ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā

1.2.2010 - (COM(2009)0029 – C6‑0062/2009 – 2009/0004(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Magdalena Alvarez

Grozījumi

• 001-027 (PDF - 176 KB)
• 001-027 (DOC - 162 KB)
• 028-028 (PDF - 97 KB)
• 028-028 (DOC - 236 KB)
• 029-029 (PDF - 91 KB)
• 029-029 (DOC - 234 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā

(COM(2009)0029 – C6‑0062/2009 – 2009/0004(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0029),

–   ņemot vērā EK līguma 93. un 94. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0062/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7‑0006/2010),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Lai pareizi piemērotu un pārbaudītu dalībvalstu dažādos nodokļu režīmus, ir jābūt pieejamai atbilstīgai informācijai par citās dalībvalstīs veiktām darbībām, kurām piemēro nodokļus. Cita starpā automātiska informācijas apmaiņa ir efektīvākais tādas aktuālas informācijas paziņošanas veids, kas vajadzīga pareizai nodokļu piemērošanai, īpaši pārrobežu situācijās. Lai šī automātiskā informācijas apmaiņa būtu efektīva, ir jādefinē kategorijas un jānosaka jomas, kurās šī apmaiņa ir jāveic obligāti. Turklāt būtu jāparedz iespēja izveidot divkāršu robežu, atkarībā no kategorijām, par kurām sniedz informāciju un/vai no summas, sākot no kuras šo mehānismu piemēro.
Pamatojums
Saistībā ar informācijas automātisko apmaiņu grozījumā ir precizēta un noteikta tās piemērošanas joma, nosakot ienākumu un kapitāla kategorijas, kurām minētā automātiskā informācijas apmaiņa būtu obligāta. Turklāt tiek iekļauta iespēja izveidot divkāršu robežu, atkarībā no kategorijām, par kurām sniedz informāciju un/vai no summas, sākot no kuras šo mehānismu piemēro.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Dalībvalstīm būtu jāveic automātiska informācijas apmaiņa, ja kādai dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka ir pieļauta neatbilstība nodokļu tiesību aktiem vai tāda varētu būt pieļauta citā dalībvalstī, ja pastāv nodokļu nepareizas piemērošanas risks citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī jebkāda iemesla dēļ ir notikusi vai var notikt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un jo īpaši, ja notiek mākslīga peļņas pārskaitīšana starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs vai ja šādus darījumus veic uzņēmumi divās dalībvalstīs, izmantojot kādu trešo valsti, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus.	(10) Dalībvalstīm būtu jāveic automātiska informācijas apmaiņa, vienlaikus nodrošinot klientu privātuma aizsardzību, ja kādai dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka ir pieļauta neatbilstība nodokļu tiesību aktiem vai tāda varētu būt pieļauta citā dalībvalstī, ja pastāv nodokļu nepareizas piemērošanas risks citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī jebkāda iemesla dēļ ir notikusi vai var notikt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un jo īpaši, ja notiek mākslīga peļņas pārskaitīšana starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs vai ja šādus darījumus veic uzņēmumi divās dalībvalstīs, izmantojot kādu trešo valsti, lai iegūtu nodokļu atvieglojumus.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Šādu informāciju būtu jāaizsargā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. Dalībvalstīm un Komisijai gadījumos, kad tiek iegūti personas dati, attiecībā uz ieinteresētajām personām būtu jāievēro ar pārredzamību un informēšanu saistītie pienākumi. Būtu jānodrošina atbilstīgs aizardzības līmenis, ierobežots uzglabāšanas laiks un datu uzglabātājas iestādes vai organizācijas atbildība.
	_______________________________
	1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
	2 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp .
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Svarīgi, lai vienas dalībvalsts nodokļu administrācijas amatpersonas varētu atrasties citas dalībvalsts teritorijā un izmantot pārbaužu veikšanas pilnvaras, kādas piešķirtas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts amatpersonām.	(12) Lai uzlabotu dalībvalstu administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ir svarīgi, lai vienas dalībvalsts nodokļu administrācijas amatpersonas varētu atrasties citas dalībvalsts teritorijā.
Pamatojums
Lai kādas dalībvalsts nodokļu administrācijas ierēdņu klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā neradītu negatīvu ietekmi, kas apdraudētu sadarbības lietderīgumu, tiek svītrots priekšlikums salīdzināt abu valstu ierēdņu kompetences.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai stiprinātu šīs direktīvas piemērojamību un palieinātu efektivitāti, būtu jāpanāk, ka gan pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā esošas informācijas paziņošanai, gan šādas informācijas iegūšanas nolūkā īstenotai administratīvai izmeklēšanai piemēro vienāda līmeņa saistības.
Pamatojums
Saistībā ar procedūru administratīvās izmeklēšanas veikšanai tai ierosina piešķirt tādu pašu nozīmi kā informācijas sniegšanai. Tādā veidā pieprasījuma saņēmējai iestādei tiek noteikts vienāds pienākums gan sniegt visu tai pieejamo informāciju, gan arī veikt nepieciešamo administratīvu izmeklēšanu šīs informācijas iegūšanai.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Tomēr dalībvalsts nedrīkstētu atteikties sniegt informāciju tāpēc, ka informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm vai informācija, kas saistīta ar citas dalībvalsts rezidentu, ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.	(19) Tomēr dalībvalsts nedrīkstētu atteikties sniegt informāciju tāpēc, ka informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm vai informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.
Pamatojums
Saistībā ar bankas noslēpuma atcelšanu un, lai minētā pasākuma efektivitāti neierobežotu papildu prasības, tiek svītrota atsauce uz tās personas patstāvīgo dzīvesvietu, par kuru lūdz informāciju pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstī. Tas atbilst standartam, kuru lieto ESAO.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Būtu skaidri jānosaka arī, ka tad, kad dalībvalsts nodrošina kādai trešai valstij plašāku sadarbību, nekā noteikts saskaņā ar šo direktīvu, tā nedrīkstētu attiekties nodrošināt šādu plašāku sadarbību citām dalībvalstīm.	(20) Būtu skaidri jānosaka arī, ka tad, kad dalībvalsts nodrošina kādai trešai valstij plašāku sadarbību, nekā noteikts saskaņā ar šo direktīvu, tā nedrīkstētu attiekties nodrošināt šādu plašāku sadarbību citām dalībvalstīm. Jebkādu personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti būtu jāveic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Būtu jāveic administratīvās sadarbības efektivitātes novērtējums, jo īpaši pamatojoties uz statistikas datiem.	(22) Lai stiprinātu un veicinātu administratīvo sadarbību, būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas efektivitātes novērtējums, jo īpaši pamatojoties uz statistikas datiem. Tāpat būtu jāuzrauga gadījumi, kad dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvu izmeklēšanu.
Pamatojums
Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām valsts iestādēm, grozījumā ierosina uzraudzīt gadījumus, kad dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvu izmeklēšanu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 23.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz ienākuma un kapitāla kategorijām, par kurām ir jāveic automātiska informācijas apmaiņa, un ienākuma robežvērtību, kuru pārsniedzot, ir jāveic informācijas apmaiņa. Ņemot vērā administratīvās sadarbības īpašo raksturu, pilnvaras būtu jāpiešķir uz nenoteiktu laiku.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 6. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) jebkura juridiska vienošanās, tostarp līgumsabiedrības un tresti, kuru ienākumi vai kapitāls tiek aplikti ar jebkuru no šajā direktīvā minētajiem nodokļiem;	d) jebkurš cits juridisks instruments vai režīms, neatkarīgi no tā veida vai formas, ar juridiskas personas statusu vai bez tā, kura īpašumā ir līdzekļi vai kurš pārvalda līdzekļus, tostarp no tiem gūtus ienākumus, uz ko attiecas jebkurš no šajā direktīvā minētajiem nodokļiem;
Pamatojums
Saistībā ar darbības jomu, ir jāformulē pietiekami pilnīga definīcija, tajā iekļaujot ne tikai fiziskas un juridiskas personas, bet arī visus tos juridiskos instrumentus un tiesiskos režīmus, kurus var izveidot dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. „elektroniski” nozīmē, izmantojot elektronisku iekārtu datu apstrādei, tostarp datu saspiešanai, un glabāšanai, un izmantojot vadus, radio pārraidi, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;	8. „elektroniski” nozīmē, izmantojot elektronisku iekārtu datu apstrādei, tostarp datu saspiešanai, un glabāšanai, un izmantojot vadus, radio pārraidi, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, ja šādus līdzekļus iespējams izmantot, vienlaikus garantējot drošu informācijas aizsardzību;
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 7.a pants (jauns) (I Iedaļā„INFORMĀCIJAS APMAIŅA PĒC PIEPRASĪJUMA”)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a pants
	Kontroles sistēmas
	Katra dalībvalsts izstrādā pienācīgas kontroles sistēmas savam nodokļu koordinācijas birojam, lai nodrošinātu pārredzamību un izmaksu efektivitāti, kā arī attiecīgi sagatavo par to publiski pieejamu ziņojumu ikgadējās uzraudzības nolūkiem.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, nosūta pārējām dalībvalstīm informāciju par konkrētām ienākuma un kapitāla kategorijām.	1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku apmaiņu, sniedz citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju attiecībā uz personām, kuru nodokļu maksāšanas vajadzībām uzrādītā dzīvesvieta ir šajā citā dalībvalstī, par šādām konkrētām ienākuma un kapitāla kategorijām:
	a) ienākumi no darba;
	b) direktora atalgojums;
	c) dividends;
	d) kapitāla pieaugums;
	e) autoratlīdzība;
	f) dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav ietverti citos Kopienas juridiskajos instrumentos attiecībā uz informācijas apmaiņu un citiem līdzīgiem pasākumiem;
	g) pensija;
	h) nekustamie īpašumi un ienākumi no tiem.
	Šādu informāciju ir jāaizsargā ar Direktīvu 95/46/EK Regulu (EK) Nr. 45/2001. Dalībvalstis un Komisija gadījumos, kad tiek iegūti personas dati, attiecībā uz ieinteresētajām personām ievēro ar pārredzamību un informēšanu saistītos pienākumi. Tiek nodrošināts atbilstīgs aizardzības līmenis, ierobežots uzglabāšanas laiks un datu uzglabātājas iestādes vai organizācijas atbildība.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto kārtību Komisija divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā nosaka:	2. Lai, pamatojoties uz dalībvalstu savākto pieredzi, uzlabotu 2. pantā minēto nodokļu novērtējuma efektivitāti, Komisija pieņem, pirmo reizi līdz ...*, deleģētos aktus saskaņā ar 22.a , 22. b un 22.c pantu, kuros:
a) aplūkojamās ienākuma un kapitāla kategorijas;	a) paskaidro jebkurus konkrētus nosacījumus vai ierobežojumus 1. punktā minētajās kategorijās;
b) apmaiņai paredzētās informācijas veidu;	b) precizē robežvērtību katrā ienākuma un kapitāla kategorijā, kuru pārsniedzot, būtu ir jāveic informācijas apmaiņa.
c) jebkurus konkrētus nosacījumus vai ierobežojumus a) apakšpunktā minētajās kategorijās;
d) apmaiņas biežumu;
e) praktiskos pasākumus informācijas apmaiņai.
	OV, lūdzu, ievietojiet datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija katru gadu novērtē automātiskās informācijas apmaiņas darbību un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija ierosina pasākumus automātiskās informācijas apmaiņas prasības darbības jomas paplašināšanai un kvalitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalsts kompetentā iestāde var norādīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka tā nevēlas saņemt informāciju par konkrētām ienākuma un kapitāla kategorijām, kas minētas 1. punktā, vai ka tā nevēlas saņemt informāciju par ienākumiem un kapitālu, kas nepārsniedz noteiktu slieksni. Šādā gadījumā minētā kompetentā iestāde par to informē arī Komisiju.
Pamatojums
Saistībā ar informācijas automātisko apmaiņu grozījumā ir precizēta un noteikta tās piemērošanas joma, nosakot ienākumu un kapitāla kategorijas, kurām minētā automātiskā informācijas apmaiņa būtu obligāta. Turklāt tiek iekļauta iespēja izveidot divkāršu robežu, atkarībā no kategorijām, par kurām sniedz informāciju un/vai no summas, sākot no kuras šo mehānismu piemēro.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Informācijas nodošana noteik katru gadu un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās dalībvalsts finanšu gada beigām, kurā tika iegūta informācija.
Pamatojums
Lai pareizi īstenotu valstu nodokļu sistēmas, ir jānodrošina, ka automātiskas apmaiņas rezultātā informāciju saņem regulāri un noteiktā termiņā, kuru nosaka, lai varētu to apstrādāt un izmantot laika posmos, kuri ir juridiski noteikti katrā valstī.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja dalībvalstis slēdz divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, lai pareizi novērtētu 2. pantā minēto nodokļu summas, tās nodrošina automātisku informācijas apmaiņu saistībā ar konkrētām ienākuma un kapitāla kategorijām. Šajā nolūkā tās šajos nolīgumos paredz šādus elementus:	4. Ja dalībvalstis slēdz divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, lai pareizi novērtētu 2. pantā minēto nodokļu summas, tās nodrošina automātisku informācijas apmaiņu saistībā ar konkrētām ienākuma un kapitāla kategorijām, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001. Šajā nolūkā tās šajos nolīgumos paredz šādus elementus:
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes amatpersonas piedalās administratīvajā izmeklēšanā saskaņā ar 1. punktu, tās drīkst izmantot pārbaužu veikšanas pilnvaras, kādas piešķirtas pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonām, ja tās šīs pilnvaras izmanto atbilstoši pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.	2. Ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes amatpersonas piedalās administratīvajā izmeklēšanā saskaņā ar 1. punktu, tās, vienojoties ar pieprasījuma saņēmēju iestādi un atbilstīgi tās norādījumiem, drīkst iesaistīties izmeklēšanas gaitā.
Pamatojums
Lai kādas dalībvalsts nodokļu administrācijas ierēdņu klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā neradītu negatīvu ietekmi, kas apdraudētu sadarbības lietderīgumu, tiek svītrots priekšlikums salīdzināt abu valstu ierēdņu kompetences.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs direktīvas 16. panta 2. un 4. punkts nekādā gadījumā nedod dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei tiesības atteikties sniegt informāciju par personu, kas pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts nodokļu mērķiem ir tās rezidente, tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.	2. Šīs direktīvas 16. panta 2. un 4. punkts nekādā gadījumā nedod dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei tiesības atteikties sniegt atbilstīgu informāciju 5. panta 1. punkta nozīmē tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, vai citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.
Pamatojums
Saistībā ar bankas noslēpuma atcelšanu un lai minētā pasākuma efektivitāti neierobežotu papildu prasības, tiek svītrota atsauce uz to personu, par kuru lūdz informāciju kā par dzīvojošu pieprasījuma iesniedzējvalstī. Tas atbilst standartiem, kurus lieto ESAO.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai par jabkuriem atteikuma gadījumiem sniegt informāciju vai veikt administratīvu izmeklēšanu, norādot arī šo atteikumu pamatojošus iemeslus. Komisija novērtē šādi paziņoto informāciju un izdara ierosinājumus, lai atbilstīgi 24. panta 3. punktam samazinātu šādu gadījumu daudzumu.
Pamatojums
Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām valsts iestādēm, grozījumā ierosina uzraudzīt gadījumus, kad dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvu izmeklēšanu.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums Va nodaļa – virsraksts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	V.a NODAĻA
	DELEĢĒTIE AKTI
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 22.a pants (jauns)
	22.a pants
	Deleģēšana
	1. Pilnvaras pieņemt 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
	2. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
	3. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 22.b un 22.c pantā izklāstītos nosacījumus.”
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 22.b pants (jauns)
	22.b pants
	Deleģēšanas atsaukšana
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.
	2. Iestāde, kas ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai nolemtu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, paziņojot par deleģētajām pilnvarām, kuras varētu atsaukt.
	3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā tūlītēji vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 22.c pants (jauns)
	22.c pants
	Iebildumi pret deleģētiem aktiem
	1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu četru mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.
	2. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.
	3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura pauž iebildumus pret deleģēto aktu, norāda šādu iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde no trešās valsts saņem informāciju, lai pareizi novērtētu 2. pantā minēto nodokļu summas, šī iestāde sniedz minēto informāciju to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām tā varētu noderēt, un jebkurā gadījumā visiem, kas to pieprasa, ciktāl to atļauj starptautiskie nolīgumi ar šo konkrēto trešo valsti.	1. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde no trešās valsts saņem informāciju, lai pareizi novērtētu 2. pantā minēto nodokļu summas, šī iestāde sniedz minēto informāciju to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām tā ir nepieciešama šo nodokļu pareizai novērtēšanai, un jebkurā gadījumā visiem, kas to pieprasa, ciktāl to atļauj starptautiskie nolīgumi ar šo konkrēto trešo valsti.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem par personas datu paziņošanu trešām valstīm kompetentās iestādes var paziņot trešai valstij informāciju, kas iegūta atbilstīgi šai direktīvai, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:	2. Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem par personas datu paziņošanu trešām valstīm kompetentās iestādes var paziņot trešai valstij informāciju, kas iegūta atbilstīgi šai direktīvai. Jebkādu personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un ar noteikumu,.ka tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Iepriekšējā sasaukuma beigās Eiropas Komisija pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā. Šīs kopējās stratēģijas stūrakmens ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā.

Šā priekšlikuma nozīmīgums slēpjas īpašajā visaptverošajā ietekmē, ko rada krāpšana nodokļu jomā ES. Pirmkārt, minētā krāpšana nopietni ietekmē valstu budžetus attiecībā uz vispārējas nozīmes valsts izdevumiem, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības vai pētniecības jomā. Otrkārt, tā vājina nodokļu taisnīguma principu attiecībā uz tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības. Un, treškārt, tā kropļo konkurenci, kas, savukārt, atstāj ietekmi uz tirgus darbību.

Tādos brīžos kā pašreizējā ekonomiskā krīze, kad deficīts vēl smagāk skar visas valstis, resursu samazināšanās ir raksturīgāka vēl lielākā mērogā. Lai pilnībā spētu aptvert šīs situācijas nopietnību, ir jāņem vērā apjoms, kādā Eiropas Savienībā notiek krāpšana nodokļu jomā, kas atbilstīgi dažām aplēsēm pārsniedz 200 miljonus eiro gadā, proti, vairāk par 2 % no IKP. Ja to salīdzina ar Eiropas Komisijas ekonomikas stimulēšanas plāna kopapjomu, ko veido 1 % no IKP un ko izstrādāja finanšu krīzes seku novēršanai, ir redzams, ka cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā ir viens no svarīgākajiem ekonomikas uzdevumiem.

Krīze ir arī atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību, kā arī to, ka vienā valstī veiktas darbības lielā mērā ietekmē citu valstu ekonomiku.

Šā priekšlikuma lietderīgumu palielina arī sabiedrības un valdību informētība par to, ka ir jāpieliek punkts tādām bēdīgi slavenām situācijām, kādas tika pieredzētas nesenā pagātnē. Šajā krīzes laikā kļūst aizvien skaidrāks, ka Eiropas tautsaimniecības nedrīkst pazaudēt nevienu no līdzekļu avotiem, kas palīdzētu segt neparedzētus izdevumus krīzes seku mazināšanā un attiecīgā gadījumā samazināt lielos budžeta deficītus.

Eiropas Komisijas priekšlikums un referentes novērtējums

Kaut gan pašlaik spēkā esošā direktīva, bez šaubām, bija pirmais solis šajā virzienā, jo administratīvās sadarbības mērķi nodokļu jomā pieņēma gandrīz visas dalībvalstis, tika pieļauts acīmredzams konkrētības trūkums tās piemērošanā. Tādēļ referente uzskata, ka ir pienācis laiks ierosināt jaunus priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, lai tās attīstība notiktu vienlaikus ar tirgus integrāciju. Šajā sakarībā Komisijas ierosinātā direktīva ir gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs lēciens. Kvantitatīvs, jo tajā tiek noteiktas jaunas saistības; kvalitatīvs, jo direktīvā paplašinātas un precizētas jau spēkā esošās. Galvenos Komisijas ierosinājumus var rezumēt šādi:

I nodaļā tiek paplašināta direktīvas piemērošanas joma, izstrādājot vispārīgu klauzulu, kurā iekļauti visi nodokļi. Pirmo reizi tiek noteikts, ka saistībā ar direktīvas darbības jomu administratīvā sadarbība attiecas uz visiem tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, tostarp uz obligātajām sociālās apdrošināšans iemaksām, izņemot PVN un akcīzes nodokli, jo uz to attiecas atsevišķi, sīkāk izstrādāti noteikumi. Tas ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar spēkā esošo direktīvu, jo tajā tika iekļauti tikai nodokļi no ieņēmumiem un kapitāla, kā arī apdrošināšanas prēmiju nodokļi. Referente ir pārliecināta, ka darbības jomas paplašināšana palielinās nodokļu administrēšanas efektivitāti.

II nodaļā kā vispārējs noteikums paredzēta un precizēta aktuālas informācijas automātiska apmaiņa nodokļu administrāciju starpā. Priekšlikumā norādīts, ka tai vajadzētu būt informācijas apmaiņas paraugmetodei, ar kuras pieņemšanu mēs pat apsteidzam ESAO standartus. Šāda veida apmaiņa ir patiess uzlabojums attiecībā pret spēkā esošo direktīvu, kurā pašlaik tiek dota priekšroka apmaiņai pēc pieprasījuma. Tomēr tas nenozīmē, ka nav jāturpina uzlabot visi informācijas apmaiņas veidi, pielāgojot tos apstākļiem un katrā atsevišķajā gadījumā — iegūstamo datu īpatnībām.

III nodaļā kā visredzamākais jauninājums tiek iekļauts visaptverošāks regulējums attiecībā uz vienas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts administrācijas telpās un viņu dalību administratīvajā izmeklēšanā. Tādā veidā vienkārša pieminēšana spēkā esošajos noteikumos dod vietu lielākai precizitātei un sīkāk izstrādātai procedūrai šajā direktīvas priekšlikumā, kas, neapšaubāmi, nepieciešamības gadījumā atvieglos dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citā dalībvalstī un palielinās viņu piedalīšanos.

IV nodaļā ir iekļauta priekšlikuma vistālejošākais likumdošanas jauninājums, proti, banku noslēpuma atcelšana, ko var uzskatīt par galveno administratīvās sadarbības normatīvo šķērsli. Referente uzskata, ka Parlamentam vajadzētu nosūtīt Padomei vēsti ar skaidru atbalstu šim pasākumam, kas iedzīvina ESAO Nodokļu paraugkonvencijas idejas. Šā noteikuma lietderīgums ir neapšaubāms, tā kā pašlaik par nepieciešamību uzlabot nodokļu pārvaldību ir sasniegta liela vienprātība starptautiskā līmenī, ko pierāda G-20 sapulces dalībnieku noteiktie paziņojumi par bankas noslēpuma atcelšanu. Komisijas priekšlikums tikai un vienīgi apkopo lielākās iedzīvotāju daļas domas, kuri vienmēr ir nostājušies pret tādu administratīvās sadarbības trūkumu pastāvēšanu, kas veicinātu izvairīšanos no nodokļiem un atļautu krāpšanu, vēl jo vairāk krīzes situācijā, kad ir vajadzīgi visas sabiedrības lieli pūliņi.

Saistībā ar priekšlikuma starptautiskajiem aspektiem, referente ļoti atzinīgi vērtē to, ka tiek ieviesta klauzula par valsti ar īpašām privilēģijām, tādējādi, dalībvalstis savstarpēji garantē tādu pašu sadarbības līmeni, kā starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas dalībvalstīm liks attiekties pret sadarbību nodokļu jomā Eiropas Kopienas garā.

Ņemot vērā minēto, visā visumā referente atzinīgi vērtē Komisijas projektu. Ierosināto grozījumu mērķis ir pastiprināt vairākus priekšlikuma punktus, lai uzlabotu administratīvās sadarbības efektivitāti šādos aspektos:

§ Saistībā ar darbības jomu, ir jāformulē pietiekami pilnīga definīcija, tajā iekļaujot ne tikai fiziskas un juridiskas personas, bet arī visus tos juridiskos instrumentus un tiesiskos režīmus, kurus var izveidot dažādās dalībvalstīs.

§ Saistībā ar informācijas automātisko apmaiņu grozījumā ir precizēta un noteikta tās piemērošanas joma, nosakot ienākumu un kapitāla kategorijas, kurām minētā automātiskā informācijas apmaiņa būtu obligāta. Turklāt tiek iekļauta iespēja izveidot divkāršu robežu, atkarībā no kategorijām, par kurām sniedz informāciju un/vai no summas, sākot no kuras šo mehānismu piemēro.

§ Lai kādas dalībvalsts nodokļu administrācijas ierēdņu klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā neradītu negatīvu ietekmi, kas apdraudētu sadarbības lietderīgumu, tiek svītrots priekšlikums salīdzināt abu valstu ierēdņu kompetences.

§ Saistībā ar procedūru administratīvās izmeklēšanas veikšanai tai ierosina piešķirt tādu pašu nozīmi kā informācijas sniegšanai. Tādā veidā pieprasījuma saņēmējai iestādei tiek noteikts vienāds pienākums gan sniegt visu tai pieejamo informāciju, gan arī veikt nepieciešamo administratīvu izmeklēšanu šīs informācijas iegūšanai.

§ Saistībā ar bankas noslēpuma atcelšanu un, lai minētā pasākuma efektivitāti neierobežotu papildu prasības, tiek svītrota atsauce uz tās personas patstāvīgo dzīvesvietu, par kuru lūdz informāciju pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstī. Tas atbilst standartam, kuru lieto ESAO.

§ Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām valsts iestādēm, grozījumā ierosina uzraudzīt gadījumus, kad dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvu izmeklēšanu.

§ Visbeidzot, saistībā ar ierosinātās direktīvas nepieciešamību tiek uzsvērta pašreizējā ekonomiskā krīze un īpašā nozīme, kas šajā kontekstā piemīt krāpšanai nodokļu jomā, kuras padara vēl neatliekamāku šīs reformas pieņemšanu.

Secinājums

Komisijas iesniegtais priekšlikums ir solis uz priekšu, mēģinot nodrošināt efektīvākus sadarbības līdzekļus cīņā pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas mērogā.

Priekšlikums pastiprina attiecīgo valstu iekšējo suverenitāti nodokļu jomā, piedāvājot instrumentus, ar kuriem praktiskākā un efektīvākā veidā pārvaldīt fiskālos resursus, un, no otras puses, sniedz ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā, jo, ir acīmredzams, ka, šai integrācijai virzoties uz priekšu, gan no politiskā, gan ekonomiskā, gan arī administratīvā viedokļa, aizvien vairāk ir nepieciešama atbilstīga fiskālā integrācija, jo bez tās nav iespējama Eiropas projekta iemiesošana dzīvē.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Administratīvā sadarbība nodokļu jomā
Atsauces	COM(2009)0029 – C6-0062/2009 – 2009/0004(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	16.2.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 19.10.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 19.10.2009		JURI 19.10.2009
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	CONT 1.10.2009		JURI 5.10.2009
Referents(-i)        Iecelšanas datums	Magdalena Alvarez 21.7.2009
Izskatīšana komitejā	9.11.2009		1.12.2009		21.1.2010
Pieņemšanas datums	27.1.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 4 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Eva Joly, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Alvarez, Marta Andreasen, Sophie Briard Auconie, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Thomas Mann, Andreas Schwab
Iesniegšanas datums	1.2.2010