ZIŅOJUMS par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu

15.1.2010 - (2009/2141(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Róża Thun Und Hohenstein

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu

(2009/2141(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai[1],

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. jūlija ieteikumu par tirgu regulējošu direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos[2],

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (SEC(2009)1007),

–   ņemot vērā 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi[3],

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu pārskatu[4],

–   ņemot vērā 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā[5],

–     ņemot vērā Padomes 2009. gada 24. septembra sanāksmes (Konkurētspēja — iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība) secinājumus „Kā uzlabot iekšējā tirgus darbību”[6],

–     ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

–    ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0084/2009),

A.  tā kā iekšējā tirgus efektīva darbība ir obligāts priekšnoteikums stabilas un inovatīvas ekonomiskās vides izveidei, kurā patērētāji var iegādāties augstas kvalitātes preces un pakalpojumus un uzņēmumi var radīt jaunas darbavietas;

B.   tā kā — neraugoties uz to, ka iekšējā tirgus līdzšinējā attīstība ir bijis ilgs process — vēl aizvien ir daudz darāmā, lai nodrošinātu tā pilnīga potenciāla sasniegšanu;

C.  tā kā iekšējais tirgus nevar pienācīgi darboties bez to ietekmējošo Kopienas noteikumu pareizas transponēšanas, piemērošanas un izpildes;

D.  tā kā dalībvalstīm ir obligāta iekšējā tirgus tiesību aktu savlaicīga transponēšana;

E.   tā kā Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti, turpinot cieši sadarboties sarunu un transponēšanas procesā, var aktīvi veicināt iekšējā tirgus tiesību aktu transponēšanas uzlabošanu;

F.   tā kā ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvjiem vajadzētu regulāri tikties, lai novērtētu iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

G.   tā kā iekšējā tirgus rezultātu apkopojuma publicēšana palīdz samazināt netransponēto tiesību aktu īpatsvaru, tomēr ir jāpieņem kvalitatīvāka pieeja ar mērķi aiz skaitļiem identificēt iemeslus tam, kāpēc attiecīgā transponēšana nav veikta;

H.  tā kā — lai gan iekšējā tirgus rezultātu apkopojumam un patēriņa tirgus rezultātu apkopojumam izmanto atšķirīgu metodoloģiju ar atšķirīgu darbības jomu un rādītāju kopumu — tiem abiem ir vienāds vispārējais mērķis — uzlabot iekšējā tirgus darbību;

I.    tā kā pašreizējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars (1 %) atbilst 1 % mērķim, par ko valstu un valdību vadītāji vienojās 2007. gadā, tomēr deviņas dalībvalstis vēl aizvien šo mērķi nav sasniegušas;

J.    tā kā sadrumstalotības faktors ir 6 %, kas nozīmē, ka 100 direktīvas nav transponētas vismaz vienā dalībvalstī;

K.  tā kā 22 direktīvu transponēšana ir aizkavējusies par vairāk nekā diviem gadiem, kas nozīmē to, ka tiešā veidā nav ievērots valstu un valdību vadītāju 2002. gadā noteiktais „nulles pielaides” mērķis;

L.   tā kā ir īpaši svarīgi sekot līdzi tam, kā tiek transponētas atsevišķas direktīvas, kas ir būtiski svarīgas iekšējā tirgus attīstībai;

M.  tā kā publiski pieejama informācija par to, kuras dalībvalstis nav transponējušas attiecīgās direktīvas, varētu noderēt plašas sabiedrības izpratnes veicināšanai un sabiedriskās domas ietekmēšanai, tostarp Eiropas Parlamenta deputātu īstenotai dalībvalstu parlamentu deputātu nostājas ietekmēšanai;

N.   tā kā pastāvīgi konstatētie neveiktas transponēšanas vai nepareizas transponēšanas gadījumi ne vienmēr ir saistīti ar dalībvalstu neizdarību, bet tiem par iemeslu var būt neskaidrības vai nekonsekvence attiecīgajos ES tiesību aktos, un tā kā tādēļ būtu vēlams, lai iekšējā tirgus rezultātu apkopojums būtu ne tikai līdzeklis spiediena izdarīšanai uz dalībvalstīm, bet arī instruments dialoga veidošanai, kas varētu palīdzēt izprast dalībvalstu grūtības tiesību aktu transponēšanā;

O.  tā kā ir nepieciešams vairāk informācijas par transponēšanas kvalitāti;

P.   tā kā, paturot prātā vispārējo pāreju no iekšējā tirgus tiesību aktu izstrādes uz to īstenošanu, iekšējā tirgus rezultātu apkopojumam vajadzētu regulāri nodrošināt sīkāku informāciju par iekšējā tirgus tiesību aktu piemērošanu un izpildi, tostarp objektīvus rādītājus, kas raksturo iekšējā tirgus darbību, ļaujot labāk izsekot līdzi darbības rezultātiem un tendencēm;

Q.  tā kā Eiropas Parlamenta deputātiem vajadzētu informēt savus vēlētājus par tos ietekmējošo iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu un veidiem, kā viņi var izmantot savas tiesības;

R.    tā kā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas darbs patstāvīgo ziņojumu, pētījumu, semināru un uzklausīšanu veidā ir nodrošinājis noderīgu ieskatu svarīgāko iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanā, transponēšanā un izpildē un turpinās šo darbu arī nākotnē;

S.   tā kā apmācība un pārrobežu apmaiņa, tostarp pa Komisijas izveidotajiem elektroniskajiem tīkliem, ir būtiskas Kopienas tiesību aktu kopuma labākai piemērošanai iekšējā tirgus jomā;

T.   tā kā iedzīvotāji un uzņēmumi sagaida iekšējā tirgus noteikumu efektīvu izpildi, kas tiem palīdzētu pilnībā gūt labumu no iekšējā tirgus potenciāla,

Ievads

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai; uzsver, ka dalībvalstīm nevajadzētu atlasīt sev piemērotākos pasākumus, bet gan uzņemties to īstenošanu kopumā;

2.  mudina dalībvalstis cieši sadarboties ar Komisiju un citai ar citu un uzņemties savu daļu atbildības par iekšējā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu; aicina Komisiju izmantot visas savas pilnvaras, lai nodrošinātu iekšējā tirgus noteikumu efektīvu piemērošanu, tostarp efektīvu tirgus uzraudzību, saskaņošanu, tiesību aktu turpmāku vienkāršošanu un citus instrumentus, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinātu administratīvo slogu;

3.  uzskata, ka ir svarīgi rīkoties agrīnākā posmā, lai samazinātu neveiktas transponēšanas risku, un ka Komisijai vajadzētu vairāk atbalstīt dalībvalstis visā transponēšanai paredzētajā laikposmā; uzskata, ka šajā nolūkā it īpaši vajadzētu veidot dialogu un pastiprināt informācijas apmaiņu ar mērķi jau iepriekš noteikt iespējamās problēmas un rast tām risinājumus pirms transponēšanas laikposma beigām;

4.  it īpaši atbalsta domu par dalībvalstu parlamentu ciešu iesaistīšanos sarunās un transponēšanas procesā un sadarbības pastiprināšanu ar citām iesaistītajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, šajā jomā;

5.  tā kā pareiza direktīvu transponēšana un īstenošana dalībvalstu līmenī ir pamatnosacījumi iekšējā tirgus efektīvai darbībai, konkurencei un ekonomikas un sociālajai stabilitātei ES, uzsver to, cik liela nozīme ir dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta atklātam dialogam un ciešākai sadarbībai, lai turpinātu diskusiju par problēmām, ar ko dalībvalstīm nākas saskarties transponēšanas procesā, un šo problēmu sīkāku izskatīšanu;

6.   aicina Komisiju organizēt ikgadēju iekšējā tirgus forumu, kas pulcētu kopā ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvjus un citas iesaistītās personas, lai panāktu skaidrāku apņemšanos transponēt, piemērot un izpildīt iekšējā tirgus tiesību aktus;

7.  uzsver, ka šādam iekšējā tirgus forumam sanāksmes vajadzētu rīkot darba grupu un ministru līmenī, lai nodrošināt nozīmīgu platformu dalībvalstu pārvaldes institūciju paraugprakses apmaiņai;

8.  aicina Komisiju iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā regulāri iekļaut sīkāku informāciju par iekšējā tirgus tiesību aktu piemērošanu un izpildi, tostarp objektīvus rādītājus, kas raksturo iekšējā tirgus darbību;

9.  aicina iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, SOLVIT ziņojumu, dienesta „Iedzīvotāju ceļvedis” pārskatu un patēriņa tirgus rezultātu apkopojumu publicēt vienlaicīgi vienu reizi gadā (nemainot to publicēšanas biežumu), lai sniegtu vispārēju priekšstatu par iekšējā tirgus attīstību un uzlabotu abās šajās jomās veicamā darba koordināciju, vienlaikus saglabājot abu šo instrumentu īpašo raksturu;

10. aicina Komisiju meklēt jaunus veidus, kā novērst atlikušos šķēršļus iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, tostarp izveidot „iekšējā tirgus testu” attiecībā uz visiem jaunajiem ES tiesību aktu priekšlikumiem, lai nodrošinātu to, ka ierosinātie jaunie pasākumi nekaitē iekšējam tirgum;

11. uzskata, ka iekšējā tirgus rezultātu apkopojums lielā mērā pārklājas ar Komisijas gada pārskatu par Kopienas tiesību aktu piemērošanu; tādēļ mudina Komisiju stratēģiskāk izmantot šo gada pārskatu, koncentrējoties uz vertikālās politikas jomām, kas varētu uzlabot iekšējā tirgus rezultātu apkopojuma kvalitatīvo analīzi;

12. aicina Komisiju kopā ar iekšējā tirgus rezultātu apkopojuma kopsavilkumu sniegt lasītājam saprotamāku ziņojumu presei, lai veicinātu izpratni par šo kopsavilkumu un palielinātu spiedienu uz dalībvalstīm nolūkā nodrošināt direktīvu pareizu un savlaicīgu transponēšanu;

Transponēšana

13. atzinīgi vērtē to, ka trešo reizi pēc kārtas ir ticis ievērots netransponēto tiesību aktu īpatsvara 1 % mērķis; mudina tās deviņas dalībvalstis, kas nav šo mērķi sasniegušas, veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu šo rādītāju;

14. uzskata, ka pastāv acīmredzama saikne starp iekšējā tirgus direktīvu savlaicīgu un pareizu transponēšanu un sākotnējo tiesību aktu kvalitāti; tādēļ atzīmē, cik svarīgs ir iepriekšējā posma darbs, tostarp apņemšanās panākt atbilstību labāka likumdošanas procesa principiem, pilnīgu apspriešanos ar dalībvalstīm par transponēšanas un izpildes metodēm un nepieciešamību pēc vispusēja ietekmes novērtējuma;

15. atgādina, ka vēl aizvien ir pārāk liels vienā vai vairākās dalībvalstīs netransponēto direktīvu skaits, un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai šo skaitli steidzami samazinātu, sākot ar tām direktīvām, kuru transponēšana ir aizkavējusies par diviem vai vairāk gadiem;

16. aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par savu tīmekļa vietni, kurā atrodama informācija par direktīvām, kas nav īstenotas konkrētajās dalībvalstīs;

17. mudina dalībvalstis iesniegt Komisijai korelācijas tabulas, kas satur sīku informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas direktīvu transponēšanas nolūkā, lai tā varētu sniegt detalizētāku informāciju par transponēšanas kvalitāti; aicina Komisiju identificēt savlaicīgas un pareizas transponēšanas paraugpraksi un darīt to zināmu dalībvalstīm;

Pieteikums

18.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina iekšējā tirgus noteikumu piemērošanā iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu efektīvā sadarbība, nodrošinot un uzlabojot ar iekšējā tirgus koordināciju saistīto uzdevumu izpildi valsts administrācijā;

19.  aicina dalībvalstis saistībā ar pašreizējām Kopienas programmām un tīkliem nodrošināt valsts un pašvaldību ierēdņiem un tiesu iestāžu darbiniekiem regulāras apmācības par iekšējā tirgus noteikumiem;

20. atbalsta Komisijas viedokli, ka dalībvalstīm ir jānodrošina Komisijas izveidoto elektronisko informācijas sistēmu pārrobežu tīklu (piemēram, Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas par bīstamiem nepārtikas produktiem (RAPEX), Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas par pārtiku un dzīvnieku barību (RASFF) un Sadarbības tīkla patērētāju aizsardzībai (CPC)) darbība, veicot nepieciešamos pasākumus, tostarp piešķirot resursus;

21. aicina Komisiju iekšējā tirgus likumdošanu skatīt kā riņķveida procesu, kurā paveiktā novērtējums ieņem būtisku vietu un kurā tas būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai tiesību akti atbilst sākotnējam ietekmes novērtējumam vai to pārsniedz, un pretējā gadījumā noteikt paņēmienus attiecīgo tiesību aktu grozīšanai vai pārstrādāšanai, lai nodrošinātu to atbilstību sākotnējiem mērķiem;

Izpilde

22. uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanā par viņu tiesībām iekšējā tirgū, tādējādi ļaujot tiem šīs tiesības īstenot praksē; aicina Komisiju prioritārā kārtā pabeigt projektu par vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem, kura mērķis ir informēšanas, konsultēšanas un problēmu risināšanas atbalsta pakalpojumu uzlabošana un to pieejamības palielināšana;

23. uzskata, ka informācija par iekšējo tirgu, kuru Komisija ievieto internetā, ir vispusīga, bet pārāk sadrumstalota; aicina Komisiju, piedaloties Eiropas uzņēmumu tīklam, izveidot un pilnveidot portālu „Jūsu Eiropa — uzņēmējdarbība” kā elektronisku vienas institūcijas apstiprinātu avotu ar iekšējo tirgu saistītai informācijai par uzņēmējdarbību, lai izvairītos no nevajadzīgām un dārgām paralēlām struktūrām un izmantotu iespējamo sinerģiju, it īpaši saistībā ar informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu[7];

24. uzsver, ka Eiropas uzņēmumu tīklam ir galvenā loma, lai nodrošinātu to, ka MVU var izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas; uzsver, ka birokrātiskie pienākumi piesaista vērtīgus resursus un līdz ar to neļauj nopietnāk koncentrēties uz Eiropas uzņēmumu tīkla pamatuzdevumu — nodrošināt katram MVU atbilstošu palīdzību; aicina Komisiju vairāk izmantot Eiropas uzņēmumu tīklu informācijas izplatīšanai konkrētiem mērķiem un samazināt birokrātiju, ar ko jāsaskaras šī tīkla partneriem;

25. uzskata, ka dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāuzlabo problēmu risināšanas mehānismu, it īpaši SOLVIT, veiktspēja, lai nodrošinātu efektīvāku kompensēšanu; uzsver, ka SOLVIT pieredze būtu jāiekļauj dalībvalstu un ES politikas izstrādē, attiecīgos gadījumos nodrošinot strukturālas vai regulatīvas izmaiņas; aicina dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt SOLVIT centru tīklu, piešķirot papildu finanšu un personāla resursus;

26. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai SOLVIT centrus un to bezmaksas pakalpojumus problēmu risināšanai padarītu atpazīstamākus Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

°

° °

27.      uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 176, 7.7.2009., 17. lpp.
• [2]  OV L 98, 16.4.2005., 47. lpp.
• [3]  OV C 187E , 24.7.2008., 80. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0421.
• [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0352.
• [6]  Padomes dokuments 13024/2009.
• [7]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Ievads

Efektīvi funkcionējošs iekšējais tirgus ir būtisks faktors stabilas un inovatīvas ekonomiskās vides radīšanai, kurā patērētāji var brīvi tērēt un uzņēmumi — radīt jaunas darbavietas. Lai gan iekšējā tirgus līdzšinējā attīstība ir bijis ilgs process, vēl aizvien ir daudz darāmā, lai nodrošinātu tā pilnīga potenciāla sasniegšanu.

Iekšējais tirgus nevar pienācīgi darboties bez to ietekmējošo Kopienas noteikumu pareizas transponēšanas, piemērošanas un izpildes. Komisija 2009. gada 29. jūnijā pieņēma ieteikumu par pasākumiem Eiropas vienotā tirgus darbības uzlabošanai. Minētais ieteikums un 2009. gada jūlija iekšējā tirgus rezultātu apkopojums veido šā ziņojuma pamatu. Referente atbalsta šo Komisijas ieteikumu un uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu uzņemties visu ierosināto pasākumu īstenošanu, nevis atlasīt sev piemērotākos.

Referente īpaši atbalsta Komisijas ierosinājumu iesaistīt dalībvalstu parlamentus sarunās un jauno iekšējā tirgus tiesību aktu transponēšanā. Referente vēlētos šo ierosinājumu paplašināt, aicinot Komisiju organizēt ikgadēju iekšējā tirgus forumu, kas pulcētu kopā Eiropas un dalībvalstu iestāžu pārstāvjus, kā arī citas iesaistītās personas, lai noteiktu skaidrākas saistības attiecībā uz iekšējā tirgus tiesību aktu transponēšanu, piemērošanu un izpildi.

Apzinoties to, ka iekšējā tirgus rezultātu apkopojums tiek publicēts reizi divos gados, savukārt patēriņa tirgus rezultātu apkopojums — reizi gadā, referente tomēr uzskata par svarīgu šos rezultātu apkopojumus publicēt vienlaicīgi, tādējādi ļaujot gūt labāku vispārējo priekšstatu par iekšējā tirgus attīstību.

Transponēšana

Dalībvalstīm ir pienākums iekšējā tirgus tiesību aktus savlaicīgi transponēt savos tiesību aktos. Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumā, kuru kopš 1997. gada publicē divreiz gadā, tiek analizēts tas, cik ātri un pareizi katra dalībvalsts vienotā tirgus direktīvas transponē savos tiesību aktos. Tajā arī uzsvērts pret dalībvalstīm uzsākto pienākumu neizpildes procedūru skaits. Pēdējā laikā šajā jomā ir vērojama būtiska situācijas uzlabošanās.

2009. gada jūlija iekšējā tirgus rezultātu apkopojums rāda, ka trešo reizi pēc kārtas ES vidējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir bijis 1 %, kas atbilst Eiropadomes noteiktajam mērķim. Tomēr referente atzīmē, ka 9 dalībvalstis šo 1 % mērķi nav sasniegušas. Referente pauž bažas arī par vēl aizvien pārāk augsto to direktīvu skaitu, kuru transponēšana joprojām nav notikusi ilgu laiku pēc noteiktā termiņa. 22 direktīvu transponēšanas termiņš beidzās pirms vairāk nekā diviem gadiem. Turklāt 6 % direktīvu nav transponēti nevienā no dalībvalstīm, kas nozīmē to, ka 100 direktīvas iekšējā tirgus jomā netiek pilnībā īstenotas visā ES. Referente aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties, lai šo skaitli steidzami samazinātu, sākot ar tām 22 direktīvām, kuru transponēšana ir aizkavējusies par diviem vai vairāk gadiem.

Parlaments 2008. gada septembra rezolūcijā par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu aicināja sniegt sīkāku informāciju par vēl aizvien netransponētajām direktīvām, jo statistikā visām direktīvām ir vienāda nozīme. Sekojot šim ierosinājumam, referente gribētu aicināt Komisiju sniegt sīkāku informāciju par savu tīmekļa vietni, kurā atrodama informācija par direktīvām, kas nav īstenotas konkrētajās dalībvalstīs. Tas varētu noderēt plašas sabiedrības apziņas veicināšanai un sabiedriskās domas ietekmēšanai, tostarp Eiropas Parlamenta deputātu īstenotai dalībvalstu parlamentu deputātu domas ietekmēšanai.

Lai Komisija vārētu pienācīgi pārbaudīt transponēšanas kvalitāti, dalībvalstīm tai būtu jāiesniedz korelācijas tabulas, kas satur sīku informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas direktīvu transponēšanas nolūkā. Referente mudina dalībvalstis izpildīt šo prasību.

Piemērošana

Ir konstatēts, ka pēc direktīvu transponēšanas dalībvalstis pievērš maz uzmanības to pareizai piemērošanai. Tās cenšas izvairīties no pienākumu neizpildes procedūrām, īstenojot minimālus centienus. Jebkurā gadījumā pienākumu neizpildes procedūru skaits vēl aizvien ir ļoti liels, daudzām dalībvalstīm pārsniedzot ES vidējo lietu skaitu — 47.

Uzskata — lai panāktu iekšējā tirgus noteikumu labāku piemērošanu — dalībvalstīm būtu jāpastiprina šo noteikumu piemērošanā iesaistīto valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu efektīvā sadarbība, nodrošinot un uzlabojot ar iekšējo tirgu saistīto uzdevumu izpildi valsts administrācijā.

Referente vēlas arī uzsvērt nepieciešamību turpināt ierēdņu un tiesnešu apmācību un pārrobežu apmaiņu. 2008. gada jūlijā Parlaments jau bija pieņēmis ziņojumu par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas tiesu sistēmā, uzsverot nepieciešamību tiesu sistēmas visu līmeņu darbiniekiem nodrošināt mācības par Kopienas tiesībām un nodrošināt piekļuvi jaunākajai informācijai viņu dzimtajā valodā, vienlaikus palielinot viņu valodu prasmi. Referente uzskata, ka šajā rezolūcijā uzsvērtie jautājumi vēl aizvien ir būtiski, it īpaši iekšējā tirgus jomā.

Referente turklāt uzskata, ka dalībvalstīm ir jāīsteno patiesi centieni, lai nodrošinātu Komisijas izveidoto elektronisko informācijas sistēmu pārrobežu tīklu, it īpaši Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas par bīstamām nepārtikas produktiem (RAPEX), Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas par pārtiku un dzīvnieku barību (RASFF) un Sadarbības tīkla patērētāju aizsardzībai (CPC-S) darbību, veicot nepieciešamos pasākumus, tostarp piešķirot resursus. IMI ļauj administratīvajām iestādēm sameklēt kompetentās iestādes citās dalībvalstīs un nosūtīt tām pieprasījumus, ko atvieglo iepriekš iztulkoti tipveida jautājumi un atbildes. Ar IMI tiek atbalstīta administratīvā sadarbība saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (2005/36/EK) un Pakalpojumu direktīvu (2006/123/EK). RAPEX un RASFF dalībvalstu varas iestādēm ļauj ātri apmainīties ar informāciju par bīstamiem produktiem (vai citiem ar risku saistītiem gadījumiem). CPC-S ir sistēma, ar ko atbalsta valsts varas iestāžu sadarbību tiesību aktu pārrobežu izpildi patērētāju aizsardzības jomā atbilstoši saskaņotajām izmeklēšanas un izpildes pilnvarām.

Izpilde

Visbeidzot un, iespējams, par vissvarīgāko referente uzskata to, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanā par viņu tiesībām iekšējā tirgū, lai viņi varētu šīs tiesības īstenot praksē. Referente it īpaši atbalsta projektu par vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem, kura mērķis ir informēšanas, konsultēšanas un problēmu risināšanas atbalsta pakalpojumu uzlabošana un to pieejamības palielināšana. Turklāt dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāuzlabo šo problēmu risināšanas mehānismu, it īpaši SOLVIT, veiktspēja. Referente aicina dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt SOLVIT centru tīklu, piešķirot papildu finanšu un personāla resursus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	2.12.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 15 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Tiziano Motti, Gianni Pittella, Mitro Repo, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Eva-Britt Svensson, Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Liem Hoang Ngoc, Jacek Olgierd Kurski, Emma Mcclarkin, Antonyia Parvanova, Konstantinos Poupakis, Wim van de Camp, Anja Weisgerber, Kerstin Westphal