Ziņojums - A7-0035/2009Ziņojums
A7-0035/2009

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu

9.10.2009 - (COM(2009)0105 – C6‑0111/2009 – 2009/0032(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

Procedūra : 2009/0032(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0035/2009

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu

(COM(2009)0105 – C6‑0111/2009 – 2009/0032(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2009)0105,

–   ņemot vērā EK līguma 39. panta 1. punktu un 30. un 31. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0111/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 100. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7‑0035/2009),

1.  noraida Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atsaukt tās priekšlikumu un iesniegt tā vietā jaunu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

IEVADS

Šengenas zonas izveide pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā bija viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Eiropas vēsturē, ko raksturo kontroles atcelšana pie iesaistīto valstu kopējām robežām un pārvietošanās brīvības ieviešana šajā zonā. Paralēli tika ieviesta virkne kompensējošu pasākumu, proti, kontroles pastiprināšana pie ārējām robežām, policijas, muitas un tiesu iestāžu sadarbības palielināšana, Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveide utt.

Kontroles atcelšanai pie ārējām robežām nepieciešams, lai visas dalībvalstis varētu savstarpēji paļauties uz to spēju pilnīgi piemērot papildu pasākumus, kas ļauj atcelt iekšējo robežkontroli. Drošība Šengenas zonā tik tiešām ir atkarīga no tā, cik stingri un efektīvi katra dalībvalsts kontrolē tās ārējās robežas, kā arī no tā, cik kvalitatīva un ātra ir informācijas apmaiņa SIS ietvaros. Ja kaut viens no šiem elementiem ir nepilnīgs vai darbojas neatbilstoši, Eiropas Savienības drošība un Šengenas zonas efektivitāte ir apdraudēta.

1998. gadā tika izveidota pastāvīgā komiteja[1], kuras uzdevums bija sniegt atbalstu dalībvalstīm divos atsevišķos posmos:

-       stāšanās spēkā — komitejai bija jāpārbauda, vai bija izpildīti visi priekšnosacījumi Šengenas acquis piemērošanai, lai tādējādi varētu atcelt robežkontroli;

-       piemērošana — savstarpējā uzticība, kas izveidojās robežkontroles atcelšanas brīdī, bija jāsaglabā un jāstiprina, izmantojot novērtējumus par Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs.

Līdz ar Amsterdamas līguma stāšanos spēkā 1999. gadā un Šengenas acquis iekļaušanu ES darbības jomā, šīs pastāvīgās komitejas nosaukums tika mainīts, un tā kļuva par Šengenas novērtēšanas darba grupu (SCH-EVAL), tomēr visumā tās pilnvaras nemainījās, un tā arī turpmāk darbojās kā starpvaldību organizācija.

PRIEKŠLIKUMA DARBĪBAS JOMA

Ar šo priekšlikumu nekādā veidā netiek mainīta mandāta pirmā daļa, t.i., grupa saglabā tās pilnvaras attiecībā uz novērtēšanu pirms stāšanās spēkā, kas rada tik ļoti nepieciešamo savstarpējo uzticību.

Tāpēc šajā priekšlikumā īpaša uzmanība veltīta mandāta otrajai daļai, t.i., acquis pareizas piemērošanas pārbaudīšanai pēc iekšējās robežkontroles atcelšanas, nosakot, ka Eiropas Komisijai ir jāuzņemas visi Šengenas novērtēšanas grupas pildītie uzdevumi.

Priekšlikuma mērķis ir padarīt Šengenas novērtēšanas mehānismu iedarbīgāku, nodrošinot Šengenas acquis pārredzamu, efektīvu un konsekventu piemērošanu.

Tā mērķis ir arī veikt atbilstošus pasākumus, ņemot vērā tiesiskās situācijas izmaiņas pēc Šengenas acquis iekļaušanas ES darbības jomā, kad katram acquis noteikumam tika piešķirts juridisks pamats pirmajā un trešajā pīlārā. Kopā ar regulas priekšlikumu (pirmais pīlārs) šajā priekšlikumā ir noteikts tiesiskais regulējums, lai novērtētu, vai pareizi tiek piemēroti tie Šengenas acquis elementi, kas ir Kopienas tiesību aktu sastāvdaļa.

Tomēr Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdī (kas, kā paredz, varētu notikt tuvākajā nākotnē) šis mērķim vairs nebūs nozīmes, jo līdz ar pīlāru struktūras atcelšanu tiesiskā situācija būs pilnīgi atšķirīga. Svarīgi ir izveidot tādu Šengenas novērtēšanas mehānismu, kas atbilstu starp pirmo un trešo pīlāru sadalīto uzdevumu apvienošanai.

JURIDISKAIS PAMATS

Kad iepriekšējā sasaukuma beigās darbam ar priekšlikumiem par Šengenas novērtēšanas mehānisma izveidi izraudzījās referentu, viņš lūdza Juridisko dienestu sniegt atzinumu[2] par to, vai juridiskais pamats, uz kuru Komisija balstīja šos priekšlikumus, bija vispiemērotākais.

Ņemot vērā šo atzinumu, var secināt, ka:

-       regulas priekšlikumā minētais juridiskais pamats Kopienas acquis piemērošanas novērtēšanas mehānisma izveidei, proti, EK līguma 66. pants, liekas, ir atbilstošs, ņemot vērā izklāstītos argumentus, un ar Eiropas Parlamentu ir jāapspriežas;

-       tomēr, paturot prātā, ka šī mehānisma mērķis ir, cita starpā, novērtēt SIS, VIS (Vīzu informācijas sistēmu), Šengenas Robežu kodeksu un Vīzu kodeksu, šo mērķi būtu iespējams sasniegt, grozot attiecīgās regulas; tā kā šos instrumentus pieņēma, izmantojot koplēmuma procedūru, šajā gadījumā attiecīgie grozījumi arī būtu jāveic ar koplēmuma procedūras palīdzību.

REFERENTA NOSTĀJA

Svarīgi ir izveidot vienkāršu, efektīvu, iedarbīgu un pārredzamu novērtēšanas mehānismu, kas ļautu saglabāt Šengenas zonu kā brīvas aprites zonu. Vienlaikus Šengenas novērtēšanas starpvaldību regulējums jāpielāgo ES regulējumam.

Atbilstoši Hāgas programmai Komisija tika aicināta sagatavot priekšlikumu, kas papildinātu pašreizējo Šengenas novērtēšanas mehānismu. Tomēr pēc būtības šo priekšlikumu (nemainot noteikumus, kas attiecas uz mandāta pirmo daļu) vienīgais mērķis (saistībā ar mandāta otro daļu) ir iekļaut uzlabojumus, ko nesen veica pašreizējā novērtēšanas mehānismā[3], regulas projektā iekļaujot tikai vienu jaunu noteikumu par iespēju veikt nepaziņotus apmeklējumus, tomēr bez jebkāda acīmredzama iemesla šādus apmeklējumus neparedzot lēmuma projektā. Tomēr šajos priekšlikumos Komisijas atbildībā pilnībā tiek nodoti ar novērtēšanas mehānismu saistītie uzdevumi, kurus šobrīd pilda Padome, paredzot diezgan ierobežotas sadarbības iespējas ar dalībvalstīm un attālinot no visa šī procesa Eiropas Parlamentu, nekādā veidā neparādot šo pasākumu pievienoto vērtību.

Referents pauž bažas, ka, pilnīgi nodalot katras mandāta daļas novērtēšanas mehānismus, var samazināties efektivitāte. Turklāt ir svarīgi saglabāt konsekvenci, nepieļaut pasākumu un finanšu līdzekļu pārklāšanos un patiesi uzlabot Šengenas novērtēšanas mehānismu.

Referents arī uzver nepieciešamību paturēt prātā, ka šajā gadījumā tiek skarta drošība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kuras saglabāšana un turpmākā attīstība ir ne tikai Komisijas kā līgumu izpildes uzraudzītājas, bet arī dalībvalstu, kas ir atbildīgas par to ārējo robežu drošību, un Eiropas Parlamenta, kas pārstāv Eiropas pilsoņus, dalīta atbildība. Ņemot vērā, ka tiek skarta Šengenas zonas un tās pilsoņu drošība, visām šīm iesaistītajām pusēm vajadzētu aktīvi piedalīties novērtēšanas sistēmas izveidē, jo tā palīdzēs nodrošināt drošību un stiprināt savstarpējās uzticības principu.

Šī iemesla dēļ saistībā ar regulas priekšlikumu vajadzētu izvēlēties koplēmuma procedūru, jo Eiropas Parlamenta lomai nevajadzētu būt tikai papildinošai. Tai vajadzētu atbilst nozīmei, kas Parlamentam piemīt attiecīgo pamata likumdošanas instrumentu pieņemšanā. No otras puses, ņemot vērā, ka abiem priekšlikumiem ir vienas un tās pašas nepilnības un juridiski tie skar viena un tā paša jautājuma, proti, vienotas Šengenas novērtēšanas sistēmas izveidi, divus aspektus, tie jāizskata kā priekšlikumu pakete. Tāpēc Komisija tiek aicināta atsaukt abus priekšlikumus un iesniegt jaunus, ievērojami uzlabotus priekšlikumu, kuros saistībā ar pirmo pīlāru tiktu ievērota koplēmuma procedūra.

Referents arī uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā jebkura gadījumā vajadzēs iesniegt jaunus priekšlikumus, kuros vienīgā piemērojamā procedūra būs koplēmuma procedūra.

  • [1]  SCH/Com-ex (98) 26 fin.
  • [2]  SJ-0212/09, D(2009)20022.
  • [3]  Sk. Šengenas novērtēšanas programmu 2008.–2013. g.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Novērtēšanas mehānisma izveide Šengenas acquis piemērošanas uzraudzībai

Atsauces

COM(2009)0105 – C6-0111/2009 – 2009/0032(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

27.3.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

2.4.2009

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Carlos Coelho

22.7.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

5.10.2009

6.10.2009

 

 

Pieņemšanas datums

6.10.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Vilija Blinkevičiūtė, Louis Bontes, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Cornelis de Jong, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Monika Flašíková Beňová, Kinga Gál, Jeanine Hennis-Plasschaert, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu, Louis Michel, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Wim van de Camp, Axel Voss, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Michael Cashman, Ioan Enciu, Nadja Hirsch, Monika Hohlmeier, Petru Constantin Luhan, Raül Romeva i Rueda, Joanna Senyszyn, Bogusław Sonik