ZIŅOJUMS par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās
2.2.2010 - (2009/2174(INI))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Leonardo Domenici
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. aprīļa paziņojumu „Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās” (COM(2009)0201),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. maija paziņojumu par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254),
– ņemot vērā 2008. gada 2. septembra rezolūciju par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no krāpšanas nodokļu jomā[1],
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 25. oktobra paziņojumu par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (COM(2005)0532),
– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu 2006. gada 21. februārī lietā C-255/02 (Halifax and others pret Commissioners of Customs and Excise), kurā Tiesa nolēma, ka Sestā PVN direktīva (Direktīva 77/388/EEK) izslēdz iespēju ar nodokli apliekamai personai atskaitīt PVN priekšnodokli gadījumos, kad darījumi, no kuriem izriet šādas tiesības, ir ļaunprātīgas izmantošanas prakse;
– – ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu 2007. gada 13. martā lietā C-524/04 (Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation pret Commissioners of Inland Revenue), kurā Tiesa nolēma, ka EK līguma 43. pants neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņem tiesību aktus, kas ierobežo tiesības veikt uzņēmējdarbību pilnīgi fiktīvam korporatīvam mehānismam, kurš izveidots tikai nodokļu mērķiem,
– ņemot vērā ieteikumus, kas ietverti Padomes 2008. gada 14. maija secinājumos par nodokļu jautājumiem saistībā ar nolīgumiem, kas Kopienai un tās dalībvalstīm jānoslēdz ar trešām valstīm,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. novembra priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (COM(2008)0727),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. februāra priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (COM(2009)0029),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. februāra priekšlikumu Padomes direktīvai par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem (COM(2009)0028),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2009/…/EK grozījumiem (COM(2009)0207),
– ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei pilnvarot Komisiju sākt sarunas par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Andoras Firstistes, Monako Firstistes un Sanmarīno Republikas, no otras puses, nolīgumu noslēgšanu, lai cīnītos pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē to finanšu interesēm, un nodrošinātu administratīvu sadarbību, apmainoties ar informāciju par nodokļu jautājumiem, un pilnvarot Komisiju sākt sarunas par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Šveices Konfederācijas, no otras puses, nolīguma noslēgšanu, lai cīnītos pret krāpšanu tiešo nodokļu jomā un izvairīšanos no tiešo nodokļu maksāšanas un nodrošinātu administratīvo sadarbību, apmainoties ar informāciju par nodokļu jautājumiem (SEC(2009)0899),
– ņemot vērā G-20 valstu paziņojumu, kas tika sagatavots pēc to augstākā līmeņa sanāksmes par finanšu tirgiem un pasaules ekonomiku, kura notika Vašingtonā 2008. gada 15. novembrī,
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas tika sagatavoti pēc Eiropadomes 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmes,
– ņemot vērā G-20 valstu paziņojumu, kas tika sagatavots pēc to augstākā līmeņa sanāksmes par vispārējo atveseļošanas un reformu plānu, kura notika Londonā 2009. gada 2. aprīlī,
– ņemot vērā Padomes secinājumus, kas tika sagatavoti pēc tās 2009. gada 9. jūnija un 20. oktobra sanāksmes,
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas tika sagatavoti pēc Eiropadomes 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes,
– ņemot vērā G-8 valstu finanšu ministru paziņojumu Lečē (Itālija) 2009. gada 13. jūlijā,
– ņemot vērā G-20 valstu vadītāju paziņojumu sanāksmē, kas notika 2009. gada 24. un 25. septembrī Pitsburgā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu,
– ņemot vērā US Government Accountability Office ziņojumu (2007), British National Audit Office ziņojumu (2008) un Conseil des Prélèvements Obligatoires ziņojumu (2009), kuros cita starpā attiecīgi norādīts, ka apmēram trešā daļa no Apvienotās Karalistes 700 lielākajām korporācijām 2005. un 2006. gadā nemaksāja nekādus nodokļus, ka 25 % no tiem ASV uzņēmumiem, kuru aktīvu vērtība pārsniedz USD 250 miljonus vai kuru ienākumi pārsniedz USD 50 miljonus gadā, arī nemaksāja nekādus nodokļus laikposmā no 1998. līdz 2005. gadam un ka Francijas lielākās korporācijas pašlaik maksā 8 % par faktisko vidējo peļņu, lai gan oficiāli noteiktā nodokļa likme ir 33 %;
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7‑0007/2010),
A. tā kā ES un starptautiskā līmenī pastāv vispārēja vienprātība par to, ka laba pārvaldība nodokļu jomā nozīmē pārredzamību, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci;
B. tā kā labas pārvaldības trūkums nodokļu jautājumos veicina krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nopietni ietekmē dalībvalstu budžetus un Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas ES ik gadu rada izdevumus 2,5 % apmērā no IKP; tā kā krāpšana nodokļu jomā godīgiem uzņēmumiem rada neizdevīgus konkurences nosacījumus; tā kā, īstenojot labu pārvaldību nodokļu jomā, būtu jāiegūst vairāk līdzekļu, kurus varētu darīt pieejamus dalībvalstīm un jaunattīstības valstīm Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai;
C. tā kā globalizācija arvien vairāk apgrūtina starptautiska līmeņa cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, it īpaši Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs to būtisko atšķirību dēļ; tā kā šie faktori rada nopietnus šķēršļus starptautiskās sadarbības uzlabošanai ES un starptautiskā līmenī ar mērķi nodrošināt tās efektivitāti;
D. tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas starptautiskā līmenī ir nopietns šķērslis Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai;
E. tā kā ļoti daudz starptautisko uzņēmumu izveidoti tā, lai izmantotu iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas dažādajās jurisdikcijās, kurās tie darbojas; tā kā no dažādās jurisdikcijās atšķirīgas nodokļu piemērošanas ieguvēji ir lielie, starptautiskie vai plaši pazīstamie uzņēmumi, nevis mazie, vietējie vai jaunie (nesen darbību sākušie) uzņēmumi;
F. tā kā starptautisku uzņēmumu spēja plaši izmantot nodokļu oāzes un ārzonas centrus saistībā ar izvairīšanās no nodokļu maksāšanas stratēģijām ir pretrunā godīgas konkurences un uzņēmumu atbildības principiem;
G. tā kā nodokļu oāzes ir pretrunā solidaritātes, tiesiskuma un pārdales principiem; tā kā globalizētā ekonomikā ļoti daudz starptautisku uzņēmumu izmanto savu ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz valdībām, it īpaši jaunattīstības valstu valdībām, lai ieguldītāju piesaistīšanas nolūkā pazeminātu nodokļu likmes un nodrošinātu ar nodokļiem saistītus stimulus; tā kā praksē tādēļ ir notikusi nodokļu sloga pārbīde uz darba ņēmējiem un zemu ienākumu mājsaimniecībām un postoši samazinājies darbavietu skaits sabiedrisko pakalpojumu nozarē;
H. tā kā Padome pašlaik izskata vairākus svarīgus tiesību aktu priekšlikumus par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, kā arī par administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzības sniegšanu nodokļu piedziņā; tā kā labas nodokļu pārvaldības stiprināšana ES nodrošinās politisku un morālu pamatu tam, lai labu nodokļu pārvaldību prasītu arī no trešām valstīm;
I. tā kā vispārējo principu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanai (GAAP) pieņemšana sniedz nodokļu pārvaldības iestādēm pilnvaras izvērtēt, vai konkrētā darījuma galvenais mērķis ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu saistību apjoma samazināšana, un, ja tā ir, šīm iestādēm atļauj piedzīt papildu nodokli, lai pretdarbotos šādai izvairīšanās vai samazināšanas rīcībai;
J. tā kā jaunattīstības valstīm tieši sliktas nodokļu pārvaldības dēļ bieži vien nav likumīgu iespēju vai pilnvaru uzlikt nodokļus saviem iedzīvotājiem; tā kā ES nodokļu pārvaldības politikas formulēšanā jāņem vērā jaunattīstības valstu specifiskās problēmas un jāsniedz atbalsts to pārvarēšanai;
K. tā kā G-20 valstu un ANO apvienotie centieni kopā ar centieniem, kas īstenoti kā daļa no ESAO vadītajām iniciatīvām, nodokļu pārvaldības jomā ir snieguši dažus daudzsološus rezultātus; tā kā šie rezultāti vēl aizvien nav pietiekoši, lai atrisinātu nodokļu oāžu un ārzonu centru radītās problēmas, un tādēļ ir nepieciešama apņēmīga, efektīva un konsekventa rīcība;
L. tā kā saskaņā ar ESAO nesen izdarītajiem aprēķiniem nodokļu oāzēs ir uzkrāts privātais kapitāls gandrīz USD 1 000 000 000 000 (viena miljarda) apmērā, t. i., piecas reizes vairāk nekā pirms diviem gadu desmitiem; tā kā vairāk nekā viena miljona uzņēmumu, it īpaši ASV un ES dalībvalstu uzņēmumu, juridiskā adrese ir valstīs, kurās atrodas šādas nodokļu oāzes;
M. tā kā ir pierādījumi tam, ka finanšu krīzi daļēji izraisīja jaunu veidu sarežģīti finanšu instrumenti un to atvasinājumi, kas plaši tika ieguldīti fondos, kuri atrodas jurisdikcijās, kas praktizē informācijas neizpaušanu; tā kā nodokļu oāzēs tiek izvietoti sarežģīti finanšu produkti, kas rada finanšu nestabilitāti, un daudzām finanšu iestādēm nodokļu oāzēs bija bilancē neuzrādītas saistības; tā kā vispārējās finanšu krīzes rezultātā jaunā gaismā ir parādījušās labas nodokļu pārvaldības trūkuma sekas, izceļot riskus, kas saistīti ar neskaidru jurisdikciju,
N. tā kā Eiropas Savienībā tiek piedzīti tikai 5% no visām pārrobežu prasībām nodokļu jomā;
Izdevība, kas jāizmanto
1. stingri nosoda nodokļu oāzes, kas veicina gan likumīgu, gan nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kapitāla aizplūšanu, gūstot no tā spekulatīvu peļņu; tādēļ mudina dalībvalstis cīņu pret nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu noteikt par prioritāti; aicina ES paātrināt savu darbību attiecīgajā jomā un veikt tūlītējus konkrētus pasākumus, piemēram, sankciju piemērošanu pret nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu;
2. uzskata labu nodokļu pārvaldību, ar to saprotot pārredzamību un informācijas apmaiņu visos līmeņos, efektīvu pārrobežu sadarbību un godīgu nodokļu konkurenci, par vienu no pasaules ekonomikas atjaunošanas pamatelementiem pēc 2008. gada finanšu sistēmas sabrukuma;
3. šajā kontekstā atgādina, ka ir ļoti svarīgi izbeigt fiktīvu juridisko personu izmantošanu, lai izvairītos no aplikšanas ar nodokļiem; uzsver arī to, ka banku noslēpums ir jāaizstāj ar automātisku informācijas apmaiņu jebkādos apstākļos visās dalībvalstīs un tām pakļautajās teritorijās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo tas cita starpā paplašina dalībvalstu sadarbību, tajā iekļaujot visu veidu nodokļus, atceļ banku noslēpumu un automātisku informācijas apmaiņu nosaka par vispārēju noteikumu;
ES līmenī
4. atgādina, ka tas ir sniedzis atzinumu Padomei par grozījumiem Direktīvā 2003/48/EK, cita starpā prasot tai atcelt pagaidu atkāpi, kas Austrijai, Beļģijai un Luksemburgai ļauj izvairīties no informācijas apmaiņas, piemērojot nodokli, ko ietur ienākumu izmaksas brīdī; mudina Padomi saskaņā ar Parlamenta nostāju pieņemt direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2003/48/EK;
5. saistībā ar nodokli, ko ES piemēro ienākumiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, kā pirmo soli atzinīgi vērtē Austrijas, Beļģijas, Luksemburgas un Šveices atteikšanos no atrunas attiecībā uz ESAO Nodokļu paraugkonvencijas 26. pantu un Andoras, Monako, Lihtenšteinas un Sanmarīno pausto atbalstu EASO standartiem; atzinīgi vērtē Beļģijas lēmumu, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, pāriet no sistēmas, kas paredz piemērot nodokli, ko ietur ienākumu izmaksas brīdī, uz informācijas automātiskās apmaiņas sistēmu;
6. uzsver savā 2009. gada 24. aprīļa nostājā pausto prasību būtiski paplašināt Direktīvas 2003/48/EK darbības jomu, it īpaši, tajā iekļaujot juridiskās personas (it īpaši privātos uzņēmumus un trestus) un dažādos ar ieguldījumiem saistīto ienākumu veidus; atgādina, ka Direktīvas 2003/48/EK noteikumu piemērošana būtu jāpaplašina līdz Singapūrai, Honkongai, Makao un citām jurisdikcijām, piemēram, Dubaijai, Jaunzēlandei, Ganai un atsevišķām ASV pavalstīm, kurām Direktīva 2003/48/EK nav saistoša un kuras tādēļ ir pievilcīgas vietas personām, kas vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas;
7. uzskata, ka trešā valstī reģistrētu alternatīvo ieguldījumu fondu tirgvedībai Eiropas Savienībā kā nosacījums jāizvirza tas, ka šī trešā valsts ievēro labas nodokļu pārvaldības standartus, tostarp efektīvi īsteno automātiskas informācijas apmaiņas principu, pamatojoties uz juridiski saistošiem noteikumiem; it īpaši uzsver, ka starptautiskos forumos, piemēram, ESAO un G-20, nodokļu pārvaldības standartu jomā sasniegtais progress nedrīkstētu kavēt ES piemērot augstākus standartus;
8. uzsver, ka spēkā esošo ES un dalībvalstu tiesību aktu efektīvāka īstenošana nodokļu jomā ļautu uzlabot nodokļu piedziņu; tomēr uzsver arī steidzamo nepieciešamību īstenot turpmākus centienus un pasākumus ar mērķi uzlabot pārvaldību nodokļu jomā;
9. atgādina, ka krāpšana PVN jomā rada īpašas bažas saistībā ar iekšējā tirgus darbību, jo tai ir tieša pārrobežu ietekme, tā ir saistīta ar lielām zaudētu ieņēmumu summām un tā tieši ietekmē ES budžetu; mudina Padomi pieņemt jauno direktīvu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā un cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta nostāju;
Starptautiskā līmenī
10. mudina visas iesaistītās puses paātrināt krāpšanas apkarošanas nolīguma noslēgšanu ar Lihtenšteinu; mudina Padomi vienoties par pilnvaru piešķiršanu Komisiju vest sarunas par līdzīgu nolīgumu noslēgšanu ar Andoru, Monako, Sanmarīno un Šveici; šajā sakarībā aicina dalībvalstis pārskatīt savus divpusējos nodokļu nolīgumus ar trešām valstīm;
11. aicina pastiprināt valstu sadarbību, piemēram, automātisko informācijas apmaiņu, lai atvieglotu tā kapitāla atgūšanu, kas aizplūdis uz ārzemēm nelikumīgas darbības dēļ, nodarot kaitējumu iekšējam tirgum;
12. prasa Komisijai ātri sniegt ziņojumu par Padomes 2008. gada 14. maija ieteikumu attiecīgajos nolīgumos, kas ES un tās dalībvalstīm jānoslēdz ar trešām valstīm, iekļaut labas nodokļu pārvaldības klauzulu; it īpaši uzsver, ka noteikumi par labu pārvaldību ir jāapspriež saistībā ar vispārēju vai īpašu nolīgumu ar trešām valstīm un jānodrošina efektīva procedūra to īstenošanas uzraudzībai;
13. attiecībā uz darbu pie kaitīgas nodokļu konkurences novēršanas, kurš tiek veikts saskaņā ar Rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem, atgādina nepieciešamību nodrošināt to, ka dalībvalstis attiecībās ar trešām valstīm šo kodeksu īsteno tādā veidā, kas atbilst to centieniem veicināt pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos;
14. kā pirmo soli atzinīgi vērtē progresu, ko nodokļu pārvaldības jomā ļāvušas sasniegt citos starptautiskos forumos, piemēram, G-20, G-8, ANO un it īpaši ESAO, pieņemtās iniciatīvas; tomēr uzskata, ka G-20 saistības nav pietiekamas, lai risinātu problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzes un ārzonas centri;
15. atgādina, ka centieni apkarot nodokļu oāzes un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas būs sekmīgi tikai tad, ja visiem piemēros vienādus noteikumus, lai tādējādi novērstu turpmāku juridisko nepilnību radīšanu, kuras var ļaunprātīgi izmantot; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Direktīvu 2003/48/EK, ar ko nosaka automātisku daudzpusēju informācijas apmaiņu starp valstīm, kā soli automātiskas informācijas apmaiņas vispārējas sistēmas izveides virzienā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņā ar Direktīvu 2003/48/EK veicināt sadarbību ar trešām valstīm;
16. aicina ESAO un tās dalībvalstis Vispasaules foruma iecerētajā salīdzinošajā novērtēšanā pilnībā iesaistīt Komisiju, it īpaši attiecībā uz to jurisdikciju identificēšanu, kuras nevēlas sadarboties, atbilstības novērtēšanas procesa pilnveidošanu un preventīvu pretpasākumu īstenošanu, lai veicinātu attiecīgo standartu stingru ievērošanu; turklāt uzskata, ka ESAO sistēma nodokļu oāžu apkarošanai nav apmierinoša; uzsver nepieciešamību uzlabot rādītāju, saskaņā ar kuru jurisdikcija tiek atzīta par tādu, kas sadarbojas, piemēram, nosakot tam kvalitatīvu vērtību; kritiski vērtē to, ka saskaņā ar šo rādītāju pietiek noslēgt tikai 12 nolīgumus par informācijas apmaiņu nodokļu jomā; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka informācijas apmaiņa notiek tikai pēc pieprasījuma, nevis ir obligāta un saistoša prasība, un ka ESAO turklāt ļauj valdībām izvairīties no iekļaušanas tās melnajā sarakstā, tām tikai apsolot ievērot informācijas apmaiņas principus, bet nenodrošinot šo principu faktisku īstenošanu praksē;
Ceļā uz patiesu ES labas nodokļu pārvaldības politiku
17. uzskata, ka ir nepieciešama konsekvence un patiesa ES labas nodokļu pārvaldības politika; uzskata, ka Eiropas Savienības ticamība cita starpā ir atkarīga no tās gribas vispirms apkarot nodokļu oāzes savā teritorijā, tādējādi demonstrējot labas pārvaldības piemēru; šajā sakarībā prasa Komisijai cieši uzraudzīt, lai ātri un vispusīgi tiktu īstenotas darbības, kas izklāstītās tās paziņojumā par labas nodokļu pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās;
18. uzskata —, neskarot dalībvalstu kompetenci, — Komisijai jāprasa sagatavot un formulēt šādu ES pieeju un nodrošināt tam nepieciešamos resursus;
19. lai paaugstinātu pašreizējo zemo (5 %) nodokļu piedziņas īpatsvaru, iesaka izveidot atbilstīgu stimulu sistēmu pārrobežu nodokļu prasību piedziņai, ieņēmumus no iekasētajiem nesamaksātajiem nodokļiem taisnīgi sadalot starp administrāciju, kas nodokļu prasības piedzen pieprasošās dalībvalsts interesēs, un pieprasošās dalībvalsts administrāciju;
20. attiecībā uz savstarpējo palīdzību nodokļu un nodevu prasību piedziņā un citiem pasākumiem aicina Komisiju veikt aprēķinus attiecībā uz dalībvalstu pārrobežu nodokļu prasību skaitu, kuras jāpiedzen Eiropas Savienības teritorijā, un ieviest kvantitatīvus rādītājus, kas ļautu skaitliski novērtēt pārrobežu piedziņā laika gaitā sasniegto progresu;
21. uzskata, ka ES būtu aktīvi jāveicina ESAO standartu uzlabošana ar mērķi automātisko daudzpusējo informācijas apmaiņu noteikt par pasaules līmeņa standartu; turklāt mudina ES pieņemt pasākumus, kas novērš „pastāvīgas uzturēšanās principa” ļaunprātīgu izmantošanu ar mākslīgas dzīvesvietas un īpašuma shēmu palīdzību, kas kontrolakciju sabiedrībām, kuras neveic nekādu darbību, un t. s. pastkastes uzņēmumiem ļauj ienākumus gūstošajiem īpašniekiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savā dzīvesvietas valstī; mudina ES pieņemt arī vienotu pieeju attiecībā uz to, kā tiek piemēroti ļaunprātīgas prakses novēršanas pasākumi, kuriem jābūt efektīviem, taisnīgiem un saskaņotiem ar Tiesas noteikto pilnīgi fiktīva mehānisma jēdzienu;
22. mudina ES īstenot konsekventu pieeju labai nodokļu pārvaldībai Eiropas kaimiņattiecību politikas, paplašināšanās politikas un attīstības sadarbības politikas kontekstā; uzsver, ka nodokļu pārvaldības politikai būtu jāsniedz aktīvs ieguldījums ilgtspējīgu un pārredzamu nodokļu sistēmu izveidē jaunattīstības valstīs, it īpaši, lai likvidētu krāpšanu nodokļu jomā, kura katru gadu rada nodokļu ieņēmumu zaudējumu, kas ir 10 reizes lielāks nekā rūpnieciski attīstīto valstu sniegtā palīdzība attīstības jomā; uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai jāatvēl pienācīgi resursi; atgādina, ka galu galā nodokļu pārvaldība piesaistīs ieguldījumus, jo tā rada juridisko noteiktību, pārredzamību un stabilitāti nodokļu jomā;
23. uzsver nepieciešamību pārskatīt pašreizējos starptautiskos grāmatvedības standartus ar mērķi palielināt pārredzamību; šajā sakarībā — lai atklātu patiesos peļņas guvējus, ko aizsargā ārzonas sabiedrības, — aicina noteikt prasību katrai atsevišķai valstij uzņēmuma gada pārskatos atklāt grāmatvedības informāciju, kura saistīta ar nodokļu oāzēm, un ierosina izveidot publisku ES reģistru, kurā tiktu iekļauti to privātpersonu vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kas ir nodibinājuši uzņēmējsabiedrības un atvēruši kontus nodokļu oāzēs;
24. uzsver nepieciešamību dalībvalstīm koordinēt savu politiku, lai uzlabotu to noteikumu īstenošanu, kas pieņemti, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
25. atgādina, ka kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes ieviešana ES palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un iekšējām norēķinu cenām konsolidētās grupās; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija vēlākais līdz šī gada beigām sniegs ietekmes novērtējumu;
26. lai vieglāk konstatētu darījumiem nepareizi noteiktu cenu un tehnikas, kuras visbiežāk izmanto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ierosina Komisijai par prioritāti uzskatīt plašāku salīdzināmās peļņas metodes izmantošanu, tādējādi iekšējo cenu noteikšanas pārbaudi pārceļot no darījuma līmeņa uzņēmuma līmenī; norāda, ka, izmantojot salīdzināmās peļņas metodi, galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmumu ieņēmumu salīdzinājumam katrā rūpniecības nozarē un ka starptautiska uzņēmuma meitasuzņēmuma peļņas kritums, kas ilgākā laikposmā ir ievērojami mazāks par visas nozares vidējo rādītāju, var liecināt par iekšējo cenu masveida noteikšanu;
27. mudina ES izskatīt iespējamās sankcijas un stimulus labas nodokļu pārvaldības veicināšanai, piemēram, īpašu nodevu pārvietojumiem no un uz jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, šādās jurisdikcijās dibinātu uzņēmumu likumīgā statusa neatzīšanu ES un aizliegumu ES finanšu iestādēm veidot vai saglabāt meitasuzņēmumus un filiāles šādās jurisdikcijās;
28. uzskata, ka Eiropas Savienībai gan ES, gan starptautiskā līmenī būtu arī jānodrošina konsekvence piesardzības nolūkā veiktās uzraudzības, nodokļu uzlikšanas un naudas atmazgāšanas un terorisma apkarošanas standartu īstenošanā;
29. prasa Komisijai, sākot ar 2010. gada oktobri, reizi gadā Parlamentam sniegt ziņojumu par ES nodokļu pārvaldības politikas īstenošanu;
0
0 0
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0387.
PASKAIDROJUMS
1. Priekšvēsture
Ir jāatzīmē vispārējā vienprātība par to, ka finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā nodokļu pārvaldība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām punktiem vispasaules darba kārtībā. Tas nav nekāds pārsteigums laikā, kad miljoniem cilvēku cīnās, lai izkļūtu no ekonomikas krīzes nemierīgajiem ūdeņiem un tiem piedevām tiek prasīts uzņemties papildu nodokļu slogu, kamēr citi nemaksā to, kas tiem būtu jāmaksā.
ES dalībvalstis (Eiropas Savienībā un ar divpusēju starptautisko nolīgumu palīdzību), kā arī starptautiskās organizācijas, piemēram, ESAO, uzsver to, ka pārredzamība un informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos ir pamats godīgai konkurencei pasaules ekonomikā un taisnīgam nodokļu slogam, kas gulstas uz godīgiem nodokļu maksātājiem. Tās arī atzīst, ka nodokļu pārvaldība ir svarīgs priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes saglabāšanai. Saskaņā ar ESAO 2008. gada beigās veiktajiem aprēķiniem pasaules nodokļu paradīzes ir piesaistījušas aktīvus USD 5–7 triljonu apmērā, lai gan šos kontus ieskaujošās slepenības pakāpe apgrūtina noteikt šajās konkrētajās jurisdikcijās izvietoto aktīvu precīzu summu. Lai gan nav neapstrīdamu skaitļu par nodokļu krāpšanas apmēriem ES, ekonomikas publikācijās tiek lēsts, ka ES tas veido 2–2,5 % no IKP, t. i., EUR 200–250 miljardus.
2. Kas ir nodokļu pārvaldība un kā tā pašlaik tiek veicināta?
Padome (ECOFIN) nodokļu pārvaldību pirmo reizi definēja 2008. gada 14. maija sanāksmes secinājumos, ar to domājot pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas nodokļu konkurences principus.
Nodokļu pārvaldības principi tiek piemēroti dažādās instancēs un līmeņos.
ES līmenī komisārs Kovács, uzstājoties 2009. gada 6. oktobrī Ekonomikas un monetārās komitejas sanāksmē, paziņoja, ka nodokļu pārvaldības stiprināšana Eiropas Savienībā nodrošinās politisku un morālu pamatu tam, lai labu nodokļu pārvaldību prasītu arī no trešām valstīm — mūsu partneriem ārpus Kopienas. Nodokļu pārvaldība Kopienā pašlaik ir šādu trīs svarīgu likumdošanas priekšlikumu temats:
§ direktīva par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem,
§ divas direktīvas par administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā.
Šo trīs priekšlikumu mērķis ir nodrošināt pārredzamību un efektīvu nodokļu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī labu sadarbību nodokļu prasījumu piedziņā.
Direktīva par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, paredz īpašu automātiskas informācijas apmaiņu, kas aprobežojas ar informācijas apmaiņu par noteikta veida uzkrājumiem. Šī direktīva ir pašreiz spēkā esošajā Savstarpējās palīdzības direktīvā noteikto principu īpašs piemērojums, tomēr atšķirībā no pēdējās tā ar dažām pagaidu atkāpēm, kas ir spēkā pārejas laikposmā,[1] nodrošina to, ka dalībvalstis veic banku rīcībā esošās informācijas automātisku apmaiņu. Komisija 2008. gada novembrī iesniedza priekšlikumu reformēt Direktīvu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem. Reformas mērķis ir likvidēt pašreizējās nepilnības un efektīvāk novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tās mērķis ir arī likvidēt tirgus izkropļojumus starp līdzvērtīgiem finanšu produktiem un samazināt administratīvo slogu, kas gulstas uz maksātājiem. Eiropas Parlaments 2009. gada 24. aprīļa atzinumā atbalstīja Komisijas pieeju un aicināja izbeigt minēto pārejas periodu, lai līdz 2014. gada 1. jūlijam visas dalībvalstis automātiski apmainītos ar informāciju par uzkrājumiem un citiem līdzīgiem produktiem.
Priekšlikums pašlaik (2009. gada oktobrī) atrodas izskatīšanā Padomē. Pa to laiku ir notikušas vairākas izmaiņas:
§ attiecībā uz direktīvu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, Beļģija ir nolēmusi, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, pāriet no ienākumu izmaksas brīdī ieturamā nodokļa piemērošanas uz automātisku informācijas apmaiņu;
§ Menas sala arī ir paziņojusi, ka tā piemēros automātisku informācijas apmaiņu, sākot ar 2011. gada 1. jūliju;
§ ir sākusies sākotnējā apspriešanās ar 5 ārpuskopienas valstīm (Šveici, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Andoru), lai uzlabotu to divpusējos nolīgumus ar Eiropas Savienību par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem;
§ ir sākušās sarunas ar Norvēģiju, kas vēlas pievienoties pasākumiem, kuri saistīti ar ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem;
§ Komisija ir sākusi sarunas ar Honkongu, Makao un Singapūru par to iespējamu iesaistīšanos pasākumos, kas saistīti ar ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.
Priekšlikumus par administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā pašlaik izskata Eiropas Parlaments, kas atzinumu par tiem plāno pieņemt 2010. gada sākumā. Viens no priekšlikumu grozījumiem skaidri ierosina atcelt banku noslēpumu, ko izmanto, lai neļautu dalībvalstu nodokļu administrācijām apmainīties ar informāciju saistībā ar nodokļu uzlikšanu.
Bez šiem trijiem priekšlikumiem Padome, pamatojoties uz 2008. gada novembrī pieņemto pārskatīto darba paketi, turpina darbu arī pie Rīcības kodeksa (uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem). Darba grupa vienojās turpināt darbu pie ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanas, pie pārredzamības un informācijas apmaiņas iekšējo norēķinu cenu noteikšanā un pie attiecībām ar trešām valstīm.
Starptautiskā līmenī viens no instrumentiem, ko ES var izmantot labas nodokļu pārvaldības veicināšanai trešās valstīs, ir sarunas par nolīgumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, kuros tiktu iekļauta klauzula par informācijas apmaiņu. Komisija ir sākusi sarunas par šādu nolīgumu ar Lihtenšteinu, kas pilnīgu sadarbības noraidīšanu ir nomainījusi pret atsaucīgu attieksmi. No Lihtenšteinas tiek sagaidīts, ka tā turpmāk piekritīs informācijas apmaiņai gadījumos, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un atcels banku noslēpumu kā vienu no atteikšanās sadarboties iemesliem. Komisijai tagad būtu jāsaņem ECOFIN padomes pilnvaras sākt līdzīgas sarunas ar Šveici, Monako, Sanmarīno un Andoru — četrām pārējām valstīm, kas tāpat kā Lihtenšteina piemēro pasākumus, kuri ir līdzīgi pasākumiem, kas izklāstīti Direktīvā par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem. Komisija aktīvi strādā, lai pamudinātu līdzīgu saistību iekļaušanu citos dalībvalstu un trešo valstu divpusējos nolīgumos.
Arī finansiālie stimuli, kas no 10. Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem ir pieejami daudzām Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstīm, ir efektīvi instrumenti, lai mudinātu labas pārvaldības principu pieņemšanu. Komisija ir paziņojusi, ka 2010. gadā tā sniegs ziņojumu par šīs politikas īstenošanā sasniegto progresu.
ES un dalībvalstis turklāt ir iesaistījušās ESAO finansētajā stratēģijā starptautiskai cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šis darbs notiek saistībā ar nesen paplašināto Pasaules forumu par pārredzamību un informācijas apmaiņu, kurā nesen tika paziņots, ka visas 87 valstis, kas tajā piedalās, ir vienojušās pieņemt ESAO standartu par nodokļu informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma (2002. gada Paraugkonvencijas 26. pants). ESAO eksperti ir ierosinājuši noteikt, ka labs sasniegtā progresa rādītājs ir tas, vai attiecīgā jurisdikcija ir parakstījusi 12 nolīgumus par informācijas apmaiņu, kuri atbilst ESAO standartam. Ir daudz tādu valstu, kuras ir uzņēmušās saistības (dažas no tām pat pirms 2004. gada), nav parakstījušas nevienu nolīgumu, kas atbilst šim ESAO standartam. Honkonga, Makao un Singapūra ir paziņojušas, ka tās ierosinās izmaiņas savos tiesību aktos, lai tos saskaņotu ar ESAO standartu. Austrija, Beļģija, Luksemburga un Šveice ir atcēlušas savas atrunas attiecībā uz ESAO Paraugkonvencijas 26. pantu. Lihtenšteina 2009. gada 12. martā paziņoja, ka tā iesaistīsies oficiālās sarunās, lai noslēgtu pārredzamības un informācijas apmaiņas nolīgumus ar Apvienoto Karalisti, Franciju un Vāciju. Andora un Monako arī ir paudušas atbalstu ESAO standartiem.
Lai gan līdz šim nav ierosināts neviens konkrēts stimulējošs pasākums tam, lai nodrošinātu atbilstību šim standartam, G-20 valstis 2009. gada 2. aprīļa augstākā līmeņa sanāksmē minēja virkni iespējamu pretpasākumu: pastiprinātas prasības nodokļu maksātājiem un finanšu iestādēm attiecībā uz informācijas atklāšanu; nodokli, ko ietur ienākumu izmaksas brīdī; atlaižu atteikšanu attiecībā uz atsevišķiem izdevumiem; stratēģijas pārskatīšanu attiecībā uz nolīgumiem un konvencijām nodokļu jomā; starptautisku finanšu iestāžu īstenotu ieguldījumu politikas pārskatīšanu un divpusējo palīdzības programmu pārskatīšanu. G-20 valstu vadītāji Pitsburgā (2009. gada 24. un 25. septembrī) paziņoja, ka no 2010. gada marta vajadzētu sākt īstenot pretpasākumus attiecībā uz nodokļu paradīzēm.
3. Iespējamā turpmākā darbība un referenta ieteikumi
Referents uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt automātisko informācijas apmaiņu kā vispārēju standartu. Lai sasniegtu šādu labas pārvaldības līmeni, gan ES, gan starptautiskā līmenī būtu jāīsteno zināms skaits darbību.
ES līmenī: referents atzīmē, ka to 5 valstu (Monako, Šveices, Lihtenšteinas, Andoras un Sanmarīno) izteiktie paziņojumi, ar kurām ES ir noslēgusi nolīgumu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, ir svarīgs solis uz priekšu, lai izbeigtu pārejas laikposmu attiecībā uz Direktīvu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, kurā Austrijai, Beļģijai[2] un Luksemburgai informācijas apmaiņas vietā atļauts piemērot nodokli, ko ietur ienākumu izmaksas brīdī. Tomēr jāatzīmē, ka pēc šiem paziņojumiem ir jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi. Tādēļ referents aicina ātri parakstīt šos nolīgumus un prasa Padomei novērtēt, vai ASV ir uzņēmušās saistības par informācijas apmaiņu ar visām dalībvalstīm. Sarunas turklāt ir jāsāk drīz, lai nodrošinātu to, ka arī Honkonga, Makao un Singapūra piemēro līdzīgus noteikumus attiecībā uz ienākumiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.
Referents arī uzskata, ka šiem paziņojumiem vajadzētu pozitīvi ietekmēt Komisijas priekšlikuma direktīvai par administratīvo sadarbību nodokļu politikas jomā virzību, it īpaši attiecībā uz citu dalībvalstu nodokļu maksātājiem piemērotā banku noslēpuma atcelšanu. Referents uzskata, ka valstīm, kas ir uzņēmušās saistības par informācijas apmaiņu, pamatojoties uz ESAO standartu, principā nevajadzētu būt iespējai bloķēt administratīvās sadarbības priekšlikuma pieņemšanu.
Starptautiskā līmenī
Referents uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm vajadzētu paātrināt krāpšanas apkarošanas nolīguma noslēgšanu ar Lihtenšteinu; mudina Padomi piešķirt Komisijai pilnvaras vest sarunas par līdzīgu nolīgumu noslēgšanu ar Andoru, Monako, Sanmarīno un Šveici.
Attiecībā uz Rīcības kodeksu (uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem) referents uzskata, ka dalībvalstīm attiecībās ar trešām valstīm šo kodeksu vajadzētu īstenot tādā veidā, kas atbilst to centieniem veicināt pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos.
Tā pati atbilstības prasība būtu jāpiemēro arī Eiropas kaimiņattiecību politikai, paplašināšanās politikai un attīstības sadarbības politikai.
Attiecībā uz ESAO finansēto salīdzinošo novērtēšanu ES pašai jāuzņemas aktīva loma forumā, nodrošinot to, ka tajā piedalās Eiropas Komisija. Ir pienācis laiks, kad ES kopā ar saviem partneriem jādemonstrē vadošā loma pasaulē un noteiktība, nodrošinot nepieciešamos stimulus, tostarp sankcijas.
Šajā sakarībā ES rīcībā jābūt visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai novērtētu ESAO organizētās salīdzinošās novērtēšanas kontekstā sasniegto progresu. Neskarot dalībvalstu kompetenci, Eiropas Komisijai būtu pilnībā jāiesaistās Pasaules foruma ierosinātās salīdzinošās novērtēšanas darbā un jāsniedz ziņojums Padomei un Parlamentam, lai nodrošinātu to, ka tiek pienācīgi novērtēta šā globālā jautājuma ES dimensija, it īpaši attiecībā uz tām jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, atbilstības novērtēšanu un preventīvu pretpasākumu īstenošanu.
Referents pauž bažas par to, ka informācijas apmaiņa „pēc pieprasījuma” un uz divpusēja pamata varētu pavērt ceļu ESAO standarta ierobežojošai interpretācijai. Piemēram, informācijas sniegšana tikai tad, kad to pieprasošā jurisdikcija var uzrādīt konkrētā aizdomās turamā nodokļu maksātāja vārdu, ir pretrunā ESAO standartu būtībai. Tādēļ referents ierosina, lai ES aktīvi veicinātu ESAO standartu uzlabošanu, automātisku daudzpusējo informācijas apmaiņu nosakot par mērķi, kas jāsasniedz līdz 2014. gadam (pašreizējā sasaukuma beigām). Šajā nolūkā ir jāparedz arī stingrākas informācijas sniegšanas prasības trasta fondu un korporatīvo kontu galīgajiem ienākumus gūstošajiem īpašniekiem, kā arī atbilstošas sankcijas.
4. Citi jautājumi
Visbeidzot, būtu jānodrošina nepieciešamie resursi, lai Komisija varētu īstenot patiesu ES nodokļu pārvaldības politiku.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
27.1.2010 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
25 6 10 |
||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Eva Joly, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marta Andreasen, Danuta Jazłowiecka, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts |
|||||