēc savas iniciatīvas, var nolemt pagarināt to darbību vēl par sešiem mēnešiem. Piemēro 5. punktu.	8. Pārsūtīšanas var apturēt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja pasākumu piemērošanas apstākļi pēc sešiem mēnešiem joprojām pastāv, Komisija pēc pieprasījuma, ko iesniegusi 1. punktā minētā attiecīgā dalībvalsts, vai pēc savas iniciatīvas, var nolemt pagarināt to darbību vēl par sešiem mēnešiem. Piemēro arī 5. punkta noteikumus.
Pamatojums
Valodniecisks grozījums.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 31. pants – 9.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei un Līguma 251. pantā minēto procedūru ierosina visās dalībvalstīs saistošus instrumentus, lai sniegtu efektīvu atbalstu dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās situācijas dēļ pastāv īpašs un neproporcionāls spiediens uz šo valstu sistēmām. Minētie instrumenti stājas spēkā ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī un jebkurā gadījumā ietver šādus noteikumus:
	a) citu dalībvalstu ierēdņu nosūtīšanu saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju [.../.../EK], kas palīdz dalībvalstīm, kurās pastāv īpašas sarežģītas situācijas un kurās pieteikuma iesniedzējiem nepiemēro pienācīgus aizsardzības standartus;
	b) sistēmu, lai starptautiskās aizsardzības labumguvējus no dalībvalstīm, kurās pastāv īpašas sarežģītas un neproporcionālas situācijas, pārsūtītu uz citām dalībvalstīm, apspriežoties ar ANO augstā komisāra biroju bēgļu lietās un vienlaikus nodrošinot to, ka pārsūtīšana notiek saskaņā ar nediskrecionāriem, pārredzamiem un nepārprotamiem noteikumiem.
Pamatojums
The Dublin system in itself, as spelled out in Impact assessment SEC(2008)2962, is not a cause of particular asylum pressure or overburden on Member States. The provisions on the 'temporary suspension of transfers' will therefore turn out to be a political statement rather than an effective instrument to support a Member State that faces a particularly urgent situation which places an exceptionally heavy burden on its reception capacities, asylum system or infrastructure (and very often leading to cases where applicants cannot benefit from adequate standards of protection, in particular in terms of reception conditions and access to the asylum procedure). The past years have shown that the existing forms of practical cooperation among Member States in order to align their interpretation of the principle of 'solidarity and fair sharing of responsibility' are not in any way sufficient to address the problems that a number of Member States are facing. It is essential to look at the heavy burden posed on the resources of a number of Member States from a wider perspective of general migratory pressures. Binding responsibility sharing instruments seem to be the only way forward. At the same time the Commission should make full use of its possibilities to start up infringements procedures in cases where non-compliance with community law persists.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 31. pants – 9.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.b Šā panta piemērošanu pārtrauc, tiklīdz stājušies spēkā 9.a pantā minētie instrumenti, un jebkurā gadījumā piemērošanu pārtrauc, vēlākais, 2011. gada 31. decembrī.
Pamatojums
Sk. 23. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 31. pants – 9.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.c Saistībā ar 41. pantā minēto uzraudzību un novērtēšanu Komisija pārskata šā panta piemērošanu un, vēlākais, 2011. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Šajā ziņojumā Komisija novērtē to, vai ir pamatoti šo pantu piemērot arī pēc 2011. gada 31. decembra. Ja Komisija šā panta piemērošanu uzskata par pamatotu, tā saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par piemērošanas pagarinājumu.
Pamatojums
Sk. 23. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 32. pants – 9. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja patvēruma meklētājs uzskata, ka šīs informācijas apstrāde pārkāpj noteikumus, kas paredzēti šajā regulā vai Direktīvā 95/46/EK, jo īpaši šīs informācijas nepilnīguma vai neprecizitātes gadījumā, viņš ir tiesīgs pieprasīt attiecīgās informācijas precizēšanu vai dzēšanu.	Ja patvēruma meklētājs(-a) uzskata, ka šīs informācijas apstrāde pārkāpj noteikumus, kas paredzēti šajā regulā vai Direktīvā 95/46/EK, jo īpaši šīs informācijas nepilnīguma vai neprecizitātes gadījumā, viņš(-a) ir tiesīgs(-a) pieprasīt attiecīgās informācijas precizēšanu vai dzēšanu.
Pamatojums
Grozījums izdarīts, lai visā tekstā ievērotu vienādu formulējumu.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 35. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Samierināšanas procedūru saskaņā ar 40. pantu izveidotās komitejas priekšsēdētājs var ierosināt ar vienas no strīdā iesaistītajām dalībvalstīm iesniegto pieprasījumu. Vienojoties izmantot samierināšanas procedūru, iesaistītās dalībvalstis rūpīgi iepazīstas ar piedāvāto atrisinājumu.	2. Samierināšanas procedūru saskaņā ar 40. pantu izveidotās komitejas priekšsēdētājs var ierosināt ar vienas no strīdā iesaistītajām dalībvalstīm iesniegto pieprasījumu. Vienojoties izmantot samierināšanas procedūru, iesaistītās dalībvalstis apņemas rūpīgi iepazīties ar piedāvāto atrisinājumu.
Pamatojums
Valodniecisks grozījums.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vēlākais trīs gadus pēc 44. panta pirmajā daļā minētās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, ierosina vajadzīgos grozījumus. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai piemēroto informāciju, vēlākais, sešus mēnešus pirms minētā termiņa izbeigšanās dienas.	Vēlākais trīs gadus pēc 44. panta pirmajā daļā minētās dienas un neskarot 31. panta 9.c) punktu Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, ierosina vajadzīgos grozījumus. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai piemēroto informāciju, vēlākais, sešus mēnešus pirms minētā termiņa izbeigšanās dienas.
Pamatojums
Saskaņā ar ierosināto 31. pantu.

• [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Komisijas ziņojumā[1] par Dublinas sistēmas novērtējumu (tā dēvētajā tehniskajā novērtējumā) secināts, ka „kopumā Dublinas sistēmas mērķi — skaidra un funkcionējoša mehānisma izveide atbildības noteikšanai attiecībā uz patvēruma pieteikumiem — lielā mērā ir sasniegti”. Tomēr zināmas problēmas saglabājas gan attiecībā uz sistēmas praktisko izmantošanu, gan tās efektivitāti. Turklāt reakcija uz Zaļo grāmatu[2] par topošo kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) (tā dēvēto politikas novērtējumu) norāda arī uz ievērojamu skaitu nepilnību, kas galvenokārt attiecas uz sistēmas efektivitāti, kā arī uz aizsardzības līmeni, kas tiek piešķirts starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piemēro Dublinas sistēmu.

Tādēļ, kā arī lai risinātu iepriekš minētās nepilnības, Komisija nolēma iesniegt priekšlikumu pārstrādāt 2003. gada 18. februāra Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003/EK ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk tekstā — Dublinas regula).

Priekšlikumā ir saglabāti tie paši pamatprincipi, kas ir spēkā sošajā Dublinas regulā, proti, ka atbildība par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu jāuzņemas galvenokārt tai dalībvalstij, kurai bijusi vislielākā loma pieteikuma iesniedzēja ieceļošanā un dzīvošanā dalībvalstu teritorijās, pieļaujot dažus izņēmumus ģimenes vienotības aizsardzībai un atbilstoši konkrētām humānām klauzulām.

Jāpiemin, ka Eiropas Parlaments ir vairākkārt izklāstījis savu viedokli un 2008. gada septembra rezolūcijā par Dublinas sistēmas novērtējumu[3] piedāvājis vairākus ieteikumus. Vairumu šo ieteikumu Komisija ir ņēmusi vērā.

Tas, ka pašreizējā Dublinas regula kā KEPS pirmā posma daļa bija korekta politiskā kompromisa iznākums, ko Padome vienprātīgi pieņēma, nozīmēja, ka galīgajā redakcijā bija daudz neskaidrību un likumdošanas nepilnību. Tāpēc referente piekrīt Komisijas paziņojumam, ka „spēkā esošā instrumenta uzlabošanai vēl pastāv daudz iespēju”.

2. Priekšlikuma mērķi un saturs

Komisijas vēlme ir grozīt pašreizējo Dublinas sistēmu:

1.  paplašinot regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz alternatīvās aizsardzības pieprasītājiem (un saņēmējiem);

2.  palielinot spēkā esošās sistēmas efektivitāti;

3.  nodrošinot, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vajadzības tiek pilnībā apmierinātas un Dublinas procedūrā tiek paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības pasākumi;

4.  nodrošinot tādu situāciju risināšanu, kad dalībvalstu uzņemšanas spējas un patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, kā arī, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem netiek nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

2.1.      Regulas darbības jomas paplašināšana, lai to attiecinātu uz alternatīvās aizsardzības pieprasītājiem (un saņēmējiem)

Pašreizējā Dublinas sistēma neattiecas uz alternatīvās aizsardzības pieprasītājiem (un saņēmējiem), jo tās pieņemšanas laikā alternatīvās aizsardzības koncepcija vēl nebija daļa no ES patvēruma acquis. Tomēr šo jēdzienu vēlāk ieviesa, pieņemot Kvalifikācijas direktīvu 2004/83/EK. Lai gan pašreizējais stāvoklis praksē uzreiz neizraisīs milzīgas grūtības, kā uzsvērts ietekmes novērtējumā[4], varētu rasties situācija, ka patvēruma meklētāji nevarētu atkalapvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri ir alternatīvās aizsardzības saņēmēji citā dalībvalstī. Tādēļ darbības jomas paplašināšana ir nepieciešams pārveidojums, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējam ES acquis un novērstu, ka ģimenes locekļi tiek faktiski izšķirti. Šā priekšlikuma mērķis vispārējākā nozīmē ir saskaņot regulā izmantoto terminoloģiju un definīcijas ar citu patvēruma instrumentu terminoloģiju un definīcijām. Ņemot vērā lielāku saskaņotību un labāku likumdošanu, referente pilnībā atbalsta Komisijas piedāvātās izmaiņas.

2.2.     Pašreizējās sistēmas efektivitātes paaugstināšana

Lai uzlabotu Dublinas sistēmas viendabīgumu un efektivitāti un tās labāku ievērošanu dalībvalstīs, ir piedāvātas vairākas izmaiņas. Referente šos grozījumus atbalsta.

· Termiņu ieviešana, lai nodrošinātu, ka atbildības noteikšanas procedūra kļūst efektīvāka un ātrāka (piemēram, termiņi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniegšanai, īsāki termiņi atbildēm uz informācijas pieprasījumiem, termiņi atbildēm uz pieprasījumiem humānu apsvērumu dēļ, kā arī tiek precizēts, ka pieprasījumus humānu apsvērumu dēļ var iesniegt jebkurā laikā).

· Atbildības izbeigšanās precizēšana (piemēram, kādos gadījumos ir jāpiemēro atbildības izbeigšanās klauzulas, kura dalībvalsts uzņemas pierādīšanas pienākumu).

· Diskrecionāro klauzulu piemērošanas procedūras aspektu un noteikumu precizēšana (humanitārās un suverenitātes klauzulas).

· Pašreizējā strīdu izšķiršanas mehānisma paplašināšana (lai to attiecinātu arī uz strīdīgiem jautājumiem saistībā ar visas regulas piemērošanu).

· Noteikumu par pārsūtīšanu pievienošana (piemēram, noteikumi par kļūdainu pārsūtīšanu un pārsūtīšanas izmaksām, kā arī jaunais noteikums par būtiskas informācijas apmaiņu pirms pārsūtīšanām).

· Noteikuma par obligātas sarunas rīkošanu pievienošana (lai savāktu visu nepieciešamo informāciju atbildīgās dalībvalsts noteikšanai un mutiski informētu pieteikuma iesniedzēju par regulas piemērošanu).

2.3.     Nodrošināšana, ka starptautiskās aizsardzības pieprasītāju vajadzības tiek pilnībā apmierinātas un Dublinas procedūrā tiek paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības pasākumi

Vairākas izmaiņas ir piedāvātas, lai nostiprinātu juridiskās un procesuālās garantijas personām, kam piemēro starptautisko aizsardzību, un dotu tām labākas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

· Sīka informācija par saturu, formu un termiņiem informācijas sniegšanai starptautiskās aizsardzības pieprasījumu iesniedzējiem, ieskaitot kopējas brošūras apstiprināšanu lietošanai visās dalībvalstīs.

· Tiesības iesniegt apelāciju par pārsūtīšanas lēmumu, ieskaitot tiesības uz juridisku palīdzību/pārstāvību, ieskaitot kompetento iestāžu pienākumu izlemt, apturēt pārsūtīšanu vai nē, un attiecīgās personas tiesības netikt pārsūtītai, kamēr tāds lēmums nav pieņemts.

· Tāda noteikuma iekļaušana, kas apstiprinātu, ka persona nevar tikt aizturēta, pamatojoties tikai uz to, ka šī persona pieprasa starptautisku aizsardzību.

· Vairāku noteikumu precizēšana, lai garantētu, ka tiek ievērots princips par efektīvu piekļuvi patvēruma procedūrai.

· Tiesību uz ģimenes vienotību paplašināšana, attiecinot tās arī uz ģimenes locekļiem, kuri saņem alternatīvo aizsardzību un kuri uzturas citā dalībvalstī (sk. 2.1. punktu).

· Atkalapvienošanās ar apgādājamiem radiniekiem ir padarīta par obligātu.

· Nepilngadīgajiem bez pavadības piešķirtās aizsardzības paaugstināšana, inter alia pieļaujot to atkalapvienošanos ne tikai ar nukleāro ģimeni, bet arī ar citiem radiniekiem citā dalībvalstī.

· Jauna noteikuma pievienošana par garantijām nepilngadīgajiem.

· Lai labāk nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, attiecībā uz nepilngadīgajiem tiek paplašināts jēdziens „ģimenes locekļi”.

· Konkrētos apstākļos tādas iespējas izslēgšana, ka pieteikuma iesniedzēju, kuram var piemērot vienu no ģimenes vienotības kritērijiem, varētu nosūtīt atpakaļ.

· Skaidrības labad suverenitātes un humānās klauzulas apvienošana vienā nodaļā ar nosaukumu „Diskrecionārās klauzulas”.

· Pienākums iegūt pieteikuma iesniedzēja piekrišanu tiek saglabāts, lai nodrošinātu to, ka suverenitātes klauzulu nepiemēro pretēji pieteikuma iesniedzēja interesēm.

Referente atbalsta iepriekš minētos principus un piedāvātās izmaiņas. Papildus tam referente piedāvā vairākus nelielus grozījumus.

2.4.     Tādu situāciju risināšana, kad dalībvalstu uzņemšanas spējas un patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, kā arī, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem netiek nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

Pašreizējā Dublinas sistēma neparedz mehānismu, kas situācijās, kad dalībvalstu uzņemšanas spējas un patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, ļautu atcelt pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu, ja šī pārsūtīšana palielina dalībvalsts pārslogotību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pastāv bažas, ka pārsūtīšana saskaņā ar Dublinas sistēmu varētu novest pie tā, ka patvēruma meklētājiem netiek nodrošinātas pietiekamas aizsardzības prasības atbildīgajā dalībvalstī, it sevišķi attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūras pieejamību.

Referente patiesībā vēlētos, lai šos piedāvātos noteikumus uzskatītu par liekiem. Tomēr realitāte ir citāda. Viņai ir patiesas bažas (piemēram) par atšķirībām lēmumos pieņemt vai noraidīt iesniegumus no patvēruma meklētājiem no vienas un tās pašas izcelsmes valsts. Kā Komisija atzīmējusi Patvēruma politikas plānā[5]: „Lai arī tiesību akti ES līmenī ir zināmā mērā saskaņoti, tomēr kopējas prakses trūkums, atšķirīgās tradīcijas un dažādie informācijas avoti par izcelsmes valsti, cita starpā, rada atšķirīgus rezultātus. Tas rada tālāku pārvietošanos un ir pretrunā principam par vienlīdzīgu piekļuvi aizsardzībai visā ES teritorijā.” Bez šaubām, ja dalībvalstis nesaskaņos kopīgu darbību, joprojām būs būtiskas atšķirības lēmumos par patvēruma piešķiršanu (pat līdzīgu izskatāmo lietu gadījumā).

Galīgais mērķis ES līmenī ir radīt vienlīdzīgas iespējas un sistēmu, kas nodrošinātu, ka personām, kurām patiesi ir nepieciešama aizsardzība, būtu pieejams augsts aizsardzības līmenis ar vienlīdzīgiem noteikumiem visās dalībvalstīs, vienlaicīgi nodrošinot taisnīgus un efektīvus pasākumus attiecībā uz tiem, par kuriem ir noskaidrots, ka aizsardzība viņiem nav nepieciešama. Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par praktiskās sadarbības pastiprināšanu[6]: „Kopienas iesaistīšanās šajā jomā ir pamatojama ar nepieciešamību pēc dalībvalstu solidaritātes, lai ES bez iekšējām robežām risinātu jautājumus, ko atsevišķas dalībvalstis, rīkojoties vienas, nevar efektīvi atrisināt.” Referente patiesi uzskata, ka „solidaritāte un atbildības taisnīga sadale” ir viens no ES kopējās politikas stūrakmeņiem. Tādēļ partnerība un sadarbība patvēruma un alternatīvās/pagaidu aizsardzības meklētāju ienākošās plūsmas pārvaldība ir vitāli svarīga.

Lai gan referente principiāli atbalsta „īslaicīgas pārsūtīšanas pārtraukšanas” noteikumus (31. pants), tomēr ir jāsaprot, ka Dublinas sistēma nav izveidota kā instruments noslogotības sadalei. Turklāt referente uzsver faktu, ka Dublinas sistēma, kā tas ir noteikts Ietekmes novērtējumā[7], nav iemesls konkrētai dalībvalstu noslogotībai vai pārslodzei ar patvēruma meklētāju lietām. Tādēļ viņai bažas izraisa tas, ka minētie noteikumi izrādīsies drīzāk politisks paziņojums, nevis efektīvs instruments, lai uzlabotu līmeni un/vai sniegtu nopietnu atbalstu dalībvalstij, kura ir saskārusies ar ārkārtas situāciju, kas rada īpašu noslogotību attiecībā uz dalībvalsts iespējām uzņemt patvēruma meklētājus, tās patvēruma sistēmu vai infrastruktūru.

Savā Patvēruma politikas plānā Komisija ir noteikusi, ka „labākais veids, kā nodrošināt augstu solidaritātes pakāpi, nav jauna visaptveroša dokumenta pieņemšana, bet gan vairāku mehānismu nodošana dalībvalstu rīcībā, kas ļaus tām pārvarēt dažādās problēmas, ar kurām tās saskaras.” [8]. Referente tam piekrīt, bet tikai zināmā mērā. Saskaņā ar viņas viedokli iepriekšējos gados ir pierādījies, ka pašreizējās dalībvalstu praktiskās sadarbības formas (lai saskaņotu to, kā dalībvalstis interpretē „solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales” principus) nekādā ziņā nav pietiekamas, lai uzlabotu standartus un/vai atrisinātu problēmas, ar kurām daudzas dalībvalstis saskaras, piemēram, sava ģeogrāfiskā un/vai demogrāfiskā stāvokļa dēļ.

Dalībvalstu standartu un/vai solidaritātes uzlabošana tādējādi (zināmā mērā) tiktu panākta, ieviešot visām dalībvalstīm obligātus instrumentus, kas paredzētu:

1.  valstu patvēruma ekspertu grupu izveidošanu, kas sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kurās ir liels skaits patvēruma meklētāju (piemēram, nodrošināt atbilstošus uzņemšanas apstākļus, izskatīt pieprasījumus noteiktajā laikā un atbilstīgi noteiktajām procedūrām);

2.  pārdales shēmas izveidošanu, kas ļautu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem tikt uzņemtiem citā dalībvalstī, nevis valstī, kas tiem ir piešķīrusi minēto aizsardzību.

Turklāt, ja atkārtoti tiek konstatēta neatbilstība Kopienas tiesību aktiem (jo īpaši attiecībā uz patvēruma procedūras pieejamību un atbilstošiem uzņemšanas apstākļiem), Komisija ir pieprasījusi pilnībā izmanot savas iespējas uzsākt pienākuma neizpildes procedūru.

Referente patiesi uzskata, ka solidaritāti nevar ierobežot tikai ar finanšu līdzekļu piešķiršanu. Tomēr viņa (protams) atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2009. gadā uzsākt pētījumu, lai novērtētu iespējamās metodes ES finanšu solidaritātes uzlabošanai (ieskaitot Eiropas Bēgļu fondu) un noteiktu, vai pastāvošie finanšu instrumenti nodrošina efektīvu atbalstu dalībvalstīm, saskaroties ar neregulētu migrācijas plūsmu izraisītu lielu pārslodzi.

3.        Dažas piezīmes

No politikas viedokļa ir skaidrs, ka dalībvalstīm ir grūti efektīvi saskaņot kvalitātes standartus, kā arī sadalīt atbildību. Līdz šim saskaņotie standarti stipri kontrastē ar vērienīgajiem mērķiem, kā tie pirmo reizi formulēti 1999. gadā. Faktiski augstākais kopsaucējs ir pats minimums. Tādēļ praksē turpina pastāvēt milzīgas atšķirības. Patvēruma piešķiršanas procedūru direktīva, piemēram, faktiski ir visu esošo dalībvalstu patvēruma politiku uzskaites saraksts. Tā drīzāk paredz vairākas procesuālas normas, nevis nosaka standarta procedūru. Šajā ziņā vēlamā saskaņošana noteikti nav panākta. Turklāt, lai izvairītos no sekundārām plūsmām, ļoti liela nozīme ir efektīviem saskaņotiem uzņemšanas nosacījumiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka pastāv Uzņemšanas nosacījumu direktīva, arī šeit lielā iespējamo risinājumu daudzveidība neļauj panākt vēlamo saskaņotību. Diemžēl tas attiecas arī uz kritērijiem par tiesībām saņemt aizsardzību.

Tādēļ ir svarīgi uzlabot nosacījumus, kādos personas, kuras meklē aizsardzību ES, var efektīvi izklāstīt un pierādīt savus pieprasījumus, kā arī palielināt visu iesaistīto pušu iespējas, lai uzlabotu kopējo kvalitāti un nodrošinātu valstu iestādēm, kuras nodarbojas ar patvēruma jautājumiem, atbilstošus instrumentus, kas tām ļautu efektīvi pārvaldīt patvēruma meklētāju plūsmas un vienlaicīgi novērst krāpšanu vai pārkāpumus. Tas, ka kvalitātes uzlabošana, vienlaicīgi panākot lielāku konsekvenci un solidaritāti, ir ne tikai patvēruma meklētāju interesēs, bet arī pašu dalībvalstu interesēs, pagaidām (vēl) nav pieņemts. Tomēr kvalitatīva lēmumu pieņemšana samazinātu ar negatīvu lēmumu pārsūdzēšanu saistīto problēmu apjomu un dotu lielu izdevumu un laika ekonomiju. Turklāt, lai efektīvi pārvaldītu sekundārās plūsmas ES robežās, dalībvalstu praksē ir nepieciešama lielāka saskaņotība.

Neskatoties uz visiem solījumiem un nolīgumiem, daudzām dalībvalstīm ir milzīgas grūtības izpildīt savus solījumus. Pat pašreizējo četru galveno juridisko instrumentu transponēšana valstu tiesību aktos nav notikusi gludi izpildes termiņu un precizitātes ziņā, un juridisko instrumentu interpretācija dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Nemaz nerunājot par Eiropas perspektīvas pieņemšanu, patvēruma un migrācijas politiskie jautājumi ir tik delikāti, ka dalībvalstis joprojām paliek uzticīgas kavēšanas un novirzīšanas politikai savās valstīs.

Dalībvalstu labāki un saskaņotāki aizsardzības standarti, tālāk izlīdzinot un īstenojot tiesību aktus, ir pareizais (un faktiski vienīgais) attīstības ceļš. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ir ne tikai ierosinājusi pārstrādāt Dublinas direktīvu, bet arī Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Eurodac regulu. Komisijas priekšlikumi, ar kuriem groza Kvalifikācijas direktīvu (2004/83/EK) un Patvēruma procedūru direktīvu (2005/85/EK), tiks iesniegti 2009. gadā. Turklāt Komisija ierosinās izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (nodrošinot dalībvalstīm praktisku palīdzību lēmumu pieņemšanā patvēruma jautājumos).

Noslēgumā referente vēlētos pievērsties dažiem apsvērumiem attiecībā uz minēto Komisijas priekšlikumu iesniegšanas kārtību Parlamentā un Padomē. Labāku normatīvo aktu izstrādes dēļ būtu loģiskāk, ja pašreizējo Patvēruma procedūru direktīvas (2005/85/EK) pārstrādāto redakciju iekļautu pašreizējā patvēruma normatīvo aktu paketē (kopā ar Dublinas direktīvu, Eurodac, Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Eiropas patvēruma atbalsta biroja normatīvajiem aktiem). Tas ļautu panākt lielāku dažādu patvēruma instrumentu saskaņotību.

• [1]  COM(2007)0299, 13. lpp.
• [2]  COM(2007)0301.
• [3]  P6_TA-PROV(2008)0385.
• [4]  SEC(2008)2962
• [5]  COM(2008)0360, 4. lpp.
• [6]  COM(2008)0067, 2. lpp.
• [7]  SEC(2008)2962.
• [8]  COM(2008)0360, 8. lpp.

ANNEX: LETTER FROM THE COMMITTEE ON LEGAL AFFAIRS

COMMITTEE ON LEGAL AFFAIRS

CHAIRMAN

Ref.: D(2009)19604

Mr Gérard DEPREZ

Chairman

Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs

ASP 09G206

BRUSSELS

Subject:   Proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council establishing the criteria and mechanisms for determining the Member State responsible for examining an application for international protection lodged in one of the Member States by a third-country national or a stateless person (recast)

(COM(2008)820 - C6-0474/2008 - 2008/0243(COD

Dear Chairman,

The Committee on Legal Affairs, which I am honoured to chair, has examined the proposal referred to above, pursuant to Rule 80a on Recasting, as introduced into the Parliament's Rules of Procedure by its Decision of 10 May 2007.

Paragraph 3 of that Rule reads as follows:

"If the committee responsible for legal affairs considers that the proposal does not entail any substantive changes other than those identified as such in the proposal, it shall inform the committee responsible.

In such a case, over and above the conditions laid down in Rules 150 and 151, amendments shall be admissible within the committee responsible only if they concern those parts of the proposal which contain changes.

However, amendments to the parts which have remained unchanged may be admitted by way of exception and on a case-by-case basis by the chairman of the above committee if he considers that this is necessary for pressing reasons relating to the internal logic of the text or because the amendments are inextricably linked to other admissible amendments. Such reasons must be stated in a written justification to the amendments".

Following the opinion of the Legal Service, whose representatives participated in the meetings of the Consultative Working Party examining the recast proposal, and in keeping with the recommendations of the draftsperson, the Committee on Legal Affairs considers that the proposal in question does not include any substantive changes other than those identified as such in the proposal or in the opinion of the Consultative Working Party and that, as regards the codification of the unchanged provisions of the earlier acts with those changes, the proposal contains a straightforward codification of the existing texts, without any change in their substance.

Furthermore, pursuant to Rules 80a(2) and 80(3), the Committee on Legal Affairs considered that the technical adaptations suggested in the opinion of the abovementioned Working Party were necessary in order to ensure that the proposal complied with the recasting rules.

In conclusion, after discussing it at its meeting of 31 March 2009, the Committee on Legal Affairs, by 17 votes in favour and no abstentions[1], recommends that your Committee, as the committee responsible, proceed to examine the above proposal in keeping with its suggestions and in accordance with Rule 80a.

Yours faithfully,

Giuseppe GARGANI

Encl.: Opinion of the Consultative Working Party.

PIELIKUMS: JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN KOMISIJAI

	JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2009. gada 4. martā

ATZINUMS

                                                              EIROPAS PARLAMENTAM

                                                              PADOMEI

                                                              KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm

COM(2008)820, 3.12.2008 – 200/0243(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgajiem juridiskajiem dienestiem, sanāca kopā 2009. gada 21. janvārī, lai cita starpā izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajā sanāksmē[2], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko pārstrādā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, noteica turpmāk minētos punktus.

1) 11. panta 1. punktā divreiz minēts formulējums „atrodas citā dalībvalstī” (izcelts ar dubultu svītrojumu un pelēku tonējumu). Šo formulējumu, kas neparādās esošajā Regulas (EK) Nr. 343/2003 15. panta 2. punkta tekstā, nav jāiekļauj ierosinātajā 11. panta 1. punkta tekstā.

2) 17. panta 2. punkta trešajā rindkopā ievadvārdi „Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic”, kas parādās jau esošajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1560/2003 13. panta 3. punkta tekstā, nav jāievieto starp norādēm  … .

3) Svītrotajā teksta daļā, kas parādās starp 24. un 25. pantu, Regulas (EK) Nr. 343/2003 20. panta 3. punkta formulējums („Noteikumus par pierādījumiem un to interpretāciju, kā arī pārsūtījuma pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un pārsūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā izklāstīto procedūru”) nav jāizceļ ar pelēku tonējumu.

Rezultātā, izskatījusi priekšlikumu, konsultatīvā darba grupa varēja vienprātīgi secināt, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi, izņemot tos, kas par tādiem atzīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta ar būtiskiem grozījumiem nemainīto noteikumu kodifikāciju darba grupa arī secināja, ka priekšlikums paredz tiešu esošo tekstu kodifikāciju, būtiski tos nemainot.

C. Pennera                                      J.-C. Piris                                        C.-F. Durand

Juriskonsults                                     Juriskonsults                                     Ģenerāldirektors

• [1]  The following Members were present: Giuseppe Gargani (Chairman), Carlo Casini, Bert Doorn, Klaus-Heiner Lehne, Hartmut Nassauer, Eva-Riitta Siitonen, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Neena Gill, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Francesco Enrico Speroni, Monica Frassoni, Jacques Toubon, Véronique Mathieu.
• [2]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma versijas angļu, franču un vācu valodās, un tā strādāja, pamatojoties uz versiju angļu valodā, kas bija apspriežamā teksta oriģinālvaloda.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Starptautiskās aizsardzības pieteikums, ko trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks iesniedzis kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija)
Atsauces	COM(2008)0820 – C6-0474/2008 – 2008/0243(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.12.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 3.2.2009
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 3.2.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	JURI 31.3.2009
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Jeanine Hennis-Plasschaert 20.1.2009
Izskatīšana komitejā	16.3.2009		16.4.2009		27.4.2009
Pieņemšanas datums	27.4.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Emine Bozkurt, Mihael Brejc, Carlos Coelho, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Armando França, Kinga Gál, Jeanine Hennis-Plasschaert, Magda Kósáné Kovács, Roselyne Lefrançois, Claude Moraes, Martine Roure, Vladimir Urutchev
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Simon Busuttil, Elisabetta Gardini, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Nicolae Vlad Popa, Johannes Voggenhuber
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Mariela Velichkova Baeva, Carmen Fraga Estévez, Anne E. Jensen, Manolis Mavrommatis, Willem Schuth, Gabriele Zimmer
Iesniegšanas datums	29.4.2009