ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku

2.2.2010 - (COM(2009)0511 – C7‑0210/2009 – 2009/0139(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: David Casa

Grozījumi

• 001-014 (PDF - 132 KB)
• 001-014 (DOC - 91 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku

(COM(2009)0511 – C7‑0210/2009 – 2009/0139(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0511),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0210/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7‑0008/2010),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Iepriekš noteiktajā sarakstā, no kura dalībvalstis var izvēlēties, jāietver tikai preces un pakalpojumi, uz kuriem pēc jaunākās pieredzes attiecas īpašs krāpšanas risks. Lai nodrošinātu iespēju šāda mehānisma ieviešanu novērtēt un rūpīgi sekot līdzi tās ietekmei, dalībvalstu izvēle jāierobežo.	(4) Iepriekš noteiktajā sarakstā, no kura dalībvalstis var izvēlēties, jāietver tikai preces un pakalpojumi, uz kuriem pēc jaunākās pieredzes attiecas īpašs krāpšanas risks. Lai nodrošinātu iespēju šāda mehānisma ieviešanu novērtēt un rūpīgi sekot līdzi tās ietekmei, dalībvalstu izvēle jāierobežo līdz šajā iepriekš noteiktajā sarakstā uzskaitītām precēm un pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Izvēloties preces un pakalpojumus, kuriem piemēros šo mehānismu, dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties tirdzniecību ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām un lielākais divas no VI A pielikuma A daļā uzskaitītajām kategorijām.
Pamatojums
Ja dalībvalstis izvēlas piemērot apgrieztās maksāšanas sistēmu, tām jāiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisijas sertifikātu tirdzniecība, jo no 2013. gada lielākā daļa kvotu tiks pārdota izsolē. Līdz ar lielāku pārdoto kvotu daudzumu palielināsies arī iespējamais zaudējums krāpšanas gadījumā. Lielākais divu kategoriju izvēle ir pamatota tāpēc, ka nav skaidrs, kā apgrieztās maksāšanas sistēma ietekmēs citas tirdzniecības jomas un krāpniecisko darbību pārvietošanu uz citām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai pārredzamā veidā novērtētu mehānisma piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām, dalībvalstu vērtējuma ziņojuma pamatā jābūt dalībvalstu iepriekš noteiktiem kritērijiem. Visiem šiem vērtējumiem skaidri jānosaka krāpšanas līmenis pirms un pēc mehānisma piemērošanas un izmaiņas krāpniecisku darbību tendencēs, tostarp citu preču un pakalpojumu piegādē, piegādēs mazumtirdzniecības līmenī un piegādēs citās dalībvalstīs.	(7) Lai pārredzamā veidā novērtētu mehānisma piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām, dalībvalstu vērtējuma ziņojuma pamatā jābūt iepriekš noteiktiem kritērijiem. Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, kas, pamatojoties uz dalībvalstīs noteikto priekšnodokli un ņemot vērā PVN padomdevējas komitejas ieteikumus, paredzēti, lai precizētu vērtēšanas kritērijus, kurus dalībvalstis izmantos, novērtējot apgrieztās maksāšanas mehānisma piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām. Komisijai šādi kritēriji būtu jānosaka līdz 2010. gada 30. jūnijam. Visiem šiem vērtējumiem skaidri jānosaka krāpšanas līmenis pirms un pēc mehānisma piemērošanas un izmaiņas krāpniecisku darbību tendencēs, tostarp citu preču un pakalpojumu piegādē, piegādēs mazumtirdzniecības līmenī un piegādēs citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Tāpat ziņojumā jānovērtē nodokļa maksātāju izmaksas, kas radušās, ievērojot noteikumus, un dalībvalstu īstenošanas izmaksas, tostarp tās, kuras radījuši kontroles un revīzijas pasākumi.	(8) Tāpat ziņojumā jānovērtē nodokļa maksātāju izmaksas, kas radušās, ievērojot noteikumus, un dalībvalstu īstenošanas izmaksas, tostarp tās, kuras radījuši kontroles un revīzijas pasākumi, kā arī iespējamās minētā mehānisma radītās izmaiņas PVN ieņēmumos attiecībā uz VI A pielikumā uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem, kurus mehānisma piemērošanai izvēlējušās attiecīgās dalībvalstis.
Pamatojums
Samērīguma labad ziņojumā būtu ne tikai jāizvērtē papildu izmaksu apjoms, bet arī tas, vai no šīs īstenošanas sagaidāmie papildu PVN ieņēmumi ir samērīgi ar attiecīgajām izmaksām.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Komisijai līdz 2014. gada 1. jūlijam, pamatojoties uz dalībvalstu vērtējuma ziņojumiem, būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskats kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem, kurā būtu novērtēta pasākuma, ar kuru piemēro mehānismu, kopējā efektivitāte un lietderīgums un minētā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecība, lai atkārtoti izvērtētu to, vai pasākuma piemērošanas jomas paplašināšana ir pamatota.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 1.punkts– 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim vismaz uz diviem gadiem var ieviest un piemērot mehānismu, ar kuru PVN, kas jāmaksā par VI A pielikumā minēto kategoriju preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, maksā persona, kurai piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. 1. Dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim ne mazāk kā uz diviem gadiem var ieviest un piemērot mehānismu, saskaņā ar kuru PVN, kas jāmaksā par VI A pielikumā minēto kategoriju preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, maksā ar nodokli apliekamā persona, kurai piegādā preces vai sniedz pakalpojumus.
Pamatojums
Tirdzniecības ķēdē persona, kurai jāmaksā nodoklis, nekad nav galapatērētājs, bet gan pēdējais tirgotājs.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Izvēloties, uz kurām precēm un pakalpojumiem mehānisms attieksies, dalībvalstis var ņemt lielākais trīs VI A pielikumā minētās kategorijas, no kurām ne vairāk kā divas var būt preču kategorijas. Izvēloties, uz kurām precēm un pakalpojumiem mehānisms attieksies, dalībvalstis izvēlas tirdzniecību ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām un lielākais divas no VI A pielikuma A daļā uzskaitītajām preču kategorijām.
Pamatojums
Ja dalībvalstis izvēlas piemērot apgrieztās maksāšanas sistēmu, tām jāiekļauj siltumnīcefekta gāzu emisijas sertifikātu tirdzniecība, jo no 2013. gada lielākā daļa kvotu tiks pārdota izsolē. Līdz ar lielāku pārdoto kvotu daudzumu palielināsies arī iespējamais zaudējums krāpšanas gadījumā. Lielākais divu kategoriju izvēle ir pamatota tāpēc, ka nav skaidrs, kā apgrieztās maksāšanas sistēma ietekmēs citas tirdzniecības jomas vai krāpniecisko darbību pārvietošanu uz citām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums b) ievieš atbilstīgas un funkcionālas ziņošanas saistības visiem nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus minētā mehānisma ietvaros, tā lai katrā darījumā varētu identificēt attiecīgo nodokļa maksātāju un to nodokļa maksātāju, kurš saņem preci vai pakalpojumu, kā arī piegādātās preces vai sniegtos pakalpojumus, nodokļu periodu un piegādes vērtību; b) ievieš atbilstīgas un funkcionālas ziņošanas saistības visiem nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus minētā mehānisma ietvaros, tā lai katrā darījumā periodiski vai pamatojoties uz vispārēju darījumu, varētu identificēt attiecīgo nodokļa maksātāju un to nodokļa maksātāju, kurš saņem preci vai pakalpojumu, kā arī piegādātās preces vai sniegtos pakalpojumus, nodokļu periodu un piegādes vērtību;
Pamatojums
Lai samazinātu krāpšanas iespēju, ziņošanai jānotiek saprātīgā laikposmā, lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt preču un pakalpojumu apriti. Ziņošanas pienākums, pamatojoties uz vispārēju darījumu, jāparedz, lai uzņēmējiem pēc iespējas samazinātu šādu slogu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums c) uzliek ziņošanas saistības — vispārējas vai attiecībā uz katru darījumu — visiem nodokļa maksātājiem, kas saņem preces vai pakalpojumus minētā mehānisma ietvaros, lai varētu veikt kontrolpārbaudi, salīdzinot ar piegādātāja sniegto informāciju; c) uzliek periodiskas ziņošanas saistības — vispārējas vai attiecībā uz katru darījumu — visiem nodokļa maksātājiem, kas saņem preces vai pakalpojumus minētā mehānisma ietvaros, lai varētu veikt kontrolpārbaudi, salīdzinot ar piegādātāja sniegto informāciju;
Pamatojums
Lai samazinātu krāpšanas iespēju, ziņošanai jānotiek saprātīgā laikposmā, lai kompetentās iestādes varētu uzraudzīt preču un pakalpojumu apriti.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 2. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums d) ievieš atbilstīgus un funkcionālus kontroles pasākumus pašreizējo krāpšanas veidu uzraudzībai un ierobežošanai, kā arī krāpniecisku darbību parādīšanās profilaksei attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem, mazumtirdzniecības līmenī vai citās dalībvalstīs. d) papildus pašreizējām nepieteiktajām pārbaudēm ievieš atbilstīgus un funkcionālus kontroles pasākumus pašreizējo krāpšanas veidu uzraudzībai un ierobežošanai, kā arī krāpniecisku darbību parādīšanās profilaksei attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem, mazumtirdzniecības līmenī vai citās dalībvalstīs.
Pamatojums
Nepieteiktās pārbaudes ir uzskatāmas par pārsteiguma elementu, lai atklātu pēc iespējas vairāk krāpniecisku darbību.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   2.a Dalībvalsts, kura izvēlas ieviest 1. punktā minēto mehānismu, var izvirzīt prasību visām ar nodokli apliekamām personām, kas saņem preces vai pakalpojumus, kuriem piemēro minēto mehānismu, sniegt īpašu ar datiem pamatotu ziņojumu, lai noskaidrotu, vai šīs preces un pakalpojumus izmanto parastajiem uzņēmējdarbības mērķiem vai citiem mērķiem.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   3.a Pamatojoties uz dalībvalstīs noteikto priekšnodokli, šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos vērtēšanas kritērijus nosaka Komisija pēc apspriešanās ar PVN padomdevēju komiteju.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 4. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   fa) iespējamās minētā mehānisma radītās izmaiņas PVN ieņēmumos attiecībā uz VI A pielikumā uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem, kurus mehānisma piemērošanai izvēlējušās attiecīgās dalībvalstis.
Pamatojums
Samērīguma labad ziņojumā būtu ne tikai jāizvērtē papildu izmaksu apjoms, bet arī tas, vai no šīs īstenošanas sagaidāmie papildu PVN ieņēmumi ir samērīgi ar attiecīgajām izmaksām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāiesniedz attiecīgie dati par iespējamām PVN ieņēmumu izmaiņām piemērošanas laikā.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2006/112/EK 199.a pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   4.a Komisija līdz 2014. gada 1. jūlijam, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem, kurā novērtēta pasākuma, ar kuru piemēro mehānismu, kopējā efektivitāte un lietderīgums un minētā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecība, lai atkārtoti izvērtētu to, vai pasākuma piemērošanas jomas paplašināšana ir pamatota.

PASKAIDROJUMS

1. Priekšvēsture

Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva), tika izstrādāts, lai ar zināmiem nosacījumiem un pastāvot zināmai kārtībai, ļautu uz noteiktu laiku piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu nolūkā apkarot īpašus krāpšanas veidus PVN jomā, piemēram, pazudušā tirgotāja krāpšanos vai karuseļveida krāpniecību.

Ideja sākt izmēģinājuma projektu, ļaujot dalībvalstīm ieviest apgrieztās maksāšanas mehānismu, radās Padomē 2007. gadā. Komisija 2008. gadā veica analīzi. Tomēr Padome nevarēja vienoties par secinājumiem. Arī Eiropas Parlaments 2008. gada 2. septembra rezolūcijā par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no krāpšanas nodokļu jomā (2008/2033(INI)) apgrieztās maksāšanas sistēmu minēja kā vienu no iespējām cīņai pret krāpšanu PVN jomā, tomēr saglabājot zināmu piesardzību šajā jautājumā.

Pašlaik apgrieztās maksāšanas mehānismu līdz 2011. gada 30. aprīlim atļauts piemērot vienai dalībvalstij attiecībā uz īpašām precēm, piemēram, mobilajiem telefoniem un integrālo shēmu ierīcēm. Jaunais priekšlikums šādu iespēju paredz visām dalībvalstīm, tomēr arī attiecībā uz noteiktu skaitu nozaru un uz noteiktu laiku.

2. Pazudušā tirgotāja krāpšanās un karuseļveida krāpniecība

Krāpšana PVN jomā ir viena no svarīgākajām problēmām, kas apdraud dalībvalstu ieņēmumus un iekšējā tirgus pareizu darbību. Izplatīts un īpaši smags šādas krāpšanas veids ir pazudušā tirgotāja krāpšanās un visnopietnākais tās veids — t.s. karuseļveida krāpniecība.

Karuseļveida krāpniecību parasti organizē attiecībā uz maza svara un augstas pievienotās vērtības precēm. Tomēr saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nesen vairākās dalībvalstīs radās aizdomas par iespējamiem krāpšanas gadījumiem arī tirdzniecībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām.

Tradicionālajā PVN sistēmā iekšējā tirdzniecībā starp uzņēmumiem (B2B) piegādātājs PVN iekasē no sava klienta un pēc tam to samaksā valsts kasei. Šādos gadījumos klients var valsts kasei pieprasīt PVN atmaksu (PVN priekšnodoklis). Tādējādi PVN ir jāmaksā galapatērētājam, jo tas kā ar nodokli neapliekama persona nevar valsts kasei pieprasīt PVN priekšnodokļa atmaksu. Tomēr Kopienas iekšējā B2B tirdzniecībā un saskaņā ar pašreizējo pārejas laikposma PVN sistēmu PVN no piegādātāja neiekasē, un līdz ar to preču aprite no vienas dalībvalsts uz citu notiek, nemaksājot PVN.

Pazudušā tirgotāja krāpšanās notiek gadījumos, kad Kopienas iekšējā tirdzniecībā piegādātājs PVN iekasē no sava klienta un vēlāk pazūd, nesamaksājot šo PVN valsts kasei. Ja tās pašas preces vairāku darījumu ietvaros vairākas reizes aprit starp dalībvalstīm, pazudušajam tirgotājam ikreiz iekasējot PVN, bet to nesamaksājot valsts kasei, pēdējā var vairākas reizes zaudēt nodokļa summu, kas jāmaksā par vienu preci. Tādēļ arī šo krāpšanas veidu sauc par karuseļveida krāpniecību.

Šo krāpšanas mehānismu vienkāršotā veidā var aprakstīt šādi. Uzņēmums “B” iegādājas preces no uzņēmuma “A”, kas nodibināts citā dalībvalstī. Saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem uzņēmums “B” nemaksā PVN savam piegādātājam (uzņēmumam “A”). Pēc tam uzņēmums “B” veic iekšzemes piegādi, par kuru tas iekasē PVN no sava klienta (uzņēmuma “D”). Tomēr uzņēmums “B” nemaksā PVN valsts kasei un pazūd (pazudušais tirgotājs). Klients (uzņēmums “D”) iesniedz pieprasījumu par PVN atmaksu, kuru tas samaksājis uzņēmumam “B”. Līdz ar to finansiālo zaudējumu cieš attiecīgās valsts kase, kurai klientam (uzņēmuma “D”) jāatmaksā PVN summa, ko tā no piegādātāja (uzņēmuma “B”) tā arī nekad nav saņēmusi. Pēc tam uzņēmums “C” var deklarēt no nodokļa atbrīvotu piegādi Kopienā uzņēmumam “A”, kurš savukārt var veikt no nodokļa atbrīvotu piegādi Kopienā uzņēmumam “B”, un krāpšanas shēma turpinās (karuseļveida krāpniecība).

Karuseļveida krāpniecības darbību var attēlot šādi (sk. 1. attēlu).

Ir pieejami konkrēti skaitļi, kas raksturo pazudušā tirgotāja krāpšanās un karuseļveida krāpniecības īpatsvaru ar PVN saistītās krāpšanas kopapjomā. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes veiktajiem aprēķiniem pazudušā tirgotāja krāpšanās un karuseļveida krāpniecība veido 16–24 % no krāpšanas apjoma PVN jomā.

Ir svarīgi šos skaitļus salīdzināt ar vispārīgāku informāciju par nesamaksāto PVN. Komisija nesen izdeva pētījumu, kurā apgalvots, ka laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam nesamaksātais PVN bija EUR 90–113 miljardi. 2006. gadā šī summa bija 12 % no teorētiski aprēķinātā PVN, pastāvot būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm.

3. Īpašs karuseļveida krāpniecības risks saistībā ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības shēmu (ETS)

Kvotu nodošana ETS ietvaros starp apliekamām personām tikai elektroniskā veidā tiek uzskatīta par pakalpojumu piegādi, un parasti to apliek ar nodokli tur, kur ir reģistrēts saņēmējs. Tirgotāji iegādājas oglekļa dioksīda kredītus no citās dalībvalstīs esošiem avotiem, kas ir atbrīvoti no PVN, un pēc tam tos pārdod savā dalībvalstī par cenu, kurā iekļauts PVN. Pazudušais tirgotājs nemaksā PVN valsts kasei. Šī situācija un attiecīgais grafiks, kas rāda, ka lielākā daļa šādu maiņas darījumu notiks, sākot no 2013. gada, varētu radīt šaubas par pienācīgu ETS darbību. Tādēļ Komisija ierosina ātri rīkoties, iekļaujot šīs kvotas to piegāžu sarakstā, kurām varētu piemērot (iekšzemes) apgrieztās maksāšanas sistēmu.

Pašlaik un līdz pat 2012. gadam emisijas kvotu tirdzniecības shēmā dalībvalstu valdības 90–95 % kvotu piešķir lielākajiem piesārņotājiem. 5–10 % kvotu tiek pārdotas izsolē Kioto tirdzniecības sistēmā. Sākot no 2013. gada, lielākā daļa kvotu tiks pārdota izsolē. Emisijas kvotu tirdzniecības shēmā uzņēmēji var pārdalīt vai pārdot savas kvotas dažādos veidos, piemēram:

- privāti — pārvietojot kvotas starp tirgotājiem viena uzņēmuma ietvaros un pāri valsts robežām;

- kā ārpusbiržas darījumu, izmantojot brokera pakalpojumus, lai privātā veidā pircējiem sameklētu pārdevējus;

- pārdodot kvotas vienā no Eiropas Klimata biržas tirdzniecības punktiem.

Tādēļ ir nepieciešams ātri reaģēt, lai novērstu šādu krāpšanas risku, pirms vēl pilnībā nav izveidojies oglekļa dioksīda tirgus.

4. Komisijas priekšlikums

Priekšlikums ļauj dalībvalstīm līdz 2014. gada 31. decembrim un ne mazāk kā uz diviem gadiem ieviest apgrieztās maksāšanas sistēmu un to piemērot noteiktu kategoriju preču un siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu piegādēm. Apgrieztās maksāšanas sistēma ļauj uzņēmumam, kas reģistrēts kā PVN maksātājs un kas pārdod preces citam uzņēmumam — PVN maksātājam, nepieprasīt PVN samaksu. Šo nodokli iekasē tikai uzņēmums, kas pārdod attiecīgo produktu galapatērētājam vai uzņēmumam, kas nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Visa maksājamā nodokļa summa par attiecīgo produktu tiek apkopota pēdējā tirdzniecības posmā un attiecas uz pēdējo tirgotāju. Ja pircējs nemaksā PVN, tas nevar pieprasīt nodokļa atmaksu, un tādēļ karuseļveida tirdzniecība vairs nevar pastāvēt.

Priekšlikumā ierosināts samazināt līdz trim to preču un pakalpojumu kategoriju skaitu, kurām var piemērot šo mehānismu, turklāt preču kategorijas var būt ne vairāk kā divas. Pirms apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas dalībvalstīm ir jāievieš un jāīsteno noteikti pasākumi, tostarp pienākums ziņot par jebkuru ar nodokli apliekamo personu, nodrošināt pārskatu par apgrieztās maksāšanas sistēmas darbību, raudzīties, lai tiktu novērstas krāpnieciskas darbības, un nodrošināt šīs sistēmas piemērošanas rezultātu pienācīgu novērtēšanu. Dalībvalstīm par šiem pasākumiem jāinformē Komisija un jāziņo tai par sistēmas vispārējo efektivitāti un lietderību.

5. Referenta vērtējums

Referents atbalsta Komisijas priekšlikumu. Tomēr viņš uzskata, ka tajā nepieciešami šādi atsevišķi grozījumi:

- jāprecizē tas, ka apgrieztās maksāšanas mehānismu piemēro tikai tajo uzņēmumu darījumus, kuros iesaistītas ar nodokli apliekamas personas;

- attiecībā uz šī mehānisma piemērošanai pakļautajām precēm un pakalpojumiem — ja dalībvalsts ir nolēmusi izmantot šo iespēju, apgrieztās maksāšanas mehānisms obligāti jāpiemēro siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām, jo šajā jomā ir svarīga ātra un saskaņota dalībvalstu rīcība;

- attiecībā uz apliekamo personu ziņošanas pienākumu un lai pēc iespējas samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju izvēlēties — vai nu ziņot par katru darījumu atsevišķi, vai arī, pamatojoties uz vispārēju darījumu. Turklāt Komisijas saņemtās informācijas salīdzināmības un apstrādes nolūkā referents iesaka, lai dalībvalstis, nosakot novērtēšanas kritērijus, ko tās izmantos, lai novērtētu sistēmas efektivitāti un tās iespējamo ietekmi uz krāpniecisku darbību attīstību, apspriestos ar PVN padomdevēju komiteju;

- visbeidzot, Komisijai līdz 2014. gada jūlijam būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par apgrieztās maksāšanas mehānisma piemērošanas vispārējo efektivitāti un lietderību.

Referents vēlas, lai ar šo priekšlikumu tiktu pastiprināta ETS kvotu drošība pret krāpniekiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu godīgiem uzņēmējiem. Turklāt referents uzskata, ka Parlamentam būtu jābūt pilnībā informētam par apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu īstenošanas iznākumu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Fakultatīva un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošana attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (Direktīvas 2006/112/EK grozīšana)
Atsauces	COM(2009)0511 – C7-0210/2009 – 2009/0139(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	6.10.2009
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 7.10.2009
Referents(-i)        Iecelšanas datums	David Casa 20.10.2009
Izskatīšana komitejā	2.12.2009		21.1.2010
Pieņemšanas datums	27.1.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	43 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Eva Joly, Othmar Karas, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Sophie Briard Auconie, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Thomas Mann